Veicamie pasākumi ekonomikas atveseļošanai no krīzes [publicēts 2008. gada martā]

 

      Šobrīd daudz tiek runāts par ekonomisko krīzi, kā reālistiskākā prognoze tiek minēta versija, ka krīze sasniegs savu maksimumu 2009. gada pirmajā pusē un kopā pa gadu būs iekšzemes kopprodukta kritums par 3-4%. Ekonomikas atveseļošanos prognozē 2010. gadā. Citi min, ka šī krīze varētu būt lielākā kopš 30-to gadu lielās depresijas.

      Uzskaitīšu, manuprāt, svarīgākos pasākumus ekonomikas atveseļošanai.

      Pirmkārt, nodokļu izmaiņas. Ir jāpanāk būtiskā ēnu ekonomikas samazināšanās. Mums jārada situācija, kad dzīvot godīgi un maksāt visus nodokļus ir izdevīgi. Ir jāizskata iespēja samazināt iedzīvotāju ienākuma nodoklis līdz 15%. Bažas par lielu izdevumu samazināšanos uzskatu par pārspīlētām, jo, ja mēs atcerēsimies, ka samazinot uzņēmuma ienākumu nodokli, ieņēmumi budžetā tikai pieauga. Jāuzlabo ieņēmumu dienesta darbs, lai tas krietni nopietnāk cīnītos pret lieliem un ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, nevis sodītu par formāliem pārkāpumiem mazos uzņēmējus.

Pilnīgi nav jāapliek ar nodokļiem ieguldījumus zinātnē, izglītībā, uzņēmuma paplašināšanā. Pašvaldību budžetā ir jāieskaita daļa ne tikai no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet arī daļa no uzņēmuma ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa. Tas stimulēs pašvaldības aktīvāk domāt pa uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā.

Vienlaicīgi jāatsakās no šauri politisku partiju dalītām mērķdotācijām t.s. „savām” pašvaldībām. No valsts budžeta būtu jāfinansē tikai valsts un reģionālās nozīmes projekti un nelielā apmērā arī pašvaldību izlīdzināšanas fonds. Ir jāievieš diferencēts nekustamā īpašuma nodoklis, kas būtu atkarīgs no kopējās vienai ģimenei piederošā nekustamā īpašuma vērtības un dzīvošanas ilguma konkrētā vietā. Ārzemju miljonāram par māju Jūrmalā jāmaksā krietni lielāks nodoklis, nekā latviešu ģimenei, kura blakus mājā dzīvo jau vairākās paaudzēs.

Neviennozīmīgi ir vērtējams lēmums palielināt pievienotās vērtības nodokli, no vienas puses kopējā nodokļa sloga pārcelšana no ienākumiem uz patēriņu ir pozitīva, bet jautājums, cik mūsu nodokļus administrējošās iestādes spēj šo nodokli ievākt. Tieši vājās nodokļu administrācijas dēļ arī jautājumu par progresīvā nodokļa ieviešanu varētu atlikt. Beidzot ir jāievieš luksusa preču nodokli un ar nodokļiem jāapliek dividendes.

      Otrkārt, ir jāvienkāršo uzņēmēju un iedzīvotāju kontakti ar valsti. Ir krietni aktīvāk jāelektronizē visi publiskie pakalpojumi, panākot situāciju, ka visa vienai iestādei nepieciešamā informācija cilvēkam nav jānes no piecām citām iestādēm. Arī iestādēm savā starpā maksimāli jākomunicē elektroniski. Laiks ir dārgāks par naudu, bet arī naudas ietaupījums, ieviešot šādu sistēmu, būtu ievērojams. Jādod iespēja iedzīvotājiem elektroniskā vidē novērtēt viena vai otra publiskā pakalpojuma kvalitāte un sasaistīt ierēdņu atalgojumu ar iedzīvotāju vērtējumu pakalpojumam, ko viņš sniedz. Tāpat pēc Igaunijas parauga jāievieš elektroniskā balsošana vēlēšanās.

      Treškārt, mums ir maksimāli jāatbalsta vietējais kapitāls. Vietējais latviešu uzņēmējs dzīvo uz vietas, te dzīvos viņa bērni. Ārzemju investorus krietni vairāk interesē tikai peļņa. Nevajag bažīties, ka ES ietvaros tas nav iespējams. ES ietvaros visas ES valstis turpina savējos aizstāvēt. Mēs esam par vienlīdzīgiem nosacījumiem, tāpēc arī mēs atbalstīsim savējos. Būtu jāapsver ideja ļaut bankām izsniegt patēriņa kredītos iedzīvotājiem tikai tik daudz naudas, cik tās ir izsniegušas ražošanas attīstībai. 2. līmeņa fondu līdzekļi būtu jāiegulda tikai Latvijā un tikai valdības noteiktās prioritārās nozarēs.

      Par naudas aizņemšanos no starptautiskām organizācijām. Principā ir pieļaujama aizņemšanas nelielā daudzumā (1-2 miljrd. Ls) IKP krituma amortizēšanai, ja vien šī nauda aiziet ražošanas ar augsto pievienoto vērtību atbalstam.

      Ekonomiskās krīzes apstākļos mums ir pienākums domāt par saviem tautiešiem, kuri nokļuvuši grūtībās un paši sava vecuma vai slimības dēļ nespēj par sevi parūpēties. Īpaši mums jārūpējas par jaunajām un daudzbērnu ģimenēm un jādiferencē sociālais nodoklis un pabalstu sistēma tā, lai ģimenē parādoties bērnam vai pieaugot bērnu skaitam, ģimenes materiālais stāvoklis nepasliktinātos.

      Atcerēsimies, ka Pirmajā Pasaules karā sagrauta Latvija tieši pēc 30-to gadu ekonomiskās krīzes piedzīvoja strauju attīstību un nostājās blakus pasaules attīstītākām valstīm. Es ticu, ka mums tas izdosies arī šoreiz.

Partijas „Visu Latvijai!”

Valdes loceklis

  Jānis Ratkevičs