Datorspēle "Mežabrāļi"

Uztaisīju dāvanu 11. novebra svētkos - datorspēli "Mežabraļi". Lejuppielādēt https://failiem.lv/f/s5tbjhpgpyufrh86 Šobrīd pieejama DEMO versija. Par atbalstu rakstiet uz janis.ratkevics@gmail.com Ja būs interese, tad uztaisīšu pilno spēli. Sākumam plānoju savākt ap 5000 euro.

Par koplietota valsts bezpilota gaisa kuģu sistēmu tīkla izveidi valsts pārvaldes dienestu uzdevumu izpildes nodrošināšanai

Rīgā, 2026. gada septembrī

1. Kopsavilkums

Koncepcijas pamatā ir visā valsts teritorijā izvietots automatizētu dronu bāzes staciju (turpmāk – dronu ligzdu) tīkls ar vienotu sertificētu operatoru. Ikviens iesaistītais dienests var pieprasīt drona nosūtīšanu uz notikuma vietu

Hormuzas krīze un Latvija

Globālās enerģijas šoka analīze un nacionālā atbildes stratēģija

Kopsavilkums

2026. gada 28. februārī ASV un Izraēla veica pārsteiguma triecienus pret Irānu, kas izraisīja Hormuzas šauruma slēgšanu — caur šo 33 km plato jūras savienojumu plūst aptuveni 20% pasaules naftas un būtiska daļa Kataras LNG. Šis ir vēsturē smagākais enerģijas piegādes traucējums, lielāks par 1970. gadu krīzi un Ukrainas kara ietekmi kopā.

Nozaru noturības stiprināšanas programma Latvijai

Ievads. Kāpēc tagad? Ģeopolitiskais konteksts un Ukrainas mācības

Šī stratēģija nav teorētisks vingrinājums vai nākotnes scenārija plānošana. Tā ir tieša reakcija uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju un faktoriem, kas padara civilās noturības investīcijas neatliekamas tieši tagad — 2026. gadā.

Krievijas agresija pret Ukrainu (sākot ar 2014. gadu un eskalējoties 2022. gadā) ir parādījusi, kā mūsdienu konflikts mērķē tieši uz civilo infrastruktūru — enerģētiku, ūdeni, siltumu, sakarus, slimnīcas. Pirms Ukrainas pieredzes daudzas Eiropas valstis šādu draudu uzskatīja par teorētisku.

Par pretdronu un daudzslāņu pretgaisa aizsardzību

Man nav pieejas klasificētai informācijai Latvijā vai Ukrainā, bet pats darbojos dronu nozarē, palīdzu Ukrainai jau no 2014. gada, ir izveidojies paziņu loks un internetā par šo tēmu pieejams diezgan daudz informācijas. Tādēļ šo dokumentu formulēju kā atklātos avotos balstītu politikas, spēju attīstības un organizatoriskās reformas priekšlikumu. Pamata dokuments par aizsardzības tematiku https://jratkevics.blogspot.com/2025/04/par-daramajiem-darbiem-aizsardzibas.html

Demogrāfija, veselība un migrācija: Latvijas pastāvēšanas aritmētika

Turpinot savu rakstu sēriju par valsts attīstību, šoreiz par demogrāfiju. Arī nav mana tēma, bet šo to papētīju, un viedoklis ir.

On national debt and the monetary system (updated April 6)

When I published my first document on long-term national development https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html , I received several questions and suggestions that nothing would happen, because there would be a huge debt crisis in the World, everything would collapse, etc. and I would not solve anything. Such a scenario is serious enough to warrant closer examination. I outline several possible approaches to addressing this issue. I outline them below. I do not claim to be an expert or to possess the ultimate truth. This is a conceptual proposal for discussion. As usual at this stage, this is not a marketing document.

Par valstu parādu un monetāro sistēmu (ar papildinājumiem 06.04.)

Kad publicēju savu pirmo dokumentu par ilgtermiņa valsts attīstību https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html , tad saņēmu vairākus jautājumus un norādes par to, ka nekas nesanāks, jo būs milzu parādu krīze Pasaulē, viss sabruks utt. un neko es neatrisināšu. Jāsaka šāds scenārijs ir ar pietiekami lielu risku, lai to apskatītu sīkāk. Man ir dažas idejas kā to visu risināt. Zemāk izklāstu. Uz eksperta titulu un patiesību pēdējā instancē nepretendēju. Šis ir konceptuāls piedāvājums diskusijai. Kā parasti šajā stadijā tas nav marketinga dokuments.

Par izglītības reformu

 Pēc pirmā raksta publikācijas par valsts attīstības redzējumu https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html un papildinājuma par nodokļiem un ēnu ekonomiku https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/par-nodoklu-izmainam.html , saņēmu daudz jautājumus un norādes par cilvēkkapitāla attīstību, imigrāciju un izglītības reformu. Cilvēkkapitāla attīstība ietver sevī demogrāfiju, veselību, izglītību. Cilvēkkapitāls ir mūsu attīstības galvenais faktors. Šajā rakstā vairāk par izglītību. Atšķirība no ekonomikas, militārā jomas un IT, izglītība nav mana tēma, bet šo to papētīju un izsaku savas domas. Mums ir jāsagatavo mūsu cilvēki nākotnei. Nākotni precīzi nevar paredzēt, bet cilvēku var izglītot tā, lai tas spētu adoptēties dažādiem nākotnes scenārijiem. Brīdinu - programma ambicioza, reālistiska, grūta, tieša, nepolitkorekta. Tas nebūs par “sasniegt vidējos ES rādītājus”. Es metu izaicinājumu Pasaules līderiem! Kā parasti šeit nerakstu kā un ko popularizēt, kā pārliecināt vēlētājus un politiķus, kā pārdot, kā tikt pie varas. Par to citreiz. Šeit par to, kas jādara jau esot pie varas.