Jāņa Ratkeviča emuārs: Nozaru noturības stiprināšanas programma Latvijai

Ievads. Kāpēc tagad? Ģeopolitiskais konteksts un Ukrainas mācības

Šī stratēģija nav teorētisks vingrinājums vai nākotnes scenārija plānošana. Tā ir tieša reakcija uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju un faktoriem, kas padara civilās noturības investīcijas neatliekamas tieši tagad — 2026. gadā.

Krievijas agresija pret Ukrainu (sākot ar 2014. gadu un eskalējoties 2022. gadā) ir parādījusi, kā mūsdienu konflikts mērķē tieši uz civilo infrastruktūru — enerģētiku, ūdeni, siltumu, sakarus, slimnīcas. Pirms Ukrainas pieredzes daudzas Eiropas valstis šādu draudu uzskatīja par teorētisku.

NATO austrumu flangs (Baltija + Polija) ir kritiskā ģeogrāfijā — īsi attālumi līdz krievijas robežai, ierobežotas stratēģiskās dziļuma iespējas. Latvijas iedzīvotāji un infrastruktūra ir tiešā raķešu un dronu uzbrukumu lokā.

Hibrīdās operācijas (kiberuzbrukumi, sabotāža, dezinformācija, robežas izaicinājumi) jau notiek pret Latviju un kaimiņvalstīm — tas nav nākotnes scenārijs.

Ekonomiskais konteksts — pēc COVID-19 un krievijas kara pasaule ir mazāk savstarpēji savienota, piegādes ķēdes mazāk paļāvīgas. Latvija nevar paļauties uz to, ka krīzes laikā vienkārši pirks visu vajadzīgo no ārzemēm.

Ukrainas mācības: 1) elektroapgāde ir pirmais mērķis, jo no tās atkarīgs viss pārējais; 2) izkliedēta sistēma izdzīvo, centralizēta neizdzīvo; 3) iedzīvotāju sagatavotība (rezerves, patvertnes, informācija) glābj dzīvības; 4) sabiedrības uzticība valdībai ir kritiska — un tā veidojas tikai pirms krīzes; 5) ātri labojumi krīzes laikā ir 5-10x dārgāki nekā plānoti ieguldījumi pirms krīzes.

Investīciju logs ir tagad — ES fondu cikls 2021.–2027. nodrošina vēl pieejamus līdzekļus (RRF, CEF, Cohesion); kavēšanās nozīmē, ka nākamais cikls 2028.–2034. visdrīzāk būs ar zemākiem civilās noturības finansējuma līmeņiem (jo pamatuzmanība pārcelsies uz militārajām spējām).

Hormūzas šauruma krīze ieilgusi un risinājumu neredz.

Šie faktori kopā veido logu, kurā ieguldījumi noturībā ir gan iespējami (ES fondu pieejamība, sabiedrības gatavība, politiskais atbalsts), gan ekonomiski racionāli (novērstie zaudējumi vairākkārtīgi pārsniedz ieguldījumus). Pēc 5-10 gadiem šie faktori var mainīties — vai nu tāpēc, ka draudi būs realizējušies, vai tāpēc, ka logs aizvērsies.

Saturs

1. Kopsavilkums un stratēģiskā izvēle

Ieteiktā stratēģiskā izvēle ir EZIS jeb OPTIMUM līmenis kā nacionālais mērķis 5 gadu horizontā, bet VAIROGS jeb MINIMUM līmenis kā neatliekams 0-24 mēnešu minimums kritiskajiem pakalpojumiem. CIETOKSNIS līmenis ir piemērojams tikai atsevišķiem augstas kritiskiem mezgliem un ilgtermiņa modernizācijai, nevis kā vienlaicīgs valsts budžeta pieņēmums visās nozarēs.

Desmit neatliekamās rīcības:

Apstiprināt vienoto scenāriju skalu visām nozarēm un pārrēķināt katras nozares budžetu pēc tās pašas metodikas.

Izveidot publisko/politikas versiju un atsevišķus ierobežotas pieejamības pielikumus ar objektu sarakstiem, aizsardzības konfigurāciju un operacionālajiem protokoliem.

Pabeigt kritisko funkciju un savstarpējo atkarību karti: elektrība, sakari, ūdens, kanalizācija, siltums, IT, degviela/transports, veselība, pārtika, finanses un publiskā pārvalde.

Pirmo 6 mēnešu laikā veikt ģeneratoru, degvielas, rezerves sakaru, ūdens/siltuma autonomijas un rezerves datu kopiju auditu.

Ieviest VAIROGS minimumu kritiskajiem pakalpojumiem: 72 h autonomija, rezerves vadība, manuālais režīms, pamatkomunikācija un pirmās rezerves brigādes.

Sagatavot EZIS investīciju portfeli 2026.-2030.: mikrotīkli, BESS (akumulatori), ūdens/kanalizācijas mobilās vienības, termoakumulatori, sakaru rezerves slāņi, SOC/NOC dublēšana.

Izveidot valsts mēroga rezerves brigāžu un noliktavu sistēmu ar saderīgu detaļu katalogu, degvielas loģistiku un drošu pārvietošanās kārtību.

Jānosaka stingrs princips: Noturības programmas iepirkumu tehniskā standartizācija. Valstij ir jādefinē 3–4 standarta konfigurācijas ģeneratoriem, mobilajām attīrīšanas stacijām un sakaru iekārtām. Pašvaldībām un operatoriem, izmantojot valsts vai ES līdzfinansējumu, būtu pienākums iepirkt tikai standartizētu, savstarpēji saderīgu aprīkojumu, kas ļautu krīzes laikā veikt detaļu "kanibalizāciju" un centralizētu apkopi.

Katrai nozarei ieviest RTO/RPO/MTTR mērķus un reizi pusgadā testēt vismaz vienu kombinētu scenāriju.

Sakaru un IT sadaļās diversificēt piegādātājus: satelītu risinājumi, mikroviļņi, optika, šūnu apraide, sirēnas, FM/AM un pašvaldību kanāli, nepaļaujoties uz vienu komerciālu tehnoloģiju.

Pievienot finansēšanas mehānismu ar nošķīrumu: AM/NBS aktīvā kinētiskā aizsardzība; tarifi un operatori - pasīvā/operacionālā noturība; valsts un ES fondi - sabiedriskā labuma un pārrobežu komponentes.

*BESS — Battery Energy Storage System. Latviski: Akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēma.

Šis dokuments ir publicēts kā stratēģiskās diskusijas ievads, nevis kā galīgs lēmums. Visi skaitļi ir konceptuāli orientieri (pārliecības klase C1, ±50%), kas precizējami tehnisko projektu un iepirkumu līmenī. Dokumenta autors aicina politiķus, nozares ekspertus, pašvaldības, NVO un sabiedrību sniegt komentārus un priekšlikumus.

2. Tvērums, klasifikācija, pieņēmumi un metodika

Tvērums

Šī redakcija aptver divpadsmit nozares: enerģētiku, ūdensapgādi, kanalizāciju, siltumapgādi, civilos sakarus un IT/datu/kiberdrošības infrastruktūru, veselību, transportu un degvielu, pārtiku, publisko pārvaldi, finansēm, patvertnēm un sociālo aprūpi.

Dokuments ir politikas līmeņa redakcija. Tas neaizstāj tehniskos projektus, normatīvo aktu projektus, valsts apdraudējuma operacionālos plānus, objektu drošības plānus un iepirkumu tehniskās specifikācijas.

Izmaksu metodika

2. tabula. Izmaksu un pieņēmumu metodika

Metodikas elements	Piezīmes
Cenu gads	Visas summas norādāmas 2026. gada cenu līmenī, ja nav norādīts citādi.
CAPEX/OPEX	Katrai pozīcijai jāatdala vienreizējās investīcijas no ikgadējām uzturēšanas, abonementu, degvielas, apmācību un rezerves daļu izmaksām.
PVN un nodokļi	Tehniskajā budžetā jānorāda, vai summas ir ar vai bez PVN; šajā redakcijā summas ir konceptuālas un nav izmantojamas kā iepirkuma tāme.
Nenoteiktība	Koncepta līmeņa pozīcijām jāparedz vismaz 30-50% riska, inflācijas un piegādes ķēžu rezerve.
Pārliecības klase C1	Koncepts, bez projekta: aptuveni +/-50%. Lietojams politiskai prioritizācijai. Izmaksas ir ĻOTI aptuvenas, vadoties no līdzīgo valstu izmaksām. Atklātajos avotos nav pieejama informācija par Latvijas sistēmu stāvokli šobrīd.
Pārliecības klase C2	Priekšizpēte un vienību pieņēmumi: aptuveni +/-30%. Lietojams budžeta programmas sagatavošanai.
Pārliecības klase C3	Tehniskais projekts vai tirgus izpēte: aptuveni +/-15%. Lietojams iepirkuma plānošanai.
Atdeves aprēķins	Cilvēku zaudējumu un ROI skaitļus drīkst lietot tikai pēc atsevišķa veselības, glābšanas, evakuācijas un ekonomikas modeļa. Galvenajā versijā lietojams kvalitatīvs riska samazinājums.

Dokumentā lietotie laika horizonti

Horizonts	Nozīme
0-72 h	Izdzīvošanas un vadības nepārtrauktības minimums: elektrība kritiskajām slodzēm, ūdens, sanitārija, siltums patvēruma punktiem, 112/operatīvie sakari, valdības pamata funkcijas.
7 dienas	Kontrolēta darbība degradētā režīmā: rezerves degviela, rotējošas brigādes, mobilie mezgli, atjaunojamas datu kopijas, zonu atjaunošana, iedzīvotāju sadales punkti.
30 dienas	Ilgstošas krīzes režīms: stratēģiskās rezerves, reģionālā autonomija, starptautiska palīdzība, piegādes ķēžu pārorientācija, sistemātiska remontu prioritizācija.
6-24 mēneši	VAIROGS īstenošanas periods: audits, pamataprīkojums, rezerves brigādes, pirmie mikrotīkli un mobilie risinājumi.
2-5 gadi	EZIS portfeļa periods: tīklu segmentācija, BESS, termoakumulatori, sakaru un datu centru noturība, pilna KPI testēšana.
5-10 gadi	CIETOKSNIS selektīvās modernizācijas periods: lielie infrastruktūras projekti, datu centru pārbūve, ilgtermiņa enerģijas un sakaru neatkarība.

Apdraudējumu klasifikācija

Šī stratēģija aptver vairākas savstarpēji saistītas apdraudējumu kategorijas. Reālā krīze gandrīz vienmēr ir kombinēta — piemēram, kinētisks uzbrukums kombinēts ar kiberuzbrukumiem un dezinformāciju. Tāpēc nozarei nepietiek aizsargāties tikai pret viena tipa draudiem.

Apdraudējuma kategorija	Raksturojums, avoti, galvenā aizsardzība
Kinētiskie draudi	Raķetes, droni, artilērija, sabotāža, fiziski uzbrukumi infrastruktūrai un cilvēkiem. Avoti: militāra agresija, terorisms, organizēta diversija. Galvenā aizsardzība: pretgaisa aizsardzība, fortifikācija, ģeogrāfiska izkliedētība, redundance.
Kiberdraudi	Ransomware, DDoS, datu noplūdes, SCADA/OT uzbrukumi, piegādes ķēdes kompromitēšana. Avoti: valstu sponsorētie aktori (krievija, Ķīna, Ziemeļkoreja, Irāna), kibernoziedznieki, hacktivisti. Galvenā aizsardzība: defense in depth, Zero Trust, SOC 24/7, immutable backups.
Hibrīdie draudi	Dezinformācija, ekonomiskie piespiedu līdzekļi, robežas provokācijas, mērķtiecīga imigrācijas izmantošana (instrumentalizācija), sabotāža ar plausible deniability. Avoti: galvenokārt krievija un baltkrievija. Galvenā aizsardzība: stratcom, mediju noturība, robežas drošība, sabiedrības informēšana.
Klimata un dabas draudi	Plūdi, vētras, karstuma un aukstuma viļņi, mežu ugunsgrēki. Bieži pārklājas ar drošības riskiem (piem., izolēti ciemati pēc plūdiem zaudē sakarus un elektrību). Galvenā aizsardzība: vides monitorings, evakuācijas plāni, krīzes loģistika.
Pandēmijas un sabiedrības veselības draudi	Pandēmijas (kā COVID-19), biodraudi (gan dabīgi, gan apzināti), pārtikas un ūdens piesārņojums. Galvenā aizsardzība: veselības sistēmas noturība, agrīnās brīdināšanas tīkli, stratēģiskās medicīnas rezerves.
Tehnoloģiskie un ekonomiskie draudi	Piegādes ķēdes pārrāvumi, kritisko izejvielu deficīts, mākslīgā intelekta riski (manipulācija, dezinformācija paaugstinātā mērogā), enerģētikas tirgu manipulācija. Galvenā aizsardzība: diversifikācija, stratēģiskās rezerves, regulējuma elastība.

Šī klasifikācija lietota visās tālākajās nozaru sadaļās. Katram sektoram norādīts, kādi draudi tam ir svarīgākie un kā specifiskie pasākumi atbilst uz tiem.

3. MANNAM princips un vienotā scenāriju skala

MANNAM princips

MANNAM ir vienojošais princips, kas ļauj salīdzināt dažādas nozares un nošķirt civilās, operatoru, pašvaldību, valsts un militārās atbildības daļas. Tas nav tikai tehnisks saīsinājums, bet programmas projektēšanas kritēriju kopums.

3. tabula. MANNAM principa definīcija

Burts	Princips	Praktiskā nozīme
M	Modularitāte	Sistēma sastāv no neatkarīgiem moduļiem, lai vienas daļas bojājums neapturētu visu pakalpojumu.
A	Autonomija	Objekts vai funkcija spēj noteiktu laiku darboties bez ārēja atbalsta: elektrības, sakaru, degvielas vai piegāžu.
N	Noturība	Spēja turpināt darbību fiziska bojājuma, kiberuzbrukuma, hibrīdapdraudējuma, kara vai katastrofas laikā.
N	Neatkarība	Samazināta atkarība no viena piegādātāja, datu centra, sakaru operatora, kurināmā avota vai maršruta.
A	Adaptēšanās	Spēja ātri mainīt konfigurāciju, procesus, maršrutus, prioritātes un resursu sadalījumu.
M	Mobilitāte / manevrētspēja	Resursu, personāla, mezglu un rezerves iekārtu pārvietošana, lai saglabātu funkcionalitāti.

Finansēšanas robeža pēc MANNAM

Dokumentā saglabāts sākotnējais MANNAM finansēšanas princips: aktīvā kinētiskā pretgaisa, pretdronu un pretraķešu aizsardzība ir AM/NBS kompetences un valsts aizsardzības finansējuma daļa; civilā pasīvā aizsardzība, darbības nepārtrauktība, rezerves personāls, noliktavas, IT un operatoru noturība finansējama no nozaru tarifiem, valsts dotācijām, ES fondiem, aizdevumiem un operatoru investīciju programmām.

Bloks	Primārais finansētājs	Piezīme
Aktīvā kinētiskā aizsardzība	AM/NBS	Pretgaisa, pretdronu, pretraķešu un militārās radioelektroniskās aizsardzības slāņi; detaļas klasificējamas.
Pasīvā fiziskā aizsardzība	Operatori, tarifi, valsts/ES atbalsts	Fortifikācija, segmentācija, maskēšana, ugunsdrošība, piekļuves kontrole, rezerves telpas.
Operacionālā noturība	Operatori un pašvaldības ar valsts līdzfinansējumu	Rezerves brigādes, apmācības, degviela, rezerves daļas, mobilās vienības, manuālais režīms.
Kiberdrošība un IT noturība	Nozaru operatori, valsts digitālā pārvalde, CERT/NKC, ES fondi	SOC/NOC, SIEM/EDR/XDR, MFA, HSM, rezerves kopijas, datu centru un mākoņu noturība.
Sabiedriskā funkcija	Valsts un pašvaldības	Brīdināšana, patvertnes, ūdens/siltuma punkti, sociālā aprūpe, publiskā komunikācija.
Zaļā un energoefektivitātes modernizācija	ES fondi, aizdevumi, PPP, tarifi	BESS, mikrotīkli, CHP, energoefektivitāte, atjaunojamie risinājumi ar noturības ieguvumu.

Vienotā scenāriju skala

4. tabula. Vienotā scenāriju skala

Līmenis	Vienotais mērķis	Lietojums visām nozarēm
0. Bāze	Nekas nav mainīts	Esošās spējas bez papildu noturības programmas. Mērķis - parādīt zaudējumu un atkarību mērogu.
1. MINIMUM / VAIROGS	72 h kritisko funkciju izdzīvošana	Kritiskie objekti, ģeneratori, pamata sakari, rezerves vadība, manuālais režīms, minimālas brigādes, iedzīvotāju informēšana.
2. OPTIMUM / EZIS	7-14 dienu kontrolēta darbība	Decentralizācija, rezerves mezgli, mikrotīkli, pilnākas brigādes, nozaru savietojamība, regulāri stress testi.
3. CIETOKSNIS	Ilgstoša darbība augstas intensitātes traucējumos	Daudzslāņu aizsardzība, plaša noturība, stratēģiskās rezerves, starptautiska replikācija, augsta OPEX gatavība.

4. Savstarpējās atkarības, minimālais valsts darbības režīms un pārvaldība

Kāpēc atkarību matrica ir kritiska

Nozaru noturību nedrīkst vērtēt izolēti. Elektrība nodrošina sakarus, ūdeni, kanalizāciju, siltuma sūkņus un datu centrus. Sakari nodrošina remonta brigāžu koordināciju, brīdināšanu un valsts vadību. Degviela nodrošina ģeneratorus un transportu. IT un dati nodrošina identitāti, maksājumus, loģistiku, veselību un valsts pārvaldi. Viena mezgla bojājums var radīt kaskādi, ja nav paredzēti manuālie režīmi, rezerves maršruti un lēmumu prioritātes.

5. tabula. Savstarpējo atkarību karte

Nozare/funkcija	Kritiskās atkarības	Ko šī funkcija balsta
Elektrība	Degviela, pārvades/sadales mezgli, SCADA (vadības centrs)/OT, fiziskā drošība, sakari	Ūdens, kanalizācija, siltums, IT, sakari, veselība, transports, pārtika, pārvalde
Sakari	Elektrība, ģeneratori/degviela, torņi/optika/mikroviļņi/satelīti, datu centri, frekvenču režīms	Brīdināšana, 112, NBS/VUGD/VP koordinācija, remonta brigādes, pārvalde, veselība, iedzīvotāju informēšana
Ūdensapgāde	Elektrība, sūkņi, hlorēšana/ķīmija, urbumi, cisternas, transporta maršruti, sakari	Dzeramais ūdens, slimnīcas, patvertnes, pārtikas ražošana, ugunsdzēsība, sanitārā drošība
Kanalizācija	Elektrība, sūkņi, NAI, lagūnas/tvertnes, ķīmija, mobilās tualetes, izvešanas loģistika	Sabiedrības veselība, ūdens kvalitāte, vides aizsardzība, slimnīcu un patvertņu darbība
Siltums	Elektrība sūkņiem, kurināmais, loģistika, siltumtīkli, termoakumulatori, ēku sagatavotība	Iedzīvotāju izdzīvošana ziemā, slimnīcas, patvertnes, datu centri, ūdens/kanalizācijas iekārtu neaizsalšana
IT un dati	Elektrība, sakari, datu centri, identitātes sistēmas, HSM, rezerves kopijas, cilvēkresursi	Pārvalde, maksājumi, veselība, loģistika, e-paraksts, dokumentu aprite, krīzes vadība
Transports/degviela	Ceļi, tilti, dzelzceļš, ostas, noliktavas, skaidras prioritātes, sakari un drošība	Degvielas piegāde ģeneratoriem, remontbrigādes, evakuācija, pārtika, medicīna, atkritumi
Veselība	Elektrība, ūdens, siltums, IT, skābeklis, zāles, transports, personāls, sakari	Dzīvības glābšana, infekciju kontrole, evakuācija, sociālā stabilitāte
Pārtika	Elektrība, ūdens, degviela, aukstuma ķēde, loģistika, maksājumi, darbaspēks	Iedzīvotāju apgāde, patvertnes, sociālā stabilitāte

*SCADA — Supervisory Control And Data Acquisition. Latviski: Uzraudzības, vadības un datu iegūšanas sistēma (vadības centrs)

Minimālais valsts darbības režīms

Periods	Galvenais mērķis	Minimālie rezultāti
0-72 h	Vadība un izdzīvošana	Valdības pamata lēmumi, 112 un operatīvie dienesti, kritiskās slimnīcas, dzeramā ūdens punkti, sanitārijas minimums, patvēruma punkti, brīdināšana, kritiskās slodzes ar ģeneratoriem.
4-7 dienas	Kontrolēta degradēta darbība	Rezerves degvielas piegādes, mobilās brigādes, ūdens cisternas un attīrīšana, kanalizācijas drošā novirzīšana, reģionālā siltuma prioritāte, datu kopiju atjaunošana.
8-30 dienas	Stabilizācija un atjaunošanas prioritātes	Reģionālo mezglu rotācija, starptautiskā palīdzība, operatoru rezerves, sabiedriskās kārtības un pārtikas apgādes uzturēšana, lielāko bojājumu zonu izolācija.
30+ dienas	Ilgstoša krīzes ekonomika	Stratēģisko rezervju rotācija, ražošanas un remonta kapacitātes pārorientācija, valsts pārvaldes alternatīvās vietas, finansējuma un iepirkumu ārkārtas režīms.

Pārvaldība un RACI

RACI ir atbildību sadales modelis projektu vadībā, krīžu vadībā un organizāciju pārvaldībā. Tas palīdz saprast kurš ko dara un kurš par ko atbild.

RACI atšifrējums

Burts	Nozīme	Latviski
R	Responsible	Izpildītājs
A	Accountable	Atbildīgais
C	Consulted	Konsultējamais
I	Informed	Informējamais

Vienkārši izskaidrojot

R — Responsible

Cilvēks, kas:

reāli dara darbu,

izpilda uzdevumu.

Var būt vairāki. Piemērs:

IT admins atjauno serveri.

A — Accountable. Galvenais atbildīgais:

kurš “nes atbildību”,

pieņem gala lēmumu,

apstiprina rezultātu.

Parasti tikai viens.

Piemērs: IT nodaļas vadītājs.

C — Consulted

Cilvēki/speciālisti:

ar kuriem jākonsultējas,

kuru viedoklis vajadzīgs pirms darbības.

Divvirzienu komunikācija. Piemērs:

kiberdrošības speciālists,

SCADA inženieris.

I — Informed

Tie, kuri:

jāinformē,

bet kuri tieši nepiedalās.

Vienvirziena komunikācija. Piemērs:

pašvaldības vadība,

sabiedrisko attiecību nodaļa.

Piemērs — elektroapgādes krīze

Darbība	R	A	C	I
Aktivēt rezerves ģeneratorus	Tehniķi	Objekta vadītājs	Elektrotīkla operators	Pašvaldība
Atjaunot SCADA	IT/SCADA komanda	SCADA vadītājs	Kiberdrošība	Operatori
Evakuācija	Drošības dienests	Krīzes vadītājs	Policija	Sabiedrība

Kāpēc RACI ir svarīgs?

Krīzes laikā bieži rodas:

neskaidra atbildība,

paralēlas komandas,

kavēšanās,

“es domāju, ka to dara kāds cits”.

RACI palīdz:

izvairīties no haosa,

paātrināt reakciju,

definēt komandu struktūru.

Civilās aizsardzības un noturības kontekstā

RACI īpaši svarīgs:

SCADA incidentiem,

atslēguma scenārijiem,

C-UAS reakcijai,

medicīnas sistēmām,

evakuācijai,

rezerves valdības darbībai,

infrastruktūras atjaunošanai.

Saistītie modeļi

Modelis	Nozīme
RACI	Atbildību sadale
Incident Command System (ICS)	Krīzes vadības struktūra
SOP	Standarta procedūras
BCP	Business Continuity Plan
DRP	Disaster Recovery Plan

6. tabula. RACI kopsavilkums

Bloks	Vadošā atbildība	Līdzatbildīgie	Finansēšanas loģika
Enerģētika	KEM/EM politikas līmenī; AST/ST/ģenerācijas operatori tehniski	AM/NBS aktīvā aizsardzība; pašvaldības kritisko slodžu saraksti; SPRK tarifu jautājumi; CERT/NKC kiberkoordinācija	Tarifi, valsts dotācijas, ES fondi, AM aktīvajai aizsardzībai
Ūdens un kanalizācija	Pašvaldības un ūdenssaimniecības operatori	VUGD, VM, KEM/EM, NBS loģistika, vides institūcijas, būvvaldes	Pašvaldības, operatori, valsts līdzfinansējums, ES fondi
Siltums	Pašvaldības un siltumapgādes uzņēmumi	KEM/EM, VUGD, NBS/Policija objektu drošība, ēku apsaimniekotāji, SPRK	Tarifi, valsts/ES atbalsts, aizdevumi, PPP atsevišķos projektos
Civilie sakari	SM un elektronisko sakaru operatori	AM/NBS radio un satelītslāņi; VUGD brīdināšana; SPRK regulējums; pašvaldības vietējai informēšanai	Operatoru investīcijas, valsts pasūtījums, ES fondi, krīzes rezerves
IT un kiberdrošība	Viedās administrācijas/digitālās pārvaldes institūcijas; CERT.LV/Nacionālais kiberdrošības centrs	Nozaru ministrijas, datu centru operatori, Valsts kanceleja, pašvaldības, Latvijas Banka finanšu sektoram	Valsts budžets, ES digitālie fondi, operatoru/iestāžu budžeti
Transports un degviela	SM, EM/KEM, degvielas un loģistikas operatori	NBS, VP, pašvaldības, ostas, dzelzceļš, VUGD, medicīnas loģistika	Valsts stratēģiskās rezerves, operatoru līgumi, ES infrastruktūras fondi
Kopējā krīzes vadība	Ministru kabinets / Krīzes vadības padome / Krīzes vadības centrs	VUGD, NBS, VP, pašvaldības, operatori, nozaru ministrijas	Valsts budžets un ārkārtas finanšu instrumenti

5. Kopējais investīciju portfelis un finansēšanas loģika

Kopējais portfelis jāskatās kā programmu kopums, nevis kā vienreizējs izdevums. Zemāk dotā tabula apkopo esošajā dokumentā iekļautās un šajā redakcijā pārstrukturētās aplēses. Summas nav iepirkuma budžets; tās ir portfeļa orientieri priekšizpētēm un politiskai prioritizācijai.

7. tabula. Portfeļa orientējošās izmaksas (visi sektori)

Nozare	VAIROGS	EZIS	CIETOKSNIS	Piezīme
6. Enerģētika	1,90 mld. EUR	4,70 mld. EUR	8,10 mld. EUR	Saskaņots ar nozaru sadaļā doto trīs scenāriju sadalījumu.
7. Ūdens + kanalizācija	0,31 mld. EUR	0,55–0,75 mld. EUR	1,0–1,4 mld. EUR	VAIROGS = esošā 72 h pakete (ūdens ~138 M€ + kanalizācija ~170 M€). Augstāki līmeņi jāpārrēķina pēc autonomijas dienām.
8. Siltumapgāde	0,75–1,10 mld. EUR	2,92 mld. EUR	5,56 mld. EUR	EZIS = 1. posms 2026.–2035.; CIETOKSNIS = pilna stratēģija līdz 2040. VAIROGS ir minimālais 72 h / pret-aizsalšanas izgriezums, kas jākalibrē.
9. Civilie sakari	7–12 milj. EUR	40–55 milj. EUR	90–130 milj. EUR	Plus iespējamie rezerves vadības un enerģijas projekti; piegādātāju diversifikācija obligāta.
10. IT / dati / kiberdrošība	50–80 milj. EUR	90–155 milj. EUR	180–300 milj. EUR	Esošā IT fiziskās/kiberaizsardzības aplēse pārcelta uz EZIS intervālu; CIETOKSNIS vajadzīga atsevišķa priekšizpēte.
11. Veselības aprūpe	≈ 205 milj. EUR	≈ 725 milj. EUR	≈ 1 610 milj. EUR	Slimnīcu fortifikācija, medikamentu un asins rezerves, Role 2/3 mobilās slimnīcas, MEDEVAC, mediķu rezervisti.
12. Transports un loģistika	≈ 315 milj. EUR	≈ 1 250 milj. EUR	≈ 2 870 milj. EUR	Tilti, dzelzceļš, ostas, lidostas, degvielas rezerves, civilā transporta mobilizācija.
13. Pārtikas drošība	≈ 143 milj. EUR	≈ 510 milj. EUR	≈ 1 125 milj. EUR	Graudu/eļļas/cukura rezerves, aukstuma ķēde, lauksaimniecības atbalsts, sadales punkti.
14. Civilā aizsardzība un patvertnes	≈ 208 milj. EUR	≈ 1 070 milj. EUR	≈ 3 385 milj. EUR	Patvertnes (Latvijā šobrīd kritiski nepietiekamas), brīdināšana, evakuācija, CBRN aizsardzība.
15. Pārvalde un tiesiskums (CoG)	≈ 138 milj. EUR	≈ 517 milj. EUR	≈ 1 140 milj. EUR	Continuity of Government, kritisko reģistru replicēšana, tiesas, policija, Robežsardze, pašvaldību krīzes vadība.
16. Finanses un maksājumi	≈ 87 milj. EUR	≈ 300 milj. EUR	≈ 672 milj. EUR	Skaidras naudas rezerves, bankomāti, offline POS, EKS/TARGET2 kibernoturība, mobilās banku vienības.
17. Atkritumu apsaimniekošana	≈ 74 milj. EUR	≈ 253 milj. EUR	≈ 580 milj. EUR	RSAC autonomija, medicīnisko un būvgružu apsaimniekošana, mirušo cieņpilna apsaimniekošana, UXO.
KOPĀ (mljrd EUR)	≈ 4,4	≈ 13,1	≈ 26,6	Vidējās diapazonu vērtības; reālā summa atkarīga no scenāriju kalibrēšanas un OPEX horizonta.

Pa scenārijiem orientējoši: VAIROGS ≈ 4,4 mld. EUR, EZIS ≈ 13,1 mld. EUR, CIETOKSNIS ≈ 26,6 mld. EUR. Šīs summas ir portfeļa orientieri 10–15 gadu īstenošanas periodam, nevis vienreizēji izdevumi un nevis iepirkuma budžets. EZIS kā ieteiktais nacionālais mērķis 5 gadu horizontā prasītu vidēji ~0,9–1,3% no IKP gadā — tas ir reālistiska investīciju slodze, salīdzināma ar Somijas un Igaunijas noturības/aizsardzības investīciju līmeni.

Finansēšanas instrumenti

Instruments	Kur lietot
Aizsardzības budžets	Aktīvā kinētiskā un militārā radioelektroniskā aizsardzība; NBS koordinācija; valsts apdraudējuma funkcijas.
Nozaru tarifi	Operatoru aktīvi: pasīvā aizsardzība, tīklu segmentācija, rezerves iekārtas, SCADA/OT, apkope un personāls. Jāparedz SPRK un politiska saskaņošana.
Valsts budžeta dotācijas	Sabiedriskā labuma komponentes, kuras nevar pamatoti pārlikt tikai uz tarifiem: brīdināšana, patvertnes, kritiskās iestādes, rezerves brigāžu apmācība.
ES fondi un CEF/Recovery/modernizācijas instrumenti	Pārrobežu, zaļā, digitālā, kiberdrošības, energoefektivitātes un infrastruktūras modernizācijas daļas.
Aizdevumi un PPP	Lielie infrastruktūras projekti ar paredzamu naudas plūsmu: siltuma modernizācija, CHP, BESS, datu centri, noliktavas.
Operatoru līgumi un krīzes rezerves	Rezerves degviela, satelītsakaru abonementi, mobilās vienības, rezerves daļu katalogs un noliktavu rotācija.

6. Latvijas energosistēmas noturības stiprināšana

Šis dokuments apkopo Latvijas energosistēmas noturības stiprināšanas trīs scenārijus (VAIROGS, EZIS, CIETOKSNIS), ievērojot MANNAM principu – Aizsardzības ministrija (AM) finansē tikai aktīvo kinētisko pretgaisa, pretdronu un pretraķešu aizsardzību, savukārt pasīvā aizsardzība, bruņotā apsardze, rezerves elektriķu sistēmas un operacionālā noturība tiek segta no enerģētikas tarifiem, valsts dotācijām vai ES fondiem.

Izmaksas ir ĻOTI aptuvenas, vadoties no līdzīgo valstu izmaksām. Atklātajos avotos nav pieejama informācija par Latvijas sistēmu stāvokli šobrīd.

Trīs scenāriju sadalījums (pēc MANNAM principa)

Pasākumu bloks	VAIROGS (mljrd €)	EZIS (mljrd €)	CIETOKSNIS (mljrd €)	Finansējums pēc MANNAM principa
Aktīvā pretgaisa / pretdronu aizsardzība	0,25	0,75	1,30	Aizsardzības ministrija (100%)
Pasīvā aizsardzība (fortifikācija, pazemes kabeļi, maskēšana)	0,30	0,70	1,10	Tarifi 70%, Valsts 30%
Ģenerācijas objektu aizsardzība (HES, TEC, atjaunojamie)	0,07	0,28	0,60	Tarifi 60%, Valsts 30%, ES 10%
Mikrotīkli un BESS (black-start spējas)	0,20	0,60	1,20	Tarifi 60%, ES 40%
Pārvades un sadales noturība (Latgales loks, rezerves trafo)	0,25	0,70	1,10	Tarifi 70%, ES 30%
Kiberdrošība un SCADA/OT aizsardzība	0,10	0,18	0,30	Tarifi 50%, ES 50%
Mobilās brigādes un rezerves elektriķi	0,06	0,15	0,25	Tarifi 60%, Valsts 40%
Degvielas un materiālu noliktavas	0,04	0,09	0,15	Tarifi 70%, ES 30%
Sakaru un datu aizsardzība (fiber, radiosakari)	0,05	0,10	0,20	Tarifi 60%, ES 40%
Mācības, vingrinājumi, simulācijas	0,02	0,05	0,08	Valsts dotācija (100%)
Projekta vadība, rezerve, inflācijas buferis	0,16	0,60	1,60	Proporcionāli katrai daļai
Kopā	1,90	4,70	8,10	Koriģēts un konsekventi lietojams visā dokumentā

Finansiālā kopsumma pēc MANNAM principa

Finansētājs	VAIROGS (mljrd €)	EZIS (mljrd €)	CIETOKSNIS (mljrd €)	Raksturojums
Aizsardzības ministrija (AM)	0,25	0,75	1,30	Aktīvā kinētiskā aizsardzība (pretgaisa, pretdronu, pretraķešu)
Enerģētikas tarifi (AST, Sadales tīkls, ģenerācija)	0,75	2,20	4,10	Pasīvā aizsardzība, mikrotīkli, SCADA, rezerves personāls
Valsts dotācijas (Iekšlietu, Klimata, Ekonomikas ministrijas)	0,35	0,90	1,70	Apsardze, elektriķu rezerve, vingrinājumi
ES fondi (RePowerEU, CEF, NextGenEU)	0,55	0,85	1,70	Zaļās, digitālās un klimata noturības komponentes
Kopā	1,9	4,7	8,1

Kombinēts trieciens pret Latvijas energosistēmu — scenāriju analīze

Dokuments sniedz salīdzinājumu par enerģētikas noturību kombinēta trieciena (bumbas, raķetes, droni + kiberuzbrukumi) gadījumā attiecīgi: 1) bez papildu stiprinājumiem (bāzes stāvoklis), 2) VAIROGS, 3) EZIS un 4) CIETOKSNIS scenārijos. Iekļauti: notikuma apraksts, sagaidāmās sekas, atjaunošanas laiki un aptuvenie ekonomiskie zaudējumi.

Uzbrukuma raksturojums (ievads)

Mērķēts kombinēts trieciens (4–6 mērķi vienlaikus): Rīgas TEC-2, Rīgas HES, Pļaviņu HES, Daugavpils/Rēzeknes apakšstacijas.

Papildus 2–3 paralēli SCADA/OT kiberuzbrukumi.

Triecienu ilgums 1–3 stundas; laiks: ziemas periods, augsts pieprasījums.

Bāzes gadījums — "Nekas nav mainīts"

Stāvoklis:

Centralizēta infrastruktūra, ierobežotas fiziskās aizsardzības pasākumi, minimāla BESS un mikrotīklu kapacitāte.

SCADA sistēmas nav pilnībā segmentētas.

Sagaidāmās sekas:

Triecieni pa Pļaviņu HES vai TEC-2 rada kaskādes atslēgšanos → plaši atslēgumi.

SCADA bojājumi var izraisīt nacionālu atslēgumu (60–70% teritorijas).

Atjaunošana:

HES black-start pēc 24–48 h; pilna stabilizācija 4–6 dienas.
Ekonomiskie zaudējumi: ~1,5–2,0 mljrd. €.

VAIROGS (minimālais stiprinājums, ~1,9 mljrd €)

Stāvoklis:

Pamata C‑UAS tīkls pie ~30 objektiem; HES un TEC ar rezervvadību; 0,5 GWh BESS kritiskajiem objektiem; SCADA higiēna (air‑gap, 2FA).

Sagaidāmās sekas:

Daļēja pretdronu efektivitāte; daži objekti tomēr cietīs.

Mikrotīkli nodrošina kritiskos pakalpojumus (slimnīcas, ūdens).

Atjaunošana:

50% sistēmas 24 h; ~90% 2–3 dienu laikā; pilna stabilitāte 5–6 dienās.
Ekonomiskie zaudējumi: ~0,8–1,0 mljrd. €.

EZIS (optimālais variants, ~4,7 mljrd €)

Stāvoklis:

Divslāņu C‑UAS un daļēja fortifikācija pie ~45 objektiem; Latgales 110 kV loks; 1,5 GWh BESS; TEC‑2 ar black‑start; 700 rezervisti.

Sagaidāmās sekas:

Liela daļa dronu/raķešu tiek pārtverti; HES var darboties samazinātā režīmā.

Latgales loks, mikrotīkli un BESS novērš tīkla kaskādes sabrukumu.

Atjaunošana:

Sistēma saglabā ~70% darbspēju; ~90% jaudas atjaunota 24 h; pilna jauda 2–3 dienās.
Ekonomiskie zaudējumi: ~0,2–0,3 mljrd. €.

CIETOKSNIS (maksimālais variants, ~8,1 mljrd €)

Stāvoklis:

Pilna kinētiskā aizsardzība (AD + C‑UAS + SHORAD) ap visiem lielajiem objektiem; HES/TEC fortifikācija; 3 GWh BESS; pilni mikrotīkli; Latgales 330 kV loks; SMR black‑start.

Sagaidāmās sekas:

Lielākā daļa triecienu tiek pārtverti; bojājumi lokāli un izolēti.

Mikrotīkli un autonoms reģionālais darbības režīms saglabā piegādi.

Atjaunošana:

>95% jaudas saglabājas; bojājumi izolēti 1–3 h; pilna darbība 12–24 h.
Ekonomiskie zaudējumi: <0,05 mljrd. €.

Salīdzinošā tabula — īss kopsavilkums

Scenārijs	Spēju apraksts	Sagaidāmā ietekme	Atjaunošanas mērķis
Bāze	Centralizēta infrastruktūra; ierobežota fiziskā aizsardzība; minimāla BESS un mikrotīklu kapacitāte; SCADA segmentācija nepilnīga.	Plaši elektroapgādes pārrāvumi, kaskāžu risks, lēna atjaunošana; kritisko pakalpojumu darbība atkarīga no lokāliem ģeneratoriem.	Pilna stabilizācija var prasīt vairākas dienas; zaudējumi konceptuāli virs 1 mld. EUR.
VAIROGS	Pamata kritisko objektu aizsardzība, ģeneratori, rezerves vadība, 0,5 GWh klases BESS un SCADA higiēna.	Kritiskie pakalpojumi saglabājas; daļa iedzīvotāju un uzņēmumu piedzīvo pārtraukumus; remontbrigāžu slodze liela.	Mērķis: kritiskās slodzes noturēt 72 h; 90% sistēmas atjaunošana 2-6 dienu intervālā atkarībā no bojājumiem.
EZIS	Daudzslāņu C-UAS/AD koordinācija, reģionālā noturība, 1,5 GWh klases BESS, black-start vingrinājumi, rezerves transformatoru programma.	Kaskāžu risks būtiski samazināts; atjaunošana pa zonām; kritiskie pakalpojumi un daļa ekonomikas darbojas degradētā režīmā.	Mērķis: 7-14 dienu kontrolēta darbība; būtiska jaudas daļa atjaunojama 24-72 h laikā.
CIETOKSNIS	Pilna kritisko mezglu cietināšana, plaši mikrotīkli, 3 GWh klases BESS, stratēģiska reģionālā autonomija un ilgtermiņa enerģijas avoti.	Bojājumi lokāli un izolēti; pakalpojums saglabājas lielākajā daļā teritorijas; ļoti augsts CAPEX un OPEX.	Mērķis: minimāli pārtraukumi, 12-24 h stabilizācija kritiskajiem mezgliem, ja nav plašas teritorijas okupācijas vai ilgstoša piegāžu blokāde.

Scenārijs	Iedzīvotāji bez elektrības (apt.)	Atjaunošanas laiks (pilna stabilitāte)	Galvenās sekas	Ekonomiskie zaudējumi (apt.)
Bez stiprinājuma	≈70%	4–6 dienas	Nacionāls atslēgums; daudzas kritiskās sistēmas paralizētas	1,5–2,0 mljrd. €
VAIROGS	40–50%	5–6 dienas	Kritiskie pakalpojumi saglabāti; liela remonta slodze	0,8–1,0 mljrd. €
EZIS	10–15%	2–3 dienas	Kontrolēta atjaunošana; reģionālā noturība	0,2–0,3 mljrd. €
CIETOKSNIS	<5%	12–24 h	Minimālas pārtraukšanas; augsta noturība	<0,05 mljrd. €

Praktiskās rekomendācijas

Ja valsts budžets ļauj — mērķis jābūt EZIS kā optimālajam balansam starp izmaksām un noturību.

Steidzami: palielināt BESS kapacitāti pie TEC‑2 un slimnīcām; modernizēt SCADA ar segmentāciju; izveidot 24/7 remontbrigādes.

AM: nodrošināt kinētisko AD/C‑UAS pie galvenajiem mezgliem (saskaņā ar MANNAM principu).

Ilgtspējīgi: plānot Latgales loku, 330 kV kritisko koridoru cietināšanu un SMR ieviešanu ar black‑start plānu.

Izveidot kritisko slodžu katalogu: slimnīcas, 112/operatīvie dienesti, ūdens/kanalizācija, siltuma sūkņi, sakaru un datu centri, patvertnes, valdības funkcijas.

BESS un mikrotīklus plānot pēc slodzes, autonomijas stundu un pārslēgšanās laika formulas; katram mezglam norādīt, ko tas notur 72 h un 7 dienas.

Black-start nav tikai iekārtas. Nepieciešams vismaz ikgadējs black-start vai black-start simulācijas vingrinājums ar operatoru, NBS, VUGD un sakaru atbalstu.

Izveidot stratēģisko transformatoru, izolatoru, releju, kabeļu un sakaru komponentu noliktavas ar saderības katalogu un starpoperatoru aizvietojamības protokolu.

SMR un citi ilgtermiņa ģenerācijas risinājumi jāsāk projektēt.

SCADA/OT riski jāvērtē atsevišķi no korporatīvā IT: segmentācija, manuālais režīms, rezerves dispečeri, offline konfigurāciju kopijas un piekļuves sadalīšana.

Saules paneļi pie kritiskās infrastruktūras objektiem, kas ļauj nodrošināt enerģijas minimumu vadības un sakaru sistēmām.

Elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu un starpsavienojumu drošība (NordBalt, Estlink, LitPol Link). Jāparedz scenārijs, kā Latvija rīkojas, ja uzbrukums notiek ārpus mūsu robežām, izolējot visu Baltijas "salu" no Eiropas tīkla.

Zemūdens infrastruktūras (sakaru kabeļu un gāzes vadu) sabotāža Baltijas jūrā. Sakaru sadaļā jānostiprina prasība pēc pilnīgas redundances caur sauszemes maģistrālēm (caur Lietuvu/Poliju) un satelītu slāņiem, pilnībā nepaļaujoties uz jūras kabeļiem.

C-UAS — Counter-Unmanned Aircraft System Dažreiz arī: Counter-UAV Counter-Drone System. Latviski: Pretbezpilota lidaparātu sistēma vai vienkāršāk — pretdronu sistēma.

KPI	Mērķis
Kritiskās slodzes autonomija	VAIROGS: 72 h; EZIS: 7-14 dienas; CIETOKSNIS: 30+ dienas atsevišķiem mezgliem
Black-start tests	Vismaz 1 reize gadā simulācijā; reāls vai daļēji reāls tests pēc operatoru un drošības apstiprinājuma
Rezerves transformatori	Saderības katalogs, noliktavu rotācija, pieejamība kritiskajiem mezgliem
SCADA/OT detektēšana	Incidenta detektēšana un izolācija mērķa laikā, ko nosaka nozaru kiberdrošības plāns
MTTR kritiskajiem mezgliem	Definēts pa mezglu klasēm; regulāri pārbaudīts lauka mācībās
Degvielas rezerve	72 h minimums VAIROGS; 7+ dienas EZIS; 30+ dienu līgumi un noliktavas CIETOKSNIS

Izkliedētie vēja parki un saules + BESS decentralizācija

Papildus centralizētajiem ģenerācijas mezgliem (HES, TEC, SMR), kas paši ir uzbrukuma mērķi, kritiska ir izkliedētās enerģijas ģenerācijas paplašināšana:

Izkliedēti vēja parki — pretēji centralizētiem lieliem vēja parkiem (kas ir vienkāršāki uzbrukumu mērķi), prioritāte mazākiem (5-20 MW), izkliedētiem vēja parkiem, kas pat daļējas iznīcināšanas gadījumā saglabā lielu daļu kopējās jaudas.
Mērķis: VAIROGS — esošo izkliedēto vēja parku pretdronu aizsardzība (~10 lieliem objektiem); EZIS — 200-400 MW jaunu izkliedētu vēja parku (10-30 vienības); CIETOKSNIS — 800+ MW izkliedētas vēja jaudas + dziļūdens jūras vēja parki (sk. arī Igaunijas un Polijas plānus).
Saules paneļu + BESS decentralizācija — masveida sadalītā saules ģenerācija pie kritiskām iestādēm (slimnīcas, skolas, valdības ēkas, pašvaldības) ar lokāliem akumulatoriem, kas spēj uzturēt 24-72 h autonomiju.
Mērķis: VAIROGS — saules paneļi un BESS visām slimnīcām un kritiskajiem objektiem (~200 objekti); EZIS — paplašināts uz pašvaldību iestādēm un skolām (~1500 objekti); CIETOKSNIS — visaptverošā decentralizēta saules un akumulatoru tīkls visās stratēģiskajās ēkās.
Pieeja "energy citadel" konceptam — kritiskās ēkas ar pilnu energoautonomiju (saules + BESS + dīzeļa ģenerators + siltumsūknis) spēj turpināt darbu pat pie pilnīga centralizētā tīkla pārtraukuma.
Sadarbība ar Polijas Energa, Lietuvas Ignitis — kopīgi izkliedēto enerģijas sistēmu projekti un saderīgi standarti.

7. Ūdensapgādes un kanalizācijas noturība kara apstākļos

Mērķis

Ūdensapgādes un kanalizācijas noturības mērķis ir saglabāt dzeramā ūdens un sanitārijas minimumu pirmajās 72 stundās, kontrolētu pakalpojumu atjaunošanu 7 dienu laikā un ierobežotu infekciju, vides un sabiedriskās kārtības risku ilgstošā krīzē. Šī sadaļa apvieno ūdensapgādi un kanalizāciju, jo tās ir savstarpēji atkarīgas no elektrības, sūkņiem, ķīmijas, transporta, sakariem un personāla.

Pakalpojuma līmeņi

Pakalpojums	Kritiskā prasība
Dzeramais ūdens	Prioritāte slimnīcām, patvertnēm, bērnu un sociālās aprūpes iestādēm; iedzīvotājiem - sadales punkti ar skaidru karti un grafiku.
Higiēnas ūdens	Atsevišķs no dzeramā ūdens; var tikt piegādāts cisternās vai caur lokālām sistēmām (piem. lokāliem dziļurbumiem apkaimēs) ar skaidru marķējumu.
Ugunsdzēsība	Ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu karte, cisternu un sūkņu saderība ar VUGD vajadzībām.
Kanalizācija	Sūkņu un NAI rezerves elektroapgāde; lagūnas/tvertnes; mobilās NAI; bio-tualetes un septiķu izvešanas loģistika.
Kvalitātes kontrole	Hlora atlikums, E. coli indikatori, paraugu ņemšanas grafiks, publiski protokoli “vāriet ūdeni”, “nelietot”, “tikai higiēnai”.
Kritiskās iestādes	Atsevišķi RTO/RPO ūdenim un notekūdeņiem; rezerves urbums vai tvertne, savs ģenerators, izsūknēšanas līgumi.

Ūdensapgādes pasākumi

Aizsargāt ūdens ieguves vietas, pazemes ūdens stacijas, rezervuārus un sūkņu stacijas ar pasīvās aizsardzības, piekļuves kontroles, ugunsdrošības un apsardzes pasākumiem.

Katram lielākam mezglam nodrošināt rezerves elektroapgādi: stacionārs ģenerators, mobilā ģeneratora pieslēgums, degvielas rezerve un pārslēgšanās procedūra.

Veidot vairākas neatkarīgas ūdens padeves artērijas un manuālu sekcionēšanu, lai bojājumu izolētu pa zonām.

Atjaunot esošos urbumus un izbūvēt jaunus urbumus kritiskajās iestādēs; katram urbumam jābūt ekspluatācijas atļaujai, dezinfekcijas kārtībai, apsaimniekotājam un drošības plānam.

Iegādāties mobilās attīrīšanas iekārtas un cisternas ar vienotu izvietošanas un rotācijas plānu.

Iedzīvotājiem saglabāt rekomendāciju turēt 3 dienu ūdens rezervi; praktiskajā komunikācijā skaidrot litrus uz personu, glabāšanas drošību un ūdens dezinfekciju.

Veidot lietusūdens savākšanas un infiltrācijas rezervuārus blakus urbumiem. Līdz urbumam nonāks jau daļēji attīrīts ūdens. Nodalīt lietusūdens kanalizāciju no sadzīves kanalizācijas.

Militārā integrācija – NBS jābūt ūdens attīrīšanas un sadales vienībām (līdzīgi kā NATO bataljonu “Water purification units”).

Rezerves ūdens piegādes maršruti – jāizplāno, kā apgādāt pilsētas, ja centrālā sistēma tiek iznīcināta.

Veicināt decentralizētu ugunsdzēsības ūdens rezervju izveidi apkaimēs, ierīkojot ugunsdzēsības dīķus, lietusūdens rezervuārus un tehniskā ūdens uzkrāšanas vietas, kas nodrošina alternatīvus ūdens ņemšanas punktus centralizētās ūdensapgādes traucējumu gadījumā.

Atbalstīt mazu dīķu, pazemes cisternu vai citu ūdenskrātuvju izveidi privātīpašumos, lai palielinātu sākotnējās ugunsdzēšanas iespējas un samazinātu slodzi uz centralizētajiem resursiem krīzes situācijās.

Veicināt degvielas darbināmu motopumpju un citu autonomu sūknēšanas risinājumu pieejamību pašvaldībām, zemnieku saimniecībām un privātpersonām, nodrošinot ūdens padevi arī elektroapgādes pārtraukumu laikā.

Kanalizācijas pasākumi

Visām lielākajām sūkņu stacijām un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nodrošināt rezerves elektroapgādi un mobilā ģeneratora pieslēgumu.

Izveidot papildus lagūnas, rezervuārus vai tvertnes, lai īslaicīgi uzkrātu plūsmu un izvairītos no nekontrolētas izplūdes vidē.

Iegādāties mobilās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas konteineros un plānot to pieslēgšanu kritiskajos punktos.

Slimnīcām, patvertnēm un kritiskajām iestādēm paredzēt autonomas mini attīrīšanas iekārtas vai slēgtas tvertnes ar izsūknēšanas grafiku.

Mobilās tualetes un septiķi jāplāno kopā ar izvešanas, dezinfekcijas, dūņu, ķīmijas, personāla un apsardzes loģistiku; pretējā gadījumā rezerves sanitārija pati kļūst par infekciju risku.

Sliktākajā gadījumā notekūdeņi jānovada upē, tas ir labāk nekā pilnībā nestrādājošā kanalizācija.

Veicināt decentralizētu sanitārās infrastruktūras rezervju saglabāšanu, tostarp saglabājot privātmāju atejas bedres un citas autonomas kanalizācijas iespējas arī apdzīvotās vietās, pat ja ikdienā tiek izmantota centralizētā kanalizācijas sistēma. Krīzes situācijās, ilgstošu elektroapgādes traucējumu vai centralizētās kanalizācijas darbības pārtraukuma gadījumā autonomās atejas bedres var nodrošināt minimālu sanitāro funkcionalitāti un samazināt epidemioloģiskos riskus.

Ūdens un kanalizācijas budžets

Bloks	Aplēse	Kas iekļauts / piezīme
Ūdensapgāde - VAIROGS 72 h	138,2 milj. EUR	Ģeneratori, 72 h degviela, mobilās attīrīšanas iekārtas, urbumi, cisternas, SCADA/OT, sekcionēšana, mājsaimniecību komplekti.
Ūdensapgāde - EZIS 7 dienas	250-300 milj. EUR	Lielākas degvielas/tvertņu rezerves, vairāk mobilo vienību, augstāka mājsaimniecību aptvere, stingrāks manuālais režīms.
Ūdensapgāde - CIETOKSNIS 30 dienas	0,5-0,7 mld. EUR+	Nocietinājumi, plašāka decentralizācija, liels loģistikas parks, ilgstošas autonomijas infrastruktūra.
Kanalizācija - VAIROGS 72 h	169,9 milj. EUR	Ģeneratori, 72 h degviela, bypass lagūnas, mobilās NAI, bio-tualetes, kritisko iestāžu tvertnes, ķīmija, rezerves daļas.
Kanalizācija - EZIS/CIETOKSNIS	Jāpārrēķina	Galvenie mainīgie: autonomijas dienas, lagūnu buferis, mobilo NAI skaits, tualešu skaits, dūņu/ķīmijas loģistika un OPEX.

Ūdens/kanalizācijas scenāriji pie uzbrukuma

Scenārijs	Sagaidāmā darbība
Bāze	Plaši spiediena zudumi, sūkņu apstāšanās, notekūdeņu pārplūdes, augsts mikrobioloģiskais risks, haotiska cisternu loģistika.
VAIROGS	Kritiskie objekti saglabā ūdeni un sanitāriju 72 h; darbojas cisternas, rezerves urbumi un mobilās attīrīšanas iekārtas; tīkla bojājumi izolējami pa zonām.
EZIS	7 dienu kontrolēta apgāde kritiskajām zonām; rezervju un mobilo vienību rotācija; plašāka kvalitātes kontrole un skaidra iedzīvotāju pieejas punktu karte.
CIETOKSNIS	Ilgstoša reģionālā autonomija ar decentralizētiem urbumiem, nocietinātām stacijām, lielām rezervēm un mobilās sanitārijas pilnu ciklu.

Kritērijs	Bez ieguldījumiem	Ar noturības ieguldījumiem (~308 M€)
Pirmie 24–72 h pēc triecieniem	Straujš spiediena zudums, plaši rajoni bez ūdens; notekūdeņu sūkņi apstājas, izplūdes ielās/ūdeņos.	Saglabājas bāzes apgāde kritiskajiem objektiem (slimnīcas, patversmes); tīkla posmus var izolēt; mobilās attīrīšanas iekārtas + cisternas “aizlāpa” trūkumu.
Dzeramā ūdens drošums	Augsts risks uzvārāma ūdens režīmam vai dzeršana no nedrošiem avotiem; biežāki mikrobioloģiskie incidenti.	Dezinfekcijas nepārtrauktība daudzviet saglabājas; ātrā monitorēšana (hlors, E. coli testi); rezerves urbumi un tvertnes samazina risku.
Kanalizācijas higiēna	Plūdi zemākās vietās, smakas, infekciju risks; iespējama tieša izplūde upēs.	Bypass lagūnas/rezervuāri uzkrāj daļu plūsmas; mobilās NAI samazina neattīrītu izplūdi; sausās tualetes/bio-tualtes rezerves fondā.
Veselības risks	Ātrs zarnu infekciju un dermatītu pieaugums; slimnīcas noslogotas tieši tad, kad ūdens trūkst.	Infekciju riski būtiski zemāki; slimnīcas saglabā ūdeni un sanitāriju (prioritāra apgāde).
Ekoloģiskās sekas	Lielāka piesārņojuma slodze upēm/kanāliem (īpaši Daugavai), ilgāka atjaunošana.	Neattīrīto izplūžu apjoms mazāks; ietekme lokalizēta un īsāka.
Atjaunošanas laiks	Ilgāks – apgāde jāstartē “no nulles”, trūkst ģeneratoru, ķīmijas, vārstu sekciju; lēna loģistika.	Ātrāka – ģeneratori, degviela, sekcionēšana, rezerves mezgli un mobilās vienības ļauj pakāpeniski pacelt apgādi pa zonām.
Sabiedriskā kārtība	Ūdens rindas, panika; spiediens uz dienestiem; ražotņu dīkstāves.	Mazāk rindas; skaidrs sadales plāns + komunikācija; ekonomikas dīkstāve īsāka un lokālāka.
Budžeta ietekme	“Ietaupījums” pirms krīzes → augstākas zaudējumu izmaksas krīzē (veselība, vide, ekonomika, remonti).	Iepriekšējas investīcijas → zemākas krīzes izmaksas, mazāki zaudējumi un straujāka atgūšanās.

KPI

KPI	Mērķis
Litri/personai/dienā	Minimālais krīzes mērķis jādefinē pa dzeramo un higiēnas ūdeni; jānorāda sadales attālums un grafiks.
Sūkņu autonomija	VAIROGS: 72 h; EZIS: 7 dienas; CIETOKSNIS: 30 dienu piegādes/līgumi stratēģiskajiem mezgliem.
Kvalitātes testi	Hlora atlikums un E. coli indikatori pēc grafika; publisku paziņojumu protokols.
Kanalizācijas buferis	Droši uzkrājamās/novirzāmās plūsmas daļa un stundas; izvešanas cikls.
Kritisko iestāžu RTO	Slimnīcām un patvertnēm atsevišķi mērķi ūdenim, notekūdeņiem un rezerves tualetēm.
Mobilās vienības	Izvietošanas laiks, apkalpojamais iedzīvotāju skaits, ķīmijas un rezerves daļu krājumi.

Izmaksas ir ĻOTI aptuvenas, vadoties no līdzīgo valstu izmaksām. Atklātajos avotos nav pieejama informācija par Latvijas sistēmu stāvokli šobrīd.

Īsais kopsavilkums (EUR, aptuvens, balstīts uz skaidriem pieņēmumiem):

Rīga: ~29,8 M€ (~48 €/iedz.)

Lielās pilsētas (8): ~43,6 M€ (~87 €/iedz.)

Lauku pašvaldības: ~64,7 M€ (~86 €/iedz.)

Kopā Latvija minimālais: ~138,2 M€ (3 dienu autonomija)

Vidējais (7 dienas autonomija + vairāk rezervju): ~250–300 M €.

Maksimālais (30 dienas autonomija + nocietinājumi + loģistikas parks): viegli pārsniegt 0,5–0,7 miljardus €.

Kas iekļauts (galvenie skaitļi)

Ģeneratori (rezerves elektroapgāde) + sākotnējā 72 h degvielas uzpilde

Degvielas tvertnes (10–50 m³ atkarībā no objekta jaudas)

Mobilās attīrīšanas iekārtas (200 m³/d dienestiem pilsētās; 50 m³/d laukos)

Jaunie/atjaunotie urbumi kritiskās vietās

Cisternas (10 m³) kopienu punktiem

SCADA (vadības centra)/OT kiberhardening, manuālie “air-gap” slēgumi, rezerves vadība

Tīkla sekcionēšana ar manuālajiem vārstiem (lokāla izolācija sabotāžas gadījumā)

Mājsaimniecību komplektu līdzfinansējums (50% aptvere; konteineri + vienkāršs filtrs/tabl.)

Galvenie pieņēmumi (konservatīvi)

Populācija: Rīga 620k; lielās pilsētas kopā 500k; lauki 750k (kopā ~1,87 M).

Ģeneratoru konfigurācijas:

Rīga: 2×2 MW stacijām + 12×500 kW pa sūkņu mezgliem.

Lielās pilsētas: katrai 1×1 MW + 4×250 kW.

Lauki: 35×250 kW mazām stacijām + 120×100 kW sūkņu punktiem.

Mobilās iekārtas:

Rīga: 10×200 m³/d (PA “Rīgas ūdens”).

Lielās pilsētas: 10×200 m³/d (ap 1 uz 50k iedz.).

Lauki: 30×50 m³/d (rotējami pa novadiem).

Urbšana/atjaunošana: Rīga 20 urbumi; lielās pilsētas 40; lauki 200.

Cisternas/blāderi 10 m³: Rīga 200; lielās pilsētas 200; lauki 600.

SCADA/OT: Rīga 3 M€; katra lielpilsēta 0,7 M€; laukos 60 mazām sistēmām pa 0,1 M€.

Tīkla sekcionēšana: Rīga 8 M€; katra lielpilsēta 1,5 M€; lauki 100 mezgli × 0,1 M€.

Mājsaimn. komplekti: ~50% mājsaimn. aptvere; ~25 €/komplekts.

Rezerves fonds 10% visam (apmācības, rezerves daļas, loģistika, pirmā gada uzturēšana).

Autonomijas laiks: ja grib 5–7 dienas (nevis 72 h), degvielas tvertnes + sākotnējā uzpilde palielināsies ~×2–3.

Mobilās iekārtas: ja mērķē uz masveida decentralizāciju, dubultojam laukos 50 m³/d vienības (+5,4 M€ par katrām 30 vienībām).

Mājsaimn. komplekti: var pacelt līdz 75–100% aptverei (+9,35 M€ → +9–19 M€).

SCADA/OT: ja paredzam “air-gap + manuālais režīms” stingrāku (papildu paneļi, vārstu aktuatori, fiziska segmentācija), pievienotu +20–30% attiecīgajām pozīcijām.

Decentralizēts urbums apkaimē (1 urbums + 500–1 000 m³ uzglabāšana + pamata aprīkojums): ~200–700 k€. Ja mērķē uz pilnu 3 dienu autonomiju ar 1 000 m³/d, tvertnes izmaksas palielina kopējo summu uz augšu.

Enerģijas nodrošinājums

Rezerves ģeneratori visām lielākajām sūkņu stacijām un NAI.

Degvielas rezerves vismaz 3–7 dienām (ar iespēju papildināt).

Mazākām sūkņu stacijām – mobilie ģeneratori uz piekabēm, ko pārvieto pēc vajadzības.

Vienkāršotie lauka risinājumi – mobilās bioloģiskās attīrīšanas iekārtas konteineros (līdzīgi kā armijām), kuras var uzstādīt pagaidu punktos.

Daudzdzīvokļu māju rajonos – rezerves sausās tualetes (mobilās bio-tualetes), ko var piegādāt pāris dienu laikā.

Praktisks minimālais modelis Latvijai

Rīga un lielās pilsētas:

Rezerves ģeneratori visām NAI + 30 lielākajām sūkņu stacijām.

Rezervuāru sistēma, kas ļauj uzkrāt vismaz 24h noteci (simtiem tūkstošu m³).

Mobilās tualetes rezervē civilajai aizsardzībai (20–30 tūkstoši vienību).

Mazās pašvaldības:

Viena mobilā konteineru tipa attīrīšanas iekārta katram novadam.

Rezerves septiķi vai lagūnas.

Kritiskās iestādes (slimnīcas, patvertnes):

Autonomas mini attīrīšanas iekārtas vai hermētiskas septiķu tvertnes ar izsūknēšanas iespējām.

Kopsavilkums: Jā, kanalizācijas attīrīšanu var uzturēt krīzē, bet tas prasa:

rezerves elektroapgādi (stacionāri un mobili ģeneratori),

rezerves uzglabāšanas kapacitāti (lagūnas, tvertnes),

mobilās attīrīšanas iekārtas,

un sabiedrības sagatavotību izmantot sausās tualetes, ja centralizētā sistēma uz laiku apstājas.

Ietekmes scenāriji laikā

0–72 h pēc koordinētiem triecieniem

Bez ieguldījumiem: plašs ūdens trūkums; kanalizācijas pārplūdes; “vāriet ūdeni” paziņojumi, bet daudziem nav ko vārīt; slimnīcās kritiski.

Ar ieguldījumiem: kritiskie objekti saglabā apgādi; iedzīvotājiem pieejas punkti ar cisternām; kanalizācijas plūsma daļēji novirzīta lagūnās; iedzīvotāji saņem skaidrus norādījumus un punktu karti.

1–12 nedēļas

Bez: haotiska atjaunošana, materiālu/ķīmiju trūkums; liela ekoloģiskā slodze.

Ar: pakāpeniska zonu atjaunošana, balstoties uz sekcionēšanu un rezerves mezgliem; ķīmijas un rezerves daļu krājumi + mobilās brigādes.

3–24 mēneši

Bez: dārga rekonstrukcija; ilgstošs vides piesārņojums; uzticības kritums.

Ar: atjaunošana ar noturības standardiem; lielāka sabiedrības uzticība, mazāki ilgtermiņa zaudējumi.

“Riska–izmaksu” intuīcija (kāpēc ~308 M€ ir lietderīgi)

Minimālā pakete (~72 h autonomija) ūdenim + kanalizācijai (~308 M€) “nopērk laiku”: krīzes pirmās 3 dienas kļūst pārvaldāmas.

Katrs papildu solis (→ 7 dienas autonomija; vairāk lagūnu; vairāk mobilo NAI) samazina neattīrītu izplūžu apjomu un saīsina dīkstāvi (mazākas veselības/ekoloģijas/ekonomikas izmaksas).

Bez ieguldījumiem pat īslaicīgi uzbrukumi var radīt daudzu desmitu miljonu € zaudējumus (slimnīcu dīkstāves, uzņēmumu apstāšanās, ārkārtas loģistika, vides sanācija) dažu nedēļu laikā.

7.1. MANNAM principa pielietojums ūdensapgādē un kanalizācijā

Modularitāte — ūdensapgādes sistēma sadalīta neatkarīgos sūkņu staciju un attīrīšanas mezglos; viens objekts var izkrist, citi turpina.
Autonomija — katra ūdens stacija un NAI ar rezerves elektroapgādi (ģenerators + 7 dienu degviela); akas un mobilās stacijas reģionos.
Noturība — kritiskie sūkņu mezgli ar pretdronu aizsardzību, fizisko apsardzi; spēja darboties degradētā režīmā.
Neatkarība — daudzveidīgi ūdens avoti (akas, virszemes, krātuves); samazināta atkarība no viena centralizētā tīkla.
Adaptēšanās — pāreja uz mobilajām attīrīšanas iekārtām un cisternu piegādi krīzes laikā; iedzīvotāju ūdens taloni.
Mobilitāte — mobilās ūdens cisternas, attīrīšanas iekārtas, portatīvās laboratorijas, kas pārvietojamas pēc vajadzības.

CAPEX un OPEX sadalījums

Šajā sektorā CAPEX (kapitālieguldījumi — iekārtu, infrastruktūras, fortifikācijas izveide) un OPEX (ekspluatācijas izmaksas — uzturēšana, personāls, degviela, vingrinājumi) sadalījums ir aptuveni šāds:

CAPEX (vienreizēji ieguldījumi):

Rezerves elektroapgāde (ģeneratori, BESS) ūdens un NAI stacijām — vienreizējie iepirkumi un uzstādīšana.
Akas, dziļurbumi, mobilās attīrīšanas iekārtas — kapitālbūves un iekārtu iegāde.
Cisternu autoparks (mobilā ūdens piegāde) — autotransporta vienreizēja iegāde.
Portatīvās ūdens kvalitātes laboratorijas un mobilās testēšanas vienības.
SCADA/OT segmentācijas un air-gap iekārtas, immutable backup sistēmas.
Fortifikācija galvenajām sūkņu stacijām (apsardze, pretdronu sistēmas).

OPEX (ikgadējie ekspluatācijas izdevumi):

Degviela ģeneratoriem (ikgadējie izdevumi, ieskaitot rezervju rotāciju).
Tehniskā uzturēšana ūdens stacijām, sūkņiem, attīrīšanas iekārtām (rezerves daļas, servisa līgumi).
Personāla algas, t.sk. avārijas brigādēm un rezerves operatoriem.
Iedzīvotāju testēšanas komplektu rotācija (derīguma termiņi 1-2 gadi).
Ikgadējie vingrinājumi, MASCAL simulācijas, mobilo iekārtu izvietošanas treniņi.
Laboratoriju reaģentu, hloru, dezinfekcijas līdzekļu rezerves rotācija.

Tipiskais sadalījums: CAPEX ~70-80% no kopējām 10 gadu izmaksām, OPEX ~20-30%. Ilgtermiņa noturības programmā OPEX kļūst kritisks — bez regulāriem vingrinājumiem, rezervju rotācijas un uzturēšanas pat labākā infrastruktūra degradē.

Scenārijs 0 — bāzes situācija (neko nedarīšanas scenārijs, 0 M €)

Latvijas pašreizējais ūdensapgādes un kanalizācijas stāvoklis bez papildu ieguldījumiem. Šis scenārijs raksturo, kas notiek, ja stratēģija netiek īstenota.

Centralizētās ūdensapgādes sistēmas atkarīgas no elektroenerģijas — pie ilgstoša elektroapgādes pārtraukuma sūkņu stacijas apstājas 2-12 stundu laikā.
Kanalizācijas sūkņu stacijas apstājas ātrāk — risks pārplūdei pilsētu zemākajās zonās.
Trūkst pietiekamas mobilās piegādes kapacitātes — pilsētu iedzīvotāji bez ūdens 2-5 dienas, paaugstināts sanitāru epidēmiju risks.
Ūdens kvalitātes monitorings centralizēts dažās laboratorijās — pie to izkrišanas valsts paliek bez ticamas ūdens drošības kontroles.
SCADA sistēmas daļēji savienotas ar internetu — paaugstināts kiberuzbrukuma risks.
Aplēstie zaudējumi (1 mēn., bez ieguldījumiem): 200-400 M €; papildu mirstība no infekcijām un dehidratācijas: 100-500 cilvēku.

Portatīvās laboratorijas un iedzīvotāju testēšanas komplekti

Lai krīzes laikā varētu paļauties uz ūdens kvalitātes monitoringu pat tad, kad centralizētās laboratorijas nedarbojas, nepieciešams izveidot decentralizētu testēšanas tīklu:

Mobilās ūdens kvalitātes laboratorijas (konteinera vai mikroautobusa tipa) — 8-12 vienības valstī, kas spēj veikt mikrobioloģiskos, ķīmiskos un radiācijas testus tuvu krīzes vietai.
Iedzīvotāju ūdens testēšanas komplekti — paplašināts izplatījums caur aptiekām un pašvaldībām (vienkārši lateral-flow testi, kas atklāj galvenos patogēnus un toksīnus).
Apmācība skolās, sabiedrības informēšana par mājsaimniecības ūdens dezinfekciju (vārīšana, hlora tabletes, UV iekārtas).
Sadarbība ar Veselības ministriju (sk. 11. nodaļu) un Pārtikas un veterinārā dienesta laboratorijām.

8. Siltumapgādes noturība krīzes situācijā

Siltumapgādes sistēmas noturība — mērķis:

Siltumapgādes sistēmas noturības mērķis ir nodrošināt, lai militāras vai hibrīdkrīzes apstākļos Latvijā saglabātos siltuma pieejamība iedzīvotājiem, veselības aprūpei un kritiskajai infrastruktūrai. Sistēmas darbība nedrīkst apstāties arī pie ilgstošiem elektroapgādes traucējumiem, degvielas loģistikas pārtraukuma vai fiziskiem bojājumiem tīklos.

Atsauces pieņēmumi: plāns aptver valsts mēroga infrastruktūras risinājumus, reģionālu koordināciju, civil–militāru sadarbību un ilgtspējīgu investīciju programmu (fāzes 2026.–2040.).

Izmaksas ir ĻOTI aptuvenas, vadoties no līdzīgo valstu izmaksām. Atklātajos avotos nav pieejama informācija par Latvijas sistēmu stāvokli šobrīd.

Galvenie tehniskie pasākumi

Kurināmā drošība un rezerves

Katrā reģionā jāizveido kurināmā rezervju laukumi (šķelda, dīzeļdegviela, mazuts) ar vismaz 90–180 dienu krājumiem. Lielajās pilsētās — pārklāti šķeldas laukumi ar ugunsdrošības sistēmu un svaru punktiem; mazajās pašvaldībās — kopīgas noliktavas. Degvielas rezervuāri (10 000–
20 000 m³) izvietoti vairākos reģionos, ar mobilām pārsūknēšanas vienībām. Rezerves loģistika paredz mobilās pārsūknēšanas, transporta maršrutus un prioritātes sadali kritiskajiem objektiem.

Izmaksas — kurināmā rezerves, noliktavas un loģistika

Posteņa apraksts	Aptuvenā summa (€)
Kurināmā rezerves krājumi, noliktavas, pārsūknēšanas vienības, loģistika	420 000 000

Dual-fuel modernizācija

Esošie katli jāaprīko ar divkāršās degvielas sistēmu (piem., šķelda/mazuts vai gāze/dīzelis). Sistēmas projektā jāparedz ātra pāreja uz alternatīvu kurināmo avārijas režīmā, droša degvielas pieslēguma shēma un katlu bloku noturība.

Termoakumulatori (karstā ūdens akumulatori)

Katram lielajam siltumavotam jāuzstāda karstā ūdens akumulators (piem., 10 000–20 000 m³), kas ļauj uzturēt siltumu 12–36 stundas kritiskajos pārejas periodos. Termoakumulatoru integrācija samazina pīķu slodzi un dod laiku mobilajiem resursiem pieslēgties.

Izmaksas — termoakumulatori (kopā ar dual-fuel modernizāciju)

Posteņa apraksts	Aptuvenā summa (€)
Dual-fuel modernizācija + Termoakumulatoru uzstādīšana	750 000 000

Tīklu segmentācija un apvadi

Galvenajos siltumtīklos jāizbūvē noslēgvārsti, apvadcaurules un tehniskie mezgli, kas ļauj izolēt bojātos posmus un uzturēt pārējo pilsētu siltumā. Kritiskie posmi jāierok dziļāk vai jānosedz ar betonu, lai samazinātu ievainojamību pret triecieniem.

Izmaksas — tīklu segmentācija, noslēgvārsti, SCADA (vadības) dublējumi

Posteņa apraksts	Aptuvenā summa (€)
Tīklu segmentācija (caurules, vārsti, apvadi) + SCADA dublējumi un drošība	620 000 000

Rezerves ģeneratori un SCADA drošība

Katram nozīmīgam siltummezglam un sūkņu stacijai jābūt dīzeļģeneratoram ar minimālu 72 stundu degvielas rezervi vietējas autonomijas nodrošināšanai. SCADA vadības sistēmām jābūt ar sakaru dublējumiem (radio, mikroviļņi), lokāli izolētām kontroles stacijām un atsevišķu drošu dispečerdienestu savienojumiem.

Izmaksas — ģeneratori, SCADA drošība (iebūvētas agrāk minētajās pozīcijās)

Posteņa apraksts	Aptuvenā summa (€)
Rezerves ģeneratoru izvietošana un SCADA sakaru dublējumi	(daļa no 620 000 000 un 420 000 000 pozīcijām)

Mobilās un lokālās apkures iespējas

Mobilās katlu mājas (konteineru tipa)

Katrai reģionālajai pilsētai jānodrošina mobilās konteineru katlu mājas (1–10 MW), kuras var ātri pieslēgt siltumtīklam. Šīs vienības tiek glabātas civilās aizsardzības noliktavās un tiek aktivizētas 6–12 stundu laikā pēc bojājuma.

Patvertņu ēkas ar autonomu apkuri

Katrā pašvaldībā jāizvēlas un jāaprīko ēkas (skolas, sporta zāles, kultūras nami) ar nelieliem katliem un ģeneratoriem, lai nodrošinātu patvērumus 2–3 dienas bez ārējās enerģijas.

“Godmaņa krāsniņas” un individuālā siltuma rezerve

Daudzstāvu mājām jāparedz kopīgi metāla dūmvadus (fasādē vai iekšējā šahtā), kas ļauj dzīvokļiem ārkārtas situācijā izmantot nelielas krāsniņas, kuras turēt pagrabā un lietot tikai kad nepieciešams. Krāsniņu uzstādīšana un dūmvadu projekts jāveic saskaņā ar ugunsdrošības normām; izmantošana — īslaicīga un kā avārijas risinājums.

Izmaksas — mobilās vienības un autonomās ēkas

Posteņa apraksts	Aptuvenā summa (€)
Mobilās katlu mājas (konteineri 1–10 MW), pieslēguma aprīkojums, patvertņu lokālā aprīkošana	360 000 000

Rezerves tehniskās brigādes

Organizācija un sastāvs

Jāizveido 45 rezerves tehniskās brigādes, kopā aptuveni 500 cilvēku, kas spēj darboties 24/7 režīmā. Brigādēs jābūt siltumtehniķiem, metinātājiem, elektrotehniķiem, automātikas speciālistiem, vadītājam un loģistikas atbalstam. Brigādes jāizvieto stratēģiskos punktos: Rīga, Jelgava, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera un reģionos.

Aprīkojums un apmācība

Brigādes jāaprīko ar drošības PPE (ķiveres, bruņuvestes), rācijām, GPS izsekošanu, metināšanas iekārtām, mobilajiem sūkņiem, ģeneratoriem, instrumentu komplektiem. Apmācības ietver tehniskos darbus, drošību kara apstākļos, komunikāciju procedūras un sadarbību ar NBS/policiju.

Loģistika un mobilizācija

Lielākā daļa smagās tehnikas (autokrāni, transportlīdzekļi) tiek nodrošināta no uzņēmumu vai pašvaldību resursiem; valsts nodrošina apmācību, koordinatoru un bāzes aprīkojumu.

Izmaksas — rezerves brigādes, apmācība, aprīkojums

Posteņa apraksts	Aptuvenā summa (€)
Rezerves brigādes (apmācība, PPE, sakari, pamatekipējums)	12 000 000

Pāreja uz koģenerācijas stacijām (CHP)

Koncepcija

Visas katlu mājas, kuras paredzētas rekonstrukcijai, prioritāri jāplāno kā koģenerācijas risinājumi (CHP) — bloki, kas vienlaikus ražo siltumu un elektroenerģiju. Tas sniedz iespēju lokāli ražot elektrību un nodrošināt darbību “salas” režīmā kritiskajai infrastruktūrai.

Mērogs un posmi

Plānota pāreja aptuveni 250 publiskajām katlu mājām (lieli, vidēji, mazie bloki). Pakāpeniska ieviešana (fāzēs) 2026.–2040.: 1. posms (2026.–2035.) — daļa modernizāciju un sagatavošanās izmaksu; 2. posms (2030.–2040.) — pilnīga pāreja.

Ieguvumi

CHP palielina kopējo energoefektivitāti, rada decentralizētu elektrojaudu (aptuveni 350–400 MW potenciāls), nodrošina lokālo energoapgādi kritiskiem objektiem un samazina atkarību no centrālā tīkla.

Izmaksas — pārejas posms un pilna realizācija

Posteņa apraksts	Aptuvenā summa (€)
Pārejas posma (1. posma daļa, 2026.–2035.) budžeta daļa	760 000 000
Pilnīga pāreja uz CHP (visas 250 vienības) — papildus izmaksas	2 640 000 000

Piezīme: 760 milj. € ir 1. posma daļa; pilna realizācija prasa papildus ~2,64 mljrd. €.

Izmaksu kopsavilkums — 1. posms (2026.–2035.)

Nr.	Projekta elements	Aprēķinātā summa (€)
1	Kurināmā rezerves, laukumi un loģistika	420 000 000
2	Dual-fuel modernizācija un termoakumulatori	750 000 000
3	Mobilās katlu mājas un autonomās ēkas	360 000 000
4	Tīklu segmentācija, vārsti, SCADA dublējumi	620 000 000
5	Rezerves brigādes: apmācība, aprīkojums, sakari	12 000 000
6	Pāreja uz koģenerāciju (1. posma daļa)	760 000 000
	Kopā (1. posms 2026.–2035.)	≈ 2 922 000 000

Piezīme par finansējumu: ja nav ārējo fondu atbalsta, daļa izmaksu var tikt iekļauta tarifā (aprēķināts aptuveni +19–21 €/MWh tarifa pieaugums kā viens iespējamais risinājums), vai segta ar valsts budžeta līdzekļiem un aizdevumiem. Reāla finansēšanas struktūra jāsaskaņo ar FM un EM.

Projekta elements	Aplēse	Piezīme
Kurināmā rezerves, laukumi un loģistika	420 milj. EUR	Kurināmā rezerves, noliktavas, pārsūknēšanas vienības un loģistika.
Dual-fuel modernizācija un termoakumulatori	750 milj. EUR	Katlu pielāgošana un karstā ūdens akumulatoru uzstādīšana.
Mobilās katlu mājas un autonomās ēkas	360 milj. EUR	Konteineru katlumājas, pieslēguma aprīkojums, patvēruma ēku lokālā aprīkošana.
Tīklu segmentācija, vārsti, SCADA dublējumi	620 milj. EUR	Caurules, apvadi, vārsti, SCADA dublēšana un drošība.
Rezerves brigādes	12 milj. EUR	Apmācība, PPE, sakari un pamata ekipējums aptuveni 45 brigādēm/500 cilvēkiem.
Pāreja uz koģenerāciju - 1. posms	760 milj. EUR	Enerģētikas modernizācija ar noturības ieguvumiem; jānošķir no VAIROGS minimuma.
Kopā 1. posms 2026.-2035.	2 922 milj. EUR	Šis atbilst EZIS līmeņa galvenajam portfelim.
Pilna pāreja uz CHP - papildus	2 640 milj. EUR	Pilna realizācija līdz 2040. gadam.
Kopā pilna stratēģija	5 562 milj. EUR	CIETOKSNIS/ilgtermiņa modernizācijas portfelis.
Fiziskā drošība, OSB/logi, patvertnes, operāciju centri	Papildus 86-255 milj. EUR	Precizējams pēc objektu skaita. Operāciju centri: 1 000 000-30 000 000 EUR.

Scenāriji kara apstākļos

Ukrainas mēroga triecienu intensitātē (Ukrainas 10x lielāka). Ne piefrontes Harkiva, bet apmēram Dņipro, Kijiva, Ļviva). Laiks – ziema, temperatūra zem -10 grādiem.

Neko nedaram — bez sagatavošanās

Pēc pirmajiem triecieniem siltummezgli apstājas, jo nav dīzeļģeneratoru un kurināmā rezerves.

Bojājumi elektrotīklā izraisa sūkņu atslēgšanos; tīkli ātri atdziest un aizsalst.

30–40% iedzīvotāju zaudē apkuri 3 dienu laikā.

Pēc mēneša — masveida cauruļvadu plīsumi, daudzdzīvokļu mājas daļēji vai pilnīgi neatlīdzināmi bojātas, slimnīcu darbība sarežģīta.

Sistēma sabrūk līdz aptuveni 40% kapacitātes; atjaunošana var ilgt mēnešus.

Izmaksu ietekme — bez sagatavošanās (novēršanas izmaksas pēc uzbrukuma)

Posteņa apraksts	Aptuvenā summa (€)
Ārkārtas atjaunošanas darbi (ja nav sagatavošanās) — cauruļu remonti, ēku atjaunošana, steidzamie pirkumi	vērā ņemami, atkarīgi no bojājumu apjoma — potenciāli simtiem miljonu līdz miljardiem €

(Šīs izmaksas ir ārkārtas atjaunošanas rakstura un krietni pārsniedz preventīvo programmu izmaksas.)

VAIROGS — ar sagatavošanos (Ukrainas intensitātes apstākļos)

Pirmie triecieni izraisa lokālus bojājumus; termoakumulatori un dīzeļģeneratori notur kritiskās funkcijas.

Bojātās zonas tiek izolētas; mobilās katlu mājas pieslēdzas un kompensē zudušo jaudu.

90–95% iedzīvotāju saglabā siltumu (ar pazeminātu komforta režīmu); slimnīcas un kritiskā infrastruktūra darbojas.

Rezerves brigādes un pretdronu aizsardzība samazina bojājumu paplašināšanos.

Pēc 2 mēnešiem sistēma saglabā aptuveni 90% kapacitāti ar izolētiem bojājumiem.

Izmaksu ietekme — sagatavošanās priekšrocības

Posteņa apraksts	Aprēķināmā ietekme (€)
Novērstās ārkārtas atjaunošanas izmaksas (salīdzinot ar “bez sagatavošanās”)	daudzmiljonu — miljardu € ietaupījums (atkarīgs no triecienu intensitātes)

Scenārijs	Sagaidāmā darbība
Bāze	Daļa siltummezglu apstājas pie elektroapgādes vai kurināmā traucējuma; tīkli atdziest; palielinās cauruļu aizsalšanas, ēku bojājumu un evakuācijas risks.
VAIROGS	72 h minimums: ģeneratori un degviela kritiskajiem sūkņiem, pret-aizsalšanas režīms, apkurināmie patvēruma punkti, pirmās mobilās katlu mājas un ēku logu aizsardzības protokoli.
EZIS	1. posma portfelis: kurināmā rezerves, termoakumulatori, dual-fuel, segmentācija, rezerves brigādes, mobilās katlu mājas, stabila darbība 7-14 dienas degradētā režīmā.
CIETOKSNIS	Pilna CHP un reģionālās autonomijas stratēģija līdz 2040. gadam ar ilgstošām rezervēm, plašu noturību un augstu uzturēšanas gatavību.

Fiziskā drošība, diversiju riski un remonta brigāžu drošība

Galvenie draudi

Diversantu iebrukumi, sabotāža, iekšējā infiltrācija, dronu FPV triecieni, sprādzieni pie ieejām vai nelielas apšaudes.

Šie draudi mērķē uz katlu mājām, degvielas noliktavām, SCADA mezgliem un sūkņu stacijām.

Objekta fiziskā aizsardzība:

Normāla līmeņa pasākumi: žogi, apgaismojums, video novērošana, piekļuves kontrole.

Pastiprināta līmeņa pasākumi (krīzes/augsta risks): 24/7 dežūra, betona barjeras pie iebrauktuvēm, ierobežota piekļuve, sadalīta teritorija ar iekšējiem sektoriem.

Augstākā līmeņa pasākumi: maskēšana, apsardzes un NBS/policijas sadarbība, tuvumā esošas patvertnes personālam.

Remonta brigāžu drošība un pārvietošanās

Brigādes pārvietojas pāros/trijniekos vai konvojos; katram transportlīdzeklim GPS reāllaika izsekošana un droša rāciju saziņa; vienmēr jāveic pirmsizbraukšanas brīfings.

Ja ir iespēja, jānodrošina eskorts no pašvaldības policijas, policijas palīgiem vai Zemessardzes. Eskorts būtiski samazina risku.

Ja eskorts nav pieejams — brigādēm jābūt aprīkotām ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (ķiveres, bruņuvestes, pirmās palīdzības komplekti) un jāiziet šaušanas apmācība.

Rīcība uzbrukuma/apšaudes gadījumā

Prioritāte — dzīvība. Ja brigāde nonāk apšaudē vai tiek apdraudēta, pirmā rīcība: ieņemt aizsegu, nekavējoties ziņot dispečerdienestam un izsaukt papildspēkus (policija/NBS).

Izmaksas — fiziskās drošības pasākumi un materiālu rezerve

Posteņa apraksts	Aptuvenā summa (€)
Perimetra aizsardzība (žogi, apgaismojums, video), barjeras, materiālu rezerves (finieris/OSB)	(iekļauts daļēji tīklu/loģistikas izmaksās) — papildus atkarībā no mēroga: 50 000 000–150 000 000
Glabāšanas (seifi, noliktavu drošība), apmācību koordinācija ar NBS/Policiju, drošības procedūras	10 000 000–20 000 000 (atkarībā no mēroga un liela daudzuma seifu izvietošanas)

(Precīza summa jāaprēķina pēc lokālajām prasībām)

Logu un ēku aizsardzība; minimālais apkures režīms

Logu aizsardzība un materiālu rezerves

Ēkām jābūt finiera/OSB plākšņu rezervēm (pagrabā), ko var ātri uzstādīt uz izsistiem logiem vai profilaktiski pirmajos stāvos. Finieris samazina siltuma zudumu un novērš ievainojumus no stikla. Kronšteini jāizveido laicīgi. Uzstādīšanas protokols jāizstrādā pašvaldību līmenī.

Minimālais apkures režīms (“pret-aizsalšanas režīms”)

Pie degvielas ierobežojumiem jāievieš režīms, kur tīklā saglabā tikai minimālo siltumu cauruļu neaizsalšanai: siltumnesēja temperatūra tīkla kritiskajos punktos +15…+25 °C; dzīvojamajās ēkās pagaidu robeža +10 °C (prioritāte kritiskajām iestādēm). Automātiska “low energy mode” funkcija SCADA sistēmā nodrošina režīma pārslēgšanos.

Izmaksas — logu aizsardzība un režīma ieviešana

Posteņa apraksts	Aptuvenā summa (€)
Finiera/OSB rezerves, uzstādīšanas aprīkojums, komunikācija/izglītošana	5 000 000–15 000 000 (atkarībā no apjoma)
SCADA režīmu atjauninājumi (low energy mode)	(iekļauts SCADA pozīcijā 620 000 000)

Aktīvā un pasīvā pretdronu aizsardzība

Lokālā (objektu) līmeņa pasākumi

Katram lielākajam objektam jābūt lokālai dronu detekcijas sistēmai (RF, akustiskie sensori) un optiskajam modulim; jāapgādā kritiskās iekārtas ar maskēšanas tīkliem vai metāla režģiem. Lokālie EW risinājumi jāievieš tikai saskaņā ar nacionālo regulējumu.

Valsts (NBS) līmeņa pasākumi

NBS nodrošina stratēģisko radioelektronisko aizsardzību (EW), radaru pārklājumu un nepieciešamības gadījumā kinētisko atbalstu kritiskajām zonām.

Izmaksas — pretdronu risinājumi (lokālie + koordinācija ar NBS)

Posteņa apraksts	Aptuvenā summa (€)
Lokālo detektoru uzstādīšana, tīklojumu aizsardzība, daļēja jammeru un maskēšanas aprīkojuma izvietošana	30 000 000–80 000 000 (atkarībā no pakāpes)
NBS koordinācijas un papildu EW/pretgaisa seguma izdevumi	valsts budžeta līmenī, atsevišķi plānojami

Patvertnes personālam un personāla sagatavotība

Patvertnes aprīkojums un štats

Katrā patvērumā jābūt vadībai, sakariem, medicīnas pamata komplektam, ģeneratoram, ūdens un pārtikas krājumiem (min. 72–120 h), siltināšanas segām un higiēnas līdzekļiem. Personāla rotācija, drošības protokoli un instruēšanas procedūras jāiekļauj plānā.

Apmācība un vingrinājumi

Ikmēneša patvertnes personāla treniņi; gada mēroga simulācijas ar NBS/pašvaldību; iedzīvotāju informācijas kampaņas.

Izmaksas — patvertnes aprīkojums (aptuvens)

Posteņa apraksts	Aptuvenā summa (€)
Patvertnes pamataprīkojums (ģeneratori, ūdens, pārtika, medicīna, sakari) pa reģioniem	20 000 000–40 000 000 (atkarībā no skaita un aprīkojuma līmeņa)

Operacionālie nosacījumi, atbildība un civil–militārā koordinācija

Vadība un dispečerdienesti

Reģionālie dispečerdienesti koordinē brigādes, materiālu piegādes, eskorta pieprasījumus un informācijas plūsmu uz NBS/VM/EM un pašvaldībām. SCADA un drošības datplūsmas jāintegrē ar valsts krīzes vadības sistēmu.

Izmaksas — operacionālie centri un koordinācija

Posteņa apraksts	Aptuvenā summa (€)
Reģionālo dispečeru stiprināšana, sakari, integrācijas izdevumi	1 000 000–30 000 000

Pilna stratēģija — kopējās izmaksas (visi posmi)

Nr.	Projekta elements	Aprēķinātā summa (€)
A	1. posms (2026.–2035.) — preventīvie pasākumi (kopā)	≈ 2 922 000 000
B	Pāreja uz koģenerāciju — pilna realizācija (papildus posms)	2 640 000 000
	KOPĀ (visa stratēģija, 2026.–2040.)	≈ 5 562 000 000

Piezīme: galīgā summa (≈ 5,56 mljrd. €) ir aptuvena; precizēšanai nepieciešami tehniskie projekti, reģionālie plāni un iepirkumu izpēte. Daļu no izmaksām (jo īpaši koģenerācijas pāreju) var daļēji segt ar ES fondiem, modernizācijas programmu instrumentiem vai publiski-privātām partnerībām.

Rezumējums un rekomendācijas

Veikt 1. posma ieviešanu (2026.–2035.) kā prioritāti: kurināmā rezerves, dual-fuel/termo, mobilās vienības, tīklu segmentācija un rezerves brigādes.

Paralēli sākt plānot un nodrošināt 2. posmu (CHP pāreju) — 2030.–2040.

Iekļaut NBS/Policijas apmācību grafikus brigāžu personālam (drošība, regulējums, sagatavotība, ieroču lietošana un glabāšana);

Ievērot civil–militāro koordināciju: reģionālie dispečerdienesti kā centrālais savienotājs starp siltumapgādi, pašvaldībām un aizsardzības struktūrām.

Ieviest pretdronu risinājumus un logu aizsardzību kā daļu no standarta kritiskās infrastruktūras aizsardzības.

8.1. MANNAM principa pielietojums siltumapgādē

Modularitāte — siltumapgādes tīkls sadalāms reģionālos un kvartālu mezglos; viena katlumāja vai siltummezgla izkrīšana neaptur visu pilsētu.
Autonomija — katra katlumāja ar rezerves degvielu (gāzes un dīzeļdegvielas iespēju dual-fuel); 7-14 dienu degvielas rezerves galvenajiem objektiem.
Noturība — kritisko CHP/katlumāju fortifikācija, pretdronu aizsardzība lielajiem objektiem, sprādziendrošas dūmvadu konstrukcijas.
Neatkarība — diversificēti enerģijas avoti (gāze, šķelda, dīzelis, siltumsūkņi); nav atkarības no viena piegādātāja vai tīkla.
Adaptēšanās — operatīva pārslēgšanās starp kurināmiem; pagaidu mobilās katlumājas; mājsaimniecību siltuma punkti patvertnēs.
Mobilitāte — mobilās katlumājas (konteineru tipa), siltuma punktu autobusi, mobilās termoakumulācijas vienības.

CAPEX un OPEX sadalījums

CAPEX (vienreizēji ieguldījumi):

Dual-fuel modernizācija katlumājām (gāzes + dīzeļa iespēja vienai katlu mājai).
Termoakumulatori un mikrotīkli kritiskajām pilsētām (Rīga, Daugavpils, Liepāja).
Mobilās konteineru tipa katlumājas — iepirkums un izvietošanas vietu sagatavošana.
Pretdronu un fiziskā aizsardzība kritiskajām CHP iekārtām.
SCADA segmentācija, manuālā vadība, immutable backups.
Šķeldas un alternatīvo kurināmo loģistikas rezerves (noliktavas, transports).

OPEX (ikgadējie ekspluatācijas izdevumi):

Degvielas (gāzes, dīzeļa, šķeldas) rezervju rotācija — ikgadējie izdevumi.
CHP un katlumāju ekspluatācija (personāls, rezerves daļas, servisa līgumi).
Pretsasalšanas vingrinājumi pilsētu apsaimniekošanas dienestiem (reizi gadā).
Iedzīvotāju izglītība par alternatīvo apkuri (krāsniņas, siltumsūkņi, dūmvadi).
Mobilo iekārtu uzturēšana — degviela testiem, eksaktu izvietošanas drillu izmaksas.
SOC monitorings un CERT.LV koordinācija pilsētu siltumtīkliem.

Scenārijs 0 — bāzes situācija (neko nedarīšanas scenārijs, 0 M €)

Latvijas pašreizējais siltumapgādes stāvoklis bez papildu ieguldījumiem. Šis scenārijs raksturo, kas notiek, ja stratēģija netiek īstenota.

Lielākā daļa pilsētu siltumapgādes (Rīga, Daugavpils, Liepāja) atkarīga no centralizētajiem tīkliem un dabasgāzes piegādes.
Pie ilgstošas elektroapgādes pārtraukuma sūkņu un cirkulācijas sistēmas apstājas 4-24 stundās; tīkla sasalšanas risks pie -10°C un zemākas temperatūras 48-72 h laikā.
Trūkst nozīmīgas dual-fuel kapacitātes — pie gāzes piegādes pārtraukšanas alternatīvas tikai dažās katlumājās.
Mājsaimniecību autonomija (krāsniņas, siltumsūkņi) sastopama mazākā daļā mājokļu — risks vēsajā periodā.
Ziemas periodā pie kombinēta elektroapgādes + siltumapgādes trieciena: 60-80% pilsētu iedzīvotāju zaudē apkuri.
Aplēstie zaudējumi ziemā (1 mēn., bez ieguldījumiem): 600-1 200 M € (ieskaitot ēku bojājumus no sasalšanas); papildu mirstība no hipotermijas, īpaši vecākā vecuma cilvēkiem: 200-800 cilvēku.

9. Latvijas civilo sakaru noturība

Īss kopsavilkums

Mērķis — nodrošināt, ka valsts var saglabāt vadību, brīdināt iedzīvotājus un koordinēt glābšanas un medicīniskās operācijas pat smagu fizisku vai kiber uzbrukumu gadījumā. Labākais rezultāts nāk no slāņveida pieejas: mugurkaula diversifikācija (Starlink/VSAT/microwave), enerģētiskā neatkarība (saules + akumulatori + petrotermālā pazemes stacija + ģeneratori), remonta brigādes, fiziskā/elektroniskā aizsardzība, rezerves vadības centri (Liepāja un ārzemēs) ar SOC/HSM, un iedzīvotāju vienvirziena brīdinājuma slānis (Meshtastic).

Slānis	Prasība
Fiziskais mugurkauls	Optika, alternatīvi maršruti, mikroviļņu savienojumi, reģionālie mezgli un operatoru savstarpēja sadarbība krīzē.
Satelītu rezerves slānis	LEO/GEO/MEO satelītsakari ar vairākiem piegādātājiem; nepaļauties uz vienu komerciālu tīklu vai vienu jurisdikciju.
Mobilā tīkla noturība	Bāzes staciju autonomija, baterijas, ģeneratori, mobilo bāzes staciju vienības, rezerves frekvences un operatoru sadarbības režīms.
Valsts brīdināšana	Oficiāla šūnu apraide, SMS, sirēnas, sabiedriskie mediji, FM/AM, VUGD/pašvaldību kanāli, iedzīvotāju informatīvie punkti.
LoRa/Meshtastic papildslānis	Receive-only vai zemas sarežģītības ierīces parakstītiem brīdinājumiem un lokālām kopienām; nedrīkst aizstāt oficiālo brīdināšanas sistēmu.
Operatīvie un valsts radiosakari	NBS, VUGD, VP un pašvaldību saskaņots radio režīms; civilo operatoru integrācija ar skaidrām prioritātēm.
Datu un vadības centri	Primārais un rezerves NOC/SOC, HSM un konfigurāciju replikācija; pārslēgšanās procedūras testētas, ne tikai dokumentētas.
Fiziskā un elektroniskā drošība	Perimetrs, maskēšana, enerģijas autonomija, sensori. EW un slāpēšanas līdzekļi tikai pilnvarotu institūciju vadībā un tiesiskā režīmā.

1. Kāpēc rīkoties — galvenie draudi

Mērķtiecīga fiziska iznīcināšana (torņi, optika, datu centri).

Dronu/raķešu uzbrukumi.

Kiberuzbrukumi pret vadības moduļiem.

Elektroapgādes pārtraukumi un degvielas piegādes traucējumi.

Sabiedrības dezinformācija / komunikāciju zudums.

2. Pamatkomponentes (kas jāizveido)

Starlink uz katra kritiskā torņa un visām valsts / pašvaldību iestādēm (rezerves uplink).

Bāzes staciju stiprināšana (skapji, bunkuri, siltuma maskēšana), saules paneli + ≥10 kWh LiFePO₄, ģenerators — mērķis 72–96 h autonomija.

Meshtastic/LoRa vienvirziena raidītāji — parakstītas ziņas, ierīces masveidā.

Remonta brigādes: 7 reģionālas + 3 mobilās rezervju brigādes (katra CAPEX ≈ €300k).

Mobilie mezgli: pārvietojamās mobilās bāzes stacijas, t.sk. uz droniem ar Starlink.

Fiziskā aizsardzība: kamuflāža, perimetrs, bunkuri, maldināšana.

Pretdronu tīkls: detektori, slāpētāji, radar, lāzeri/EM (pakāpeniski).

Rezerves vadības centri: Rīga (primārais), Liepāja (rezerves galvaspilsēta, civilās aizsardzības centrs), Varšava (ārējais). SCADA integrācija Liepājā.

Kiberdrošība: SOC/NOC, HSM, SIEM, EDR/XDR, air-gapped backups.

Petrotermālā / pazemes ģeotermālā stacija Liepājā kā ilgtermiņa, kluss rezerves enerģijas avots rezerves galvaspilsētas funkcijām + akumulatori.

Scenāriji — kas tiek izdarīts un kādas spējas ir

Nulles scenārijs — Nekas netiek darīts

Kas ir izdarīts: tikai esošais civils tīkls; nav Starlink rezervju, nav remonta brigāžu valsts līmenī, nav plašas fiziskās aizsardzības, nav Meshtastic.

Ienaidnieka triecienu ietekme (Ukrainai līdzīgā intensitātē) pirmajās 72 h:

Liela daļa optisko posmu tiks pārrautā/iznīcinātas; 40–70% RBS reģionos izslēgti.

Mobilie operatori zaudē reģionālo kapacitāti — SMS/balss iespējami lokāli, datu pakalpojumi masveidā nestrādā.

Atjaunošanas spēja: minimāla (remonta laiks - mēneši ja nav starptautiskas palīdzības).

Iespējamie zaudējumi (orientējoši):

Cilvēka dzīvības/veselība: palielināts risks (nepieejama glābšanas koordinācija, kavēta medicīnas evakuācija) — paaugstināts mirstības risks konkrētajos incidentos; grūti kvantificēt.

Ekonomiskie zaudējumi: kritiskais pakalpojumu pārtraukums var samazināt IKP daļēji par pāris procentpunktiem mēneša laikā, ja pakalpojumi ilgstoši ir bojāti.

Reputācija: sabiedrības uzticība krīt strauji, risks masu panikai.

Atjaunošanas izmaksas: ļoti augstas, jo nepieciešams ātri ievest rezerves iekārtas un remonta ekipējumu (mēnešu laikā — desmiti M€).

VAIROGS — minimāla noturība (ātri īstenojams)

Iekļauj: 30 bāzes stacijas ar daļēju noturību un Starlink, 5 COW, 100k Meshtastic ierīces, 3 remonta brigādes, pamata fiziskā aizsardzība top-50 mezgliem, portatīvie dronu slāpētāji brigādēm, 1 rezerves vadības konteiners. CAPEX ≈ €7–12M.

Spējas

Valsts spēj nodrošināt kritisko iestāžu savienojumu un lokālu brīdināšanu.

Brigādes MTTR 48–72 h reģionālajos centros.

Pretdronu līdzekļi lokāli — ierobežota aizsardzība.

Iespējamie zaudējumi, ja notiek uzbrukums:

Sakaru zudums: 20–40% teritorijas īslaicīgi bez datiem; kritiskās iestādes parasti joprojām pieejamas.

Cilvēku drošība: koordinācija uzlabojas salīdzinājumā ar nulles scenāriju — mazāks mirstības risks.

Ekonomika: īslaicīgi zaudējumi, lokāli smagi; valsts līmenī ekonomikas sitiens mazāks nekā nulles variantā — aptuveni mēneša produktivitātes samazinājums reģionos, galvenie pakalpojumi saglabājas.

Atjaunošanas izmaksas: apmēram CAPEX + papildus neaizsargātības remonta izmaksas — kopā var sasniegt €10–20M atkarībā no bojājumu apjoma.

Plusi/minusi: ātra realizēšana, lēts risinājums; nepietiekami, ja uzbrukums ir plašs un ilgstošs.

EZIS — Mēreni ambiciozs (neatkarīgas valsts minimums)

Iekļauj: 150 bāzes staciju ar pilnu drošinājumu + Starlink, 10 COW, 6 BPLA, 6 tethered, 500k Meshtastic ierīces, 7 remonta brigādes, reģionālie radar+detektoru mezgli, integrācija ar 2 SCADA vietām (Liepāja/Daugavpils). CAPEX ≈ €40–55M.

Spējas

Plaša valsts pārklājuma rezervslānis; 85–90% RBS uptime pat pēc masīviem bojājumiem.

Brigādes MTTR 24–48 h.

Pāreja uz Liepāju kā rezerves galvaspilsētu iespējama, SOC/HSM replikācija darbojas.

Reģionāla pretdronu aizsardzība, daļēja SHORAD koordinācija.

Iespējamie zaudējumi, ja notiek uzbrukums:

Sakaru zudums: īslaicīgs, bet ātri atjaunojams — <15% teritorijas ilgstoši bez sakariem.

Cilvēka dzīvība un veselība: mazs palielinājums mirstības riskam — izmantojot koordināciju, evakuācijas un medicīnisko atbalstu var samazināt joprojām zaudējumus.

Ekonomiskie zaudējumi: samazināti salīdzinājumā ar A — var aizkavēt ekonomikas kritumu līdz translācijas periodam; atjaunošana notiek ātrāk.

Atjaunošanas izmaksas: bojājumu remonta izmaksas + OPEX + potenciālie starptautiskie pakalpojumi; projekta izmaksas + rezerves remonts: €50–80M (atkarībā no bojājuma mēroga).

Plusi/minusi: liela neatkarība; dārgāk, apjomīga loģistika, jāuztur liela remonta infrastruktūra.

CIETOKSNIS (līderu līmenis)

Iekļauj: 250 bāzes stacijas ar dubulto uplink (fiber + Starlink/microwave), 20 COW, 12 BPLA, 12 tethered, 1M Meshtastic ierīces, 10 remonta brigādes, pilns radar+EM+laser tīkls, 50 decoy torņi, SHORAD integrācija, 3 rezerves vadības centri (Rīga, Liepāja, Varšava), pazemes petrotermālā stacija kā ilgtermiņa enerģija. CAPEX ≈ €90–130M.

Spējas

Kritiskā infrastruktūra saglabā >95% darbspēju; brigāžu MTTR <24 h.

Pretdronu un pretraķešu slāņi ļoti spēcīgi; SHORAD + decoy + EW maldinājums (ļoti dārgi risinājumi).

Pilna vadība no Liepājas un replikācija uz Varšavu; SOC/HSM pilnīga noturība.

Petrotermālā stacija nodrošina rezerves vadības punkta ilgtermiņa autonomiju.

Iespējamie zaudējumi, ja notiek uzbrukums:

Sakaru zudums: minimāls vai īslaicīgs; kritiskie mezgli darbojas gandrīz nepārtraukti.

Cilvēka dzīvība un veselība: kritisku bojājumu gadījumā atbalsts ātrs — mirstības un smagu traumu skaits krietni samazināts salīdzinājumā ar citiem scenārijiem.

Ekonomiskie zaudējumi: zemi, īsā periodā ekonomika turpina darboties kritiskajās daļās; atveseļošanās ātra.

Atjaunošanas izmaksas: dārgas, bet pieļaujamas salīdzinājumā ar risku — kopējais budžets + bojājumu remonta izmaksas: €120–200M (atkarībā no plašuma).

Plusi/minusi: maksimāla noturība; liels CAPEX un pastāvīgs OPEX; politiska apņēmība un liela administratīva kapacitāte nepieciešama.

Scenārijs	Spējas	CAPEX/OPEX	Riska vērtējums
Bāze	Esošais civilo operatoru tīkls bez valsts līmeņa rezerves slāņa; augsts reģionālu sakaru pārrāvumu un dezinformācijas risks.	0 EUR papildus	Augsts risks
VAIROGS	30 noturīgi mezgli, daļēji rezerves uplink, 5 COW, 100 tūkst. LoRa/Meshtastic ierīču, 3 remonta brigādes, pamata fiziskā aizsardzība, 1 rezerves vadības konteiners.	7-12 milj. EUR; OPEX 0,5-0,8 milj. EUR/gadā	Mērens līdz augsts risks plaša uzbrukuma gadījumā
EZIS	150 noturīgas bāzes stacijas ar vairāku piegādātāju rezerves slāņiem, 10 COW, 7 remonta brigādes, reģionālie detektori, divas rezerves vadības vietas.	40-55 milj. EUR; OPEX 2,5-4,0 milj. EUR/gadā	Mērens/zems risks; mērķis - ātra atjaunošana un plaša brīdināšanas aptvere
CIETOKSNIS	250 noturīgi mezgli, dubultots backhaul, 20 COW, 10 brigādes, decoy/rezerves torņi, trīs vadības vietas, pilna NOC/SOC/HSM noturība.	90-130 milj. EUR; OPEX 6-12 milj. EUR/gadā	Zems risks, bet augsts CAPEX/OPEX un administratīva sarežģītība

Iespējamie zaudējumu— detalizētāk (orientējoši)

Pieņēmumi: valsts platība un iedzīvotāju blīvums kā Latvijā; ekonomikā īslaicīgi kritumi atkarīgi no laika, kad netiek nodrošināti sakari, un no trešo pušu iejaukšanās.

Zudumu veids	Nekas	VAIROGS	EZIS	CIETOKSNIS
% RBS offline pēc 72 h	40–70%	20–35%	10–15%	<5%
MTTR (vidēji)	>7 dienas	48–72 h	24–48 h	<24 h
Iedzīvotāju, kas saņem brīdinājumu (%)	<10%	25–35%	70–80%	>90%
SOC detektēšanas laiks (incident)	~nesekmīgs	30–60 min	10–30 min	<10 min
Potenciālais IKP kritums 1 mēn. pēc uzbrukuma	piezīme: atkarīgs	vietējs 1–3%	valsts mēroga 0,5–1,5%	<0,5%
Cilvēku dzīvības / smagu incidentu pieaugums	būtisks	mēreni samazināts	ievērojami samazināts	minimāls
Atjaunošanas / remonta papildu izmaksas	ļoti augstas (desmitiem miljonu EUR)	+€3–15M	+€10–40M	+€20–70M

Piezīme par cilvēku zaudējumiem: tie būs atkarīgi no konkrētiem incidentiem (sprādzieniem, slimnīcu neatjaunošanas), tāpēc nav droši dot precīzus dzīvības zudumu skaitļus bez scenāriju specifikas; tomēr loģika ir: jo vairāk un ātrāk pieejami sakari un medicīnisks atbalsts, jo mazāk cilvēku cieš.

Liepāja — rezerves galvaspilsēta (īpašā loma plānā)

Pārcelt visas kritiskās valdības funkcijas (rezerves PM, 1 rezerves NBS štābs, SOC) — Liepāja nodrošina: SCADA integrāciju, petrotermālo pazemes staciju, Starlink/VSAT uplinks, remonta brigāžu bāzi, lielu noliktavu.

Zaudējumu ietekme: ar Liepāju kā rezerves galvaspilsētu EZIS/CIETOKSNIS līmeņi ievērojami samazina risku, ka valsts vadība tiek paralizēta. (Iespējamie ieguvumi: būtiski samazināts politiskās nestabilitātes risks, ātrāka starptautiskā koordinācija.)

Riska pārvaldība — galvenie ieteikumi

Sākt tūlīt ar Fāzi 0 (PoC): 5–10 RBS ar Starlink backup, 3 remonta brigādes, 5k–20k Meshtastic ierīces, 1 COW, 1 BPLA tests. (izmaksas ~€0,3–1M)

Izveidot 7 reģionālās remonta brigādes un centralizētu noliktavu Rīgā/Liepājā.

Piešķirt līdzekļus scenārijam B kā stratēģiskajam mērķim (vēlams 3–5 gadu rampas plāns).

Liepājas CAC-RC: sākt pārbūvi SCADA vietā un izbūvēt petrotermālo staciju projekta līmenī — priekšizpēte nekavējoties.

Ieviesiet Meshtastic receive-only ierīces (valsts subsidētas prioritārajām grupām) — parakstītas brīdinājumu ziņas.

Regulatīvā bāze: parakstīt tiesisku režīmu frekvencēm un operatoru sadarbībai krīzē.

Kiberdrošība: SOC/HSM/air-gapped backups — SOC jāreplē uz Liepāju un Varšavu.

Apmācības un testēšana: reāli tabletop + lauka vingrinājumi (EW un dronu scenāriji) reizi 6 mēnešos.

KPI un Go/No-Go trigeri

Go/No-Go uz Liepājas aktivāciju: ja Rīga nedarbojas vai ja >30% RBS neatjaunojami 15 min → Liepāja aktivizē rezerves režīmu.

MTTR KPI: mērķis B: 24–48 h; C: <24 h.

Brīdinājumu piegādes KPI: B: >70% iedzīvotāju; C: >90%.

SOC detektēšanas laiks: <10 min (C), <30 min (B).

KPI	Mērķis
Brīdinājumu piegādes īpatsvars	VAIROGS: prioritārās grupas un kritiskās zonas; EZIS: >70% iedzīvotāju; CIETOKSNIS: >90% vairākos kanālos.
RBS autonomija	Bāzes staciju bateriju/ģeneratoru stundas un degvielas papildināšanas cikls.
Rezerves uplink pieejamība	Vairāki piegādātāji un tehnoloģijas: optika, mikroviļņi, LEO/GEO/MEO satelīti.
MTTR	A: 48-72 h; B: 24-48 h; C: <24 h kritiskajiem mezgliem, ja drošības apstākļi ļauj.
NOC/SOC pārslēgšanās	Testēta pārslēgšanās uz rezerves vietu; HSM un konfigurāciju atjaunošanas procedūra.
Sabiedrības uzticība	Vienots oficiāls krīzes ziņojums, dezinformācijas reakcija, pašvaldību kanālu saskaņošana.

Aptuvenais budžeta pārskats (kopsavilkums)

Fāze 0 / PoC: €0,3–1,0M

VAIROGS ~€7–12M; OPEX/gadā €0,5–0,8M

EZIS: ~€40–55M; OPEX/gadā €2,5–4,0M

CIETOKSNIS: ~€90–130M; OPEX/gadā €6–12M

Liepājas CAC-RC pārbūve (ja atsevišķi): ~€6–10M (integrējot ar SCADA var būt lētāk)

Petrotermālā stacija (pazemes) ~10–20 MWe ORC un siltumsūknis + urbums: ~€150–500M (atkarībā no jaudas)

Kopsavilkums — kā mainās zaudējumi atkarībā no rīcības

Nekas netiek darīts: ļoti augsti cilvēku risku, lielas ekonomiskas un politiskas sekas; atjaunošana dārga un lēna.

VAIROGS: mazina galvenos humanitāros riskus reģionāli, zems CAPEX; joprojām trausla pret plašiem, mērķtiecīgiem uzbrukumiem.

EZIS: būtiski samazina zaudējumus, ļauj valsts vadībai strādāt un koordinēt; vidējas izmaksas.

CIETOKSNIS: minimizē zaudējumus; prasa lielu CAPEX/OPEX un institucionālu gatavību, taču nodrošina valsts izturību ilgtermiņā.

Scenārijs	Apraksts	CAPEX (ieguldījums)	Aptuvenie nacionālie zaudējumi (1 mēn.)	Cilvēku zaudējumi (sakaru traucējumu dēļ)	Salīdzināmais efekts (aptuveni ROI)
Neko nedaram	Pilnīgs sakaru sabrukums, valdības koordinācijas zudums, sabiedrības panika	0 €	3–4 mld € (≈ 10% IKP)	500–1000+	—
VAIROGS	Kritisko mezglu un torņu daļēja aizsardzība, pamata Meshtastic tīkls	≈ 7–12 M €	1–1,5 mld € (≈ 3–4% IKP)	100–300	1 : 100 – 1 : 150
EZIS	Plašs RBS hardening, Liepāja kā rezerves galvaspilsēta, 7 remonta brigādes	≈ 40–55 M €	≈ 0,5 mld € (≈ 1% IKP)	< 50	1 : 60 – 1 : 80
CIETOKSNIS	Pilna dubultota infrastruktūra, pretdronu aizsardzība, Liepāja + Varšava	≈ 90–130 M €	≈ 0,15–0,3 mld € (≤ 0,5% IKP)	≤ 10	1 : 25 – 1 : 40

Interpretācija

VAIROGS dod milzīgu atdevi ar minimāliem ieguldījumiem, bet joprojām atstāj augstu risku reģionāliem sabrukumiem.

EZIS ir optimālais punkts starp izmaksām un aizsardzības ietekmi — salīdzinoši neliels ieguldījums (ap 50 M €) samazina nacionālos zaudējumus par vairāk nekā 3 miljardiem €.

CIETOKSNIS nodrošina maksimālu noturību (praktiski nulle kritisku zaudējumu), bet dārgāk uzturēt; tas ir piemērots, ja valsts izvēlas militārās gatavības līmeni.

9.1. MANNAM principa pielietojums sakaru sistēmās

Modularitāte — sakaru tīkls sadalāms neatkarīgos reģionālajos mezglos; viena bāzes stacijas vai datu centra zaudējums neaptur visu sistēmu.
Autonomija — katrai bāzes stacijai un kritiskajam datu mezglam rezerves elektroapgāde 24-72 h; satelītsakari kā rezerve.
Noturība — kritisko sakaru mezglu fizisku aizsardzība, kamuflāža, pretdronu sistēmas; vairāku tehnoloģiju saderība (4G/5G, mikroviļņi, optika, satelīts).
Neatkarība — diversifikācija piegādātāju starpā (Starlink, Eutelsat, mikroviļņu iekārtas no dažādiem ražotājiem); samazināta atkarība no viena operatora.
Adaptēšanās — operatīva pārslēgšanās uz Meshtastic/LoRa vienvirziena raidīšanu krīzes laikā; pamata pakalpojumi pat zaudētā 5G/4G tīklā.
Mobilitāte — pārvietojamās bāzes stacijas (Cell-on-Wheels), mobilās satelītu vienības, rezerves vadības konteineri.

Scenārijs 0 — bāzes situācija (neko nedarīšanas scenārijs, 0 M €)

Latvijas pašreizējais sakaru sistēmu stāvoklis bez papildu ieguldījumiem. Šis scenārijs raksturo, kas notiek, ja stratēģija netiek īstenota.

Komerciālie operatori (LMT, Bite, Tele2) galvenokārt fokusēti uz biznesa nepārtrauktību (~24-72 h rezerves), bet ne uz ilgstošu darbību kara apstākļos.
Pretdronu aizsardzība bāzes stacijām minimāla; raķešu/dronu trieciens pret 5-10 galvenajiem mezgliem var izraisīt plašu sakaru pārtraukumu.
Trūkst nacionālā mēroga rezerves vadības tīkla starp valsts iestādēm — pie galvenā tīkla bojājuma daudzi reģionāli centri zaudē sakarus.
Meshtastic, LoRa, vidējo viļņu radiostacijas šobrīd Latvijā praktiski netiek izmantotas kā oficiālā rezerve.
SCADA/OT sistēmu attālinātās vadības iespējas paaugstinātas, taču daļa savienota ar internetu — paaugstināts kiberuzbrukuma risks.
Aplēstie ekonomiskie zaudējumi (1 mēn., bez ieguldījumiem): 300-700 M €; netieši zaudējumi caur visu pārējo nozaru paralīzi: vēl 500-1 000 M €.

10. IT sistēmu noturība

IT noturības mērķis ir nodrošināt, ka valsts un kritisko pakalpojumu digitālās funkcijas turpina darboties degradētā režīmā, var tikt ātri atjaunotas un nav atkarīgas no viena datu centra, mākoņa, piegādātāja, administratora vai atslēgu glabātāja. Šajā redakcijā IT sadaļa papildināta ar RTO/RPO, datu klasifikāciju, OT/SCADA robežu, rezerves kopiju prasībām, piegādes ķēdes kontroli un standartu sasaisti. Plašāk par kiberdrošību

RTO — Recovery Time Objective

Latviski: Mērķa atjaunošanas laiks

Tas nozīmē: cik ātri sistēmai jāatjaunojas pēc avārijas.

Piemērs: RTO = 4 stundas sistēmai jāatsāk darbs maksimums 4 stundu laikā.

Praktiski:

Sistēma	Tipisks RTO
Slimnīcas elektrība	sekundes/minūtes
Mobilie sakari	minūtes–stundas
Valsts datu centrs	stundas
Arhīvu sistēma	dienas

RPO — Recovery Point Objective

Latviski: Pieļaujamais datu zuduma apjoms laikā

Tas nozīmē: cik daudz datu drīkst zaudēt.

Piemērs: RPO = 15 minūtes drīkst pazust maksimums pēdējās 15 minūtes datu.

Praktiski:

Sistēma	Tipisks RPO
Banku maksājumi	sekundes
Militārā vadība	gandrīz 0
Pašvaldības dokumenti	stundas
Video arhīvs	dienas

RTO	“Cik ātri jāatjauno darbība?”
RPO	“Cik daudz datu drīkst pazaudēt?”

Piemērs ar SCADA

Ja elektroapgādes SCADA:

RTO = 5 min

RPO = 0–30 sek

Tas nozīmē:

sistēma jāatjauno 5 min laikā,

gandrīz nekādi telemetrijas dati nedrīkst pazust.

Pakalpojumu klasifikācija un RTO/RPO

Klase	Piemēri	RTO/RPO mērķis
A klase - dzīvības un valsts vadības pakalpojumi	112/operatīvie dienesti, slimnīcu kritiskās sistēmas, valdības lēmumu aprite, iedzīvotāju brīdināšana, robežas kritiskās funkcijas	RTO: minūtes-stundas; RPO: tuvu nullei vai pēdējais drošais transakciju punkts
B klase - pamatpakalpojumi	Identitāte, e-paraksts, maksājumu un pabalstu kritiskās plūsmas, pašvaldību krīzes reģistri, loģistika	RTO: stundas līdz 24 h; RPO: stundas
C klase - svarīgi publiskie pakalpojumi	Dokumentu aprite, daļa reģistru, statistika, administratīvās sistēmas	RTO: 24-72 h; RPO: 24 h
D klase - atliktie pakalpojumi	Neatliekami neobligāti pakalpojumi, analītika, portāli bez tiešas krīzes funkcijas	RTO: vairākas dienas; RPO pēc riska vērtējuma

Datu klasifikācija

Datu klase	Prasība
Publiski dati	Pieejamība un integritāte; drīkst replikēt plašāk, bet jāaizsargā pret manipulāciju.
Ierobežotas pieejamības informācija	Piekļuves kontrole, auditācija, šifrēšana, rezerves kopiju droša glabāšana un vajadzības zināt princips.
Valsts noslēpums / klasificēta informācija	Atsevišķas sistēmas, glabāšana un apstrāde tikai normatīvajā kārtībā; šajā dokumentā neiekļaut operacionālas detaļas.
Personas dati	GDPR prasības, minimizācija, šifrēšana, piekļuves žurnāli, incidentu ziņošana.
Veselības dati	Augstāks konfidencialitātes un pieejamības līmenis; atkopšanas testiem jāsaglabā datu integritāte un medicīniskā nepārtrauktība.
OT/SCADA konfigurācijas	Offline kopijas, piekļuves sadalīšana, versiju kontrole, manuālā režīma procedūras, atsevišķs no korporatīvā IT.

Tehniskie slāņi

Slānis	Prasība
Identitāte un piekļuve	MFA/FIDO, privileģēto kontu pārvaldība, emergency break-glass konti, piekļuves dalīšana krīzē.
Rezerves kopijas	3-2-1-1-0 princips, immutable/offline kopijas, regulāri atjaunošanas testi, HSM atslēgu rezerves procedūra.
SOC/NOC	SIEM, EDR/XDR, SOAR, threat intelligence, dežūras, pāreja uz rezerves SOC/NOC.
Datu centri	Izkliede, rezerves telpas, daļēji pazemes vai pasīvās aizsardzības risinājumi kritiskajiem L1/L2 mezgliem.
GovBox / lokālie mezgli	Pašvaldību un kritisko iestāžu lokāls minimālo datu un procesu režīms bez pastāvīga centrālā savienojuma.
Piegādes ķēde	SBOM, droši atjauninājumi, piegādātāju pārbaudes, ārpakalpojumu nepārtrauktības līgumi, trešo pušu riska pārvaldība.
OT/IT robeža	OT/SCADA segmentācija, vienvirziena datu diodes, manuālie paneļi, IEC 62443 vai līdzvērtīga kontroles loģika.
Kriptogrāfija un HSM	Atslēgu pārvaldības replikācija, droši rezerves glabātāji, atbildību sadalīšana un atkopšanas procedūras testēšana.

1. Fiziskās infrastruktūras sadalījums (kas jāsargā)

Kategorija	Skaits (aptuveni)	Raksturojums
L1 datu centri	3 – 4	Nacionālie klasteri (Rīga, Kurzeme, Latgale)
L2 reģionālie mezgli	5 – 7	Pašvaldību un valsts reģionu DC
L3 lokālie mezgli (“GovBox”, torņi)	300 – 500	Pašvaldību līmenis, radio un tīkla mezgli
Sakaru torņi / bāzes stacijas	1000 +	Kritiska sakaru infrastruktūra
Enerģijas un SCADA punkti	200 – 300	Mikrotīkli, transformatori, vadības centri

Aizsardzības slāņi pret droniem un raķetēm

Aizsardzība jāveido slāņos — no pasīvām konstrukcijām līdz aktīvai pretgaisa un elektroniskai aizsardzībai. Šo modeli izmanto Izraēla, Ukraina un Somija.

Pasīvā aizsardzība — “izdzīvošana pēc trieciena”

Pasākums	Efekts	Aptuvenās izmaksas
Bunkurizētas DC telpas (betona sienas ≥ 60 cm, dubultas durvis, prettrieciena ventilācija)	Aizsardzība pret sprādzienviļņiem un šķembām	2–5 M €/DC
Zemes-seguma DC (daļēji pazemē)	Samazina trieciena ietekmi un IR redzamību	4–8 M €/obj.
Ugunsdrošas, sprādziendrošas kabeļu šahtas	Uztur tīklu arī pēc tuvējā trieciena	0,5–1,0 M €/DC
Atdalītas rezerves telpas 10–20 km rādiusā	Darbības turpinājums pēc lokāla trieciena	1–2 M €/DC
Fiziskā drošība / piekļuves kontrole	Aizsardzība pret sabotāžu	0,3–0,6 M €/DC

Šie pasākumi kopā veido pasīvās noturības slāni, kas ļauj infrastruktūrai “izdzīvot”, nevis tikai atjaunoties.

Aktīvā aizsardzība — “novērst triecienu”

Tehnoloģija	Mērķis	Raksturīgā efektivitāte	Aptuvenās izmaksas
Anti-Drone sistēmas (RF + radar + EO + jammer)	Dronu agrīna atklāšana un traucēšana	3–5 km rādiuss; 85–95% efektivitāte pret COTS droniem	0,5–1,5 M € / komplekts
Mobilie “Gunshot Radar” un detektori	Ātra trieciena detekcija un automātiska izolācija	~95% trāpījumu reģistrācija	0,1–0,3 M €/punktu
Tuvās aizsardzības sistēmas (C-UAS / HPM)	Fiziska drona iznīcināšana	< 2 km rādiuss	1,5–3 M €/komplekts
Pretgaisa tīklojums (Short Range Air Defense, SHORAD)	Pret raķetēm, mīnmetējiem, lielajiem UAV	70–90% efektivitāte	5–10 M €/baterija
Lidaparātu akustiskā triangulācija + gaismas mērķēšana	Agrīns brīdinājums / signalizācija	80–90% detekcija	0,1 M €/obj.

Šo slāni parasti pārvalda Aizsardzības ministrija/NBS, bet to var lokāli integrēt datu centru teritorijās.

Elektroniskā aizsardzība (EW/EMI)

Pasākums	Funkcija	Izmaksas
RF detektori un “spectrum watch” sistēmas	Atklāj dronu signālus, traucējumu spektrus	0,3–0,6 M €/DC
Signālu traucētāji (jammers)	Apstādina mazos UAV, samazina vadības attālumu	0,2–0,5 M €/mezglu grupa
Faradeja būri HSM un kritiskajām telpām	Aizsardzība pret elektromagnētiskiem triecieniem (EMP)	1–2 M €/DC
EMP filtri barošanas un tīkla līnijām	Samazina HEMP ietekmi uz elektroniku	0,3–0,8 M €/DC

Izvietojuma stratēģija

Izkliede: nevienu kritisku pakalpojumu nedrīkst hostēt vienā vietā. Katram L1 DC → 2–3 “shadow sites” 20–50 km attālumā.

Kamuflāža un pasīvā aizsardzība: DC ēkas projektētas kā “neitrālas” (noliktavu vai datu torņu veidā); izvairīties no lielām antenām uz jumta.

Kritisko zonu aizsardzība:

Rīga → 1 lielā SHORAD/anti-drone zona (~8 M €);

Katrs L2 mezgls → mazais RF jammer+radars (~0,7 M €);

Pašvaldību L3 mezgli → pasīvā aizsardzība, detektors, bez aktīvā jammer (~50 k €/mezglu).

Izmaksu aplēse (visas trīs līnijas)

Slānis	Aplēse	Piezīme
Pasīvā aizsardzība	35-60 milj. EUR	Bunkurizācija, dubultas telpas, kabeļu šahtas, fiziskā drošība L1/L2 mezgliem.
Aktīvā aizsardzība	40-70 milj. EUR	C-UAS/SHORAD integrācija ar NBS/AM; operacionālās detaļas klasificējamas.
Elektroniskā aizsardzība	15-25 milj. EUR	EMP/EW/RF watch, Faradeja zonas HSM un kritiskajām telpām, filtrēšana līnijās.
Kopā	90-155 milj. EUR	Esošā aplēse; attiecināma uz EZIS klases IT fizisko un kiberaizsardzību.
OPEX	10-20 milj. EUR/gadā	Apkope, licences, rezerves daļas, cilvēkresursi, testēšana.

Scenāriji

A) Ja kibertelpa NETIEK stiprināta — kļūst par domino efektu

Ievads: phishing / piegādes ķēdes kompromiss vai kāds 3rd-party serviss.

Augsts privilēģiju līmenis: admin/DB piekļuve tiek iegūta.

Payload (ransomware/wiper/data exfiltration) — mākoņservisi un lokālie DC inficēti.

Pakalpojumu pārtraukums: datu centri, SCADA, telekomi, slimnīcas un satiksme cieš.

Sabiedriska un ekonomiska kaskāde: panika, izdevumu sprādziens, potenciāls 0,5–2% IKP šoks; atjaunošana var ilgt dienas–nedēļas un maksāt desmitiem līdz simtiem miljonu.

B) Ja kibertelpa TIEK stiprināta — bojājumi tiek ierobežoti

Prevencija (Zero-Trust, eID/FIDO, HW-2FA) samazina sākotnējo risku.

SIEM/EDR + Threat Intel ļauj ātri detektēt un atbildēt (SOAR orkestrē izolāciju).

Continuity: GovBox, lokālie Kafka/MQ rindas, satcom backhaul nodrošina lokalo darbību.

Atkopšana: immutable backup + HSM atslēgas + starptautiska sadarbība ļauj ātri atjaunot.

Sabiedrības ietekme: sistēma degradēta bet funkcionāla; ekonomiska ietekme <0,1% IKP; izmaksas atjaunošanai — mērenas (vienciparu M€).

Scenārijs	Sagaidāmā darbība
Bāze	Phishing, piegādes ķēdes kompromiss vai administratora kontu pārņemšana var radīt domino efektu: ransomware/wiper, datu noplūde, SCADA/telekomu/slimnīcu traucējumi, ilgstoša atjaunošana.
VAIROGS	MFA/FIDO prioritārajām sistēmām, kritiskās rezerves kopijas, pamata SOC monitorings, minimāla datu centru izkliede un lokālie GovBox mezgli kritiskajām pašvaldībām.
EZIS	Pilna SOC/NOC noturība, immutable/offline backup, HSM replikācija, RTO/RPO pa pakalpojumiem, OT/SCADA segmentācija, piegādes ķēdes kontroles, regulāri atkopšanas testi.
CIETOKSNIS	Daudzvietu datu un vadības infrastruktūra, starptautiska replikācija, augsta fiziskā aizsardzība, pilns zero-trust un automatizēta incidentu izolācija; augsts OPEX.

KPI

KPI	Mērķis
RTO/RPO	Noteikts katram A/B/C/D klases pakalpojumam; testēts reizi 6-12 mēnešos.
Atjaunošanas tests	Immutable/offline kopijas atjaunojamas kontrolētā testā; rezultāts dokumentēts ar kļūdu korekciju plānu.
MFA/HSM aptvere	Privileģētie konti, kritiskie pakalpojumi un atslēgu pārvaldība aptverti ar mērķrādītājiem.
Incidenta detektēšana un izolācija	Mērķis atkarīgs no pakalpojuma klases; SOC/NOC pāreja uz rezerves režīmu testēta.
OT/IT segmentācija	Nav tiešu neuzraudzītu savienojumu starp korporatīvo IT un OT; manuālais režīms pārbaudīts.
Piegādes ķēdes drošība	SBOM un kritisko piegādātāju nepārtrauktības līgumi; augsta riska komponentu aizvietošanas plāns.

10.1. MANNAM principa pielietojums IT sistēmās

Modularitāte — IT sistēmas dalītas mikropakalpojumos; viens komponents var izkrist, citi turpina darboties.
Autonomija — kritiskie datu centri ar rezerves elektroapgādi 72 h-14 dienām; lokālā datu kešēšana (edge computing) pakalpojumiem.
Noturība — daudzkārtīga aizsardzība pret kiberuzbrukumiem (defense in depth); regulāri penetration testi; SOC 24/7.
Neatkarība — multi-cloud stratēģija (vismaz 2 dažādi mākoņi); ja kāds nav pieejams, var pārslēgties.
Adaptēšanās — incident response un disaster recovery plāni pārbaudīti vingrinājumos vismaz reizi 6 mēnešos.
Mobilitāte — datu replikācija uz ārzemēm (Lietuva, Vācija, Polija); rezerves vadības centri operatīvi aktivizējami.

CAPEX un OPEX sadalījums

CAPEX (vienreizēji ieguldījumi):

Datu centru fortifikācija (pretdronu aizsardzība, dublēta elektroapgāde, mehāniska aizsardzība).
Multi-cloud infrastruktūra un primārā/sekundārā datu centru replikācija.
HSM (hardware security modules), Zero Trust arhitektūra, EDR/XDR risinājumi.
SOC (Security Operations Center) izveidošana un 24/7 monitoringa rīki.
Immutable backup infrastruktūra (WORM krātuves, offline mediji).
Identitātes pārvaldības (IAM) modernizācija ar daudzfaktoru autentifikāciju.

OPEX (ikgadējie ekspluatācijas izdevumi):

SOC analītiķu un IT drošības personāla algas (24/7 maiņas).
Mākoņa, EDR/XDR, threat intelligence un kibervingrinājumu (TIBER-EU) maksas.
Penetration testi un kiberdrošības auditi (vismaz reizi gadā).
Apmācība (Phishing simulācijas, social engineering, secure coding) — visi darbinieki.
Backup verificēšana un atjaunošanas testi (reizi ceturksnī).
CERT.LV koordinācija, starptautiskā informācijas apmaiņa.

Scenārijs 0 — bāzes situācija (neko nedarīšanas scenārijs, 0 M €)

Latvijas pašreizējais IT sistēmu stāvoklis bez papildu ieguldījumiem. Šis scenārijs raksturo, kas notiek, ja stratēģija netiek īstenota.

Lielākā daļa valsts IT sistēmu izvietota Rīgā 1-2 galvenajos datu centros — pie kombinēta uzbrukuma (raķete + kiberuzbrukums + elektroapgādes pārtraukums) būtiska daļa valsts digitālo pakalpojumu pārtraukta.
Trūkst pilnvērtīgas redundances uz ārvalstu lokācijām (Polija, Lietuva, Vācija) — ja Latvijas datu centri nedarbojas, atjaunošana var prasīt nedēļas.
SCADA/OT sistēmas daļā kritisko nozaru savienotas ar internetu vai korporatīvo IT tīklu — paaugstināts kiberuzbrukuma risks (NotPetya tipa scenāriji).
SOC kapacitāte limitēta, darba laiks dažās iestādēs nepilnīgs 24/7 — pretinieki var izmantot logus, kad reakcija lēna.
Immutable backup nav obligāti visām kritiskajām sistēmām — ransomware var nodarīt katastrofāli plašus zaudējumus.
Aplēstie ekonomiskie zaudējumi (1 mēn., bez ieguldījumiem): 500-1 000 M €; netieši zaudējumi caur citu nozaru paralīzi: 1-3 mljrd €.

11. Veselības aprūpes sistēmas noturība krīzes apstākļos

Veselības aprūpes noturības mērķis ir nodrošināt, lai militāras vai hibrīdkrīzes apstākļos Latvijā saglabātos spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ārstēt masveida upurus (MASCAL), nodrošināt hronisko slimnieku aprūpi un uzturēt sabiedrības veselības funkcijas. Sistēmai jāspēj darboties arī pie ilgstošiem elektroapgādes, ūdens un sakaru traucējumiem, kā arī fiziskiem triecieniem pret slimnīcu infrastruktūru.

Atsauces pieņēmumi: plāns aptver lielās klīniskās slimnīcas (P. Stradiņa, Rīgas Austrumu, Bērnu klīniskā), reģionālās slimnīcas (Daugavpils, Liepāja, Rēzekne, Jelgava, Valmiera, Jēkabpils, Ventspils, Cēsis), primārās aprūpes tīklu, NMP dienestu un medikamentu/asins loģistiku.

Piezīme par izmaksām: izmaksas ir ĻOTI aptuvenas, vadoties no līdzīgu valstu (Somija, Igaunija, Ukraina, Izraēla) izmaksām un atklāti pieejamiem datiem. Precīzs Latvijas sistēmu stāvoklis nav publiski pieejams; aprēķini balstīti uz konservatīviem pieņēmumiem un jāprecizē tehnisko projektu līmenī.

MANNAM principa pielietojums veselības aprūpē

Modularitāte — slimnīcas darbojas pa neatkarīgiem moduļiem (operāciju bloks, intensīvā terapija, dialīze), kas spēj darboties autonomi.

Autonomija — katra slimnīca spēj darboties 7–14 dienas bez ārējas elektrības, ūdens, medikamentu un degvielas piegādes.

Noturība — kritiskās nodaļas (operāciju zāles, ITN, asins banka) pārvietotas pazemē vai bunkurizētās telpās.

Neatkarība — medikamentu un medicīnas preču piegāde no vairākiem avotiem (ES, ASV, vietējās rezerves); nav atkarības no viena ražotāja.

Adaptēšanās — MASCAL plāni ļauj ātri pārkonfigurēt slimnīcu darbu masu upuru gadījumā; civilās un militārās medicīnas integrācija.

Mobilitāte — Role 2/3 lauka slimnīcas, mobilās ķirurģijas vienības, gaisa un sauszemes medicīniskā evakuācija (MEDEVAC).

Galvenie tehniskie pasākumi

Slimnīcu fortifikācija un pasīvā aizsardzība:

Kritisko nodaļu (operāciju zāles, ITN, dzemdību bloks, asins banka, dialīzes centrs) pārvietošana pagrabstāvos vai pazemē; sienu pastiprināšana, sprādziendrošu logu uzstādīšana.

Lielajām slimnīcām — pazemes operāciju centrs (2–4 zāles), kas pilnībā funkcionē bez ārējās ietekmes.

Ugunsdrošas un sprādziendrošas kabeļu šahtas; rezerves ventilācija ar NBC (kodolieroču, bioloģisko, ķīmisko) filtriem.

Logu aizsargājoša plēve un finiera/OSB rezerves visās palātu zonās (līdzīgi kā siltumapgādes nodaļā minēts).

Helikopteru nolaišanās laukumi ar nakts apgaismojumu un degvielas uzpildi pie 4 lielajām slimnīcām.

Autonomā enerģijas un ūdens apgāde

Katrai slimnīcai — dīzeļģeneratori ar 7–14 dienu degvielas rezervi (pašlaik tipiski 24–72 h).

Lielajām slimnīcām — divkārša ģeneratoru sistēma (stacionārais + mobilais) un BESS (akumulatoru sistēma) kritiskām ierīcēm (ITN ventilatori, dialīze).

Saules paneļi + BESS uz slimnīcu jumtiem kā papildu rezerves slānis (samazina dīzeļdegvielas patēriņu).

Sava dziļurbumu sistēma ar manuālu un ar ģeneratoru darbināmu pumpi; ūdens cisternas 7 dienām (vidēji 200–500 m³ uz lielo slimnīcu).

Lokālā notekūdeņu attīrīšana vai liela tilpuma uzkrāšana, ja centrālā kanalizācija pārtraukta.

Medikamentu, asins un medicīnas preču stratēģiskās rezerves

Nacionālā medicīnas preču rezerve (NMPR) — 90–180 dienu krājumi visiem kritiskajiem medikamentiem (antibiotikas, pretsāpju, anestēzija, insulīns, onkoloģija, hronisko slimību medikamenti, vakcīnas).

Rezerves izvietotas 3–4 ģeogrāfiski izkliedētās noliktavās (Rīga, Kurzeme, Vidzeme, Latgale) ar pretdronu un fizisku aizsardzību.

Asins rezervju sistēma: krioprezervētas eritrocītu masas rezerves (līdz 10 gadi glabājama); plazma; trombocīti; "walking blood bank" (sertificētu donoru reģistrs ātrai mobilizācijai).

Medicīnas patērējamie materiāli (saites, šuves, IV šķīdumi, sterili komplekti, intubācijas piederumi) — 6 mēnešu rezerve.

Ķirurģiskā un radioloģiskā ekipējuma rezerves daļas; portatīvie ultrasonogrāfi un mobilie rentgena aparāti.

Mobilās lauka slimnīcas un MEDEVAC

4–6 mobilās Role 2 lauka slimnīcas (konteineru tipa, izvietojamas 12–24 h laikā) — ķirurģija, ITN, rentgens, laboratorija; jaudas 50–100 pacientu.

1–2 Role 3 līmeņa modulāras slimnīcas (lielāka jauda, neirokirurģija, sirds ķirurģija).

20–30 mobilās ambulances/triāžas vienības (uz piekabes), izvietojamas pie skolām, sporta zālēm, baznīcām.

Gaisa MEDEVAC: 4–6 medicīniskie helikopteri (pašlaik 2); ar pazeminātas redzamības apstākļu (IFR) sertifikāciju un militāro pavadošo aizsardzību.

Dzelzceļa MEDEVAC vagoni (Ukrainas pieredzē) — pārveidoti pasažieru vagoni ar ITN aprīkojumu.

Mediķu rezerves un apmācība

Medicīnas rezervistu reģistrs: 3000–5000 cilvēki (ārsti, medmāsas, feldšeri, ārstu palīgi); regulāra atsvaidzinošā apmācība.

Sadarbība ar Polijas, Lietuvas, Vācijas medicīnas dienestiem (NATO MEDDEPLOY); ātrās sertifikācijas procedūras ārvalstu medicīnas personālam.

Studentu un rezidentu paātrinātās krīzes apmācības programmas (TCCC — Tactical Combat Casualty Care, MASCAL triāža).

Pirmās palīdzības masu apmācība iedzīvotājiem (mērķis: 30% pieaugušo iedzīvotāju apgūts "Stop the Bleed" kurss).

Brigāžu drošības aprīkojums (bruņuvestes, ķiveres) NMP brigādēm.

Medicīnas evakuācijas bruņutransportieri.

SCADA, datu un kibernoturība medicīnā

Medicīnas datu sistēmu (E-veselība) replikācija uz aizsargātu rezerves datu centru (Liepāja un ārzemes).

Papīra rezerves procedūras pacientu uzskaitei un recepšu izsniegšanai pie IT sistēmu pārtraukuma.

Slimnīcu medicīnas iekārtu (IoMT) kibernoturība — segmentācija, EDR, SOC integrācija.

Izmaksu kopsavilkums pa apakšsistēmām

Apakšsistēma	VAIROGS (M €)	EZIS (M €)	CIETOKSNIS (M €)
Slimnīcu fortifikācija (pazemes operāciju zāles, sienas, logi)	30	120	350
Autonomā enerģija un ūdens (ģeneratori, BESS, urbumi)	25	70	140
Medikamentu, asins un patērējamo materiālu stratēģiskās rezerves	50	150	280
Mobilās lauka slimnīcas un MEDEVAC (Role 2/3, helikopteri)	40	180	380
Mediķu rezerves, apmācība, ekipējums	15	45	90
Pretdronu aizsardzība slimnīcām un noliktavām	10	40	110
Datu, SCADA un kibernoturība	8	25	55
Vingrinājumi, MASCAL simulācijas, civil–militārā integrācija	5	15	30
Rezerve, projekta vadība, inflācijas buferis (~12%)	22	80	175
KOPĀ	≈ 205	≈ 725	≈ 1 610

Finansējuma sadalījums pēc MANNAM principa: Aizsardzības ministrija (AM) — kinētiskā pretgaisa/pretdronu aizsardzība (~10–15%); Veselības ministrija un valsts budžets — slimnīcu modernizācija, mobilās vienības, rezerves (~50%); ES fondi (EU4Health, RRF, CEF, EDF) — fortifikācija, digitalizācija, pārrobežu sadarbība (~25–30%); pašvaldības — primārā aprūpe un patvertnēs izvietoti medicīnas punkti (~10%).

Trīs scenāriji

Scenārijs 0 — bāzes situācija (neko nedarīšanas scenārijs, 0 M €)

Latvijas pašreizējais stāvoklis bez papildu ieguldījumiem. Slimnīcu kritiskās nodaļas neaizsargātas pret šķembām un sprādziena viļņiem; lielajām slimnīcām ģeneratoru rezerves tipiski 24–72 h.

Slimnīcu kapacitāte pēc kombinētā trieciena pirmajās 72 h: 30–40% no normas; lielajās slimnīcās dīzeļdegviela beidzas 1–3 dienās.

Ievainoto pacientu pieņemšanas spēja pirmajās 24 h: tikai 150–250 (pret EZIS mērķi 900–1200).

Medikamentu pietiekamība: 2–3 nedēļas, pēc tam pilnīga atkarība no importa, kas krīzē var nedarboties.

Hronisko slimnieku (dialīze, onkoloģija, insulīns) aprūpe lielā mērā pārtraukta; paaugstināta mirstība.

Aplēstā papildu mirstība 1 mēneša laikā: 1500–3000 cilvēku.

Ekonomiskie zaudējumi (1 mēn.): 400–700 M €. Atjaunošanas laiks: 6–12 mēneši.

VAIROGS — minimālā noturība (≈ 205 M €)

Galvenās slimnīcas (4–5) ar 7 dienu degvielas rezervi un papildu ģeneratoriem; minimālā logu un kabeļu šahtu pastiprināšana.

90 dienu medikamentu rezerves kritiskākajiem preparātiem; pamata asins krioprezervācijas sistēma.

2 mobilās Role 2 vienības; 10 mobilās triāžas piekabes; 4 medicīniskie helikopteri.

Medicīnas rezervistu reģistrs ar 1500 cilvēkiem; gada vingrinājumi.

Pamata SOC/EDR slimnīcu IT sistēmām; papīra rezerves procedūras.

EZIS — optimālā noturība (≈ 725 M €)

Visu lielo un reģionālo slimnīcu (12 vienības) kritisko nodaļu pazemes/bunkurizēta operāciju centra izveide.

180 dienu medikamentu rezerves; pilna asins banka ar walking blood bank reģistru.

4 Role 2 + 1 Role 3 lauka slimnīcas; 20 mobilās triāžas vienības; 6 helikopteri ar IFR sertifikāciju; 4 dzelzceļa MEDEVAC vagoni.

Medicīnas rezervistu reģistrs ar 3500 cilvēkiem; integrācija ar NATO MEDDEPLOY.

Pretdronu aizsardzība pie 12 slimnīcām un 3 medikamentu noliktavām.

SOC ar 24/7 monitoringu; replikācija uz Liepāju.

CIETOKSNIS — maksimālā noturība (≈ 1 610 M €)

Pilna pazemes operāciju kompleksa izbūve 4 lielajām slimnīcām (Helsinkos esošā parauga); fortifikācija visām 12 reģionālajām slimnīcām.

180 dienu rezerve visiem medikamentiem un 6 mēnešu rezerve patērējamiem materiāliem; 5000+ donoru walking blood bank.

6 Role 2 + 2 Role 3 vienības; 30 mobilās triāžas; 8 helikopteri; 8 dzelzceļa MEDEVAC vagoni; bruņuevakuācijas grupas; pilns NATO MEDFAC standarts.

5000 medicīnas rezervistu; ikgadējas lielas mēroga MASCAL simulācijas.

Pilna SHORAD un C-UAS aizsardzība visām slimnīcām; redundanta data replikācija uz 2 ārvalstu lokācijām.

Triecienu scenāriju analīze

Uzbrukuma raksturojums: kombinēts trieciens (raķetes, droni, kiberuzbrukumi, sabotāža) pret 2–3 lielākajām slimnīcām, asins centriem un medikamentu noliktavām; vienlaicīgs masu upuru notikums (MASCAL, 200–500 ievainoto pirmajās 24 h).

Kritērijs	Bez ieguldījumiem	VAIROGS	EZIS	CIETOKSNIS
Funkcionējošas slimnīcas pēc 72 h	30–40% kapacitātes	60–70% kapacitātes	85–90% kapacitātes	>95% kapacitātes
Ievainoto pacientu pieņemšanas spēja (24 h)	150–250	400–600	900–1200	1500+
Medikamentu pietiekamība	2–3 nedēļas; tad importa atkarība	3 mēneši	6 mēneši	6+ mēneši + ražošanas spējas
Hronisko slimnieku aprūpe (dialīze, onkoloģija, insulīns)	Lielā mērā pārtraukta; paaugstināta mirstība	Saglabāta kritiskākajiem; mērena dezorganizācija	Lielā mērā saglabāta	Pilnīgi saglabāta
Papildu mirstība (1 mēn., aptuveni)	1500–3000 cilvēku	500–900 cilvēku	150–300 cilvēku	< 100 cilvēku
Atjaunošanas laiks līdz pilnai darbībai	6–12 mēneši	2–4 mēneši	3–6 nedēļas	1–2 nedēļas
Ekonomiskie zaudējumi (1 mēn., M €)	400–700	150–250	50–90	< 30

Piezīme par mirstības aplēsi: papildu mirstība ietver gan tieši uzbrukumā ievainotos (kuriem nav pieejama savlaicīga ķirurģiskā palīdzība), gan hroniskos slimniekus (dialīzes pacienti, insulīnatkarīgie diabētiķi, onkoloģijas pacienti), kuri zaudē pieeju regulārai aprūpei. Aplēses balstītas uz Ukrainas pieredzi (Mariupole, Harkiva 2022.) ar korekciju Latvijas iedzīvotāju skaita un slimnīcu blīvuma kontekstā.

Praktiskās rekomendācijas

Steidzami (2026.–2027.): degvielas rezerves visās lielajās slimnīcās līdz 7 dienām; 90 dienu medikamentu rezerve; 2 mobilās Role 2 vienības; medicīnas rezervistu reģistra izveide.

Vidēja termiņa (2027.–2030.): pakāpeniska EZIS ieviešana — visu 12 lielāko slimnīcu kritisko nodaļu fortifikācija; pilna asins banka; pretdronu aizsardzība.

Ilgtermiņa (2030.–2035.): pilna pazemes operāciju kompleksa izbūve 4 lielajām slimnīcām pēc Somijas/Šveices parauga; integrācija ar Rail Baltica MEDEVAC tīklu.

Visos posmos: ikgadējas MASCAL simulācijas ar NBS un pašvaldību civilās aizsardzības struktūrām; pirmās palīdzības masveida apmācība iedzīvotājiem.

CAPEX un OPEX sadalījums

CAPEX (vienreizēji ieguldījumi):

Slimnīcu fortifikācija (pazemes operāciju zāles, sienu pastiprināšana, sprādziendrošas konstrukcijas).
Autonomā enerģija un ūdens (ģeneratori, BESS, dziļurbumi) — vienreizēji iepirkumi.
Medikamentu un asins stratēģiskās rezerves (sākotnējais iepirkums).
Mobilās Role 2/3 lauka slimnīcas, MEDEVAC helikopteri (kapitālieguldījumi).
Pretdronu sistēmas slimnīcām un medikamentu noliktavām.
SCADA/OT, kibernoturības, datu replikācijas sistēmas.

OPEX (ikgadējie ekspluatācijas izdevumi):

Medikamentu rezervju rotācija (derīguma termiņu uzturēšana, regulāra atjaunošana).
Mediķu rezervistu apmācība (ikgadējie kursi, sertifikācijas).
Mobilo slimnīcu un MEDEVAC vienību uzturēšana.
Ikgadējās MASCAL simulācijas un civil-militārā integrācija.
Slimnīcu rezerves degvielas rotācija un ģeneratoru uzturēšana.
Kiberdrošības SOC un EDR licences slimnīcu IT sistēmām.

12. Transporta un loģistikas sistēmas noturība

Transporta un loģistikas noturības mērķis ir nodrošināt, lai militāras vai hibrīdkrīzes apstākļos Latvijā saglabātos spēja pārvietot cilvēkus (evakuācija, mobilizācija), kravas (degviela, pārtika, medikamenti, munīcija) un veikt militāro mobilitāti (NATO sabiedroto spēku pārvietošana). Sistēmai jāspēj darboties arī pie kritisku tiltu, dzelzceļa mezglu vai ostu bojājumiem.

Atsauces pieņēmumi: plāns aptver autoceļu tīklu (E22, E67/Via Baltica, E77, E262), 6 lielos Daugavas tiltus, dzelzceļa tīklu (1520 mm un Rail Baltica 1435 mm), trīs lielās ostas (Rīga, Liepāja, Ventspils), starptautisko lidostu "Rīga" un kritisko degvielas loģistiku.

MANNAM principa pielietojums transportā

Modularitāte — alternatīvi maršruti starp galvenajiem mezgliem; neviens kritiskais punkts (tilts, osta, lidosta) nav vienīgais.

Autonomija — degvielas un rezerves daļu krājumi reģionālajos centros 30–90 dienām.

Noturība — kritisko tiltu un dzelzceļa mezglu pastiprināšana; pretdronu aizsardzība.

Neatkarība — daudzveidīgi piegādes ceļi (jūras, gaisa, dzelzceļa, autoceļu); abu sliežu standartu (1520/1435 mm) saglabāšana.

Adaptēšanās — civilā transporta mobilizācijas plāns; pontonu un pagaidu tiltu izvietošana.

Mobilitāte — mobilās remonta brigādes, dzelzceļa remonta vilcieni, jūras avārijas dienesti.

Galvenie tehniskie pasākumi

Kritisko tiltu un autoceļu aizsardzība

Daugavas tilti Rīgā (Vanšu, Salu, Akmens, Dienvidu, Daugavpils, Pļaviņu): perimetra apsardze, pretdronu sistēmas, sprādziendrošas struktūras pastiprināšana balstos.

Pagaidu pontonu tiltu sistēmas (8–12 komplekti) glabāšana ar NBS Sauszemes Spēkiem un civilās aizsardzības rezervēm.

E67 (Via Baltica) un E22 alternatīvu reģionālo apvedceļu sagatavošana un uzturēšana militāram smagsvaru transportam (MLC 70/100 klases).

Mobilās ceļu remonta brigādes ar smago tehniku (autokrāni, kompresori, asfalta vienības); izvietotas Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē.

Kritisko tiltu un viaduktu monitorēšana ar deformācijas un vibrācijas sensoriem; SCADA integrācija ar civilās aizsardzības centru.

Dzelzceļa tīkla noturība

LDz tīkla (1520 mm) galveno mezglu (Šķirotava, Daugavpils, Rēzekne, Krustpils, Jelgava) pretdronu aizsardzība un rezerves elektroapgāde.

Rail Baltica (1435 mm) infrastruktūras pakāpeniska aizsardzība — tilti, tuneļi, signalizācijas centri; sinhronizēta ar Lietuvas un Igaunijas plāniem.

Mobilās dzelzceļa remonta vilcienu komandas (3–4 vienības) ar sliežu, balastu, vadu remonta iekārtām.

Diversificētas lokomotīvju depo (Rīga, Daugavpils, Rēzekne) ar rezerves dīzeļlokomotīvēm pie elektroapgādes pārtraukumiem.

Pārkrāvēju iekārtu (1520 ↔ 1435 mm) aizsardzība Lietuvas pierobežā (Vaiņode, Šķirotava); šis ir kritisks NATO loģistikas mezgls.

Militārā kravu sagatavošana: ramps, fiksācijas līdzekļi tankiem un smagsvaru tehnikai; vagonu rezerves.

Ostas un jūras loģistika

Rīgas, Liepājas, Ventspils ostu pretdronu un pretkuģu aizsardzība; mīnu meklētāji un mīnu trali.

Rezerves degvielas terminālu kapacitāte; mobilās uzpildes stacijas, ko iespējams izvietot tuvu kravas pieņemšanas punktiem.

Liepājas ostas militārais pielietojums (NATO ASKO, ASV Marines pieņemšana) — speciāla aizsardzība.

Mazo ostu (Mērsrags, Salacgrīva, Roja, Pāvilosta, Skulte) izmantošana kā rezerves pieņemšanas punkti.

Sadarbība ar Polijas (Gdaņska, Gdiņa) un Vācijas ostām kā ārējām rezerves bāzēm.

Gaisa transports

Lidostas "Rīga" alternatīvu (rezerves) skrejceļu un degvielas sistēmas aizsardzība; pretgaisa aizsardzība.

Mazāku lidlauku (Liepāja, Daugavpils, Ventspils, Tukums) sagatavošana militārajai aviācijai un MEDEVAC.

Civilās aviācijas mobilizācijas plāns (cargo airline integrācija ar NBS).

Bezpilota gaisa kuģu (UAS) loģistikas piegāde tuvajai zonai (last-mile delivery medikamentiem, asinīm).

Degvielas stratēģiskās rezerves un loģistika

Pašreizējās 90 dienu IEA rezerves saglabāšana, izvietojuma diversifikācija (vairāki reģioni).

Papildu militārās degvielas (F-34, JP-8) rezerves NATO operacionalitātei.

Mobilās uzpildes brigādes (cisternu autovilcēji) ar pretsabotāžas aizsardzību.

Pazemes degvielas glabātavas (jaunās vai pielāgotās PSRS laika).

Rezerves elektroenerģijas un dīzeļdegvielas piegādes prioritātes plāns (slimnīcas, ūdens stacijas, sakari, militārās bāzes).

Civilā transporta mobilizācija

Civilo autobusu, kravas auto, traktoru reģistrs un mobilizācijas plāns evakuācijai un loģistikai.

Vadītāju rezervistu sistēma (CDL kategoriju turētāji); apmācība darbam krīzes apstākļos.

Pasažieru kuģu (RoPax — Rīga-Stokholma maršruti) integrācija evakuācijas plānos.

Sadarbība ar privātajiem loģistikas operatoriem (DPD, Latvijas Pasts, lielie pārvadātāji).

Traktortehnikas aprīkošana ar ekskavatora kausiem un šķūrēm, kur tas tehniski paredzēts.

Izmaksu kopsavilkums pa apakšsistēmām

Apakšsistēma	VAIROGS (M €)	EZIS (M €)	CIETOKSNIS (M €)
Kritisko tiltu fortifikācija un pretdronu aizsardzība	40	180	420
Pontonu un pagaidu tilti, mobilās ceļu remonta brigādes	30	90	180
Dzelzceļa mezglu aizsardzība un remonta vilcieni	50	200	450
Ostu pretdronu un pretkuģu aizsardzība, mīnu trali	40	160	380
Lidostu aizsardzība un alternatīvie skrejceļi	25	110	280
Degvielas stratēģisko rezervju paplašināšana un aizsardzība	60	240	550
Civilā transporta mobilizācijas sistēma	10	35	75
SCADA, sakari, kibernoturība transporta sistēmām	15	50	110
Vingrinājumi, NATO HNS integrācija	5	20	45
Rezerve, projekta vadība, inflācijas buferis (~15%)	40	165	380
KOPĀ	≈ 315	≈ 1 250	≈ 2 870

Finansējuma sadalījums pēc MANNAM principa: Aizsardzības ministrija — pretdronu/SHORAD, militārā mobilitāte, NATO HNS (~20–25%); Satiksmes ministrija un valsts budžets — tilti, dzelzceļš, mobilās remonta vienības (~35%); ES fondi (CEF Military Mobility, RRF, Cohesion Fund) — kritiskās infrastruktūras modernizācija (~30%); NATO Security Investment Programme (NSIP) — militārās mobilitātes projekti (~10–15%).

Trīs scenāriji

Scenārijs 0 — bāzes situācija (neko nedarīšanas scenārijs, 0 M €)

Latvijas pašreizējais stāvoklis bez papildu ieguldījumiem. Daugavas tilti, dzelzceļa mezgli, ostas un lidostas šobrīd nav aizsargātas pret droniem un raķetēm; nav rezerves pontonu tiltu sistēmu lielā skaitā.

Daugavas šķērsošanas spēja Rīgā: pēc trieciena darbojas tikai 1–2 tilti no 6.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu kapacitāte pēc 7 dienām: 15–25% no normas.

Ostas (Rīga + Liepāja) galvenokārt slēgtas; mīnu draudi nepieļauj kustību.

NATO sabiedroto pieņemšanas spēja (RSOM): kritiski ierobežota.

Civilā evakuācija no Rīgas reģionos: haotiska, ar satiksmes sastrēgumiem.

Degvielas pieejamība pēc 30 dienām: kritisks deficīts.

Ekonomiskie zaudējumi (1 mēn.): 1 200–2 000 M €. Atjaunošanas laiks: 12–24 mēneši.

VAIROGS — minimālā noturība (≈ 315 M €)

Pretdronu sistēmas pie 3 svarīgākajiem Daugavas tiltiem un 2 lielākajiem dzelzceļa mezgliem.

4 pontonu tiltu komplekti; 4 mobilās ceļu remonta brigādes.

Pamata aizsardzība Rīgas un Liepājas ostās; 1 papildu mīnu tralis.

Pārveidošanai gatavi alternatīvi maršruti un sliežu remonta vilcieni (2 vienības).

Civilā transporta reģistrs ar 5000 mobilizējamām vienībām.

EZIS — optimālā noturība (≈ 1 250 M €)

Pretdronu un daļēja SHORAD aizsardzība visiem 6 lielajiem Daugavas tiltiem; sprādziendrošas struktūras balstu pastiprināšana.

10 pontonu tiltu komplekti; 8 mobilās ceļu remonta brigādes ar pilnu autoparku.

Visu trīs lielo ostu pretdronu/pretkuģu aizsardzība; 3 mīnu trali; Liepājas ostas NATO ASKO.

4 dzelzceļa remonta vilcieni; visu galveno LDz mezglu aizsardzība; Rail Baltica posmu prioritārā aizsardzība.

Lidostas "Rīga" pretgaisa aizsardzība; 2 rezerves militārie skrejceļi (Liepāja, Lielvārde).

Degvielas rezervju paplašināšana līdz 120 dienām militārajām vajadzībām; 5 pazemes glabātavas.

Civilā transporta reģistrs ar 15 000 vienībām; CDL rezervistu sistēma.

CIETOKSNIS — maksimālā noturība (≈ 2 870 M €)

Pilna pretgaisa aizsardzība (AD + SHORAD + C-UAS) visiem kritiskajiem transporta mezgliem.

Visu lielo tiltu sprādziendrošā fortifikācija; pazemes alternatīvie šosejas posmi Rīgā (līdzīgi kā Singapūras MIDR).

16 pontonu tiltu komplekti; 12 ceļu un dzelzceļa remonta brigādes; lielas mēroga inženiertehnikas rezerve.

Visas trīs lielās ostas ar pilnu militāro aizsardzību; 5 mīnu trali; speciāla NATO loģistikas zona Liepājā.

Lidostas "Rīga" pazemes degvielas un munīcijas glabātavas; 3 rezerves militārie skrejceļi.

180 dienu degvielas rezervju paplašināšana militārajām vajadzībām; 10 izkliedētas glabātavas.

Visaptverošais civilā transporta mobilizācijas plāns ar 30 000+ vienībām; ikgadējās lauka simulācijas.

Uzbrukuma raksturojums: kombinēts trieciens pret kritisko transporta infrastruktūru — 4–6 mērķtiecīgi raķešu/dronu triecieni pret Daugavas tiltiem (Vanšu, Salu, Dienvidu), galveno dzelzceļa mezglu (Šķirotava) un lidostu "Rīga"; vienlaicīga ostu (Rīga, Liepāja) kiberuzbrukumi un sabotāža pret degvielas piegādes ķēdēm.

Kritērijs	Bez ieguldījumiem	VAIROGS	EZIS	CIETOKSNIS
Daugavas šķērsošanas spēja Rīgā (no 6 tiltiem)	1–2 darbojošies	3–4 darbojošies	5+ vai pontonu rezerve	Visi vai ātri atjaunoti
Dzelzceļa kravu pārvadājumu kapacitāte pēc 7 d.	15–25% no normas	40–55%	70–85%	>90%
Ostu operacionalitāte (Rīga + Liepāja)	Galvenokārt slēgtas; mīnu draudi	Daļēja darbība; eskorts	Lielā mērā operatīvas	Pilnībā operatīvas
NATO sabiedroto pieņemšanas spēja (RSOM)	Kritiski ierobežota	Iespējama caur Liepāju + dzelzc.	Pilna caur visiem ievadiem	Pilna + ātrās izvietošanas
Civilās evakuācijas spēja (Rīga → reģioni)	Haotiska; satiksmes sastrēgumi	Daļēji organizēta	Organizēta, ar autobusiem	Pilnībā plānota
Degvielas pieejamība pēc 30 d.	Kritiska deficīta zona	Ierobežoti; prioritāte kritiskām funkcijām	Pietiekama prioritārajām vajadzībām	Pietiekama visām funkcijām
Atjaunošanas laiks līdz pilnai jaudai	12–24 mēneši	4–8 mēneši	1–3 mēneši	2–6 nedēļas
Ekonomiskie zaudējumi (1 mēn., M €)	1 200–2 000	500–800	150–280	< 80

Praktiskās rekomendācijas

Steidzami (2026.–2027.): pretdronu aizsardzība 3 Daugavas tiltiem; 4 pontonu tilti; Šķirotavas mezgla aizsardzība; ostas Liepāja kā prioritāte NATO mobilitātei.

Vidēja termiņa (2027.–2030.): EZIS ieviešana — visu Daugavas tiltu aizsardzība, dzelzceļa galvenie mezgli, Rail Baltica drošības standartu integrācija.

Ilgtermiņa (2030.–2035.): Rail Baltica pilna aizsardzība; pazemes degvielas rezervju paplašināšana; militārā loģistikas zona Liepājā.

Sadarbība ar NATO: aktīva CEF Military Mobility izmantošana; integrācija ar Polijas un Vācijas militārās mobilitātes plāniem.

Sadarbība ar privāto sektoru: civilā transporta mobilizācija ar lielajiem pārvadātājiem; jūras transporta integrācija ar Baltijas jūras kompānijām.

CAPEX un OPEX sadalījums

CAPEX (vienreizēji ieguldījumi):

Daugavas tiltu fortifikācija, pontonu tilti, dzelzceļa mezglu aizsardzība.
Pretdronu sistēmas kritiskajiem transporta mezgliem.
Dzelzceļa dīzeļlokomotīvju rezerves parks (vairāku desmitu vienību).
DUS aprīkojums ar manuālajiem sūkņiem vai ģeneratoru pieslēgvietām.
Ostu un lidostu aizsardzība.
Civilā transporta mobilizācijas sistēmas.

OPEX (ikgadējie ekspluatācijas izdevumi):

Degvielas stratēģisko rezervju rotācija (90+ dienu rezerves uzturēšana).
Transporta tehnikas servisa līgumi, rezerves daļu krājumi.
NATO HNS (host nation support) vingrinājumi.
Mobilā ceļu remonta brigāžu personāla apmācība.
Pontonu tiltu uzstādīšanas treniņi un materiālu uzturēšana.
Pārvadātāju rezervistu sistēma (CDL kategoriju turētāji).

Degvielas autonomija un dzelzceļa redundance

Divi obligātie tehniskie elementi šajā sektorā, kas izriet no Ukrainas pieredzes:

Degvielas autonomija — visu lielo degvielas uzpildes staciju (DUS) obligāta aprīkošana ar manuālajiem sūkņiem vai standartizētiem ģeneratoru pieslēgvietām (ekvivalenti tam, kas paredzēts ūdensapgādes sektorā). Pie elektroapgādes pārtraukuma DUS var turpināt darbu, izmantojot mobilo ģeneratoru, ko atved valsts vai operatora brigāde.
Mērķis: visās lielo apdzīvoto vietu DUS (~150-200 stacijas) pieslēgvietas izveidotas līdz EZIS līmenim; manuālie sūkņi — vismaz lielākajiem 30-50 objektiem (Rīgas reģionā, lielajās maģistrālēs, ostās).
Dzelzceļa redundance — lokomotīvju parka diversifikācija ar dīzeļvilces vienībām, kas spēj darboties bez kontakttīkla (galvenā gaisvada un substacijas tīkls ir ievainojams pret raķetēm un sabotāžu).
Mērķis: VAIROGS — 20-30 dīzeļlokomotīves rezerves parkā (LDz un militārajai loģistikai); EZIS — 50-80 vienības; CIETOKSNIS — 100+ vienības ar pilnu rezerves daļu sistēmu un sertificētiem dīzeļa krājumiem.
Sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas dzelzceļiem — kopīga dīzeļlokomotīvju rezerve var samazināt izmaksas un palielināt operatīvo elastību.

13. Pārtikas drošības un piegādes noturība

Pārtikas drošības mērķis ir nodrošināt, lai militāras vai hibrīdkrīzes apstākļos Latvijas iedzīvotāji saņemtu pietiekamu uztura kaloriju daudzumu (vismaz 2000 kcal/dienā), kritiskās iedzīvotāju grupas (bērni, slimnieki, gados vecākie) — atbilstošu uzturu, un lauksaimnieciskā ražošana saglabātu spēju turpināt darbību nākamajām sezonām. Pārtikas pieejamība ir kritiska arī sabiedriskās kārtības saglabāšanai.

Atsauces pieņēmumi: plāns aptver stratēģiskās pārtikas rezerves, aukstuma ķēdes infrastruktūru, lauksaimniecības ražošanas atbalstu, sadales loģistiku un mājsaimniecību individuālo sagatavotību. Latvijas iedzīvotāju skaits ~1,87 miljoni; vidējais kaloriju patēriņš mēnesī ~70 000 tonnu pārtikas (visās kategorijās).

MANNAM principa pielietojums pārtikas drošībā

Modularitāte — pārtikas rezerves izkliedētas vairākos reģionos, nevis vienā centrālā noliktavā.

Autonomija — mājsaimniecību individuālās rezerves vismaz 14 dienām; pašvaldību rezerves 30+ dienām.

Noturība — galveno noliktavu un aukstuma ķēdes objektu fiziska un kiberaizsardzība.

Neatkarība — pārtikas importa diversifikācija (ES, UK, ASV); nav atkarības no viena tirgus.

Adaptēšanās — pārtikas talona/kuponu sistēma krīzes laikā; alternatīvi sadales kanāli.

Mobilitāte — mobilās pārtikas sadales vienības (kā lauka virtuves), kas pārvietojamas pēc vajadzības.

Galvenie tehniskie pasākumi

Stratēģiskās pārtikas rezerves

Graudu rezerves (kvieši, mieži, rudzi) — 6 mēnešu nacionālā patēriņa apjomā (~250–300 tūkst. tonnu); izkliedētas 5–7 reģionālos elevatoros un zemnieku saimniecībās.

Pārtikas eļļas rezerves (rapsis, saulgriežu) — 6 mēnešu apjomā (~25 tūkst. tonnu).

Cukurs, sāls, milti, makaroni, rīsi — 90–180 dienu apjomā nacionālajā rezervē.

Konservēta pārtika (gaļa, zivis, dārzeņi) — armijas/civilās aizsardzības patēriņa standarts; rotācijas sistēma ar mazumtirdzniecību.

Sausais piens, mazuļu uzturs, speciālā medicīniskā uztura rezerves.

Dzīvnieku barības (graudu, koncentrāta) rezerves nacionālajam ganāmpulkam (govis, cūkas, putni).

Sēklas materiālu rezerves nākamajai sējai (kvieši, mieži, rapsis, kartupeļi, dārzeņi).

Aukstuma ķēdes infrastruktūras noturība

Lielo saldētavu (Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā) rezerves elektroapgāde ar 14 dienu degvielas rezervi.

Nacionālā stratēģiskā saldētava (gaļa, zivis, piena produkti) — jaunbūve vai esošās paplašināšana; jauda 50–100 tūkst. tonnu.

Mobilās aukstuma vienības (reefer konteineri) — 100–200 vienības, ko iespējams izvietot uz vajadzības.

Aukstuma ķēdes monitorings (temperatūras sensori, SCADA), kuram ir manuālas pārslēgšanas iespējas.

Lauksaimniecības ražošanas atbalsts

Lauksaimniecības degvielas stratēģiskās rezerves (dīzelis) sējai un ražas novākšanai — kritisks faktors nākamās gada ražai. T.sk. dekoncentrēti zemnieku saimniecībās.

Minerālmēslu rezerves (slāpekļa, fosfora, kālija) — 1 gada apjoms; sadarbība ar Lietuvas un Polijas ražotājiem.

Augu aizsardzības līdzekļu (pesticīdi, fungicīdi) rezerves.

Lauksaimniecības tehnikas rezerves daļas un mobilās remonta brigādes.

Atbalsts piensaimniekiem un cūkkopjiem dīzeļdegvielas un elektrības trūkuma laikā (mobilās slaukšanas vienības, ģeneratori fermām).

Sadales un loģistikas sistēma

Pašvaldību pārtikas sadales punkti — vismaz 1 punkts uz 5000 iedzīvotājiem vai viens pagastā; pirmskara identificēti un aprīkoti.

Mobilās lauka virtuves (200–400 vienības) ar 500–1000 maltīšu kapacitāti dienā; nodrošināšana izvietošanai patvertnēs.

Pārtikas talona/kuponu sistēma — gan papīra, gan digitāla (eID karte); izstrādāta un testēta pirms krīzes.

Sadarbība ar mazumtirdzniecības tīkliem (Maxima, Rimi, Lidl, Mego) krīzes laikā — apgādes maršruti, prioritātes.

Iedzīvotāju pārtikas pieejamības karte ar maršrutu plānošanas iespējām.

Rezerves izkliedētas pa visu piegādes ķēdi: zemniekiem, loģistikas centros, pie pārstrādātājiem, mazumtirdzniecībā.

Mājsaimniecību individuālā sagatavotība

Valsts informācijas kampaņa: katrai mājsaimniecībai 14 dienu pārtikas un ūdens rezerves (kā Igaunijā un Somijā).

Mājsaimniecību "krīzes komplektu" subsidēšana daudzbērnu ģimenēm.

Pārtikas konservēšanas un sagatavošanas zināšanu izplatīšana (sausā pārtika, konservi).

Mācības skolās par pārtikas drošību un sagatavotību.

Kibernoturība un IT sistēmu drošība

Lauksaimniecības SCADA sistēmu (piena novākšana, fermām, kombainiem) drošība.

Pārtikas piegādes ķēžu IT sistēmu drošība (mazumtirdzniecības tīkli, loģistika).

Rezerves manuālā uzskaite pārtikas sadales sistēmā.

Izmaksu kopsavilkums pa apakšsistēmām

Apakšsistēma	VAIROGS (M €)	EZIS (M €)	CIETOKSNIS (M €)
Graudu, eļļas un pamatproduktu stratēģiskās rezerves	30	110	240
Konservētās pārtikas un specuztura rezerves	15	55	125
Aukstuma ķēdes infrastruktūra (saldētavas, mobilās vienības)	25	80	175
Lauksaimniecības atbalsts (degviela, mēslojums, sēklas)	20	75	170
Dzīvnieku barības rezerves	12	40	85
Sadales punkti, lauka virtuves, talonu sistēma	10	35	70
Pretdronu un fiziskā aizsardzība lielajām noliktavām	8	30	75
Mājsaimniecību sagatavotības kampaņa un subsīdijas	5	20	45
SCADA, kibernoturība, vingrinājumi	5	15	35
Rezerve, projekta vadība, inflācijas buferis (~10%)	13	50	105
KOPĀ	≈ 143	≈ 510	≈ 1 125

Finansējuma sadalījums pēc MANNAM principa: Zemkopības ministrija un valsts budžets — pamatproduktu rezerves, lauksaimniecības atbalsts (~50%); ES fondi (KLP, RRF, EAFRD) — lauksaimniecības modernizācija un krīzes rezerves (~30%); pašvaldības — sadales punkti, mājsaimniecību kampaņas (~10%); AM — fiziskās aizsardzības elementi (~5%); privātā sektora līdzfinansējums — aukstuma ķēdes (~5%).

Trīs scenāriji

Scenārijs 0 — bāzes situācija (neko nedarīšanas scenārijs, 0 M €)

Latvijas pašreizējais stāvoklis bez papildu ieguldījumiem. Stratēģiskās pārtikas rezerves galvenokārt komerciālo operatoru rokās, ar īsiem rotācijas cikliem; mājsaimniecību sagatavotība krīzei zema.

Mazumtirdzniecības plauktu tukšums 3–7 dienas pēc krīzes sākuma; panikas iepirkumi plaši.

Aukstuma ķēdes zudums (saldēta pārtika): 50–80% pie ilgstoša elektroapgādes pārtraukuma.

Mazaizsargāto grupu (bērni, slimnieki, gados vecākie) apgāde kritiska; reāls bada/nepietiekama uztura risks.

Lauksaimniecības darbība nākamajai sezonai apdraudēta — bez degvielas un mēslojuma rezervēm nākamā raža riskēta.

Pārtikas cenu pieaugums 1 mēneša laikā: +50% līdz +150%.

Ekonomiskie zaudējumi (1 mēn.): 300–600 M €.

VAIROGS — minimālā noturība (≈ 143 M €)

90 dienu graudu rezerves un 60 dienu pamatproduktu (eļļa, cukurs, sāls, milti) rezerves.

3 reģionālās aukstuma noliktavas ar rezerves elektroapgādi; 40 mobilās aukstuma vienības.

60 dienu degvielas un sēklas materiālu rezerves lauksaimniecībai.

Pārtikas talonu sistēmas tehniskā izstrāde.

Informācijas kampaņa par 14 dienu mājsaimniecību rezervēm.

EZIS — optimālā noturība (≈ 510 M €)

180 dienu graudu rezerves; 120 dienu pamatproduktu rezerves; pilna konservētās pārtikas un specuztura rezerve.

5 reģionālās aukstuma noliktavas + 1 stratēģiskā nacionālā saldētava; 120 mobilās aukstuma vienības.

180 dienu lauksaimniecības degvielas rezerves; 1 gada minerālmēslu rezerves.

200 sadales punktu un 200 lauka virtuvju visā Latvijā; pilna talonu sistēma (digitāla + papīra).

Pretdronu aizsardzība lielākajām pārtikas noliktavām (3–5 objekti).

Mājsaimniecību subsīdijas mazaizsargātajām grupām (200 tūkst. komplektu).

CIETOKSNIS — maksimālā noturība (≈ 1 125 M €)

12 mēnešu graudu, eļļas un pamatproduktu rezerves; pilna specializētā uztura rezerve.

Nacionālā stratēģiskā saldētava (100 tūkst. t kapacitāte); 250 mobilās aukstuma vienības.

18 mēnešu lauksaimniecības atbalsta rezerves; mēslošanas līdzekļu pašnodrošinājums.

400 sadales punktu un 400 lauka virtuvju; pilna mobilās sadales sistēma.

Pilna pretdronu/fiziskā aizsardzība visiem stratēģiskajiem pārtikas objektiem.

Visu mājsaimniecību (~750 000) bāzes krīzes komplektu līdzfinansējums.

Triecienu scenāriju analīze

Uzbrukuma raksturojums: kombinēta hibrīdkrīze — daļēja jūras blokāde (ostas), kiberuzbrukumi mazumtirdzniecības sistēmām (POS, ERP, loģistika), elektroapgādes pārtraukumi 3–7 dienām (kas iznīcina aukstuma ķēdi), daļēja sabotāža pret lielajām noliktavām un dezinformācijas kampaņas, kas izraisa iedzīvotāju panikas iepirkumus.

Kritērijs	Bez ieguldījumiem	VAIROGS	EZIS	CIETOKSNIS
Mazumtirdzniecības plauktu tukšuma laiks	3–7 dienas	Plauktu papildināšana 5–10 d.	Mērena dezorganizācija	Minimāla ietekme
Aukstuma ķēdes zudums (saldēta pārtika)	50–80% zudumi	20–30% zudumi	5–10% zudumi	Minimāli zudumi
Iedzīvotāju panikas iepirkumi	Plaši; sabiedriskā kārtība apdraudēta	Vidēji izteikti	Ierobežoti	Minimāli
Mazaizsargāto grupu apgāde	Kritiska; bērni, slimnieki cieš	Daļēji nodrošināta	Lielā mērā nodrošināta	Pilnīgi nodrošināta
Lauksaimniecības darbība (sezona)	Apdraudēta nākamā raža	Daļēji ierobežota	Lielā mērā saglabāta	Pilnīgi saglabāta
Pārtikas cenu pieaugums (1 mēn.)	+50% līdz +150%	+25% līdz +50%	+10% līdz +20%	+5% līdz +10%
Bada/nepietiekamā uztura risks	Reāls dažās grupās	Zems, lokāli	Praktiski nav	Praktiski nav
Ekonomiskie zaudējumi (1 mēn., M €)	300–600	120–200	40–80	< 20

Praktiskās rekomendācijas

Steidzami (2026.–2027.): 90 dienu graudu un pamatproduktu rezerves izveide; informācijas kampaņa par 14 dienu mājsaimniecību rezervēm; talonu sistēmas izstrāde.

Vidēja termiņa (2027.–2030.): EZIS ieviešana — nacionālā stratēģiskā saldētava, 180 dienu rezerves, sadales punktu tīkls.

Ilgtermiņa (2030.–2035.): pilna 12 mēnešu nodrošinājuma sistēma; tehnoloģiskā neatkarība minerālmēslu un sēklu jomā.

Vienota Baltijas valstu rezervju sadarbība (Latvija + Lietuva + Igaunija) ar koordinētiem krājumiem un savstarpēju palīdzību.

Privātā sektora iesaiste: mazumtirdzniecības tīkli kā partneri rotācijas sistēmā; lauksaimnieku kooperatīvi kā ražošanas atbalsta partneri.

CAPEX un OPEX sadalījums

CAPEX (vienreizēji ieguldījumi):

Stratēģisko pārtikas rezervju iepirkums (graudi, eļļa, konservi, dzīvnieku barība).
Aukstuma ķēdes infrastruktūra (saldētavas, mobilās vienības).
Mobilās lauka virtuves, pārtikas sadales punkti.
Pretdronu aizsardzība lielajām pārtikas noliktavām.
Lauksaimniecības degvielas un mēslojuma stratēģiskās rezerves.
SCADA/OT un kibernoturības sistēmas.

OPEX (ikgadējie ekspluatācijas izdevumi):

Pārtikas rezervju rotācija (derīguma termiņu uzturēšana).
Aukstuma ķēdes elektrības un degvielas ekspluatācija.
Lauksaimniecības atbalsta programmas un kompensācijas.
Mobilo virtuvju un sadales sistēmu uzturēšana.
Mājsaimniecību sagatavotības kampaņas un komplektu rotācija.
Talonu sistēmas IT uzturēšana un atjaunināšana.

14. Civilās aizsardzības un patvertņu sistēmas noturība

Civilās aizsardzības mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju aizsardzību gaisa, raķešu un dronu uzbrukumu, ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku un kodolieroču (CBRN) draudu, sabotāžas un dezinformācijas apstākļos. Sistēmai jāspēj brīdināt iedzīvotājus, nodrošināt patvertnes, organizēt masu evakuāciju un saglabāt sabiedrisko kārtību krīzes laikā.

Atsauces pieņēmumi: Latvijā šobrīd patvertņu sistēma ir kritiski nepietiekama salīdzinājumā ar Somiju (kur ~50 000 patvertņu nodrošina vietas ~4,8 milj. iedz.) vai Igauniju (kura aktīvi būvē jaunas patvertnes). Liela daļa iedzīvotāju nav nodrošināti ar pat pamata aizsardzību pret šķembām vai sprādzienviļņu. Šī ir viena no lielākajām nepilnībām valsts noturībā.

MANNAM principa pielietojums civilajā aizsardzībā

Modularitāte — patvertņu sistēma sastāv no neatkarīgiem objektiem (kvartālu, ēku, transporta mezglu līmenī).

Autonomija — katra patvertne nodrošināta uz 72 h–14 dienas (ventilācija, ūdens, sanitārija, pārtika, sakari).

Noturība — fiziski aizsargātas konstrukcijas pret šķembām, sprādzienviļņiem, CBRN.

Neatkarība — patvertnēm sava enerģija, ūdens, sakari; neatkarīgi no pilsētas tīkliem.

Adaptēšanās — daudzfunkcionāla izmantošana (autostāvvietas, sporta zāles, metro) mierlaika periodā.

Mobilitāte — mobilās civilās aizsardzības brigādes, evakuācijas autobusu rezerve.

Galvenie tehniskie pasākumi

Patvertņu sistēma

Esošo pagrabu un patvertņu inventarizācija un sertificēšana — kartē jāparādās visām piemērotām telpām Latvijā.

Esošo pagrabu pielāgošana (ventilācija, ūdens, tualetes, gaismekļi, izejas) līdz minimālajam patvertnes standartam — aptuveni 5 000–15 000 € uz vietu.

Jaunbūvju (skolas, slimnīcas, biroju ēkas, dzīvojamie nami) obligāta patvertnes prasība — kā Somijā un Šveicē (būvnormatīva izmaiņas).

Jaunbūves "populārās patvertnes" (pēc Somijas parauga) — pazemes daudzfunkcionālas telpas (autostāvvietas/sporta zāles), kas pielāgojamas 24–48 h laikā uz patvertnēm; tipiska kapacitāte 1000–5000 cilvēku.

Metro tipa pazemes patvertnes Rīgā — ļoti dārgs, bet nodrošina lielāko aizsardzības līmeni.

Mazo pilsētu un ciematu kopienu patvertnes — viena vai vairākas centrālas vietas uz katrām 200–500 iedzīvotājiem.

CBRN aizsardzība — speciālā filtrācija un mērīšanas iekārtas vismaz 10–20% patvertņu Rīgā un lielajās pilsētās.

Iedzīvotāju brīdināšanas sistēma

Sirēnu tīkla paplašināšana un modernizācija (pašreiz ~150 sirēnas; jāpalielina līdz 400+).

Šūnu apraides (Cell Broadcast) brīdināšanas sistēma — aktīva Latvijā kopš 2025. gada 1. jūlija; turpināt regulāru testēšanu, sertifikāciju, integrāciju ar sirēnām, FM/AM apraidi, pašvaldību kanāliem un rezerves sakariem.

Integrācija ar Meshtastic/LoRa vienvirziena raidītāju tīklu (jau minēts sakaru nodaļā).

Sabiedriskās televīzijas un radio (LSM, LR) rezerves raidītāji un vidējo viļņu (MW) AM raidstacija (Lielvārdes atjaunošana).

Sociālo mediju un mobilo lietotņu (LV-NotiFY tipa) integrācija; kompleksa daudz-kanālu brīdināšana.

Speciālas brīdināšanas sistēmas iestādēm (slimnīcas, skolas, rūpnīcas) — automātiska integrācija.

Evakuācijas plānošana un loģistika

Detalizēti evakuācijas plāni visām Latvijas pašvaldībām; atjaunoti reizi 2 gados; testēti vingrinājumos.

Civilā transporta mobilizācijas reģistrs autobusu evakuācijai (sk. arī Transporta nodaļu).

Uzņemšanas centri (skolas, sporta zāles, kultūras nami) Vidzemē un Kurzemē Latgales/pierobežas iedzīvotāju uzņemšanai — pirmsizvietoti gultas, ūdens, pārtikas krājumi.

Pierobežas iedzīvotāju (Latgale) īpašie plāni — ātrās evakuācijas iespējas, alternatīvi maršruti.

Dzīvnieku evakuācijas plāni (mājdzīvnieki, lauksaimniecības dzīvnieki) — kritisks faktors lauku iedzīvotāju sagatavotībā.

Mazaizsargāto grupu (gulošu pacientu, gados vecāku, cilvēku ar invaliditāti) speciāli evakuācijas plāni — slimnīcas, sociālās aprūpes centri.

CBRN (Chemical, Biological, Radiological, Nuclear jeb ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodolvielu bīstamības) aizsardzība

CBRN sensoru tīkls galvenajās pilsētās — radiācijas, ķīmisko un bioloģisko aģentu sensori.

CBRN atindēšanas punkti (mobilās dušas, dekontaminācijas šķidrumi) — 20–40 vienības valstī.

Antidotu un protektīvu medikamentu rezerves (kālija jodīds, atropīns); rezerves visiem iedzīvotājiem.

Personīgās aizsardzības līdzekļi (gāzmaskas, NBC kombinezoni) glabāšanai pašvaldībās — vismaz prioritārajam personālam (mediķi, glābēji, civilās aizsardzības brigādes).

CBRN apmācība iedzīvotājiem un dienestiem.

Civilās aizsardzības organizācija un personāls

Civilās aizsardzības brigādes katrā pašvaldībā — 10–50 cilvēki atkarībā no iedzīvotāju skaita; rezervisti.

Apmācība: pirmā palīdzība, ugunsdzēšana, glābšanas darbi, CBRN, sabotāžas atpazīšana.

Civilās aizsardzības štābs (CAS) reģionālajā līmenī — koordinācija ar VUGD, NMPD, NBS, policiju.

Brīvprātīgo (Latvijas Sarkanais Krusts, glābēji, mednieki, motoklubi) iesaiste ar formālām procedūrām.

Aprīkojuma rezerves: glābšanas instrumenti, dīzeļģeneratori, gaismekļi, sakari, transports.

Sabiedriskās kārtības un psiholoģiskās noturības atbalsts

Policijas un Robežsardzes rezervju paplašināšana; sadarbība ar pašvaldību policiju, policijas palīgu institūta attīstība.

Krīzes komunikācijas centrs (CKC) — vienota saziņa ar sabiedrību, dezinformācijas atspēkošana.

Psiholoģiskā atbalsta dienesti (krīzes telefoni, mobilās brigādes) — vēršas pret panikai un PTSS gadījumiem.

Reliģisko organizāciju un sabiedrisko grupu iesaiste kopienu atbalstā.

Bērnu un jauniešu pamācība (skolās) par krīzes situācijām, sagatavotību, pirmo palīdzību.

Izmaksu kopsavilkums pa apakšsistēmām

Apakšsistēma	VAIROGS (M €)	EZIS (M €)	CIETOKSNIS (M €)
Esošo patvertņu inventarizācija, sertificēšana un pielāgošana	60	250	500
Jaunbūvju populāro patvertņu būvniecība (Somijas paraugs)	40	400	1 800
Sirēnu tīkls un brīdināšanas sistēmas (Cell Broadcast, MW)	12	40	85
Evakuācijas plānošana, uzņemšanas centri	20	70	150
CBRN aizsardzība (detektori, dekontaminācija, antidoti)	18	65	145
Civilās aizsardzības brigādes (apmācība, ekipējums)	15	45	95
Personīgās aizsardzības līdzekļi (gāzmaskas u.c.)	10	50	130
Krīzes komunikācijas centrs, psiholoģiskais atbalsts	5	20	45
Vingrinājumi, izglītība, informācijas kampaņas	5	15	35
Rezerve, projekta vadība, inflācijas buferis (~12%)	23	115	400
KOPĀ	≈ 208	≈ 1 070	≈ 3 385

Finansējuma sadalījums pēc MANNAM principa: Iekšlietu ministrija un VUGD — civilās aizsardzības organizācija, brīdināšana, brigādes (~30%); pašvaldības — patvertnes, uzņemšanas centri (~25%); valsts budžets — CBRN, jaunbūves, infrastruktūra (~25%); ES fondi (Cohesion, RRF, Internal Security Fund) — modernizācija un jaunbūves (~15%); AM — CBRN un militārā integrācija (~5%).

Trīs scenāriji

Scenārijs 0 — bāzes situācija (neko nedarīšanas scenārijs, 0 M €)

Latvijas pašreizējais stāvoklis bez papildu ieguldījumiem. Patvertņu sistēma kritiski nepietiekama — mazāk nekā 15% iedzīvotāju ir pieeja sertificētai patvertnei; sirēnu tīkls aptver tikai daļu valsts; CBRN aizsardzība fragmentāra.

Iedzīvotāju daļa ar pieeju patvertnei: < 15%.

Iedzīvotāji, kas saņem brīdinājumu 5 minūšu laikā: 20–30%.

Civiliedzīvotāju upuri pirmajos triecienos: 60–100 uz katriem 100 ievainotajiem (salīdzinājumam — EZIS dod 15–25).

Evakuācijas operacionalitāte 100k iedzīvotājiem: haotiska, 5–10 dienas.

CBRN incidenta pārvaldība: minimālas iespējas; lieli upuri.

Sabiedriskā kārtība: panika, masveida bēgšana, demokrātisko procedūru noturība apdraudēta.

Aplēstie kopējie cilvēku zaudējumi lielā uzbrukumā: 2 000–5 000+. Ekonomiskie zaudējumi (1 mēn.): 800–1 500 M €.

VAIROGS — minimālā noturība (≈ 208 M €)

Esošo pagrabu inventarizācija un pamata pielāgošana — ~80 000 vietām (vietām 30% iedzīvotāju Rīgā un lielajās pilsētās).

Sirēnu tīkla paplašināšana līdz 300 sirēnām; esošās Cell Broadcast sistēmas uzturēšana un regulāra testēšana (sistēma aktīva kopš 2025. gada 1. jūlija).

Pamata evakuācijas plāni; 30 uzņemšanas centri.

CBRN detektori 10 pilsētās; kālija jodīda rezerves visiem iedzīvotājiem.

Civilās aizsardzības brigādes pamata aprīkojums; pirmā palīdzība iedzīvotājiem.

EZIS — optimālā noturība (≈ 1 070 M €)

Patvertņu vietas ~60% iedzīvotāju (700–800 tūkst.) — esošo pielāgošana + 10–15 jaunbūves Rīgā un lielajās pilsētās pēc populāro patvertņu modeļa.

400 sirēnu tīkls; pilna esošās Cell Broadcast sistēmas integrācija ar Meshtastic un vidējo viļņu (MW) radio apraidi.

Pilna evakuācijas sistēma ar autobusu mobilizāciju; 100 uzņemšanas centri.

CBRN sistēma visās pilsētās; dekontaminācijas punkti pie patvertnēm.

Personīgā aizsardzība (gāzmaskas u.c.) glābēju komandai un kritiskajam personālam; pieejamība pārējiem iedzīvotājiem caur pašvaldību noliktavām.

Civilās aizsardzības brigādes katrā pašvaldībā; profesionālā apmācība.

CIETOKSNIS — maksimālā noturība (≈ 3 385 M €)

Patvertņu vietas >90% iedzīvotāju (Somijas līmenis) — masveida jaunbūve daudzfunkcionālo patvertņu (pazemes autostāvvietas, sporta zāles); pakāpeniska īstenošana 15–20 gados.

Pilns sirēnu tīkls (500+); visi paziņošanas kanāli; SaaS publiskā lietotne.

Detalizēti evakuācijas plāni; 200+ uzņemšanas centri; mobilās evakuācijas brigādes.

Pilna CBRN sistēma; dekontaminācijas punkti visās pilsētās; antidotu rezerves visiem iedzīvotājiem.

Personīgā aizsardzība (gāzmaskas) visiem iedzīvotājiem (kā Šveicē); regulāra ekipējuma maiņa.

Profesionālā civilās aizsardzības struktūra; integrācija ar NBS un sabiedrotajiem.

Triecienu scenāriju analīze

Uzbrukuma raksturojums: kombinēts trieciens pret civilo infrastruktūru — raķešu/dronu uzbrukumi pret 5–10 mērķiem Rīgā un lielajās pilsētās (slimnīcas, valdības ēkas, transporta mezgli, enerģētika); 200–500 tiešo ievainoto pirmajās 24 h; iespējams CBRN drauds (ķīmisks vai radioloģisks); 100 000+ iedzīvotāji nepieciešami īslaicīgā evakuācijā.

Kritērijs	Bez ieguldījumiem	VAIROGS	EZIS	CIETOKSNIS
Iedzīvotāji ar pieeju patvertnei (%)	< 15%	30–40%	60–70%	> 90%
Iedzīvotāji, kas saņem brīdinājumu 5 min laikā	20–30%	55–70%	85–95%	> 98%
Civiliedzīvotāju upuri pirmajos triecienos (uz 100 ievainoto)	60–100	35–55	15–25	5–10
Evakuācijas operacionalitāte 100k iedz.	Haotiska, 5–10 dienas	Daļēji organizēta, 2–4 d.	Organizēta, 24–48 h	Plānota, <24 h
CBRN incidenta pārvaldība	Minimālas iespējas; lieli upuri	Daļēja; lokāla	Funkcionāla	Pilnvērtīga
Sabiedriskās kārtības saglabāšana	Panika, masveida bēgšana	Reģionāli sarežģījumi	Lielā mērā saglabāta	Pilnībā saglabāta
Iedzīvotāju uzticība valdībai	Strauja krišana	Mērena krišana	Saglabāta	Pieaug
Cilvēku zaudējumi (kopā, civilie, lielā uzbrukumā)	2000–5000+	700–1500	200–500	< 150
Ekonomiskie zaudējumi (1 mēn., M €)	800–1500	350–600	100–200	< 50

Piezīme: cilvēku zaudējumu skaitļi ir aptuveni un balstīti uz Ukrainas pieredzi (Harkivas, Mariupoles, Dņipro uzbrukumi). Galvenais faktors mirstības samazināšanā ir savlaicīga brīdināšana un piekļuve patvertnēm. Pat VAIROGS īstenošana var pusotru reizi samazināt cietušo skaitu, bet EZIS un CIETOKSNIS līmeņi piedāvā kvalitatīvi atšķirīgu aizsardzības līmeni.

Praktiskās rekomendācijas

Steidzami (2026.): valsts patvertņu inventarizācija un kartēšana; būvnormatīva izmaiņas, lai jaunbūvēm obligāti būtu patvertnes (pēc Somijas parauga).

Steidzami (2026.–2027.): brīdināšanas sistēmu uzturēšana, testēšana un savstarpēja integrācija (esošā Cell Broadcast jau aktīva no 2025. gada 1. jūlija, jāpaplašina sirēnu tīkls, jāievieš Meshtastic vienvirziena raidītāji); evakuācijas plānu izstrāde visām pašvaldībām.

Vidēja termiņa (2027.–2032.): EZIS ieviešana — patvertnes 60–70% iedzīvotāju, CBRN aizsardzība, profesionālās civilās aizsardzības brigādes.

Ilgtermiņa (2030.–2045.): pakāpeniska CIETOKSNIS ieviešana — Somijas līmeņa pārklājums; pilna CBRN un personīgās aizsardzības sistēma.

Sadarbība ar Somiju, Šveici, Igauniju — pieredzes pārņemšana patvertņu būvniecībā un civilās aizsardzības organizācijā; Helsinkos esošās metro/patvertņu sistēmas studijas vizīte.

Sabiedrības izglītošana — patvertņu lietošanas mācība skolās, krīzes simulācijas ikvienam, mājsaimniecību sagatavotības kampaņa.

CAPEX un OPEX sadalījums

CAPEX (vienreizēji ieguldījumi):

Patvertņu inventarizācija, sertificēšana un fiziskā pielāgošana.
Jaunbūvju populāro patvertņu būvniecība (Somijas paraugs).
Sirēnu tīkla paplašināšana, Cell Broadcast uzturēšana un integrācija, vidējo viļņu (MW) radiostacijas.
CBRN detekcijas iekārtas, dekontaminācijas punkti.
Personīgās aizsardzības līdzekļi (gāzmaskas, kombinezoni) — sākotnējais iepirkums.
Krīzes komunikācijas centrs.

OPEX (ikgadējie ekspluatācijas izdevumi):

Patvertņu uzturēšana (apkures, ventilācijas, ūdens, sanitārija).
Antidotu un personīgās aizsardzības līdzekļu rezervju rotācija.
Civilās aizsardzības brigāžu apmācība.
Ikgadējie krīzes vingrinājumi pašvaldību līmenī.
Sirēnu tīkla un brīdināšanas sistēmu uzturēšana, regulāri testi.
Psiholoģiskā atbalsta dienestu darbība.

15. Pārvaldes, tiesiskuma un valsts pārvaldes nepārtrauktības noturība

Pārvaldes noturības mērķis ir nodrošināt, lai militāras vai hibrīdkrīzes apstākļos Latvijā saglabātos valsts varas leģitimitāte, lēmumu pieņemšanas spējas, tiesiskums un sabiedriskā kārtība. Tas ietver konstitucionālo institūciju (Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets, tiesas) nepārtrauktu darbību, tiesībaizsardzības iestāžu funkcionalitāti, robežas aizsardzību, kā arī sabiedrības uzticības un demokrātisko procedūru saglabāšanu krīzes laikā.

Atsauces pieņēmumi: plāns aptver konstitucionālo institūciju Continuity of Government (CoG) mehānismus, rezerves vadības centrus (saskaņojot ar sakaru nodaļā minēto Liepāju), tiesu sistēmu, prokuratūru, Valsts policiju, Robežsardzi, ieslodzījumu vietas, Valsts kanceleju un pašvaldību pārvaldes spējas. Sektors ir cieši saistīts ar sakaru, IT un civilās aizsardzības nodaļām, bet to nepārklāj.

Piezīme par izmaksām: izmaksas ir ĻOTI aptuvenas, vadoties no līdzīgu valstu (Somija, Igaunija, Šveice, Ukraina) izmaksām un atklāti pieejamiem datiem. Precīzs Latvijas sistēmu stāvoklis nav publiski pieejams; aprēķini balstīti uz konservatīviem pieņēmumiem un jāprecizē tehnisko projektu līmenī.

MANNAM principa pielietojums pārvaldē

Modularitāte — konstitucionālās institūcijas var darboties pa moduļiem (pilnais sastāvs / kvorums / krīzes komiteja); tiesas darbojas pa instancēm.

Autonomija — katra ministrija un pašvaldība spēj darboties 30–90 dienas bez centrālā atbalsta; tiesām un policijai sava enerģija un sakari.

Noturība — fiziski aizsargāti rezerves vadības centri; juridisko dokumentu un reģistru aizsargātas kopijas.

Neatkarība — pēctecības līnijas amatpersonām; konstitucionālā kārtība neatkarīga no fiziskās atrašanās Rīgā.

Adaptēšanās — ārkārtas stāvokļa un izņēmuma stāvokļa juridiskās procedūras testētas un saprotamas; pagaidu pārvaldes mehānismi pašvaldību līmenī.

Mobilitāte — valdības locekļu, Saeimas deputātu un tiesnešu evakuācijas plāni; mobilās prokuratūras un tiesu vienības.

Galvenie tehniskie un institucionālie pasākumi

Continuity of Government (CoG) — konstitucionālā nepārtrauktība

Skaidri definētas pēctecības līnijas Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatos (vismaz 5–7 līmeņi).

Saeimas darbības rezerves kārtība — samazinātais kvorums, attālināts balsojums (drošā elektroniskā sistēmā), iespēja sasaukt sēdes ārpus Rīgas (Cēsīs, Liepājā, Varšavā).

Parlamentārie sekretāri kā ministru vietnieki. Var tikt evakuēti uz ārzemēm un turpināt darbu kā emigrācijas valdība.

Pašvaldību pārstāvju sanāksme kā rezerves Saeima ar atbilstošam pilnvarām. Var tikt evakuēti uz ārzemēm un turpināt darbu emigrācijā.

Ministru kabineta rezerves sēžu vietas — pamatā Rīgas drošās telpas (pazemes), rezerves Liepājā (saskaņojot ar sakaru nodaļā minēto rezerves galvaspilsētas plānu), ārkārtas — Varšavā vai citā NATO partnervalstī.

Valsts prezidenta kancelejas rezerves režīms; "presidential succession kit" — dokumenti, zīmogi, sakaru iekārtas.

Konstitucionālās tiesas un Augstākās tiesas datu un dokumentu aizsargāta replicēšana; tiesnešu evakuācijas plāni.

Ārkārtas stāvokļa un izņēmuma stāvokļa procedūru testēšana ar reāliem table-top vingrinājumiem (vismaz reizi 2 gados).

Valsts pārvaldes datu un reģistru noturība

Kritisko valsts reģistru (Iedzīvotāju, Uzņēmumu, Zemesgrāmatas, Transportlīdzekļu, Personu apliecinošu dokumentu, Vēlētāju) aizsargāta replicēšana — vismaz 3 ģeogrāfiski izkliedētas kopijas, no kurām vismaz viena ārvalstīs (ES partnervalsts).

Notariālo dokumentu, tiesas spriedumu un krimināllietu materiālu digitalizācija un drošā arhivēšana.

Cryptographic time-stamping kritiskām transakcijām (zemes īpašums, juridisko personu izmaiņas), lai pēckrīzes periodā varētu pierādīt notikumu secību.

Papīra rezerves procedūras pamata pakalpojumiem (laulību reģistrēšana, dzimšanas/nāves apliecības, personas dokumentu izsniegšana) — testētas un aprīkotas pašvaldību līmenī.

eID infrastruktūras (Latvija.lv, eParaksts) rezerves režīms un aizsardzība pret kiberuzbrukumiem.

Tiesu sistēmas un prokuratūras noturība

Visas tiesas (apgabaltiesas, rajonu tiesas) ar rezerves elektroapgādi un sakariem (vismaz 72 h autonomija).

Tiesnešu, prokuroru un advokātu rezervistu sistēma — apmācīti darbam krīzes apstākļos, ar zināšanām par kara tiesībām un humanitārajām tiesībām.

Mobilās tiesas un mobilās prokuratūras vienības (kā Ukrainā kara laikā) — spēj izbraukt uz reģioniem un strādāt frontes zonā.

Karatiesu (militāro tribunālu) juridiskā un institucionālā sagatavošana — likumdošanas bāze, tiesnešu apmācība, procedūras. Esošā kara tiesu likuma radikāla pārstrāde.

Kara noziegumu izmeklēšanas vienība prokuratūrā — apmācīta dokumentēt pierādījumus saskaņā ar Romas statūtu prasībām (saskaņā ar Ukrainas un Starptautiskās Krimināltiesas pieredzi).

Cietušo personu un liecinieku aizsardzības programmas paplašināšana.

Tiesībaizsardzības iestādes un sabiedriskā kārtība

Valsts policijas, Drošības policijas (VDD), Robežsardzes rezerves vadības centri un sakaru sistēmas; integrācija ar NBS Apvienoto operāciju štābu.

Policijas, robežsargu, VUGD rezervistu sistēma — bijušie policisti, atvaļinātie virsnieki; ātrās aktivizācijas procedūras (mērķis 2000–3000 rezervistu).

Policijas palīgu un brīvprātīgo ugunsdzēsēju institūcijas attīstība.

Pašvaldību policijas un civilās aizsardzības komandu spēju stiprināšana — vienota apmācība, sakaru iekārtas, ekipējums.

Robežsardzes nostiprināšana austrumu robežai (krievija, baltkrievija) — papildu personāls, novērošanas tehnika, droni, fiziskie šķēršļi (jau daļēji īstenotā robežbarjera).

Speciālo vienību (Omega, SUB, Sigma) paplašināšana un apmācība darbam pret diversantu grupām, sabotāžu un masu nemieriem.

Cietumu un izolatoru drošības stiprināšana; ieslodzīto evakuācijas vai aizsardzības plāni (kritisks jautājums, ja cietums atrodas tuvu frontes zonai).

Ielu novērošanas sistēmu (CCTV) integrācija un automātiska personu/transportlīdzekļu atpazīšana — līdzsvarojot ar privātuma tiesībām.

Pašvaldību pārvaldes noturība

Visu 43 pašvaldību krīzes vadības centri ar rezerves elektroapgādi, ūdeni, sakariem (72 h autonomija).

Pašvaldību vadītāju un izpilddirektoru pēctecības plāni; vismaz 3 vietnieki.

Pašvaldību krīzes komiteju sastāvi un procedūras — apmācīti, regulāri vingrinājumi.

Sadarbības līgumi starp pašvaldībām ārkārtas situācijām (savstarpēja palīdzība, resursu apmaiņa).

Pašvaldību finanšu rezerves un piekļuve valsts ārkārtas fondiem.

Pierobežas pašvaldību (Latgalē) īpaši plāni — evakuācijas iespējas, ciešāka militārā integrācija.

Pretkorupcijas, pretizlūkošanas un sabiedrības uzticības saglabāšana

KNAB un VDD kapacitātes stiprināšana — pretkorupcijas un pretspiegošanas darbība krīzes laikā ir kritiska, jo iekšējie draudi var paralizēt vadību.

Amatpersonu drošības pārbaudes un piekļuves kontrole klasificētai informācijai.

Sabiedrības informēšanas centralizācija — viens autoritatīvs informācijas avots (saskaņojot ar mediju nozari).

Dezinformācijas un propagandas atspēkošanas vienība (paplašinot esošos VK un AM resursus).

Vēlēšanu sistēmas noturība — fiziska balsošanas iecirkņu aizsardzība, papīra biļetenu sistēma kā rezerve elektroniskajai, starptautiskie novērotāji.

Izmaksu kopsavilkums pa apakšsistēmām

Apakšsistēma	VAIROGS (M €)	EZIS (M €)	CIETOKSNIS (M €)
CoG — rezerves vadības centri, pēctecības procedūras, vingrinājumi	8	35	85
Valsts reģistru replicēšana un aizsardzība, eID rezerves	12	45	95
Tiesu sistēma — autonomija, mobilās vienības, kara noziegumu izmeklēšana	10	40	90
Policija, VDD — rezerves vadība, sakari, rezervisti	25	85	180
Robežsardze — pierobežas stiprināšana, novērošana, droni	30	120	260
Speciālās vienības, anti-diversantu spējas	8	30	70
Cietumu drošība un ieslodzīto evakuācijas plāni	6	22	50
Pašvaldību krīzes vadības centri (43 pašvaldības)	15	55	120
KNAB, VDD pretspiegošana, vēlēšanu sistēma	5	18	40
Apmācība, vingrinājumi, juridiskās bāzes pilnveidošana	4	12	25
Rezerve, projekta vadība, inflācijas buferis (~12%)	15	55	125
KOPĀ	≈ 138	≈ 517	≈ 1 140

Finansējuma sadalījums pēc MANNAM principa: Iekšlietu ministrija — policija, Robežsardze, VDD, speciālās vienības (~40%); Tieslietu ministrija — tiesas, prokuratūra, cietumi (~15%); Valsts kanceleja un valsts budžets — CoG, reģistri, vēlēšanu sistēma (~20%); ES fondi (Internal Security Fund, BMVI, Justice Programme, RRF) — modernizācija un IT (~20%); pašvaldības — vietējie krīzes vadības centri (~5%).

Trīs scenāriji

Scenārijs 0 — bāzes situācija (neko nedarīšanas scenārijs, 0 M €)

Latvijas pašreizējais stāvoklis bez papildu ieguldījumiem. Pēctecības līnijas amatpersonām formāli pastāv, bet nav testētas pēdējos gados; valsts reģistru replicēšana fragmentāra; pašvaldību krīzes vadības centri vāji aprīkoti.

Valdības lēmumu pieņemšanas pārtraukums pēc trieciena: 24–72 h; haoss informācijas un komandķēdēs.

Tiesu sistēmas funkcionalitāte pēc 1 nedēļas: 20–30%.

Valsts reģistri (Iedzīvotāju, Uzņēmumu, Zemesgrāmatas) daļēji vai pilnīgi zaudēti pie centralizētu datu centru bojājumiem.

Policijas operacionalitāte daļēji paralizēta; robežu kontrole caurlaidīga, paaugstināts diversantu risks.

Sabiedrības uzticība valdībai strauji krītas līdz < 20%.

Kara noziegumu dokumentēšana — praktiski nav, kas apdraud vēlāku starptautisko tiesvedību.

Ekonomiskie zaudējumi (1 mēn.): 400–800 M €; valsts leģitimitātes erozija nav viegli novērtējama, bet ilgtermiņā ļoti dārga.

VAIROGS — minimālā noturība (≈ 138 M €)

CoG pamata pēctecības plāni un viens rezerves vadības centrs ārpus Rīgas; ikgadējs tabletop vingrinājums.

Kritisko reģistru replicēšana uz 2 vietām Latvijā.

Pamata tiesu sistēmas autonomija (rezerves ģeneratori); 1 mobilā tiesas vienība.

3000 policijas, VUGD un robežsardzes rezervistu; pamata pierobežas stiprināšana. 3000 policijas palīgi un brīvprātīgie ugunsdzēsēji.

Pašvaldību krīzes vadības centri 10 lielākajās pašvaldībās.

EZIS — optimālā noturība (≈ 517 M €)

Pilns CoG mehānisms ar Liepāju kā rezerves galvaspilsētu (saskaņojot ar sakaru nodaļu); Saeimas attālinātā balsošanas sistēma; regulāri vingrinājumi.

Visu kritisko reģistru replicēšana uz 3 vietām, ieskaitot vienu ārvalstu lokāciju.

Visu tiesu autonomija; 3 mobilās tiesas vienības; kara noziegumu izmeklēšanas vienība prokuratūrā.

3000 policijas , VUGD un robežsardzes rezervistu; pilna pierobežas barjera ar novērošanas droniem; SUB/Omega/Sigma paplašināšana. 5000 policijas palīgi un brīvprātīgie ugunsdzēsēji.

Visu 43 pašvaldību krīzes vadības centri ar pamata aprīkojumu.

Vēlēšanu sistēmas papīra rezerves; KNAB un VDD kapacitātes stiprināšana.

CIETOKSNIS — maksimālā noturība (≈ 1 140 M €)

Pilna CoG infrastruktūra ar bunkurizētu rezerves valdības centru; ārvalstu rezerves lokācija Varšavā; testētas visas pēctecības līnijas.

Visu valsts reģistru replicēšana uz 4+ vietām (ieskaitot 2 ārvalstu); cryptographic time-stamping.

Pilna tiesu sistēmas autonomija un mobilās vienības; karatiesu juridiskā bāze testēta; pilna kara noziegumu dokumentēšanas spēja.

5000+ policijas, robežsardzes un VUGD rezervistu; modernizēta pierobežas aizsardzība; ievērojami paplašinātas speciālās vienības. 10 000 policijas palīgu un brīvprātīgo ugunsdzēsēji.

Pašvaldību krīzes vadības centri pilnībā aprīkoti, ieskaitot mazās lauku pašvaldības.

Visaptverošā vēlēšanu un demokrātisko procesu aizsardzība.

Triecienu scenāriju analīze

Uzbrukuma raksturojums: hibrīds uzbrukums valsts pārvaldei — mērķtiecīgi raķešu/dronu triecieni pret valdības ēkām Rīgā (Brīvības 36, Saeimas nams, ministriju ēkas), kiberuzbrukumi valsts IT sistēmām un reģistriem, mēģinājumi izvest no spēles vadošās amatpersonas (slepkavības, sabotāža), masveida dezinformācijas kampaņas, kas mērķē uz sabiedrības uzticības iznīcināšanu, un iespējamas diversantu grupas Latgales pierobežā.

Kritērijs	Bez ieguldījumiem	VAIROGS	EZIS	CIETOKSNIS
Valdības lēmumu pieņemšanas nepārtrauktība	Pārtraukums 24–72 h; haoss	Pārtraukums 4–12 h	Pārtraukums < 2 h	Praktiski nepārtraukts
Tiesu sistēmas funkcionalitāte pēc 1 ned.	20–30%	50–60%	80–90%	> 95%
Valsts reģistru pieejamība	Daļēji vai pilnībā zaudēti	Daļēji saglabāti	Lielā mērā saglabāti	Pilnīgi saglabāti
Policijas operacionalitāte (sabiedriskā kārtība)	Daļēji paralizēta	Saglabāta, ar grūtībām	Pilnīgi funkcionāla	Paplašināta ar rezervistiem
Robežas drošība	Caurlaidīga; diversanti	Daļēji kontrolēta	Lielā mērā kontrolēta	Pilnīgi kontrolēta
Sabiedrības uzticība valdībai	Strauja krišana līdz <20%	Mērena (40–50%)	Saglabāta (~60%)	Pieaug (>70%)
Demokrātisko procedūru noturība	Apdraudēta; iespējamas izmaiņas	Saglabāta ar grūtībām	Saglabāta	Pilnīgi saglabāta
Kara noziegumu dokumentēšana	Praktiski nav	Daļēja, ad hoc	Sistemātiska	Pilnīga, ICC standartiem atbilstoša
Ekonomiskie zaudējumi (1 mēn., M €)	400–800	150–250	40–80	< 25

Piezīme: ekonomiskie zaudējumi šajā nodaļā galvenokārt atspoguļo valsts pārvaldes paralīzes ietekmi uz ekonomiku (transakcijas, juridiskos darījumus, uzņēmējdarbību, sociālos pabalstus). Stratēģiskākais zaudējumu veids — valsts leģitimitātes un sabiedrības uzticības zaudējums — nav viegli kvantificējams, bet ilgtermiņā var nodarīt vislielāko kaitējumu. Ukrainas pieredze parāda, ka tieši šis aspekts (valdības spēja darboties un komunicēt) bija viens no kritiskākajiem faktoriem 2022. gadā.

Praktiskās rekomendācijas

Steidzami (2026.): CoG procedūru aktualizācija un table-top vingrinājums ar visām pēctecības līnijām; kritisko reģistru replicēšana uz vismaz 2 vietām (1 ārvalstu).

Steidzami (2026.–2027.): policijas un Robežsardzes rezervistu sistēmas izveide; policijas palīgu institūcijas attīstība; KNAB un VDD kapacitātes stiprināšana.

Vidēja termiņa (2027.–2030.): EZIS ieviešana — Liepāja kā rezerves galvaspilsēta (kopējais projekts ar sakaru nodaļu); visu pašvaldību krīzes vadības centri; mobilās tiesas un kara noziegumu izmeklēšanas vienība.

Ilgtermiņa (2030.–2035.): pilna bunkurizēta rezerves valdības centra izbūve; pilna kara tiesību bāze un karatiesu institucionalizācija. Kara tiesu likuma radikāla pārstrāde.

Saeimas attālinātās balsošanas sistēmas izveide un testēšana — kritisks elements demokrātijas saglabāšanai krīzē; jāizpēta Igaunijas pieredze e-balsošanā un pielāgojama Latvijas konstitucionālajai sistēmai.

Sabiedrības informēšana par CoG un krīzes pārvaldes mehānismiem — iedzīvotājiem jāzina, kas notiek, ja Rīga vai centrālā valdība nav pieejama.

CAPEX un OPEX sadalījums

CAPEX (vienreizēji ieguldījumi):

Rezerves vadības centri (Liepāja un citas lokācijas).
Valsts reģistru replicēšanas infrastruktūra.
Tiesu un prokuratūras autonomijas iekārtas.
Robežsardzes novērošanas tehnika, droni.
Pašvaldību krīzes vadības centri.
Vēlēšanu sistēmas papīra rezerves un IT noturība.

OPEX (ikgadējie ekspluatācijas izdevumi):

CoG procedūru vingrinājumi (table-top, full-scale).
Policijas un Robežsardzes rezervistu apmācība.
Tiesu sistēmas autonomijas testi.
KNAB, VDD darbības izdevumi.
Pašvaldību krīzes centru uzturēšana.
Kara noziegumu izmeklēšanas vienības darbība.

SCADA/OT air-gap, manuālais rezerves režīms un immutable backups

Visām nozarēm — kā kritisks obligāts noturības elements — jāievieš trīs vienlaicīgi tehniski risinājumi:

SCADA/OT air-gap (loģiskā un fiziskā izolācija):

Operatīvās tehnoloģijas (OT) un industriālo vadības sistēmu (ICS, SCADA) tīkli fiziski un loģiski atdalīti no korporatīvā IT tīkla un interneta; datu plūsma tikai caur kontrolētiem viendireksciju datu diodēm vai stingri auditētiem vārtejām (jump hosts).
Nav tiešu attālinātu pieslēgumu (RDP, SSH, VPN) uz SCADA serveriem no operatoru darba stacijām bez daudzfaktoru autentifikācijas un sesiju ierakstīšanas.
Piegādātāju attālinātās uzturēšanas piekļuves izslēgtas pēc noklusējuma; aktivizējamas tikai ar manuālu pārvaldnieka apstiprinājumu un ierobežotā logā.

Manuālais rezerves režīms:

Katra kritiskā tehnoloģiskā procesa iespēja pārslēgties uz lokālu manuālu vadību bez SCADA — fiziskie slēdži, vārsti, paneļi, vietējie kontrolieri.
Operatoriem regulāri (vismaz reizi ceturksnī) jātrenējas darboties manuālajā režīmā; procedūras dokumentētas papīrā un pieejamas vadības centros.
Manuālie procesi spēj uzturēt vismaz minimālo pakalpojuma līmeni 72 h (VAIROGS) līdz 7-14 dienām (EZIS) atkarībā no scenārija.

Immutable backups (nemainīgas rezerves kopijas):

Kritiskās datu kopijas un sistēmas konfigurācijas saglabātas write-once-read-many (WORM) krātuvēs vai air-gapped offline medijos, kurus nav iespējams modificēt vai dzēst pēc ierakstīšanas.
Vismaz 3 ģeogrāfiski izkliedētas kopijas (no kurām vismaz viena offline un viena ārvalstu lokācijā); rotācija nodrošina, ka neviena reize kopija nav vecāka par 24-72 h kritiskajām sistēmām.
Atjaunošanas procedūras testētas reizi ceturksnī ar pilnu rollback simulāciju; RTO < 4 h kritiskajiem pakalpojumiem, RPO < 1 h.
Atsevišķas kopijas šifrētas ar HSM (hardware security module) un atslēgas glabātas pie atsevišķas iestādes (segregation of duties).

16. Finanšu sistēmu un maksājumu noturība

Finanšu sistēmu noturības mērķis ir nodrošināt, lai militāras vai hibrīdkrīzes apstākļos Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi spētu veikt pamata finanšu darījumus — saņemt algu un sociālos pabalstus, samaksāt par pārtiku un degvielu, izņemt skaidru naudu, glabāt uzkrājumus drošā veidā. Finanšu sistēmas pārtraukums izraisa kaskādes efektu visās citās nozarēs — bez maksājumiem nestrādā pārtikas tirdzniecība, transports, medicīna un loģistika.

Atsauces pieņēmumi: plāns aptver Latvijas Bankas (LB) operacionalitāti, komercbankas (Swedbank, SEB, Citadele, Rietumu un citas), POS termināļu un bankomātu tīklu, kartes maksājumu sistēmu (Worldline, Nets), skaidras naudas piegādes loģistiku, sociālo pabalstu izmaksu sistēmu (VSAA) un nodokļu administrāciju (VID). Pašlaik Latvijā kartes maksājumu īpatsvars ir augsts (~70–80% maza un vidēja apjoma transakciju), kas paaugstina sistēmas ievainojamību digitālo pakalpojumu pārtraukuma gadījumā.

MANNAM principa pielietojums finanšu sistēmā

Modularitāte — maksājumi var notikt vairākos neatkarīgos kanālos (kartes, bankas pārskaitījumi, mobilās lietotnes, skaidra nauda).

Autonomija — bankas spēj darboties bez interneta savienojuma (offline režīms); bankomāti ar rezerves elektroapgādi.

Noturība — kritiskās maksājumu sistēmas (EKS, TARGET2, kartes apstrāde) ar replicētiem datu centriem.

Neatkarība — diversifikācija starp Visa/Mastercard un nacionālajām alternatīvām (potenciāli — Baltijas reģionālā shēma); samazināta atkarība no ārvalstu apstrādes.

Adaptēšanās — pāreja uz skaidras naudas vai bartera ekonomiku krīzes laikā ir iespējama; pabalstu un algu izmaksa alternatīvos kanālos.

Mobilitāte — mobilās banku vienības (kā Ukrainā kara laikā), kas spēj izmaksāt skaidru naudu un veikt pamata pakalpojumus reģionos.

Galvenie tehniskie pasākumi

Skaidras naudas pieejamība un loģistika

Latvijas Bankas un komercbanku skaidras naudas stratēģiskās rezerves paplašināšana — pašlaik aplēsts ap 2–3 mēnešu apgrozības apjomu; mērķis 6–12 mēneši.

Skaidras naudas izkliedēta uzglabāšana — vairākos drošos depozitārijos (pašlaik koncentrēti Rīgā); rezerves depo Liepājā, Daugavpilī, Valmierā.

Bruņotā skaidras naudas transporta paplašināšana — bruņumašīnas un militārā eskorta sadarbība krīzes laikā.

Bankomātu (ATM) tīkla aizsardzība — rezerves elektroapgāde galvenajiem (ar 24–72 h baterijām vai ģeneratoriem); priekšroka stratēģiskās vietās (slimnīcas, transporta mezgli, pārtikas tirdzniecība).

Skaidras naudas izsniegšanas alternatīvi punkti — pasts, valsts iestādes, lielie tirdzniecības tīkli ar atlasītām banku partnerībām.

"Cash-back" paplašināšana mazumtirdzniecībā — iespēja izņemt skaidru naudu pie kases pirkuma laikā.

Offline un alternatīvas maksājumu sistēmas

Offline POS termināļu spējas paplašināšana — termināļiem jāspēj veikt transakcijas bez interneta savienojuma (transakcijas tiek uzglabātas un sinhronizētas vēlāk, ar zināmu risku).

Atļauto limitu paaugstināšana offline transakcijām krīzes laikā (LB regulējums).

Banku savstarpējie norēķini krīzes režīmā — vienkāršotas procedūras starp bankām, ja centrālā EKS sistēma nav pieejama.

Mobilo maksājumu (Apple Pay, Google Pay, banku lietotnes) noturība un offline iespējas; QR koda maksājumi kā alternatīva.

Sociālo pabalstu izmaksu alternatīvi kanāli — papīra orderi, kas izmaksājami pasta nodaļās vai pašvaldību kasēs.

Maksājumu infrastruktūras kibernoturība

Latvijas Bankas EKS (Elektronisko klīringa sistēma) un TARGET2-LV infrastruktūras kibernoturība — replicēti datu centri (vismaz 2 vietās), incident response plāni.

Komercbanku core banking sistēmas — kā Lietuvas un Igaunijas bankās, noturības un regulāras rezerves kopijas (ieskaitot offline un ārvalstu kopijas).

Kartes apstrādes sistēmu (Worldline, Nets) Latvijas operāciju noturība; rezerves apstrādes spējas Lietuvā vai Igaunijā.

Banku SOC (Security Operations Center) koordinācija ar valsts CERT.lv un Latvijas Bankas FinCERT.

SWIFT savienojumu (starptautiskie maksājumi) drošība un rezerves kanāli.

Banku darbinieku piekļuves kontrole un izglītība (phishing, social engineering).

Sociālo pabalstu un algu izmaksu sistēma

VSAA (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras) izmaksu sistēmas dublēšana — pensijas, bezdarbnieka pabalsti, sociālie pabalsti.

Krīzes situācijas algu izmaksu mehānisms valsts darbiniekiem (mediķiem, glābējiem, karavīriem, pašvaldību darbiniekiem).

Ārkārtas situācijas "bāzes ienākums" mehānisms krīzes ietekmētajiem iedzīvotājiem (līdzīgi Vācijas Kurzarbeit, Ukrainas pabalstiem kara laikā).

Sadarbība ar ES — finanšu palīdzības mehānismi (EFSM, RRF, RRP) krīzes laikā.

Bankas un finanšu institūciju operacionālā noturība

Banku galveno biroju un datu centru fiziskā aizsardzība — perimetra apsardze, pretdronu sistēmas svarīgākajiem (Swedbank, SEB, Citadele, LB).

Banku darbinieku rezerves vadības centri ārpus Rīgas (priekšroka — Liepāja, Valmiera, sadarbojoties ar valsts plānoto Liepājas rezerves galvaspilsētu).

Mobilās banku vienības (konteinerveida vai uz transportlīdzekļiem) — spēj sniegt pamata pakalpojumus (skaidras naudas izņemšana, kontu atvēršana, dokumentu apliecināšana) reģionos.

Sadarbība starp bankām krīzes laikā — savstarpēja palīdzība, kopīga loģistika, atvieglotas procedūras klientu apkalpošanai citās bankās.

Kritisko banku darbinieku rezervisti — speciālisti, kuri spēj pārņemt funkcijas, ja galvenie speciālisti nav pieejami.

Sabiedrības sagatavotība un finanšu izglītība

Informācijas kampaņa par skaidras naudas rezervju uzturēšanu mājsaimniecībās — vismaz 500–1000 € uz mājsaimniecību kā krīzes rezerve.

Izglītība par alternatīvām maksājumu sistēmām un riskiem (kibernoziedzība, phishing, sociālā inženierija).

Izglītība par finanšu noturību — uzkrājumu diversifikācija (vairāku banku konti, ārvalstu konti, fiziskie aktīvi, kriptovalūtas kā ierobežota rezerve).

Izmaksu kopsavilkums pa apakšsistēmām

Apakšsistēma	VAIROGS (M €)	EZIS (M €)	CIETOKSNIS (M €)
Skaidras naudas rezervju paplašināšana un izkliedēta uzglabāšana	8	30	70
Bankomātu tīkla rezerves elektroapgāde un aizsardzība	12	35	75
Skaidras naudas bruņotā transporta sistēma	5	18	40
Offline POS un alternatīvās maksājumu sistēmas	8	25	55
Kritisko maksājumu sistēmu (EKS, TARGET2) kibernoturība	10	35	80
Banku datu centru aizsardzība un replicēšana	15	55	125
Sociālo pabalstu izmaksas alternatīvie kanāli	4	15	32
Mobilās banku vienības	3	12	28
Banku biroju fiziskā aizsardzība, rezerves vadības centri	8	30	70
FinCERT, banku SOC koordinācija, kibervingrinājumi	4	12	25
Sabiedrības finanšu izglītība un informācijas kampaņas	2	6	12
Rezerve, projekta vadība, inflācijas buferis (~10%)	8	27	60
KOPĀ	≈ 87	≈ 300	≈ 672

Finansējuma sadalījums pēc MANNAM principa: Latvijas Banka un komercbankas (regulētā līdzdalība) — kibernoturība, datu centri, skaidras naudas loģistika (~50%); Finanšu ministrija un valsts budžets — VSAA, VID, sociālo pabalstu sistēmas (~20%); ES fondi (DEP — Digital Europe Programme, RRF, Cohesion Fund) — kibermodernizācija (~15%); klientu maksājumi (paslēpts maksājumos par bankas pakalpojumiem) — ATM un POS modernizācija (~10%); AM/IeM — fiziskā aizsardzība kritiskajām bankām (~5%).

Trīs scenāriji

Bāzes situācija (neko nedarīšanas scenārijs, 0 M €)

Latvijas pašreizējais stāvoklis bez papildu ieguldījumiem. Skaidras naudas rezerves aptuveni 2–3 mēneši; lielākā daļa maksājumu (~70–80%) atkarīga no digitālajiem kanāliem; bankomātu rezerves elektroapgāde ierobežota.

Kartes maksājumi pēc 72 h: daļēji vai pilnībā pārtraukti.

Bankomātu pieejamība elektroapgādes pārtraukumā: 10–20%.

Skaidras naudas pietiekamība pēc 1 nedēļas: kritisks deficīts, rindas, limiti.

Algu un pabalstu izmaksa: pārtraukta, izraisot sociālu spriedzi.

Banku panikas (bank run) risks: augsts.

Mazumtirdzniecības darbība: plaši pārtraukumi, jo bez maksājumiem nestrādā arī pārtikas tirdzniecība.

Ekonomiskie zaudējumi (1 mēn.): 800–1 500 M €. Atjaunošanas laiks: 3–8 nedēļas.

VAIROGS — minimālā noturība (≈ 87 M €)

Skaidras naudas rezerves 3–4 mēnešu apjomā; izkliedēta uzglabāšana 3 vietās.

Galveno bankomātu (300–400 vienības) rezerves elektroapgāde.

Offline POS termināļu funkcijas svarīgākajiem tirdzniecības tīkliem.

Kritisko maksājumu sistēmu pamata kibernoturība un rezerves datu centri.

VSAA un VID pamata papīra rezerves procedūras.

EZIS — optimālā noturība (≈ 300 M €)

Skaidras naudas rezerves 6–9 mēnešu apjomā; 5 izkliedētas uzglabāšanas vietas.

1500+ bankomāti ar rezerves elektroapgādi; izsniegšanas alternatīvi punkti (pasts, valsts iestādes).

Pilna offline maksājumu sistēma; mobilās banku vienības (10 vienības).

Pilna EKS, TARGET2-LV un komercbanku core banking kibernoturība un replicēšana.

Pilnvērtīgi pabalstu un algu izmaksu alternatīvi kanāli; ārkārtas pabalstu sistēma.

Lielāko banku biroju pretdronu aizsardzība; rezerves vadības centri ārpus Rīgas.

CIETOSKSNIS — maksimālā noturība (≈ 672 M €)

Skaidras naudas rezerves 12 mēnešu apjomā; 7+ izkliedētas uzglabāšanas vietas, ieskaitot vienu pazemes.

Visi (~3000) bankomāti ar rezerves elektroapgādi; 25+ mobilās banku vienības.

Visaptverošā offline un alternatīvo maksājumu sistēma; nacionālā maksājumu shēma kā Visa/Mastercard rezerve.

Maksimālā kritisko maksājumu sistēmu kibernoturība; replicēti datu centri 3 vietās (ieskaitot ārvalstu).

Pilnvērtīgais sociālais drošības tīkls krīzes laikā; ārkārtas baseline income mehānisms.

Pilna banku biroju fiziskā aizsardzība, ieskaitot reģionālos centrus.

Triecienu scenāriju analīze

Uzbrukuma raksturojums: kombinēts hibrīds uzbrukums finanšu sistēmai — koordinēti kiberuzbrukumi vienlaicīgi pret 3–4 lielākajām bankām (DDoS, ransomware, datu noplūdes) un EKS centrālo sistēmu, ilgstošs (1–7 dienas) elektroapgādes pārtraukums Rīgā (ietekmējot datu centrus un bankomātus), iespējama fiziska sabotāža pret skaidras naudas piegādes loģistiku, masveida dezinformācijas kampaņas par bankrotu, kas izraisa masveida naudas izņemšanu (bank run).

Kritērijs	Bez ieguldījumiem	VAIROGS	EZIS	CIETOKSNIS
Kartes maksājumu darbība pēc 72 h	Daļēji vai pilnībā pārtrauca	40–60% darbojas (offline)	75–85%	> 95%
Bankomātu pieejamība	10–20% (elektrība)	40–55%	75–85%	> 95%
Skaidras naudas pietiekamība pēc 1 ned.	Kritisks deficīts; rindas	Ierobežoti; limiti	Lielā mērā nodrošināta	Pilnīgi nodrošināta
Algu un pabalstu izmaksa (savlaicīga)	Pārtraukta; haoss	Aizkavēta 1–2 ned.	Aizkavēta dažas dienas	Praktiski nepārtraukta
Banku panikas risks (bank run)	Augsts	Mērens	Zems	Praktiski nav
Mazumtirdzniecības darbība	Plaši pārtraukumi	Daļēji (skaidra nauda)	Lielā mērā darbojas	Praktiski normāli
Starptautiskie maksājumi (SWIFT, eksports)	Pārtraukti	Aizkavēti	Lielā mērā saglabāti	Saglabāti
Atjaunošanas laiks līdz pilnai darbībai	3–8 nedēļas	1–3 nedēļas	3–7 dienas	< 48 h
Ekonomiskie zaudējumi (1 mēn., M €)	800–1 500	300–500	80–150	< 40

Piezīme par ekonomisko ietekmi: finanšu sistēmas pārtraukums rada nelineāru kaskādes efektu. Pat 72 stundu plašs maksājumu pārtraukums var samazināt mēneša IKP par 5–10%, jo apstājas mazumtirdzniecība, transports, degvielas iegāde, un sākas panika. Vēsturisku piemēri — Igaunijas kiberuzbrukums 2007. gadā, Ukrainas NotPetya 2017. gadā (~10 mljrd USD zaudējumi globāli, daļa Ukrainas finanšu sektoram). Ieguldījumi finanšu noturībā ir vieni no ROI ziņā ienesīgākajiem.

Praktiskās rekomendācijas

Steidzami (2026.): skaidras naudas rezervju paplašināšana līdz 4 mēnešu apjomam un izkliedēta uzglabāšana; informācijas kampaņa par mājsaimniecību skaidras naudas rezervēm.

Steidzami (2026.–2027.): kritisko maksājumu sistēmu (EKS, TARGET2-LV) replicēšana un kibernoturība; offline POS termināļu spēju paplašināšana.

Vidēja termiņa (2027.–2030.): EZIS ieviešana — pilna ATM tīkla rezerves elektroapgāde, mobilās banku vienības, sociālo pabalstu alternatīvie kanāli.

Ilgtermiņa (2030.–2035.): Baltijas reģionālās maksājumu shēmas izveide (sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas centrālajām bankām) kā rezerves Visa/Mastercard sistēmai.

Cieša sadarbība ar Eiropas Centrālo banku (ECB), EBA un EIOPA — informācijas apmaiņa, kopīgi vingrinājumi (TIBER-EU), krīzes finanšu palīdzības mehānismi.

Banku sektora regulatīvās prasības krīzes situācijai — LB jāizdod jaunas Vadlīnijas par operacionālo noturību (saskaņā ar ES DORA regulu).

CAPEX un OPEX sadalījums

CAPEX (vienreizēji ieguldījumi):

Skaidras naudas rezervju stratēģiskā uzkrāšana un izkliedēta uzglabāšana.
Bankomātu tīkla rezerves elektroapgāde.
Offline POS termināļi un alternatīvās maksājumu sistēmas.
EKS, TARGET2-LV un komercbanku core banking sistēmu replicēšana.
Mobilās banku vienības.
Kriptoaktīvu un zelta rezervju iegāde (ierobežotā apjomā).

OPEX (ikgadējie ekspluatācijas izdevumi):

Skaidras naudas loģistika un bruņotā transporta izmaksas.
Banku SOC un kiberdrošības licences.
FinCERT un starptautiskā informācijas apmaiņa (TIBER-EU).
Mobilās banku vienības uzturēšana.
Sabiedrības finanšu izglītības kampaņas.
Sociālo pabalstu sistēmu alternatīvo kanālu uzturēšana.

Kriptoaktīvu un zelta rezerves

Kā papildus rezerves slānis tradicionālajām (skaidras naudas, FX) rezervēm, Latvijai jāapsver stratēģisko zelta rezervju paplašināšana un ierobežotā apjomā — kriptoaktīvu rezerves kā ārkārtas likviditātes mehānisms.

Stratēģisko zelta rezervju paplašināšana — vairākums Eiropas centrālo banku tur zeltu kā krīzes laika "pēdējās instances" likviditāti. Latvijas Bankas zelta rezerves šobrīd nelielas; mērķis — paplašinājums 5-10 gadu laikā līdz vismaz 50-80 t (atbilstoši Igaunijas, Lietuvas mērogiem proporcionāli).
Zelta rezerves izvietojuma diversifikācija — daļa Latvijā (drošās glabātavās), daļa ārvalstu glabātuvēs (Anglijā, Šveicē), lai novērstu risku, ka visu rezervi nevar piekļūt vienlaicīgi.
Kriptoaktīvu rezerves (ierobežotā apjomā, 0,5-2% no kopējām valsts rezervēm) — galvenokārt Bitcoin un nopietnās stablecoin rezerves kā ārkārtas likviditātes mehānisms, kad tradicionālās banku sistēmas (SWIFT, TARGET2) nav pieejamas.
Kriptoaktīvu pārvaldība caur LB un valsts kases sadarbībā ar regulētajiem custody pakalpojumu sniedzējiem; HSM glabāšana, multi-signature kontroles, ģeogrāfiski izkliedētas atslēgu kopijas.
Juridiskā un regulatīvā bāze kriptoaktīvu izmantošanai valsts pakalpojumu (algu izmaksu, sociālo pabalstu) izmaksai krīzes laikā — testēta sistēma, kuru aktivizēt tikai ekstrēmā krīzē.
Sadarbība ar Igauniju un Lietuvu — Baltijas valstu kopīga pieeja kriptoaktīvu rezervēm un to izmantošanai krīzes situācijās.
Risku piezīme: kriptoaktīvi ir augsta volatilitātes klase ar regulatīviem riskiem; tāpēc tos pieturēt ierobežotā apjomā un kā papildinājumu, nevis aizvietotāju tradicionālajām (zelta, FX) rezervēm.

17. Atkritumu apsaimniekošanas noturība

Atkritumu apsaimniekošanas noturības mērķis ir nodrošināt, lai militāras vai hibrīdkrīzes apstākļos Latvijā saglabātos spēja savākt, transportēt un apstrādāt sadzīves un specifiskos atkritumus, novērstu sanitāros draudus (epidēmijas, parazītus, smakas), apsaimniekotu medicīniskos un iespējami inficētos atkritumus, kā arī cieņpilni apsaimniekotu mirušos (cilvēkus un dzīvniekus). Bez šīs sistēmas pārējās noturības investīcijas (medicīna, ūdens, pārtika) iznīcina sekundārs sanitārais drauds.

Atsauces pieņēmumi: plāns aptver sadzīves atkritumu (cietais sadzīves atkritums — CSA) savākšanu un apstrādi, medicīniskos un bioloģiski bīstamos atkritumus (BBA), būvgružus pēc bombardēšanas (būvniecības atkritumu — BG, ko angliski sauc rubble), ķīmiskos un radioaktīvos atkritumus, kā arī mirušo cilvēku un dzīvnieku apsaimniekošanu. Latvijā ir aptuveni 11 reģionālie sadzīves atkritumu apsaimniekošanas centri (RSAC) un 1 sadedzināšanas iekārta. Šī sadaļa cieši saistīta ar civilās aizsardzības, veselības aprūpes un ūdens/kanalizācijas nodaļām.

MANNAM principa pielietojums atkritumu apsaimniekošanā

Modularitāte — sistēma sastāv no neatkarīgiem reģionālajiem centriem; viens RSAC bojājums neaptur visu sistēmu.

Autonomija — RSAC darbojas ar rezerves elektroapgādi un degvielu vismaz 14 dienas.

Noturība — kritiskie sadedzināšanas un dekontaminācijas objekti aizsargāti pret droniem un sabotāžu.

Neatkarība — vairāki sadedzināšanas/apstrādes objekti reģionos, samazinot atkarību no viena centra.

Adaptēšanās — ārkārtas atkritumu izgāztuves (sertificētas mierlaikā, izmantotas tikai krīzē); mobilās sadedzināšanas vienības.

Mobilitāte — mobilās atkritumu savākšanas brigādes, kas spēj pārvietoties uz cietušajām zonām.

Galvenie tehniskie pasākumi

Sadzīves atkritumu sistēmas noturība

RSAC rezerves elektroapgāde (dīzeļģeneratori, 14 dienu degvielas rezerve) visiem 11 reģionālajiem centriem.

Atkritumu transporta autoparka pielāgojamība — pārejas iespēja uz dīzelis-šķidruma alternatīviem maršrutiem; rezerves daļas un servisa kapacitāte.

Konteineru un savākšanas punktu papildināšana lielo izvietoto patvertņu (sk. civilās aizsardzības nodaļu) un uzņemšanas centru tuvumā.

Atkritumu savākšanas grafiks un loģistika krīzes laikā — prioritāte slimnīcām, patvertnēm, pārtikas tirdzniecībai.

Sadedzināšanas iekārtas (Getliņi EKO Rīgā) un alternatīvu objektu (mobilās iekārtas) kapacitāte un aizsardzība.

Ārkārtas izgāztuvju identificēšana un sertificēšana — vietas, kuras varētu īslaicīgi izmantot, ja regulārie objekti nedarbojas (vismaz 1 katrā pagastā).

Medicīnisko un bioloģiski bīstamo atkritumu (BBA) apsaimniekošana

BBA apstrādes objektu (autoklāvi, sadedzināšanas iekārtas) kapacitātes paplašināšana — krīzes laikā medicīnisko atkritumu apjoms var palielināties 3–5 reizes.

BBA pagaidu drošā uzglabāšana (saldētās vai vēsajās noliktavās) — kapacitāte uz 14–30 dienām, ja apstrāde uz laiku nav iespējama.

Mobilās BBA savākšanas un sadedzināšanas vienības — konteineru tipa iekārtas, kas izvietojamas pie slimnīcām vai lauka medicīnas punktiem.

Inficētu vai potenciāli inficētu atkritumu speciāla apsaimniekošana — protokoli no COVID-19 pieredzes pielāgoti militārajai krīzei (asinis, audi, ievainojumu materiāli).

Personīgās aizsardzības līdzekļu (PPE) rezerves atkritumu apsaimniekošanas darbiniekiem.

Būvgružu un militāro atkritumu apsaimniekošana

Pēcbojājuma būvgružu (rubble) apsaimniekošana — Ukrainas pieredze rāda, ka tas ir milzīgs apjoms (Mariupole vien — miljoniem tonnu); nepieciešamas izgāztuves, šķirošanas iekārtas, lielizmēra transports.

Sadarbība ar būvniecības industriju — pārstrādes un iekārtu pieejamība; bruņuvestes un mīnu meklētāji, jo būvgružos var būt nezīmēta munīcija (UXO).

Eksplozīvo materiālu apsaimniekošana — sadarbība ar NBS sapieru vienībām un Valsts policijas Sprādzienbīstamo objektu neitralizēšanas vienību.

Militārās tehnikas pārstrādes/utilizācijas iespējas pēc kara.

Azbesta un citu bīstamu materiālu specializēta apsaimniekošana.

Ķīmisko un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana

Radioaktīvo atkritumu (Salaspils Baldones glabātava "Radons") aizsardzība un kapacitātes paplašināšana, ja krīzes laikā veidojas papildu atkritumi.

Ķīmisko atkritumu (rūpnīcas, laboratorijas, militārā darbība) drošās uzglabāšanas spējas.

CBRN dekontaminācijas atkritumu apsaimniekošana (saskaņojot ar civilās aizsardzības nodaļā minēto).

Specializēta personāla rezerve šo atkritumu darbam — radiācijas dozimetri, ķīmiskās aizsardzības tērpi.

Mirušo cilvēku un dzīvnieku apsaimniekošana

Mirušo cilvēku cieņpilnās apsaimniekošanas plāns — masu upuru gadījumā (MASCAL no medicīnas nodaļas) nepieciešamas pagaidu morgu un krāsmatu telpas.

Saldēšanas spējas mirušo glabāšanai — esošo slimnīcu un kapsētu morgu paplašināšana ar mobilajām saldētajām konteinera vienībām; aplēstā kapacitāte 1000–3000 vietām (atkarībā no scenārija).

DNS un dokumentēšanas spēja masu upuru gadījumā — sadarbība ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru.

Apbedīšanas un kremēšanas kapacitāte — Rīgas Krematorija un citas; rezerves kapacitāte vai ārvalstu (Lietuvas) palīdzība.

Reliģiskās organizācijas un sociālie dienesti — psiholoģiskais atbalsts piederīgajiem; identificēšanas un ziņošanas procedūras.

Lauksaimniecības dzīvnieku (govis, cūkas, putni) masveida apsaimniekošana — slimību epidēmijas vai elektroapgādes pārtraukuma rezultātā var iet bojā tūkstoši dzīvnieku; speciālas izgāztuves vai dedzināšanas vietas.

Sabiedrības informēšana un sadarbība

Sabiedrības informēšana par atkritumu apsaimniekošanu krīzes laikā — kā šķirot, kur izlikt, ko darīt ar bīstamiem materiāliem.

Mājsaimniecību sagatavotība — atkritumu maisi, dezinfekcijas līdzekļi krīzes laikā (kad regulārā savākšana var būt aizkavēta).

Atkritumu kompaniju (CleanR, Eko Rīga, Pierīgas Atkritumu Apsaimniekotājs un citas) iesaiste krīzes plānošanā; rezervisti un mobilizācijas plāni.

Izmaksu kopsavilkums pa apakšsistēmām

Apakšsistēma	VAIROGS (M €)	EZIS (M €)	CIETOKSNIS (M €)
RSAC rezerves elektroapgāde, degvielas rezerves	10	30	65
Atkritumu transporta autoparka noturība un rezerves daļas	8	25	55
Ārkārtas izgāztuvju sertificēšana un sagatavošana	5	18	40
BBA apstrādes kapacitātes paplašināšana, mobilās vienības	12	40	90
BBA pagaidu drošās uzglabāšanas saldētavas	4	15	35
Būvgružu apsaimniekošanas iekārtas un izgāztuves	8	30	75
UXO/sapieru sadarbība, eksplozīvo materiālu apstrāde	3	12	28
Ķīmisko un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas spēja	4	15	38
Mirušo cilvēku apsaimniekošana (mobilās saldētavas, kremēšana)	6	22	50
Lauksaimniecības dzīvnieku masveida apsaimniekošana	3	10	22
PPE atkritumu darbiniekiem, dezinfekcijas materiāli	2	6	14
Apmācība, koordinācija, sabiedrības informēšana	2	7	15
Rezerve, projekta vadība, inflācijas buferis (~10%)	7	23	53
KOPĀ	≈ 74	≈ 253	≈ 580

Finansējuma sadalījums pēc MANNAM principa: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un pašvaldības — sadzīves atkritumu sistēmas (~40%); Veselības ministrija — BBA un medicīniskie atkritumi (~15%); ES fondi (Cohesion, RRF, LIFE) — modernizācija un krīzes spēju attīstība (~25%); valsts budžets — radioaktīvie atkritumi, kara noziegumu izmeklēšanas atbalsts, mirušo apsaimniekošana (~15%); privātais sektors (atkritumu apsaimniekotāji) — autoparks un infrastruktūra (~5%).

Trīs scenāriji

bāzes situācija (neko nedarīšanas scenārijs, 0 M €)

Latvijas pašreizējais stāvoklis bez papildu ieguldījumiem. Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri (RSAC) bez pilnvērtīgas rezerves elektroapgādes; medicīnisko atkritumu apstrādes kapacitāte vienā centralizētā objektā; mirušo apsaimniekošana krīzē neplānota.

Sadzīves atkritumu savākšana pārtraukta uz 7–14 dienām pilsētās.

Sanitārā situācija pilsētās: kritiska — smakas, parazīti, paaugstināts epidēmiju risks.

Medicīnisko atkritumu (BBA) apstrāde pārtraukta vai aizkavēta; pieaug slimnīcas iekšējo infekciju risks.

Būvgružu apsaimniekošana ilgs gadiem (kā Mariupolē); UXO/nezīmētās munīcijas risks būvgružos rada papildu upurus.

Mirušo cieņpilna apsaimniekošana apdraudēta; iespējami pagaidu masu kapi.

Sekundārās slimības (vides piesārņojums, parazīti) kļūst par reālu papildu mirstības faktoru.

Ekonomiskie zaudējumi (1 mēn.): 150–300 M €.

VAIROGS — minimālā noturība (≈ 74 M €)

Pamata rezerves elektroapgāde galvenajiem 4–5 RSAC; degvielas rezerves 7 dienām.

Atkritumu autoparka pamata rezerves daļu krājumi.

3–4 ārkārtas izgāztuves identificētas un sertificētas.

BBA apstrādes pamata paplašināšana; pamata pagaidu saldētava.

Pamata sapieru sadarbība UXO gadījumiem; pamata mirušo apsaimniekošanas plāns.

EZIS — optimālā noturība (≈ 253 M €)

Visi 11 RSAC ar rezerves elektroapgādi; 14 dienu degvielas rezerves.

Atkritumu autoparka 25–30% rezerves kapacitāte; pilna rezerves daļu sistēma.

10+ ārkārtas izgāztuves visā Latvijā; vienkāršotā procedūra to aktivizēšanai.

4–5 mobilās BBA sadedzināšanas vienības; pagaidu saldētavas pie galvenajām slimnīcām.

Pilna sapieru sadarbība un UXO apsaimniekošanas spēja; specializēta būvgružu šķirošana.

Mobilās morga saldētavas (kapacitāte 1500 vietām kopā); paplašināta kremēšanas kapacitāte.

Specializētas izgāztuves un sadedzināšanas vietas masveida dzīvnieku apsaimniekošanai.

CIETOKSNIS — maksimālā noturība (≈ 580 M €)

Visu RSAC pilnvērtīga noturība (30 dienu autonomija); 1–2 jaunas sadedzināšanas iekārtas reģionos.

50% rezerves kapacitāte atkritumu autoparkam; pilna alternatīvā degvielas sistēma.

20+ ārkārtas izgāztuves; mobilās šķirošanas iekārtas.

Pilna BBA sistēma ar 8–10 mobilajām sadedzināšanas vienībām un nacionālu rezerves saldētavu.

Pilna būvgružu apsaimniekošanas sistēma ar pārstrādes un sapieru spējām (kā Ukrainas plānos).

3000+ vietu morga saldētavu kapacitāte; pilna kremēšanas un identificēšanas sistēma; sadarbība ar reliģiskām organizācijām.

Pilnvērtīga ķīmisko un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas spēja.

Triecienu scenāriju analīze

Uzbrukuma raksturojums: kombinēti triecieni rada masveida atkritumu pieaugumu — 5–10 raķešu/dronu uzbrukumi pret Rīgas pilsētbūvniecību rada miljoniem tonnu būvgružu, simtus mirušo civilo iedzīvotāju un ievainoto, paplašinātu medicīniskā darba (līdz ar to — BBA) apjomu, iespējami arī CBRN atkritumi. Vienlaicīgi var notikt elektroapgādes pārtraukumi (kas atspējo RSAC) un transporta traucējumi (kas ietekmē atkritumu pārvadāšanu).

Kritērijs	Bez ieguldījumiem	VAIROGS	EZIS	CIETOKSNIS
Sadzīves atkritumu savākšanas regularitāte	Pārtraukta uz 7–14 d.	Aizkavēta, daļēja	Saglabāta ar grūtībām	Praktiski normāla
Sanitārā situācija pilsētās	Kritiska; smakas, parazīti	Pasliktināta	Pārvaldāma	Normāla
Epidēmiju (zarnu, sezonālie) risks	Augsts	Mērens	Zems	Minimāls
Medicīnisko atkritumu (BBA) apstrāde	Pārtraukta vai aizkavēta	Daļēja	Saglabāta	Pilnvērtīga
Būvgružu apsaimniekošana (laika ziņā)	Gadi (kā Mariupolē)	Mēneši ar ārvalstu palīdzību	Nedēļas līdz mēneši	Dienas līdz nedēļas
Mirušo cieņpilna apsaimniekošana	Apdraudēta; masu kapi	Daļēja, ar grūtībām	Saglabāta, ar aizkavēšanos	Pilnvērtīga
UXO/nezīmētās munīcijas risks būvgružos	Augsts; papildu upuri	Mērens	Pārvaldīts	Sistemātiski pārvaldīts
Sekundārās slimības (vides piesārņojums, parazīti)	Reāls papildu mirstības faktors	Ierobežots	Minimāls	Praktiski nav
Ekonomiskie zaudējumi (1 mēn., M €)	150–300	60–100	20–40	< 10

Piezīme: atkritumu apsaimniekošana ir "nemīlams" sektors plānošanas un finansējuma piesaistīšanas kontekstā, bet tā nepilnvērtīga darbība var iznīcināt citu nozaru ieguldījumus. Piemēram, ja medicīna ir lieliska, bet medicīniskie atkritumi netiek pareizi apsaimniekoti, var sākties slimnīcas iekšējās infekcijas. Ja mirušie netiek cieņpilnā veidā apglabāti, sabiedrība zaudē uzticību valstij. Ukrainas pieredze rāda, ka būvgružu apsaimniekošana ir viens no kara seku ekonomikas atjaunošanas kritiskākajiem faktoriem (Mariupoles atjaunošana tiek aplēsta vairāku miljardu € apjomā tikai būvgružu likvidācijai).

Praktiskās rekomendācijas

Steidzami (2026.): RSAC pamata rezerves elektroapgāde galvenajiem 4–5 centriem; ārkārtas izgāztuvju identificēšana un juridiskā sagatavošana.

Steidzami (2026.–2027.): BBA apstrādes kapacitātes paplašināšana saskaņā ar medicīnas nodaļas plāniem; mobilās morga saldētavas pirkums.

Vidēja termiņa (2027.–2030.): EZIS ieviešana — pilnvērtīga rezerves elektroapgāde, mobilās BBA vienības, UXO apsaimniekošanas spēja.

Ilgtermiņa (2030.–2035.): pilnīga sistēmas modernizācija; jaunas sadedzināšanas iekārtas reģionos; nacionālā morga rezerves saldētava.

Sadarbība ar Ukrainas atkritumu apsaimniekotājiem — pieredzes pārņemšana par būvgružu apsaimniekošanu un masu upuru apstrādi (sensitīvs, bet praktiski vērtīgs avots).

Sabiedrības izglītošana — krīzes atkritumu šķirošanas un higiēnas pamati; mājsaimniecību sagatavotība pagaidu uzglabāšanai.

CAPEX un OPEX sadalījums

CAPEX (vienreizēji ieguldījumi):

RSAC rezerves elektroapgāde un degvielas glabāšanas iekārtas.
Atkritumu transporta autoparka rezerves vienības.
Ārkārtas izgāztuvju sertificēšana un sagatavošana.
BBA mobilās sadedzināšanas vienības, pagaidu saldētavas.
Būvgružu apsaimniekošanas iekārtas, UXO/sapieru ekipējums.
Mobilās morga saldētavas, kremēšanas kapacitāte.

OPEX (ikgadējie ekspluatācijas izdevumi):

RSAC ekspluatācija un personāls.
Atkritumu transporta degviela un servisa līgumi.
BBA apstrādes ķīmiskās vielas un patērējamie materiāli.
Vingrinājumi UXO atklāšanā un drošā apstrādē.
PPE darbiniekiem (atjaunošana un rotācija).
Sabiedrības informēšanas kampaņas par atkritumu šķirošanu krīzē.

18. Kopējais nacionālais budžeta kopsavilkums un secinājumi

Pa nozarēm

Tabulā apkopots visu 12 noturības nozaru budžets pa trīs scenārijiem. Šie skaitļi ir konceptuāli orientieri (pārliecības klase C1, ±50%), nevis iepirkuma budžets.

Nr.	Nozare	VAIROGS (M €)	EZIS (M €)	CIETOKSNIS (M €)
1	Enerģētika	1 900	4 700	8 100
2	Ūdens + kanalizācija	308	650	1 200
3	Siltumapgāde	925	2 922	5 562
4	Civilie sakari	10	48	110
5	IT un kiberdrošība	65	123	240
6	Veselības aprūpe	205	725	1 610
7	Transports un loģistika	315	1 250	2 870
8	Pārtikas drošība	143	510	1 125
9	Civilā aizsardzība un patvertnes	208	1 070	3 385
10	Pārvalde un CoG	138	517	1 140
11	Finanses un maksājumi	87	300	672
12	Atkritumu apsaimniekošana	74	253	580
KOPĀ (M €)		≈ 4 378	≈ 13 068	≈ 26 594
KOPĀ (mljrd €)		≈ 4,4	≈ 13,1	≈ 26,6

Pamatnozares (6.–10. nodaļa, enerģētika, ūdens/kanalizācija, siltums, sakari, IT) EZIS līmenī veido ≈ 8,4 mld. EUR, jaunās nozares (11.–17. nodaļa, veselība, transports, pārtika, civilā aizs., pārvalde, finanses, atkritumi) EZIS līmenī — ≈ 4,6 mld. EUR. Šis sadalījums ir noderīgs prioritizācijas diskusijām: lai gan jaunās nozares katra ir mazāka apjoma, tās kopā veido ~⅓ no kopējā portfeļa un bez tām citu nozaru ieguldījumi zaudē kontekstu.

Kopsumma un IKP konteksts

Latvijas IKP 2025. gadā ir aptuveni 42 mld. EUR. Pa scenārijiem nacionālās noturības portfelis attiecas uz IKP šādi:

Scenārijs	Kopsumma	% no IKP	Ja sadalīts 10–15 gados	Pielīdzināmība
VAIROGS (A)	≈ 4,4 mld. EUR	~10%	~0,7–1,0% gadā	Pamata sagatavotības līmenis
EZIS (B)	≈ 13,1 mld. EUR	~31%	~2,0–3,1% gadā	Salīdzināms ar Somijas/Igaunijas pieeju
CIETOKSNIS (C)	≈ 26,6 mld. EUR	~63%	~4,2–6,3% gadā	Selektīvs, atsevišķiem kritiskiem mezgliem

Aplēstie kombinētie nacionālie zaudējumi viena gada militāra konflikta vai ilgstošas hibrīdkrīzes laikā bez sagatavošanās varētu pārsniegt 30–50 mld. EUR (~75–120% IKP) plus cilvēku zaudējumus un valsts leģitimitātes erozijas izmaksas. Tas nozīmē, ka pat EZIS līmeņa ieguldījumi atmaksājas pat tad, ja krīze notiek tikai daļēji.

Visu sektoru prioritātes (apvienots saraksts)

Visu nodaļu kopējais ieteikums — vispirms īstenot tos pasākumus, kuriem ir lielākais zaudējumu novēršanas efekts uz katru ieguldīto eiro ("ātrie uzvarētāji"):

Skaidras naudas un degvielas rezervju paplašināšana — relatīvi lēti, bet ārkārtīgi liels efekts pirmajās krīzes dienās.

Brīdināšanas sistēmas (sirēnas, Cell Broadcast, Meshtastic) — viens no ROI ziņā ienesīgākajiem pasākumiem; novērš tiešus cilvēku zaudējumus.

Esošo patvertņu inventarizācija un pamata pielāgošana — relatīvi lēti, bet milzīgs efekts uz iedzīvotāju aizsardzību.

90 dienu medikamentu un pārtikas rezerves — kritiskas pirmā mēneša noturībai.

CoG un valsts reģistru replicēšana — bez šiem visu pārējo nozaru investīcijas zaudē kontekstu.

Kibernoturība kritiskajām IT un maksājumu sistēmām — kā parāda Ukrainas pieredze, tas ir gandrīz garantēts uzbrukuma vektors.

Pretdronu aizsardzība visnozīmīgākajiem objektiem — tehnoloģija strauji attīstās, izmaksas krīt, efekts pieaug.

Sadarbība Baltijas mērogā — vienota plānošana ar Lietuvu un Igauniju, kopīgas rezerves, koordinēta loģistika; tas paplašina ROI un samazina paralēlo izdevumu risku.

Valsts īpašās Noturības programmas izveide (līdzīgi kā Igaunijas Riigi Kaitseinvesteeringute Keskus) ar centralizētu plānošanu un decentralizētu izpildi.

Izveidot kritiskās infrastruktūras operatoru personāla civilās rezervēšanas (civilian reservation) sistēmu sadarbībā ar AM un IeM. Jānosaka konkrēti amati (piemēram, augstsprieguma tīklu dispečeri, SCADA inženieri, slimnīcu ķirurgi), kuri krīzes laikā ir pakļauti "civilajai mobilizācijai" un paliek savos posteņos civilās noturības nodrošināšanai, nevis tiek iesaukti militārajā dienestā.

Prioritizācijas matrica (izmaksas vs. ietekme vs. īstenošanas ātrums)

Tabula apkopo galvenos noturības pasākumus, sarindojot tos pēc kopējās prioritātes — kombinējot ietekmi uz dzīvību saglabāšanu, izmaksas un īstenošanas ātrumu. 1. prioritāte ir "ātrās uzvaras" — ieguldījumi ar ļoti augstu ietekmes/izmaksu attiecību, kas īstenojami 1-3 gadu laikā. 4. prioritāte ir niche risinājumi, kas vērtīgi specifiskos scenārijos, bet nav obligāti pamata noturības programmā.

Pasākums	Izmaksas	Ietekme	Īstenošanas ātrums	Prioritāte
Brīdināšanas sistēmas (sirēnas, Cell Broadcast, Meshtastic)	Zemas (10-50 M €)	Ļoti augsta — tieši glābj dzīvības	Ātrs (1-2 gadi)	1 — augstākā
Skaidras naudas un degvielas rezervju paplašināšana	Vidējas (50-200 M €)	Augsta — pirmajām krīzes dienām kritiski	Ātrs (1 gads)	1 — augstākā
90 dienu medikamentu un pārtikas rezerves	Vidējas (100-300 M €)	Augsta — pirmā mēneša izdzīvošana	Ātrs (1-2 gadi)	1 — augstākā
Patvertņu inventarizācija un pamata pielāgošana	Zemas (50-100 M €)	Ļoti augsta — civiliedzīvotāju zaudējumi	Ātrs (2-3 gadi)	1 — augstākā
SCADA/OT air-gap un immutable backups	Vidējas (50-150 M €)	Ļoti augsta — novērš kibersabrukumu	Ātrs (1-3 gadi)	1 — augstākā
CoG pēctecības procedūras un reģistru replikācija	Zemas (20-80 M €)	Augsta — valsts darbības nepārtrauktība	Ātrs (1 gads)	1 — augstākā
Pretdronu aizsardzība kritiskajiem objektiem	Augstas (200-800 M €)	Augsta — novērš tiešus zaudējumus	Vidēja (2-4 gadi)	2 — augsta
Slimnīcu autonomija (7+ dienu degviela, BESS)	Vidējas (50-150 M €)	Augsta — medicīnas pakalpojumu nepārtrauktība	Vidēja (2-3 gadi)	2 — augsta
Mikrotīkli un BESS kritiskajiem objektiem	Augstas (300-800 M €)	Augsta — elektroapgādes redundance	Vidēja (3-5 gadi)	2 — augsta
Dual-fuel siltumapgādes modernizācija	Augstas (500-1 500 M €)	Augsta — ziemas izdzīvošana	Vidēja (3-7 gadi)	2 — augsta
Mobilās lauka slimnīcas (Role 2/3)	Vidējas (100-400 M €)	Vidēja-augsta — MASCAL situācijās kritiski	Vidēja (2-4 gadi)	2 — augsta
Pontonu tilti un mobilās ceļu remonta brigādes	Vidējas (50-180 M €)	Vidēja-augsta — transporta tīkla atjaunošana	Vidēja (2-3 gadi)	2 — augsta
Civilā transporta mobilizācijas sistēma	Zemas (10-50 M €)	Vidēja — evakuācijas spēja	Ātrs (1-2 gadi)	2 — augsta
Jaunas patvertnes (Somijas tipa)	Ļoti augstas (1 000+ M €)	Augsta — ilgtermiņa civiliedzīvotāju aizsardzība	Lēns (10-20 gadi)	3 — vidēja
SMR (mazie modulārie reaktori)	Ļoti augstas (2-6 mljrd €)	Augsta — energoneatkarība	Lēns (10-15 gadi)	3 — vidēja
Pilna CBRN aizsardzība iedzīvotājiem	Ļoti augstas (1-2 mljrd €)	Vidēja — specifiskos scenārijos kritiska	Lēns (10-15 gadi)	3 — vidēja
Rail Baltica pilna fortifikācija	Ļoti augstas (500-1 000 M €)	Vidēja — atkarīgs no NATO mobilitātes scenārijiem	Lēns (5-10 gadi)	3 — vidēja
Petrotermālā/ģeotermālā enerģija	Augstas (100-500 M €)	Zema-vidēja — niche risinājums	Lēns (5-10 gadi)	4 — zema
Kriptoaktīvu rezerves paplašināšana	Vidējas (50-200 M €)	Zema-vidēja — niche likviditātes mehānisms	Vidēja (2-5 gadi)	4 — zema

Stratēģiskā loģika: pirms 2030. gada īstenot visus 1. un 2. prioritātes pasākumus (tas atbilst aptuveni EZIS/OPTIMUM portfeļa līmenim, ~13 mljrd EUR 10 gadu horizontā). 3. un 4. prioritāte — pēc 2030. gada, atkarībā no draudu ainas attīstības un budžeta iespējām. Reizi 2 gados jāpārskata matrica, balstoties uz reālo iepirkumu rezultātiem un mainīgo ģeopolitisko kontekstu.

Tā kā investīciju mērogs ir miljardos eiro, pastāv risks, ka miera laikā strauji pieaugs elektroapgādes, ūdens vai siltuma tarifi iedzīvotājiem un biznesam, graujot valsts ekonomisko konkurētspēju vēl pirms jebkādas krīzes sākšanās. Stratēģijā jāiekļauj drošības klauzula: Noteikt maksimāli pieļaujamos civilās noturības komponentes griestus patēriņa tarifos (piemēram, ne vairāk kā 5–7% pieaugums) un tie nedrīkst būt manāmi lielāki kā kaimiņvalstīs. Viss, kas pārsniedz šos griestus, jāparedz segt no valsts budžeta ārkārtas aizņēmumiem vai mērķtiecīgiem ES drošības fondiem (RRF, CEF, Kohēzija).

Beigu piezīme

Šis dokuments piedāvā stratēģisko ietvaru un sākotnējo aplēsi. Reālai īstenošanai nepieciešami:

Detalizēta esošo sistēmu inventarizācija (piem., cik faktiski Latvijā darbojas patvertņu, cik dienām pietiek esošās skaidras naudas rezerves, cik degvielas rezervju ir slimnīcām, utt.);

Tehniskie projekti katrā jomā ar pārliecības klases C2/C3 izmaksu aplēsēm;

Institucionālā arhitektūra (kura iestāde par ko atbildīga, balstoties uz 4.3. nodaļas RACI matricu);

Finansēšanas avotu strukturēšana — AM aktīvajai aizsardzībai, tarifi operatoru pasīvajai aizsardzībai, valsts budžets un ES fondi sabiedriskā labuma komponentēm;

Ikgadējās izpildes uzraudzība un atjaunošana, ar reizi 2 gados pārskatāmiem izmaksu modeļiem.

Reizi pusgadā jātestē vismaz viens kombinēts scenārijs ar visu kritisko nozaru iesaisti, lai pārbaudītu, vai pieņēmumi par savstarpējām atkarībām un atjaunošanas laikiem joprojām ir reālistiski.

ceturtdiena, 2026. gada 21. maijs

Nozaru noturības stiprināšanas programma Latvijai

Ievads. Kāpēc tagad? Ģeopolitiskais konteksts un Ukrainas mācības

Saturs

1. Kopsavilkums un stratēģiskā izvēle

2. Tvērums, klasifikācija, pieņēmumi un metodika

Apdraudējumu klasifikācija

3. MANNAM princips un vienotā scenāriju skala

4. Savstarpējās atkarības, minimālais valsts darbības režīms un pārvaldība

5. Kopējais investīciju portfelis un finansēšanas loģika

6. Latvijas energosistēmas noturības stiprināšana

Kombinēts trieciens pret Latvijas energosistēmu — scenāriju analīze

Izkliedētie vēja parki un saules + BESS decentralizācija

7. Ūdensapgādes un kanalizācijas noturība kara apstākļos

Ūdensapgādes pasākumi

Kanalizācijas pasākumi

Ūdens/kanalizācijas scenāriji pie uzbrukuma

7.1. MANNAM principa pielietojums ūdensapgādē un kanalizācijā

CAPEX un OPEX sadalījums

Scenārijs 0 — bāzes situācija (neko nedarīšanas scenārijs, 0 M €)

Portatīvās laboratorijas un iedzīvotāju testēšanas komplekti

8. Siltumapgādes noturība krīzes situācijā

Scenāriji kara apstākļos

8.1. MANNAM principa pielietojums siltumapgādē

CAPEX un OPEX sadalījums

Scenārijs 0 — bāzes situācija (neko nedarīšanas scenārijs, 0 M €)

9. Latvijas civilo sakaru noturība

Scenāriji — kas tiek izdarīts un kādas spējas ir

9.1. MANNAM principa pielietojums sakaru sistēmās

Scenārijs 0 — bāzes situācija (neko nedarīšanas scenārijs, 0 M €)

10. IT sistēmu noturība

Scenāriji

10.1. MANNAM principa pielietojums IT sistēmās

CAPEX un OPEX sadalījums

Scenārijs 0 — bāzes situācija (neko nedarīšanas scenārijs, 0 M €)

11. Veselības aprūpes sistēmas noturība krīzes apstākļos

Trīs scenāriji

CAPEX un OPEX sadalījums

12. Transporta un loģistikas sistēmas noturība

Gaisa transports

Degvielas stratēģiskās rezerves un loģistika

Civilā transporta mobilizācija

Trīs scenāriji

CAPEX un OPEX sadalījums

Degvielas autonomija un dzelzceļa redundance

13. Pārtikas drošības un piegādes noturība

Trīs scenāriji

CAPEX un OPEX sadalījums

14. Civilās aizsardzības un patvertņu sistēmas noturība

Trīs scenāriji

CAPEX un OPEX sadalījums

15. Pārvaldes, tiesiskuma un valsts pārvaldes nepārtrauktības noturība

Trīs scenāriji

CAPEX un OPEX sadalījums

SCADA/OT air-gap, manuālais rezerves režīms un immutable backups

16. Finanšu sistēmu un maksājumu noturība

Trīs scenāriji

CAPEX un OPEX sadalījums

Kriptoaktīvu un zelta rezerves

17. Atkritumu apsaimniekošanas noturība

Trīs scenāriji

CAPEX un OPEX sadalījums

18. Kopējais nacionālais budžeta kopsavilkums un secinājumi

Prioritizācijas matrica (izmaksas vs. ietekme vs. īstenošanas ātrums)

Beigu piezīme

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Nozaru noturības stiprināšanas programma Latvijai