Pieminot 14. jūnijā represiju upurus, sevišķu godu vēlos
atdot tiem, kuri cīnījās. Kuri Brīvību pelnījuši visvairāk, jo bija
gatavi atdot par to savas dzīvības!
-
Frīdrihs Feldmanis (1911) – Latvijas armijas 10. Aizputes kājnieku pulka virsleitnants. Ieskaitīts sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā. Nošāva krievu majoru Doroščenko Litenē 14.06.41, un tika nogalināts.
-
Arvīds Lulla (1900) – Latvijas armijas 623. artilērijas pulka kapteinis. Ieskaitīts sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā. Šāva uz čekistiem Litenē 14.06.41. Nošauts Astrahaņas cietumā 28.11.41.
-
Kalupes pag. policists un aizsargs Jānis Babris (1904) pretojās izsūtīšanai: nošāva grupas vadītāju — milicijas iecirkņa pilnvaroto Slicu un ievainoja rokā LK(b)P Daugavpils pilsētas komitejas pilnvaroto un partijas kandidātu Jozānu. Pats Babris aizbēga. Uz Krasnojarskas novada Dzeržinskas rajonu deportēja viņa sievu Darju (1900-1947), kā arī dēlus Viktoru (1934-1942), Pēteri (1930) un Ēvaldu (1926). Abi pēdējie izdzīvoja un atbrīvoti 14.03.57.
-
L.k.o.k. Kārlis Zālītis (1895) – Valkas apriņķa kara priekšnieks 1939.-40. gadā. Nošāva vienu no čekistiem 14.06.41. savā dzīvoklī Rīgā, Šarlotes ielā 28-1, un pēc tam nošāvās. Arestēja viņa meitu Veltu (1922), kura nonāca Molotovas apgabala “Usoļlagā”. Viņas tālākais liktenis nav zināms.
Jānis Ratkevičs
