par-daramajiem-darbiem-aizsardzibas.html

Šis dokuments detalizē Latvijas valsts stratēģisko pretdronu un pretgaisa aizsardzības arhitektūru, t.i., daudzslāņu sistēmu, kas pasargā Latvijas teritoriju, civiliedzīvotājus, kritisko infrastruktūru un sabiedroto pārvietošanās koridorus no krievijas (un potenciāli baltkrievijas) dronu un raķešu uzbrukumiem. Dokuments NEAPSKATA NBS taktisko vienību pretdronu pašaizsardzību kaujas laukā (piem., FPV pretpasākumi mehanizēto vienību kolonnu līmenī, tranšeju anti-FPV tīkli, individuālā līmeņa EW iekārtas kareivim). Tās ir atsevišķa tēma.

1. KOPSAVILKUMS

2026. gada 7. maija un iepriekšējie incidenti parādīja, ka Latvijas pretgaisa un pretdronu aizsardzības problēma nav tikai viena radara vai viena pārtvērēja trūkums. Tā ir pilna ķēde: agrīns brīdinājums, mērķa klasifikācija, spēka pielietošanas nosacījumi (ROE – rules of engagement), uguns līdzekļa izvēle, civilā brīdināšana, kritiskās infrastruktūras noturība (fiziskā drošība), uzlidojuma seku novērtēšana un likvidēšana.

Dokumenta pamatideja: Latvijai nevajag tikai nopirkt dažas dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Latvijai vajag valsts mēroga, kombinētu, daudzslāņu pretdronu un pretgaisa aizsardzības ekosistēmu, kur dārgie līdzekļi tiek rezervēti tiem draudiem, pret kuriem lēti līdzekļi nestrādā.

Pamata principi:

• Sensoru blīvums vispirms, raķešu krājumi vēlāk.

• Lēta masa pret lētiem un masveidīgiem mērķiem.

• Cilvēks lēmumu ķēdē ieroču lietošanai, automatizācija brīdināšanai un mobilizācijai.

• Pasīvā aizsardzība, uzbrukuma objektu dispersija un atjaunošanās spēja kā vienlīdz svarīgi aizsardzības slāņi.

• Zemessardze, VAD, apsardzes nozare, mednieki un vietējā industrija kā spēku reizinātāji.

• Sēlijas poligons kā apmācības, testēšanas un sertifikācijas centrs.

Dokuments piedāvā arhitektūru “ATKLĀT – IZLEMT – NEITRALIZĒT – AIZSARGĀT – ATJAUNOT”. Šī struktūra ļauj politiskajam līmenim redzēt nevis atsevišķas platformas, bet izmērāmu valsts spēju.

2. 7. MAIJA INCIDENTS: FAKTIUN MĀCĪBAS

Publiski apstiprinātie fakti

• Fakts 1 — gaisa telpas pārkāpums. NBS konstatēja iespējamu gaisa apdraudējumu pēc tam, kad gaisa telpas novērošanas radari fiksēja bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas virziena.

• Fakts 2 — divi nokrituši droni un trešais objekts. Publiski apstiprinātā Aizsardzības ministrijas informācija: incidenta laikā divi ārvalstu droni nogāzās Latvijas teritorijā, abi ietriecās tukšajā naftas tvertnē, savukārt trešais šķērsoja Latvijas gaisa telpu un vēlāk to pameta.

• Fakts 3 — kaujas galviņa. Vismaz vienam no Rēzeknes incidentā iesaistītajiem droniem bija kaujas galviņa; tas padara notikumu kvalitatīvi atšķirīgu no vienkāršas drona navigācijas kļūdas un nokrišanas.

• Fakts 4 — pārtveršanas ierobežojumi. Droni netika notriekti drošības apsvērumu un neskaidru iesaistes kritēriju (ROE) dēļ. Tas norāda uz nepieciešamību pārskatīt iesaistes zonas, civilās drošības kritērijus.

• Fakts 5 — tehnisko līdzekļu un civilās brīdināšanas problēma. NBS komandieris Kaspars Pudāns publiski norādīja, ka tehniskie līdzekļi dronu pamanīšanā pievīla. Atsevišķi jāvērtē arī tas, vai civilā brīdināšana Rēzeknē un apkārtnē tika aktivizēta pietiekami savlaicīgi.

Pieņēmumi

Ukrainas dronu navigācijā tika traucēta, tāpēc tie ielidoja Latvijā. Maz ticams, jo trieciens bija precīzs pa noteiktu vietu, turklāt divi droni pēc kārtas.
Krievija pārprogrammēja nokritušos, bet darba kārtībā palikušos ukraiņu dronus vai uztaisīja tuvu kopiju (abi pērk sastāvdaļas no Ķīnas) un palaida pret konkrētu mērķi tieši tajā brīdī, kad Ukraina veica uzlidojumu krievijai.

2.2. Galvenā mācība

7. maijs jāinterpretē kā sistēmisks tests. Tas parādīja trīs nepietiekamības: zema augstuma lidojošu un zema radaru signāla atstarojuma koeficenta (radar cross-section (RCS)) mērķu pamanīšanas blīvums nav pietiekams; iesaistes lēmuma ķēde (ROE) nav pietiekami ātra un skaidra; kritiskā infrastruktūra nav pietiekami cietināta pret kaujas dronu triecieniem.

3. LATVIJAS ĢEOGRĀFIJA UN APDRAUDĒJUMA VEKTORI

Latvijai nav viena lineāra fronte. Ir austrumu sauszemes robeža, jūras krasts, ostas, iekšzemes kritiskā infrastruktūra, militārās bāzes un sabiedroto pārvietošanās koridori. Uzbrukums var notikt arī caur Lietuvas un Igaunijas teritoriju. Pretinieks var pārslēgties starp vektoriem, ja viens kļūst pārāk dārgs, labi aizsargāts vai riskants.

3.1. Pieci apdraudējuma vektori

Vektors	Draudi	Latvijas atbilde
1. Gaisa vektors	Spārnotās raķetes, balistiskās raķetes, hiperskaņas raķetes, Shahed/Geran/Gerbera klases BPLA, FPV un diversantu droni.	Slāņveida PGA, C-UAS, sensori, EW, mobilās uguns grupas (MUG), SHORAD/MR-SAM, ABM.
2. Jūras un ostu vektors	Jūras droni, mīnas, ostu sabotāža, kuģu un termināļu apdraudējums.	Ostu sensori, ūdens virsmas novērošana, VUGD/EOD gatavība, ostu infrastruktūras dispersija.
3. Sauszemes un iekšzemes dronu vektors	Diversanti vai vietējā teritorijā ievesti FPV/UGV risinājumi pret transformatoriem, sakaru mezgliem, kolonnām.	Objektu aizsardzība, apsardzes integrācija, policijas/NBS reakcija, lokāli C-UAS komplekti.
4. Elektroniskais un kibervērtības vektors	GNSS traucēšana, sakaru pārrāvumi, C2 un sensoru tīkla kiberuzbrukumi.	PACE sakari, kiberdrošība, rezerves datu centri, spektra pārvaldība.
5. Kombinētais piesātinājuma vektors	Vienlaicīga dronu, raķešu, EW, kiber un informatīva spiediena izmantošana ar mērķi pārslogot komendķēdi un iztukšot munīcijas rezervi.	Prioritizācija, automatizēta klasifikācija, lēti efektori, krājumu plānošana, sabiedriskā komunikācija.

3.2. Apdraudējuma scenāriji spēju plānošanai

Scenārijs	Raksturojums	Minimālā reakcijas ķēde
S1: viens vai daži droni	1–3 BPLA, neskaidrs tips, iespējama novirze.	L1 trauksme, klasifikācija, MUG/SHORAD gatavība, civilā brīdināšana pēc zonas.
S2: neliels koordinēts trieciens	5–20 BPLA pret 1–3 objektiem.	Sensoru fūzija, prioritāšu matrica, MUG un pārtvērējdronu aktivizācija, objektu ugunsdzēsība/EOD.
S3: piesātinājuma trieciens	50+ BPLA kombinācijā ar EW/kiber spiedienu.	Lētas masas slānis, munīcijas vadība, civilās aizsardzības režīms, sabiedroto gaisa attēls.
S4: raķešu un dronu kombinācija	Cruise/ballistiskās raķetes + mānekļi + Shahed.	MR-SAM/ABM augšējā slānī, lētais apakšējais slānis pret mānekļiem un BPLA.
S5: iekšzemes diversantu FPV	No Latvijas teritorijas palaisti FPV pret transformatoru vai kolonu.	Policija/NBS/apsardze, lokāli un mobilie sensori, objektu nocietināšana, RF noteikšana, patrulēšana, ātra izmeklēšana.

4. UKRAINAS MODEĻA ANALĪZE UN LATVIJAS ADAPTĀCIJA

Ukrainas pieredze ir vērtīga nevis kā tieša kopēšana, bet kā kara apstākļos pārbaudīts princips: lētu, masveidīgu draudu nevar ilgtspējīgi apkarot tikai ar dārgām raķetēm. Jābūt mērķa tipam atbilstošai pretlīdzekļu izmaksu apmaiņai.

Draudu klase	Ukrainas prakse	Mācība	Latvijas adaptācija
Ballistiskās un hiperskaņas raķetes	Patriot PAC-3 MSE, SAMP/T, sabiedroto agrīnā brīdināšana.	Dārgs augšējais slānis tikai pret tiem draudiem, pret kuriem zemākie slāņi nestrādā.	1–2 ABM/MR-SAM augšējās spējas ilgtermiņā; NATO IAMD integrācija.
Spārnotās raķetes	IRIS-T SLM, NASAMS, Buk/S-300, AWACS norāde.	Vidējā slāņa sistēmas ir vajadzīgas, bet jāaizsargā to munīcija no lētu mānekļu iztukšošanas.	IRIS-T/NASAMS + RBS-70 NG + sensori + MUG.
Shahed/Geran/Gerbera	Gepard, Skyranger, mobilās ugunsgrupas, pārtvērējdroni, EW. Vieglie lidaparāti/helikopteri atsevišķos apstākļos.	Pamatmasu jāapstrādā ar lētiem efektoriem un vietējām vienībām.	MUG, pārtvērējdroni, VAMPIRE/APKWS, RBS-70 NG, sensoru tīkls. Tarragon/Black Hawk/L-39 tikai kā R&D un nišas spēja pēc testiem.
Mazie FPV un Lancet klase	EW, lokāli sensori, C-UAS pārtvērēji, fiziskā aizsardzība.	Pilsētvidē un objektu aizsardzībā vajadzīga cita taktika nekā pret lēnu lielo BPLA.	Lokāls C-UAS objektiem, apsardzes integrācija, EW disciplīna.
Planējošas bumbas	UMPK komplekts pārvērš FAB-250/500/1500/3000 par planējošu bumbu ar 60–90 km diapazonu, palaižot no Su-34/Su-35S no 5–10 km augstuma. ODAB-1500 termobariskais variants. Krievija ražo 60–100+ UMPK dienā. Mazs RCS pēc atvienošanas, bez dzinēja pēdas.	Princips: šaut mednieku, nevis šautru. Patriot/SAMP-T atspiest Su-34 izšaušanas zonu (60–80 km no MLB). F-35/F-16 ar AIM-120D-3/Meteor BVR raķetēm. AWACS koordinācija (E-7 Wedgetail Vācijai un Lielbritānijai). UMPK pārtveršana pēc atdalīšanas iespējama, bet ekonomiski neizdevīga ($400k SAM pret $30k UMPK + $10k FAB).	Sabiedroto iznīcinātāju un tālās darbības PGA palīdzība

Ukrainas modeļa salīdzinošā tabula Latvijas ieviešanai

Ukrainas elements	Pieredze	Latvijas adaptācija	Risks	Pirmais solis
Mobilās ugunsgrupas	Lēta un elastīga reakcija pret lēniem BPLA.	Zemessardzes/VAD MUG ar 24/7 kodolu un stundas gatavības rezervi.	Drošības zonas, dekonflikcija, munīcijas krājumi.	30 MUG pilotprojekts 12 mēnešos.
Pārtvērējdroni	Labvēlīga izmaksu apmaiņa pret Shahed klasi.	Origin Robotics/Belss un citi risinājumi. Pirms tam testi Ukrainā. Atsevišķas MUG grupas ar pārtvērējdroniem.	TRL, drošība, krājumi, operatora apstiprinājums.	Spirālveida iepirkums: R&D -> karaspēka tests -> partija.
EW	Efektīvs pret GNSS/RF atkarīgiem droniem; neefektīvs pret optisko šķiedru.	Sektorāla EW pierobežā un objektu aizsardzībā.	Civilie traucējumi, spektra pārvaldība.	EW šūna GAOP sastāvā.
SHORAD/MR-SAM	Aizsargā pilsētas un kritiskos objektus.	IRIS-T/NASAMS/RBS-70 NG integrācija.	Piegādes rindas, munīcijas izmaksas.	Objektu prioritizācija un kopējais gaisa attēls.
Pasīvā aizsardzība	Bojājumu samazināšana un ātra atjaunošanās.	Kritiskās infrastruktūras cietināšana, dispersija, patvertnes.	Izmaksas un civilā koordinācija.	1. kategorijas objektu audits.
Kopējā informatīvā telpa	Ukraina izmanto atvērtās arhitektūras “Viraž planšet” sistēmu, ko var uzlikt uz jebkuras Android ierīces	Pārņemt ukraiņu risinājumu, piedalīties izstrādē.

Pamatojoties uz Ukrainas modeļa ekstrapolāciju proporcionāli teritorijai un kritiskās infrastruktūras blīvumam, Latvijai pilnvērtīgai daudzslāņu aizsardzībai būtu nepieciešams aptuveni:

1–2 Patriot/SAMP-T baterijas (jālūdz sabiedrotajiem)
3–5 IRIS-T SLM/NASAMS baterijas (IRIS-T drīz būs)
30–50 SHORAD vienības Skyranger/Rapid Ranger ekvivalenti (nav plānoti)
80–150 mobilās ugunsgrupas ar 12,7mm, 7,62mm, Pilica/Poprad (var izmantot esošos 12,7/7,62 ložmetējus)
200–500 pārtvērēja-dronu operatori (Latvija šobrīd izmēģina pašu ražotos)
5–10 EW kompleksi (stacionāri) + 20–30 mobilas EW vienības (nezinu cik Latvijai ir un vai kas plānots)
200–500 sensori RF + akustika + optika. Nezinu vai ir.
8–12 privātā sektora ugunsgrupas no lielākajām rūpnīcām/infrastruktūras pārvaldniekiem (nav plānotas).

5. SPĒJU ARHITEKTŪRA: ATKLĀT – IZLEMT – NEITRALIZĒT – AIZSARGĀT – ATJAUNOT

Daudzslāņu aizsardzība nav tikai ieroču saraksts. Tā ir darbības ķēde. Ja viens posms izkrīt, sistēma nestrādā arī tad, ja atsevišķs ieroču komplekts ir moderns.

Posms	Galvenie elementi	Mērķis
Detect / Pamanīt	Radari, akustiskie, RF, EO/IR, mobilie torņi, apsardzes/novērotāju informācija, sabiedroto ISR.	Zema augstuma BPLA pamanīšana pirms tie sasniedz objektu.
Decide / Izlemt	GAOP, gaisa attēls, ML klasifikators, ROE, dekonflikcija, civilās brīdināšanas sliekšņi.	Samazināt laiku no signāla līdz lēmumam, saglabājot cilvēku ieroču lietošanas ķēdē.
Defeat / Neitralizēt	EW, MUG, pārtvērējdroni, VAMPIRE/APKWS, Frankenburg Technologies Mark 1, RBS-70 NG, IRIS-T/NASAMS, ABM.	Izvēlēties lētāko drošo efektoru katram mērķim.
Protect / Aizsargāt	Cietināšana, dispersija, ugunsdrošība, mānekļi, patvertnes, microgrid, PACE sakari.	Samazināt trāpījuma sekas un padarīt objektus grūtāk iznīcināmus.
Recover / Atjaunot	VUGD, EOD, rezerves transformatori, remontvienības, degvielas rezerves, sabiedriskā komunikācija.	Atjaunot funkciju stundās/dienās, nevis nedēļās.

ROE- rules of engagement jeb ieroču pielietošanas nosacījumi.

6. SENSORU SLĀNIS

7. maija incidenta centrālā mācība: bez blīva sensoru tīkla lēti pārtvērēji un mobilās vienības netiek aktivizētas laikā. Sensoru slānis ir pamatakmens, nevis papildinājums.

6.1. Sensoru tipi

Tips	Latvijas konfigurācija	Stiprā puse	Ierobežojums
AESA un citi radari	TRML-4D/ekvivalents, lokāli C-UAS radari, mobilie radari.	Ātrums, distance, virziens; labs pret lielākiem mērķiem.	Zema augstuma ēnas, reljefs, izmaksas.
Akustiskie sensori	200–500 mezgli pierobežā un ap objektiem.	Lēti, pasīvi, labi pret Shahed/Geran skaņas profilu.	Vējš, pilsēttroksnis, false positives.
RF sensori	Pasīvā radiofrekvenču noteikšana, dronu vadības/telemetrijas signāli.	Var dot agrīnu brīdinājumu un klasifikāciju.	Frekvenču maiņa, radio klusums, datu interpretācija.
EO/IR sensori	Termokameras uz MUG, objektiem, torņiem, vieglajām platformām.	Apstiprinājums un mērķa precizēšana naktī.	Laikapstākļi, redzamības līnija.
Civilo novērotāju tīkls	Apsardzes dispečeri, mednieki, pašvaldību novērotāji, policijas palīgi.	Daudz acu tur, kur sensora nav.	Datu kvalitāte, privātums, apmācība.

Gaisa baloni (aerostāti) kā sensoru platforma

Pamatpriekšrocība: balons 3000–4500 m augstumā redz radara horizontu 200–250 km rādiusā, pat zema augstuma mērķiem. Tas iepretī zemes radaram (~30–50 km horizonts zema augstuma mērķim) ir 5–8× pārklājuma pieaugums.

Sistēmu tipi:

TARS (Tethered Aerostat Radar System) — ASV pierobežas radaru sistēma pret Karību kontrabandu, izmanto Lockheed Martin un Raytheon piesietos balonus. Pilna sistēma: aerostats + helija krātuve + piesaistes virve + sensoru pakete + zemes stacija.

Augstums: 3000–4500 m
Sensora pakete: AESA radars vai pasīvs RF + EO/IR
Ilgums: 30+ dienas vienā misijā
Cena: $10–20M par sistēmu, $1–2M gadā ekspluatācija

JLENS (Joint Land Attack Cruise Missile Defense Elevated Netted Sensor System) — pierādīta sistēma spārnoto raķešu detektēšanai, ASV armijas izstrāde. Programma slēgta 2017. g., bet tehnoloģija pieejama caur Raytheon.

Sentient (Eiropas analogs) — Vācijas TKMS, Itālijas Leonardo izstrādes 2024.–2026. g. Pirmie demonstrētājsistēmas darbībā Polijā un Rumānijā uz NATO austrumu robežas.

Skydweller / EHang H Series — komerciāli solar-powered HAPS (High Altitude Pseudo-Satellite) lidaparāti, kas operē 18 000–20 000 m augstumā ar daudzu dienu endurance.

Latvijai praktiskais plāns:

3–5 aerostāti, izvietoti pa Latgales austrumu daļu (Zilupe, Daugavpils, Krāslava, Balvi, Alūksne)
Pārklājums: 200+ km krievijas un baltkrievijas teritorijas dziļumā — līdz Pleskavai, Ostravai, Vitebskai
Pieslēgums GAOK gaisa attēlam
Sākotnējās izmaksas: 50–100 M€ kapitālā 3–5 sistēmām, 5–10 M€ gadā ekspluatācijā

Risks: Laika apstākļi: spēcīgs vējš (>20 m/s) prasa nolaišanu, bet spēcīgs vējš ietekmē arī dronus.

6.2. Datu fūzija un ML klasifikators

Sensoru tīklam jābūt savienotam ar GAOP gaisa attēlu. ML klasifikators nedrīkst būt “melna kaste”, kas automātiski dod šaušanas pavēli. Tā funkcija ir dot uzticamības līmeni, piefiksēt incidentu, aktivizēt trauksmi un paātrināt dežurvirsnieka lēmumu.

• L1 trauksmei pietiek ar automatizētu klasifikāciju, ja sakrīt vairāki sensori un trajektorija.

• L2 iesaistei vajadzīgs cilvēka apstiprinājums un dekonflikcija ar civilajiem un draudzīgajiem gaisa kuģiem.

• Visiem ML lēmumiem jābūt auditējamiem: sensora ID, laiks, pārliecības līmenis, apstiprinātā trajektorija.

Ukraina izmanto atvērtās arhitektūras “Viraž planšet” sistēmu, ko var uzlikt uz jebkuras Android ierīces. Tātad sistēma viegli lietojama dažādu resoru lietotājiem. Vienmēr aktuāla informācija.

6.3. Apsardzes nozares un novērotāju integrācija

Objektu/uzņēmumu apsardzes (piem. Latvenergo) jau uztur 24/7 dispečerus, mobilās ekipāžas un objektu novērošanas sistēmas. Pāsvaldībai/brīvprātīgajiem novērotājiem ir reģionālā klātbūtne, iemaņas novērošanā un zināšanas par apvidu. Šie resursi jāintegrē kā papildus sensoru un novērotāju slānis, nevis jāuzskata par militāro vienību aizstājēju.

• Apsardzes nozare. Standartizēts ziņošanas protokols, aplikācija tālrunī, dispečeru apmācība, savienojums ar GAOP, ierobežotas un auditētas datu tiesības.

• Novērotāji. Brīvprātīga vai stimulēta iesaiste reģionālajā novērošanas tīklā ar subsidētu termālo/akustisko komplektu, aplikācija tālrunī, drošības apmācību un skaidru ziņošanas procedūru.

7. ELEKTRONISKĀ KARADARBĪBA UN SAKARU NOTURĪBA

EW ir ļoti efektīvs pret daļu dronu, bet tas nav universāls risinājums. GNSS slāpēšana var ietekmēt civilos pakalpojumus, bet optiskās šķiedras FPV kontrole ir imūna pret radio slāpēšanu. Ja drons ir ar mašīnredzi, tad EW arī nebūs efektīvs. Tāpēc EW jāvada kā precīzs, sektorāls instruments ar spektra pārvaldību.

EW uzdevumi

• GNSS slāpēšana/spoofing. Sektori, kur tas ir pieļaujams; prioritāri pret GLONASS/BeiDou atkarīgiem mērķiem, ar civilā sektora brīdinājumiem.

• Datu/telemetrijas kanālu traucēšana. Pret FPV, Lancet un citu RF vadību, ja tas neapdraud pašu sakarus.

• Counter-EW. Spēja noteikt pretinieka traucētājus un nodrošināt PACE sakaru kanālus NBS, VUGD, policijai un kritiskajai infrastruktūrai.

• Civilā pāreja. Pierobežas kritiskajiem objektiem jābūt alternatīvam sakaru un navigācijas režīmam: optiskā šķiedra, fiksētie sakari, satelīta rezerves, lokālas procedūras bez GNSS. Reģistrētām SIM kartēm, lai tās varētu turpināt darbu laikā, kad visas citas neidentificētās, apvidum neraksturīgās tiek atslēgtas.

8. TĀLA REDZAMĪBA UN AGRĪNĀ BRĪDINĀŠANA

Latvijas teritorijā pamanīts drons var dot tikai 10–30 minūšu logu. Agrīna pamanīšana ārpus Latvijas gaisa telpas dod iespēju aktivizēt MUG, sagatavot civilās brīdināšanas kanālus, pacelt aviācijas patruli un pārslēgt objektus uz krīzes režīmu.

8.1. Kanāls A — NATO AFSC/JISR, AWACS un kosmosa dati

NATO AFSC/JISR: savienota “system of systems” arhitektūra, kurā nacionālie, daudznacionālie un NATO sauszemes, gaisa, jūras un kosmosa sensori veido kopīgu daudzdomēnu uzraudzības un kontroles spēju.

• Latvijas uzdevums: panākt maksimāli ātru un automatizētu sabiedroto ISR datu nonākšanu GAOP, nevis tikai politisku informācijas apmaiņu pēc fakta.

• Minimālā prasība: datu apmaiņas protokoli, klasifikācijas režīms, dežurējošā maiņa un rezervēti sakaru kanāli.

8.2. Kanāls B — SIGINT/ELINT un pasīvie RF sensori

SIGINT/ELINT nozīmē signālu un elektronisko izlūkošanu: radiofrekvenču aktivitātes, telemetrijas, vadības un sakaru modeļu atpazīšanu. Šīs spējas var dot agrīnu brīdinājumu un palaišanas modeļu analīzi.

Slepeni ārpus Latvijas teritorijas krievijas/baltkrievijas pierobežas dziļumā, izvietoti pasīvie RF sensori, kas nekavējoties sūta īsus brīdinājuma datus GAOP.

Darba funkcijas:

• Klausīties pretinieka radio pārraides, telemetrijas vai vadības signālu parakstus.

• Atklāt palaišanas sagatavošanas vai drona orientācijas pazīmes pirms mērķis sasniedz Latvijas robežu.

• Nosūtīt tikai minimālu datu paketi: sensora ID, laiku, signāla tipu, aptuveno virzienu un ticamības līmeni. Primāri izmanto civilo internetu, tad satelītsakarus, tad LoRa tīklu.

• Savienot šo plūsmu ar GAOP ML klasifikatoru un L1 trauksmes sliekšņiem.

Riski un kontrole:

• Diplomātiska, juridiska un pretizlūkošanas ekspozīcija, ja infrastruktūra tiek atklāta.

• Nepieciešams atsevišķs valdības mandāts un klasificēta risku analīze (varat nešaubīties, krievija visā Baltijā savus sensorus jau sen sabāzusi visur kur var).

8.3. Kanāls C — LoRa/zemas jaudas datu pārraides tīkls

LoRa ir zemas jaudas, maza datu apjoma un liela diapazona sakaru protokols. Militāri tas ir interesants tikai ļoti ierobežotam datu apjomam: trauksmes signālam, sensora ID, laika atzīmei un aptuvenai klasifikācijai. Tas nav pilnvērtīgs C2 kanāls, bet var būt rezerves brīdināšanas kanāls.

Darba redakcijas modelis: sensors vai SIGINT uztvērējs sūta īsu ziņojumu uz LoRa atkārtotāju, atkārtotājs retranslē uz nākamo mezglu, bet gateway mezgls nogādā trauksmi GAOP. Šāds kanāls nav paredzēts video vai lieliem failiem; tas ir paredzēts tikai agrīnam brīdinājumam.

• 40–80 atkārtotāji krievijas/baltkrievijas teritorijā kā redundants mesh tīkls.

• Maskēšana kā civilie lauksaimniecības, meteoroloģiskie vai IoT sensori.

• Latentums: aptuveni 30 sekundes līdz 5 minūtes, pietiekami L1 brīdinājumam.

• Latvijas iekšējā lietošana: rezerves brīdināšanas signāls no lauku sensoriem, mežu masīviem, pagastu novērošanas punktiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.

• Ārpus Latvijas teritorijas lietošana: tikai slēgtā pielikumā un tikai pēc politiska/valsts drošības mandāta.

9. ROE REFORMA UN GAOP

9.1. GAOP uzdevums

Gaisa aizsardzības operacionālā pavēlniecība (GAOP) ir vajadzīgs nevis kā jauna birokrātiska virsbūve, bet kā vienots dežūrcentrs. GAOP jāatbild par integrēto gaisa attēlu, sensoru datu fūziju, MUG izsaukumu, dekonflikciju, civilās brīdināšanas sliekšņiem un visu slāņu koordināciju.

Latvijas gaisa telpā vai tās tuvumā var parādīties arī Ukrainas droni, kas no Krievijas teritorijas nomaldījušies vai novirzīti EW ietekmē. 2026. gada 25. marta gadījums Krāslavā (Ukrainas drons, kas ielidoja no Krievijas teritorijas) parādīja, ka draudzīgas valsts dronu pareiza identifikācija un dekonfliktācija ir svarīga. Tāpēc GAOP sastāvā jābūt pastāvīgiem Ukrainas Bruņoto spēku sakaru virsniekiem ar tiešu piekļuvi savas valsts gaisa operāciju datiem un pilnvarojumu reālajā laikā nodot dekonfliktācijas informāciju: kuri droni gaisa telpā ir Ukrainas, kāds ir to plānotais maršruts, kāda ir to klasifikācija, un kuri NAV atpazīstami kā draudzīgi (un tātad uzskatāmi par pretinieka).

9.2. Trīslīmeņu ROE modelis

Līmenis	Slieksnis	Darbības	Kontrole
L1 — automātiska trauksme	3+ sensoru sakritība, trajektorija uz Latviju/objektu, ML klasifikācija virs sliekšņa.	Automātiska incidenta atvēršana, GAOP paziņošana, MUG izsaukums, civilās brīdināšanas sagatave, gaisa telpas ierobežojumu sagatavošana.	Bez ieroču lietošanas.
L2 — aizsardzības iesaiste	Mērķis klasificēts, atrodas iesaistes zonā, dekonflikcija pabeigta, blakusbojājumu risks pieņemams.	GAOP dežurvirsnieks dod iesaistes atļauju MUG/VSHORAD/pārtvērējdroniem/VAMPIRE/SHORAD, Frankenburg Technologies Mark 1	Cilvēks lēmumu ķēdē.
L3 — stratēģiskā reakcija	Smaga eskalācija, civilie zaudējumi, atkārtota kampaņa, kritiskas infrastruktūras iznīcināšana.	Ministru kabineta/NDP/NATO konsultāciju līmeņa lēmumi, ieskaitot militāras un nemilitāras atbildes opcijas.	Politisks, ne taktiski automātisks lēmums.

9.3. L3 stratēģiskās reakcijas opcijas

Vairogs bez zobena ir tikai mērķis par kuru trenēties. Bez ticamas stratēģiskas reakcijas pretinieks var normalizēt “nomaldījušos” dronu izmantošanu. L3 nav automātiska atriebība; tas ir iepriekš izstrādāts politisko un militāro opciju katalogs, ko aktivizē tikai skaidri definēta eskalācija un politiska lēmuma gadījumā.

Triggeri

• Nopietna eskalācija: kritiska bāze vai kritiskā infrastruktūra trāpīta, civilie zaudējumi vai ķīmisks/ugunsgrēka risks.

• Atkārtoti uzbrukumi, piemēram, 20+ droni dienā vai sistemātiska kampaņa pret Latvijas infrastruktūru.

• Skaidrs attiecinājums uz palaišanas, vadības, loģistikas vai militārās infrastruktūras ķēdi.

Mūsu pašu atbildes trieciena spējas

Ostrovas vai Pleskavas lidlauka un citu Pleskavas apgabala militāro objektu iekļaušana iepriekš sagatavotā mērķu/opciju katalogā, ja attiecinājums to pamato.
HIMARS ar PrSM raķetēm pret palaišanas, loģistikas vai vadības infrastruktūru Krievijas teritorijā, ja to apstiprina politiskais līmenis.
Triecieni pret degvielas, munīcijas un dronu sagatavošanas noliktavām.
Latvijas vidējās un tālas darbības dronu vai sabiedroto spēju izmantošana.

Politiskā loģika darba redakcijā: ja Krievija palaista vairākus “nomaldījušos” dronus, Latvijai nav obligāti jāatbild simetriski ar tādu pašu līdzekli. Mērķis ir panākt atturošu izmaksu attiecību: palaišanas infrastruktūras, lidlauka vai loģistikas elementa zaudējums padara kampaņu pret Latviju nerentablu.

Ukrainas spēju izmantošana

Ja gribām izdarīt to pašu svešām rokām, tad Ukraina jau ir faktiskā kara stāvoklī ar krieviju. Mēs varam finansiāli un materiāli atbalstīt viņu triecienus pa mūs interesējošiem objektiem krievijā. Eskalācijas risks mazāks, tāpēc varam atbalstīt triecienus pēc jebkāda drona ielidošanas, pēc jebkura gaisa telpas pārkāpuma, pat pēc jebkura naidīga izteiciena no krievijas politiķiem vai masu medijiem.

Kas Ukrainai šobrīd ir:

Liutyi (Lutiy) — fiksēta spārna kamikadze drons, ~1000 km rādiuss, ~75 kg sprādzienkrava. Ukraina ražo 4-5 tūkstošus gadā. Ar Liutyi tipa sistēmām tika sasniegti Engelsas, Olenjas, Diaghilevo lidlauki un naftas pārstrādes rūpnīcas dziļi Krievijā.

Palianytsia un Peklo — reaktīvie droni/raķetes ar 700-1000 km rādiusu, demonstrēti 2024. gadā. Cena un mērogs zemāk par Storm Shadow vai Taurus, bet pietiekami precīzi pret stacionāriem mērķiem.

Neptune — pretkuģu raķete, kas iznīcināja kreiseri Moskva 2022. gadā. Pārveidotā versija (Neptune-MD) tagad ar paplašinātu 360 km rādiusu, izmantojama pret krasta mērķiem.

Flamingo (FP-5) — jaunā tālā darbības rādiusa raķete, demonstrēta 2024. gada beigās, deklarēts 3000 km rādiuss un 1000 kg sprādzienkrava.

Praktiskie skaitļi, kas vērts pieturēt prātā

2026. gada aizsardzības budžets ir aptuveni 2,158 miljardi eiro jeb 4,73% no IKP, turpinot virzību uz 5%.
1% no IKP novirzīšana mūs interesējošo mērķu sagraušanai krievijā = ~430 miljn. EUR/gadā.
Tas atbilst aptuveni 400-500 Liutyi tipa droniem vai 50-80 Neptune tipa raķetēm vai kombinētam variantam.
Ar precīzu mērķēšanu (1-3 trāpījumi uz mērķi pie 80% darbības spēju) — 100-150 stratēģiska līmeņa mērķi gadā

Salīdzinājumam: Krievijas pilnais Tu-95MS parks ir aptuveni 50 mašīnas. Tu-160 — aptuveni 16. Sevmaša ražošanas tempi — 1 Borej + 1 Yasen klases zemūdene gadā maksimumā.

Šī aritmētika strādā par labu atturēšanai. Krievijas spēja atjaunot stratēģisko arsenālu ir lineāra, bet Ukrainas + NATO sabiedroto spēja to degradēt ir paātrinošā līknē. Latvijas līdzekļi (relatīvi mazi absolūtos skaitļos) var dot stratēģiski nesamērīgu efektu, ja tiek koncentrēti pareizajā vietā ražošanas — mērķēšanas — sankciju trijstūrī.

Vienības munīcijas izmaksas (publiski zināmie diapazoni)

Sistēma	Vienības cena	Lietderīgais rādiuss	Derīgā krava
FPV (tāldarbības)	1 000 – 3 000 €	30-50 km	1-3 kg
Ukrainas Šahed-klons	50 000 – 80 000 €	800-1500 km	50-90 kg
Liutyi/Bober	200 000 – 300 000 €	700-1000 km	50-75 kg
Neptune-MD	1,5 – 2,5 miljn. €	360 km	350 kg
Hrim-2/Sapsan (BR)	3 – 5 miljn. €	500 km	480 kg
Flamingo FP-5	0,5 – 1 miljn. € (est.)	3000 km	1000 kg

Plānošanas faktori:

Krievijas PVO pārtveršanas līmenis pret Liutyi/Šahed klases: 50-70% pret atsevišķiem droniem; 30-45% pret liela mēroga uzbrukumiem (>20 vienības)
Trāpījuma varbūtība pēc PGA pārvarēšanas: 60-80% pie pašvadāmām, 75-90% pie termināla operatora vadības
Reālais koeficients: 2,5-3,5x munīcijas pret katru veiksmīgi neitralizēto mērķi

Mērķu kompleksu izmaksas

1) Ostrovas (Veretje) gaisa spēku bāze

Mērķī: 15. atsevišķais jūras helikopteru aviācijas pulks (Ka-27, Ka-29, daļēji Mi-8), rotējoši Su-30/Su-35 izvietojumi, degvielas un munīcijas noliktavas, KP, PVO Pantsir/Tor pozīcijas perimetrā.

Tipiskā gaisa kuģu klātbūtne: 20-35 vienības (mainīga). Lai sasniegtu funkcionālu neitralizāciju (>70% gaisa kuģu izsisti, kritiskā infrastruktūra bojāta uz 6-12 mēnešiem):

Kombinēts uzbrukums: ~40-60 Liutyi klases + 80-150 FPV (iepriekš slēpti ievesti vai salikti krievijas teritorijā) ar tālvadību termināla fāzē + 4-6 ballistiskie/Flamingo raķetes priekš PGA nospiešanas.

Aprēķins:

Liutyi: 50 × 250 tūkst. euro = 12,5 miljn. €
FPV: 120 × 2 tūkst. euro = 0,24 miljn. €
Flamingo/BR PVO supresijai: 5 × 2 miljn. = 10 miljn. €
Mērķēšana, izlūkošana, retranslatori, operatori: ~3 miljn. €
Kopējais ievērtējums: 25-30 miljn. €

Ostrovas tuvums Latvijai (~40 km) padara to par lētāko relatīvi pret citiem mērķiem.

2) Pleskavas (Krestu) lidlauks

Mērķī: 334. militārā transporta aviācijas pulks ar Il-76 (15-25 aktīvas vienības), atbalsta infrastruktūra VDV operācijām, degvielas noliktavas.

Il-76 ir lielāks, mazāk aizsargāts un nopietni grūtāk aizvietojams mērķis — Krievija saražo ~3-5 jaunas Il-76MD-90A vienības gadā.

Liutyi: 60 × 250 tūkst. euro = 15 miljn. €
FPV: 80 × 2,5 tūkst. euro = 0,2 miljn. €
Flamingo/BR PVO supresijai: 6 × 2 miljn. = 12 miljn. €
Atbalsts: ~3,5 miljn. €
Kopējais novērtējums: 30-35 miljn. €

3) 76. gvardes desanta divīzija

Šis ir cita kategorija — nav viens punkta mērķis, bet izkliedēts personāla un tehnikas komplekss vairākās dislokācijas vietās ap Pleskavu (Čerjoha, Pleskava-2, garnizona kvartāli).

Funkcionāla neitralizācija (komandvadības iznīcināšana, 30-50% tehnikas zaudējumi, kaujas spējas degradācija uz 6+ mēnešiem) prasa atkārtotu uzbrukumu kampaņu, ne vienu lielu triecienu.

Komandposteņi un sakaru mezgli: 8-12 trieciena vienības (Neptune/BR/Liutyi mix) — ~15-20 miljn. €
Tehnikas parki, BMD, BTR-MDM novietnes: 20-30 trieciena vienības — ~10-15 miljn. €
Munīcijas un degvielas noliktavas: 6-10 vienības — ~5-8 miljn. €
Atkārtotu sitienu kampaņa 6-12 mēn. periodā: ~15-20 miljn. €
Kopējais novērtējums: 50-65 miljn. €

Tas atspoguļo to, ka cilvēkresursu vienības ir grūtākās iznīcināt, bet relatīvi vieglāk degradēt līdz nelietderīgam līmenim.

4) 2. Spetsnaz brigāde (Promežici)

GRU brigāde — kompakts garnizons, personāls bieži dislocēts ārpus bāzes, tomēr kritiskā infrastruktūra (mācību objekti, izlūkošanas sakaru centri, specifiskā tehnika) ir uz vietas.

Galvenie objekti: 6-10 trieciena vienības — ~12-18 miljn. €
Kopējais ievērtējums: 12-18 miljn. €

Spetsnaz vienības operatīvā vērtība izpaužas pirmajā kara nedēļā (sabotāža, izlūkošana NATO teritorijā), tāpēc šis mērķis ir prioritārs agrīnā triecienu sekvencē, ne tikai izmaksu kontekstā.

5) EW punkti Pleskavas-Latvijas virzienā

Specifiski mērķi atkarībā no platformas:

Mobilā Krasukha-4 / Murmansk-BN / Borisoglebsk-2: rotējošas, jāmērķē kustībā vai garnizonā
Stacionāras radioizlūkošanas pozīcijas: ievainojamākas

Plānošanas pieņēmums: 4-6 EW kompleksi Pleskavas-Ostrovas-Sebežas līnijā, kas tieši ietekmē Latvijas gaisa telpu un sakarus.

Mērķēšana ar Liutyi/FPV (jo objekti nelieli): 4 mērķi × 6-8 vienības = 24-32 vienības × 100-200 tūkst. euro vidējā cena = 3,5-6 miljn. €
Atkārtotas mērķēšanas rezerve (Krievija ātri pārvieto/aizvieto): 5-8 miljn. €
Kopējais novērtējums: 10-15 miljn. €

6) Radars Pleskavas reģionā

Radari ir samērā vienkāršas mērķēšanas dēļ savas RF emisijas (var izmantot ARM klases munīciju vai termināla pasīvo nodalīšanu).

3-5 prioritāri radari × 4-6 trieciena vienības = 12-30 vienības — ~5-10 miljn. €
Kopējais novērtējums: 7-12 miljn. €

Kopējā kompleksa ekonomika

Mērķu komplekss	Zemākā robeža	Augstākā robeža
Ostrovas lidlauks	25 miljn. €	30 miljn. €
Pleskavas (Krestu) lidlauks	30 miljn. €	35 miljn. €
76. VDV divīzija	50 miljn. €	65 miljn. €
2. Spetsnaz brigāde	12 miljn. €	18 miljn. €
EW punkti	10 miljn. €	15 miljn. €
Radari	7 miljn. €	12 miljn. €
Kopā	134 miljn. €	175 miljn. €

Pieskaitām operatīvās rezerves un atkārtota uzbrukuma kapacitāti (Krievija atjauno daļu kapacitātes 3-6 mēn. laikā): ~30-40% papildus.

Pilnais Pleskavas-Ostrovas militārās infrastruktūras degradācijas paketes izmaksu ietvars: 175-245 miljn. € (ar 30-40% papildus)

Šā skaitļa stratēģiskā nozīme

Tas ir 40-57% no 1% Ukrainas paketes gada apjoma (~430 milj. €). Tas nozīmē:

(a) Pleskavas-Ostrovas komplekss ir izpildāms vienā gadā ar pusi no Ukrainas paketes, atstājot otru pusi citiem mērķiem (Baltijas flote Baltijska, Kaļiņingradā, Smoļenskas un Ļeņingradas apgabala militārie objekti).

(b) Atkārtošanas izmaksas turpmākos gados ir 40-60% no sākotnējām — Krievija nespēj pilnībā atjaunot infrastruktūru, tāpēc katra nākamā kampaņa ir lētāka.

(c) Termināla vadība no Latvijas teritorijas Ostrovas un Pleskavas mērķiem var samazināt kopējās izmaksas par 15-25%, jo:

Mazāk pašvadāmas munīcijas vajadzīgs
Augstāka trāpījuma varbūtība samazina munīcijas reizinātāju no 3x uz 2x

Baltijas jūras flote — 100 miljn. paketes ekonomika

Baltijas flote (Baltijska, Kronštate) ir relatīvi novecojusi un mazāka stratēģiskā vērtība nekā Ziemeļu flote, bet tieši Latvijai aktuāla. Te plaši varēs lietot jūras dronus.

Galvenās kategorijas Baltiskā:

Karakurt klases (Project 22800) un Buyan-M klases (Project 21631) korvetes — Kalibr nesēji ar potenciālu nukleāru kravu. 4-6 vienības Baltiskā.
Steregushchiy klases (Project 20380/20385) korvetes — galvenais virsūdens spēks. 3-4 vienības.
Kilo klases dīzeļa zemūdene (B-806 Dmitrov) — viena vienība.
Iskander-M divizions Tšernjahovskā — 152. raķešu brigāde.
Bal/Bastion piekrastes pretkuģu sistēmas Kaliningradas piekrastē.
Černjahovskas un Donskoje lidlauki (Su-27SM3, Su-30SM, Su-24M).

Plānošanas izmaksas ar 100 miljn. budžetu:

Mērķis	Apt. izmaksas
Karakurt/Buyan-M (4-6 vienības Kalibr nesēji)	25-35 miljn. €
Iskander-M divizions Tšernjahovskā	15-20 miljn. €
Bal/Bastion piekrastes baterijas (3-4)	10-15 miljn. €
Černjahovskas lidlauks (lidaparāti + infrastruktūra)	20-30 miljn. €
Kilo klases zemūdene (ja virsūdens stāvoklī Baltiskā)	5-10 miljn. €
EW un radari Kaliningradā (Voronež-DM, citi)	10-15 miljn. €
Baltijas jūras virsūdens kuģi (primāri desanta kuģi)	100 miljn. €
Kopā	185-225 miljn. €

Prioritātes:

Iskander-M Tšernjahovskā (visaugstākā prioritāte) — tieši šī sistēma trāpa Latvijas teritoriju ar minimālo brīdinājumu
Karakurt/Buyan-M ar Kalibr — otra augstākā prioritāte stratēģiski
Černjahovskas aviācija — gaisa spēku komponente
Bal/Bastion — ja Latvija kontrolē Baltijas jūras savienojumu, šis kļūst svarīgs
Jūras desanta kuģi.

Nākamajos gados var pāriet pie citiem mērķiem vai izveidot dronu/raķešu rezervi Ukrainā, ko var pielietot, ja Latvijas konflikts ar krieviju pastiprināsies.

Pārējais var būt rezerves vai otrā gada paketē. Iztērējot tikai ~1% no IKP, mēs varam pilnībā izslēgt liela jūras desanta iespēju Baltijas jūras piekrastē (tātad vairs nav jātur lieli spēki šī virziena aizsardzībai). Degradēt militāro infrastruktūru Pleskavas apgabalā, kā rezultātā krievijas aviācija vairs nevar strādāt no blakus lidlaukiem. Spēkus nāksies pārvietot no teritorijas dziļuma, kas būs krietni ātrāk pamanāms. Pret savu iztērēto pusmiljardu, mēs radam krievijai zaudējumus vairāku desmitu miljardu vērtībā. Baltijas jūras flotes degradācija padarīs Kaļiņingradu krietni ievainojamāku un izolējamāku. Nevarēs viegli veikt pārapgādi vai spēku koncentrāciju.

10. MOBILĀS UGUNSGRUPAS: LATVIJAS MODELIS

Mobilā ugunsgrupa (MUG) ir zemāko slāņu praktiskais instruments pret lēniem BPLA, atsevišķiem mazajiem droniem un objektu aizsardzība. MUG neaizstāj IRIS-T/ABM vai aviāciju; tā novērš to, ka dārga munīcija tiek tērēta lētiem mērķiem.

10.1. MUG pamatsastāvs

Loma	Uzdevums	Pamatekipējums
Komandieris	Lēmums uz vietas, sakari ar GAOP, uguns sektoru kontrole.	Planšete, radio, kartes, ROE kontrolsaraksts.
Vadītājs-novērotājs	Ātra pārvietošanās un pozīcijas izvēle.	4x4 pikaps, nakts redzamība, navigācija.
Strēlnieks	Lielkalibra uguns pret atbilstošiem mērķiem drošā sektorā.	Browning M2/Pilica vai ekvivalents, termoptika. Vēlams uz stabila kravas auto ar pusautomātisko ieroču platformu.
MANPADS/RBS operators	Mērķi, kas prasa vadāmu efektoru.	Stinger/Mistral/Piorun/Poprad vai RBS-70 NG atbalsta vienība.
Sensoru/sakaru operators	Mērķa apstiprināšana un datu sūtīšana.	FLIR/EO, akustika, RF, radio, datu terminālis.

Atsevišķi MUG grupas ar pārtvērējdroniem.

10.2. Ātrās gatavības režīms

Nosacītā miera laikā mēs nevarēsim nodrošināt pietiekamo MUG blīvumu pierobežā no PD un VAD karavīriem. Arī dronu uzlidojumi šobrīd ir reti. Tāpēc liela daļa MUG grupu sastāvēs no zemessargiem. Primārais arguments par labu ātrās gatavības režīmam Zemessardzes PGA vienībām ir reakcijas laiks. Ikdienā zemessargi turpina savu ierasto civilo darbu, dežūras laikā atrodas paaugstinātā gatavībā ar iespēju stundas laikā izvirzīties uz pozīciju. Ja sensoru tīkls dod agrīnu brīdinājumu, bet vienībai jādodas uz tālu noliktavu, spējas vērtība pazūd. Tāpēc noteiktai dežurējošai MUG daļai pikaps ar smagā ieroča platformu, sensoriem, sakariem un noteiktu kaujas komplektu var atrasties personīgajā garāžā vai uzņēmuma teritorijā.

Prasība nav “brīva glabāšana”. Tā ir militāra glabāšanas režīma forma pie apmācītas vienības:

• Glabātava vai garāža ar signalizāciju, piekļuves kontroli, videonovērošanu un regulāru auditu.

• Munīcijas un raķešu uzskaite ir tiešsaistē piesaistīta GAOP/NBS loģistikas sistēmai.

• Izbraukšana ar pilnu kaujas komplektu notiek tikai pēc L1/L2 trauksmes vai mācību pavēles.

• Pozīcijas, uguns sektori un šaušanai liegtās zonas tiek iepriekš apmācītas un saskaņotas.

10.3. MUG skaits un personāls

MUG tips	Vienības	Personāls/maiņa	Maiņu koef.	Kopā
24/7 dežūra no PD/VAD: Latgale, Rīga, NBS bāzes	8	6	4:1	192
1h gatavības zemessargi	100	6	1.5:1	900
6h gatavības zemessargi	40	6	1.2:1	288
Privātā sektora objekti	25	8	1:1	200
Vadība, apmācība, loģistika, remonts u.c. atbalsts	-	-	-	350–450
KOPĀ	173	-	-	~1930–2030

MUG izvietoti austrumu pierobežas koridoros, ap Rīgu, ap NBS bāzēm, ostām un 1. kategorijas kritisko infrastruktūru.

11. ESOŠĀS UN PLĀNOTĀS LATVIJAS SPĒJAS

Priekšlikums neignorē jau esošos AM/NBS plānus, bet tos paplašina un sasaista vienotā arhitektūrā.

Spēja	Statuss	Mans piedāvājums
IRIS-T SLM	Latvijas un Igaunijas kopīgā vidējās darbības PGA iegāde; piegādes sākums plānots no 2026. gada.	MR-SAM slānis pret cruise, lidaparātiem un daļu BPLA; nedrīkst iztukšot pret lētiem mānekļiem.
RBS-70 NG	Papildu sistēmu un raķešu pasūtījums aptuveni 200 milj. eiro, piegādes 2026.–2030.	Tilta spēja starp MUG un MR-SAM; objekti, pierobeža, zema augstuma mērķi.
Pret-BPLA R&D	AM jau noslēdz R&D līgumus ar Latvijas uzņēmumiem par pret-BPLA risinājumiem.	Spirālveida iepirkums un Sēlijas testēšanas vide. Testi Ukrainā.
Sēlijas poligons	Viens no nozīmīgākajiem aizsardzības infrastruktūras projektiem; jau notiek dronu un pārtvērējsistēmu testi.	Apmācība, testēšana, sertifikācija, Ukrainas/NATO industrijas sadarbība.
NBS attīstības plāns 2025.–2036.	Slāņveida PGA attīstība ir oficiāls virziens.	Šis dokuments dod praktisku, decentralizētu un lētās masas papildinājumu.

Kopumā ja sadala PGA veidus pa slāņiem, tad sanāk šādi

Slānis	Sistēma	Latvijas stāvoklis
Augšējais	Patriot / SAMP-T	Nav un nav plānots
Vidējais	IRIS-T / NASAMS	IRIS-T paredzēti 3 komplekti sākot no 2026. gada (nav teikts, ka visi 3 būs 2026. gadā)
Mobilais tuvais	Skyranger / Gepard	Nav plānoti
Lētais slānis	VAMPIRE, Frankenburg Technologies Mark 1 / MUG / pārtvērējdroni	Pārtvērējdroni izmēģinājumu stadijā.
Pēdējā līnija	Phalanx / C-RAM	Nav plānoti

Kas pret ko darbojas

Drauds	Pareizais slānis
Hiperskaņas raķetes	Patriot/SM-3/Arrow
Balistiskās raķetes	Patriot PAC-3
Spārnotās raķetes	IRIS-T/NASAMS
Shahed/Geran droni	Skyranger/Gepard. Helikopteri, dzenskrūves lidmašīnas.
FPV/Lancet	MUG/EW/pārtvērējdroni
Kas izlauzās cauri	C-RAM/Phalanx

12. PĀRTVĒRĒJDRONI, VAMPIRE UN SPIRĀLVEIDA IEPIRKUMS

Pārtvērējdroni ir viens no kritiskākajiem slāņiem, jo tie var dot labvēlīgu izmaksu apmaiņu pret Shahed/Geran/Gerbera klases mērķiem. Taču tie jāievieš kā programmatūras, sensoru, operatoru, drošības un munīcijas sistēma, nevis kā atsevišķs drons.

12.1. Spirālveida ieviešanas modelis

Iteratīva (Agile/spirālveida) spējas attīstība pārtvērējdroniem, EW un sensoru sistēmām, sākot ar nelielām testējamām partijām un balstot nākamos iepirkuma ciklus uz operacionālajiem datiem no Sēlijas poligona un vienību lietošanas. Termins nāk no programmatūras “spiral model”, pēc tam nonāk ASV Aizsardzības ministrijas iegādēs kā “evolutionary acquisition with spiral development”, un manā dokumentā tas ir latviskots kā “spirālveida iepirkums”.

Spirālveida iepirkums nozīmē, ka valsts nepērk uzreiz vienu milzīgu, “perfektu” sistēmu pēc piecu gadu vecas specifikācijas, bet iepērk spēju pa mazām iterācijām: nopērk pirmo partiju, notestē, savāc datus, uzlabo prasības, nopērk nākamo labāku partiju, atkal testē — un tā pa spirāli.

Vienkārši:

Nevis: “Uzrakstām specifikāciju 2026. gadā, izsludinām iepirkumu, 2030. gadā saņemam sistēmu, kas jau ir novecojusi.”

Bet: “2026. gadā nopērkam 20 vienības testam, Sēlijā un vienībās pārbaudām, pēc 3 mēnešiem uzlabojam prasības, 2027. gadā pērkam 100 labākas vienības, 2028. gadā — nākamo paaudzi.”

Tas īpaši labi der tādām jomām kā:

pārtvērējdroni;
EW jeb elektroniskās karadarbības līdzekļi;
akustiskie/RF/optiskie sensori;
ML klasifikatori;
MUG aprīkojums;
vieglās aviācijas pretdronu risinājumi.

Šajās jomās drauds mainās ļoti ātri. Ja specifikācija tiek “iesaldēta” uz vairākiem gadiem, pretinieks tikmēr jau nomaina frekvences, navigāciju, ātrumu, materiālus, taktiku vai palaišanas profilu.

Praktisks piemērs Latvijas pretdronu kontekstā:

Posms	Ko dara	Rezultāts
1. spirāle	Iepērk 10–20 pārtvērējdronus un 5 sensoru komplektus testiem Sēlijā	Noskaidro, kas reāli strādā pret Shahed/Gerbera tipa mērķiem
2. spirāle	Iepērk 50–100 uzlabotas vienības ar labotu programmatūru un sakariem	Sistēmu nodod pirmajām MUG/GAOK vienībām
3. spirāle	Iepērk nākamo partiju ar jaunu sensoru, labāku autonomiju, labāku drošības mehānismu	Izveido operacionālu spēju
4. spirāle	Turpina modernizēt ik pēc 6–12 mēnešiem	Spēja neatpaliek no pretinieka adaptācijas

Tātad “spirālveida” nozīmē: spēja aug pa cikliem, nevis tiek uzbūvēta vienā lielā lēcienā.

12.2. VAMPIRE/APKWS/SKYRANGER niša

VAMPIRE/ Frankenburg Technologies Mark 1 vai tam līdzīgs 70 mm lāzervadāmo raķešu pikapa risinājums aizpilda nišu starp MUG ložmetēju un dārgāku MANPADS/MR-SAM. Galvenā priekšrocība ir salīdzinoši zems blakusbojājumu risks, labs diapazons pret lēniem BPLA un mobilitāte. Galvenie riski ir sensoru integrācija, munīcijas krājumi, apmācība un piegādes termiņi.

30/35 mm programmējamās munīcijas sistēmas ir būtisks apakšējā pretgaisa/pretdronu slāņa elements, jo tās nodrošina labāku izmaksu apmaiņu pret Shahed/Geran/Gerbera, loitering munition un daļu zema augstuma mērķu nekā MR‑SAM raķetes. Latvijas prioritāte būtu Skynex tipa objektu aizsardzības sistēmas 1. kategorijas infrastruktūrai un Skyranger tipa mobilās sistēmas NBS manevra un kritisko sektoru aizsardzībai.

MR-SAM pašaizsardzības prasība. IRIS-T SLM un jebkuras nākotnes NASAMS/Patriot/SAMP-T baterijas jāplāno nevis kā izolētas sistēmas, bet kā aizsargāti mezgli. Katram šādam mezglam nepieciešams tuvās aizsardzības komplekts: 2–4 Skyranger/Skynex/Gepard tipa lielgabalu sistēmas, lokālie C-UAS sensori, EW, MUG perimetrs, maskēšana, dispersija un rezerves pozīcijas. Šī prasība novērš situāciju, kurā dārgs MR-SAM slānis tiek iztukšots vai iznīcināts ar lētiem droniem. Ja Latvijai būs 3 IRIS-T baterijas, tad minimāli vajag 6–12 Skyranger vienības tikai to piesegšanai. Papildus vajadzētu vēl atsevišķas Skyranger/Skynex vienības HES, Lielvārdei, ostām un komandvadības centriem.

13. AVIĀCIJAS PRETDRONU SLĀNIS

Aviācijas slānis nav pamata risinājums pret masveida droniem, bet var būt vērtīgs nišas slānis: ilgstoša patrulēšana, vizuāla identifikācija, lēnu BPLA pārtveršana virs mazapdzīvotām zonām un sensoru nesēja funkcija.

13.1. Tarragon Aircraft kā R&D platforma

Prasība: EO/IR novērošana, droši sakari ar GAOP, mērķa apstiprinājums, lidojumdrošība un testējama efektora arhitektūra.

Pārtvērējdronu izvietošana, iespējams papildināt ar otru strēlnieku ar ložmetēju. 2–4 demonstratori, 1–3 mēnešu testēšanu un neatkarīgu lidojumdrošības/ieroču drošības vērtējumu.

13.2. Black Hawk, L-39 un citi elementi

Lielāko daļa lēno dronu Ukrainā notriec helikopteri. Esošie UH-60M Black Hawk, L-39/Z-137/An-2 var dot ierobežotu durvju strēlnieka/EO novērošanas nišu, Ukrainā tiek izmantoti un lēni lidojošie droni tiek notriekti.

Latvijas plānoja iepirkt četrus MD 530F Cayuse Warrior. Iespējams, jāatgriežas pie šī projekta tieši kontekstā ar lēno dronu apkarošanu.

14. KRITISKĀS INFRASTRUKTŪRAS KLASIFIKĀCIJA UN PASĪVĀ AIZSARDZĪBA

Pretgaisa aizsardzība nevar garantēt 100% pārtveršanu. Tāpēc kritiskās infrastruktūras noturība ir tāds pats slānis kā sensori vai ieroči.

Kategorija	Objekti	Minimālais aizsardzības komplekts
1. kategorija	HES, pārvades mezgli, degvielas bāzes, NBS bāzes, sakaru mugurkauls, valsts vadības centri.	Sensoru mezgls, lokāls C-UAS, MUG pārklājums, fiziska cietināšana, ugunsdzēsība, EOD plāns, rezerves jauda/sakari.
2. kategorija	Ostas, lidlauki, dzelzceļa mezgli, slimnīcas, pašvaldību krīzes centri.	Sensoru komplekts, civilā brīdināšana, lokālas patvertnes, apsardzes integrācija, atjaunošanas plāns.
3. kategorija	Lielas ražotnes, loģistikas centri, ūdensapgāde, noliktavas.	Objektu novērošana, apmācīts personāls, dispersija, ugunsdrošība, datu savienojums ar GAOP.
4. kategorija	Lokāli sabiedriski un saimnieciski objekti.	Civilās aizsardzības procedūras, patvertnes, brīdināšanas kanāli, pašvaldību plāni.

Pasīvās aizsardzības pasākumi

• Cietināšana: armētā betona/zemes pārsegumi, aizsargvaļņi, ugunsdrošas zonas ap rezervuāriem un transformatoriem.

• Dispersija: rezerves transformatori, modulāri sakaru mezgli, izkliedēta degvielas un rezerves daļu glabāšana.

• Mānekļi: multispektrāli maketi, kas samazina precīzas izlūkošanas vērtību.

• Microgrid un PACE sakari: objekts spēj īslaicīgi strādāt bez centrālā tīkla un bez GNSS.

• Patvertnes un civilā informācija: iedzīvotājiem skaidri norādījumi, kur doties un ko darīt pēc brīdinājuma.

15. CIVILĀ AIZSARDZĪBA, SEKAS UN ATJAUNOŠANĀS

7. maija scenārijā galvenā veiksme bija cilvēku upuru neesamība. Nākamajā reizē nedrīkst paļauties uz veiksmi. Tāpēc civilā aizsardzība jāiekļauj jau PGA arhitektūrā.

• Brīdināšana. Šūnu apraide/SMS/112 lietotnes/pašvaldību kanāli ar automatizētiem ziņojumiem un vienotu tekstu.

• EOD un VUGD. Vienots protokols: perimetra izveide, evakuācija, sprādzienbīstamo priekšmetu drošība, ķīmiskie/degvielas riski.

• Veselības sistēma. Slimnīcu gatavība sprādzienu, apdegumu, toksisku dūmu un evakuācijas scenārijiem. Rezerves medicīnas darbinieku reģistrs un krājumi.

• Sabiedriskā komunikācija. Pirmajās 15 minūtēs jābūt vienai balsij, nevis pretrunīgiem komentāriem. “Ko darīt tagad?” ir svarīgāks par garu preses relīzi.

• Atjaunošanās. Rezerves transformatori, degvielas pārsūknēšanas risinājumi, pagaidu sakari, līgumi ar būvniekiem un transporta kompānijām.

16. DATU, PRIVĀTUMA UN KIBERDROŠĪBAS IETVARS

Ja valsts izmanto apsardzes kameras, RF sensorus, mobilos torņus, pašvaldību novērotājus un sensorus, dokumentam jābūt spējīgam atbildēt uz privātuma un kiberdrošības kritiku.

Princips	Prasība
Datu minimizācija	GAOP saņem tikai to, kas vajadzīgs gaisa apdraudējuma noteikšanai: laiks, virziens, sensora tips, klasifikācija, nevis nepārtrauktu personu novērošanu.
Piekļuves tiesības	Lomas balstīta piekļuve; apsardzes uzņēmums neredz militāro gaisa attēlu vairāk nekā vajadzīgs konkrētam uzdevumam.
Audits	Visas piekļuves un datu pārsūtīšanas tiek žurnalētas, ar pēcauditu pēc incidenta.
Kiberdrošība	Sensori ir segmentēti, ar šifrētu datu kanālu, drošu atjaunināšanu un nulles uzticības principu.
Krīzes režīms	Plašākas datu tiesības aktivizē tikai noteiktā laikā un teritorijā, pēc juridiska sliekšņa.
Komercnoslēpumi	Apsardzes un uzņēmumu infrastruktūras dati tiek izmantoti tikai drošības nolūkiem ar līgumisku aizsardzību.

17. PERSONĀLS UN JURIDISKAIS IETVARS

Avots	Loma	Piezīme
NBS profesionālais dienests	GAOP, MR-SAM/ABM, RBS-70, EW kodols, apmācība.	Augsta gatavība un profesionāla atbildība.
Valsts aizsardzības dienests	MR-SAM/ABM, RBS-70, EW, MUG 24/7 kodols, sensoru operatori, loģistika.	Īpaši vērtīgs kā masveida apmācības avots.
Zemessardze	Stundas gatavības MUG, reģionāls sensors/reakcija, apsardze.	Galvenais decentralizētais slānis.
Apsardzes nozare	Novērošana, dispečeri, privātā sektora vienības.	Juridiski jāregulē piekļuve datiem un atbildība.
Policijas palīgi / brīvprātīgie	Objektu apsardze, sakari, civilā aizsardzība.	Neaizstāj kaujas funkcijas bez apmācības.

Kur ņemt papildus zemessargus, ja jau esošās ZS četras brigādes nokomplektētas par ~50%? Latvijā ir ap 35 tūkst. ieroču īpašnieku (ieskaitot medniekus). Vēl ap 15 tūkst. apsardzes darbinieku (no tiem ap 5 tūkst. ir arī ieroču īpašnieki). Šī brīža ģeopolitiskajā situācijā viņi visi būtu jāiesaista valsts aizsardzībā vai nu Zemessardzē vai policijas palīgos. Policijas palīgos pieļaujamas arī zemākas prasības veselībai un fiziskai sagatavotībai. Manā skatījumā no 35 tūkst. var atlasīt 10 tūkst., lai pilnībā nokomplektētu Zemessardzes brigādes un izveidotu Gaisa spēku MUG grupas.

18. BUDŽETS UN DZĪVES CIKLA IZMAKSAS

2026. gada aizsardzības budžets ir aptuveni 2,158 miljardi eiro jeb 4,73% no IKP, turpinot virzību uz 5%. Šis koncepts nav automātiski “papildus visam”. Tas ir prioritizācijas piedāvājums 5% trajektorijā.

18.1. Trīs ieviešanas scenāriji

Scenārijs	Kapitālieguldījumi 5–7 gados	Gada ekspluatācija pēc IOC	Saturs
Minimums	0.8–1.3 miljrd. €	120–180 milj. €	IRIS-T/NASAMS (IRIS-T piegādes jau ieplānotas), sensori, GAOP, 30–80 MUG, EW sākums, RBS-70 integrācija (daļēji jau paredzēta), kritisko objektu audits, Sēlija.
Bāzes variants	2.0–3.2 miljrd. €	250–380 milj. €	Pilns sensoru tīkls, 173 MUG, pārtvērējdroni, VAMPIRE/Mark 1, RBS-70/RBS krājumi, 1. kategorijas cietināšana.
Pilnais variants	3.5–5.5 miljrd. €	400–650 milj. €	Bāzes variants + ABM augšējais slānis, plašāka pasīvā aizsardzība, aviācijas eskadriļa, tālas darbības stratēģiskās opcijas.

18.2. Dzīves cikla izmaksu obligātā sadalīšana

• Platformas un sensori.

• Munīcija un pārtvērēji: MANPADS, RBS-70, APKWS, IRIS-T/NASAMS, pārtvērējdroni, lielkalibra munīcija.

• Rezerves daļas, remonts un noliktavas.

• Apmācības munīcija, simulatori, Sēlijas mērķu sistēmas.

• C2 programmatūra, kiberdrošība, datu centri un licences.

• Personāls, mācības, medicīna, drošības pārbaudes.

• 30/60/90 dienu krājumu mērķi katram efektoru tipam.

Spēja	Esoši plānots/finansēts	Jauna prasība šajā dokumentā
IRIS-T	Jā, piegādes sākot no 2026	GAOP integrācija, pašaizsardzības slānis
RBS-70 NG	Jā, papildiepirkums	Objektu/MUG tīkla integrācija
Skyranger/Skynex	Nav	6–12 IRIS-T aizsardzībai + objektiem
Pilica/Poprad	Nav	vidējais lētais VSHORAD slānis
Pārtvērējdroni	R&D/testi	operacionāls krājumu un operatoru modelis
Aerostāti	Nav	3–5 sistēmu izvērtējums
GAOP	Nav precīzas info.
MUG	nav šādā mērogā	30 pilots → 173 FOC

19. IEVIEŠANAS GRAFIKS

19.1. 1. fāze: 0–12 mēneši — neatliekamā pamatne

• GAOP izveide un 24/7 dežuršūnas sākums.

• ROE L1/L2/L3 juridiskais ietvars un dekonflikcijas procedūra.

• Latgales sensoru pilotprojekts: 50–100 sensori + 2–3 lokāli radari + ML klasifikators.

• 30 MUG pilots: 8 grupas 24/7 un 22 stundas gatavībā.

• Sēlijas C-UAS apmācību/testēšanas programma: pārtvērējdroni, EW, sensori, MUG.

• Kritiskās infrastruktūras 1. kategorijas audits un pirmie cietināšanas projekti.

• Apsardzes nozares pilotprotokols ar 2–3 uzņēmumiem.

19.2. 2. fāze: 12–36 mēneši — valsts mēroga pamatne

• Pilna sensoru tīkla izvēršana prioritārajos sektoros.

• EW šūna un mobilās EW vienības.

• MUG skaita pieaugums līdz 120–140 vienībām.

• RBS-70 NG, VAMPIRE/Mark 1/pārtvērējdronu un lokālo C-UAS komplektu integrācija.

• IRIS-T SLM sākotnējā operacionālā integrācija GAOP gaisa attēlā.

• Datu/privātuma/kiberdrošības režīma ieviešana.

• Tarragon/vieglās aviācijas demonstratora izvērtējums un lēmums par turpināšanu vai slēgšanu.

19.3. 3. fāze: 36–60 mēneši — pilna arhitektūra

• MUG FOC: 173 vienības ar mācību ciklu un auditu.

• Pārtvērējdronu ražošanas/krājumu modelis Latvijā.

• IRIS-T/NASAMS slāņa paplašināšana.

• ABM/Patriot/SAMP-T augšējā slāņa lēmums pēc budžeta un sabiedroto integrācijas izvērtējuma.

• Kritiskās infrastruktūras cietināšanas programma 1. un 2. kategorijai.

19.4. 4. fāze: 60+ mēneši — adaptācija

• Ceturkšņa draudu pārskats un ikgadējs spēju audits.

• Jaunu dronu paaudžu, EW pretpasākumu un mānekļu adaptācija.

• NATO AFSC/JISR integrācijas un sabiedroto datu apmaiņas uzlabošana.

20. KPI — KĀ MĒRĪT, VAI SISTĒMA STRĀDĀ

KPI	Mērījums	Mērķis pēc IOC
Detekcijas laiks	Laiks no pirmā sensora signāla līdz GAOP incidentam.	< 60 sekundes prioritārajā sektorā.
Klasifikācijas laiks	Laiks no signāla līdz draudu klasei un trajektorijai.	< 2 minūtes pie 3+ sensoru sakritības.
MUG reakcija	Laiks no L1 līdz MUG izbraukšanai/pozīcijai.	24/7: < 10 min; garage-ready: < 30–60 min.
Civilā brīdināšana	Laiks no sliekšņa sasniegšanas līdz paziņojumam.	< 2 minūtes pēc L1 civilā sliekšņa.
Pārtveršanas izmaksas	Vidējās izmaksas pret mērķa klasi.	Shahed/Gerbera klasei zem MR-SAM raķetes izmaksām.
False positive/negative	Kļūdainu trauksmju un nepamanīto mērķu analīze.	Ceturkšņa pārskats un ML modeļa korekcija.
Pieejamība	Sensoru, EW, C2 un MUG darbspēja.	> 90% prioritārajos sektoros.

21. RISKI UN TO MAZINĀŠANA

Risks	Novērtējums	Mazināšana
Institucionālā inerce	Augsts	GAOP ar tiešu mandātu, pilotprojekti, ceturkšņa ziņojumi MK.
Piegādes ķēdes rindas	Augsts	Slāņi 1–4 no vietējām/Ukrainas/NATO alternatīvām; MR-SAM/ABM iepirkumi paralēli.
Juridiskais risks	Vidējs/augsts	ROE likumdošana, datu režīms, privātā sektora atbildība.
Civilie blakusbojājumi	Augsts	Ieroču pielietošanas noteikumi, pilsētvides īpašie noteikumi, operatora apstiprinājums.
Kiberdrošība	Augsts	Segmentācija, šifrēšana, audits, incidentu reakcija, sarkanās komandas testi.
Sabiedrības uzticība	Vidējs	Skaidra komunikācija, privātuma garantijas, mācības pašvaldībās, caurspīdīga budžeta loģika.
Tehnoloģiskā adaptācija	Pastāvīgs	Spirālveida iepirkums, Sēlijas testēšana, Ukrainas mācību integrācija.

22. LĒMUMU PUNKTI

1. Izveidot GAOP kā vienotu pretgaisa/pretdronu aizsardzības operacionālo vadības kodolu.

2. Apstiprināt L1/L2/L3 ROE modeli ar skaidriem cilvēka apstiprinājuma punktiem ieroču lietošanai.

3. Sākt Latgales sensoru un 30 MUG pilotu 12 mēnešu laikā.

4. Izveidot Zemessardzes MUG grupas.

5. Apstiprināt Sēlijas C-UAS apmācību/testēšanas/sertifikācijas programmu.

6. Palaist apsardzes nozares un brīvprātīgo novērošanas tīkla pilotprojektu.

7. Pieņemt datu/privātuma/kiberdrošības ietvaru civilajām sensoru plūsmām.

8. Izveidot kritiskās infrastruktūras 1.–4. kategorijas aizsardzības standartu.

9. Ieviest spirālveida iepirkumu pārtvērējdroniem un EW risinājumiem.

10. Atvērt Tarragon/vieglās aviācijas R&D demonstratora programmu atsevišķā pielikumā.

11. Budžetu apstiprināt trīs scenārijos: minimums, bāzes variants, pilnais variants.

23. NOSLĒGUMS

Latvijas gaisa un daudzslāņu aizsardzības arhitektūra nedrīkst būt tikai dārgu sistēmu saraksts. Tai jābūt valsts ekosistēmai, kas redz agrāk, izlemj ātrāk, tērē lētu munīciju pret lētiem mērķiem, saglabā dārgo munīciju pret smagiem mērķiem, aizsargā kritisko infrastruktūru un spēj atjaunoties pēc trāpījuma.

7. maijs nebija pilna mēroga kara akts, bet tas bija tests. Atbilde ir praktiska: pirmajā gadā izveidot GAOP, sensoru pilotu, 30 MUG, ROE reformu, civilās brīdināšanas automatizāciju un Sēlijas testēšanas/apmācības ciklu. Pārējais jābūvē slāņos, ar mērījumiem, budžeta disciplīnu un vietējās industrijas iesaisti.

PIELIKUMS A — MUG DROŠĪBAS UN LIETOŠANAS PRINCIPI

Šis pielikums nav detalizēta taktiskā instrukcija. Tas nosaka minimālos principus, lai Zemessardzes ātrās gatavības modelis nekļūtu par drošības risku.

• Glabāšana. Smagie ieroči, MANPADS un munīcija var atrasties garāžā/noliktavā ar pastiprinātu fizisko un elektronisko drošību.

• Izsniegšanas režīms. MUG izbraukšana ar kaujas komplektu notiek tikai pēc GAOP trauksmes, mācību pavēles vai iepriekš apstiprināta dežūras režīma.

• Uguns sektori. Katram dežūras sektoram ir iepriekš saskaņotas iesaistes zonas, no-fire zonas, civilās aviācijas dekonflikcija un krītošās munīcijas riska vērtējums.

• Pilsētvides ierobežojumi. Lielkalibra ieroču izmantošana pilsētvidē ir pēdējais variants un tikai ar īpaši definētiem sektoriem; priekšroka dodama zemu blakusbojājumu efektoriem.

• Audits. Pēc katras trauksmes vai mācībām tiek pārbaudīta munīcijas uzskaite, datu žurnāls, pozīcijas izvēle, ROE ievērošana un sabiedriskās drošības sekas.

PIELIKUMS B — TARRAGON / VIEGLĀS AVIĀCIJAS R&D

Konkrēta bruņojuma konfigurācija jāvērtē pēc drošības, lidojumderīguma, operatora slodzes, juridiskā režīma un kaujas efektivitātes.

Variants	Apraksts	Pluss	Risks
A — novērošanas platforma	EO/IR, sakari, vizuāla identifikācija bez bruņojuma.	Ātri testējama, zemāks risks.	Nav tiešas pārtveršanas spējas.
B — ārējais efektors	Ārējs pylon/sānu risinājums pēc sertifikācijas.	Drošāks par propellera sinhronizāciju.	Drag, lidojumderīgums, atpakaļatsitiena ietekme.
C — papildus strēlnieks	Iespējamais risinājums	Otrs strēlnieks var šaut pa lēniem droniem ar ložmetēju	Lidmašīnu vajadzēs padarīt manāmi lielāku. Būtībā cits modelis.
D — bezpilota alternatīva	Tādu pašu sensoru/efektoru loģiku pārnest uz bezpilota platformu.	Mazāks risks pilotam.	Autonomija, C2, gaisa telpas dekonflikcija.
E – bezpilota kamikadze tipa drons	Ar kaujas galviņu aprīkots liels drons	Samērā lēts (jo vienreizējas lietošanas, var taisīt lētu) ar ievērojamu kaujas galviņu

Ieteiktais lēmums: 2–4 demonstratori, 1–3 mēnešu Sēlijas un sabiedroto/Ukrainas ekspertu testēšana, pēc tam lēmums “turpināt / pārtraukt / pārveidot”.

PIELIKUMS C — DATU UN KIBERDROŠĪBAS MINIMĀLAIS KONTROLSARAKSTS

• Katram sensoram unikāls ID, sertifikāts un atjaunināšanas politika.

• Visas datu plūsmas šifrētas; nav nekontrolētu publisku API uz GAOP.

• Apsardzes uzņēmumu un privāto objektu datu plūsmas tiek agregētas un minimizētas.

• Kiberdrošības audits pirms pievienošanas GAOP tīklam.

• Sarkano komandu tests reizi gadā un pēc katras būtiskas programmatūras versijas.

• Incidentu režīmā datu tiesības automātiski beidzas pēc noteikta laika, ja tās nepagarina pilnvarota amatpersona.

PIELIKUMS D — AVOTI UN PUBLISKĀS ATSKAITES

• Aizsardzības ministrija, “Latvijas teritorijā nogāzušies divi bezpilota lidaparāti, kas ielidojuši no Krievijas”, 2026. URL: https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/latvijas-teritorija-nogazusies-divi-bezpilota-lidaparati-kas-ielidojusi-no-krievijas

• LSM, “Kas ceturtdien ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem”, 07.05.2026. URL: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-ceturtdien-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/

• Aizsardzības ministrija, “Aizsardzības nozares budžets”, 2026. URL: https://www.mod.gov.lv/lv/par-mums/aizsardzibas-nozares-budzets

• Aizsardzības ministrija, “Latvija iegādāsies pretgaisa aizsardzības sistēmas RBS-70 NG”, 31.03.2025. URL: https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/latvija-iegadasies-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas-rbs-70-ng

• Aizsardzības ministrija, “Latvija un Vācijas uzņēmums Diehl Defence paraksta piegādes līgumu par IRIS-T vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi”, 30.11.2023. URL: https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/latvija-un-vacijas-uznemums-diehl-defence-paraksta-piegades-ligumu-par-iris-t-videjas

• Aizsardzības ministrija, “Pretgaisa aizsardzības spējas”. URL: https://www.mod.gov.lv/lv/nozares-politika/visaptverosa-valsts-aizsardziba/militaro-speju-attistiba/pretgaisa-aizsardzibas

• Aizsardzības ministrija, “Sēlijas militārais poligons”. URL: https://www.mod.gov.lv/lv/selijas-militarais-poligons

• Aizsardzības ministrija, “Sēlijā aizvadītas NATO Innovation Range testēšanas dienas bezpilota sistēmu risinājumiem”, 2026. URL: https://www.mod.gov.lv/lv/zinas/selija-aizvaditas-nato-innovation-range-testesanas-dienas-bezpilota-sistemu-risinajumiem

• Sargs.lv, “Video: Sēlijas poligonā aizvadīta Latvijā ražoto pārtvērējdronu demonstrācija”, 07.10.2025. URL: https://www.sargs.lv/lv/uznemejdarbiba-un-inovacijas/2025-10-07/video-selijas-poligona-aizvadita-latvija-razoto

• NATO, “NATO ramps up development of Future Surveillance Capability”, 26.02.2026. URL: https://www.nato.int/en/news-and-events/articles/news/2026/02/26/nato-ramps-up-development-of-future-surveillance-capability

sestdiena, 2026. gada 16. maijs

Par pretdronu un daudzslāņu pretgaisa aizsardzību

Saturs