Demogrāfija, veselība un migrācija: Latvijas pastāvēšanas aritmētika

Turpinot savu rakstu sēriju par valsts attīstību, šoreiz par demogrāfiju. Arī nav mana tēma, bet šo to papētīju, un viedoklis ir.

On national debt and the monetary system (updated April 6)

When I published my first document on long-term national development https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html , I received several questions and suggestions that nothing would happen, because there would be a huge debt crisis in the World, everything would collapse, etc. and I would not solve anything. Such a scenario is serious enough to warrant closer examination. I outline several possible approaches to addressing this issue. I outline them below. I do not claim to be an expert or to possess the ultimate truth. This is a conceptual proposal for discussion. As usual at this stage, this is not a marketing document.

Par valstu parādu un monetāro sistēmu (ar papildinājumiem 06.04.)

Kad publicēju savu pirmo dokumentu par ilgtermiņa valsts attīstību https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html , tad saņēmu vairākus jautājumus un norādes par to, ka nekas nesanāks, jo būs milzu parādu krīze Pasaulē, viss sabruks utt. un neko es neatrisināšu. Jāsaka šāds scenārijs ir ar pietiekami lielu risku, lai to apskatītu sīkāk. Man ir dažas idejas kā to visu risināt. Zemāk izklāstu. Uz eksperta titulu un patiesību pēdējā instancē nepretendēju. Šis ir konceptuāls piedāvājums diskusijai. Kā parasti šajā stadijā tas nav marketinga dokuments.

Par izglītības reformu

 Pēc pirmā raksta publikācijas par valsts attīstības redzējumu https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html un papildinājuma par nodokļiem un ēnu ekonomiku https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/par-nodoklu-izmainam.html , saņēmu daudz jautājumus un norādes par cilvēkkapitāla attīstību, imigrāciju un izglītības reformu. Cilvēkkapitāla attīstība ietver sevī demogrāfiju, veselību, izglītību. Cilvēkkapitāls ir mūsu attīstības galvenais faktors. Šajā rakstā vairāk par izglītību. Atšķirība no ekonomikas, militārā jomas un IT, izglītība nav mana tēma, bet šo to papētīju un izsaku savas domas. Mums ir jāsagatavo mūsu cilvēki nākotnei. Nākotni precīzi nevar paredzēt, bet cilvēku var izglītot tā, lai tas spētu adoptēties dažādiem nākotnes scenārijiem. Brīdinu - programma ambicioza, reālistiska, grūta, tieša, nepolitkorekta. Tas nebūs par “sasniegt vidējos ES rādītājus”. Es metu izaicinājumu Pasaules līderiem! Kā parasti šeit nerakstu kā un ko popularizēt, kā pārliecināt vēlētājus un politiķus, kā pārdot, kā tikt pie varas. Par to citreiz. Šeit par to, kas jādara jau esot pie varas.

Par nodokļu izmaiņām un ēnu ekonomiku

 

Pēc raksta par attīstības redzējumu https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html saņēmu daudz jautājumus par nodokļiem un ēnu ekonomikas mazināšanu līdz 15% no IKP. Sanāca apjomīgi, tāpēc esošo rakstu nepapildināju, bet nolēmu uztaisīt atsevišķu rakstu. Uzsveru – nedublēju visu par nodokļu izmaiņām un ēnu ekonomikas mazināšanu no iepriekšējā raksta. Pamatā aprakstu to, kas iepriekšējā nav bijis vai nav bijis pietiekami detalizēti izskaidrots. Attīstības rakstā pamatā pieminēju tās izmaiņas, kuras dod klāt finansēs vai mazina ēnu ekonomiku. Šeit nedaudz plašāk un arī par tiem nodokļiem, kam nav vai ir neliela fiskālā un ēnu ekonomikas ietekme, bet kuri vienkāršo administrēšanu VID un dzīvi cilvēkiem. Šeit centos pieturēties pie konservatīvākām ambīcijām, tāpēc ieguvumi šeit var būt mazāki, nekā prognozēti pamatrakstā. Bet to kompensēju ar papildus aktivitātēm.

Attīstības redzējums

 

Ievads

Palika populāri runāt par valsts “restartu” un savādāku piedāvājumu, lai izrautos no nabadzības. Nu tad mani pieci centi par tēmu. Lai pēc tam neteiktu, ka neviens neko nevar piedāvāt un nav par ko balsot. Brīdinu! Piedāvāju grūtu, reālu, ambiciozu, skarbu, godīgu, aizskarošu, izpildāmu variantu. Nepiedāvāju vienlīdzību, iekļautību, toleranci u.c. smukvārdiņus. Nepiedāvāju piena upes un ķīseļa krastus. Nepiedāvāju to, ko ļoti daudzi tik ļoti vēlās dzirdēt - mums viss būs, mums par to nekas nebūs un nekas nebūs jādara. Būs daudz sviedru, asaru un asiņu. Nevis tāpēc, ka man tā patīk. Nevis tāpēc, ka es tā gribu. Dzīvē nevados no gribeķliem. Bet tāpēc, ka, diemžēl, savādāk nevar! Nav mums vieglo un patīkamo scenāriju. Ja mēs visi kopā to neatzīsim un atkal nobalsosim par simpātisko cilvēku patīkamiem meliem “kā var nesolīt”, tad NEIZBĒGAMI sekos vilšanās, palikšana ES pakaļgalā un, ņemot vērā drošības situāciju, ļoti iespējams arī valstiskuma zaudēšana. Es neesmu galvenais vainīgais pie tā stāvokļa kādā mūsu valsts atrodas, bet es arī nevaru stāvēt malā. Ja nu tomēr kāds sola vieglu variantu – palūdziet viņa plānu. Ar skaitļiem un aprēķiniem. Lai ieliek publiskai apspriešanai. Tad salīdzināsim. Arī valdībai šāda plāna nav un diez vai ko konkrētu līdz vēlēšanām teiks. Patiesībā tik detalizēti vispār neatceros, ka būtu bijis. Visdrīzāk, kā parasti, viss būs ļoti apaļi un vispārīgi — “attīstīsim”, “veicināsim”, “uzlabosim” utt. Bez skaitļiem vai ar skaitļiem, bet bez norādes no kurienes to naudu ņemt. Tēlaini sakot: ja jums ir gangrēna, tad gangrēna ir jāoperē. Būs sāpīgi un asiņaini, bet tas ir vienīgais ceļš uz dzīvību. Ja kāds saka, ka viss pāries pats no sevis un būs viegli — padomājiet, kāda būtu jūsu reakcija. Un izdariet secinājumus.

Komentārs par esošos Rīgas civilās aizsardzības plānu. Kas Civilās Aizsardzības jomā Rīgā būtu jādara līdz nākošajam vēlēšanu gadam.

 

 

Esošais plāns kā parasti Latvijā ir labo darbu saraksts https://www.riga.lv/lv/rigas-valstspilsetas-sadarbibas-teritorijas-civilas-aizsardzibas-plans, bez aprēķina cik tas maksās. Vajadzīgs rīcības plāns īsākam termiņam (orientējoši līdz nākamajam vēlēšanu gadam), kas piesaistīts budžetam. Tajā liekam tikai tā lietas, kam ir finansējums.

Centos nerakstīt vispārējās lietas kā tas ir esošajā plānā 

Sagrupēts puslīdz pēc šīs shēmas https://www.cimic-coe.org/handbook-entries/welcome-to-the-cimic-handbook/vii-resilience/7-2-seven-baseline-requirements/

1)      Pārvaldība. Apzinām, kas turpina strādāt pie dažādiem apdraudējuma līmeņiem. Ieviešam COGCON analogo klasifikāciju rīcībai un gatavībai. Piem.

COGCON5 – ikdienas modelis. Operatīvā štābā dežurē viens atbildīgais ar palīgu.

 …

COGNOC1 – strādā tikai dienesti, kad nodrošina kritiskās funkcijas. Operatīvais štābs strādā 24/7 ar visu kritisko funkciju pārstāvju patstāvīgu dalību.

Nodrošinājums šo dienestu darbam: bunkurs (nevis pielāgots pagrabs), transports, dzīvības uzturēšanas sistēmas, krājumi, sakari līdzekļi kontaktam ar padotajiem, ar NBS un citiem dienestiem. Pamata un rezerves štābs, tai skaitā mobilais.

Tā būtu pirmā prioritāte. Finansējums jaukts – daļēji konkrētās iestādes, daļēji tīri CA.

Šis neaizvieto IeM centru, bet pakārtots tam. Visus lēmums nepieņems vienuviet.

 

2)      Patvertnes – pielāgojam tos pagrabus, kas bija plānos. Apzinām bijušās patvertnes. Prioritāte – tiem dienestiem, kuri turpina darbu, viņu ģimenes locekļiem un nācijai svarīgām personām. Ģimenes locekļiem un nācijai svarīgām personām arī patvertnes ārpus Rīgas un prioritārā evakuācija. T.i. ja ugunsdzēsēji un policisti turpina darbu, tad jāstrādā kādam bērnudārzam, kas tajā brīdī viņu bērnus pieskata. Analoģiski ar gados veciem radiniekiem. Tai skaitā 24/7 režīmā.

Ieviešam DEFCON/REDCON analogu patvertņu gatavībai. Piem.

REDCON5 var izmantot kā noliktavu, bet jāspēj iztīrīt vienas nedēļas laikā.

REDCON4 – sagatavošana dienas laikā (piem. pazemes stāvvietas).

 …

REDCON1 – cilvēki iekšā, patvertne aizvērta.

Dārgi! Finansējums jaukts – daļēji konkrētās iestādes, daļēji tīri CA. T.i. ja bumbu patvertne zem skolas, tad tā ir skolas ēkas daļa.

Pilotprojektu pārvietojamām betona patvertnēm (kā Ukrainā sabiedriskā transporta pieturās). Primāri pie objektiem, kas var būt uzbrukuma mērķi.

Pilotprojekts daudzstāvu autostāvvietai ar bunkuru apakšā. Būvējam starp daudzdzīvokļu mājām, kur trūkst vietas automašīnām.

Standarta projekti patvertnēm privātmāju īpašniekiem 4 cilvēku ģimenei. Pazemes un virszemes variants (vietām, kur augsti gruntsūdeņi).

Tīri CA finansējums.

Ņemam vērā, ka absolūtam vairākumam neko neuzbūvēsim un neko nepielāgosim. Labi, ja tiem pašiem 5% būs vieta, tikai šoreiz tiešām pielāgotos pagrabos, nevis kaut kādos pagrabos ar ļoti dažādu stāvokli. 

3)      Kritisko pakalpojumu pieejamība. Rezerves enerģijas avoti kritiskām funkcijām, piem. slimnīcām, ūdensapgādei, kanalizācijai, apkurei. Ugunsdzēšamie aparāti. Degviela rezerves ģeneratoriem. Divu krastu ūdensvadu savienošana. Jaudu rezervēšana. Saules paneļi. Rezerves transformatori, sūkņi. Rezerves elektroniku liekam faradeja būrī. Arī citas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos attiecībā uz kritisko infrastruktūru, bet joprojām netiek pildītas.

Procedūras siltuma un ūdens trūkuma apstākļos. Dažāda veida piesārņojuma atklāšanas sistēma (piem. ūdensvada saindēšana). Privātmājās ir jāvecina, ka ir rezerves dziļurbums (pilsētā vienkārši aka ir stipri nedrošs risinājums) un kanalizācija (kanalizācijas bedre). Jāapzina privātie ūdens urbumi, kurus varētu izmantot kopīgi krīzes situācijā. Centralizētās kanalizācijas atteices gadījumā būs jārok sausās tualetes pie daudzdzīvokļu mājām. Tāpat būs jārok kapi mirušajiem. Attiecīgi vajadzīgi ekskavatori un asinizācijas transports. Ja attīrīt nav iespējams, tad jāgāž Daugavā. Labāk upe aiznes prom, nekā paliek pilsētā. Ūdens ņemšanas vietas pie ūdenstilpnēm uguns dzēšanai gadījumiem, ja centralizētā ūdens apgāde nestrādā.

Mediķu apzināšana, kuriem ir izglītība, bet strādā ārpus medicīnas. Slēgto slimnīcu konservācija. Cilvēku šķirošana lielo upuru skaita gadījumā. Kara gadījumā prioritāte militārpersonām un kritisko pakalpojumu darbiniekiem, tad grūtnieces un mazi bērni. Privāto medicīnas iestāžu iesaiste. Reāllaika informācija par gultu un operāciju jaudu pieejamību.

Sakari. Starlinks ārkārtas dienestiem. Saules paneļi to darbināšanai. Izskatīt iespēju uzbūvēt Rīgas mēroga wi-fi tīklu uz esošo operatoru aparatūras, kas var tikt darbināta ar saules paneļiem. Papētīt LoRa Meshtastic. Kopumā sakari jādublē trīskārtīgi. Sadarbība ar radioamatieriem.

Kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzība. Tai skaitā no droniem. Pasīvie līdzekļi – būves, tīkli. Aktīvie – bises un tīklu bises objektu apsardzei un pašvaldības policijai. Dronu detektori.

Liela daļa finansējuma ir konkrētās iestādes finansējums. Piem. ūdens pieejamība ir pamatā Rīgas ūdens funkcija, nevis CA finansējums.

Informācija. Skaļruņi, radio, TV, soc. Tīklu konti. Zello kanāls. Signal. Whatsapp.

Kritisko preču krājumi. Godmaņa krāsniņas. Ūdens attīrīšanas piederumi. Ilgās uzglabāšanas pārtika. Degviela. Medikamenti.

Ir jāstrādā pie komunikāciju pārcelšanas uz tehnoloģiskajiem tuneļiem. Tas būtiski paātrinās labošanas darbu ātrumu, tuneļi kalpo kā patvertne un kā satiksmes ceļi pilsētas aizstāvjiem.

Es teiktu, ka šis ir pat prioritārāks par patvertnēm! Bumbas, raķetes un droni nenogalinās tik daudz, cik aizies bojā pamatpakalpojumu atteices gadījumā (protams, ja nebūs palagveida aviācijas bombardēšanas).

Ņemam vērā, ka reālistiski panākt, ka liela mēroga triecienu gadījumā apkaimē ir vismaz dažas lokālas ūdens ņemšanas vietas, izraktas ateju bedres, minimālā mērogā pieejama enerģija, lai darbinātu primitīvos sakarus. Vairāk tikai kritiskām ražotnēm un pakalpojumiem.

4)      Transports un cilvēku kustība. Evakuācijas plāns tiem, kas paši vēlās izbraukt. Apliecības tiem, kam būs priekšrocība kustībai ar auto arī evakuācijas gadījumā. Pašvaldība organizē evakuācijas transportu tikai tad, ja evakuējamajiem ir kur evakuēties. T.i. ir kas sagaida otrajā galā vai pieejams valsts/pašvaldības patvērums. Rēķināmies, ka tādu būs relatīvi maz un evakuēt varēsim maz. Prioritāte – valsts aizsardzība iesaistīto bērni un ģimenes locekļi, ja viņi nav nodarbināti valsts aizsardzībā vai kritiskajās ražotnēs/pakalpojumos, nācijai svarīgās personas.

Sadarbība ar privāto lidmašīnu, peldlīdzekļu un dronu īpašniekiem situācijas novērošanai.

Sadarbība ar privāto peldlīdzekļu īpašniekiem evakuācijas nodrošināšanai. Atšķirībā no zemes ceļiem, ūdens ceļus ir grūtāk sabojāt. Ūdensceļus ienaidnieks var mēģināt mīnēt.  

Finansējums pamatā Rīgas satiksmes ietvaros.

 

5)      CA komandas. Mediķi un brīvprātīgie ugunsdzēsēji to sastāvā. Vismaz vienu komandu jāizveido kā pilotprojektu. Aprīkojums CA komandām: ķiveres, bruņuvestes, ķīmiskās aizsardzības tērpi. Smilšu maisi.

Jau augstāk minēto dziļurbumu pieejamība ugunsdzēsējiem un ūdens ņemšanas vietas pie atklātiem ūdens avotiem.

Pamatā tīri CA finansējums.

Pašvaldības iepirktā transporta un tā aprīkojuma standartizācija, lai būtu gatavs mobilizācijai.

Diez vai pietiks līdzekļu vairāk par vienas komandas ~30 cilvēku sastāvā sagatavošanai un aprīkošanai.

Ņemam vērā, ka pat Ukrainas rietumos līdz ko parādījās problēmas ar elektrību ar apkuri, bez tiešiem triecienu zaudējumiem, ugunsdzēsēju noslodze pieauga 2x. Pamatā ugunsgrēki no paštaisītām apkures un elektrības ieguves ierīcēm.

Vajadzētu organizēt brīvprātīgos pašvaldības policijas palīgus. Jāstrādā es esošiem ieroču īpašniekiem, apsardzes komersantiem. Ņemam vērā, ka drošības struktūras būs ļoti aizņemtas ar diversantiem, aviācijas koriģētājiem un sabotieriem.

 

6)      Iedzīvotāju apmācība. Ne tikai īslaicīga 72 stundu soma, bet kā ilgstoši izdzīvot konflikta un okupācijas apstākļos.

Šis ir samērā lēts punkts.

 

7)       Citas lietas

Kiberdrošība. Ne gluži pie CA, bet jāiekļauj darbībās. Piem. vajadzīgi Bittium tipa aizsargātie tālruņi speciālistiem, kam būs jāstrādā krīzes apstākļos.

Iespējams, nepieciešams veidot atsevišķu mobilizācijas struktūrvienību. Sagatavot prettanku ežus, dzeloņdrātis, pretriteņu dzelkšņus un klupdrātis. Betona aizsprostus un blokposteņu konstrukcijas. Piešķirt vietu Rīgas mežos un Daugavas posmā NBS Rīgas ZS treniņiem, tai skaitā dronu pilotu treniņiem. Iesaistīt pašvaldības policiju ZS treniņos. Izveidot ZS nodaļas kritiskajā infrastruktūrā. Kara gadījumā vajadzēs pretdarboties labi sagatavotām ienaidnieka diversantu vienībām.

Beidzot jāizveido Latvijas metereoloģiskais modelis, ja tāds vēl nav izveidots (pirms dažiem gadiem nebija). Jāsalabo Rīgas lidostas meteoradars (ja vēl nav izdarīts).

Attiecīgi vajadzīgais personāls CA nodaļā:

1.      Celtnieks.

2.      Komunālo tīklu speciālists.

3.      Sakarnieks.

4.      Loģistikas speciālists.

5.      Mediķis. Es ļoti gribēto šo cilvēku redzēt komandā https://x.com/MicrosurgeryLV/status/1954061967506772031

6.      UGD.

 

Viens speciālists pastāvīgi Ukrainā – pieredzes pārņemšana un palīdzības koordinēšana. Nepieciešams iepazīties ar Zviedrijas, Somijas, Šveices praksi uz vietas. Uzdāvinām Ukrainai visus PSRS un postPSRS laika automašīnas, ko joprojām Rīgas dome un struktūrvienības/uzņēmumi lieto.

 

Dažas lietas, ka minētas esošajā plāna, bet manā skatījumā maz reālas esošā Domes sasaukuma laikā:

1.      Vispārējā evakuācija. – Nav vērts evakuēt cilvēkus un izlaist klajā laukā, ja pretī nav citu evakuācijas ceļu. Piem. ES struktūras, kas gatavas nodrošināt transportu.

2.      Pārtikas un pirmās nepieciešamības preču izsniegšana. – Vajadzīgi milzu krājumi. Mums labi būtu vismaz ārkārtas dienestiem krājumus izveidot.

 

Ņemam vērā, ka starptautiskā situācija saasinās.

Ņemam vērā, ka nākošajā Saeimā briest liela izdevumu griešana, jo aizņemamies tā, ka būs 2009. gada atkārtošanās. Ar noziedzības līmeņa pieaugumu un nekārtībām, ko ienaidnieks izmantos.