Rāda ziņas ar etiķeti Nacionālā apvienība. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Nacionālā apvienība. Rādīt visas ziņas

trešdiena, 2013. gada 17. aprīlis

Stompaku partizānu piemiņai





Sestdien, 6.aprīlī, esam Viļakā, 12 cilvēki. Pārgājiens var sākties! No Viļakas dodamies uz Stompaku purvu. Sniega segas biezums krietni pārsniedz gaidīto, vietām ir līdz viduklim. Pārvietoties ar smagām mugursomām ir ļoti sarežģīti. Mugurā daudziem palika tikai t-krekls un virsējā jaka, bet sviedri tik un tā tecēja straumē. Būtu zinājuši - paņemtu līdzi slēpes vai sniega ķepas. Izejam cauri slavenai Viļakas motokrosa trasei. Kādā atpūtas brīdī pie ceļa pie mums pienāk vecs vīrs un jautā vai esam korejiešu desants... Pie ceļa pagrieziena uz Stompaku partizānu apmetnes vietu mums pievienojās vēsturnieki Inese Dreimane un Zigmārs Turčinskis. Brienam pa dziļo sniegu uz partizānu nometnes vietu. Apskatam nometni un uzklausām vēsturnieku stāstīto par tā laika notikumiem.

1945. gada janvārī Pētera Supes (segvārds Cinītis) nacionālo partizānu grupa sāka veidot partizānu nometni. Nometnē bija aptuveni 28 bunkuri, pastāvīgi uzturējās 300 partizānu un aptuveni 100 civiliedzīvotāju, kuri slēpās no represijām. 2. martā notika kauja ar čekas karaspēku pēc kuras partizāni izlauzās no ielenkuma un sadalījās mazākās grupās lai turpinātu cīņu. Grupas uzturēja savstarpējos sakarus un turpināja pretošanos līdz 50-to gadu sākumam.

Pēc nometnes apmeklējuma iekārtojām nakšņošanas vietu. Izrakties cauri sniegam līdz zemei jau bija problēma. Varam uz savas ādas izbaudīt kādas grūtības partizāniem sagādāja šādos laika apstākļos rakt bunkurus. Sagatavojām vakariņas uz ugunskura un dodamies gulēt. Naktī temperatūra nokritās līdz astoņiem grādiem zem nulles, laika ziņās teica, ka klajumos pat līdz mīnus 14. Teltīs samērā silts un var gulēt pat ar zināmo komfortu. Daži izbauda meža brāļu romantiku un guļ bez teltīm, tiem ap pieciem no rīta paliek vēss. Nākamajā dienā izmetam nelielu loku pa meža ceļiem un atgriežamies Viļakā. Paldies Tomam Bordānam par maršruta izstrādi un pārgājiena vadīšanu!

Jānis Ratkevičs
 


svētdiena, 2012. gada 30. decembris

Priekšlikumi zinātnes un inovāciju atbalstam Rīgā

Kā parāda Latvijas Ilgtspējīgās attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam īstenošanas uzraudzības ziņojums, Latvija pētniecībai un inovācijām novirza tikai aptuveni 0,5% no IKP, kas 2010. gadā bija mazākais līmenis ES. Saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu tikai 2020. gadā būs sasniegts rādītājs 1,5% no IKP. Tomēr tas ir absolūti nepietiekami, jo Igaunija jau šobrīd tērē 1,5% no IKP. Latvijā ir arī zemākais inovatīvo uzņēmumu apgrozījums no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Eiropas Savienībā (Latvijā ~6%, ES ~14%). Manuprāt, bez inovācijām (zinātniskā izgudrojuma pārvēršanas vai iestrādāšanas konkrētā precē vai pakalpojumā) nebūs iespējams NAP noteikts ekonomiskais izrāviens. Tāpēc zemāk es piedāvāju savu skatījumu uz to, kā zinātni un inovācijas varētu atbalstīt pašvaldības līmenī. Šeit minēta Rīga, bet tikpat labi iestrādēs var izmantot arī citas Latvijas pašvaldības. Šis ir tikai sākotnējais piedāvājums, atkarībā no atsauksmēm tiks lemts par korekcijām, papildinājumiem un iekļaušanu Nacionālās apvienības priekšvēlēšanu programmā.
Pašvaldību uzņēmumu, pirmkārt “Rīgas ūdens”, “Rīgas siltums”, “Rīgas namu pārvaldnieks”, “Rīgas satiksme”, 3% no apgrozījuma novirzīsim pētniecībai un inovācijām. Līdz ar to mēs katru gadu iegūstam aptuveni 9 milj. Latu (zinātnes valsts finansējums 2013. gadā ir 16,4 milj. latu). Finansējumu sadalīsim pa katra uzņēmuma darbības jomu. Piem. Rīgas siltums varētu finansēt pētījumus energoefektivitātes un alternatīvo energoresursu jomās. Arī tiešs atbalsts no pašvaldības būs pieejams. Stimulēsim arī pārējo Latvijas uzņēmumu, pirmkārt valsts un pašvaldību, kooperāciju pētniecības un inovāciju finansēšanā. Finansējumu pamatā virzīsim caur riska kapitāla fondiem (piem. Imprimatur Capital Fund Management, Tech Hub Riga vai veidosim jauno fondu), lai jauniem uzņēmējiem nodrošinātu atbalstu darbības sākuma fāzē. Vērtētājus piesaistīsim ar atbilstošu pieredzi no privātā sektora, ārvalstīm un finansējuma piešķīrēju uzņēmumu pārstāvjiem. Vērtētāju atalgojums būs atkarīgs no darba rezultātiem, bet fonda peļņa tiks novirzīta jauno uzņēmumu atbalstam. Nodrošināsim pilna spektra konsultācijas uzņēmējdarbības uzsācējiem.
Sadarbībā ar uzņēmējiem un augstskolām veidosim tehnoloģiskos pudurus (klasterus). Tā būs vieta, kur zinātniekiem pārvērst izgudrojumu produktā. Inkubators ietvers sevī īrējamās biroju (biznesa inkubatoru) un rūpnieciskās telpas, pētniecības laboratoriju un kopīgi izmantojamās ražošanas jaudas (pētniekiem, uzņēmējiem, studentiem). Pēc iespējas veicināma sistēma, ka katrs students studiju gados aktīvi piedalās pasniedzēja pētnieciskajā darbībā un iziet praksi uzņēmumos. Biznesa inkubators piedalīsies kā līdzīpašnieks inkubejamos uzņēmumos un operatora peļņa būs tieša veida atkarīga no uzņēmumu vērtības pieauguma. Būs pieejami specifiskie granti lai izstrādātu un prototipetu jaunos produktus tieši uzņēmumā nevis iegādāties ārpakalpojumu.
Atbalstīsim Baltijas Inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju institūta (BIRTI) projektu.
Apmaksāsim noteikta studentu skaita apmācību pasaules labākajās augstskolās ar nosacījumu, ka viņiem pēc studijām noteikts gadu skaits jānostrādā Rīgā. Nodrošināsim labāko profesionāli tehnisko izglītību pēc uzņēmēju vajadzībām.
Veicināsim zinātnes popularizāciju sabiedrībā:
1. Paplašināsim jauniešu iespējas darboties tehniskajos pulciņos (radioamatieru, informātikas u.c.)
2. Veidosim regulāras (1x ceturksnī vai pusgadā) inovāciju/izgudrojumu izstādes/tirdziņus, kur no vienas puses aktīvistiem un parastajiem cilvēkiem būs apskatīt ko rīdzinieki saveidojuši, no otras puses veidojas savstarpēja domu apmaiņa un ideju izvērtēšana. CONNECT un Izgudrotāju biedrības organizētā Izgudrojumu izstāde ir labs piemērs, bet būtu labi to mērogu paplašināt.
3. Pacelsim Zinātnieku nakts pasākumu nākamajā līmenī - sakārtosim loģistiku (autobusi starp atklātākajām vietām utt.), izveidosim lielformāta demonstrācijas objektus pilsētā, iesaistīsim inovatīvos uzņēmumus, lai līdzīgi, kā piemēram, StaroRīga, tas pasākums paliek pamatīgāks, iespaidīgāks un plašas masas cilvēku (it sevišķi bērniem/skolēni) to ar prieku gaidītu.
4. Veidosim konkursus (piem. DARPA konkursu veidā) iedzīvotājiem/uzņēmumiem par inovatīviem risinājumiem pilsētas problēmu novēršanai. Piem. apzīmētu sienu nedārgai notīrīšanai vai apķēpāšanas novēršanai, sastrēgumu mazināšanai noteiktās vietās, ielu robotizētai tīrīšanai utt.
Nodrošināsim infrastruktūras izveides atbalstu lielo investoru piesaistei. Izveidosim interaktīvo portālu priekš investoriem, kur uzskatāmi varēs aplūkot ģeogrāfiskās vietas, kur izvietot ražotni, gūt informāciju par pieejamām komunikācijām. Veidosim industriālos parkus un industriālās teritorijas ar visu infrastruktūru un pieejamiem pamatpakalpojumiem (lietvedības, loģistikas, apsaimniekošanas, mārketinga u.c.), kur izvietoties jauniem uzņēmumiem un paplašināties esošajiem.

Jānis Ratkevičs
NA biedrs
janis.ratkevics@gmail.com

Par koplietota valsts bezpilota gaisa kuģu sistēmu tīkla izveidi valsts pārvaldes dienestu uzdevumu izpildes nodrošināšanai Rīgā, 2026. ga...