Par izglītības reformu

 Pēc pirmā raksta publikācijas par valsts attīstības redzējumu https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html un papildinājuma par nodokļiem un ēnu ekonomiku https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/par-nodoklu-izmainam.html , saņēmu daudz jautājumus un norādes par cilvēkkapitāla attīstību, imigrāciju un izglītības reformu. Cilvēkkapitāla attīstība ietver sevī demogrāfiju, veselību, izglītību. Cilvēkkapitāls ir mūsu attīstības galvenais faktors. Šajā rakstā vairāk par izglītību. Atšķirība no ekonomikas, militārā jomas un IT, izglītība nav mana tēma, bet šo to papētīju un izsaku savas domas. Mums ir jāsagatavo mūsu cilvēki nākotnei. Nākotni precīzi nevar paredzēt, bet cilvēku var izglītot tā, lai tas spētu adoptēties dažādiem nākotnes scenārijiem. Brīdinu - programma ambicioza, reālistiska, grūta, tieša, nepolitkorekta. Tas nebūs par “sasniegt vidējos ES rādītājus”. Es metu izaicinājumu Pasaules līderiem! Kā parasti šeit nerakstu kā un ko popularizēt, kā pārliecināt vēlētājus un politiķus, kā pārdot, kā tikt pie varas. Par to citreiz. Šeit par to, kas jādara jau esot pie varas.

 Saturs

1. Par vispārējo izglītību Lietas, kas nepieciešamas vispārējai personas attīstībai 4

Nedaudz detalizētāk par programmēšanu 7

Patriotiskā audzināšana 12

Rakstura audzināšana 16

Līderība un komandas darbs 21

Veselības mācība 23

Mācību satura veidošana un pieejamība tiešsaistē 29

Atmiņas treniņi 42

Uzņēmējdarbība 44

Laika plānošana un darba režīms kā pamatprasme 48

STEM izglītība un stundu sadalījums 50

Ārpusskolas aktivitātes 62

Skolotāji 63

Skolēni 66

Latvija - Pasaules valodu puduris! 70

Elite 105

Valodu elite un smadzeņu attīstība 116

Vēl par izglītību pa līmeņiem 137

Pirmsskolas izglītība (0-6 gadi) 137

Pamatskola 143

Vidusskola 144

Profesionālā izglītībā 145

Augstskola 146

Mūžizglītība 149

Specifiskās militārās programmas 150

Vēl labi piemēri, kas būtu jāpārņem 155

Sistēma kopumā 155

Specifiskās programmas 156

…un daži ne tik labi piemēri vai no kā būtu jāizvairās 161

KOPSAVILKUMS — LATVIJAS ĢEOPOLITISKĀ TRANSFORMĀCIJA 2050-2100 162

Cik tas maksās un kur ņemt naudu? 180

Mazāka apjoma reforma (50% budžets) 202

Vēlreiz aptuvenais ieviešanas grafiks 205

Risku novērtējums 210

Rezultāti 213

Iespējamie kritiķu argumenti un atbildes 221

1. Par vispārējo izglītību Lietas, kas nepieciešamas vispārējai personas attīstībai

1. Klasiskā mūzika + instruments (īpaši: klavieres, vijole)

Kāpēc?

Tā aktivizē abus smadzeņu puslodes centrus, jo:

• kreisā - ritms, struktūra, analīze

• labā - melodija, emocijas, intuīcija

Tā palielina corpus callosum (savieno abas puslodes).

Ietekme:

• +10-15 IQ punkti

• uzlabota atmiņa un koncentrēšanās

• labāka matemātiskā loģika

• labāka telpiskā domāšana

2. Šahs, go (spēļu stratēģijas)

Kāpēc?

Tās iemāca:

• domāt vairākus soļus uz priekšu,

• prognozēt pretinieku,

• plānot abstrakti,

• ātri pielāgoties,

• pārvarēt stresu.

Ietekme:

• izcilāka prefrontālā garoza,

• ātrāka reakcija uz sarežģītiem stimuliem,

• lielāka stresa noturība,

• labāka stratēģiskā domāšana.

3. Matematika pareizajā metodē (ne obligāti grūtā, bet konceptuālā)

Tipiskā skola Eiropā to nedod. Bet:

Japānas, Korejas un Singapūras metodika (CPA metode):

• C = konkrēti objekti

• P = attēlota, vizuāla loģika

• A = abstraktas formulas

Ietekme:

• loģika + abstrakcija + strukturālā domāšana

• ļoti liela atmiņas kapacitāte

• spēja redzēt “problēmu kartes”

4. Programmēšana no agras bērnības (5-7 gadi)

Nevis kā “kodēšana”, bet kā loģiskā domāšana.

Ietekme:

• algoritmiskā domāšana

• problēmu sadalīšana

• sistēmiskā domāšana

• precizitāte un secības sapratne

Python + Scratch + robotika = optimālais modelis.

5. Dabaszinātnes eksperimentu formā (nevis tikai teorija)

Fizika, ķīmija, bioloģija — caur praktiskām darbībām:

Ietekme:

• uzlabo problēmu risināšanu,

• attīsta pierādījumu un cēloņsakarību domāšanu,

• stiprina analītisko un algoritmisko domāšanu (“ja X, tad Y”).

6. Sports ar koordināciju + ritmu (tuvcīņas, dejas, peldēšana)

Sports bez koordinācijas (skriešana, futbols) nav tik efektīvs (lai arī ar vieglatlētiku jāsāk), bet:

Karate, džudo, dejošana, peldēšana:

• uzlabo propriocepciju (ķermeņa spēja sajust savu stāvokli telpā bez redzes palīdzības)

• precizitāti,

• reakcijas ātrumu,

• neiro-muskulāro kontroli.

Ietekme:

• augstāks IQ

• labāka uzmanība

• mazāks stress un labāks miegs

• veselīga smadzeņu ķīmija

Iebildums par infrastruktūras trūkumu? Var sportot ārā jebkuros apstākļos. Peldēt mācīties - siltajā gadalaikā atklātajā ūdenstilpnē.

7. Māksla + vizuālā domāšana

Zīmēšana, modelēšana, arhitektūras rotaļas.

Ietekme:

• attīsta vizuālo un telpisko domāšanu,

• uzlabo atmiņu

• spēj analizēt vizuālus signālus (ļoti svarīgi hieroglifiem)

Mācību gads jāpalielina vidēji par divām nedēļām, jo mācīties vajadzēs daudz, pārāk garš brīvlaiks noved pie zināšanu zuduma un izejas no ritma.

Kopsavilkums: Kas ir “zelta komplekts” smadzeņu attīstībai līdz pilngadībai?

Bērns absorbē:

• vairākas valodas (it sevišķi dažādu rakstību sistēmu)

• mūziku (klavieres/vijole)

• stratēģiju (šahs / go)

• konceptuālu matemātiku

• robotiku/kodēšanu

• koordinācijas sportu

• vizuālo mākslu

Nedaudz detalizētāk par programmēšanu

1. PAMATS VISIEM (100% bērnu): programmēšanas pamati

Bērnudārzs - 3. klase

• Bloku programmēšana (ScratchJr, Scratch)

• Nosacījumi (ja-tad), cikli, secība

• Vienkārši algoritmi

• Robotikas rotaļlietas

• Digitālā pratība

4.-9. klase

• Python pamati (print, mainīgie, cikli, if-else)

• Vienkārši projekti (mazas spēles, datu vizualizācija)

• Datu domāšanas pamati (CSV, JSON)

• Digitālā drošība

2. VIDĒJAIS LĪMENIS (visi, kas ies augstskolā ≈ 50-60%)

10.-12. klase

Mērķis:

Katrs vidusskolnieks Latvijā spēj uzrakstīt vienkāršu programmu un saprot algoritmisku domāšanu. Tas ir mazāk nekā „programmētājs”, bet daudz vairāk nekā šobrīd.

Tie, kas turpinās studijas augstskolā (jebkurā nozarē), apgūst:

Pamats:

• Programmēšana vienā valodā (Python vai JavaScript) līdz reālai funkcionēšanai

• Datu analīzes pamati (pandas, grafiki, datu kopu apstrāde)

• Automatizācijas pamati (skripti, vienkāršas funkcijas)

• Algoritmiskā lasītprasme (spēja saprast esošo kodu)

Universitātes integrācija:

Augstskola turpina to tieši viņa specialitātē:

• ķīmiķim - ķīmijas datu analīze

• biologam - bioinformātika pamatos

• ekonomistam - statistiskā modelēšana

• juristam - datu meklēšana un MI asistenti

• psihologam - eksperimentālo datu apstrāde

• arhitektam - parametriskā dizaina pamati

• valodniekam - NLP (valodu modeļu konstrukcija)

Mērķis: Visi Latvijas augstskolu studenti iegūst praktisku datu un programmēšanas kompetenci savā specialitātē. Tas paceļ visu valsts akadēmisko līmeni par 1-2 pakāpēm.

2.1. PROFESIONĀLIE TEHNIKUMI (40-50% jauniešu)

Te notiek specializētā programmatūras apmācība, kas ir kritiski svarīga reālajai ekonomikai.

A) Speciālizētā programmatūra pa profesijām

1) Autoelektriķi, mehāniķi, diagnostikas speciālisti

• OBD-II diagnostikas programmatūra

• Auto elektronikas konfigurēšana

• ECU programmatūras atjauninājumi

• Elektroauto akumulatoru un invertoru diagnostikas programmatūra

2) Celtniecība, arhitektūras tehniķi, mērnieki

• AutoCAD

• Revit (Būvniecības Informācijas modelēšana)

• 3D skenēšanas un lāzerteodolīta programmas

• Materiālu aprēķinu programmatūra

3) Metālapstrāde, CNC speciālisti

• CNC darbagaldu programmas (G-Code, Fusion 360 CAM)

• Metālapstrādes simulācijas programmas

• Robotizācijas vadības sistēmas

4) Laboratorijas tehniķi, bioķīmijas tehniķi

• Spektrometru programmatūra

• Analītiskās ķīmijas instrumentu programmatūra

• Sensordatu apstrādes programmatūra

5) Enerģētika un elektrotehnika

• SCADA sistēmas pamati

• Enerģijas tīklu modelēšanas programmatūra

• Aizsardzības releju konfigurācijas programmatūra

6) Drošības sistēmu tehniķi

• Kameru konfigurācijas programmas

• RFID, piekļuves un IoT drošības programmatūra

• Trauksmes sistēmu konfigurēšanas rīki

7) Skaistumkopšana, veselības tehniķi

• Iekārtu programmatūra (lāzeri, stimulācijas iekārtas)

• Klientu datu vadības sistēmas

8) Loģistika, noliktavas, transports

• Noliktavu vadības sistēmas (WMS)

• GPS autoparka monitoringa programmatūra

• Kravu modelēšanas programmas

B) Ko māca visiem tehnikuma audzēkņiem?

✔ 1) Pamata programmēšana (Python iesācēju līmenī)

Nevis lai viņi būtu programmētāji, bet lai saprot:

• kā darbojas automatizācija,

• kā interpretēt skriptus,

• kā atrisināt digitālas kļūdas,

• kā strādāt ar moderno aprīkojumu.

2) Specializētā programmatūra PA PROFESIJĀM

Galvenais: Latvijā būs tehniskie darbinieki, kuri pārvalda industriālo programmatūru labāk nekā Eiropas vidējais līmenis.

3) Digitālā pratība + MI asistenti

Tehnikumu audzēkņiem jāprot:

• izmantot MI rīkus darbam,

• izmantot MI diagnostikā,

• interpretēt tehniskos datus.

Šo nekur Eiropā vēl nedara sistemātiski.

3. ELITE (10-15% ar augstu potenciālu): dziļa MI + padziļināta programmēšana

Šie ir:

• 140 IQ programmas bērni

• valodu elites kandidāti

• dubultgrādu potenciāls

• skolēni ar izteiktu analītisko domāšanu

Ko viņi apgūst vidusskolā?

• Python (pilns kurss)

• C++ (vai Java)

• Datu struktūras

• Algoritmi (rekursija, grafi)

• Mašīnmācīšanās pamati (linear regression, clustering)

• MI modeļu pamati (PyTorch/TensorFlow shallow)

• Vienkārši MI projekti (tekstu klasifikācija, attēli)

• Kiberdrošības pamati

Rezultāts:

Elites skolēni, sasniedzot 18 gadu vecumu, ir priekšā lielākajai daļai Eiropas datu zinātnes bakalauru programmu. Šī ir Latvijas kognitīvā un tehnoloģiskā elite.

4. SPECIFISKĀ GRUPA (3-5%): tie, kas studēs programmēšanu un MI profesionāli

Tie ir nākotnes:

• programmētāji,

• datu zinātnieki,

• MI arhitekti,

• kiberdrošības komandas,

• NATO un valsts drošības tehnologi,

• militārā MI analītiķi.

Ko viņi saņem vidusskolā?

• Pilnu datorzinātnes kursu (universitātes 1.-2. kursa līmenī)

• Algoritmu sacensību treniņu (ICPC Junior)

• Dziļo mašīnmācīšanos (CNN, RNN, Transformer pamati)

• Robotiku un elektroniku

• Linux un tīklu administrāciju

• Programmatūras arhitektūras pamatus

• Kiberdrošības laboratorijas

+ ārpusskolas nodarbības:

• Olimpāžu sagatavošana

• Projekti industrijā

• Vasaras nometnes ar universitātēm

• Praktiskie projekti (droni, IoT, MI prototipi)

Rezultāts:

Šie jaunieši spēj sākt programmētāja vai datu zinātnieka karjeru jau 18 gadu vecumā.

KAPĒC ŠIS MODELIS IR LABS?

• Visiem — pamatprasmes (digitālais minimums valstij).

• Augstskolas studentiem — programmēšana savā jomā (digitālā pratība + profesija).

• Elitei — MI + algoritmika (globālā konkurence).

• Top programmētājiem — profesionālā sagatavošana (stratēģiskā nozīme).

Šī nav „IT izglītība”. Šī ir jaunas sabiedrības struktūras veidošana, kur:

1. programmēšana trenē loģisko precizitāti,

2. valodas + rakstības trenē kreiso un labo puslodi

3. IQ programma trenē abstrakciju,

4. dubultgrādi trenē starpdisciplinaritāti.

Par pēdējiem trīs punktiem būs tekstā zemāk.

Tas rada vispilnīgāko cilvēka attīstības sistēmu, kāda eksistē.

Galīgais secinājums

Reformas rezultātā Latvija būtu vienīgā valsts pasaulē, kur:

Iedzīvotāju grupa	Kompetenču pakete
100% bērnu	valodas + algoritmika + digitālā pratība
60% studentu	programmēšana + datu analīze savā nozarē
10-15% elite	MI + algoritmi + 2 programmēšanas valodas
3-5% IT profesionāļi	profesionāla datorzinātne + MI + kiberdrošība

Patriotiskā audzināšana

1. Patriotiskā audzināšana: mērķis un princips

Patriotisms jaunajā modelī nav salkanā “mīlēt dzimteni” retorika. Tas ir:

Patriotisma definīcija programmā

• Atbildība par valsts pastāvēšanu un drošību.

• Lojalitāte valsts institūcijām.

• Kopējā labuma prioritāte pār īstermiņa personīgām interesēm.

• Saprātīga pašdisciplīna un darbs sabiedrības labā.

• Sajūta, ka Latvija ir “mana komanda”.

Šāda patriotisma forma ir pierādīti stabila, droša un ilgtermiņā rada augstāku pilsonisko aktivitāti, zemu korupciju un augstāku sociālo kapitālu (Skandināvijas modelis).

2. Kā to mācīt — nevis stāstīt, bet darīt

2.1. 3-7 gadu vecumā (agrīnā bērnība)

Mērķis: izveidot emocionālu piederību Latvijai.

• Ikdienas rituāli: karoga pacelšana skolā, himnas dziedāšana nevis kā formalitāte, bet īsi izskaidrojot simboliku.

• Latvijas daba kā identitātes kodols: bērni regulāri dodas dabā, uzņem atbildību par vidi.

• Pasakas, stāsti un varoņi: Lāčplēsis, Imanta Ziedoņa epizodes, mūsdienu varoņu stāsti.

• Sociālā atbildība rotaļās: “palīdzības uzdevumi”, kur bērns risina situācijas, kurās jāpalīdz citiem.

Rezultāts: bērns Latviju uztver emocionāli, nevis politiski.

2.2. 7-14 gadu vecumā (pamatskola)

Mērķis: izveidot praktisku un racionālu piederības izjūtu.

Praktiskie elementi:

1. Kopienas darbi (obligāti, 30-50 h gadā):

   • mežu sakopšana, talkas, talku projektēšana;

   • palīdzība pensionāriem un veterāniem;

   • ekskursija pa Neatkarības cīņu un nacionālo partizānu vietām, vēsturiskās atmiņas dokumentēšana;

   • sabiedriskās kārtības un drošības spēles.

2. Latvijas un Pasaules vēstures stāsti ar analīzi (nevis datumiem):

   • Kāpēc valstis izzūd?

   • Kāpēc Baltijas valstis izdzīvoja?

   • Kas ir valsts suverenitāte? (vienkāršā valodā)

3. Lojalitātes treniņš caur komandām un sacensībām:

   • skolas “vienība” ar iekšējām tradīcijām;

   • vienību sacensības (sporta, prāta, atjautības, zinātnes).

4. Disciplīna un pienākums:

   • iemāca, ka rīkojuma izpilde nav pazemošana, bet koordinācija;

   • mazās “dienesta lomas” klasē (dežurants, atbildīgais par tehniku utt.).

Rezultāts: bērns apgūst pienākumu kā normu, nevis piespiedu mehānismu.

2.3. 14-18 gadi (vidusskola / jaunieši)

Mērķis: izveidot pieauguša pilsoņa identitāti.

Galvenie elementi:

A. Sagatavošana militārajam dienestam (obligāts visiem, 16-17 gadu vecumā)

1. Drošības un aizsardzības modulis

   • Civilā aizsardzība, taktika, pašdisciplīna, orientēšanās, ieroču drošība.

2. Pilsoniskā drošība un krīžu vadība

   • kā rīkoties krīzēs, pirmā palīdzība, evakuācija, ugunsdrošība.

Katrā pagastā jābūt vienkāršai šautuvei, kur cilvēki var trenēties šaut. Šaušanai jākļūst par nacionālo sportu līdzīgi kā Šveicē.

Šis modulis Latvijā būtiski palielina sabiedrības izturētspēju.

B. Valsts izpratne un ētika

• valsts finanses, budžets, nodokļi;

• kāpēc korupcija grauj valsti;

• kā darbojas likumi;

• kāpēc “pienākumi” ir svarīgāki par “tiesībām”.

C. Stratēģiskā domāšana un kopējās intereses

• īstermiņa vs ilgtermiņa interešu konflikts;

• kad personīgās intereses nedrīkst būt pirmajā vietā;

• elites pienākumi pret sabiedrību.

3. Ko nozīmē “kopējās intereses pāri personīgām”?

Tas netiek mācīts abstrakti. Tas tiek praktiski ieaudzināts caur trim pieredzēm:

1) Kolektīvā atbildība

• projekti, kur neveiksme skar visu grupu;

• mācīšanās, ka “viens slinkotājs velk grupu uz leju”.

2) Reāla pieredze komandā

• iekšējās vienības;

• sporta un izturības sacensības;

• krīžu simulācijas (plūdi, ugunsgrēks, elektro padeves zudums).

3) Privātā izvēle ar sabiedrisku sekām

Mācīt:

• ja ignorē nodokļus - cieš slimnīcas, skolas;

• ja met papīru mežā - citi vāc;

• ja korumpējas - sabrūk uzticēšanās;

• ja bēg no atbildības - parādās haoss.

Jaunieši redz sekas, nevis dzird tikai moralizēšanu.

4. Elites audzināšanas kontekstā

Elites audzināšana šeit kļūst par ekstrēmo patriotisma formu, kur:

• elites pārstāvam ir 3-5× augstāks pienākumu līmenis;

• elites cilvēks nekad negrasās emigrēt;

• elites cilvēks uzskata savu pienākumu būt Latvijas vai Eiropas līmeņa stratēģiskajā dienestā.

Elites pienākumu kodekss:

1. Es kalpoju valstij un sabiedrībai, nevis tikai sev.

2. Es nepieļauju korupciju ne savā, ne svešā rīcībā.

3. Es nekad nedaru to, kas vājina valsti.

4. Es trenēju raksturu, disciplīnu un kompetenci.

5. Es atstāju Latviju stiprāku nekā to saņēmu.

Šis kodekss tiek iemācīts un praktizēts jau no bērnības.

Lielbritānijā un līdzīgās valstīs, kur elites gatavošanai ir ilgas tradīcijas, šīs un līdzīgas vadlīnijas jeb pienākumu kodeksi parasti parādās biedrību, klubu, elitāru privātskolu vai labdarības un reliģisku organizāciju līmenī. Dažos gadījumos tas rada zināmu “pienākumu kodeksu” dažādību – faktiski dažādu dzīves gājumu angļi kalpoja savai valstij atšķirīgos veidos. Kodeksi vai uzvedības normas atšķīrās aristokrātiem, karavīriem, veco universitāšu absolventiem, zinātnieku vai impērijas administratoru elitei. Diemžēl, šis modelis jau kopš 1.pasaules kara laikiem piedzīvo krīzi, ko saasina dažu sociālo grupu egoisms.

5. Rezultāts (20-30 gadu perspektīva)

Latvija iegūst sabiedrību, kur:

• karogs nav dekors, bet identitāte;

• pienākumi ir tikpat svarīgi kā tiesības;

• korupcija kļūst sociāli nepieņemama;

• katrs cilvēks jūtas kā valstiskuma līdzīpašnieks;

• elites klase ir morāli un intelektuāli spēcīga;

• kopējās intereses dominē pār sīkām individuālām ambīcijām;

• valsts izturētspēja daudzkārt pieaug.

Šī ir sabiedrība, kas nevar zaudēt valstiskumu.

Rakstura audzināšana

1. Kāpēc rakstura audzināšana ir kritiska?

Lai pat visspēcīgākā zināšanu sistēma darbotos, vajag cilvēkus, kas spēj: nepadoties, pieņemt nepopulārus lēmumus, izturēt stresu, saglabāt morāli, izdarīt pareizo lietu, pašus vadīt un vadīt citus.

Šo nevar iemācīt ar teoriju — tas jātrenē kā muskulis.

2. Galvenie rakstura komponenti

1. Gribasspēks

2. Pašdisciplīna

3. Morāle un vērtības

4. Empātija un sociālā inteliģence

5. Atbildība

6. Stresa un neveiksmju izturība

7. Drosme / iniciatīva

8. Pienākuma apziņa

Katru no tiem var attīstīt ar specifiskām programmām.

3. Praktiskā programma Latvijas skolām

A) Gribasspēka treniņš (2-3 reizes nedēļā)

Gribasspēks ir trenējams tāpat kā muskuļi. Labākie pasaules pētījumi rāda, ka mazas disciplīnas darbības 6-8 nedēļu laikā būtiski palielina pašregulāciju.

Programmas elementi:

1. Mikrodisciplīnas uzdevums

Katrs bērns izvēlas vienu nelielu ikdienas rituālu:

• 5 min lasīšana pirms gulētiešanas

• istabas sakārtošana no rīta

• 10 pietupieni

• 1 lapa dienasgrāmatā

Šis trenē konsekvenci.

2. “Stiepes” uzdevumi

Aktivitātes, kas prasa koncentrēšanos:

• klusuma vingrinājums 2 min

• 1 aizkavēta apbalvojuma uzdevums

• darbs 10 min bez traucētājiem

3. Ikmēneša izaicinājums

Vienu mēnesi klase pilda vienu grūtu, bet ne neiespējamu mērķi:

• bez cukura mēnesis

• vismaz 6000 soļi dienā

• 1 grāmata mēnesī

• 30 dienu loģikas uzdevumi

Rezultāts: labi izmērāms gribasspēka pieaugums pēc 2-3 mēnešiem.

B) Morāles un vērtību sistēma (no 1. līdz 12. klasei)

Morāle nemācās ar pamācīšanu — tā mācās caur lēmumu pieņemšanu situācijās.

1. “Morāles simulācijas”

Reizi nedēļā skolēni analizē īsos scenārijus:

• kas ir pareizi / kas ir efektīvi (atšķirība). Kura rīcība ir efektīva un kura tikai lietderīga?

• uzticības (trust) dilemma

• taisnīguma (justice) dilemma

• drosmes (bravery/courage) dilemma

• godīgums pret grupas spiedienu

Šis veido iekšējo morāles kompasu, nevis ārēju paklausību.

2. Tikumu treniņš

Ik mēnesi — viens tikums:

• Atbildība

• Godīgums

• Pašdisciplīna

• Pieticība

• Drosme

• Pielāgošanās

• Lojalitāte un pienākuma apziņa

Ar mazu 10 min rituālu dienā (uzdevums + refleksija).

C) Stresa izturības programma (pēc Somijas un Izraēlas parauga)

Latvijā šobrīd neviens to nemāca, bet elitei tas ir kritiski.

1. Aukstuma stress

Nekas ekstrēms: — 30 sekundes vēsa ūdens (ne ledus). Stiprina autonomās nervu sistēmas kontroli.

2. Fizisko pārbaudījumu mēnesis

Vienu reizi gadā (5.-12. klase): — 3-5 dienu sports + orientēšanās + komandas uzdevumi. Psiholoģiskās izturības laboratorija un komandu saliedēšana.

3. Stresa menedžmenta prasmes

Bērniem jāprot:

• elpošanas regulācija

• apzināta iekšējā runa

• stresa triāža (ātra prioritāšu noteikšana)

• emocionālās reakcijas aizkavēšana 2 sek.

Visas šīs metodes tiek mācītas armijās un pilotu skolās, bet Izraēlā un Somijā visiem jau skolā.

D) Sakāves un neveiksmes apstrāde (fokuss uz izaugsmi)

Latvijas skolās kļūdas parasti tiek sodītas - bērni izvairās riskēt. Elites sistēmā kļūda = piemērs analīzei.

Mehānisms:

1. Pēc testa — nevis atzīme, bet “3 kļūdu analīze”.

2. Bērns pats uzraksta:

• Kāpēc kļūdījos?

• Ko nākamreiz darīšu savādāk?

3. Atzīmi saņem tikai tad, kad ir veikta šī analīze.

Tas ievērojami paātrina izaugsmi (pieredze no Dienvidkorejas un Polijas).

E) “Rakstura laboratorijas” - 2x mēnesī

Visefektīvākais formāts.

Laboratorijā tiek trenēti vienā stundā 3-4 elementi:

• komandas darbs

• līderība

• atbildība

• iniciatīva

• problēmu risināšana

• drosme uzņemties lēmumu

Tie ir simulāciju uzdevumi:

• komandai iedots mērķis ar ierobežotiem resursiem

• laika spiediens

• neskaidra situācija

Tieši šādās situācijās dzimst nākotnes līderi.

4. Elites klasei — uzlabotā versija

Elites klasei rakstura audzināšana tiek pacelta augstākā līmenī:

1. Ikdienas rīta rituāls (10 min)

• īsa meditācija

• šodienas 1 galvenais mērķis

• disciplīnas uzdevums

2. Nedēļas izaicinājums

Vienmēr ārpus komforta zonas:

• publiskā uzstāšanās

• lēmums bez pilnas informācijas

• sarežģīta diskusija

• 3 stundu fokusa darbs

3. Filozofijas un ētikas klubs

Kur analizē:

• Aristoteli (tikumi)

• Kantu (pienākums)

• Franklu (jēgas meklējumi)

• Stoicismu (emociju disciplīna)

Šis ļoti strauji ceļ domāšanas kvalitāti.

4. Mentoru sistēma

Katrai elites klases grupai ir mentors:

• uzņēmējs

• pētnieks

• militārpersona

• mākslinieks

Mentors pāraug skolotāja funkciju un audzina vērtības + ambīcijas.

5. Rezultāts pēc 10-15 gadiem

Būs izaudzinātas paaudzes, kurām:

1. ir augsts IQ un augsts “rakstura IQ”

2. ir disciplīna, darba ētika, pienākuma izjūta

3. viņi neietekmējas no populisma, vājuma, manipulācijām

4. sabiedrībai tie uzreiz kļūst par orientieri

5. valsts pārvalde kļūst ievērojami mazāk korupmēta

6. Latvija iegūst pašu kvalitatīvāko iespējamo eliti

Tieši šī komponente nosaka valsts ilgtermiņa spēju nezaudēt valstiskumu. Raksturs, stāja, vērtības un pārliecība ir pat svarīgākas par zināšanām. Lielas nācijas un dižas civilizācijas, kuras nevarēja uzveikt no ārienes, sabruka no iekšienes tieši dēļ rakstura sairšanas. Piem. Romas impērijā bija gana izglītotu cilvēku, bet elites un tautas stāja/raksturs bija saļodzījušies.

Līderība un komandas darbs

Problēmas apraksts

Latvijas izglītības sistēma tradicionāli koncentrējas uz individuālu akadēmisko sniegumu, bet sistemātiski neattīsta:

• līderības prasmes,

• atbildības uzņemšanos par grupas rezultātu,

• iniciatīvu,

• spēju organizēt citus un strādāt komandā.

Komplektā ar mūsu mentalitāti sabiedrībā bieži novērojama:

• pasivitāte,

• izvairīšanās no atbildības,

• vāja pašorganizācija,

• fragmentēta komandas kultūra gan uzņēmumos, gan valsts pārvaldē.

Šīs prasmes neattīstās automātiski — tās ir jātrenē mērķtiecīgi, līdzīgi kā valodas vai matemātika.

Pamatprincips

Līderība un komandas darbs nav teorētiski priekšmeti, bet praktiskas prasmes, kas jāattīsta:

• regulāri,

• dažādos vecumposmos,

• reālās situācijās ar izmērāmu rezultātu.

Ieviešana izglītības līmeņos

1. Pamatskola (1.–9. klase)

Mērķis: pamata sociālās un organizatoriskās prasmes

• Regulāri grupu uzdevumi ar rotējošu līdera lomu (katrs bērns periodiski ir atbildīgs par grupas darbu).

• Uzdevumi ar skaidru kopīgu mērķi, kur rezultāts atkarīgs no sadarbības.

• Vērtēšanā iekļauts:

  • ieguldījums komandā,

  • pienākumu izpilde,

  • spēja vienoties.

Rezultāts: bērni pierod pie atbildības, ne tikai izpildes.

2. Vidusskola

Mērķis: praktiska līderība un projektu vadība

• Obligāti ilgtermiņa komandas projekti (3–6 mēneši).

• Noteikta lomu sadale:

  • projekta vadītājs,

  • atbildīgais par izpildi,

  • atbildīgais par komunikāciju,

  • analītiskais atbalsts.

• Projekta gaitā notiek:

  • problēmu risināšana,

  • termiņu plānošana,

  • konfliktsituāciju vadība.

Rezultāts: jaunietis saprot, ka līderība nozīmē organizēt, nevis pavēlēt.

3. Augstākā izglītība

Mērķis: profesionāla līderība un komandas efektivitāte

• Komandas darbs kā obligāta daļa visās studiju programmās.

• Reāli uzdevumi:

  • uzņēmumu,

  • pašvaldību,

  • valsts institūciju projekti.

• Atsevišķa vērtēšana:

  • par vadību,

  • par komandas koordināciju,

  • par rezultāta sasniegšanu.

Rezultāts: absolvents ar pieredzi vadīt cilvēkus, ne tikai procesus.

Papildu elementi

• Skolotāju un pasniedzēju apmācība komandas dinamiku un līderības treniņā.

• Debašu, simulāciju, krīžu scenāriju izmantošana mācību procesā.

• Līderības treniņi arī ārpus klases:

  • sportā,

  • jauniešu organizācijās,

  • brīvprātīgajā darbā.

Ilgtermiņa ieguvums valstij

• Augstāka darba produktivitāte.

• Spēcīgāka uzņēmējdarbības kultūra.

• Efektīvāka valsts pārvalde.

• Mazāka pasivitāte un “gaidīšanas mentalitāte”.

• Sabiedrība ar augstāku pašorganizācijas spēju krīzēs.

Veselības mācība

1. Veselības paradumu audzināšanas mērķi

1. Maksimāli augsta produktivitāte un darbaspējas visā mūžā.

2. Stipra imunitāte, mazāks slimību skaits - mazāk darba kavējumu.

3. Fiziska un psiholoģiska izturība (elitei obligāti).

4. Ieradumu automātisms — bērns pieaugušā vecumā vairs nedomā “vai nāksies sportot”, tas ir tikpat automātiski kā zobu mazgāšana.

2. Sistēma nav balstīta lekcijās — tā ir balstīta ikdienas praksē

A) Norūdīšanās protokols (3-6 min dienā)

To var veikt jau no pirmsskolas izglītības, adaptējot intensitāti.

1. Vieglā versija (1.-6. klase)

• Rīta seja + rokas vēsā ūdenī 20-30 sek.

• 2 min svaigā gaisā (ar dziļu elpošanu).

• Pakāpeniska kontrasta duša (beigas +10 sek vēsa ūdens).

2. Pamata versija (7.-12. klase)

• 30-60 sek vēsa duša (ne ledaina).

• "Kastes elpošana" vai “4-6 elpošana” stresa mazināšanai.

• Reizi nedēļā garāka kontrasta sesija.

Ieguvumi

• mazāks saslimstības biežums

• labāka autonomās nervu sistēmas regulācija

• augstāks gribasspēks (pats par sevi kļūst par disciplīnas treniņu)

B) Regulāras kustības kā IKDIENAS sistēma

Ne obligāti sports katru dienu, bet kustēšanās katru dienu.

Bērnudārzi - 3. klase

• 60 min kustību spēles (var sadalīt 3 × 20 min).

• attīsta koordināciju, propriocepciju, stabilitāti.

• Rīta rosme kā paradums visai dzīvei.

4.-9. klase

• 30 min obligāta āra aktivitāte katru dienu (skola to organizē).

• 2 reizes nedēļā struktūrēts treniņš:

  • viegls skriešanas intervāls,

  • lokanība,

  • spēka vingrojumi ar ķermeņa svaru.

10.-12. klase (elitei vairāk)

• 45-60 min dienā kustību (jebkurā formā).

• Līderības uzdevumos papildina fizisko slodzi.

• Obligāta preses + muguras muskulatūras programma, lai novērstu mūsdienu “sēdēšanas traumas”.

Kāpēc tas strādā?

Kustības ne tikai ceļ veselību — tās palielina kognitīvo jaudu par 10-20%, kas uzreiz ietekmē mācību rezultātus.

Visiem bērniem jau agrā vecumā jāiemāca peldēt. Vecākiem bērniem arī peldēt ar drēbēm, glābt slīkstošo un sniegt pirmo palīdzību. Ja laukos peldbaseins nav pieejams, tad peldēt jāmāca vasarā atklātajā ūdenstilpnē.

3. Paradums “Nē kaitīgiem ieradumiem” (programmatiskā prevencija)

A) Izvairīšanās no atkarību veidošanas agrīni (smadzeņu plastiskumā)

Bērniem jāmāca nevis: “smēķēt ir slikti”, bet: “kāpēc daļa cilvēku kļūst vāji pret sliktajiem stimuliem”.

Mācām:

• kā dopamīns strādā;

• kā reklāmas, spēlītes, vielas mūs izmanto;

• kā diēta, miegs, stress padara vieglāk ievainojamus sliktajiem ieradumiem.

B) Alternatīvie ieradumi

Kad gribas saldumus:

• izdzer ūdeni

• apēd augli

• izdari 10 pietupienus

• pastaiga 5 min

Ātri izmantojamie ogļhidrāti ir skolu vidē ļoti izplatīti, tie var radīt pieradumu un glikozes “pīķi” ar laiku rada diabēta un citu vielmaiņas traucējumu risku. Ir iespējamas veselīgas uzkodas, bet tās, diemžēl, ir dārgākas nekā parastais “junk food”. Tāpēc ir rūpīgi jāseko skolu ēdnīcu piedāvājumam un skolēniem jāparedz atsevišķas maksājumu kartes ar kurām nebūtu iespējams iegādāties skolēniem neparedzētās lietas, ierobežoti varētu iegādāties neveselīgo pārtiku un vecāki varētu kontrolēt pirkumus.

C) Sociālā vide

Klasei ir “veselīgo paradumu līgums”:

• aizliegums jebkādiem nikotīna produktiem skolas laikā;

• iekšējais atbalsts to nepirkt un neizmantot.

Tiek radīta grupas norma, kas ir visspēcīgākais faktors.

4. Pareizas ēšanas pamati (bez dogmatisma, bet praksē)

Neaudzina diētas, audzina ēšanas disciplīnu.

A) 3 pamatprincipi

1. Olbaltumvielas katrā ēdienreizē (augšanas, imunitātes, smadzeņu darbības dēļ).

2. Mazāk ātro cukuru - mazāk emociju svārstību.

3. Ūdens režīms (bērni bieži dzer par maz).

B) Praktiskie risinājumi

• katras klases ūdens automāts (negāzēts ūdens),

• skolas ēdienkartei jārada piemērs,

• saldumi un bulciņas tiek ēstas tikai pēc pamata ēdienreizes, nevis tukšā dūšā (tas samazina destruktīvo efektu).

C) Ēšanas rituāls

3 min pirms ēšanas:

• nomierināmies

• elpošana

• pateicība / apzinātība

Tas uzlabo gremošanu un mazina pārēšanos.

Ievērības cienīga ir Japānas skolu pieeja:

(1) Skolā ēdienu gatavo uz vietas ar pašu bērnu līdzdalību, izmantojot dabiskus produktus.

(2) Skolēni paši uzklāj un novāc ēdamgaldus. Jaunākajām klasēm var noderēt kopdarbība ar vecāku klašu skolēniem.

(3) Skolu teritorijā nav atļauts tirgot uzkodas, limonādes utt. vai izvietot attiecīgus pārdošanas automātus.

(4) Skolēni parasti neņem ēdamo līdzi no mājām.

Šādas izmaiņas Latvijā var izrādīties ļoti ambiciozas; var gadīties, ka tās jāievieš sākumā tikai nedaudzās skolās. No otras puses, ir ieguvums - veselīgas ēšanas paradumi, kas cilvēkam saglabājas visu mūžu.

5. Miega un režīma audzināšana

Miegs ir vissvarīgākais intelekta attīstības faktors.

Ko māca?

1. Regulārs miega grafiks (pat brīvdienās ±1 h).

2. Telefons ārpus guļamistabas no noteikta laika.

3. Pēdējā stunda — bez ekrāniem.

4. Nakts miegs ir “garīgās disciplīnas” sastāvdaļa, nevis “luksuss”.

Prakse: Skolas žurnālā ir iknedēļas “miega ieraduma atskaites logs”. Elite klasēs tas ir obligāts un tiek integrēts kā daļa no gribasspēka treniņa.

6. Veselības izturības gadskārta — “Izturības mēnesis”

Katru gadu, visās skolās, 1 mēnesi:

Bērni pilda:

• ikdienas soļu izaicinājumu,

• miega disciplīnu,

• norūdīšanās protokolu,

• saldumu ierobežojumu.

Elites klasei:

• papildu

  • 1 garais pārgājiens,

  • komandas pārbaudījumi,

  • izdzīvošanas pamati,

  • disciplīnas vingrinājumi.

Tas kļūst par valsts kultūras elementu — līdzīgi kā Somijā vai Izraēlā.

7. Rezultāts 12 gados

Pēc 12 klases skolēnam būs:

• automātiski veselīgi paradumi

• spēcīga imunitāte un fiziskā forma

• augsta stresa noturība

• stabila nervu sistēma

• nulle kaitīgu ieradumu

• augsts IQ + augsts “ķermeņa IQ”

• daudz lielāka produktivitāte pieaugušā vecumā

• zemāki veselības aprūpes izdevumi valstij

• daudz spēcīgāka elite ar ilglaicīgām darbaspējām

STRESA NOTURĪBA, VESELĪBA UN PAŠREGULĀCIJA

Mūsdienu sabiedrībā intelektuālā veiktspēja, veselība un emocionālā stabilitāte ir valsts konkurētspējas faktori. Izglītības sistēmā tiek veidota strukturēta pieeja stresa noturībai un veselības paradumiem.

Uzmanība tiek vērsta uz:

• spēju funkcionēt spiediena apstākļos,

• ilgtermiņa darba spēju saglabāšanu,

• emocionālās pašregulācijas prasmēm,

• veselīgu paradumu veidošanu jau bērnībā.

Šīs prasmes tiek uztvertas kā praktiskas dzīves kompetences, līdzvērtīgas lasīšanai, matemātikai vai digitālajai pratībai.

PSIHOFIZISKĀS PAMATPRASMES KĀ FUNKCIONĀLA KOMPETENCE

Cilvēka veiktspēja nav tikai kognitīva, bet arī psihofiziska. Izglītības sistēma ietver pamata pašvadības un ķermeņa-prāta koordinācijas kompetences, kas uzlabo:

• koncentrēšanās spēju,

• mācīšanās efektivitāti,

• stresa toleranci,

• lēmumu pieņemšanu.

Šīs prasmes netiek mācītas kā atsevišķas “tehnikas”, bet integrētas ikdienas mācību un audzināšanas procesā.

Mācību satura veidošana un pieejamība tiešsaistē

Līdzās tradicionālajām grāmatām un darba burtnīcām Latvijā jau kopš 1998.gada aktīvi veido elektronisku mācību saturu, piemēram, LIIS projektā. Skolotāji dalās ar saviem materiāliem forumos un sociālo tīklu grupās. Pašreizējai pieejai ir trūkumi - dažādu materiālu netrūkst, bet skolotājiem grūti atrast piemērotākos, tie ir jāpielāgo. Ne vienmēr zināms, kā autori paredzējuši savu materiālu lietot. Mācību satura atkalizmantošanai ir vairāki kavēkļi:

• Latvijā bieži mainās mācāmie temati, izglītības standarti un programmu paraugos paredzētā izklāsta secība.

• Skolēnu, skolotāju, autoru un izdevniecību intereses par mācību atšķiras.

• Arī labi materiāli nepalīdz, ja skolotājus neapmāca tos izmantot paredzētajā veidā.

• Mācību materiālus bieži jāpielāgo, jo atšķiras:

  1. tēmu saturs – ko un kādā secībā katrā klasē māca,

  2. apmācāmie – viņu sagatavotība mācību pieejai, priekšzināšanas,

  3. mācību konteksts – skolēnu skaits klasē, izglītošanās mērķi, vērtēšanas sistēma un izlīdzinošie pasākumi.

Ierosinām veidot strukturētu un pieejamu mācību saturu, lai ietaupīt skolotāju laiku un atkalizmantotu labākos sasniegumus.

Esošo mācību materiālu apkopošana:
Piesaistot zinošākos skolotājus un nozaru ekspertus, izveidot platformu, kurā apkopot un meklēt jau esošos un topošos mācību materiālus visiem vidējās izglītības posmiem un augstskolu kursiem, ja Latvijas augstskolās tos regulāri māca. Platformā uzturami agrākajos gados izdotie
materiāli (grāmatas, vingrinājumi, testi) – teksta, video un citos formātos. Jāskenē un jāpadara pieejami dažādi oriģinālie izglītības materiāli, kas sarakstīti latviešu valodā.

Ņemot vērā satura apstrādes tehnoloģiju un ģeneratīvā MI attīstību, ikviens mācību materiāls ir ne vien izmantojams “kā ir”, bet uzlūkojams arī kā ievade ģenerācijai ar īpaši apmācītiem valodu modeļiem vai RAG aģentiem, lai darinātu no tā atvasinājumus vai izmantotu mašīntulkošanas rīku uzlabošanai. Tāpēc svarīgs katrs materiāls latviski – pat tad, ja tas skaitās novecojis un sākotnējā veidā to vairs neizmanto. Ja mums pieejami

Jānodrošina autortiesības - likumīga un saprotama materiālu licencēšanas kārtība. Ja materiāls sagatavots valsts vai pašvaldības dibinātā iestādē vai tā tapšanai izmantota sabiedrības nauda, tad tam vienmēr jābūt viegli atrodamam un pieejamam. Arī citi materiāli jālicencē izvietošanai vienotajā mācību materiālu platformā, taisnīgi atlīdzinot autoriem. Latviešu valodas attīstība un cieņa pret izglītotājiem un mācību literatūras autoriem prasa materiālus nenodot aizmirstībai -- arī tad, ja izdevniecībām konkrēto mācību līdzekli izplatīt vairs nav komerciāli izdevīgi. Grāmatu izdevējiem var piedāvāt izvēli - mācību materiālam regulāri izdot papildinātus izdevumus, vai arī padarīt to brīvi pieejamu (ar Creative Commons vai līdzīgu licenci), atlīdzinot par to autoriem.

Valstis ar lielāku iedzīvotāju skaitu un lieliem autoru kolektīviem var atļauties visu pārrakstīt, ja mainās standarts vai “iepakojuma” prasības. Zinot to, ka Latvijā izcilas mācību grāmatas (J.Menča matemātika, G.Rudzīša un F.Feldmaņa “Neorganiskajā ķīmija” utml.) top samērā reti, ir nevēlami, ja labi izstrādāts mācību saturs kļūst neizmantojams tikai tādēļ, ka neizpilda dažas jaunas prasības vai kāds temats no vienas klases pārceļojis uz citu. Labākie sasniegumi jāpatur un jāpielāgo, vajadzības gadījumā lietojot valodu un MI rīkus.

Mācību satura taksonomija:

Bibliotēku zinātnē (līdzīgi kā botānikā, medicīnā utml.) izmanto taksonomijas - ir sistemātiskais katalogs, kur atrast literatūru par jebkuru tēmu. Līdzīgs sistemātiskais katalogs (bet vēl detalizētāks) jāveido par tematiem, ko māca Latvijas vispārizglītojošajās skolās. Temats ir zināšanu un prasmju kopums, kuru var iemācīt vienas vai dažu nodarbību laikā un notestēt, piemēram, atsevišķā pārbaudes darbā. Daži temati var būt pavisam īsi - t.s. mikromoduļi teksta vai video formā. Piemēram varētu būt šādi mācību video (2-8 min)

• kas ir deputātu frakcija Saeimā vai pašvaldībā

• fizikas eksperimenta apraksts

• kā sastādīt noteikta veida ķīmiskās reakcijas vienādojumu

• valodas gramatikas likuma izklāsts

• kāda literatūras daiļdarba analīze

• video, kas skaidro noteiktu zīmēšanas tehniku.

Taksonomijā ir vairāki līmeņi - radniecīgus tematus grupē; starp tematiem un to grupām var būt arī citas norādes. Mācību satura iedalīšana šādā taksonomijā ļautu atrast materiālus par tēmu arī tad, ja mainījusies terminoloģija. Temati ļautu vieglāk izsekot izmaiņām, ja tiek pārkārtots mācību saturs; precīzāk saprast, kas ir pievienots vai izņemts. Šāda pieeja ļautu arī saskaņot Latvijas izglītības prasības ar ārzemēs tapušiem materiāliem.

Līdzās mācību satura meklējamībai, precīza mācību satura taksonomija ļautu arī vienkāršāk saprast “plānu starpības”, sastopoties ar repatriantu jauniešiem vai citiem, kuri mācījušies pēc atšķirīgām programmām ārvalstīs vai atgriezušies skolā pēc ilgāka pārtraukuma. Varētu ne vien aptuveni konstatēt (cilvēks apguvis matemātiku 9.klases līmenī), bet precīzi zināt, kuras tēmas viņš/viņa mācījās, ko vajag pārtestēt, atkārtot vai iemācīties no jauna.

Standartizējot tematu katalogus un apkopojot esošos mācību materiālus, nav jāaprobežojas ar to, kas izglītības standartā nepieciešams tieši tagad; tematu katalogam jāaptver plašāks tēmu loks. Piemēram, ir sagaidāms, ka statistikas mācīšana vidusskolā var būtiski izmainīties. Ja nu izrādīsies, ka šī nozare jāapgūst krietni pamatīgāk nekā līdz šim, ir vēlami, lai būtu radīti tam piemēroti “plaukti” tematu taksonomijā, kur jau uzkrāti piemēroti materiāli.

Testēšana un standartizētie eksāmeni:

Neliela, bet būtiska mācību satura daļa ir centralizēto pārbaudes darbu un eksāmenu uzdevumu paraugi un arī paši eksāmeni. Nav pareizi visu izglītības procesu pakārtot tikai tam, ko atprasīs eksāmenā. Nav pareizi arī mācīt tādas zināšanas un prasmes, kuras ir tik nekonkrētas, ka vispār nav pārbaudāmas eksāmenos. Labā prakse prasa savstarpēji saskaņot visus izglītības aspektus:

(1) Standartā un programmu paraugos paredzētos tematus un to secību;
(2) Mācību materiālus un priekšmeta gaitā piedāvātos pārbaudes darbus;
(3) Skolotāju apmācību un mācību materiāliem piemērotas darba metodes;
(4) Eksāmenus un citus būtiskus pārbaudījumus.
Ja kaut kas parādās vienā no šiem punktiem, tam jāatspoguļojas visos četros.

Starptautiski standartizētie eksāmeni (IELTS, TOEFL, SAT, GRE, Microsoft u.c. uzņēmumu sertifikācijas pārbaudījumi) parasti paredz dārgu procesu jautājumu atlasei, paša eksāmena testēšanai un rezultātu kalibrēšanai, lai ņemtu vērā psihometrijas atziņas, lai rezultāti būtu salīdzināmi starp dažādiem eksāmena kārtošanas gadiem un pat aizstāvāmi tiesā. Latvijā parasti izmanto vienkāršāku sistēmu. Bet arī tā jāveido izmantot saprātīgas vadlīnijas, lai eksāmenam varētu mērķtiecīgi gatavoties, lai skolotāji un skolēni precīzi zinātu, kādu tipu uzdevumi viņus sagaida. Nav pieļaujamas situācijas, kur nesen izveidotos priekšmetos (piemēram, Programmēšana II) ir pieejami tikai daži jautājumu paraugi, bet eksāmens faktiski atkarīgs no prasību subjektīvas interpretācijas vai VISC pēdējā brīža lēmumiem. Vajag nodrošināt sekojošo:

• Katrai mācību priekšmeta sadaļai ir izveidojama publiski pieejama eksāmena jautājumu paraugu bāze (kurš visus jautājumu tipus prot risināt, ir eksāmenam sagatavojies).

• Katram jautājumu tipam ir pieejams vismaz viens IZM ieteikts mācību materiāls -- pieejams jau minētajā Mācību Satura Platformā, kurā attiecīgās prasmes var iemācīties; ir norādītas arī priekšzināšanas (kam noder jau minētā tematu taksonomija).

• Katrā skolā ir sagatavoti daži skolotāji, kuri prot ar šiem mācību materiāliem strādāt paredzētajā veidā un vajadzības gadījumā palīdz citiem skolotājiem.

Ja kāds šos punktus nevar nodrošināt, tad tam nevajag grābstīties gar priekšmeta standarta izmaiņām! Labāk atstāt vecmodīgāku standartu, ja tas ir skolotājiem un skolēniem saprotams.

Dažādu iemeslu dēļ (izbraukšana no valsts, veselības problēmas) skolēni mācību saturu reizēm apgūst arī attālināti ar CBT (datorbalstītu apmācību jeb "computer-based training"). Tam vajadzīgi strukturēti materāli, ko var izmantot arī bez skolotāja nemitīgas līdzdalības mācību procesā. Strukturēts materiāls, protams, noder ne tikai tālmācībai, bet paver jaunas iespējas arī klātienes skolēniem, viņu vecākiem vai privātskolotājiem, ja rodas vajadzība atgriezties pie kāda temata.

Par augstskolu mācību saturu:

Atsevišķu uzmanību pelna augstskolu LMS (Learning Management Systems).
Tās ir Latvijas Universitātes vide E-studijas, RTU Ortus un citas līdzīgas, ko parasti veido uz Moodle atvērtās programmatūras bāzes. Augstskolu pasniedzēji tur glabā studiju kursu aprakstus (syllabus), lekciju slaidus, mājasdarbu un projektu aprakstus kā arī datus par konkrētajiem studentiem un viņu vērtējumiem. Parasti šo sistēmu dati pieejami visšaurākajam personu lokam (studiju programmu administratoriem un studentiem, kuri reģistrēti attiecīgajā kursā).

Daži pasniedzēji (it īpaši eksaktajās zinātnēs) uztur savas personīgās mājaslapas, kur viņi var publicēt visu, ko vien vēlas. Šī prakse tomēr ir reti izplatīta. Latvijas augstskolas parasti nepublicē detalizētus kursu aprakstus, mācību materiālus un līdzīgu informāciju tīmeklī kā tas ir pieņemts ASV un citās rietumvalstīs. Pat attiecīgās augstskolas pasniedzēji (ja vien nav īpaši palūguši citam pasniedzējam LMS administratoram pieeju) neredz cits cita kursus. Grūti uzzināt nozarē aktuālo terminoloģiju, ja izrādās, ka studiju kurss ir vienīgā vieta, kur par attiecīgo nozari kaut ko sistemātiski raksta latviski. Visticamāk motivācija to visu nerādīt publiski ir nevis atsevišķo pasniedzēju nevēlēšanās atklāt kaut kādus amata noslēpumus vai veicināt pirātiska materiāla izplatības (šādi riski nezkāpēc nesatrauc Hārvardas vai MIT pasniedzējus), bet gan augstskolas sistēmu uzturētāju vēlme vienkāršot sev dzīvi. Ja nerunājam par privātām augstskolām, tad mācību materiālu veidošana ir daļa no valsts apmaksātiem pasniedzēja darba pienākumiem. Kopīgais labums prasa šos materiālus arī padarīt pieejamus visiem tiem, kuri ar saviem nodokļiem tos apmaksājuši. Augstskolas labprāt slēdz arī autoratlīdzības līgumus par materiālu izstrādi nodokļu optimizācijai (piemēram, ja studiju kursu māca pirmo reizi), bet pat šādi izveidotus materiālus mēdz slēpt aiz parolēm.

Šādi paradumi ir jāmaina. Studiju materiāli (interesantas studiju kursu mājaslapas) vairotu studiju programmu atpazīstamību un palīdzētu piesaistīt talantīgus ārvalstu studentus. Publiskajā Internetā būtu vairāk satura latviešu valodā; tsk. par tēmām, par kurām parasti nerunā. Līdzīgi var publiskot arī studentu kvalifikācijas darbus (bakalaura un maģistra darbus, disertācijas). Tas vairotu studentu atbildību par radīto saturu un tieši tāpat kalpotu par augstskolas vizītkarti un labas, profesionālas latviešu valodas lietojuma paraugu.

1. Kā to dara vadošās valstis?

Singapūra — Student Learning Space

• visi mācību materiāli vienotā platformā (mozaīka no video, tekstiem, interaktīviem testiem)

• Par katru tēmu ir MOE apstiprināti mācību materiālu komplekti, ko izstrādā pazīstami autoru kolektīvi (nav jucekļa ar daudzām nesaistītām darba burtnīcām)

• skolotājs netērē laiku “veidot materiālus”, bet koncentrējas uz mācīšanu

• platforma ļauj skolotājam izvēlēties mājasdarbus, pārbaudes, video, pārbaudītus risinājumus

Rezultāts: matemātika un zinātne #1 pasaulē.

Mācību satura īpatnības: Singapūras izglītības mērķus centralizēti nosaka MOE (Ministry of Education), ko visi ievēro. Vēsturiski vietām ir saglabājušies arī “Cambridge O-Level” pārbaudījumi, no kā atteiksies ap 2027.gadu. Ministrijas eksperti mēdz apstiprināt/ieteikt mācību līdzekļus, no kā skolas var izvēlēties. Atsevišķie skolotāji par ieteicamajām pasniegšanas metodēm un materiāliem uzzina savā darba vietā vai mācoties no pieredzējušākiem kolēģiem, viņi nav spiesti uz savu roku meklēt tos Internetā.

Ievērota izklāsta ķēdīte “Concrete-Pictorial-Abstract (CPA)” – vispirms fiziski objekti (konkrētais), tad diagrammas un piemēri (ilustratīvais), visbeidzot skaitļi un simboli (abstraktais). Šādi cenšas panākt STEM jēdzienu izpratni pēc iespējas visiem apmācāmajiem, ne tikai tiem, kuriem labi padodas abstrakcijas. MOE nodrošina vienotu mācību materiālu ekosistēmu (sk. SLS zemāk), un standartizētu izglītības “ietvaru” - prasību, pārbaudes darbu un skolotāju tālākizglītības pasākumu veidā.

Mācību materiāli: Singapūras mācību materiāli ir pieejami vietnē Student Learning Space, kur ir visiem valsts standartā paredzētajiem priekšmetu pasniegšanas līmeņiem piemēroti mācību un testu materiāli. Mācību saturs ir efektīvs, jo valsts līmenī ir labi saskaņoti visi aspekti: Ko māca, kā māca, kā pārbauda, un kā atbalsta skolotājus, lai viņi efektīvi izmantotu pieejamos materiālus. Izglītības sistēmā darbojas dažādu lomu cilvēki, kuri panāk, lai visi skolotāji izmantotu savus materiālus tiem paredzētajā veidā, lai neatbilstības (starp ) tiktu pamanītas un novērstas.

Atbilstību nodrošina katrā skolā esošie Subject Departments – mācību priekšmetiem vai to grupām izveidotas struktūras, caur kurām skolotāji izvēlas ministrijas atzītus un saviem apstākļiem piemērotus materiālus. Parasti skolā ir šādi departamenti:

• Sākumskolas departaments,

• Matemātikas departaments,

• Valodu departaments (ar atsevišķām nodaļām/vadītājiem dzimtajā valodā, angļu valodā),

• Dabaszinātņu departaments (ar atsevišķām nodaļām/vadītājiem fizikā, ķīmijā, bioloģijā),

• Humanitāro zinātņu departaments,

• Estētikas departaments (mūzika, māksla parasti ir kopā),

• Lietišķo priekšmetu (tehnoloģiju u.c.) departaments.

Skolotāju mentori un tālākizglītotāji paši ir pieredzējuši skolotāji ar vadītāju pieredzi. Viņiem ir dažādi līmeņi un pienākumi:

• Senior Teacher: Skolas līmeņa mentors un pedagoģijas konsultants;

• Lead Teacher: Skolas vai starpskolu pedagoģisks vadītājs.

• Master Teacher: Ministrijas atzīts eksperts, kurš plāno skolotāju tālākizglītību un pedagoģiju plašākā līmenī.

Mediju un MI izmantošana: Singapūras Student Learning Space (SLS) atrodami video materiāli, kuri pārsvarā ir mikromoduļi (1-3 minūtes par specifisku tēmu). Daži skolotāji tos var uzdot vai nu iepazīstināšanai pirms stundas (pre-lesson priming, flipped classroom) mācībām, atkārtošanai pirms eksāmeniem (revision), kā izlīdzinošu materiālu (remediation) vai gadījumiem, kad jāmācās no mājām. Materiāli, kuros viens skolotājs māca visu kursu no sākuma līdz beigām, ir iespējami, bet arī tos tipiski izmanto kā atsevišķus fragmentus.

Privātajā apmācību tirgū (piemēram, gatavojot konkrētiem eksāmeniem) ir populāri izmantot “pilnus” video materiālus, kas vienādi nosedz visas tēmas un ir papildināti ar video saturam pielāgotiem testiem. Valsts skolās lielāks uzsvars ir uz prasmju pareizu praktizēšanu skolotāja vadībā; tāpēc video materiāliem ir pakārtota loma, kas atkarīga no skolotāju klātienes apmācību vajadzībām.

Mākslīgā intelekta vadīta analītika SLS vietnē nodrošina arī “adaptīvo mācīšanos” - sk. Adaptive Learning System. Tas ir konkrētā skolēna vajadzībām pielāgots mācību saturs, lai viņi paši varētu tur noteikt sev mācību mērķus un saņemt piemērotu saturu un vingrinājumus.

Somija — Sanoma Pro (https://www.feds.fi/catalog/claned/) un Otava Learning

• mācību video visos priekšmetos

• digitālas grāmatas ar skaļu lasīšanu, animācijām, uzdevumiem

• skolēns var pārskatīt tēmu pirms stundas (flipped classroom)

• skolotājam nav jāgatavo prezentācijas, viss jau ir gatavs

Rezultāts: viens no zemākajiem stresa līmeņiem pasaulē, bet TOP rezultāti.

Igaunija — eKool + Opiq

• 100% digitālo mācību materiālu platforma

• 1 centrālais “grāmatu plaukts” visai valstij

• ļoti lēti uzturēt (1,5-2 miljoni € gadā)

• bērni un skolotāji vienmēr izmanto vienu kvalitāti

Rezultāts: pasaules līderis digitālajā izglītībā.

Šveice — cantonal platforms

• atšķirībā no Latvijas, Šveicei ir ~26 kantoni, bet katrs izmanto vienu centralizētu digitālu saturu

• ļoti augstas kvalitātes video un uzdevumi, pārbaudīti

Rezultāts: daudzvalodības un STEM brīnums.

Kā es to plānoju Latvijā

1) VISAS mācību grāmatas tiešsaistē

• matemātika

• fizika, ķīmija, bioloģija

• vēsture

• literatūra

• valodas

• ģeogrāfija

• programmēšana

• filozofija/loģika

• uzņēmējdarbība

• u.c.

2) VISI mācību video (2-8 min)

- piemēram:

• skaidrojumi par frakcijām

• fizikas eksperimenti

• ķīmiskās reakcijas

• valodas gramatika

• literatūras analīzes

• mākslas tehniku video utt.

Ļoti īsi, ļoti koncentrēti — kā Singapūrā.

3) Interaktīvie testi

• katrā tēmā 5-10 uzdevumi

• automātiska atgriezeniskā saite

• skolotājs redz rezultātus

4) Vienota kvalitāte visā valstī

Tas nozīmē, ka:

• Latgalē un Rīgā bērns saņem vienādu mācību materiālu kvalitāti

• skolēns var mācīties ātrāk, ja grib

• vairs nav tik ļoti atkarīgs no “labā vai sliktā skolotāja”

• var iedziļināties dziļāk

3. Cik tas maksā?

Latvijas mērogā:

• video izveide 12 priekšmetos: 2-3 miljoni €

• platforma (Igaunijas Opiq līmenī): 1-1,5 miljoni € gadā

• uzturēšana un atjaunināšana: ~0,5-1 miljoni €

Salīdzinājumam:

Latvija katru gadu iztērē 15-20 miljonus € uz sadrumstalotām mācību grāmatām (papīra burtnīcām, privātiem izdevējiem, “kompetenču satura projektiem”).

Mans modelis ir lētāks un kvalitāte augstāka.

4. Ko Latvija iegūst?

Mācību materiālu kvalitāte izlīdzinās Visi bērni saņem vienādu līmeni kā labākajās skolās.

STEM un valodu spējas uzlabojas par 10-25% (pierādīts Somijas/Singapūras modeļos)

Skolotāji pamatā atbrīvoti no prezentāciju un materiālu veidošanas - vairāk laika mācīt un palīdzēt individuāli

Nav atkarības no izdevniecībām un vēsturiskiem “mācību satura lobijiem”

Var izmantot MI (piem., personalizēti uzdevumi):

• individuāli treniņi

• automātiskas skaidrošanas

• personalizētā programma

Ļoti augsts ROI (atdeve pret ieguldījumiem, €) 1 ieguldītais eiro dod 10-20 eiro ilgtermiņa izaugsmē (viens no augstākajiem ROI).

Darbietilpības novērtējums:

Datorbalstīta apmācība ir tipiska pieaugušo izglītībā, piemēram, kursi programmētājiem par dažādām tehnoloģijām - ko bieži var apgūt patstāvīgi un tiešsaistē. Nereti vienu un to pašu materiālu izmanto gan ILT (Instructor Lead Training), gan CBT (Computer Based Training). Industrijas standarts ir – 1 kontaktstundai gatavot elektronisko saturu priekš CBT 80 stundas jeb 2 nedēļas, izmantojot dažādu jomu ekspertus. Tur ietilpst prasību analīze (apmācāmo analīze, mācību konteksta/rīku analīze, kursa satura/tēmu/prasmju analīze), kursa projektējums, paškontroles testi un pārbaudes darbi ar jautājumu rezervi, slaidu, demonstrāciju un interaktīvu piemēru izstrāde, video ierunāšana un rediģēšana, e-kursa alfa-testēšana reālā klasē un nepilnību pielabošana.

Daudzus no šiem pieņēmumiem var attiecināt arī uz mācību satura veidošanu skolām. Nerediģēti izcilu pasniedzēju nodarbību video arī var būt vērtīgi, bet sākotnējā formā tos parasti neizmanto – tipisku skolēnu tik gari video gabali bez jebkādas iesaistes nogurdina un nenotur uzmanību..

Ja pieņemam, ka viens gads matemātikas (piemēram, “Matemātika 9.klasei”) ir 5 kontaktstundas nedēļā, 30 nedēļu garumā. E-kursa izmaksas būs attiecīgi 5*30*80=12000 stundu apmaksāta speciālistu darba (10 cilvēku komandai tas prasītu 1 gadu). Pieņemot, ka mēnešalga par 20 darba dienām ir 3000 EUR (ieskaitot nodokļus), tad pilnās izmaksas ir vismaz 12000/160*3000 = 225000 EUR. Ņemot vērā MIT Open Courseware (OCW) pieredzi, to pašu kursu var nākties ierunāt atkārtoti - jau pēc 10 gadiem piemēri un mācību pieeja ir izmainījušies. Var mēģināt lētāk, bet jārēķinās, ka tad kurss nosegs tikai daļu no vajadzībām. Tad šādu kursu ilgtermiņā aizstās pilnvērtīgāks mašīntulkots materiāls.

Visiem mācību priekšmetiem VISU kursu (1.-12. klase) ierunā VISLABĀKIE pasniedzēji.

1. Kā tas strādā Singapūrā, Šveicē un top universitātēs

Singapūras “Master Teacher” modelis

• katru tēmu ierunā valsts labākie skolotāji

• un VISI pārējie skolotāji izmanto to

• rezultāti: #1 pasaulē PISA matemātikā, zinātnē un lasītprasmē

Šveice (kantonu sistēma)

• fizika, ķīmija, matemātika, ekonomika tiek mācīta ar kantona labākajiem skolotājiem

• ieraksti augstā kvalitātē, interaktīvi uzdevumi

Somija

• “flipped classroom” - bērns skatās labākā skolotāja skaidrojumu pirms stundas

• skolotājs klasē tikai praktizē, palīdz un trenē

Khan Academy + HarvardX modelis

• visaugstākās kvalitātes videokursi

• skolotājs vairs netērē laiku “skaidrošanai pie tāfeles”

3. Kas mainās skolās?

1) Skolotāji vairs netērē 60% laika skaidrošanai. Video to dara labāk, precīzāk un vienmēr vienādi.

2) Stundas kļūst par praktiskām darbnīcām

Klasē:

• uzdevumi

• eksperimenti

• diskusijas

• pielietojums

• projekti

3) Bērni var skatīties jebkuru tēmu atkārtoti. Nav stress, ka “nesapratu skolotāju”.

4) Valoda un STEM uzlabojas

Tāpēc ka:

• labākie pasniedzēji skaidro sarežģītās tēmas

• skolotājs klasē koncentrējas uz palīdzēšanu

• ir struktūra, nav haosa

5) Vienlīdzīga kvalitāte starp Rīgu un Latgali

Šobrīd:

• labs skolotājs = labs rezultāts

• slikts skolotājs = slikti rezultāti

Pēc reformas visi saņem labāko saturu valstī. Skolotāju klasē tas pilnībā neaizvieto, bet trūkumu nedaudz kompensē un darbu atvieglo.

Izglītības saturs, kurā galvenais uzsvars ir uz konspektu un kopsavilkumu veidošanu, vai vienveidīgu piemēru risināšanu STEM priekšmetos, var kļūt neefektīvs, izplatoties MI tehnoloģijām. Līdzīgi kā galvas rēķini, darbību veikšana stabiņā, logaritmiskais lineāls vai Bradisa tabulas vairs nav matemātikas mācīšanas centrā kopš kalkulatoru ieviešanas.

MI rīki paver jaunas iespējas izglītībā - it īpaši motivētiem jauniešiem, kuri vēlas izmēģināt un apgūt dažādas prasmes neatkarīgi no skolotājiem. Ir jārada izglītībai piemēroti risinājumi (īpaši apmācīti modeļi; RAG aģenti, lietotnes), kuri ļauj lietot MI rīkus kontrolētā vidē. Vienlaikus jāapzinās riski, ja mazvērtigs MI ģenerēts saturs (slop jeb "samazgas", ģenerētie video, "brainrot" joki u.c.) jauniešu apziņā aizstāj derīgu izglītību, vai arī ļauj negodprātīgam skolēnam "apspēlēt sistēmu", iegūstot labus vērtējumus bez mācīšanās.

Piedāvātais modelis ļauj plaši izmantot MI, pieņemot, ka ir izveidots datorbalstītas apmācības saturs (piemēram, ierakstīti mācību stundu video par attiecīgo priekšmetu).

SLĀNIS 1 — 45 min PIERAKSTĪTA PAMATSTUNDA

• katrai tēmai ir standarta 45 min profesionāli ierakstīta stunda, kuru ierunā labākais pasniedzējs valstī;

• skolēns var skatīties to klasē vai mājās;

• skolotājs klasē koncentrējas uz praktisku darbu, nevis skaidrojumu.

Šis ir “kodols”, kas visiem bērniem nodrošina vienādu kvalitātes minimumu.

SLĀNIS 2 — “Nospied pogu - padziļinātais skaidrojums”

Katras 45 min stundas iekšpusē ir iebūvētas papildpogas, piemēram:

• “Paskaidro lēnāk”

• “Vairāk piemēru”

• “Parādi vizuāli”

• “Matemātiskais pierādījums”

• “Vēsturiskais konteksts”

• “Sarežģītāka versija”

• “Vieglāka versija”

• “Kā tas noder dzīvē?”

Tas darbojas kā Netflix valodu izvēlne, tikai ar zināšanām:

• pamata stunda - vienmēr 45 min

• papildinājumi - 1-5 min blokos, pēc vajadzības

Katram skolēnam ir personīgais apgūšanas ceļš.

SLĀNIS 3 — MI asistents (MI skolotājs)

Skolēns var jebkurā brīdī:

• uzdot papildjautājumu,

• pārprasīt nesaprotamo,

• lūgt ilustrāciju,

• lūgt soli-pa-solim risinājumu,

• lūgt piemēru.

Kā tas darbojas?

1. MI “redz” konkrēto tēmu, kuru skolēns skatās.

2. MI atbild kontekstā tikai par šo tēmu.

3. MI var paskaidrot bērna vecuma līmenī.

4. MI var dot papildu uzdevumus.

5. MI var izveidot personalizētu mini-testu.

Tas nodrošina, ka neviens skolēns nepazūd.

1. Koncepcija

Manis piedāvātā struktūra sastāv no trim slāņiem:

SLĀNIS A — Tautskolotāju padome (“National Master Teachers Board”)

Tie ir:

• labākie Latvijas skolotāji,

• kas prot izcili skaidrot,

• ar lielisku izrunu, didaktiku, prezentāciju prasmi,

• un daudz augstākiem rezultātiem nekā vidēji valstī.

Tie ir cilvēki, kas ierunā visas pamatstundas (45 min) un papildus skaidrojumus.

Izvēle notiek konkursā ar:

• demonstrācijas stundu,

• pedagoga portfeli,

• rezultātiem,

• rekomendācijām.

Ieguvums: visas Latvijas mācību stundas 1.-12. klasei ir labākās versijas, nevis viduvējas.

SLĀNIS B — Jomas profesionālie zinātnieki (“National Subject Experts Council”)

Tie ir zinātnieki un augstskolu profesori:

• matemātika,

• fizika, ķīmija, bioloģija,

• valodniecība,

• vēsture, ģeogrāfija,

• informātikā un MI,

• psiholoģija un pedagoģija.

Viņu uzdevumi:

1. Garantēt zinātnisko kvalitāti.

2. Pielāgot saturu jaunākajām zinātnes atziņām.

3. Izstrādāt programmu struktūru 1.-12. klasei.

4. Veikt saturisko korektūru video stundām.

5. Noteikt valsts minimālo zināšanu standartu.

Ieguvums: Latvija saņem zinātniski tīru un pamatotu saturu, bez kļūdām un ideoloģiskām novirzēm.

SLĀNIS C — MI asistenta mācību komanda (“AI Teaching Taskforce”)

Komanda sastāv no:

• 1-3 MI inženieriem,

• 5-10 skolotājiem no Tautskolotāju padomes,

• 5-7 zinātniekiem no jomas zinātniekiem.

Uzdevumi:

1. Trenēt MI asistentu katras tēmas kontekstā.

2. Izstrādāt pareizo stila toni (skaidro bērna vecumam).

3. Nodrošināt, ka MI dod precīzus, zinātniski pareizus skaidrojumus.

4. Pielāgot MI katram mācību priekšmetam (angļu, STEM, vēsture).

5. Veidot automātiskus mini testus.

6. Pārbaudīt ļoti sarežģītos jautājumus, lai MI nekļūdās.

Ieguvums: MI asistents kļūst par skolotāja palīgu katrā priekšmetā, pieejams:

• klasē,

• mājās,

• mobilajā telefonā.

MI palīdz visām pusēm

Lietotājs	MI funkcijas
Skolotājs	stundu plāni, materiāli, testu ģenerēšana, uzdevumu labošana, progresijas analīze, stila izvērtēšana, rekomendācijas
Skolēns	personalizēta mācību trajektorija, atgriezeniskā saite, valodu asistents, skaidrojumi, video, interaktīvie uzdevumi
Vecāki	redz bērna sniegumu, saņem rekomendācijas darbam mājās
Skola	datu analīze, mācību kvalitātes kontrole, atbalsts direktoram
Valsts	centralizētā platforma, vienoti materiāli, kvalitātes uzraudzība

Analoģiski arī kursi pieaugušajiem tiešsaistē.

Atmiņas treniņi

1. Mērķis

Ieviest Latvijas izglītības sistēmā universālu mācīšanās efektivitātes standartu, balstītu uz zinātniski pierādītām atmiņas un kognitīvo procesu metodēm, lai paaugstinātu skolēnu spēju saglabāt zināšanas, samazinātu mācību pārslodzi un uzlabotu izpratni.

2. Pamatprincips

Atmiņas attīstības metodes netiek mācītas kā atsevišķs priekšmets. Tās tiek integrētas visos mācību priekšmetos, sākot no 3./4. klases līdz vidusskolai. Tas nodrošina, ka skolēni apgūst gan zināšanas, gan strukturētas mācīšanās prasmes, kas nepieciešamas jebkurā jomā.

3. Zinātniski pierādītās metodes, kas jāintegrē skolās

3.1. Aktīvā atsaukšana (Retrieval practice)

Regulāra informācijas izsaukšana no atmiņas (mini-testēšana, jautājumu cikli, stundu sākuma īsie atkārtojumi).

Ieguvumi, ko apliecina pētījumi:

• būtiski uzlabota ilgtermiņa atcerēšanās,

• dziļāka izpratne,

• mazāks eksāmenu stress.

(Šī metode ir viena no vislabāk pētītajām kognitīvajā psiholoģijā.)

3.2. Atkārtošana ar intervāliem (Spaced repetition)

Informācija tiek atkārtota arvien pieaugošos intervālos (diena - nedēļa - mēnesis).

• Rohrer & Pashler (2019) pierādīja, ka skolēni, kuri izmantoja intervālu atkārtojumu, saglabāja par 11 procentpunktiem vairāk zināšanu, lai gan mācījās tieši tikpat ilgi kā kontrolgrupa (Journal of Cognitive Enhancement, 3(2), 161-171.)

Šis efekts ir konsekventi novērots desmitiem pētījumu — dažādas pakāpes, bet noturīgs virziens: ilgtermiņa zināšanas uzlabojas bez papildu slodzes.

3.3. Mnemonika, asociatīvā mācīšanās un vizuālās metodes

Simbolu sasaistes, stāstu veidošana, atmiņas pils, konceptkartes u.c.

Ieguvumi:

• ātrāka sarežģītas informācijas strukturēšana,

• labāka faktu un definīciju saglabāšana,

• efektīvāka valodu, bioloģijas, vēstures un matemātikas apguve.

3.4. Kognitīvās kartes (Mind mapping)

Grafiskas shēmas un konceptu kartes, kas uzlabo informācijas strukturēšanu.

4. Skolotāju profesionālā pilnveide - apmācību modulis visiem skolotājiem

Praktiska sagatavošana:

• kā izmantot aktīvo atsaukšanu,

• kā organizēt intervālu atkārtojumu,

• kā veidot mnemonikas un vizuālās metodes savos priekšmetos.

5. Digitālā infrastruktūra

5.1. Vienota valstiska mācīšanās platforma

Kur skolēniem automātiski ģenerējas individuāli atkārtojumu grafiki, mini-testēšana un kartīšu sistēmas.

5.2. Integrācija ar esošajām sistēmām

E-klase, uzdevumi.lv u.c.

6. Sagaidāmie rezultāti

Izmantojot metodes ar pierādītu efektivitāti:

• uzlabota ilgtermiņa zināšanu noturība (ar skaitliski citējamu piemēru: +11 procentpunkti, Rohrer & Pashler 2019)

• mazāks mācību stress un eksāmenu slodze, pateicoties efektīvākām metodēm,

• ātrāka jaunas informācijas apguve, dēļ mnemonikas un strukturētām vizuālajām metodēm,

• vienmērīgāks un prognozējamāks mācību process visā mācību gadā.

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbību nevar iemācīt tikai ar teoriju — tā ir domāšanas, iniciatīvas, riska un atbildības prasme, kas jāveido gadiem. Zemāk ir labākā praksē balstīta sistēma, kas strādā valstīs ar augstu uzņēmēju īpatsvaru (Izraēla, ASV, Somija, Singapūra).

Pamatprincips

Nemācīt “kā dibināt SIA”, bet mācīt:

• kā pamanīt problēmas,

• kā radīt vērtību,

• kā pārdot ideju,

• kā uzņemties atbildību,

• kā zaudēt un celties.

1. Posmi pa vecumiem (kritiski svarīgi)

1.-3. klase (7-9 g.)

Mērķis: iniciatīva + vērtības maiņa

Ko mācīt:

• “Kāpēc cilvēki maksā?”

• Vienkārša maiņa: darbs ↔ vērtība ↔ atlīdzība

• Atbildība par rezultātu

Kā:

• Mini-tirgi klasē un skolā (uzlīmes, zīmējumi, spēles)

• “Uzdevums-atlīdzība” projekti

• Klases budžets (kopīgs lēmums: kam tērēt)

Nekādas teorijas. Tikai darbība.

4.-6. klase (10-12 g.)

Mērķis: problēmu risināšana + sadarbība

Ko mācīt:

• Problēma - risinājums - klients

• Vienkārša pašizmaksa

• Darbs komandā (lomas)

Kā:

• “Izdomā risinājumu skolai”

• 2-4 nedēļu projekti

• Klases “uzņēmumi” (bez juridiskās puses)

Bērns sāk saprast, ka ideja bez klienta ir tukša.

7.-9. klase (13-15 g.)

Mērķis: reāla uzņēmējdarbība drošā vidē

Ko mācīt:

• Klienta intervija

• Cena, izmaksas, peļņa

• Kļūdas kā norma

Kā:

• Skolēnu mācību uzņēmumi (obligāti visiem), piem. Junior Achievement programma

• Mazs apgrozījums, īsti klienti

• Prezentācijas (pitch)

Šeit daudzi saprot: “Vai nu man tas patīk — vai ne.” Un tas ir OK.

10.-12. klase (16-18 g.)

Mērķis: atlase + paātrināšana

Dalījums 3 plūsmās:

1. Praktiskie uzņēmēji (bizness, pakalpojumi)

2. Inovatori (tech, zinātne, dizains)

3. Vadītāji (projekti, organizēšana)

Kā:

• Inkubatori skolās

• Mentori (īstie uzņēmēji)

• Reāli ienākumi (ar nodokļu simulāciju)

Labākajiem — nodokļu brīvdiena līdz 21 g. Valsts iegulda, bet ne komandē.

2. KO NEDARĪT (ļoti svarīgi)

Nepārvērst par:

• “Ekonomikas teoriju”

• Excel un definīciju kursu

• Vienu izvēles priekšmetu

Nemācīt bailes:

• “Neizdosies”

• “Risks ir slikts”

• “Valsts visu atrisinās”

Uzņēmējdarbība = atbildība + brīvība

3. Skolotāji - kritiskais punkts

Realitāte:

• Lielākā daļa skolotāju nav uzņēmēji

• Tas nav trūkums, ja sistēma ir pareiza

Risinājums:

1. Skolotājs = procesa vadītājs

2. Uzņēmējs = mentors

3. Centralizēti metodiskie rīki

Skolotājs nemāca “kā pelnīt”, viņš māca kā domāt un reflektēt.

4. Kultūras maiņa (bez tās nekas nestrādās)

Jāmaina sabiedrības signāli:

❌ “Ej drošā darbā”
✅ “Radi vērtību”

❌ “Bizness = krāpšana”
✅ “Bizness = atbildība”

❌ “Valsts dos”
✅ “Valsts palīdz radīt”

5. Skaitliskais mērķis Latvijai

Ja šo ievieš no 1. klases:

• +2-3× vairāk uzņēmēju 15-20 gadu laikā

• Mazāk emigrācijas

• Augstāka vidējā alga bez subsīdijām

• Sabiedrība ar iekšēju iniciatīvu, nevis prasību kultūru

Kodolfrāze programmai: “Mēs nemācām bērniem dibināt uzņēmumus. Mēs mācam viņiem radīt vērtību un uzņemties atbildību.”

Laika plānošana un darba režīms kā pamatprasme

Mūsdienu izglītībā viena no visvairāk nenovērtētajām, bet kritiski svarīgajām prasmēm ir spēja efektīvi strādāt ar savu laiku, uzmanību un enerģiju. Augsta kognitīvā kapacitāte pati par sevi negarantē rezultātu, ja cilvēks nespēj organizēt savu darbu, uzturēt fokusu un sabalansēt slodzi.

Šī programma paredz laika plānošanas un darba režīma apzinātu apguvi kā caurviju prasmi, kas attīstās pakāpeniski visos izglītības posmos.

Pamatprasmes (1.–3. klase): struktūra un ritms

Agrīnajā vecumā galvenais uzdevums nav “produktivitāte”, bet paredzamība un ritma izjūta.

• skaidrs dienas režīms (mācības, atpūta, kustība),

• uzdevumu pabeigšana līdz galam,

• īsi, fokusēti darba intervāli,

• mācīšanās atšķirt “darba laiku” no “brīvā laika”.

Mērķis: izveidot drošu ieradumu, ka darbs notiek noteiktā laikā un tiek pabeigts.

Darba ieradumi (4.–6. klase): prioritātes un uzmanība

Šajā posmā skolēni pakāpeniski apgūst:

• vienkāršu uzdevumu plānošanu (kas jādara vispirms, kas – vēlāk),

• darbu pa posmiem, nevis haotisku “sākšanu no nulles”,

• uzmanības noturēšanu bez nepārtrauktiem traucējumiem.

Tiek ieviesti:

• koncentrēta darba bloki (piemēram, 25–40 min),

• apzinātas pauzes,

• digitālo traucēkļu ierobežošana mācību laikā.

Mērķis: iemācīt, ka fokuss ir resurss, nevis pašsaprotams stāvoklis.

Pašvadība un slodzes balanss (7.–9. klase)

Pusaudžu vecumā strauji aug gan prasības, gan risks izdegt vai “izslēgties”. Tāpēc uzsvars tiek likts uz:

• darba apjoma sadalīšanu laikā,

• ilgtermiņa uzdevumu (projekti, eksāmeni) plānošanu,

• sapratni par miega, fizisko aktivitāšu un atpūtas ietekmi uz sniegumu.

Skolēni mācās:

• plānot nedēļu, nevis tikai dienu,

• savlaicīgi pabeigt darbus, nevis strādāt pēdējā naktī,

• atpazīt pārslogojuma pazīmes.

Mērķis: veidot ilgtspējīgu darba režīmu, nevis “spurtus”.

Augstas veiktspējas režīms (10.–12. klase)

Vidusskolas posmā laika plānošana tiek traktēta kā intelektuālās veiktspējas instruments, īpaši tiem, kas gatavojas akadēmiski vai profesionāli sarežģītiem ceļiem.

Iekļauj:

• ilgstoša fokusa treniņu (vairākas stundas ar pauzēm),

• projektu un eksāmenu sagatavošanas grafikus,

• individuālu darba stila izstrādi (kad cilvēks strādā visefektīvāk).

Mērķis: sagatavot skolēnu realitātei, kur intensīvs darbs ir norma, bet izdegšana – kļūda, ne likumsakarība.

Laiks, disciplīna un brīvība

Svarīgs princips: brīvība nav haoss. Jo augstāks ir skolēna līmenis, jo vairāk viņam tiek dota autonomija, bet:

• ar skaidrām prasībām,

• ar atbildību par rezultātu,

• ar reālām sekām par termiņu neievērošanu.

Laika plānošana netiek mācīta kā “motivācijas tehnika”, bet kā profesionāla prasme, kas nepieciešama jebkurā augstas atbildības darbā — zinātnē, uzņēmējdarbībā, drošībā, medicīnā.

Kāpēc šī sadaļa ir stratēģiski svarīga:

• Tā samazina izdegšanu, nevis palielina slodzi.

• Tā palielina atdevi no esošā mācību laika, bez papildu finansējuma.

• Tā sasaista izglītību ar reālu pieaugušo darba režīmu.

STEM izglītība un stundu sadalījums

Zemāk ir analīze, kas balstīta uz Latvijas mācību plāniem un uz to, ko dara Somija, Igaunija, Singapūra un Kanāda (valstis ar augstāko izglītības kvalitāti pasaulē):

Latvijā STEM un valodu ir par maz, bet kopējais stundu skaits ir līdzīgs kā top valstīs, tad tas nozīmē: daži priekšmeti ir par daudz, un tie “aizņem vietu” svarīgākajiem.

Un tas ir tieši tas, ko pierāda dati.

1. Priekšmeti, kas Latvijā ir “par daudz”

Zemāk ir 5 kategorijas, kur Latvijas skolas tērē vairāk stundu nekā OECD vidējais, un nesasniedz labus rezultātus.

Sociālās zinības / vēsture / kulturoloģija (pārslogota joma)

Latvijā šie priekšmeti bieži atkārtojas vairākos kursos:

• sociālās zinības

• ekonomika

• vēsture

• politikas mācība

• kulturoloģija

• ētika

• audzināšanas stundas

• “klases stunda”

Stundu skaits vidēji: 3-4 h nedēļā
Somijā/ Igaunijā: 1,5-2 h nedēļā

Secinājums:

Latvijā 1-1,5 stundas nedēļā šajā blokā ir liekas, saturiski atkārtojas un nerada augstu produktivitāti.

Sports (iekšēja disproporcija)

Sports ir ļoti nepieciešams, bet…

Latvijā:

• bieži: 3 stundas nedēļā

45 minūšu sporta stunda ir NEPRODUKTĪVA un fizioloģiski mazjēdzīga.

• iešana - 5 min

• pārģērbšanas - 5 min

• iesildīšanās - 10 min

• skolotāja paskaidrojums - 5 min

• atsildīšanās - 10 min

• mazgāšanās + pārģērbšanas - 10 min

KOPĀ: 45 min – līdz pamatslodzei netiek.

Somija / Igaunija:

• 2 stundas nedēļā, bet labāk organizētas

• ikdienas aktīvās pauzes + 15 min ārā — labāk nekā 3 h

Uz ko jāiet. - Ikdienas kustību režīms (1,5 h dienā): Somijas-Singapūras modelis Latvijā

1. Ikdienas 1,5 h kustību režīms tiek ieviests visās izglītības iestādēs (1.-12. klasei) un netiek ieskaitīts akadēmiskajās stundās.

2. Kustību aktivitātes tiek organizētas trīs blokos:

   • 20-30 min rīta kustība,

   • 20-30 min pusdienlaika kustība,

   • 30-40 min pēcpusdienas kustība.

3. Kustības tiek organizētas bez pārģērbšanās, bez ģērbtuvēm un bez dušām — lai maksimizētu fizisko aktivitāšu laiku.

4. Sporta priekšmets tiek saglabāts 3h nedēļā (2x90).

5. Šis režīms atbrīvo 2 h nedēļā stundu grafikā, ko var pārvietot uz valodām un STEM, un vienlaikus uzlabo kognitīvās prasmes.

6. Pētījumi Somijā un Singapūrā pierāda, ka ikdienas kustība uzlabo mācību rezultātus par 10-20%, īpaši matemātikā, valodās un uzmanības noturībā.

7. Skolas infrastruktūra tiek pielāgota — rotaļu laukumi, pastaigu takas, mini stadionu zonas, droši iekštelpu koridori kustībām ziemā.

Vienlaikus jāaudzina rīta rosme kā standarts un pieejamas ārpusskolas sporta nodarbības.

Mājturība / tehnoloģijas (pārāk plašs un neproduktīvs)

Latvijā:

• mājturība + tehnoloģijas bieži 2 stundas nedēļā

• 1./2. klasē pat 3 stundas kombinācijā ar dizainu un tehnoloģijām

• liels fokuss uz amatniecību, kas nerada mūsdienīgu prasmju bāzi

Somijā:

• 1-2 h nedēļā, bet ļoti STEM orientētas (robotika, dizains, materiālu zinātne)

• ne tradicionālā šūšana / zāģēšana

Secinājums:

1 h nedēļā šeit var pārcelt uz STEM, ja saturu modernizē uz inženieriju un dizainu.

Vizuālā māksla + mūzika (labi, bet pārāk daudz)

Latvijā:

• Vizuālā māksla: 1-2 h

• Mūzika: 1-2 h

Kopā: 3 h nedēļā bieži

Somija / Igaunija:

• 2 h kopā (1 h māksla + 1 h mūzika)

Secinājums: 1 h var atbrīvot, saglabājot kvalitāti.

Vai tas nenonāk pretrunā ar iepriekš nosaukto mūziku kā obligātu vispusīgai personības attīstībai? Nē! Ja saprot, kāda mūzika, kam un kādā veidā. Pretruna rodas tikai tad, ja jauc mūziku kā kognitīvās attīstības instrumentu ar mūziku kā masu mācību priekšmetu.

1. Divas pilnīgi atšķirīgas “mūzikas” funkcijas

A) Mūzika kā smadzeņu attīstības instruments

Šeit mūzika:

• trenē laika struktūru, ritmu, secību

• uzlabo darba atmiņu

• stiprina sensoro–motorisko integrāciju

• trenē uzmanības noturību

Šī mūzika:

• ir agrīna (2–8 g.)

• ir praktiska (dziedāšana, ritms, instruments)

• ir bieža, bet īsa

• nav orientēta uz “skaistu rezultātu”

Šī mūzika tiešām attīsta smadzenes.

B) Mūzika kā vispārizglītojošs priekšmets

Šeit mūzika bieži kļūst par:

• dziesmu dziedāšanu bez struktūras

• teoriju bez prakses

• “kultūras stundu” bez kognitīvas slodzes

Rezultāts:

• minimāls ilgtermiņa ieguvums

• augsta nepatika daļai bērnu

Šī mūzika neattaisno lielu stundu skaitu visiem (savādāk bērniem, kuri to izvēlās kā profesionālo karjeru vai vienu no galvenajiem hobijiem).

2. Kāpēc mūzikas stundu samazināšana var būt pareiza

Ja:

• mūzika tiek mācīta visiem vienādi

• bez instrumenta

• bez diferenciācijas

• bez agrīnas intensitātes

tad:

• kognitīvais ieguvums ir mazs

• laiks tiek atņemts no:

  • valodām

  • matemātikas

  • loģikas

  • kustības

Tad stundu samazināšana ir racionāla.

3. Nav pretrunas, ir optimizācija

Agrīni (bērnudārzs – 2. klase)

• vairāk mūzikas

• bet:

  • ritms

  • balss

  • vienkārši instrumenti

• īsi, bieži, rotaļīgi

Maksimāls smadzeņu efekts, minimāla slodze.

Pamatskola

• mazāk obligātās mūzikas

• vairāk:

  • izvēles

  • specializācijas

  • ārpusstundu aktivitāšu

Tie, kam ir talants un velme, iet dziļāk. Citi — netiek noslogoti.

Elitei / augsta IQ bērniem

• mūzika kā:

  • strukturālās domāšanas treniņš

  • paralēli matemātikai

• ne visiem, ne obligāti

• bez “koncertu piespiešanas”

Šeit mūzika ir intelekta trenažieris, ne mākslas audzināšana.

4. Kāpēc “vairāk mūzikas visiem” ir kļūdains lozungs

Empīriski:

• mūzikas pozitīvais efekts:

  • nav lineārs

  • strauji samazinās, ja:

    • nav instrumenta

    • nav agrīnas sākšanas

    • nav motivācijas

Tāpēc: Mazāk, bet agrāk un kvalitatīvāk ir labāk nekā vairāk, bet visiem un vienādi.

5. Kopsavilkums

Mūzika ir būtiska agrīnai kognitīvajai attīstībai, īpaši ritma, uzmanības un darba atmiņas veidošanai. Vienlaikus vispārizglītojošās mūzikas stundu skaits pamatskolā var tikt optimizēts, koncentrējoties uz agrīnu, praktisku pieredzi un nodrošinot padziļinātas iespējas bērniem ar izteiktu interesi vai talantu.”

Projekti / klase / audzināšana (bieži 1 h nedēļā)

Ļoti mazās valstīs (Singapūra, Igaunija) to:

• integrē citos priekšmetos

• vai veic 1× mēnesī, nevis 1× nedēļā

Secinājums: šo stundu var pilnībā pārcelt uz valodām.

2. Kopējais lieko stundu potenciāls

Jomas, no kurām var droši pārvietot stundas:

• Sociālās zinības / vēsture: -1…-1,5 h

• Mājturība/tehnoloģijas: -1 h

• Māksla + mūzika: -1 h

• Audzināšana/klases stunda: -1 h

Kopā atbrīvojamas: 4,5-5,5 h nedēļā

Tieši tik, cik vajag:

• +3-4 h STEM

• +2-3 h valodām

Tātad: ja Latvija noņem lieko, jaunās stundas var ieviest BEZ mācību slodzes palielināšanas.

Kāpēc Latvijā ir “par daudz” šajos priekšmetos?

Tāpēc, ka Latvija vēsturiski mēģināja:

• “līdzsvarot” mācību plānu

• izvērst humanitāros priekšmetus

• ievadīt daudz dažādu dzīveszinību, socioloģijas, kultūras un drošības kursu

Taču: Nav OECD pētījumu, kas parāda ekonomisku ieguvumu no tik liela humanitāro priekšmetu stundu skaita. Ir ļoti daudz atkārtošanās un pārklāšanās.

3. Kurām jomām NEVAR ņemt nost?

• Matemātika

• Dabaszinības

• Angļu valoda

• Otrā svešvaloda

• Programmēšana

• Lasītprasme

• Emocionālās prasmes / SEL

• Profesionālās izglītības sagatavošana vidusskolā

Tās ir fundamentālas.

4. Ko Latvijai vajadzētu izdarīt mācību plāna līmenī

Samazināt:

• humanitāro un sociālo priekšmetu pārklājumus

• mājturības tradicionālo saturu

• klases/audzināšanas stundu

Palielināt:

• STEM (matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija eksperimentos)

• valodas (angļu + otrā + trešā)

• programmēšana visos vecumos

• inženierijas pamati (dizains, robotika, elektronika)

5. KOPSAVILKUMS

Kas Latvijā šobrīd ir “par daudz”?

Joma	Pārsniegums
Sociālās zinības / vēsture	+1-1,5 h
Mājturība/tehnoloģijas	+1 h
Māksla + mūzika	+1 h
Audzināšana/klases stunda	+1 h

Kopā: 4,5-5,5 stundas, kuras var pārvietot uz STEM + valodām.

ĪSĀ TABULA

Valsts	Kopējās mācību stundas nedēļā	Ikdienas kustība	Sporta stundu tips	STEM stundas	Valodu stundu modelis	Galvenais fokuss
Šveice	28-32	1-1,5 h/dienā (aktīvās pauzes)	2×90 min	ļoti augstas (10-14 h)	3 valodas (vācu/FR/IT + EN)	daudzvalodība + STEM
Somija	24-30	1-2 h/dienā	2×90 min	vid. 10-14 h	2-3 valodas	kustība + koncentrācija
Singapūra	30-35	~1 h/dienā	2×90 min	12-16 h	2 valodas (EN + mātes valoda)	STEM + disciplīna
Igaunija	30-33	45-60 min/dienā	2×60-90 min	10-13 h	2 valodas (EN + otrā)	digitālās prasmes
Latvija (tagad)	30-35	0-10 min/dienā	3×45 min (neefektīvi)	6-12 h	1-2 valodas	fragmentācija

SPORTA PRIEKŠMETS: intensīvie treniņi

✔ Šveice

• 2×90 min nedēļā

• augsta intensitāte

• pārģērbšanās/duša obligāta

✔ Somija

• 2×90 min

• daudzveidīgi sporti (sprints, slēpošana, cīņas, orientēšanās)

✔ Singapūra

• ļoti intensīvs sports

• 2×90 min + 1×45 min

• obligāti normatīvi

✔ Igaunija

• 2×60-90 min

• normatīvi iekšā programmā

❌ Latvija

• 3×45 min - reāli maz fiziskas aktivitātes (pārģērbšanās/iesildīšanās apēd visu laiku)

STEM STUNDAS: kur Latvija atpaliek

✔ Šveice: 10-14 h

• matemātika augstā līmenī

• fizika/ķīmija eksperimentos

• inženierija un robotika

✔ Somija: 10-14 h

• eksperimentālā zinātne no 1. klases

• programmēšana integrēta visur

✔ Singapūra: 12-16 h

• pasaules TOP matemātika un zinātne

• bieži 4 h matemātika + 4 h zinātne + 2 h informātika

✔ Igaunija: 10-13 h

• ļoti spēcīga digitālā izglītība

• obligāta programmēšana no 1. klases

❌ Latvija: 6-12 h

• sākumskolā katastrofāli maz (~6-7 h)

• programmēšana vāja

• eksperimenti reti

VALODAS: KUR LATVIJA ATPALIEK VISVAIRĀK

✔ ŠVEICE

• 3 obligātas valodas (dzimtā + cita nacionālā + angļu)

• bērni brīvi pārslēdzas starp valodām

• valodu apguve tiek uzskatīta par augsta intelekta un kultūras kompetences pazīmi

Valodu stundu apjoms nedēļā:

Sākumskola (1.–6. klase):

• mācību valoda: 4–5 h

  1. svešvaloda (nacionālā): 3–4 h

2. svešvaloda (angļu): 2–3 h
   → kopā: 9–12 h

Pamatskola / vidusskola:

• 3 valodas saglabātas

• bieži pievienojas 4. valoda kā izvēles kurss→ 10–13 h

Valodas sākas agrīni (1.–3. klase) un tiek reāli lietotas.

✔ SOMIJA

• 2–3 valodas visiem

• angļu + zviedru + vācu / krievu / franču

• valodas tiek uzskatītas par kognitīvās attīstības instrumentu

Valodu stundu apjoms nedēļā:

Sākumskola:

• dzimtā valoda: 4–5 h

• angļu (no 1.–2. klases): 2–3 h

• otrā svešvaloda (no 3.–4. klases): 1–2 h
  → 7–10 h

Pamatskola / vidusskola:

• dzimtā: 3–4 h

• angļu: 3–4 h

• otrā svešvaloda: 2–3 h

• trešā (izvēles): 1–2 h→ 9–12 h

✔ SINGAPŪRA

• 2 obligātas valodas

• angļu + mātes valoda (ķīniešu / malajiešu / tamilu)

• ļoti augsta angļu valodas dominance

Valodu stundu apjoms nedēļā:

• angļu (mācību valoda): 4–5 h

• dzimtā valoda: 3–4 h→ 7–9 h

Papildus:

• ļoti augsti normatīvi

• intensīvs mājas darbu apjoms

• valodas tiek lietotas ikdienā un mācību priekšmetos

✔ IGAUNIJA

• 2–3 valodas

• ļoti stipra angļu valoda

• agrīns apguves sākums

Valodu stundu apjoms nedēļā:

Sākumskola:

• igauņu: 4–5 h

• angļu (no 1.–2. klases): 2–3 h → 6–8 h

Pamatskola / vidusskola:

• igauņu: 3–4 h

• angļu: 3–4 h

• otrā svešvaloda (vācu / krievu / franču): 2–3 h→ 9–11 h

❌ LATVIJA (ŠOBRĪD)

• valodu apguve ir nepietiekama apjoma un sākas pārāk vēlu

• trešā svešvaloda nav sistēmiski piedāvāta

Valodu stundu apjoms nedēļā:

Sākumskola:

• latviešu: 4–5 h

• angļu: ~2 h, bieži bez pilnas imersijas→ 6–7 h

Pamatskola / vidusskola:

• latviešu: 4–5 h

• angļu: 2–3 h

• otrā svešvaloda: ~2 h, bieži tikai no 6.–7. klases

• trešā svešvaloda: nav→ 6–7 h

Valsts	Valodu skaits	Valodu stundas nedēļā
Šveice	3–4	9–13 h
Somija	2–3	9–12 h
Singapūra	2	7–9 h
Igaunija	2–3	9–11 h
Latvija	1–2	6–7 h

Latvija atpaliek no salīdzināmām valstīm:

• par 3–5 valodu stundām nedēļā,

• par vienu pilnvērtīgu svešvalodu,

• par 3–5 gadiem valodu apguves sākumā.

Šī atpalicība ir strukturāla un kvantitatīvi izmērāma, nevis metodiska vai pedagogu kvalitātes jautājums, un tieši tā ierobežo:

• kognitīvo attīstību,

• darba tirgus elastību,

• valsts starptautisko konkurētspēju.

PRIEKŠMETU SKAITS: lielākais Latvijā esošais trūkums

Salīdzinājums:

Valsts	Priekšmetu skaits 7.-12. klasē
Šveice	8-10
Somija	7-9
Singapūra	6-8
Igaunija	7-9
Latvija	15-18 (pārslogoti)

Latvijā ir par 8 mazefektīviem priekšmetiem par daudz. Tie tieši “apēd” laiku STEM un valodām.

KOGNITĪVĀ EFEKTIVITĀTE: cik stundas reāli strādā smadzenes?

Valsts	Efektīvās mācību stundas/dienā	Kāpēc?
Šveice	3,5-4,5	intensīvi bloki, ikdienas kustība
Somija	3-4	15-min kustības pauzes
Singapūra	4-5	disciplinēti bloki
Igaunija	3,5-4	digitālā organizācija
Latvija	2-2,5	daudz mazo priekšmetu + haoss + nav kustības

Ārpusskolas aktivitātes

Latvijā pastāv samērā labs mākslu ārpusskolas nodarbību piedāvājums – mūzika, zīmēšana, dziedāšana, dejošana u.c. Vienlaikus nepieciešams būtiski paplašināt un popularizēt arī STEM jomas ārpusskolas aktivitātes (piemēram, programmēšanu, robotiku, elektroniku, matemātikas pulciņus, dronu būvi), jo tās tieši ietekmē nākotnes ekonomikas izaugsmi un tehnoloģisko konkurētspēju.

Tāpat būtiski jāpalielina sporta nodarbību pieejamība. Ņemot vērā, ka sporta primārā funkcija ir sabiedrības veselības uzturēšana un uzlabošana, atbildība par sporta politiku nododama Veselības ministrijai.

Sporta attīstībā prioritātes nosakāmas šādi:

1. Masveidā pieejami, lēti sporta veidi, kas uzlabo veselību un veicina fizisko aktivitāti visā sabiedrībā: vieglatlētika, futbols, basketbols, volejbols u.c. Īpaši veicināma visas ģimenes iesaiste sporta aktivitātēs – orientēšanās, āra trenažieri, peldēšana (t.sk. ziemā), pārgājieni u.c.

2. Tehniskie un valsts aizsardzībai nozīmīgie sporta veidi un prasmes: vieglatlētika, krossfits, šaušana, šķēršļu josla, dronu vadība, auto un motosports, radioamatierisms, tuvcīņa, orientēšanās.

3. Dārgā sporta infrastruktūra, profesionālie sporta klubi un augsto sasniegumu sports, kas finansējami pēc pamatvajadzību nodrošināšanas.

Šāda pieeja ļauj vienlaikus uzlabot sabiedrības veselību, stiprināt valsts drošību un veidot ilgtspējīgu sporta sistēmu bez pārmērīgas resursu koncentrēšanas šaurā elites segmentā.

Skolotāji

Lai piesaistītu spējīgākos jauniešus skolotājam amatam, skolotājiem jābūt augsti atalgotai, prestižai profesijai, nevis zemas algas rutīnas darbam.

Četru līmeņu karjeras modelis:

1) Skolotāja palīgs (L0)

Šis līmenis ir kritiska sistēmas sastāvdaļa, lai:

• 1 200-1 400 € bruto (atbilstoši 2025. gada algu līmenim)

• elastīgs slodzes modelis (0,5-1,0)

• studiju apvienošana ar darbu

Skolotāja palīga institūts kalpo kā profesionālās atlases un kvalitātes nodrošināšanas posms, kas ļauj sistēmiski izvērtēt pedagoģisko piemērotību pirms pilnas skolotāja autonomijas piešķiršanas.

2) Skolotājs (L1)

• Pamatalga: 1 800-2 000 € bruto

• Automātiska gada indeksācija

• 20% piemaksa par digitālo platformu izmantošanu

3) Vecākais Skolotājs (L2)

• Pamatalga: 2 800-3 200 €

• Ja māca pamatskolā vai vidusskolā, tad ir jābūt ne tikai pedagoģiskajai, bet arī augstākajai izglītībai konkrētajā priekšmetā

• Iesaistās metodikas attīstībā

• Sagatavo video stundas valsts bibliotēkai

4) Tautskolotājs (L3) - valsts līmeņa pedagogs, daži šādi pedagogi katram priekšmetam uz valsti

• Pamatalga 4 500-6 000 €

• Ierunā video lekcijas visai valstij

• Iesaistās valstiskā izglītības politikas veidošanā

• Mentors reģionālajiem skolotājiem

Bonusi

• 10-50% piemaksa skolām, kas paceļ rezultātus

• Bonusi par valodu apmācību (2-3 valodas = +300 €)

• Bonusi par MI integrāciju (+200-400 €)

KARIJERAS LOĢIKA UN FILTRĒŠANA

• Ne visi L0 kļūst par L1

• Ne visi L1 kļūst par L2

• L3 ir ļoti ierobežots skaits

Paaugstināšana balstās uz:

• skolēnu progresu,

• profesionālo novērtējumu,

• kolēģu un vadības atsauksmēm,

• objektīviem kvalitātes kritērijiem.

Sistēma ļauj pacelt labākos un mierīgi atvadīties no vājākajiem.

KOPSAVILKUMS

• Skolotāja profesija kļūst hierarhiska, profesionāla un prestiža

• Jaunie cilvēki var ienākt sistēmā droši un pakāpeniski

• Valsts iegūst kvalitātes kontroli, nevis formālu diplomu sistēmu

• Skolas iegūst reālu atbalstu, nevis pārslogotus skolotājus

• Izglītības reforma kļūst praktiski ieviešama, ne tikai idejiska

Skolotājiem jāapmaksā viss darbam paredzētais laiks, ne tikai kontaktstundas ar skolēniem. Skolotājam arī jāgatavo materiāli, jāpārbauda darbi, pašam jāmācās, jāmentorē jaunākie kolēģi utt. Citi nemateriālie labumi skolotājiem, piem. nodrošināta dzīvesvieta un brīvs atpūtas gads ik pēc 7 nostrādātiem gadiem atpūtai un radošai pilnveidei.

1. Kā tas darbotos praksē?

• Cikls: Pēc katriem 7 nostrādātiem gadiem pedagogs iegūst tiesības uz 1 brīvu mācību gadu.

• Finansējums: Skolotājs saņem 80-100% no pamatalgas. Šo summu sedz valsts no "atbrīvotā nacionālā finansējuma" (~€2 mljrd/gadā).

• Nosacījums: Pēc šī gada skolotājam ir obligāti jāatgriežas Latvijas izglītības sistēmā uz vismaz 3 gadiem (līdzīgi kā Singapūras stipendiju modelī).

2. Ko skolotājs dara atpūtas gadā?

Šis gads nav vienkārša atpūta, bet gan "profesionālā uzlāde", kas sniedz labumu visai sistēmai:

• Valodu imersija: Skolotājs dodas uz kādu no 70 valstīm, lai uzlabotu valodas prasmes vai apgūtu profesionālo terminoloģiju klātienē.

• Satura radīšana: Labākie skolotāji (L2 un L3 līmenis) šajā gadā var strādāt pie digitālās platformas materiāliem - ierakstīt jaunas video stundas vai izstrādāt MI asistentu uzdevumus.

• Pētniecība un kvalifikācijas celšana: Sadarbībā ar universitātēm skolotājs veic pētījumu par jaunajām pedagoģijas metodēm (piemēram, CPA metodi matemātikā).

• Psiholoģiskā higiēna: Pilnīga novēršanās no ikdienas rutīnas, lai novērstu emocionālo izdegšanu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc pieredzējuši pedagogi pamet profesiju.

3. Ieguvumi valsts stratēģijai

Ieguvums	Apraksts	Sasaiste ar plānu
Prestiža celšana	Skolotāja profesija kļūst par "elitāru klubu", kurā ir privilēģijas, kas nav pieejamas citās nozarēs.	Skolotāju karjeras modelis
Kvalitātes kontrole	Sistēma pastāvīgi "atjaunojas". Skolotāji nepaliek iesprūduši 20 gadus vecās metodēs.	Izglītības inovāciju līderība
Pēctecība	Gados jaunāki skolotāji (L0, L1) var aizvietot tos, kas ir atpūta, iegūstot reālu pieredzi.	Skolotāju palīgu sistēma

4. Ekonomiskā loģika

Jaunu, talantīgu skolotāju sagatavošana un piesaistīšana izmaksā dārgi (~€20-30 miljoni gadā). Saglabāt esošu, augsti kvalificētu "Tautskolotāju" (L3) caur atpūtas gada programmu ir ekonomiski izdevīgāk nekā pieļaut viņa izdegšanu un aiziešanu uz privāto sektoru.

Piemērs: Ja skolotājs atpūtas laikā izveido 20 jaunas video lekcijas valsts digitālajai platformai, viņa radītā vērtība kļūst pieejama visām Latvijas skolām, nodrošinot vienādu kvalitāti visā valstī.

Skolēni

Skolēnu finansiāla motivācija par labām sekmēm; administratīva atbildība vecākiem, ja viņu bērni sistemātiski traucē citu bērnu mācībām un skolotāju darbam.

SKOLĒNU MOTIVĀCIJA UN ATBILDĪBAS PRINCIPS IZGLĪTĪBĀ

Izglītības sistēma balstās uz skaidru principu: tiesības uz izglītību ir nesaraujami saistītas ar pienākumu netraucēt citu tiesības mācīties.

Skolēnu finansiālā motivācija par mācību sasniegumiem

Valsts ievieš finansiālas un citus motivācijas mehānismus skolēniem ar labiem un izciliem mācību rezultātiem, labiem panākumiem olimpiādēs u.c., lai:

• stiprinātu mācību motivāciju,

• veicinātu darba tikumu un atbildību,

• atbalstītu talantīgus un centīgus skolēnus neatkarīgi no ģimenes ienākumiem.

Finansiālā motivācija var tikt īstenota kā:

• mērķstipendijas,

• prēmijas par akadēmiskajiem sasniegumiem,

• atbalsts mācību materiāliem, datoram u.c.,

• ekskursija uz mācītas svešvalodas mītnes zemi valodas prakses nolūkos, piem. vasaras brīvlaikā uz 2 ned., apmaiņas programmas uz vienu semestri,

• papildu iespējas dalībai padziļinātās programmās.

Mērķis nav “pirkt sekmes”, bet atzīt ieguldīto darbu un rezultātu.

Vecāku administratīvā atbildība par sistemātisku mācību traucēšanu

Lai aizsargātu skolēnu un skolotāju darba vidi, tiek noteikts skaidrs atbildības princips:

Ja skolēns sistemātiski traucē citu bērnu mācībām vai skolotāju darbam, un:

• skolas pedagoģiskie un sociālie atbalsta pasākumi nav devuši rezultātu,

• ir dokumentēta atkārtota, apzināta uzvedība,

tiek iedarbināta vecāku administratīvā atbildība. Pedagoģiskā padome var uzlikt administratīvo sodu.

Atbildības mērķis

• nodrošināt, ka vecāki aktīvi iesaistās problēmas risināšanā,

• aizsargāt vairākuma tiesības uz kvalitatīvu izglītību,

• stiprināt skolas autoritāti un pedagogu drošību.

Šī atbildība nav sods par bērna sekmēm.

Pamatprincips

Izglītības sistēma nevar funkcionēt, ja:

• centīgie netiek atbalstīti,

• traucētāji netiek ierobežoti,

• vecāku līdzatbildība ir formāla.

Tādēļ: motivācija un atbildība ir vienas sistēmas divas puses.

MI izmantošanas ētika

Bez izglītības satura izvērtēšanas jaunajai situācijai var gadīties, ka prasmes, kuras skolotājiem ir pierastāk mācīt, kurās ir ērtāk veidot vingrinājumus un testēt zināšanas, ir tieši tas, ko visvieglāk reālajā dzīvē pārņem MI rīki. Skolēni ievēro, ka MI rīki arvien labāk tiek galā ar tradicionāliem mācību vingrinājumiem.

MI rīku izplatība nozīmē to, ka jāmaina akcenti mācību saturā. Daži piemēri:

• Formalizētus uzdevumus (kur dots teksts un pēc dotajiem noteiktiem noteikumiem tas jāpārveido par citu tekstu), jāpapildina ar daudzpakāpju reālās dzīves uzdevumiem, kuri prasa pareizi interpretēt situāciju un vismaz patstāvīgi formulēt jautājumus MI rīkam - nevis tikai iekopēt skolotāja iedoto jautājumu un izkopēt atbildi.

• Vismaz dažos priekšmetos nepieciešami vingrinājumi, kur nepieciešama sadarbība ar citiem cilvēkiem vai reālās pasaules lietām, kas nav pieslēgtas mākoņpakalpojumiem vai MI.

• Mājasdarbi vai pat lielāki mājās veicami projekti, kas var mudināt uz negodprātīgu MI rīku izmantošanu, nevar būt noteicošie vērtējuma saņemšanā. Vajadzīgi uz papīra (bez ierīču palīdzības) veicami pārbaudes darbi, rakstiskus eksāmenus jāpapildina ar mutvārdu eksāmeniem.

• Apmācāmie jāmudina uz proaktīvu attieksmi pret dažādiem "gudriem" rīkiem, lai ģeneratīvais MI veiktu tos uzdevumus, kurus izvēlas un vada skolēns; lai skolēns varētu kritiski izvērtēt MI ģenerētās atbildes. Jāizvairās no uzdevumiem, kuros skolēna attieksme viegli kļūst reaktīva - t.i. skolēns bez domāšanas izpilda to, ko MI rīks viņam iesaka.

Šie mērķi neprasa vispārēju MI aizliegumu skolās. Drīzāk, citu mācību pieeju, kas ņemtu vērā šo līdzekļu pieejamību, bet mācītu tos izmantot lietderīgi un mācītu arī iztikt bez tiem. Līdzīgi kā skolā ir jāturpina skriet un rēķināt "stabiņā" pat ja daudzi pārvietojas ar auto un rēķina ar kalkulatoru.

Ja MI lietošanas varbūtība skolotāju un skolēnu darbā sasniedz kritisku slieksni, var veidoties negatīvās atlases problēma (adverse selection problem) piemēram, šādi:

• Skolotājs pielāgo uzdevumus savai situācijai, izmantojot MI,

• Skolēns tos nepilda pats, bet iesniedz MI ģenerētu risinājumu.

• skolotājs apzinās, ka nav vērts tērēt savu laiku, lasot (visticamāk) MI radītu saturu, un vērtēšanu uztic MI.

• Skolēns apzinās, ka vērtējums ir mašīnģenerēts un neņem to par pilnu.

Galu galā visu izdara MI (šahistu žargonā “silikona draugi”) un neviens neko neiemācās. Dažās valstīs cenšas ieviest AI izmantošanas ētiskos principus. Sk., piemēram, ISTS (Izraēlas zinātņu un tehnoloģiju skolu) asociācijas Code of Ethics for AI in Education. Viņi pasvītro 7 principus:

1. Personas datu aizsardzība: skolēnu datus nelieto pornogrāfiska vai cita kaitīga satura veidošanai ar MI; skolēnu pašu izdomāto saturu bez viņu ziņas neizmanto valodu modeļu apmācībai vai komerciāliem mērķiem (piemēram, lai sūtītu viņiem mērķētākas reklāmas).

2. Kritiska LLM rezultātu izvērtēšana: valodu modeļi var ģenerēt tendenciozus vai nepareizus rezultātus. Piemēram, skolēni var uzdot to pašu jautājumu vairākiem valodu modeļiem, salīdzināt un pārliecināties, ka ģenerētais saturs izskatās pārliecinoši, bet mēdz būt neprecīzs un pretrunīgs,

3. Saglabāts cilvēcīgs kontakts: tehnoloģijas nevar aizstāt cilvēcīgas attiecības pedagoģijā; skolēnus joprojām māca dzīvi skolotāji vai viņu pašu sadarbība kolektīvā, nevis MI rīki vai roboti,

4. Caurspīdība un pamatojamība: neironu tīkls parasti ir “melnā kaste”; svarīgi spēt izsekot, kāpēc tas izdarījis vienu vai otru secinājumu - piemēram, kāpēc apsūdz skolēnu plaģiātā, ziņo par drošības draudiem.

5. Vienlīdzīga piekļuve: Novērstas sociālās, valodu utml. barjeras AI rīku izmantošanā; skolēni netiek šķiroti pēc tā, kādas ierīces viņi lieto vai kādus mākoņpakalpojumus var atļauties abonēt.

6. MI pratība: Skolēni un skolotāji mācās izmantot jaunākos rīkus, to dara pārdomāti un apzinās savas rīcības sekas. Sagaidāms, ka MI rīku iespējas būs daudzveidīgas un neparedzamas; tās jāapgūst un jāizmanto informēti.

7. Atbildība: lēmumus, kuri iespaido cilvēku likteņus, pieņem pilnvaroti un informēti skolu darbinieki nevis algoritmi.

Apzinoties Latvijas atšķirīgos apstākļus, mums noderēs citas vadlīnijas, bet tās ir jāizstrādā un jālieto skolu ikdienā, lai reaģētu uz jauniem riskiem, kuri ar tehnoloģiju attīstību noteikti parādīsies.

Latvija - Pasaules valodu puduris!

Ceļš uz pasaules valodu lielvalsti, tehnoloģiski attīstītu sabiedrību un cilvēkkapitāla ekonomiku

1. DAĻA — IEVADS: KĀPĒC LATVIJAI VAJADZĪGA PASAULĒ VĒL NEREDZĒTĀ PIEEJA

Uz gadsimta vidu un vēl jo vairāk līdz gadsimta beigām notiks ievērojamas pārbīdes IKP un iedzīvotāju skaitā starp reģioniem. Par to liecina visi izaugsmes modeļi:

• Eiropas un ASV relatīvā loma samazināsies;

• Āzija, Āfrika un Dienvidamerika pieaugs par 50-300%;

• lēnā demogrāfija Rietumos tiks aizstāta ar strauju demogrāfiju jaunattīstības valstīs;

• nākotnes tirgus atslēgas būs valodas, kultūras izpratne, spēja strādāt dažādos reģionos;

• un vislielākais pasaules resurss nebūs nafta vai gāze, bet cilvēkkapitāls.

Tāpēc Latvijai nepieciešams LAICĪGI gatavoties globālām pārmaiņām un ieviest jauninājumus, ko līdz šim neviena valsts nav ieviesusi.

Ekonomikas attīstības stratēģijā es jau definēju:

• kā Latvija var attīstīt enerģētiku, infrastruktūru, drošību, digitālos risinājumos;

• kā atbrīvot 7-10 miljardus nacionālā finansējuma;

• kā radīt 5% IKP izaugsmi.

Izglītība un inovācijas ir šīs stratēģijas centrālā mugurkaula daļa. Bet, viss līdz šim rakstītais vairāk vai mazāk kaut kur jau tika īstenots, šur tur uzlabojam jau esošo. Principā var labi dzīvot arī adoptējot citur strādājošos risinājumus. Bet, lai būtu Pasaules mēroga līderiem, vajadzīgs kas jauns un globāli inovatīvs! Mans piedāvājums - sākt mācīt visas Pasaules ~70 oficiālās valodas tā, lai ir vismaz viena klase Latvijā, kas šo valodu mācās. Lielās valodas (>100 milj. runātāju) - vairāk. Kāpēc ~70? Oficiālās valodas Pasaulē ir ap 75-80. Precīzi vienmēr grūti noteikt, jo ir dialekti, piem. ķīniešu valodai ir 7 dažādas izrunas, bet viena hieroglifu valoda. Bet, virkne valodu ir ļoti mazas, piem. Klusā okeāna salu valstu valodu pratēji bieži vien ir daži desmiti tūkstošu vai piem. īru valodu reāli pārvalda ap 70 tūkst. (bet tai ir oficiālās statuss). No otras puses ir piem. katalāņu valoda, kurā runā ~7 milj. Aptuvenais slieksnis uz ko orientēties ir 1 milj. runātāju. Izņēmumi var būt, piem. lībiešu valoda kā kultūrvēsturiskais mantojums, luksemburgiešu valoda, jo tur koncentrējas būtiska ekonomika. Kāds vēlēsies mācīties latīņu valodu, jo tā būs vajadzīga piem. mediķiem, biologiem un vēsturniekiem.

Bībeles stāsts par Bābeles torni nav tikai mīts par lepnumu — tas ir agrīns civilizācijas modelis par valodas, koordinācijas un kolektīvās spējas nozīmi. Kamēr cilvēkiem bija viena valoda un kopīga izpratne, viņi spēja īstenot tehnoloģiski un organizatoriski ambiciozu projektu, kas pārsniedza tā laika iespējas. Bābeles sabrukums notika nevis tehnoloģiju, bet komunikācijas zaudējuma dēļ. Valsts, kas apzināti veido daudzvalodīgu, kognitīvi spēcīgu sabiedrību, faktiski veic “apgriezto Bābeles projektu” — nevis sadala, bet atkal savieno cilvēkus kopīgā domāšanas telpā.

Tā nav vienkārši valodu prasme, bet spēja:

• tulkot idejas starp nozarēm,

• savienot dažādas kultūras un domāšanas veidus,

• koordinēt sarežģītas sistēmas globālā mērogā.

Nākotne pieder tiem, kas spēj saprast visus.

2. DAĻA — PROBLĒMA: LATVIJAS IZGLĪTĪBAS SISTĒMA NAV VEIDOTA 21. GADSIMTAM

Rīga pirms 1. pasaules kara kā daudzvalodīgas konkurētspējas piemērs

Valodu situācija Rīgā (ap 1880–1914)

Rīga bija viena no visvairāk attīstītām pilsētām Krievijas impērijā. Pēc rūpniecības koncentrācijas trešajā vietā aiz Sanktpēterburgas un Maskavas.

Tipisks izglītots pilsētnieks:

• latviešu – sadzīves, vietējā sabiedrība

• vācu – administrācija, uzņēmējdarbība, inženierija, izglītība

• krievu – impērijas pārvalde, armija, tieslietas

• angļu – tirdzniecība, kuģniecība, tehnoloģijas (nebija masveida, bet nebija retums)

Tas nebija elitei — tā bija praktiska pilsētas norma.

Kāpēc tas deva Rīgai priekšrocību?

Ekonomika

• Uzņēmēji varēja tieši strādāt ar Vāciju, Krieviju un Rietumiem

• Nebija “tulkošanas barjeras”

• Rīga kļuva par reģionālu industriālu centru

Tehnoloģijas un zinātne

• Rīgas Politehnikums (tagad RTU) mācīja vāciski

• Inženieri brīvi lasīja jaunāko literatūru, bija pieslēgti vienai no vadošajām zinātniski-tehniskai informācijas telpai – vācu, daļēji arī angļu.

• Tehnoloģiju imports notika bez valodas kavēšanās

Loģistika un tirdzniecība

• Osta apkalpoja daudznacionālu tirgu

• Kuģniecībā angļu valoda bija funkcionāli pieejama

Salīdzinājums ar šodienu

Aspekts	Rīga 1900	Rīga 2025
Valodu skaits ikdienā	3–4	2–3
Starptautiskā pieejamība	Augsta	Ierobežota
Konkurētspēja globāli	Ļoti augsta	Vidēja
Elastība krīzēs	Augsta	Zema

Vēsturiski pierādīts: valodu bagātība palielina konkurētspēju.

Galvenais secinājums:“Latvijai nav jāizdomā jauns modelis. Pirms 1. pasaules kara Rīga jau bija daudzvalodīga, konkurētspējīga un globāli pieslēgta pilsēta. Tas, kas toreiz radās dabiski, šodien var tikt ieviests sistemātiski visā valstī.”

Latvijas šī brīža izglītības sistēma ir izstrādāta 20. gadsimta vajadzībām:

• skolas mācību saturs ir lineārs, nevis eksponenciāls;

• valodu piedāvājums ir mazs un balstās Eiropas 1960. gadu realitāti;

• krievu valodu māca tā, it kā vēl esam 90.-to gadu sākumā, kad liela daļa ekonomikas bija sadarbībā ar krieviju;

• skolas apstrādā informāciju, nevis attīsta spējas;

• absolventi ir sagatavoti Eiropas birokrātiskajai pasaulei, nevis globālajai ekonomikai;

• profesiju struktūra neatbilst MI, robotikas, biotehnoloģiju, kiberdrošības laikmetam;

• un viss sistēmas dizains paredz, ka skolēns nonāk 21. gadsimtā ar 20. gadsimta instrumentiem.

Latvijas bērns lielākoties tiek izglītots tā, it kā pasaules ekonomiku vēl arvien veidotu:

• ASV,

• Lielbritānija,

• Vācija,

• Francija,

• krievija + krieviski runājošs postPSRS,

• un 2-3 lokālās valodas. Kā tas izveidojies 19. gs.

Bet tas jau vairs nav taisnība un vēl jo mazāk tā būs taisnība 25-75 gadu perspektīvā.

3. DAĻA — JAUNĀ REALITĀTE: PASAULE 2050-2100

Līdz 2050. gadam pasaules ekonomiskais smaguma centrs maina vietu:

1) Āzijas ekonomikas pieaugs par 150-300%

Indija, Indonēzija, Vjetnama, Bangladeša = jaunie ekonomikas giganti.

2) Āfrika dubultos iedzīvotāju skaitu un 2-3× palielinās IKP

Nigērija, Kenija, Tanzānija, Etiopija = jaunie megatirgi.

3) Eiropa kļūs vecāka un lēnāka

ES IKP pieaugums 2050. gadā = ~1% gadā. Iedzīvotāju skaits = mīnusi, bet tiks ļoti atšķaidīti ar migrantiem.

4) ASV saglabās nozīmi, bet nīkuļos relatīvi

Izaugsme = 1,5-2% gadā. Demogrāfija = lēna izaugsme, galvenokārt uz latīņamerikāņu migrācijas rēķina.

5) Krievija saruks

Ekonomiski, demogrāfiski, politiski.

6) Programma paredz jau šobrīd globāli dominējošo valodu pilnvērtīgu apguvi. Angļu valoda tiek uzskatīta par obligātu akadēmiskās, zinātniskās un profesionālās aprites pamatu; spāņu, portugāļu un franču valodas — par galvenajām ieejas valodām Latīņamerikas, Āfrikas un daļas Eiropas telpā; ķīniešu (mandarīnu) un hindi — par būtiskām saziņas valodām pasaules lielākajos demogrāfiskajos un ekonomiskajos reģionos. Šo valodu apguve netiek pretstatīta mazāk izplatītām vai nišas valodām, bet veido pamatslāni, uz kura balstās daudzvalodīgā specializācija, profesionālā terminoloģija un Latvijas ilgtermiņa klātbūtne globālajā telpā.

60-70% globālās izaugsmes radīs valstis, kuru valodu Latvijā šodien sistemātiski nekur nemāca:

• hindi

• bengāļu

• indonēziešu

• vjetnamiešu

• svahili: Tanzānija — visizplatītākā un galvenā valsts, kur svahili ir nacionālā valoda. Kenija — viena no divām oficiālajām valodām. Uganda — oficiālā valoda kopā ar angļu valodu. Kongo Demokrātiskā Republika (DRC) — oficiāli atzīta reģionālā valoda.

• arābu (reģionālās formas)

• turku

• portugāļu (Brazīlija)

• jorubu: Nigērijā — lielākā runātāju daļa (galvenokārt dienvidrietumos), Beninā — ievērojamas kopienas. Togo — mazākas kopienas.

• Igbo: Galvenā valoda Nigērijā, it sevišķi dienvidaustrumos, viena no trijām lielākajām valodām valstī.

• Amhāru: Semītu valoda, kas ir oficiālā valoda Etiopijā un viena no galvenajam valsts valodām.

• filipīniešu

• persiešu (farsi)

• korejiešu

Latvijai nav neviena mehānisma, kā nokļūt šo tirgu iekšpusē.

Bet ar valodu izglītības reformu tas ne tikai ir iespējams — tas kļūst par mūsu galveno attīstības priekšrocību.

Stratēģiski svarīgās Eiropas valodas (mazie tirgi ar augstu ienākumu līmeni)

Eiropas mazie, bet ekonomiski ļoti spēcīgi tirgi. Tie nav lieli demogrāfiski reģioni, bet to uzņēmējdarbības vide, inovāciju intensitāte un ienākumu līmenis veido augstvērtīgus tirgus Latvijas eksportam, investīcijām un profesionālajai mobilitātei.

Kāpēc tie nepieciešami?

• Šajās valstīs ir augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju pasaulē (Skandināvija, Benilukss, Alpu reģions).

• Tie ir ES un NATO kodols - politiski un ekonomiski stabilākie partneri.

• Tās ir globālās inovāciju valstis - Somija, Zviedrija, Dānija, Nīderlande.

• Daudzās no tām angļu valoda ir izplatīta, bet profesionālais tirgus joprojām notiek nacionālajās valodās.

Stratēģiskās Eiropas valodas

• Zviedru - augstākā inovāciju intensitāte ES; milzīga inženierijas, medicīnas un loģistikas nozare, vieni no lielākajiem investoriem Latvijā.

• Norvēģu - enerģētika, jūra, kuģniecība; viens no turīgākajiem tirgiem pasaulē.

• Dāņu - farmācija, dizains, bioekonomika; globāls inovāciju mezgls, vieni no lielākajiem investoriem Latvijā.

• Somu - IT, mobilās tehnoloģijas, meža industrija; dabīgs partneris Baltijai.

• Holandiešu - loģistika, transports, finanšu pakalpojumi; globāla tirdzniecības valsts.

• Itāļu - kultūras industrijas, dizains, inženierija, tūrisms; daudz nišas eksportam.

• Poļu - reģionālā ekonomikas lielvalsts; Baltijas lielākais partneris.

• Čehu - rūpniecība, automobiļi, tehniskie pakalpojumi.

• Ungāru - farmācija, elektronika, mehānika, Višegradas valstu tirgus.

Mērķis

Nepazaudēt Eiropas dimensiju, vienlaikus kļūstot par globālu valodu lielvalsti.

Pierobežas reģionos starpvalstu sadarbībai ir loģiski apgūt kaimiņu valodu, piem. Valkā – igauņu valodu, bet Rucavā, kur tūristi galvenokārt no Lietuvas, lietuviešu valodu. Liepājā strādā daudzi uzņēmumi ar dāņu kapitālu, loģiski tur ir mācīt dāņu valodu.

Skaits valodu / kopas lielums	Aptuvenais % pasaules iedzīvotāju, kuri runā vismaz vienu no tām valodām	Aptvertais IKP
5 vispopulārākās valodas (piemēram: angļu, mandarīnu ķīniešu, hindi, spāņu, …)	~ 40-50% (≈3,2-4,0 mlrd)	~55%
‍Jau esam aptveram ap 50% Pasaules iedzīvotāju un IKP.
10 valodas	~ 60-70% (≈4,9-5,8 mlrd)	~75%
15 valodas	~ 70-80% (≈5,8-6,6 mlrd)	~85%
20 valodas	~ 75-85% (≈6,2-7,0 mlrd)	~90%
Nodrošina nospiedošo pārklājumu, gan >75% Pasaules iedzīvotāju, gan >75% IKP.
70 valodas (plānoto “plašo” kopu)	teorētiski >90% (jo ar 70 valodām var aptvert praktiski visus lielākos un vidēja mēroga valodu reģionus pasaulē)	~98%

Krievu valodas (bez)perspektīva

1. Krievijas demogrāfija sabrūk. Reāli iedzīvotāju zudumi 2020-2050 (ANO modeļi) 2025: ~142 miljoni, 2050: 125-130 miljoni, 2100: 80-95 miljoni. Krievu valodas runātāju skaits kritīs līdz pat 40%.

2. Ekonomika saraujas līdz 2050. un pēc tam pazūd no TOP 20 (PwC, Goldman Sachs, OECD) 2023.: krievija = 11.-12. vieta pasaulē, 2050: krievija = 17.-23. vieta, 2060+: ārpus TOP 25.

3. Krievija kļūst tikai agresīvāka. Ar šādu valsti neviens normāls bizness neplāno ilgtermiņa attiecības, vēl jo vairāk valstīs pret kurām krievija ir atklāti naidīga (kā pret Latviju). Krievu valodas “biznesa arguments” ir miris 2014. gadā un vēlreiz apglabāts 2022. gadā.

4. Krievija nav un nebūs tirgus Latvijai. Pirms kara Latvija eksportēja uz krieviju ~ <1,5% no kopējā eksporta. 2024: <0,2% 2025: praktiskais rezultāts = 0. Krievu valodu apgūt, lai “strādātu Krievijas tirgū”, ir kā mācīties latīņu valodu, cerot strādāt Romas impērijā.

5. Krievu valoda nav vajadzīga starptautiski

Krievu valodas reālais statuss pasaulē:

• Nav zinātnes valoda (0,2% publikāciju)

• Nav tehnoloģiju valoda (0% top 1000 start-up)

Iedzīvotāji mlrd, IKP PPP triljonos EUR

Reģions + valstu saraksts	Iedz. 2025	Iedz. 2050	Iedz. pieaugums % (2025-2050)	Iedz. 2100	Iedz. pieaugums % (2025-2100)	IKP 2025 (EUR)	IKP 2050 (EUR)	IKP pieaugums % (2025-2050)	IKP 2100 (EUR)	IKP pieaugums % (2025-2100)
Dienvidāzija (Indija, Pakistāna, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Afganistāna, Butāna, Maldīvija)	1,95	2,35	+20%	2,70	+38,5%	€13.8 T	€41.4 T	+200%	€70.0 T	+407%
Dienvidaustrumāzija (ASEAN) (Indonēzija, Filipīnas, Vjetnama, Taizeme, Malaizija, Singapūra, Kambodža, Laosa, Mjanma, Bruneja)	0,70	0,80	+14%	0,90	+28,6%	€6.4 T	€18.4 T	+185%	€30.0 T	+369%
Subsahāras Āfrika (Nigērija, Etiopija, Kenija, Tanzānija, Uganda, Gana, DR Kongo, Angola, Mozambika, Ruanda, Senegāla u.c.)	1,15	2,10	+83%	3,10	+169,6%	€2.8 T	€7.4 T	+167%	€20.0 T	+614%
Latīņamerika (Brazīlija, Meksika, Kolumbija, Argentīna, Čīle, Peru, Venecuēla, Ekvadora, Bolīvija u.c.)	0,66	0,74	+12%	0,80	+21,2%	€6.4 T	€11.0 T	+71%	€18.0 T	+181%
MENA (Tuvie Austrumi + Ziemeļāfrika) (Ēģipte, Saūda Arābija, AAE, Kataru, Izraēla, Jordānija, Irāka, Irāna, Maroka, Tunisija, Alžīrija u.c.)	0,53	0,62	+17%	0,72	+35,8%	€4.6 T	€8.3 T	+80%	€14.0 T	+204%
Centrālā Āzija (Kazahstāna, Uzbekistāna, Turkmenistāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna)	0,08	0,09	+18%	0,10	+31,6%	€0,74 T	€1,38 T	+88%	€2,2 T	+197%
Austrumāzija (Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja, Ziemeļkoreja, Mongolija)	1,70	1,60	-6%	1,40	-17,6%	€30,4 T	€50,0 T	+52%	€60,0 T	+97%
ES (27) (Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Polija, Baltijas valstis, Nīderlande, Zviedrija, Somija u.c.)	0,45	0,43	-4%	0,40	-11,1%	€21,2 T	€28,0 T	+22%	€32,0 T	+50,9%
Ziemeļamerika (ASV + Kanāda)	0,37	0,42	+14%	0,48	+29,7%	€25,8 T	€36,8 T	+43%	€50,0 T	+93,8%
Kaukāzs + pārējais NVS (Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Baltkrievija, Moldova + bieži statistiski pieskaitītas: Kazahstāna, Uzbekistāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna)	0,24	0,26	+8%	0,27	+12,5%	€2,3 T	€3,5 T	+40%	€4,5 T	+95,7%

4. DAĻA — KĀPĒC LATVIJAI JĀBŪT PASAULES VALODU LIELVALSTIJ

Citās valstīs šobrīd mācās:

• 1 svešvalodu (ASV, Japāna)

• 2 svešvalodas (Eiropa)

• 3-4 valodas (Luksemburga, Šveice, Singapūra)

Neviens:

nemāca 10 valodas

nemāca 20 valodas

un noteikti nemāca 70 valodas

Latvija kļūst par pirmo valsti pasaulē, kurā:

• valodu piedāvājums otrajai valodai = ~70 valodas

• skolēnam mācīs 2. svešvalodu un papildus valodas fakultatīvi pēc spējām un iespējām. Pieņemu, ka aptuveni 20% skolēnu apgūs arī trīs un vairāk svešvalodas.

• valodu pasniedzēji tiek sagatavoti valstīs, kur šīs valodas runā,

• Latvija veido tīklu ~70 valstīs, kur dzīvo un strādā latviešu valodnieki,

• un valodu sistēma tiek eksportēta kā Latvijas intelektuālais produkts.

Tas nozīmē:

Latvija kļūst par Eiropas vārtiem uz Āziju, Āfriku un Dienvidameriku. Latvija savienos dažādu valstu ekonomikas un kultūras. Piem. Indiju un Brazīliju.

Un tas savukārt nozīmē:

• vairāk investīciju

• vairāk studentu

• vairāk eksportspējas

• vairāk inovāciju

• vairāk drošības

• lielāku ekonomiku

• daudz lielāku valsts lomu pasaulē

Neviena cita valsts šo nav izvirzījusi par mērķi un pat nav bijušas nopietnas diskusijas (vismaz es neatradu).

5. DAĻA — LATVIJAS STARPTAUTISKĀ POZĪCIJA: 2050. UN 2100. GADĀ

Ar šo reformu Latvija kļūst par:

1) Pasaules valodu lielvalsti Nr. 1 (jo Latvija vienīgā būs ar 70 valodu sistēmu)

2) Eiropas kontaktpunktu ar citu reģionu valstīm ar lielu ekonomiku un/vai strauju izaugsmi

Indiju, Indonēziju, Brazīliju, Nigēriju, Turciju, Vjetnamu, Dienvidkoreju.

3) Investīciju magnētu

Uzņēmumiem būs vajadzīgi cilvēki, kas prot Eiropā retās valodas.

4) Starptautisku konferenču un notikumu centru

Jo tikai Latvija varēs nodrošināt 70 valodu tulkošanu.

5) Kultūras, filmu, mūzikas un satura industriju centru

Jo valodas = tirgi.

6) Drošības stiprinājumu

Tūkstošu latviešu ar kontaktiem 70 valstīs.

7) Lielāko cilvēkkapitāla koncentrācijas punktu reģionā

Kur mācās Eiropas un pasaules studenti.

8) Augstas pievienotās vērtības finanšu starpniecības, banku, stratēģiskās konsultāciju un profesionālo pakalpojumu sektora attīstība, balstoties uz daudzvalodīgu latviešu speciālistu klātbūtni un darbību 70 valstīs.

Tieši šādi strādā:

• Šveice,

• Nīderlande,

• Singapūra,

• Izraēla (konsultācijas + drošība).

6. DAĻA — Reformas struktūra: bērnudārzs, sākumskola, pamatskola, vidusskola, valodu centri, pasniedzēju sistēma, studijas ārvalstīs

Modelis no bērnudārza līdz “valodu lielvalsts” sistēmai ar 70 valodām

Kā tieši varētu izskatīties Latvijas izglītības sistēma pēc reformas, kā valodas tiek sadalītas pa vecuma grupām, kā notiek izvēle, kā mācās elites grupas un kā valodu sistēma kļūst par Latvijas “globālo instrumentu”.

A. BĒRNUDĀRZS (3-6 g.) — AGRĀS VALODU PRASMES + SPĒJU ATTĪSTĪBA

Latvija ievieš agrīnās spēju attīstības modeli, kas balstās Singapūras un Somijas praksē, bet papildināts ar daudzvalodu komponenti. Būtiski piesaistīt audzinātājus, kam attiecīgā valoda ir dzimtā.

Spēju attīstība, nevis priekšmetu mācīšana

Bērnudārzā fokusējas uz:

• skaņas uztveri,

• ritmu,

• valodas klausīšanos,

• fonētiku (skaņu atdarināšana),

• atmiņas spēlēm,

• telpisko domāšanu,

• simbolisko domāšanu,

• “valodas kā rotaļu” pieeju.

Divas svešvalodas rotaļu formā (angļu+vēl viena)

Nevis mācību stunda, bet:

• dziesmas,

• animācija,

• runas atdarināšana,

• dialogi ar skolotāju.

Svešvaloda šajā vecumā nenogurdina, bet aktivizē valodas centrus.

Iespēja iepazīt 2.-3. valodu skaņas

Nevis mācīšanās, bet iepazīšanās:

• ķīniešu skaņas (toni),

• arābu alfabēta formas,

• spāņu ritmika,

• vjetnamiešu melodika.

Tas rada agrīno daudzvalodu “ausi”, kas vēlāk ļauj valodas apgūt 2-3× ātrāk.

B. SĀKUMSKOLA (1.-6. klase) — VALODU PAMATI

1. Angļu valoda: intensīvs ceļš uz B1/B2

Latvija kļūst par valsti, kur visi bērni 12 gadu vecumā sasniedz:

• klausīšanās: B1+,

• runāšana: B1,

• lasīšana: B1/B2,

• rakstīšana: B1.

Tas padara turpmāko valodu apguvi daudz ātrāku.

2. Otrā valoda — piedāvājums atkarībā no skolas specializācijas un iespējām.

Piemēram:

• vācu

• franču

• spāņu

• portugāļu

• turku

• arābu

• ķīniešu

• japāņu

• korejiešu

• hindi

Skaidrs, ka lauku skolās varētu būt tikai viena izvēle, bet Rīgas skolas varētu piedāvāt vairākas valodas. Bērni mācās otro valodu, no 1. līdz 6. klasei sasniedz A2 līmeni.

Pēc spējām un iespējām ārpusskolas nodarbībās varēs apgūt vairāk valodu.

3. “Garšas stunda” — valodas kā degustācija

Reizi nedēļā bērni “nogaršo” jaunu valodu:

• svahili

• vjetnamiešu

• indonēziešu

• bengāļu

• persiešu

• igbo

• jorubu

Regulāra saskare ar dažādu valodu skaņu sistēmām, ritmiem un struktūrām veido fonētisku un kognitīvu elastību, mazinot svešuma barjeru un sagatavo smadzenes turpmākai daudzvalodu apguvei.

C. PAMATSKOLA (7.-9. klase) — DIVAS VALODAS OBLIGĀTAS, VAIRĀK - PĒC IZVĒLES UN IESPĒJĀM (ne visur Latvijā visu varēs nodrošināt)

Pamatskola ir reformas “sirds”.

1. Angļu - B2/C1

Līdz 9. klasei:

• runāšana: B2

• lasīšana: B2

• rakstīšana: B2

• gramatiska sistēma: stabila

Tas ir augstākais Eiropā.

2. Otrā valoda - B1/B2

Bērns turpina valodu, ko sāka sākumskolā.

D. VIDUSSKOLA (10.-12. klase)

1. Angļu: C1 visiem

Latvija būs starp retajām valstīm, kur:

• visi skolēni ir C1 līmenī, tātad spēj studēt angļu valodā

• un daudzos segmentos - būtiski virs C1 (akadēmiskais angļu).

Vidusskolas noslēgumā angļu valodas prasme tiek vērtēta pēc spējas studēt akadēmiskā vidē bez papildu sagatavošanas; mērķa līmenis - C1 vispārējā un akadēmiskā angļu valodā. Tādēļ angļu profesionālā terminoloģija tiek apgūta ne tikai angļu valodas stundās, bet arī attiecīgo mācību priekšmetu ietvaros. Skolēns iegūst iespēju pilnvērtīgi strādāt ar lielāko informatīvo Pasaules valodu – angļu.

2. Otrā valoda: B2/C1

Rietumeiropas valstis to sasniedz studentiem, Latvija — skolēniem.

3. Trešā un vairāk valodas (pēc izvēles): B1/B2 (daļai skolēnu C1)

Paredzams, ka trīs un vairāk valodu varētu apgūt ~20% no skolēniem.

Jāveicina pieeja, ka pēc vidusskolas skolēns var pavadīt noteiktu mēnešu skaitu mācamās valodas zemē, lai labāk apgūtu valodu.

D1. PROFESIONĀLI TEHNISKĀ IZGLĪTĪBA

1. Angļu valoda joprojām visiem ar pietiekamām prasmēm, lai varētu saprast materiālus savā specialitātē angļu valodā.

2. Otrā svešvaloda ar uzsvaru uz nepieciešamībām konkrētajā specialitātē. Piem. tūrisma speciālistiem būs vairāk valodu.

E. VALODU CENTRI — MEHĀNISMS, KAS ĻAUJ SASNIEGT 70 VALODAS

Katrs reģions specializējas noteiktās valodās

Piemērs:

• Rīga: ķīniešu, japāņu, korejiešu, arābu

• Liepāja: portugāļu, spāņu, Āfrikas valodas

• Daugavpils: turku, persiešu, kazahu

• Valmiera: hindi, bengāļu, tamilu

• Rēzekne: vjetnamiešu, indonēziešu, filipīniešu

Tas nozīmē, ka visi skolēni, kuri vēlās apgūt vairāk valodu, var pieslēgties jebkurai valodai attālināti, ja viņu skola to nepiedāvā klātienē ar iespēju apmeklēt klātienes nodarbību vakaros vai sestdienās. Piemēram, ja bērns 5. klasē maina skolu, tad viņš varētu attālināti turpināt mācīties to 2. valodu, ko sācis 1. klasē. Primārais nav atzīmes, bet lai bērni mācās. Būs arī variants, kad 5. klases bērns jauno valodu var sākt ar 1. klasi.

Digitālā valodu platforma (MI + interaktīvie kursi)

Latvija izveido:

• 70 valodu video kursus,

• MI sarunu partnerus (runāšana),

• MI gramatikas treniņu sistēmu,

• audiovizuālās bibliotēkas,

• interaktīvos eksāmenus.

Tas padara Latviju par valodu tehnoloģiju centru, būtiski attīsta un paplašina latviešu valodas lietojumu.

F. PASNIEDZĒJU TĪKLS

1. Ārvalstu pasniedzēji (visos līmeņos). Viņi nodrošina ātro startu.

2. Katru gadu ~ 300 jauniešu tiek nosūtīti uz 70 valstīm

Viņi mācās:

• universitātēs,

• kultūras centros,

• specializētās valodu skolās.

Viņi atgriežas Latvijā kā:

• valodu pasniedzēji,

• tulki,

• kultūras starpnieki,

• eksperti,

• konsultanti uzņēmumiem,

• duālās kompetences speciālisti (valoda + inženierija; valoda + medicīna; valoda + politika).

3. Latvija izveido “Valodu diplomātiju”

Latvijas valodu studenti kļūst par:

• neformāliem vēstniekiem,

• sadarbības partneriem,

• investīciju piesaistītājiem,

• kontaktu veidotājiem,

• kultūras popularizētājiem.

Tas ir mīkstās varas instruments.

G. UNIVERSITĀTES — DIVAS PROFESIJAS + VALODA

Latvijā tiek ieviests modelis:

“Profesionālā specialitāte + angļu valoda + otrā svešvaloda”.

Piemēram:

• inženieris + japāņu

• ārsts + hindi

• jurists + turku

• IT speciālists + portugāļu

• biologs + svahili

• datu analītiķis + vjetnamiešu

• ekonomists + indonēziešu

Tas padara Latvijas jauniešus unikālus pasaules tirgū. Tātad valodām ko bērns ir apguvis skolā, viņš augstskolā iemācās arī profesionālo terminoloģiju šajās valodās (angļu + vēl vienu) un konkrēto valstu īpatnības, kur šo valodu lieto. Tā kā valodu būs daudz un iespējamo valodas+specialitātes kombināciju būs daudz, tad konkrētās kombinācijas studentu skaits varētu būt neliels, līdz ar to izdevīgāk viņus būs nevis mācīt uz vietas, bet viņiem uz vienu semestri doties uz konkrēto valsti apgūt valodu un nozares īpatnības konkrētā valstī.

Katram universitātes absolventam pēc augstskolas būs iespēja ar valsts stipendiju mācīties vēl vienu valodu līdz 2 gadiem (garums atkarībā no valodas sarežģītības), ko viņš nav apguvis skolā. Ieskaitot savas profesijas profesionālo terminoloģiju. Piem. ja studēja medicīnu un vācu valodu, tad būs iespēja apgūt arī japāņu valodu, ieskaitot medicīnas terminoloģiju. Cilvēks varēs savest kopā divus reģionus viņu valodās.

H. MŪŽĪZGLĪTĪBA

Analoģiskais līdz 2 gadu kvalifikācijas celšanas kurss jau darba tirgū esošiem cilvēkiem ar pietiekamo stipendiju, lai varētu uzturēt ģimeni studiju laikā.

I. 70 VALODU SPEKTRS = NĀKOTNES LATVIJAS KONKURENTSPIĒJA

Latvijas jaunietis pēc reformas:

• Angļu: C1

• Otrā valoda: B2/C1

• Papildus izvēles valodas

• Digitālie rīki, lai mācītos jebkuru no 70 valodām

7. DAĻA — KĀPĒC LATVIJAS IZGLĪTĪBAS REFORMA STRĀDĀS

Šī daļa izskaidro kāpēc reforma nav utopija, bet — tieši otrādi — viens no ekonomiski un ģeopolitiski loģiskākajiem projektiem Eiropas telpā.

A. EKSPORTSPĒJA: VALODAS = JAUNS NACIONĀLAIS EKSPORTA PRODUKTS

Pēc reformas Latvija eksportē:

1. Daudzvalodīgus speciālistus ar valodas + nozares kombināciju

Kā šobrīd:

• Nīderlande eksportē ūdens tehnoloģijas,

• Šveice — farmāciju un finanšu pakalpojumus,

• Taivāna - mikročipus,

• Izraēla — kiberdrošību.

Latvija var eksportēt:

portugāļu valoda + uzņēmējdarbība,

hindi vai vjetnamiešu valoda + tehnoloģiju sadarbība,

arābu valoda + starpkultūru mediācija / drošība,

turku valoda + loģistika / rūpniecība,

svahili + attīstības projekti.

2. Valodu tehnoloģiju jaunuzņēmumus

Latvijas MI modeļi var kļūt par:

• daudzvalodu MI trenēšanas centru (valodu datu kopas),

• runas atpazīšanas laboratoriju,

• tulkošanas tehnoloģiju inkubatoru.

3. Tulkošanas un lokalizācijas industriju

Jau tagad lokalizācija ir milzīga industrija:

• spēles,

• filmas,

• seriāli,

• reklāma,

• korporāciju dokumentācija.

Latvija var kļūt par globālo lokalizācijas centru.

B. ATDEVE NO IEGULDĪJUMIEM

VALODAS

• atver durvis uz tirgiem

• mazina kultūras barjeras

• dubulto cilvēka produktivitāti

• paplašina eksporta iespējas

• rada saiknes starp valstīm

• pievelk investīcijas

• dod mīksto varu

Vienas valodas apgūšana cilvēka dzīves ienākumus palielina par 15-35%.

Divas valodas — par 40-70%.

Trīs valodas — par >100%.

C. DEMOGRĀFIJA: VALODU REFORMA IR LABĀKA NE KĀ MIGRĀCIJA

Eiropas lielvalstis, skarot demogrāfisko krīzi, cenšas:

• importēt darbaspēku,

• veidot integrācijas programmas,

• risina sociālās spriedzes,

• palielina sociālos izdevumus.

Latvija var radīt savus cilvēkkapitāla talantus bez nepieciešamības masveidā importēt darbaspēku.

Tas ir:

• drošāk,

• lētāk,

• sabiedriski stabilāk,

• efektīvāk,

• ilgtermiņā ražīgāk.

D. STUDENTI BRAUKS UZ LATVIJU

Ja Latvija piedāvās:

• 70 valodas,

• daudzvalodu diplomus,

• “valodas + profesijas” programmas (piem., “Medicīna + Hindi”),,

• dubultos maģistrus (piem., “Medicīna + MI”),

• un valodu tehnoloģiju centrus,

tad:

1. Latvijā studēs Āzijas studenti

īpaši no Indijas, Bangladešas, Filipīnām, Indonēzijas, Vjetnamas.

2. Latvijā studēs Āfrikas studenti

no Nigērijas, Kenijas, Tanzānijas, Dienvidāfrikas, Etiopijas.

3. Latvijā studēs Eiropas studenti

jo šeit būs vienīgā valodu superuniversitāte. Šobrīd Londonas, Tokijas, Pekinas, Maskavas piedāvā ap 50 valodām. Universitātes līmenī Latvijā varēs piedāvāt arī vairāk par 70 valodām, varētu būt ap 100 valodām.

Uz Latviju brauks studēt, nevis strādāt par Bolt un Wolt kurjeriem.

Tas rada:

• milzīgu eksportu izglītības pakalpojumiem,

• starptautisku kopienu,

• bruto pieprasījumu pēc mājokļiem,

• tūrisma ieņēmumus,

• investīciju atmosfēru.

E. DROŠĪBA: VALODAS = PRETESTĪBA KRIEVIJAS IETEKMEI

Valodu reforma:

• atver Latvijai ~70 jaunus partnerus

• izveido tūkstošiem jaunu saikņu 70 valstīs

• rada pasaulē milzu cilvēku loku, kas pazīst Latviju

• samazina krievijas kultūras un valodas monopolu

Kad 20 000 latviešu būs studējuši Indijā, Indonēzijā, Brazīlijā, Kenijā, Turcijā — krievijas mīkstās varas mēģinājumi ieskaidrot, ka bez krievu valodas Latvija neizdzīvos, paliks ļoti smieklīgi. Tas nenozīmē, ka krievu valoda jāatmet pilnībā, neliels valodu pretēju daudzums vajadzīgs tieši tāpēc, lai pretotos krievijai, lai spētu viņus saprast un pētīt.

F. TEHNOLOĢIJAS: VALODAS + MI = LATVIJAS TOP INDUSTRIJA

Latvija var kļūt par:

• mašīntulkošanas centru,

• runas tehnoloģiju laboratoriju,

• daudzvalodu MI trenēšanas punktu,

• lokalizācijas puduri,

• datu un valodu pētniecības mezglu.

Tas ir visstraujāk augošais IT segments pasaulē.

G. TŪRISMS: 70 VALODU GIDI = TŪRISMA REVOLŪCIJA

Latvijā var būt:

• japāņu gids japāņu tūristiem,

• arābu gids arābiem,

• igbo gids nigeriešiem,

• svahili gids kenijiešiem,

• portugāļu gids brazīliešiem.

Tas nozīmē:

• vairāk tūristu,

• lielākus tēriņus,

• vairāk konferenču,

• vairāk kruīzu,

• vairāk biznesa pasākumu.

H. VALODU SUPERRELIĢIJA — LATVIJAS JAUNĀ IDENTITĀTE

Mormonisma piemērs: cilvēki, kuri tiek sūtīti misijās, pēc tam kļūst par globālu kontaktu tīklu.

Latvijas gadījumā:

• jaunieši mācīsies 70 valstīs,

• veidos kontaktus,

• atvedīs investīcijas,

• piesaistīs studentus,

• radīs kultūras un ekonomikas saiknes.

Tas ir valodu misiju tīkls, kas pārvērš Latviju par globālas sadarbības centru.

8. DAĻA — PARALELIE BLOKI, KAS PADARA REFORMU PAR STRATĒĢIJU

Valodu reforma nestāv viena — tā kļūst par dzinēju STEM augšupejai, MI industrijām, profesionālajai izcilībai, universitāšu transformācijai un tautsaimniecības pārbūvei.

Šī daļa izskaidro, kā valodu reforma integrējas ar pārējiem Latvijas attīstības blokiem, lai nav tikai “daudzvalodu izglītība”, bet pilnīga valsts transformācija.

A. MI IZGLĪTĪBA — VALODAS + MI = LATVIJAS “SUPERPRODUKTS”

1. Valodas ir labākais MI treniņu resurss

Valodas mācīšana rada:

• teksta materiālus

• sarunvalodas datu kopas

• izrunas paraugus

• tulkojumus

• fonētiskos modeļus

• dialogu scenārijus

Visi šie dati ir zelta vērti MI industrijai.

Latvija var kļūt par:

• Eiropas daudzvalodu MI datu centru

• runas tehnoloģiju centru

• daudzvalodu čatbotu izstrādes bāzi

• MI balstītas valodu atpazīšanas laboratoriju

Tas ir tirgus ar simtiem miljardu vērtību līdz 2050.

Šveice eksportē banku pakalpojumus. Latvija eksportēs valodas.

B. STEM ELITE — LABĀKIE PASAULES MATEMĀTIKAS UN ZINĀTŅU TALANTI LATVIJĀ

Valodu sistēma automātiski piesaista:

• ārzemju studentus

• profesorus

• pētniekus

• talantus no Indijas, Dienvidkorejas, Singapūras, Vjetnamas

Kāpēc?

Jo daudzvalodu universitāte ir unikāla.

Piemērs:

• Indijā katru gadu vēlas studēt ārvalstīs > 1 miljons studentu.

• Dienvidkorejā ~200 000

• Vjetnamā ~150 000

• Āfrikā 500 000

• Filipīnās 300 000

Latvija var piesaistīt 10 000+ studentu, ja piedāvā:

• angļu + izvēlēto valodu

• STEM + retā valoda

• digitālas valodu tehnoloģijas

• lētāku studiju maksu kā Rietumeiropā

• globālus diplomus

- Tas pievelk STEM talantus.

- Un STEM talanti palielina inovācijas kapacitāti.

- Un inovācijas palielina IKP.

Tas ir trīskāršais multiplikators.

C. TAUTSAIMNIECĪBAS INTEGRĀCIJA — VALODAS KĀ EKSPORTA SISTĒMA

70 valodu reforma nav tikai “izglītība”.

Tā ir tautsaimniecības stratēģija:

1) Āfrikas tirgi

Latvijas uzņēmumi var eksportēt:

• farmāciju

• medicīnas iekārtas

• lauksaimniecības tehnoloģijas

• mežsaimniecību

• izglītību

• kiberdrošību

Šiem tirgiem vajag:

• svahili

• jorubu

• igbo

• amhāru

Latvija iegūst milzīgu priekšrocību.

2) Āzijas tirgi

Indija, Indonēzija, Bangladeša, Vjetnama — 3 miljardi cilvēku.

Latvija var:

• pārdot medicīnu,

• IT,

• inženiertehnoloģijas,

• izglītību,

• digitālos risinājumus,

• pārtiku,

• tūrisma pakalpojumus.

Nepieciešamas valodas:

• hindi

• bengāļu

• vjetnamiešu

• indonēziešu

• filipīniešu

3) Dienvidamerika

Brazīlija, Meksika, Kolumbija, Čīle.

Nepieciešams:

• portugāļu

• spāņu (LatAm dialekti)

4) Tuvie Austrumi

Milzīgas finanses + investori + enerģētika.

Nepieciešams:

• arābu

• turku

• persiešu

5) Centrālāzija

Kazahstāna, Uzbekistāna — tranzīts starp Ķīnu un Eiropu.

Nepieciešams:

• kazahu

• uzbeku

• kirgīzu

Rezultāts: Latvija kļūst par valsti, kas spēj runāt ar pasaule straujāk augošajiem tirgiem. Un veidot eksporta sakarus, kur Vācija, Francija un Itālija NAV nostiprinājušas.

9. DAĻA — LATVIJA KĀ DROŠĀKA VALSTS CAUR VALODĀM (2050-2100)

Kā 70 valodu izglītības modelis kļūst par Latvijas drošības stratēģijas pamatu nākamajiem 50-100 gadiem

Šī sadaļa parāda kāpēc valodu reforma NAV tikai izglītības politika, bet stratēģiska drošības politika, kas Latvijai dod ielu drošības rezervi laikā, kad krievija kļūst arvien agresīvāka, neprognozējamāka un ekonomiski degradējas.

A. VALODAS KĀ VALSTS MĪKSTĀ VARA

Mīkstā vara ir spēja:

• piesaistīt sabiedroto atbalstu,

• ietekmēt lēmumus,

• veidot reputāciju,

• radīt partnerības,

• mazināt pretinieku ietekmi bez bruņota spēka.

Šobrīd mīkstās varas lielvalstis ir:

• ASV (kultūra, valoda, izglītība)

• Lielbritānija (angļu valoda)

• Francija (franču institūti)

• Vācija (Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests + biznesa kultūra)

• Ķīna (Konfūcija institūti)

Latvija var kļūt par vislielāko valodu un kultūras ietekmes mezglu Eiropā bez neviena reāla konkurenta.

Un tas ir:

• lēts,

• ļoti efektīvs,

• ļoti ilgtspējīgs,

• un ļoti grūti apdraudams mehānisms.

B. LATVIJAS ĪPAŠAIS IEGUVUMS: “REVERSE MORMON PATTERN”

Mormoņu misijas:

• 2 gadi ārzemēs,

• ārzemju valoda,

• vietējie kontakti,

• tīklveida izplatība,

• personiska uzticama vide.

Kā tas strādās Latvijai?

Mēs “neizplatām reliģiju”, bet uzbūvējam 70 valodu + 70 valstu kontaktu tīklu ar:

• 50 000 Latvijas studentu, kas studējuši ārvalstīs 2025.-2050.;

• 200 000 ārvalstu studentu, kas studējuši Latvijā 2025.-2100.;

• 500 000 cilvēku pasaulē līdz 2100., kas runā latviešu valodā vai zina Latviju;

• miljoniem kontaktu 70 valstīs.

Tas rada situāciju, kur:

Krievijas propaganda un ietekme automātiski kļūst 70× vājāka,

jo Latvijas informatīvajā telpā parādās:

• Indijas profesori,

• Brazīlijas studenti,

• Nigērijas mākslinieki,

• Indonēzijas uzņēmēji,

• Turcijas pētnieki,

• Vjetnamas inženieri,

• no 70 valstīm veidojas saiknes.

Latvijas informatīvā telpa tiek paplašināta, padarot krievijas ietekmi:

• statistiski nenozīmīgu

• kulturāli maznozīmīgu

• nerentablu

• iedzīvotājiem neinteresantu

C. VALODAS KĀ “EKONOMISKĀ DROŠĪBA”

2022. gada mācība Eiropai:

• mazas valstis nedrīkst balstīties uz vienu tirgu,

• diversifikācija = drošība.

Latvija ar 70 valodām:

• diversificē eksportu

• diversificē investīciju piesaisti

• diversificē studentu plūsmas

• diversificē diplomātiju

• diversificē enerģētikas partnerus

Tas nozīmē:

Latvija vairs NAV pakļauta Krievijas ekonomiskajam spiedienam.

Latvija vairs NAV pakļauta Eiropas stagnācijai.

Latvija vairs NAV pakļauta vienas valsts vai valstu grupas riskam.

Diversifikācija = drošība.

LATVIJA KĻŪST PAR VALSTI, KURAS GALVENAIS EKSPORTS IR NEKOPĒJAMAS KOMPETENCES

Globālās ekonomikas likums ir vienkāršs: Preces var kopēt. Kompetences nevar.

• Rūpnīcas var pārvietot.

• Nolikumu var uzrakstīt cits.

• Dzelzceļu var uzbūvēt daudzi (Briškens nevar 😊).

• Pat MI var pirkt / licencēt.

Bet valodu + profesionālo + kultūras kompetenci:

• hindi + medicīna

• turku + inženierija

• svahili + bioloģija

• portugāļu + IT

• japāņu + robotika

NAV iespējams importēt vai kopēt.

To var radīt tikai sociāla-mācību ekosistēma, kas ilgst 10-20 gadus.

• Tātad šī kompetence ir nesankcionējama, neaizstājama un nenopērkama.

• Latvijai pieder reāls “zināšanu monopols”.

LATVIJA KĻŪST PAR NEATŅEMAMU EKONOMISKAS SADARBĪBAS PARTNERI 70 VALSTĪM

Kad Latvijā būs:

• 10 000 cilvēku ar hindi,

• 7000 ar portugāļu,

• 5000 ar turku,

• 3000 ar svahili,

• 2000 ar vjetnamiešu,

• 2000 ar indonēziešu,

• 2000 ar arābu,

• 1500 ar persiešu,

• 1000 ar japāņu,

• 1000 ar korejiešu,

tad nav iespējams:

• izslēgt Latviju no tirgiem

• apiet Latviju

• pārlikt sadarbību uz citu valsti

jo Latvijai ir unikālas profesionālās valodu kompetences, kuras citur Eiropā vienkārši neeksistē. Pat lielvalstis (Francija, Vācija, Nīderlande) netur savās rokās 70+ valodu ekspertīzi.

Latvija kļūst par:

• Eiropas kontaktmezglu jaunajos tirgos

• tiltu starp Rietumiem un 70 jaunajām ekonomikām

• valodu un kultūras starpnieku, ko nav iespējams aizstāt

Tas ir neievainojamības pamats.

PAT SANKCIJAS PRET LATVIJU PRAKTISKI NAV IESPĒJAMAS

Sankcijas iedarbojas tikai vienā gadījumā: kad valsti var viegli aizstāt.

Ja Latvija eksportē:

• iekārtas,

• kokmateriālus,

• mehāniku,

• pakalpojumus,

tie ir aizvietojami no Polijas, Lietuvas, Somijas.

Bet valodu + profesiju superkompetence nav aizvietojama.

Ja Latvija kļūst par:

• hindi medicīnas centru ES,

• japāņu robotikas tulkošanas mezglu,

• svahili Āfrikas - ES komunikācijas centru,

• portugāļu + Brazīlijas biznesa partneri Baltijā,

• turku + Persijas reģiona starpnieku,

• starptautisko arbitrāžu vietu,

tad neviens nevar atļauties sankcionēt Latviju, jo tas:

• paralizētu daļu komunikācijas

• vājinātu ES-Āzijas/Āfrikas sadarbību

• izjauktu globālās piegādes ķēdes

• radītu reputācijas risku

Tas ir Šveices efekts, tikai modernāks. Šveici nesankcionē, jo tai pieder finansiālā loģistika. Taivānu nevar sankcionēt, jo tā ražo 70% Pasaules mikročipu. Latviju nesankcionēs, jo tai piederēs valodu-kompetenču loģistika.

LATVIJA PALIEK AUGOŠA PAT PASAULES KRĪZĒS

• COVID

Latvija kļūst par digitālās izglītības centru. Valodu studijas tiešsaistē turpinās bez traucējumiem. Daudzvalodu cilvēki var strādāt attālināti starptautiski.

• Energoresursu krīze

Par Latvijas ekonomikas gravitācijas centru kļūst:

• cilvēkkapitāls,

• izglītība,

• valodu tehnoloģijas,

• profesionālie pakalpojumi.

Enerģijas cenu svārstības ietekmē mazāk nekā 10% ekonomikas.

• Finanšu krīzes

Kad Eiropā ir kritums, jaunajos tirgos (Indija, Indonēzija, Kenija, Brazīlija) ir izaugsme. Latvijas cilvēki strādā ar 70 valstīm, nevis ar 2-3.

Tāpēc:

- kritumi Rietumos tiek kompensēti

- Latvija zaudē mazāk

- Latvija vieglāk atkopjas

- ekonomika kļūst amortizēta

- IKP līkne kļūst “gludāka”

VALODU REFORMA DARA LATVIJU POLITISKI NEIEVAINOJAMU

Kāds politiķis ārvalstīs var:

• aizliegt tirdzniecību?

• samazināt sadarbību?

• bloķēt projektus?

Bet viņš nevar: aizslēgt 70 valodu starptautisko cilvēktīklu, ko Latvija ir izveidojusi. Manas sistēmas būtība ir tāda, ka Latvija iesakņojas cilvēkos, nevis tirgos.

• cilvēki nevar tikt “sankcionēti”

• sadarbības tīkli nevar tikt iznīcināti

• kontakti valstīs nevar tikt noņemti ar vienu paziņojumu

• valodas nevar anulēt ar politisku lēmumu

• MI platformas nevar bloķēt (tās ir decentralizētas)

Tas ir drošības slānis, ko neviens nevar sagraut.

LATVIJA PĀRVIETOJAS NO “PERIFĒRIJAS” UZ “CENTRA” STATUSU

Latvija beidzot nebūs:

• atkarīga no ES prezidentvalstu žēlastības,

• Eiropas perifērijas valsts,

• reģionālais projekts,

• “Baltijas atpalikušākā valsts”.

Latvija kļūs par:

• Eiropas un jaunās pasaules sadarbības tiltu

• izglītības un valodu lielvalsti

• kultūras un kontaktu centru

• vietu, kur jāpārvācas, lai kļūtu par globālu profesionāli

• valsti ar unikālu kompetenci, kuru nevar aizvietot

Un šis statuss nevar tikt atņemts — jo tas nav infrastruktūras, bet cilvēku statuss.

D. LATVIJAS ARMIJA UN DROŠĪBAS DIENESTI — DAUDZVALODU PRIEKŠROCĪBA

Izlūkošanu un drošību pasaulē nosaka: valodu saprašana + lokālo kodu izpratne. Latvijas militārie un drošības dienesti iegūs:

• hindi, bengāļu, turku, arābu, persiešu speciālistus

• Āfrikas valodu ekspertus

• Centrālāzijas valodu runātājus

• Āzijas tehnoloģiju kultūras sapratni

Tie ir unikāli resursi NATO līmenī. Latvijai būs cilvēki, kas prot:

• lasīt dokumentus desmitiem valodu,

• analizēt sociālos tīklus šo valodu vidēs,

• veidot kontaktus ar partneriem,

• atpazīt dezinformāciju,

• pamanīt trendus.

Šī ir milzīga nacionālās drošības priekšrocība.

1. LATVIJAI VAR BŪT PRAKTISKI 0 VALSTS PARĀDS (2035-2050)

Valodas + cilvēkkapitāls rada:

• milzīgu IKP pieaugumu (3% papildu bāzes izaugsmei gadā sākot ar reformas ~10 gadu)

• strauju eksporta izaugsmi

• lielu produktu ar augstu pievienotās vērtības īpatsvaru

• lielas ārvalstu investīcijas

• ļoti augstu darbaspēka produktivitāti

Kad valsts:

• ir bagāta,

• ir maza,

• un tai ir milzīgs cilvēkkapitāls,

tad parādu nav problēmu atmaksāt.

Tieši tas notika:

• Singapūrā (parāds tehniski liels, bet neto bagātība milzīga, krietni lielāka par parādu),

• Norvēģijā (parāds negatīvs, uzkrājumu fonds krietni lielāks par parādu),

• Šveicē (parāds mazs un neto bagātība +).

Latvijai:

- nav jāaizņemas infrastruktūrai (digitālajai vajag 1/100 no ceļiem)

- nav jāaizņemas glābšanas naudas krīzēs (ekonomika noturīga)

- nav jāaizņemas sociālajiem izdevumiem (augsti ienākumi)

2. LATVIJA VAIRS NEBŪS ATKARĪGA NO ES FONDIEM

Līdz 2045. gadam ES fondi Latvijai vēl ir:

• svarīgi,

• pietiekami,

• noderīgi.

Bet no 2035.-2050. sāk darboties jauns modelis:

• Latvijas IKP uz iedzīvotāju > ES vidējais

• atbalsta intensitāte krītas līdz 20-30%

• Latvija kļūst par “maksātājvalsti”, nevis “saņēmējvalsti”

Bet pati būtība: Latvijai vairs nevajag ES fondus, jo:

• valsts pati ģenerē vairāk naudas,

• cilvēkkapitāls dod vairāk nekā visi ES fondi kopā,

• valsts budžets pieaug par miljardiem,

• investīcijas nāk nevis no ES, bet no privātā sektora un ārvalstu R&D.

Būs pirmā valdība Latvijā, kas var reāli pateikt: “Latvijai vairs nav vajadzīga ES kā finansēšanas platforma.”

3. LATVIJA VAR KĻŪT ASV STRATĒĢISKAIS PARTNERIS KĀ IZRAĒLA

Tas notiek šādi:

• 70 valodu kompetence

ASV nav cilvēkresursu šo valodu apjomā. Latvija kļūst par “pasaules kontaktmezglu”.

• militāri tehnoloģiskie projekti + MI

Latvija var nodrošināt:

• tulkojumus,

• starpkultūru kompetences,

• militāros R&D partnerus,

• mīkstās varas diplomātiju,

• risinājumus kiberdrošībai.

• Indija + ASV + ES sadarbības tilts

ASV vajag partneri, kas prot hindi, tamilu, bengāļu — Latvija būs vienīgā valsts ES, kur tas ir masveidā.

• Latvija kā “Rietumu saprāts Austrumos”. Tieši tāda ir Izraēlas funkcija ASV.

Latvija var kļūt par: Eiropas Izraēlu mīkstās varas, valodu un cilvēkkapitāla ziņā bez militāras spriedzes, konfliktiem vai radikālisma.

4. LATVIJA VAR DZĪVOT AUTONOMI KĀ NORVĒĢIJA UN ŠVEICE

Ne tāpēc, ka mēs to plānojam, bet tāpēc, ka Latvija kļūs finanšu ziņā autonoma.

Kā Norvēģija:

• bagāta ar cilvēkkapitālu

• milzīga neto bagātība

• ārpus eirozonas

• var pati noteikt nosacījumus

Kā Šveice:

• specializētas kompetences, bez kurām pasaule nevar

• politiski neitrāla

• ekonomiski neievainojama

• partneris visiem, bet pakļauts nevienam

Ar manu reformu Latvija kļūst par: Šveices un Norvēģijas hibrīdu

valsts, kuras:

• IKP aug,

• parāda nav (vai mazs un tehnisks <10% IKP, rezerves fonds lielāks),

• cilvēkkapitāls ir globāls,

• izglītība valodu nišā ir labākā pasaulē,

• eksports ir diversificēts,

• diplomātija balstās uz valodām,

• ir pasaules klases maigā vara,

• Eiropas Savienībai un NATO Latvija vajadzīga vairāk nekā Latvijai vajadzīgs ES vai NATO.

Elite

LATVIJAS NACIONĀLĀ IQ DEMOGRĀFIJAS PROGRAMMA

“Gudrākai tautai - stiprākai valstij”

Masveidība pati par sevi negarantē kvalitāti; bez apzinātas iekšējās diferenciācijas un augstiem standartiem jebkura sistēma ilgtermiņā izlīdzinās uz leju.

Mērķis: 20 gadu laikā palielināt Latvijas iedzīvotāju intelektuālo kapacitāti, palielinot augstākās IQ grupas īpatsvaru populācijā no ~0,4% līdz 1-2% (2,5-5× pieaugums), nodrošinot valsts ekonomisko, tehnoloģisko un militāro izdzīvošanu.

1. Programmas pamatojums - ļoti skaidrs valsts drošības arguments

1. Latvijas nākotne ir tieši atkarīga no smadzeņu jaudas.

Mazai valstij ir tikai divas izvēles:

• kļūt gudrākai, straujākai un efektīvākai

• vai kļūt par resursu citu lielvalstu (vai pārnacionālo un ārpus valstu struktūru, piem. Livonijas ordeņa) stratēģijās

*Gadās izņēmumi, ja dzīvojat blakus ļoti mierīgiem kaimiņiem, bet šis nav Latvijas gadījums.

Latvijas (vai pirms Latvijas rašanās - vietējo cilšu) elites intelektuālā, gribas, politiskā u.c. mazspēja noveda pie šo teritoriju un cilvēku pakļaušanas uz 700 gadiem. Latvijas 1940. gada elite bija tikpat tuvredzīga, gļēva un stulba. Arī pēc 1991. gada neatkarības atgūšanas Latvijas elite (pa lielam tā pat konformistiska LPSR elite un viņu pēcteči, kas novedusi PSRS līdz sabrukumam) Latviju ievedusi atpalicējos ES ietvaros. Tas vairs nav pieļaujams! Mums nav jāpaļaujas uz veiksmi! Tāpēc izglītības sistēmas pirmā prioritāte ir JAUNAS ELITES SAGATAVOŠANA, kas būs būtiski labāka par to, kas jebkad Latvijas vēsturē ir bijis. Ja kādam ir pretenzijas par pozitīvo atlasi - sūtiet viņu dažas mājas tālāk. Tautai, kura gadu simtiem un PSRS okupācijas gados it sevišķi, tika pakļauta sistemātiskai NEGATĪVAI ATLASEI, pārmest mēģinājumus izveidot savu eliti ar POZITĪVO ATLASI, ir nekaunība!

Mēs nevaram precīzi paredzēt, kādas konkrētas prasmes un profesijas būs nepieciešamas 2050. vai 2100. gadā. Taču mēs varam apzināti attīstīt cilvēku kognitīvās spējas — domāšanas elastību, mācīšanās ātrumu, abstrakto domāšanu, valodu apguvi, problēmu risināšanu un pielāgošanās spējas. Šādi sagatavots cilvēks spēj efektīvi tikt galā ar nākotnes izaicinājumiem neatkarīgi no tā, kādi tie būs.

2. Austrumu kaimiņš saprot tikai spēku - militāru un intelektuālu.

Lai pretotos hibrīdapdraudējumiem, kiberuzbrukumiem, politiskajai manipulācijai un pilna mēroga agresijai, Latvijai nepieciešama augsta kognitīvā kapacitāte.

3. Augsti IQ cilvēki rada disproporcionāli lielu ietekmi:

• inovācijas, tehnoloģijas

• drošības risinājumi

• nozares, eksportu

• valsts pārvaldes reformas

• demogrāfiskos uzlabojumus

• sabiedrības noturību

4. Šis nav elitisms — šis ir izdzīvošanas mehānisms.

Lielvalstis balstās uz kvantitāti. Mazas valstis — uz kvalitāti.

Iedošu salīdzinājumu - zosu kāsis. Pirmais lido un šķeļ gaisu kāša vadonis un daži viņa palīgi, kas ik pa laikam nomainās. Vadoņa un kāda no viņa palīgiem bojāeja nozīmē kāša izjukšanu un daudzu putnu bojāeju. Viņš ar palīgiem veic ļoti grūtu darbu, par to viņam un palīgiem ir prioritāra pieeja ēdienam un mātītēm. Līdzīgi ar nācijas eliti - viņi ved nāciju. Jā, viņiem par to ir bonusi, bet viņiem uzliktais slogs nav panesams parastajam cilvēkam. Jābeidz politika, kuru veido tam nesagatavotie gadījuma cilvēki, simpātiskie meļi, komunikablie populisti, “lielākie kretīni”, atklātie un slēptie citu valstu aģenti. Elites vājums mums vēsturiski ir maksājis ļoti dārgi. Mācīsimies vismaz no savām kļūdām.

5. Programmas mērķi 20 gados

1. Identificēt un attīstīt 80-90% bērnu ar IQ >130 un 140+.

2. Ievērojami palielināt IQ augšējo daļu (>140) no 0,4% uz 1-2% (pamatā pievilkt caur izglītību 130 uz 140)

3. Radīt valsts intelektuālo kodolu 150-300 cilvēku skaitā (IQ>150 ar izņēmumiem).

4. Radīt demogrāfiskus stimulus augsta IQ ģimenēm.

5. Samazināt emigrāciju šai grupai līdz minimumam.

6. Palielināt inovāciju līmeni, eksporta jaudu un valstisko noturību.

6. Galvenās programmas 5 daļas

A) IQ IDENTIFIKĀCIJA (3-10 gadu vecumā)

1. Universālais skrīnings pirmsskolā un skolās

• 3, 7, 9 un 12 gadu vecumā

• izmantojot Raven’s Progressive Matrices, WISC-V, figūras, vizuāli-telpiskos testus

• izmantojot MI asistentu, lai novērstu skolotāju aizspriedumus

2. “Augstas kognitīvās kapacitātes bērnu reģistrs”

Tikai Ministru kabinetam un Izglītības ministrijai, ne publisks.

3. IQ >130 - 3% bērnu

4. IQ >140 - 1 no 250 (0,4%)

5. IQ >150 - 1 no 1000 (0,1%), statistiski precīzāk ~0,05–0,08%, bet noapaļosim aprēķiniem

Visiem tiek piedāvāta specializēta programma.

Test nav viens uz mūžu, programmai bērni var pievienoties arī vēlāk atbilstoši sniegumam.

Ja viena “bērnu kohorta” = vienā gadā dzimušie ~12 000, tad absolūtie skaitļi ir šādi (aptuveni):

Slieksnis	Proporcija	Uz 12 000 bērniem gadā
IQ >130	~2,1–2,3%	~252–276 bērni
IQ >140	~0,4% (≈1/250)	~48 bērni
IQ >150	~0,1%	~12 bērni

Latvija šobrīd faktiski pazaudē ~40–60% no augšējās intelektuālās astes, un jo augstāks IQ slieksnis, jo lielāks zudums (aplēses, Latvijā precīzas statistikas nav).

Salīdzinājumam

Valsts	IQ >140 zudums
Izraēla	~15–25%
Somija	~25–35%
Singapūra	<20%
Latvija	50–65%

Latvija nav “slikta” — tā ir parastā mazvalsts bez mērķtiecīgas cilvēkkapitāla politikas. Galvenā, nepatīkamā patiesība: Latvija maz talantu ne tāpēc, ka to trūkst, bet tāpēc, ka nav sistēmas, kas tos agrīni attīsta un vēlāk notur. Jo augstāks IQ, jo agrāk cilvēks saprot, ka Latvija viņam nav optimāla vide.

B) IZGLĪTĪBAS TRASE “AUGSTĀ INTELIGENCE” (no 3 līdz 18 gadiem)

1. Pirmsskola un sākumskola

• paātrināta programma (2× ātrāks progress)

• valodas agrīna apguve

• ritma, loģikas, telpiskie trenējumi

• robotika + valodu spēles

2. Pamatskola

• 7.-9. klase = STEM + valodas + loģika

• algoritmiskā domāšana

• valodas no citas rakstības sistēmas (pēc izvēles: ķīniešu, ivrits, hindi, japāņu, korejiešu)

3. Vidusskola

• 10.-12. klase

• vairāks valodu sistēmas (jau pa vienai no dažādām grupām)

• Izcilības kurss matemātikā un fizikā

• Programmēšana + drošība + talantu vadība

• Visi mācību materiāli — MI personalizēti

C) MĒRĶTIECĪGS ATBALSTS ĢIMENĒM AR AUGSTA KOGNITĪVĀ POTENCIĀLA BĒRNIEM

Šī programma nodrošina mērķtiecīgu atbalstu ģimenēm, kuru bērni sekmīgi piedalās augsta līmeņa izglītības programmās, un kuriem ir specifiskas izglītības vajadzības. Starptautiskā pieredze rāda, ka šādu bērnu pilnvērtīga attīstība dod 10–40× lielāku ilgtermiņa ekonomisko un sabiedrisko atdevi, salīdzinot ar vidējo.

Atbalsts tiek piešķirts neatkarīgi no bērna izcelsmes, balstoties uz:

• faktisko kognitīvo sniegumu,

• attīstības dinamiku,

• brīvprātīgu dalību valsts atbalstītās izglītības programmās.

Atbalsta pasākumi:

1. Mērķtiecīgs ģimenes atbalsts izglītības procesam

   • >1000 € mēnesī par katru bērnu, kas sekmīgi piedalās elites līmeņa izglītības programmā (ar regulāru pārvērtēšanu)

2. Individuālas konsultācijas ģimenēm

   • mācību plānošana,

   • veselība,

   • psihoemocionālā attīstība,

   • slodzes un labbūtības līdzsvars

3. Piekļuve augstākās kvalitātes izglītībai un veselības aprūpei

   • specializētas klases un programmas,

   • augsti kvalificēti pedagogi un speciālisti

4. Prioritārs finansējums izglītības iestādēm

   • bērnudārziem un skolām, kas īsteno programmas bērniem ar ļoti augstu kognitīvo potenciālu

5. Talantu noturēšanas un atgriešanās instrumenti

   • “Atgriešanās Latvijā” prēmijas pēc universitātes absolvēšanas:

     • 20 000 € par atgriešanos un darba uzsākšanu Latvijā

     • 10 000 € par darbu valsts sektorā

     • 15 000 € par darbu vitāli svarīgās nozarēs (MI, drošība, medicīna)

D) UNIVERSITĀTES POSMS (elite 10-20 cilvēki gadā)

Super-analītiķu klase:

Katru gadu atlasīt:

• 10-20 cilvēkus
  Kuri mācās:

• 6 dažādas rakstību sistēmas

• 3-4 kultūrās

• ar 1 semestri Ķīnā, Indijā, Izraēlā, Japānā

Un kļūst par:

• Ministru kabineta analītikas kodolu

• kiberdrošības kodolu

• diplomātisko kodolu

• inovāciju kodolu

• stratēģiskās domāšanas kodolu

Tā ir valsts elite, kas nepieciešama izdzīvošanai.

E) PĒCUNIVERSITĀTES TRASE (22-45 gadi)

Valsts garantē:

1. 5 gadu līgumu valsts analītiskās iestādēs (MK, AM, ĀM, DP, LIAA, FM, EM)

2. Straujus karjeras kāpumus attieksmē pret sasniegumiem un kvalifikāciju, nevis gadiem

3. Mākslīgā intelekta asistētus darba instrumentus (analītika, valodu modeļi, datu sistēmas)

4. Valsts apmaksātus kursus:

• MI

• kiberdrošība

• diplomātija

• stratēģiskā plānošana

• līderība

G) Kopsavilkums

IQ Demogrāfijas Programma ir Latvijas izdzīvošanas stratēģija: mēs sistemātiski identificējam, attīstām un demogrāfiski atbalstām valstij svarīgāko resursu — cilvēkus ar augstāko kognitīvo potenciālu, radot nākamās paaudzes inovatorus, diplomātus, zinātniekus un aizstāvjus.

H) Citi stimuli

1. Studiju apmaksa jebkurā pasaules universitātē

Visiem bērniem, kuri iekļaujas “augstas kognitīvās kapacitātes” programmā, valsts apmaksā:

• Bakalauru

• Maģistru

• Doktorantūru (ja nepieciešams)

Tas nozīmē:

• Harvarda

• Massachusetts Institute of Technology

• Stanford

• Oxford

• Cambridge

• Tokyo University

• Hebrew University

• Technion

• ETH Zurich

• National University of Singapore

• Seoul National University

• IIT Mumbai

Nosacījums:

• 5 gadu darbs Latvijā stratēģiski svarīgā sektorā (pēc studijām).

• Ja persona neatgriežas - daļa stipendijas jāmaksā atpakaļ (singapūriešu modelis).

Rezultāts:

Mēs nevis “sūtam smadzenes prom”, bet veidojam valsts augstāko kognitīvo slāni, kuram ir Top5 universitāšu kvalitāte un Latvijas patriotisms.

2. Top5 universitāšu “nacionālo kandidatūru fonds”

Latvija apmaksā pilnīgi visiem bērniem, kuri:

• pabeiguši skolu,

• tikuši MIT, Harvard, Oxford, Stanford vai Cambridge,

• neatkarīgi no IQ līmeņa (bet realitātē tur tiek pārsvarā tieši šie bērni).

Visiem kandidātiem, kuriem ir izredzes tikt (pēc skolotāju vērtējuma), tiek apmaksāti papildus sagatavošanas kursi.

Fonds segs:

• mācības

• dzīvošanu

• materiālus

• prakses un laboratorijas

• lidojumus

• 1-2 vasaras zinātnes programmas

Kāpēc?

Top5 universitāšu absolvents ir:

• 2-5× produktīvāks ekonomikā,

• 5-10× efektīvāks inovācijās,

• 10× spēcīgāks valsts pārvaldē (loģika, analītika, sistēmiskā domāšana),

• un 100× vērtīgāks aizsardzībai pret austrumu kaimiņu.

To var pamatot ar Jones & Romer izaugsmes modeļiem.

3. “Zinātniskais ciemats” = Latvijas Silīcija ieleja

Šis ir nākamais solis.

Tas ietver:

• paātrinātu būvniecību zinātnes pilsētiņai (blakus Rīgai)

• īpašu nodokļu režīmu inženieriem, zinātniekiem, augstās IQ imigrantiem

• iekšējo transportu, skolas, bērnudārzus bērniem ar augstu IQ programmu

• laboratorijas MI, kiberdrošībai, materiālzinātnei, biotehnoloģijām

• iekšējo drošības režīmu

• MIT-Technion international hub filiāli

Potenciālie partneri:

• Izraēla (Technion)

• Japāna (Tokyo University)

• Dienvidkoreja (KAIST, SNU)

• Singapūra (NUS)

• ASV (MIT global labs)

• Vācija (Max Planck Institute)

Šī vieta kļūst par:

• augsto IQ bērnu un ģimeņu centru,

• valodu elites centru,

• kiberdrošības centru,

• jaunuzņēmumu un investīciju centru,

• Latvijas nākotnes smadzeņu galvaspilsētu.

4. Augsti IQ cilvēku imigrācija Latvijā

Lai dabiskā demogrāfija kļūtu stabila un intelektuāli spēcīga, Latvijai jāpiesaista ārvalstu smadzenes, bet tikai no profiliem, kas valstij dod reālu vērtību.

Imigrācijas kritēriji:

• IQ vai analītiskā potenciāla tests

• augstskolas diploms (STEM, medicīna, valodniecība, drošība, MI)

• 3 gadu darba līgums Latvijā stratēģiskā nozarē

• atbalsts ģimenēm ar bērniem

• iespēja iegūt uzturēšanās atļauju 2-3 gados

Latvija veido starptautisku augstas kognitīvās kapacitātes izglītības programmu, piedāvājot bērniem un jauniešiem no dažādām valstīm drošu, kvalitatīvu un brīvprātīgu iespēju attīstīt savu potenciālu, vienlaikus stiprinot Latvijas cilvēkkapitālu.

Ieguvums:

Ikgadējā imigrācija 300-1000 cilvēki ar IQ >130.

20 gadu griezumā - +6000-20 000 cilvēku valsts intelektuālajā bāzē.

5. IQ demogrāfijas programma + Top5 + zinātniskais ciemats =

Latvijas IQ elites skaits dubultojas 3 paaudžu laikā

1. Pirmā paaudze (0-10 gadi)

• tiek identificēti 90% “augsto IQ” bērnu

• saņem labākās mācības Eiropā

• 20-30 talanti gadā tiek elitārajā programmā

2. Otrā paaudze (10-25 gadi)

• 100-200 cilvēki gadā mācās pasaules vadošajās universitātēs

• 30-50 atgriežas zinātniskajā ciematā

• 10-20 strādā ministrijās pie stratēģiskajām lietām

3. Trešā paaudze (25-50 gadi)

• Latvijai jau ir kritiskā masa, kas rada:

  • inovācijas,

  • eksporta industrijas,

  • drošības priekšrocības,

  • SLIM (Short, Light, Integrated, Methodical) drošības analīzi,

  • tehnoloģisko autonomiju,

  • valsts izdzīvošanu.

6. Efekti

Augšējā intelektuālā elite dod visaugstāko potenciālo atdevi uz 1 ieguldīto eiro

Bet:

• tā nav lineāra,

• un nav automātiska.

Ekonomikā to sauc par pakāpes likumu (power-law) efektu.

Kāpēc elites attīstība ir nesamērīgi ienesīga?

1) Produktivitāte nav vienmērīgi sadalīta

• ~1 % cilvēku rada 10–30 % inovāciju, eksporta, patentu, stratēģisko lēmumu

• ~5–10 % cilvēku veido kritisko kompetenču kodolu (zinātne, tehnoloģijas, drošība, diplomātija)

Ieguldījums šajā grupā dod nesamērīgi lielu atdevi.

2) Elites efekts ir multiplikatīvs

Augstas kognitīvās kapacitātes cilvēki:

• rada sistēmas,

• trenē citus,

• veido institūcijas,

• pieņem lēmumus ar ilgtermiņa sekām.

1 izcils cilvēks var paaugstināt simtiem vai tūkstošu citu produktivitāti. Tas ir “sviras efekts” (leverage).

3) Ilgtermiņa horizonts

Elites ieguldījumi:

• atmaksājas 20–50 gadu laikā,

• bet ar ļoti augstu kumulatīvo efektu.

Piemēri:

• Izraēla (Talpiot, Havatzalot)

• Somija (augšējais 10 % + vienlīdzīga bāze)

• Singapūra (stipra atlase + valstiska karjeras ceļa vadība)

Bet — kur šī stratēģija VAR salūzt?

1) Ja nav plašas bāzes

Ja elite ir izolēta:

• bez labas vispārējās izglītības,

• bez funkcionējošas sabiedrības,

elite emigrē, atslēdzas vai kļūst par “torni bez pamatiem”.

2) Ja atlase ir sociāla, nevis kognitīva

Ja elite = “pareizie bērni”, nevis spējīgākie:

• ROI strauji krīt,

• sabiedrības uzticība pazūd.

3) Ja nav sistēmas, kas izmanto elites rezultātu

Bez:

• inovāciju absorbcijas,

• valsts kapacitātes,

• uzņēmējdarbības ekosistēmas,

elites potenciāls nepārvēršas IKP.

Pareizā formula

Maksimālo atdevi dod nevis elites attīstība viena pati, bet elites + plašas sabiedrības sinerģija.

Grafiski:

• pamatizglītība → plakans, stabils ROI

• elite → ļoti stāvs ROI, bet tikai virs noteikta kvalitātes sliekšņa

Optimālā investīciju struktūra

Pieredze rāda, ka vislabāk strādā:

• 70–80 % → spēcīga, universāla bāze (valodas, matemātika, domāšana)

• 20–30 % → mērķēta elites programma (augsts risks, ļoti augsta atdeve)

Ieguldījumi elites attīstībā dod visaugstāko potenciālo atdevi uz vienu ieguldīto eiro, taču tikai tad, ja tie balstās uz plašu, kvalitatīvu izglītības bāzi un caurspīdīgu atlasi pēc spējām, nevis izcelsmes. Elite dod vislielāko atdevi, ja sabiedrība spēj šo atdevi izmantot.

7. Kopsavilkums

Studiju apmaksa pasaules Top5 augstskolās, zinātniskais ciemats un IQ populācijas pieaugums nav tikai attīstības plāns — tas ir Latvijas izdzīvošanas mehānisms.

Valodu elite un smadzeņu attīstība

1. Kā smadzenes vispār lasa (kopējais rāmis)

Neatkarīgi no valodas, lasīšana izmanto aptuveni tās pašas zonas:

• Vizuālā garoza (pakauša daiva) - atpazīst formas, līnijas, kontrastus.

• “Vizuālās vārda formas zona” (left fusiform gyrus, bieži sauc par VWFA) - specializējas rakstības modeļos.

• Angular gyrus un supramarginal gyrus - pārveido “burts - skaņa”, sasaista redzēto ar fonoloģiju.

• Wernicke apvidus - valodas saprašana, vārdu nozīme.

• Broka apvidus - runas plānošana, gramatika, iekšējā “balsī lasīšana”.

• Prefrontālā garoza - uzmanības kontrole, kļūdu labošana, darba atmiņa.

Atšķirība starp rakstības sistēmām ir:

• cik daudz vizuālās zonas jānoslogo,

• cik spēcīga skaņa-burts saite,

• cik sarežģīts ir simbols,

• vai jāpārslēdzas starp vairākām sistēmām,

• vai rakstība ir fonētiska, logogrāfiska, konsonantiska utt.

No tā izriet, ko tieši mēs trenējam.

2. Rakstības sistēmu galvenie tipi

Lietderīgi dalīt 6 lielās grupās:

1. Fonētiskie alfabēti (latīņu, kirilica, grieķu, latviešu, angļu u.c.)

2. Abugidas (Devanagari - hindi, bengāļu, tamilu u.c. Indijas raksti; arī amharu)

3. Konsonantu raksti (abjadi) (ivrits, arābu)

4. Silabāras (japāņu hiragana/katakana, ķīniešu bopomofo u.c.)

5. Logogrāfiskā rakstība (ķīniešu hanzi, japāņu kanji)

6. Jauktās sistēmas (japāņu kopā, daudzi vēsturiskie raksti)

Tālāk - pa blokiem.

3. Fonētiskie alfabēti (piemērs: LATVIEŠU, ANGĻU, VĀCU, SPĀŅU, KRIEVU, GRIEĶU)

3.1. Kas tie ir?

Rakstība, kur katrs simbols (burts) aptuveni atbilst vienai skaņai vai fonēmai. Daļai valodu (latviešu, itāļu, spāņu) šī saite ir ļoti “tīra”; citām (angļu, franču) - krietni “netīrāka”.

Piemēri

• Latīņu alfabēts: latviešu, angļu, vācu, franču, spāņu, itāļu, zviedru utt.

• Kirilica: krievu, ukraiņu, bulgāru u.c.

• Grieķu alfabēts: grieķu.

3.2. Ko tie trenē?

a) Fonoloģiskā apziņa

Ļoti spēcīgi trenē spēju sadalīt runu skaņās:

• atšķirt “b” no “p”,

• saprast zilbju struktūru,

• manipulēt ar skaņām (rīmēšana, vārdu pārveidošana).

b) Skaņa - burts dekodēšana

Īpaši valodās ar “tīru” rakstību (latviešu, spāņu):

• ātra un precīza dekodēšana,

• labas prasmes mācīties citas fonētiskas valodas.

c) Lasīšanas plūdums

Fonētiskie alfabēti atļauj ļoti ātru lasīšanu, īpaši pie augstas prasmes - smadzenes spēj gandrīz automātiski pārvērst burtus skaņās.

3.3. Smadzeņu zonas

• VWFA (fusiform gyrus) - burta atpazīšana.

• Angular gyrus - burts-skaņa saite.

• Wernicke - nozīmes.

• Broka - gramatika, artikulācija (iekšējā runa).

Šīs valodas salīdzinoši mazāk noslogo telpisko un vizuāli sarežģīto apstrādi nekā, piemēram, ķīniešu.

3.4. Prasmju profils

Fonētiskie alfabēti ir īpaši labi, lai:

• ieliktu pamatu citām valodām,

• attīstītu fonoloģisko precizitāti,

• ātri apstrādātu tekstu,

• trenētu verbālo darba atmiņu,

• veidotu pamatu labam tekstu rakstīšanas stilam.

Latviešu valoda īpaši:

• ļoti “tīra” skaņa-rakstība;

• diakritiskie burti (š, ž, ā, ē, ī, ū, č, ģ, ķ, ļ, ņ) trenē nedaudz smalkāku diskrimināciju nekā tīrs angļu alfabēts;

• laba bāze lasītprasmei un fonētikai.

4. Abugidas (piemērs: HINDI - DEVANAGARI, CITI INDIJAS RAKSTI, AMHARU)

4.1. Kas tās ir?

Abugida = konsonantu pamats, pie kura “pielīmē” patskaņu diakritiskās zīmes.
Piemērs - Devanagari (हिन्दी): viens “burtu pamats”, dažādi patskaņu “asti” / zīmes.

4.2. Ko trenē?

a) Vizuālā diskriminācija

Mazās pazīmes (punkti, svītriņas, līnijas virs/apakš) ir nozīmīgas:

• trenē uzmanību uz sīkām vizuālām atšķirībām;

• labas acs-smadzeņu saites;

• precīza redzes kontrole.

b) Fonētikas un grafikas sasaisti

Jāmāk:

• saprast, ka “pamata zīme” ir viena skaņa,

• diakritiskais elements to modificē.

Tas trenē strukturētu domāšanu:

• bāzes elements + modificētājs = komplekss simbols.

c) Simbolu “parsešana” (sadalīšana daļās)

Smadzenēm jāanalizē katra rakstu grupa kā komplekss objekts, nevis tikai burts:

• tas trenē prasmi kartēt sarežģītas struktūras,

• labi noder vēlāk programmēšanā un formālās valodās.

4.3. Smadzeņu zonas

• Occipito-temporal cortex - rakstības vizuālā apstrāde.

• Parietal lobule - telpiski sakārtotu simbolu “parsēšana”.

• Fonoloģiskās zonas (Broka/Wernicke) t.sk. fonētiskais slānis.

4.4. Prasmju profils

Abugidas ir īpaši labas, lai attīstītu:

• redzes precizitāti,

• simbolu struktūras apzināšanos,

• fonētiskās nianses,

• valodas un matemātikas krustpunktu (struktūras/domino principu).

5. Konsonantu raksti (ABJADI: IVRITS, ARĀBU)

5.1. Kas tie ir?

Rakstība, kur patskaņi bieži tiek izlaisti, simboli galvenokārt apzīmē konsonantus.

Piemēri:

• Ivrits

• Arābu

5.2. Ko trenē?

a) Semantisku rekonstrukciju

Lasītājs redz “konsonantu skeletu” un:

• pats atjauno, kādi patskaņi tur jāieliek;

• interpretē pēc konteksta.

Tas trenē loģisko un semantisko domāšanu - nav “gatavas” formas, daļa jāizsecina.

b) Modeļu atpazīšanu (saknes)

Gan ivritā, gan arābu:

• vārdi cēlušies no 3 burtu saknēm,

• no saknes ar dažādiem vokāļiem/afiksiem rodas saistītu nozīmju ģimene.

Smadzenes regulāri:

• abstrahē sakni,

• pamana ģimenes struktūru,

• saista semantiku.

c) Smalku vizuālu atšķirību uztveri

Ivritā - niqqud (punkti) un gramatiskās zīmes;
Arābu - kursīva forma, daudzi diakritiskie punkti.

5.3. Smadzeņu zonas

• Prefrontālā garoza - hipotežu pārbaude, semantiskā rekonstrukcija.

• Temporalās daivas - vārdu semantiskie tīkli.

• Parietal areas - integrācija starp redzi, skaņu un nozīmi.

5.4. Prasmju profils

Abjadi ir ļoti labi, lai:

• attīstītu loģiku (trūkstošās informācijas aizpildīšana),

• trenētu semantisku domāšanu (saknes - vārdu ģimenes),

• stiprinātu uzmanības kontroli (mazi punkti, virzieni, labo-kreiso orientācija),

• stimulētu abpusēju smadzeņu aktivāciju (right-to-left rakstība).

6. Logogrāfiskā rakstība (ĶĪNIEŠU, JAPĀŅU KANJI)

6.1. Kas tā ir?

Simbols (rakstzīme) apzīmē:

• vārdu,

• morfēmu,

• vai jēdzienu.

Piemēri:

• Ķīniešu hanzi

• Japāņu kanji

6.2. Ko trenē?

a) Vizuālo atmiņu un telpisko uztveri

Simboli ir sarežģīti:

• daudz triepienu,

• noteikts zīmēšanas secīgums,

• jāatceras gan nozīme, gan izruna.

Tas masīvi trenē vizuālo darba atmiņu.

b) Telpisko analīzi

Rakstzīmes ir strukturētas:

• kreisā labā daļa, augša/apakša struktūras, radikāļi, elementi.
  Smadzenes mācās:

• sadalīt simbolu komponentēs,

• atpazīt radikāļus (piem., “ūdens”, “cilvēks”, “sirds”).

c) Abstrakciju

Logogrāfi bieži ir abstrakcijas no piktogrammām:

• trenē saiti starp attēlu un jēdzienu,

• līdzīgi kā matemātiskie simboli.

6.3. Smadzeņu zonas

• Right fusiform gyrus - sarežģītu vizuālu modeļu apstrāde.

• Parietal cortex - telpiskā organizācija.

• Left temporal areas - saite starp simbolu un nozīmi.

6.4. Prasmju profils

Ķīniešu/kanji lasītājiem bieži ir:

• augstāka vizuāli telpiskā spēja,

• labāka simbolu atpazīšana,

• spēja darboties ar sarežģitiem grafiskiem interfeisiem,

• laba bāze grafiskajam dizainam, inženierijai, arhitektūrai, STEM.

7. Silabāras (JAPĀŅU HIRAGANA/KATAKANA, CITI)

7.1. Kas tās ir?

Simbols apzīmē nevis atsevišķu skaņu, bet zilbi (piem., “ka”, “shi”, “no”).

Japāņu:

• Hiragana - vietējiem vārdiem un gramatikai,

• Katakana - aizguvumiem, onomatopoēzijai u.c.

7.2. Ko trenē?

• Prasmi strādāt ar lielākiem fonoloģiskiem blokiem (zilbe, nevis fonēma).

• Ātru zilbju sekvenču apstrādi.

• Vizuālo atšķirību atpazīšanu starp līdzīgām zīmēm.

Silabāras mazāk “spīdzina” fonētiku, bet trenē ritmisku valodas uztveri.

7.3. Smadzeņu zonas

• Vizuālie reģioni (VWFA) - simboli.

• Fonoloģiskās zonas - zilbju apstrāde.

7.4. Prasmju profils

• Laba ritma un tempa sajūta valodā.

• Viegla apguve bērniem (mazāk semantikas, vairāk struktūras).

• Atbalsts multi-rakstu sistēmām (japāņu gadījumā - hiragana/katakana + kanji).

8. Unikālie alfabēti - KOREJIEŠU HANGUL, ARMĒŅU, GRUZIŅU, AMHARU

8.1. Hangul (korejiešu)

Hangul ir matemātiski dizainēts alfabēts:

• pamatburti + kombinācijas,

• simboli sakārtojas kvadrātos (zilbi),

• veido strukturētu “lego” sistēmu.

Treniņš:

• kombinatorika,

• abstrakta simbolu domāšana,

• valodas loģikas apziņa.

8.2. Armēņu, gruzīņu, amharu (etiopiešu)

Šie alfabēti ir:

• grafiski sarežģītāki nekā latīņu,

• bieži ar vertikālām un diakritiskām detaļām,

• prasa lielāku motoro precizitāti.

Tie trenē:

• grafomotoriku,

• vizuālo diskrimināciju,

• rakstīšanas smalkumu.

9. Japāņu kombinētā sistēma (KANJI + KANA) - “smadzeņu trenažieris uz steroīdiem”

Japāņiem vienlaicīgi:

• logogrāfi (kanji) - vizuālā telpiskā apstrāde, semantiskā spēks;

• silabāras (hiragana/katakana) - ritms, fonētika, struktūra.

Smadzenes spiestas:

• pastāvīgi pārslēgties starp sistēmām,

• apstrādāt domēnus ar atšķirīgu kognitīvo slodzi,

• veidot daudz-tīklu valodas sistēmu.

Tas trenē:

• executive function (pārslēgšanās, inhibīcija, plānošana),

• darba atmiņu,

• multitaskingu valodas līmenī.

10. Krustojumi: kura rakstība kādām spējām ir optimāla

Kopsavilkums - ko katrs rakstības tips dara labāku (kopumā, ne kā “burvju nūjiņa”).

Rakstības tips	Galvenais kognitīvais treniņš	Īpaši piemēroti
Fonētiski alfabēti (latviešu, angļu, spāņu…)	Fonoloģija, ātra dekodēšana, verbālā darba atmiņa	Pamatprasmes, rakstīšana, citu valodu apguve
Abugidas (Devanagari u.c.)	Smalka vizuāla diskriminācija, strukturēta simbolu analīze	Matemātika, programmēšana, valodniecība
Abjadi (ivrits, arābu)	Loģika, semantiska rekonstrukcija, uzmanības kontrole, modeļu atpazīšana	Zinātne, teoloģija, jurisprudence, kiberdrošība
Logogrāfi (ķīniešu, kanji)	Vizuālā atmiņa, telpiskā uztvere, sarežģītu simbolu apstrāde	Inženierija, dizains, STEM, arhitektūra
Silabāras	Ritms, fonētisko bloku apstrāde	Muzikalitāte, runas ritms, agrīna lasītprasme
Hangul	Kombinatorika, valodu loģika	Inženierdomāšana, informātika
Kombinētie (japāņu)	Pārslēgšanās starp tīkliem, executive function	Jaunuzņēmumu, vadības, daudzvalodu profili

Var noteikt valodu izvēli balstoties uz smadzeņu trenēšanu:

• Ķīniešu + japāņu - telpiskums + STEM + vizuālā atmiņa

• Ivrits + arābu - loģika + semantika + uzmanība

• Hindi + sanskrits - fonētika + precizitāte + simbolu analīze

• Latviešu + angļu - ātra dekodēšana un plūdums

• Korejiešu - kombinatorika + inženierdomāšana

1. Kas notiek smadzenēs, ja cilvēks iemācās:

• 1 fonētisko alfabētu (latviešu, angļu)

• 1 logogrāfisko (ķīniešu)

• 1 abugidu (hindi/Devanagari)

• 1 konsonantu rakstu (ivritu/arābu)

• 1 silabāru (japāņu hiragana/katakana)

• iespējams latīņu/sengrieķu (klasiskā valoda)

Tas ir unikāls gadījums. Šo smadzeņu funkciju sauc par “multi-orthographic integration” — daudz-rakstu integrācija.

Notiek sekojošais:

2. Smadzenes izveido paralēlas valodu apstrādes sistēmas

Parastam cilvēkam ir viena vārdu formas zona (VWFA - fusiform gyrus), kas specializējas vienai rakstībai.

Poliglotam ar dažādu tipu rakstībām ir:

✔ 2-3 vizuālo vārdu zonas

ar atšķirīgu specializāciju:

• viena fonētiskajiem burtiem,

• viena logogrāfiem (ķīniešu),

• viena sarežģītām simbolu kombinācijām (abugida/abjad).

Tas nozīmē, ka viņi spēj pārslēgties starp rakstībām tikpat ātri kā starp vizuāliem objektiem.

3. Izpildes/augstākās domāšanas funkcijas (executive function) kļūst spēcīgākas

Poliglotam ar dažādu tipu rakstībām:

• labāka inhibīcija (spēja nomākt nevajadzīgo)

• labāka pārslēgšanās starp uzdevumiem

• augstāka darba atmiņa

• ātrāka semantiskā meklēšana

• lielāka elastība problēmu risināšanā

Tādas smadzenes jau ir trenētas strādāt dažādos režīmos.

4. Vizuāli-telpiskā funkcija ir daudz stiprāka (ķīniešu + kanji efekts)

Logogrāfiskās rakstības rada:

• labāku telpisko redzi,

• spēju analizēt kompleksus vizuālus objektus,

• augstāku vizuālo darba atmiņu.

Šie cilvēki bieži izceļas:

• inženierijā,

• arhitektūrā,

• dizainā,

• matemātikā,

• robotikā,

• datu vizualizācijā.

5. Fonoloģija un skaņu apstrāde ir spēcīgāka (latviešu + silabāras)

Fonētiskie alfabēti + silabāras dod:

• perfektu izrunas izjūtu,

• spēju atdarināt svešas skaņas,

• ritma/jeb “phonetic timing” priekšrocības,

• labāku akcentu jebkurai jaunai valodai.

Šie cilvēki iemācās jaunu valodu ~2-4× ātrāk.

6. Semantiskā un konceptuālā domāšana ir dziļāka (ivrits/arābu efekts)

Abjadi (konsonantu raksti) trenē:

• domāšanu “sakņu līmenī”,

• modeļu atpazīšanu,

• semantisko ģimeņu veidošanu,

• spēju aizpildīt trūkstošo informāciju.

Šie cilvēki spēj:

• ātri saistīt jēdzienus,

• labāk sadarboties ar formālu loģiku,

• analizēt problēmas no “kodola”.

To bieži redz kiberdrošības un matemātikas izcilniekiem.

7. Strukturālo simbolu apstrāde (abugida efekts) ir izcila

Abugidas (piem., Devanagari):

• trenē strukturālu vizuālu analīzi,

• prasmi “saskaldīt” simbolus komponentēs,

• salikt tos atpakaļ,

• atšķirt smalkas vizuālās pazīmes.

Tas ir identisks treniņš, kas vajadzīgs:

• programmēšanā,

• mākslīgajā intelektā,

• kriptogrāfijā,

• matemātiskajā pierādīšanā.

8. Smadzenes “dubulto tīklus” - augstāka neiroplastiskā rezerve

Pētnieki redz, ka cilvēkiem, kas zina 4-6 ļoti atšķirīgas valodas:

• ir biezāks corpus callosum (savienojums starp smadzeņu puslodēm),

• ir spēcīgāka baltā viela valodas traktos,

• ir mazāks demences risks (līdz 5×),

• ir augstāka spēju “kompensācija” traucējumu gadījumā.

Šādas smadzenes ir kā jaudīgi tīkli ar liekiem ceļiem - ja viens ceļš bojājas, cits pārņem.

9. “Domāšanas profili” tādiem cilvēkiem

Viņiem ir:

• Loģiskā domāšana - ivrits/abjadi

• Vizuālā telpiskā domāšana - ķīniešu/kanji

• Fonētiskā domāšana - latviešu/latīņu valoda

• Strukturālā domāšana - hindu/Devanagari

• Ritmiskā apstrāde - silabāras

• Simboliskā kombinatorika - korejiešu Hangul

• Abstraktā domāšana - latīņu/sengrieķu valoda

Tas ir pilns kognitīvais komplekts, kas aptver VISAS galvenās intelekta jomas.

Šie cilvēki ir vistuvāk tam, ko saucam par “cilvēks ar universālu kognitīvo profilu”.

10. Profesijas, kur viņi ir maksimāli spēcīgi

Šādi cilvēki parasti izceļas:

• Lingvistika

• Kriptogrāfija

• Mākslīgais intelekts

• Programmēšana

• Kiberdrošība

• Inženierija

• Diplomātija

• Filozofija un loģika

• Starptautiskās attiecības

• Neirozinātne

• Rakstniecība un tulkošana

• Matemātika

• Datu zinātne

• Psiholoģija

Jo smadzeņu tīkli ir ļoti bagātīgi, simetriski, elastīgi.

11. Kā šāds cilvēks uztver pasauli?

Pētījumi rāda:

• viņi domā daudzdimensiju kategorijās, nevis lineāri;

• viņi uztver tekstu ātrāk, jo var ignorēt bezjēdzīgo;

• viņi “redz” struktūras un modeļus, kur citi neredz;

• viņi var pārslēgties starp abstraktu un konkrētu domāšanu;

• viņu plānošana ir daudz-sekcionāla (“šaha stila domāšana”);

• viņi viegli mācās arī citas valodas - pat 7., 8., 10. valodu.

12. Rezumējums vienā teikumā

Cilvēki, kuri apgūst vismaz vienu valodu no katras rakstības grupas, izveido vienu no jaudīgākajām cilvēka smadzeņu konfigurācijām, ar spēcīgāku loģiku, telpisko domāšanu, fonoloģiju, ritmu, struktūranalīzi, semantisko rekonstrukciju un eizpildfunkcijām, ko neviena valoda pati par sevi nespēj dot.

2. Integrācija ar bērnu IQ speciālo izglītības programmu

Te sākas vislielākais potenciāls.

1) Bērnu atlase (3-16 gadi) ar IQ > 130 / 140

• valodu spēja (phonemic awareness test),

• vizuāli-telpiskā domāšana,

• simbolu testi,

• uzmanības kapacitāte,

• darba atmiņa.

Šiem bērniem tiek piedāvāts:

• valodu kurss visās rakstību sistēmās,

• matemātisko un izziņas spēju attīstība,

• MI asistenti un personalizēta mācīšanās,

• specializēta STEM un humāno zinātņu programma.

2) Studiju posms (18-25 gadi)

Šiem jauniešiem ir:

• daudz augstāka mācību jauda,

• lielākas valodu spējas,

• augstāka smadzeņu plastiskums,

• vēlme turpināt mācīties “smagas” valodas.

3. Jaunie analītiķi, kas izaug “sistēmā”, ir daudz jaudīgāki

Ja mēs atlasījām cilvēkus jau 3-10 gadu vecumā, tad 20-25 gadu vecumā viņi:

• runās 5-7 valodās

• sapratīs 6 rakstības sistēmas

• būs studējuši 3-4 valstīs

• būs labāki par 99% citu valstu analītiķu

4. Zelta standarts

Tā būs institūcija ar:

• 70-100 studentiem vienlaikus (visos 5 gados)

• 20-30 absolventiem gadā

• 150-250 ekspertiem pēc 10-15 gadiem

Un tas ir kodols, kas Latvijai dod:

• Ķīnas analīzi (bez tulkojumiem)

• Indijas un Tuvo Austrumu analīzi

• Japānas un Korejas tehnoloģiju analīzi

• Izraēlas kiberdrošības ziņas

• globālās ekonomikas tendences

Tas ir tas, ko šobrīd dara tikai Vācija, Francija, Polija, ASV, Lielbritānija.

Latvija var kļūt par valodu lielvalsti, kas analītiski ir 10× jaudīgāka par saviem izmēriem.

1. Kā 7-valodu un 6 rakstības sistēmu vide ietekmē smadzenes?

A. Masīva kognitīvā elastība (“switching flexibility”)

Smadzenes mācās pārslēgties starp 7 signālu sistēmām (fonētika, ritms, simbolika, semantika). Tas izraisa:

• lielāku prefrontālās garozas aktivāciju,

• īsāku pārslēgšanās laiku (response switching time),

• lielāku smadzeņu baltās vielas blīvumu (“myelination gain”).

Ieguvums līdz pilngadībai:

• spēja ļoti ātri pārslēgties starp uzdevumiem, kultūrām, informācijas veidiem,

• šī ir AUGSTĀKĀ intelekta forma (fluid intelligence).

B. Milzīga darba atmiņa (working memory expansion)

7 valodas = 7 paralēli “kanāli”. Katru dienu tiek aktivizēts cits kanāls.

Tas izraisa:

• fonoloģiskās cilpas paplašināšanos,

• simbolu atmiņas “stacking” (vairāku informācijas gabalu saslēgšana vienā mentālā simbolā)

• sekvencēšanas spēju palielināšanos,

• lielāku precīzu informācijas noturēšanu.

Ieguvums līdz pilngadībai:

• bērns var turēt galvā 3-5× vairāk informācijas nekā parasts cilvēks.

• izcila matemātiska, analītiska un stratēģiska domāšana.

C. Fonētikas “super-uztvere” (hyper-phonemic sensitivity)

Bērns līdz 6 gadu vecumam dzird TONĀLĀS, SEMĪTISKĀS un MORPHO-SYLLABIC valodas.

Rezultāti:

• perfekta ķīniešu toņu izpratne,

• spēja uztvert arābu rīkles skaņas,

• perfekts japāņu ritma (“mora”) uztvērums,

• akcenta trūkums.

Ieguvums līdz pilngadībai:

• spēja iemācīties jebkuru valodu bez akcenta, arī pieaugušā vecumā.

• spēja kļūt par profesionālu tulku, diplomātu, kultūru starpnieku.

D. Neiroplastiskās saites starp vizuālo un lingvistisko centru

Hanzi (ķīniešu), Kanji, Devanagari, Hangul aktivizē parietālo-temporālo tīklu, kas reti tiek stimulēts Eiropas sistēmās.

Tas izraisa:

• integrētu vizuāli-lingvistisko apstrādi,

• daudz ātrāku simbolu atpazīšanu,

• “dubultās kodēšanas” (dual coding) efektu visā mācīšanās procesā.

Ieguvums līdz pilngadībai:

• spēja mācīties jebkuru sarežģītu jomu 2-3× ātrāk (tiesības, medicīna, IT, finanšu tirgi).

• izcila spēja saprast sarežģītas diagrammas un struktūras.

E. Kognitīvā noturība (“mental resilience”)

Dažādu valodu un rakstību sistēmu stimulācija samazina stresu, jo bērnu smadzenes trenējas adaptēties.

Ieguvums līdz pilngadībai:

• augstāka stresa tolerance,

• izcila spēja strādāt sarežģītās situācijās,

• neparasta spēja “nesabrukt” zem slodzes.

2. Kādas spējas parādās līdz pilngadībai?

Šeit ir pilnais super-poliglota kognitīvais profils līdz 18 gadu vecumam.

1) Perfekta kognitīvā elastība (augstākais intelekta rādītājs)

18 gados bērns var:

• pārslēgties starp domāšanas sistēmām sekundes daļā,

• risināt problēmas, kurās 90% pieaugušo apmaldas,

• saprast vairākas perspektīvas vienlaicīgi,

• ātri pieņemt sarežģītus lēmumus stresa apstākļos.

Tas ir Talpiot-līmeņa domāšanas profils.

2) Metavalodas domāšana (language as a system)

18.gados viņi:

• saprot valodas struktūru nevis kā “vārdu sarakstu”, bet kā matemātisku un loģisku sistēmu,

• spēj paši izdomāt likumus, noteikumus, deducēt savienojumus.

Tas ir retums pasaulē (<0,1%), raksturīgs tikai poliglotiem-ģēnijiem.

3) Multikulturāla intuīcija

Bērns instinktīvi:

• saprot japāņu formālās struktūras,

• atpazīst ķīniešu netiešo komunikāciju,

• uztver arābu/somāliešu ātro ritmu,

• saprot Indijas sociālo hierarhiju,

• spēj runāt gan “latīņu kultūras stilā”, gan “austrumu stilā”.

Tas ir augstākā līmeņa diplomātijas kods.

4) Ekstrēmi augsta darba atmiņa un informācijas apstrādes ātrums

Līdz 18 gadiem:

• viņu darba atmiņa ir 2-4× lielāka nekā vienaudžiem,

• viņi lasa ātrāk,

• mācās ātrāk,

• analizē informāciju dziļāk.

Tas ļauj:

• mācīties augstskolā 2× tempā,

• absorbēt dokumentus dienas laikā,

• strādāt augsta līmeņa konsultāciju vai diplomātijas darbā.

5) Spēja domāt vairākos “problēmu telpas līmeņos”

Šī ir reta prasme, raksturīga:

• šaha lielmeistariem,

• matemātikas ģēnijiem,

• Talpiot programmas absolventiem.

18 gados šie bērni:

• redz problēmu kā “karti”, nevis kā sarakstu,

• redz sistēmas iekšējo struktūru,

• saprot sekas pirms citiem,

• prognozē cilvēku uzvedību.

6) Spēja uzturēt vairākas “identitātes” vienlaicīgi (ne-personības, bet kultūras)

Viņi var:

• runāt kā japānis,

• domāt kā indietis,

• saprast arābu biznesa stilus,

• un saglabāt latvisko identitāti.

Tas ir unikāls diplomātiskais un tirgu savienošanas profils.

7) Prāts, kas spēj strādāt ar ļoti lielu abstrakciju

18 gadu vecumā viņi spēj:

• analizēt sarežģītas sistēmas (ekonomikas, politikas, kultūras),

• konstruēt jaunas idejas,

• izstrādāt stratēģijas,

• mācīties MI, diplomātiju, finanses, inženieriju ar izcilu precizitāti.

8) Spēja kļūt par pasaules klasē unikālu profesionāli

Viņi var būt:

• super-poligloti,

• starpkultūru analītiķi,

• tirgu savienotāji,

• konsultāciju firmas dibinātāji,

• diplomāti,

• starptautisko organizāciju līderi.

Ieguldījumi elites attīstībā dod vislielāko iespējamo atdevi pret investīcijām!

9) Kā novērst elites degradāciju. Jo augstāka ir cilvēkkapitāla koncentrācija un autonomija, jo lielāka kļūst tās stratēģiskā nozīme un līdz ar to arī ārējais spiediens uz šādu sistēmu. Praksē ilgtermiņā lielākais apdraudējums šādām sistēmām nav ārēji uzbrukumi, bet iekšējas disciplīnas un atlases standartu erozija. Visas diženas valstis, kuras nespējas sagraut ienaidnieki, sabruka dēļ iekšējām problēmām, tai skaitā dēļ elites degradācijas.

1. Elitei jābūt funkcionālai, nevis sociālai

Elite = tie, kas nes lielāko atbildību un rada lielāko vērtību.

Tāpēc:

• elitei jābūt izmērāmai pēc rezultātiem, ne diplomiem,

• elites pārstāvim regulāri jāizkrīt no elites, ja tā nestrādā.

Nav mūža elites. Ir termiņi.

2. Nepārtraukta konkurence elites iekšienē

Elites sabrūk, kad:

• pazūd konkurence,

• pazūd bailes zaudēt vietu.

Izraēlas mācība:

• elite pastāvīgi tiek izaicināta no apakšas,

• jaunai paaudzei NAV “jāgaida”.

3. Elites “ciešanu simetrija”

Elite nedrīkst būt pasargāta no sekām.

Roma sabruka, kad elite:

• nekaroja,

• nemaksāja,

• neuzņēmās risku.

4. Regulāra elites “asinsapmaiņa”

Nav svarīgi, cik laba ir elite šodien. Svarīgi - vai labākie var ienākt rīt.

Mehānismi:

• kvotas nevis dzimumam, bet talantam,

• sociālās izcelsmes neitralitāte,

• stipendijas + izņēmuma programmas.

Ja talantīgs cilvēks nevar tikt elitē - elite mirst.

Elites ilgtspēja netiek balstīta uz privilēģijām, bet uz pastāvīgu atlasi, atbildību un nomaiņu. Neviena pozīcija — akadēmiskā, administratīvā vai politiskā — nav uzskatāma par mūža statusu bez pierādāmas kompetences uzturēšanas. Svarīgi, lai elite būtu ne tikai intelektuāla, bet arī garīga, ar augstu iekšējo disciplīnu. Elite šajā kontekstā netiek saprasta kā sociāls statuss vai privilēģija, bet kā funkcionāla atbildība par augstāku domāšanas, darba un ētikas standartu uzturēšanu. Šī pieeja sasaucas ar starpkaru Latvijas izglītības domāšanas tradīciju, kur izglītība tika skatīta kā personības un kultūras kvalitātes jautājums, ne tikai profesionāla sagatavošana.

Kopsavilkums

7 valodu + 6 rakstības sistēmu bērnības vide izveido cilvēku ar unikālu kognitīvo arhitektūru: milzīgu darba atmiņu, super-elastību, perfekto fonētiku, starpkultūru intuīciju, sistēmisko domāšanu un neiroplastiskajām spējām, kas padara viņu par top 0,01% intelektuālajā elitē.

Šādas sistēmas mērķis nav izolēta izcilība, bet liela atdeve visai sabiedrībai caur kompetenci, standartiem un praktisku ietekmi.

Neviena valsts šobrīd sistemātiski tādu eliti negatavo (vismaz es neatradu šādu informāciju, iespējams Ķīna klusi gatavo)! Mēs Latvijā būsim pirmie!

Vēl par izglītību pa līmeņiem

Pirmsskolas izglītība (0-6 gadi)

Šī ir visaugstākās atdeves investīcija visā ekonomikā pēc elites!

Kāpēc 0-6 gadi ir tik svarīgi?

Neirozinātne: Līdz 6 gadu vecumam ir attīstījušies 90% smadzeņu neirotīkli.

Tas nozīmē:

• valodas sliekšņi

• atmiņa

• emociju regulācija

• pašdisciplīna

• problēmrisināšana

• sociālās prasmes

Tieši šajā periodā tiek ielikts pamats tam, cik produktīvs cilvēks būs 30, 40 vai 50 gadu vecumā.

Galvenais mehānisms: “Cilvēkkapitāla reizinātājs”

Agrīna izglītība iedod:

• IQ

• sociālās prasmes

• motivāciju skolas gados

• augstāku izglītību

• augstākus mūža ienākumus

Samazina:

• noziedzību

• trūcību

• bezdarbu

• veselības riskus

Tā darbojas kā vienīgā investīcija, kas uzlabo visas pārējās investīcijas.

Pasaulē atzīts ekonomists James Heckman pierādīja:

Agrīnās bērnības investīcijām: ROI (returns of investments - investīciju atdeve) = 7×-16× (vairāk tikai elites sagatavošanai)

Kāpēc?

• bērni labāk mācās pamatskolā

• skolai mazāk jātērē speciālajos kursus

• mazāk problēmu vēlāk (alkoholisms, bezdarbs, depresija)

• cilvēks kļūst produktīvāks visā mūžā

Kas konkrēti strādā 0-6 g. vecumam?

1) Augstas kvalitātes bērnudārzi

• ar mazām grupām (10-12 bērni)

• pedagogi ar specializētām apmācībām

• valodas rotaļas (valodu agrīnā apgūšana)

2) Vecāku apmācība

— programmas “vecākiem būt”, kas māca:

• lasīšanu

• mūziku

• rotaļu metodes

• emocionālo atbalstu

3) Veselības novērošana

• redze

• dzirde

• runa (logopēds)

• attīstības kavēšanās atpazīšana

4) Valodu ekspozīcija

— līdz 6 g. var iemācīties 2-3 valodas bez akcenta.

Profesionālās orientācijas pamatprincipi bērnudārzā

A. Mērķis

Nevis noteikt “karjeru”, bet identificēt bērna stiprās puses, dabiskās tieksmes un attīstības riskus. Šajā vecumā tiek meklēti spēju prototipi, nevis profesijas.

B. Tieksmes, ko var droši novērot agrā vecumā

• Motorika - sporta potenciāls, mehāniskā domāšana

• Telpiskā domāšana - inženierzinātnes, arhitektūra

• Valodas jutība - lingvistika, žurnālistika, diplomātija

• Sociālais tips - līderība, komandas darbs, emociju vadība

• Matemātiskās struktūras - programmēšana, matemātika

• Radošums - māksla, dizains, mūzika

• Noturība, koncentrēšanās - tehniskie un analītiskie virzieni

Šīs iezīmes parasti nemainās, tikai attīstās.

2. Testēšanas sistēma bērnudārza vecumā

Lai nebūtu invazīvi, testi jāveido spēļu formā:

1) Kognitīvie spēju prototipi

• Formu, modeļu, simetrijas atpazīšana

• Atmiņas rotaļas

• Loģikas secības

• Telpisko konstrukciju uzdevumi (klucīši, lego, magnētiskās figūras)

2) Emocionālās un sociālās tendences

• Lomu spēles

• Komandas rotaļas

• Konflikta situāciju simulācijas (maigā formā)

3) Motorikas un fizisko dotību testi

• Līdzsvars

• Reakcijas ātrums

• Sīkā motorika

• Elastība

4) Radošuma prototipi

• Brīvais zīmējums

• Stāstu veidošana

• Mūzikas ritma imitācija

5) Interešu kartēšana

Novērošana:

• pie kādām aktivitātēm bērns pats spontāni atgriežas?

• kas izraisa dziļas emocijas - prieku, dusmas, garlaicību?

3. Individuālā “bērna profils” 3-6 gadu vecumā

Katram bērnam izveido ne medicīnisku, bet attīstības profilu:

Komponenti:

1. Stiprās puses

2. Vājās vietas / attīstības kavējumi

3. Dominējošais kognitīvais tips

4. Dominējošais sociālais tips

5. Radošās spējas

6. Fiziskā brieduma indikatori

7. Rekomendētie virzieni

Profils tiek atjaunots reizi 6 mēnešos, lai vērotu dinamiku.

4. Rekomendācijas vecākiem profesionālajai ievirzei

Šeit sākas reāls praktisks ieguvums vecākiem:

A. Ja bērnam ir izteikta telpiskā un tehniskā domāšana

Ārpusskolas nodarbības: LEGO robotika, 3D konstruēšana, mūzikas ritma nodarbības (saikne ar matemātiku)

B. Ja bērnam stipra lingvistika

Nodarbības: svešvalodas rotaļas, teātra studija, runas kultūra, stāstu sacerēšana

C. Ja dominē kreativitāte

Nodarbības: mākslas studija, keramika, improvizācija, mūzika

D. Ja augsta fiziskā dotība

Nodarbības: vieglatlētika, cīņas sports, peldēšana, vingrošana

E. Ja dominē sociālais tips un līderība

Nodarbības: komandas sporti, debates, lomu spēles

F. Ja bērns ir introverts, bet analītisks

Nodarbības: šahs, programmēšana, lego inženierija

5. Vājību kompensēšana

Svarīgi: nevis sodīt par vājībām, bet kompensēt, trenēt vai apiet.

Piemēri:

• Vāja motorika - grafomotorikas vingrinājumi, pirkstu spēles, plastilīns

• Vāja uzmanība - strukturētas rotaļas ar instrukcijām

• Lēna valodas attīstība - valodas rotaļas, stāstu atkārtošana

• Grūtības sociālajās situācijās - psihologa spēļu nodarbības

6. Sistēmas priekšrocības

1. Agrīni atklāti talanti

Nav jāgaida 7. vai 10. klase - var veidot precīzu izglītības trajektoriju.

2. Vecākiem nav jāmin

Vecāki saņem praktiskas, individualizētas rekomendācijas.

3. Valsts līmenī - talantu zaļais koridors

Agrīna atlase tehniskajiem sportiem, STEM virzieniem, mākslai, militārajai sagatavotībai u.c.

4. Psiholoģiskais ieguvums bērnam

Bērns nejūtas “slikts” - viņam iedod vidi, kur viņš var uzplaukt.

7. Iespējamais risks un to mazināšana

Riski:

• Pārāk agrīna specializācija (bērns var mainīties)

• Vecāku pārspīlēts spiediens

• Sistēmas birokratizācija

• Nepiemēroti testi

Risinājumi:

• Uzsvars uz potenciālu, nevis “profesijas izvēli”

• Profils tiek regulāri atjaunināts

• Testi spēļu formā, bez stresa

• Lēmumi tiek pieņemti kopā ar vecākiem

Proforientēcijai jāsakās bērnudārzā un jāturpinās visas dzīves garumā. Veiksmīgi piemēri ko kopēt: Izraēla, Somija, Igaunija, Singapūra, Dienvidkoreja, Japāna, Norvēģija, Kanāda.

Pamatskola

Pamatskolas uzdevums ir radīt stabilu pamatu turpmākai specializācijai, nevis agrīnu profesionālu šķirošanu.

Stratēģiskie uzsvari:

• spēcīgas pamatprasmes:

  • lasītprasme, rakstītprasme, matemātiskā domāšana,

  • loģika, valodas pamati, digitālā pratība;

• disciplīna, darba ieradumi un atbildība;

• kritiskā domāšana un spēja mācīties;

• fiziskā attīstība un veselīgi paradumi;

• pakāpeniska iepazīšanās ar:

  • uzņēmējdarbību,

  • tehnoloģijām,

  • dažādām profesionālajām jomām.

Pamatskola tiek veidota kā vienota kvalitātes telpa visā valstī, mazinot atšķirības starp skolām un reģioniem.

Šie agrīnās bērnības mehānismi nav atsevišķs posms, bet pamats, uz kura tiek būvēta strukturēta un mērķtiecīga valodu apguve vidusskolā un augstskolā.

Vidusskola

Vidusskola kļūst par mērķtiecīgas attīstības posmu, kur skolēns jau apzināti virzās uz nākamo soli — augstāko izglītību, profesionālo ceļu vai uzņēmējdarbību.

Galvenie principi:

• profilu sistēma (STEM, humanitārais, valodas, uzņēmējdarbība, jauktie profili);

• padziļināta mācību priekšmetu apguve atbilstoši izvēlētajam virzienam;

• augstāka akadēmiskā prasību latiņa;

• ciešāka saikne ar:

  • augstskolām,

  • pētniecību,

  • uzņēmumiem;

• iespēja jau vidusskolā apgūt:

  • augstskolu kursu elementus,

  • starptautiskus moduļus.

Visa vidējā izglītība jāplāno valsts līmenī. Esošais sadalījums, kur vidējās vispārējās izglītības iestādes pārsvarā ir pašvaldību pārziņā, ir raduši disproporciju starp vidējo vispārējo un vidējo speciālo izglītību par sliktu pirmajai. Uz vidusskolu jāiet tiem, kuri būs spējīgi pēc tam pabeigt augstskolu. Tāpat radīta darba tirgum neatbilstoša proporcija starp humanitāro, sociālo un eksakto specializāciju vidusskolā, kas vēlāk pāriet uz augstskolu. Šīs nepilnības ir jānovērš.

Profesionālā izglītībā

Profesionālā izglītība / VET (Tehnikumi un inženiertehniskā apmācība)

Pašlaik Latvijā:

• tikai ~30% jauniešu izvēlas profesionālo ceļu (ES vidēji 50-60%)

• uzņēmumi masveidā trūkst tehniķu, mehatroniķu, inženieru, kuģu mehāniķu, elektriķu

A) Tehnikumu kvalitātes liels “lēciens”

— Somijas “ammattikoulu” modelis:

• moderni centri

• augsto tehnoloģiju aprīkojums

• ļoti augsts prestižs

B) Dualās izglītības modeļi (Vācija)

• 50% laika — uzņēmumā, 50% — skolā

• uzņēmumi uztur tehnikumus (instrumenti, programmas, prakses)

Ekonomiskā atdeve

ROI ≈ 5-12×, jo profesionālā izglītība:

• nodrošina darbaspēku industriālajai izaugsmei

• ļauj uzreiz piesaistīt investīcijas

• celt produktivitāti nozarēs ar augstu atdevi

Augstskola

Augstākā izglītība šeit tiek traktēta nevis kā diplomu ražošanas sistēma, bet kā valsts intelektuālais centrs, kurā koncentrējas ilgtermiņa domāšana, akadēmiskā kvalitāte un elites sagatavošana.

Augstākās izglītības reforma balstās uz principu: mazāk institūciju - lielāka kvalitāte un ietekme.

Universitāšu konsolidācija

• augstskolu apvienošana funkcionālos centros,

• kritiskās masas veidošana pētniecībā un mācībspēkos,

• resursu koncentrēšana kvalitātes celšanai,

• starptautiskās atpazīstamības palielināšana,

Mērķis nav mehāniska slēgšana, bet akadēmiskās jaudas stiprināšana.

AUGSTSKOLU LOMA VALSTS ATTĪSTĪBĀ

Universitātes netiek uztvertas kā izolētas akadēmiskas institūcijas, bet kā:

• inovāciju centri,

• cilvēkkapitāla attīstības mezgli,

• ekonomikas un drošības ekosistēmas daļa,

Tiek stiprināta saikne starp:

• studijām,

• pētniecību,

• industriju,

• valsts stratēģiskajām vajadzībām.

Valsts apmaksātas studijas ar pietiekamu stipendiju, lai studiju laikā varētu nestrādāt.

VALODAS, DUBULTGRĀDI UN PROFESIONĀLĀ KOMPETENCE

Augstākā izglītība tiek veidota kā stratēģisks cilvēkkapitāla instruments, kas sagatavo absolventus darbam starptautiskā vidē un augstas pievienotās vērtības nozarēs.

Dubultgrādu politika

Valsts mērķtiecīgi attīsta starptautiskās studiju programmas, paredzot, ka:

• aptuveni 20% studējošo iegūst dubultgrādu (piem. medicīna+IT, inženierzinātnes+ekonomika utt.),

• dubultgrādi tiek īstenoti sadarbībā ar:

  • Ziemeļeiropas,

  • Rietumeiropas,

  • atsevišķām vadošajām Āzijas universitātēm,

• dubultgrādi koncentrējas prioritārajās jomās (STEM, medicīna, inženierija, valodas, starptautiskās attiecības).

Dubultgrādi tiek izmantoti kā kvalitātes, nevis masas instruments.

Profesionālā terminoloģija augstskolā

Studiju procesā studenti sistemātiski apgūst:

• profesionālo terminoloģiju angļu valodā,

• profesionālo terminoloģiju otrajā svešvalodā, kuru viņi apguvuši skolā. Retajām valodām profesionālā terminoloģija būs jāapgūst valodas mītnes valstī.

Tas nodrošina, ka augstskolas absolvents:

• spēj strādāt savā nozarē starptautiskā vidē,

• lasa profesionālo literatūru vairākās valodās,

• komunicē ar partneriem un klientiem ārpus angļu valodas telpas.

Papildu svešvalodas apguve pēc augstskolas

Pēc augstskolas absolvēšanas tiek nodrošināta iespēja:

• apgūt vēl vienu papildu svešvalodu,

• apvienojot vispārējo valodas prasmi ar nozares profesionālo terminoloģiju.

Šī pieeja ļauj elastīgi pielāgoties:

• darba tirgus vajadzībām,

• karjeras maiņai,

• jaunu tirgu atvēršanai.

Augstākās kompetences mērķgrupa

Valsts mērķis ir izveidot augstas kompetences kodolu, paredzot, ka:

• aptuveni 10% studentu iegūst:

  • dubultgrādu,

  • trīs un vairāk svešvalodas pilnā profesionālās terminoloģijas apjomā.

Šī grupa veido nākotnes akadēmisko, profesionālo, diplomātisko, uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes eliti.

Mūžizglītība

Strauji mainīgā tehnoloģiskā, demogrāfiskā un ģeopolitiskā vidē par normu jākļūst kvalifikācijas mērķtiecīgai atjaunošanai un pārkvalifikācijai 1–2 reizes darba mūža laikā. Izglītības sistēma jāveido tā, lai tā strukturāli atbalstītu pieaugušos, kuri darba mūža vidū iegūst papildu augstāko vai profesionālo izglītību, apgūst jaunas valodas un pārorientējas uz citām nozarēm. Tas prasa ne tikai elastīgas studiju formas, bet arī paredzamu publisko finansējumu un stipendiju sistēmu, kas ļauj pārkvalifikāciju veikt bez sociālā riska un ģimenes labklājības zaudēšanas (šo es biju piedāvājis darīt COVID laikā dīkstāvē esošo nozaru darbiniekiem).

• Mums jāpieņem par normu, ka ģimenē jābūt 3 bērniem. 3 bērni nozīmē, ka sievietē varētu būt ārpus darba tirgus 10 gadus. Pie tam labāk, ja bērni tiek laisti jaunībā, kamēr veselība labāka. Tātad vispirms bērni un tad karjera. Līdz ar to nepieciešams atsevišķs izglītības piedāvājums sievietēm, kuras audzinājušas vairākus bērnus un bijušas ārpus darba tirgus >10 gadus (piem. 18-28 gadu vecumā). Gan īsāki kursi, gan pilna jauna vidējā profesionālā vai augstākā izglītība ar visu stipendiju vidējās algas apmērā studiju gados. Sākt var ar neklātieni, kad pamata nodarbošanās vēl ir bērnu audzināšana un fiziski persona atrodas reģionā tālu no mācību iestādes.

Specifiskās militārās programmas

Apskatīsim Izraēlas pieredzi šajā jomā.

TALPIOT

TALPIOT ir viena no pasaulē spēcīgākajām jauniešu sagatavošanas programmām zinātnei, tehnoloģijām un aizsardzībai. To izveidoja Izraēla, lai atlasītu pašus talantīgākos jauniešus un padarītu viņus par zinātnes, inženierzinātņu un militārās inovācijas līderiem.

Ko tur dara?

Programmas dalībnieki:

• mācās fiziku, matemātiku, datorzinātni, kibernētiku,

• saņem speciālu militāro un analītisko apmācību,

• strādā pie reāliem militāriem un tehnoloģiskiem projektiem,

• tiek gatavoti kā jaunās paaudzes inovatori, kas rada risinājumus droniem, kiberdrošībai, izlūkošanai un modernām tehnoloģijām.

Kāpēc tas strādā?

TALPIOT veido līderus ar starpdisciplinārām zināšanām: viņi spēj apvienot matemātiku, programmēšanu, fiziku, taktiku un radošo domāšanu. Daudzi Izraēlas tehnoloģiju uzņēmumi ir radīti tieši TALPIOT absolventu.

HAVATZALOT programma — Izraēlas izlūkošanas skola

Kas ir HAVATZALOT?

HAVATZALOT ir Izraēlas militārās izlūkošanas elites kadru sagatavošanas programma. Tā veido analītiķus, stratēģus un izlūkošanas virsniekus, kuri spēj:

• analizēt sarežģītu informāciju,

• paredzēt draudus,

• pieņemt lēmumus nenoteiktībā,

• vadīt izlūkošanas operācijas.

Kas tur tiek mācīts?

• starptautiskās attiecības,

• valodas,

• analītiskā domāšana,

• ģeopolitika,

• izlūkošanas metodes,

• psiholoģija un stresa vadība.

Kāpēc šī programma ir īpaša?

HAVATZALOT sagatavo cilvēkus, kas spēj redzēt lielo bildi un ātri reaģēt sarežģītās situācijās. Tie ir cilvēki, kas pārvalda risku, konfliktu analīzi un informācijas triāžu.

ATUDA programma — “Dubultgrāds + dienests” modelis

Kas ir ATUDA?

ATUDA ir Izraēlas programma, kur jaunieši vispirms iegūst universitātes izglītību, bet militāro dienestu pilda pēc studijām, pildot profesionālus pienākumus savā specialitātē.

Kā tas darbojas?

1. Students tiek atlasīts programmā.

2. Viņš 3-5 gadus mācās universitātē (piem., inženierzinātnes, medicīna, IT).

3. Tikai pēc tam viņš kalpo armijā — bet jau kā speciālists, nevis kā parasts kareivis.

4. Viņš kalpo tieši tajā jomā, ko studējis.

Kāpēc tas izdevīgi valstij?

Valsts iegūst:

• jaunos ārstus, inženierus, programmētājus,

• stipru profesionālo kadru bāzi,

• ilgtermiņa cilvēkkapitālu, ko sagatavojis pats valsts aparāts.

Kā šīs programmas var pielāgot Latvijai?

A) Latvijas TALPIOT — “Zinātnes un inovāciju korpuss”

Mērķis: sagatavot 200-300 jauniešus gadā, kas kļūst par tehnoloģiju, inženierijas, kiberdrošības un MI līderiem.

Saturs:

• dziļa fizika, matemātika, programmēšana, robotika,

• valodu intensīvie kursi,

• dizaina domāšana un inovāciju laboratorijas,

• valsts drošības projekti (kiberdrošība, infrastruktūra, droni).

Izvietojums:

• RTU / LU / RSU konsorcijs + jauna "Inovāciju koledža".

B) Latvijas HAVATZALOT — “Stratēģiskās domāšanas un analītikas akadēmija”

Mērķis: 100-150 jauniešus gadā sagatavot par analītiķiem, politikas plānotājiem, drošības un krīžu vadības speciālistiem.

Saturs:

• valodas (angļu +otrā, trešā pēc izvēles),

• ģeopolitika, starptautiskās attiecības,

• izlūkošanas metodes,

• analītiskā domāšana un datu analīze,

• stresa noturība.

Kur viņi strādā pēc tam?

• Valsts pārvaldē,

• Drošības sektorā,

• Diplomātijā,

• Medijos,

• Stratēģiskās konsultācijās,

• Uzņēmumu risku vadībā.

C) Latvijas ATUDA — “Dubultgrāds valsts vajadzībām”

Mērķis: 20% studentu iegūst dubultgrādu jomās, kas svarīgas valsts attīstībai.

Saturs:

• IT + medicīna / bioloģija

• Inženierzinātnes + ekonomika

• Enerģētika + datu zinātne

• Pedagoģija + psiholoģija

• Valodas + starptautiskās attiecības

Modelis Latvijā:

1. Valsts apmaksā studijas.

2. Students pēc studijām 3-5 gadus strādā valsts vai stratēģiskā privātajā sektorā.

3. Valsts iegūst kvalificētus profesionāļus kritiskajās jomās.

5. Kopējā sistēma Latvijā

Šīs trīs programmas kopā veido:

• tehnoloģiju līderus (Latvijas TALPIOT),

• stratēģiskos analītiķus (Latvijas HAVATZALOT),

• augsti izglītotus profesionāļus dubultgrādos (Latvijas ATUDA),

Rezultāts pēc 10-15 gadiem:

• 10 000 cilvēku ar dubultgrādiem,

• 2 000 tehnoloģiju līderu,

• 1 500 analītiskās domāšanas speciālistu,

• 20 000 cilvēku ar 3+ svešvalodām,

• spēcīgs “valsts intelektuālais pamats”.

4) 8200 vienības kadru programma (Unit 8200 Cyber Track)

Izraēlas kiberdrošības rezerve — salīdzināms ar NSA jaunatnes programmu, bet ar startup kultūru.

Ko tur dara?

• intensīvi māca programmēšanu, kriptogrāfiju, izlūkošanu, signālu analīzi;

• studenti risina reālas kiberoperāciju problēmas;

• tas ir pamats Izraēlas kiberdrošības industrijas bumsam (Check Point, NSO, Cybereason u.c.).

Kāpēc tas svarīgi?

Absolventi izveido simtiem jaunuzņēmumu un tiek uzskatīti par pasaules labākajiem kiberspeciālistiem.

5) 81. vienības inženierijas inovāciju programma (Unit 81)

“Talpiot praktiskā puse” — slepena vienība, kas veido:

• izlūkošanas ierīces,

• robotiku,

• dronus,

• sensorus,

• speciālos sakaru līdzekļus.

Tie ir inženieri ar militāru lietišķo domāšanu.

Manā skatījumā šīs programmas, tehnikās, kiber, EW un izglītības programmas varētu darboties Multi domēnu efektu vienības ietvaros (mans koncepts, ne oficiāls NBS projekts). Skat. https://jratkevics.blogspot.com/2025/04/par-daramajiem-darbiem-aizsardzibas.html

Vēl dažas lietas.

• Ilgstoši dienējušajiem PD karavīriem vairākus gadus pirms atvaļināšanas jāsastāda pārkvalifikācijas un re-integrācijas plāns civilajā sabiedrībā. 

• Pāriet uz Izraēlas sistēmu virsnieku sagatavošanā, kur instruktorus atlasa no labākiem karavīriem, tad no labākiem instruktoriem labākos sūta mācīties par virsniekiem.

Vēl labi piemēri, kas būtu jāpārņem

Sistēma kopumā

Somija (nevis mīts, bet pareizi saprasta Somija)

Bieži pārprot.

Nav paraugs:

• brīvība bez struktūras

• “nekādas prasības”

Ir paraugs:

• ļoti spēcīga skolotāju atlase (top 10–15%)

• maz, bet jēgpilni mājasdarbi

• uzsvars uz domāšanu, ne atcerēšanos

• agrīna valodu apguve bez stresa

• bērna psihiskā veselība kā prioritāte

Somija rāda: augsti rezultāti bez nodzīšanas ir iespējami, ja sistēma ir gudra, nevis brutāla.

Igaunija

Praktiski ideāls reālistisks paraugs Latvijai (paši igauņi lielā mērā kopēja un pilnveidoja somu sistēmu).

• augsti PISA rezultāti

• digitālās prasmes

• samērīga slodze

• laba skolotāju autonomija

• mazāk stresa nekā Austrumāzijā

Igaunija pierāda: nav vajadzīga nodzīšana, lai būt topā.

Šveice

Ļoti svarīgs paraugs Latvijai.

• 2–3 valodas visiem

• spēcīga profesionālā izglītība

• agrīna diferencēšana (akadēmiskais / profesionālais ceļš)

• augsta produktivitāte bez “skolas maratona”

Elite rodas dabiski, nevis caur masveida presēšanu.

Izraēla (specifiskās daļās)

Ne kā vispārējs skolu modelis, bet:

• elitārās programmas talantīgajiem (matemātika, IT, drošība)

• spēja ātri identificēt potenciālu

• augsta prasību latiņa elitei, ne visiem

Asimetriska sistēma: visiem labs pamats, elitei — ļoti augstas prasības.

Pareizā stratēģija: kompozītais modelis, ne kopēšana

Latvijai (un līdzīgām valstīm) optimālais ceļš ir:

Pamatizglītība (VISIEM)

• Somijas līmeņa psiholoģiskā drošība

• stingrs pamats: valodas, matemātika, loģika

• ne vairāk kā 6–7 h intensīvas slodzes dienā

Vidusskola (DIFERENCĒTA)

• akadēmiskais ceļš (augstas prasības)

• profesionālais ceļš (augsta kvalitāte, ne “otrais plāns”)

• elitei: papildu slodze brīvprātīgi, ar atlasi

Elite (10–15%)

• Izraēlas / Singapūras līmeņa prasības

• bez piespiešanas visiem

• ar stipendijām, mentoriem, starptautisku līmeni

Specifiskās programmas

SOMIJA — izcilības programmas

1) LUMA Centre Finland

Visu Somijas topošo STEM talantu centrs.

Ko dara?

• atbalsta skolēnus fizikas, ķīmijas, matemātikas, robotikas projektos;

• strādā ciešā sasaistē ar universitātēm;

• nodrošina skolotāju profesionālo pilnveidi;

• ļoti līdzīgi potenciālajam “Latvijas Talpiot sagatavošanas līmenim”.

2) Zinātnes vidusskolas (Linnankoski, Ressu, etc.)

Specializētās zinātnes vidusskolas ar:

• universitātes kursiem,

• zinātnes olimpiādēm,

• pētniecības laboratorijām,

• sadarbību ar Nokia, Aalto, VTT institūtu.

3) Gifted & Talented Tracks

Somijas sistēma ir iekļaujoša, bet tajā joprojām pastāv:

• paātrinātas mācību programmas,

• dziļinātās matemātikas un dabaszinātņu grupas,

• valodu intensīvie kursi (somu, zviedru, angļu, vācu utt.).

4) Skolotāju izcilības programma

Skolotāji tiek atlasīti kā militārā elite citās valstīs: - tikai 10% kandidātu tiek uzņemti.

Tas nodrošina daudz augstāku izglītības kvalitāti nekā daudzās lielajās valstīs.

SINGAPŪRA — pasaules disciplinētākā talantu audzināšanas sistēma

Singapūra ir pasaules efektivitātes paraugs. Tur viss ir organizēts kā valsts mēroga talantu “ātrais koridors”.

1) Apdāvināto izglītības programma (Gifted Education Programme - GEP)

Atlasīti 1% labāko 10-12 gadu vecumā.

Ko māca?

• matemātikas paātrinātos kursus,

• zinātni,

• loģiku,

• valodas,

• stresa izturību,

• domāšanas sistēmas (meta-cognition).

Tieši GEP “izaudzina” nākamos:

• ministrus,

• zinātniekus,

• uzņēmējus,

• attīstības plānotājus.

2) Integrated Programme (IP)

Vidusskolēni mācās 6 gadus pēc paātrinātas programmas bez eksāmeniem, lai var attīstīt:

• starpdisciplināras prasmes,

• valodas,

• projektu darbus.

3) A*STAR Scholarship Tracks

Augstākā līmeņa zinātnes programma jaunajiem pētniekiem.

Valsts jau no vidusskolas finansē:

• STEM studentus,

• dubultgrādus ārzemēs,

• doktora programmas.

Obligāta atgriešanās Singapūrā — talanta saglabāšana valstī.

4) National Servicemen Specialist Tracks

Ne militārā elite kā Izraēlā, bet:

• kiberdrošības speciālisti,

• medicīnas speciālisti,

• inženieri.

Tiek sagatavoti kā profesionāļi valsts sektoram.

Kas Latvijai jāiekļauj programmā?

No Somijas:

• LUMA centri (valsts STEM attīstības laboratorijas)

• Skolotāju elites sagatavošanas modelis

• Zinātnes vidusskolas ar universitāšu integrāciju

No Singapūras:

• Gifted Education Programme (1% talantu ceļš)

• A*STAR stipendiju modelis dubultgrādiem un ārvalstu studijām

• Valsts kiberspeciālistu un medicīnas speciālistu ceļš.

Izraēla

1) Psagot Program

Augstākā līmeņa zinātne + matemātika skolām

Izraēlas programma talantīgiem skolēniem, kur:

• bērni no 7.-12. klases mācās universitātes līmeņa matemātiku un fiziku;

• vislabākie skolēni jau skolā iegūst bakalaura kursu kredītpunktus.

Tas ir līdzīgi kā Somijas “LUMA Centre” vai Singapūras “Gifted Education Programme”.

2) Heznek / Entrepreneurship Programs

Izraēlā ir vairākas programmēšanas un uzņēmējdarbības skolas jauniešiem:

• MITF labs,

• Technion pre-accelerators,

• IDF tehnoloģiju inkubatoru tīkls.

Mērķis: padarīt uzņēmējdarbību par normālu karjeras izvēli.

…un daži ne tik labi piemēri vai no kā būtu jāizvairās

Izglītības reformas nevar balstīt tikai uz augstiem rezultātiem, ignorējot cenu, kādā tie sasniegti. Tāpēc pareizā pieeja nav “kopēt valsti”, bet atlasīt labākās prakses un apzināti atmest sliktās.

1. Ko NEVAJAG izvirzīt par paraugu (kā pilna modeļa)

Dienvidkoreja (kā sistēma kopumā)

Jā, rezultāti ir augsti (PISA, STEM, disciplīna), bet cena ir pārāk augsta:

• 12–14 h mācību dienas (skola + ārpusskolas nodarbības)

• hronisks miega trūkums

• augsts pusaudžu depresijas un pašnāvību līmenis

• izdegšana jau 20–25 gadu vecumā

• radošuma un iniciatīvas nomākšana

• demogrāfiskā katastrofa

Secinājums: Koreja ir labs brīdinājuma piemērs, nevis kopēšanas modelis. No tās var paņemt cieņu pret izglītību, bet ne metodes. Galu galā arī mentalitāte atšķiras.

Galvenais princips

Augsti rezultāti, kas tiek panākti ar masveida izdegšanu, NAV ilgtspējīgi.

Ilgtermiņā valstij vajag:

• cilvēkus ar augstu kognitīvo kapacitāti

• emocionāli stabilus

• ar iniciatīvu un radošumu

• kas spēj mācīties visu mūžu

Korejas modelis to grauj. Somijas–Šveices–Igaunijas virziens to būvē.

KOPSAVILKUMS — LATVIJAS ĢEOPOLITISKĀ TRANSFORMĀCIJA 2050-2100

Balstoties uz iepriekš aprakstīto izglītības reformu, tālāk aplūkota šīs pieejas ietekme uz cilvēkkapitāla kvalitāti un elites veidošanos.

Latvija var kļūt par vienīgo valsti Eiropā, kas:

• ir mazāka par Šveici, bet ģeopolitiski ietekmīga

• bija nabadzīga 2025. - bagāta 2050. (kā Singapūra)

• nebaidās no sankcijām

• nebaidās no energoresursu šoka

• nebaidās no globālām krīzēm

• nebaidās no lielvaru spiediena

• nebaidās no Krievijas

Jo:

Valstu drošību 21. gadsimtā nosaka nevis tanki, bet kompetences. Kompetences, kuras nevar aizstāt. Un Latvija būs vienīgā valsts, kurai ir 70 valodu kompetences.

1. DAĻA — PSIHOLOĢISKĀ UN SOCIĀLĀ DIMENSIJA: KĀ LATVIJA UN LATVIEŠI MAINĪSIES 2025-2100

Kā valodu reforma pārveidos Latvijas sabiedrību, identitāti, pašapziņu un nākotnes mentalitāti

Šī ir viena no svarīgākajām sadaļām, jo tā parāda, kā valodu reforma mainīs cilvēkus un visas sabiedrības pašapziņu. Līdzīgi kā ekonomika un drošība, arī psiholoģija ir valsts panākumu pamats.

A. 21. gadsimta jauno sabiedrību definē spēja komunicēt

Mūsdienu pasaule tiek raksturota ar vienu fundamentālu aksiomu:

Tas, kurš prot komunicēt ar vairākām kultūrām, kontrolē nākotni.

Tas nozīmē:

• labākas darba iespējas,

• augstāku ienākumu līmeni,

• lielāku mobilitāti,

• plašāku pasaules redzējumu,

• mazāku radikālismu,

• lielāku pašapziņu,

• labāku integrāciju globālajā ekonomikā.

Latvijas jaunietis, kas prot 2 un vairāk globālās valodas, nav salīdzināms ar vidējo Eiropas jaunieti, kas prot tikai angļu, vācu vai franču. Tā ir globālā līmeņa, nevis lokālā līmeņa identitāte.

Latvijas bērni būs:

• pašpārliecināti,

• nebaidīsies no komunikācijas,

• ātri adaptēsies jaunās vidēs,

• spēs ātri mācīties,

• viegli sapratīs jaunus konceptus,

• neredzēs pasauli kā bīstamu.

Tas ir civilizācijas psiholoģiskais lifts.

B. MAZĀ VALSTS KOMPLEKSS IZGAISĪS UZ VISIEM LAIKIEM

Viena no Latvijas sociālajām problēmām ir:

• “mazās valsts kompleksa” sajūta,

• ka mēs esam perifērija,

• ka mums jāpierāda citiem,

• ka esam “mazāki”.

Valodu reforma šo izjūtu iznīcina no saknēm.

Latvijas jaunietis, kas:

• runā japāniski,

• palīdz uzņēmumam no Brazīlijas,

• piesaista investorus no Indijas,

• studē Turcijā,

• prezentē savu projektu Indonēzijā,

NEKAD vairs nejutīsies mazs.

Tā ir identitātes transformācija. Latvija no mazās valsts kļūst par smadzeņu lielvalsti.

C. JAUNA MENTALITĀTE: “LATVIJA - PASAULE”

Pašreiz Latvijā dominē mentalitāte: “mēs - Eiropai / Rietumiem”

Tas ir labi, bet nepietiek. Reforma rada: “mēs - Pasaulei”

Tas nozīmē:

• redzēt Indiju, Brazīliju, Nigēriju kā partnerus,

• justies komfortabli starp citām kultūrām,

• neprasīt, lai pasaule pielāgojas mums — bet pašiem būt elastīgiem,

• būt atvērtiem, pašpārliecinātiem.

Latvijas bērni, kas runā:

• angliski,

• hindi,

• portugāliski,

• arābiski,

• korejiski,

nebūs nekad izolēti.

D. SABIEDRĪBA KĻŪS MAZĀK DEZINFORMĒJAMA

Vienvalodu sabiedrības ir:

• vairāk manipulējamas,

• vairāk noslēgtas,

• vairāk pakļautas bailēm no svešā,

• vairāk populisma riskiem.

Daudzvalodu sabiedrības:

• mazāk ieklausās propagandā

• mazāk polarizējas

• ātrāk pieņem jaunas idejas

• labāk saprot starptautiskos notikumus

• mainās ātrāk un drošāk

• redz pasauli tādu, kāda tā ir, nevis kā tiek pasniegta

E. JAUNIEŠU MĀKSLA UN KULTŪRA IEGŪS MILZĪGU IZJŪTU LAUKU

Valodas ne tikai māca gramatiski domāt. Tās atver durvis uz:

• literatūru,

• kino,

• mūziku,

• filozofiju,

• reliģiju,

• zinātni.

Latvijas radošā klase kļūs globāla, un tas dos:

• daudzlīmeņu mākslu

• jaunu mūziku

• daudzvalodu kino

• radošu industriju sprādzienu

• starpkultūru autorus

• multikulturālas teātra formas

Kultūra kļūs spēcīgāka nekā jebkad.

2. DAĻA. ATDEVE (ROI).

A. KĀPĒC ŠĪ IR LATVIJAS VĒSTURĒ VISIZDEVĪGĀKĀ INVESTĪCIJA

1) Individuālais ienākumu pieaugums

Pētījumi rāda:

• viena svešvaloda = +15-35% lielāka alga,

• divas svešvalodas = +40-70% lielāka alga,

• trīs svešvalodas = +100% lielāka alga.

Ja Latvijā:

• 90% jauniešu būs 2 valodas,

• 20% būs 3 un vairāk valodas,

tas maina visas valsts ienākumu līmeni.

2) IKP pieaugums

Konservatīva prognoze: Valodu reforma ~0,25-0,45% IKP pieaugums gadā (ne pieaugums no nulles, bet papildu pienesums)

Tas ir vairāk nekā:

• nodokļu reforma

• birokrātijas reforma

• izglītības standartu maiņa

• infrastruktūras ieguldījumi

• inovāciju granti

Valodas ir vislielākais cilvēkkapitāla multiplikators pēc agrīnās izglītības un elites programmas. Pat drusku lielāks par STEM izglītību.

3) Eksporta pieaugums 2050-2100

70 valodas = piekļuve tirgiem ar:

• 6-7 miljardiem cilvēku,

• 200 triljonu kopējo potenciālu 2100. gadā.

Ar valodu kompetenci:

• Latvija kļūst par ES-Āzija-Āfrika-LatAm tiltu,

• latviešu eksperti kļūst par neatņemamu “globālo kompetenču sastāvdaļu”,

• investīcijas ienāk, jo Latvijā ir cilvēki, kas spēj strādāt 70 tirgos.

Eksports 2100. gadā var būt: 8× līdz 20× lielāks nekā 2025. gadā.

Grin (François Grin) un OECD pētījumi

Franču ekonomists François Grin (specializācija — valodu ekonomika) ir pētījis valodu ietekmi uz ekonomiku.

Viens no viņa secinājumiem (daudzās publikācijās, sākot no 2002.-2016. g.): Katra papildus valoda valsts sabiedrībā būtiski palielina tirdzniecības plūsmas un ienesīgumu.

Ekonomiskā atdeve (return on investment) ilgtermiņā:

• 1 ieguldīts eiro valodu mācībās -3-5 eiro eksporta pieaugums

• dažos modeļos pat 6-7 eiro (augstas ražošanas un tehnoloģiju ekonomikās)

Tieši šis diapazons veido pamatu 1 : 3-7 proporcijai.

Eiropas Komisijas pētījumi (ELAN Project, 2006 & 2011)

EK pētīja 2000 Eiropas eksportējošus uzņēmumus.

Konstatēts:

• Uzņēmumi, kas investē darbinieku valodu zināšanās, vidēji palielina eksportu +10-25%.

• Valodu trūkums uzņēmumos rada zaudējumus 8-10% apmērā no potenciālā eksporta apjoma.

• Valodu apmācības izmaksas ir niecīgas salīdzinājumā ar ieguvumiem.

Ekstrapolējot šos rezultātus valsts līmenī: 1 € ieguldījuma potenciālā atdeve 3-5×.

Pasaules bankas pētījumi par “kultūras distanci” tirdzniecībā

Pasaules Banka (2013, 2016, 2020) vairākkārt publicējusi modeļus, kas rāda:

• “Kultūras distance” starp valstīm (valoda, rakstība, biznesa stils) samazina eksportu līdz 40%.

• Valodu pratēji būtiski samazina šos zaudējumus.

• Valodas + kultūras zināšanas var palielināt divpusējās tirdzniecības plūsmas par 20-30%.

Tirdzniecības apjoma pieaugums × nodokļu ieņēmumi - tipiski nonāk 3-7× robežās no sākotnējā ieguldījuma.

Pētījumi par imigrantiem un starpkultūru speciālistiem

Atskaites punkti:

• Dustmann & Fabbri (UK), 2003

• Preston et al., 2016

• Studies on “Bilingual productivity premium”

Secinājumi:

• Daudzvalodu speciālisti ir 20-50% produktīvāki uzņēmumos ar starptautisku komponenti.

• Uzņēmumi ar valodpratējiem ienāk 2-3 jaunos tirgos vairāk nekā līdzīgie uzņēmumi bez šīm zināšanām.

Atdeve bieži ir vairākkārtēja.

4) Demogrāfija un piesaiste

70 valodu sistēma:

• piesaista studentus,

• piesaista jauniešus,

• veido starptautisku kopienu,

• rada integrācijas modeli bez haosa,

• padara Latviju pievilcīgu dzīvošanai,

• rada emigrācijas inversiju (cilvēki atgriežas).

3. DAĻA — STARPTAUTISKAIS SALĪDZINĀJUMS: KĀ LATVIJA KĻŪST PAR PASAULES LĪDERI IZGLĪTĪBĀ

Salīdzinājums ar Šveici, Singapūru, Luksemburgu, Ķīnu, ASV un Eiropas modelī — un kā Latvija faktiski pārlec pāri visām šīm valstīm

Ja Latvija ieviesīs 70 valodu sistēmu, tā kļūs par Nr. 1 pasaulē, jo NEVIENA valsts pat netuvojas šādam apjomam, metodikai un globālajai orientācijai.

Zemāk — pilns starptautiskais salīdzinājums.

A. ŠVEICE — pašreizējais “vecais pasaules līderis” (bet tikai reģionāli)

Šveices modelis:

• 3 valsts valodas obligāti: vācu, franču, itāļu

• 1 svešvaloda (parasti angļu)

Kopā: 3-4 valodas.

Stiprās puses:

• augsta disciplīna,

• labi pedagogi,

• stabila ekonomika.

Vājās puses salīdzinājumā ar Latviju:

• valodas visas ir Eiropas iekšējās valodas,

• nav 2050. gada pasaules valodu,

• nav specialitāte + valoda,

• nav MI transeiropas platformas.

Latvijas priekšrocība: Latvija būs globāla, nevis reģionāla valodu lielvalsts.

B. SINGAPŪRA — pašlaik spēcīgākais valodu modelis Āzijā

Singapūras modelis:

• angļu

• malajiešu

• ķīniešu

• tamilu

Kopā: 3-4 valodas.

Stiprās puses:

• angļu kā bāze,

• tehnoloģiska sabiedrība,

• disciplinēta izglītība.

Vājās puses:

• nav 70 valodu pieejamības,

• nav “valoda + profesija” dubultprogrammu tādā apjomā.

Latvijas priekšrocība: Latvija kļūst par pasaules valodu centru, nevis reģionālo.

C. LUKSEMBURGA — Eiropas “3 valodu standarts”

Luksemburgā:

• vācu

• franču

• luksemburgiešu

• angļu vēlāk, bet ne obligāti visiem.

Kopā: 3-4 valodas.

Stiprās puses:

• stabila daudzvalodu vide,

• visas valodas dzīvas sadzīvē.

Vājās puses:

• nav globālo valodu,

D. ĶĪNA — tikai viena svešvaloda

Ķīna mācās:

• angļu (obligāti),

• krievu vai japāņu dažās skolās.

Kopā: 1-2 valodas.

Stiprās puses:

• labi resursi,

• liela ekonomika.

Vājās puses:

• stagnējošs valodu modelis,

• students nav globāli komunikatīvs.

Latvijas pozīcija: Milzīgs pārsvars — Latvija kļūst daudzvalodīga, Ķīna paliek vienvalodīga.

E. ASV — vienvalodīga lielvalsts

ASV skolās:

• tikai angļu

• spāņu/franču kā izvēles priekšmets.

Kopā: 1-2 valodas (parasti 1).

ASV problēmas:

• vienvalodīgā sabiedrība,

• kultūras nezināšana,

• grūtības operēt globālā vidē.

Latvijas priekšrocība: Latvijas 12. klases absolvents būs valodu ziņā gudrāks nekā ASV vidējais universitātes absolvents.

F. EIROPAS SAVIENĪBA — maks. 2 svešvalodas

ES izglītības mērķis:

• “divas svešvalodas skolā”.

Reālais izpildījums:

• vairumā valstu — tikai angļu + vācu/franču.

Stiprās puses:

• strukturēts modelis.

Vājās puses:

• Nesadarbojas ar globālajiem tirgiem,

• nav dubultkompetenču sistēmas,

• nav daudzvalodu platformas,

• nav pasniedzēju apmaiņas ar Āziju un Āfriku.

Latvija šeit pārsit ES par 20-30 gadiem.

G. INDIJA — daudzvalodu sabiedrība, bet ne izglītība

Indijā ir daudzas valodas, bet skolās parasti mācās:

• angļu

• hindi

• vietējā štata valoda

Kopā: 2-3 valodas.

Vājās puses:

• nav globālās orientācijas,

• sistēma nav vienota,

• kvalitāte ļoti nevienmērīga.

H. 70 VALODU SISTĒMA — KAS TO PADARA PAR GLOBĀLU MONOPOLU

Neviena valsts pasaulē ne tikai nemāca 70 valodas, bet pat nav izdomājusi šādu ideju, jo:

• lielvalstīs pārāk liels birokrātisks aparāts,

• pārāk liels skolēnu skaits,

• pārāk daudzi politiskie kompromisi,

• nav elastības,

• nav centralizētas digitālās platformas,

• nav vienotas valodu politikas,

• nav mērķa kļūt par valodu lielvalsti.

Latvija to var, jo:

• maza valsts - ātra ieviešana

• spēcīgs digitālais sektors - MI integrācija

• augsts sabiedrības intelekta līmenis

• motivācija izkļūt no reģionālā “Eiropas perifērijas” statusa

• vienots izglītības standarts

• politiskā griba pārmaiņām

• iespēja izmantot ES finansējumu

Rezultātā: Latvija kļūs par pirmo valsti cilvēces vēsturē ar 70 valodu izglītības sistēmu.

Un tieši tas ir:

Latvijas globālais “know-how”

Latvijas cilvēkkapitāla brīnums

Latvijas diplomātijas instruments

Latvijas ekonomikas izrāviens

Latvijas identitātes jaunais kodols

I. KURĀ RANGĀ LATVIJA IEIES PĒC REFORMAS?

1) Nr.1 pasaulē valodu ziņā (Šveice, Singapūra, Luksemburga = 3-4 valodas; Latvija = 70)

2) TOP 5 pasaulē izglītības inovācijā

3) TOP 3 Eiropā cilvēkkapitāla kvalitātē

4) Nr.1 pasaulē digitālajā valodu izglītībā

5) TOP 5 ES valodu + STEM integrācijā

6) TOP 5 pasaulē mīkstās varas dividendēs uz iedzīvotāju

7) TOP 10 pasaulē investoru uzticībā līdz 2050.

4. DAĻA. LATVIEŠU VALODAS POZĪCIJU STIPRINĀŠANA CAUR DAUDZVALODĪBU

Daudzvalodu izglītības modelis ar mērķi apgūt līdz 70 svešvalodām būtiski stiprina latviešu valodas lomu, nevis to vājina kā daudzi to iedomāsies. Svešvalodu apguve tiek organizēta ar latviešu valodas starpniecību, padarot to par centrālo intelektuālo un akadēmisko darba valodu.

Tulkojumi kā valodas attīstības dzinējspēks

Šāda pieeja neizbēgami rada:

• plašus tehniskās literatūras tulkojumus (zinātne, inženierija, medicīna, ekonomika, tiesības);

• sistemātisku terminoloģijas attīstību latviešu valodā visās modernajās nozarēs;

• plašu daiļliteratūras tulkošanu no mazāk apgūtām valodām tieši latviešu valodā, nevis caur starpvalodām.

Rezultātā latviešu valoda kļūst par:

• precīzu zinātnes un tehnoloģiju valodu,

• pilnvērtīgu starptautiskās domas nesēju,

• starpniekvalodu starp dažādām pasaules kultūrām.

Latviešu valoda kā intelektuālais centrs

Svešvalodu apguve caur latviešu valodu nozīmē, ka:

• sarežģīti jēdzieni tiek analizēti, strukturēti un nosaukti latviski;

• latviešu valoda tiek lietota augstākajā abstrakcijas līmenī, nevis tikai sadzīvē;

• veidojas jauna terminoloģiskā un konceptuālā bagātība.

Tas nostiprina latviešu valodu kā:

• valodu, kurā domā, ne tikai runā;

• valodu, kurā tiek veidotas zināšanas, ne tikai tulkots gatavais.

Pretarguments mītam par “mazo valodu izzušanu”

Pretēji izplatītam uzskatam, mazās valodas izzūd nevis daudzvalodībā, bet vienvalodībā. Valoda stagnē, ja:

• tai netiek radīts jauns saturs,

• tai netiek tulkota mūsdienu domāšana,

• tā netiek lietota sarežģītās jomās.

Daudzvalodu izglītības modelis šo risku novērš, padarot latviešu valodu par obligātu starpposmu globālo zināšanu apguvē.

Stratēģiskais ieguvums

Šāda sistēma:

• būtiski paaugstina latviešu valodas prestižu,

• nostiprina tās ilgtspēju nākamajām paaudzēm,

• veido unikālu situāciju, kur latviešu valoda kļūst par vienu no retajām mazajām valodām ar plašu, modernu un pilnvērtīgu terminoloģiju desmitiem valodu kontekstā.

5. DAĻA —CEĻA KARTE 2025-2100

Pa gadiem sadalīts plāns, kā Latvija īsteno 70 valodu reformu, kļūst par pasaules izglītības un cilvēkkapitāla lielvalsti, un izveido globālo valodu tīklu.

Šī daļa parāda, kā tieši soli pa solim mēs nonākam pie Latvijas “valodu lielvalsts” statusa.

Sākam ar tām valodām, kuru valodas mītnes valstis piedāvā atbalstu savas valodas apguvei un speciālistu sagatavošanai. Ja Latvijā būs tikai viena attiecīgās valodas klase, tad ļoti iespējams liela daļa valstu būs ieinteresētas sadarbībā.

A. IEVIETOŠANAS POSMI (TRĪS LIELIE BLOKI)

1. posms: 2025-2035 - 5-10 valodas

“Pamata struktūra”

2. posms: 2035-2045 - 20-40 valodas

“Paplašināšanās un konsolidācija”

3. posms: 2045-2060 - 70 valodas

“Pilna valodu lielvalsts”

4. posms: 2055-2100 - Stabilizācija un globālā dominance

“Latvija kļūst par pasaules valodu centrmezglu”

B. 1. POSMS: 2025-2030 — PAMATSTRUKTŪRA (5-10 VALODAS)

Šis ir kritiskais starts, kas rada pamatus visam pārējam.

2026. gads — STARTA GADS

1) Izveido 5 valodu reģionālos centrus

Rīga, Liepāja, Daugavpils, Valmiera, Rēzekne.

2) Sāk digitālas platformas izstrādi (MI sarunu partneri)

1. versija — 2026. gada martā.

3) Izvēlas 5-10 “pamata valodas”

• angļu

• spāņu / portugāļu

• vācu / franču

• turku

• arābu

• ķīniešu

• hindi / bengāļu

• svahili

4) Uzsāk skolotāju atlasi (200 jaunieši pirmajā gadā)

2027. gads

1) Digitālās platformas 1. versija

• 5 valodas ar MI runas treniņu

• video + audio + gramatikas moduļi

2) Sākas pedagoģiskais pilots 30 skolās

Katrs bērns mācās:

• angļu

• vienu izvēles valodu (no 5-10)

• 1x nedēļā — “valodu degustācija”

3) Sāk nosūtīt jauniešus uz valstu studiju programmām

150-200 cilvēki 1. gadā.

2028. gads

1) Pilots paplašinās līdz 100 skolām

Visos reģionos.

2) MI sarunu partneri tiek integrēti 10 valodām

Brīvas sarunas, izrunas korekcija, lomu spēles.

3) Veido “valodu + profesiju” piedāvājumu universitātēs

Sākas 3 programmas (piem.:

• IT + japāņu

• Bizness + portugāļu

• Medicīna + hindi)

2029. gads

1) Digitālā platforma aptver 15-20 valodas

A1-A2 līmeņi.

2) Vidusskolās obligāti 2 svešvalodu kursi

Angļu + izvēles valoda.

3) 300 jaunieši gadā tiek sūtīti uz 20 pasaules valstīm.

2030.-2035. gadi

1) 5-10 valodu modelis kļūst obligāts visā valstī

Visās klasēs 1.-12.

2) Skolā izveido elites klasi

10-15 valodu apguvei.

3) Digitālā platforma - 30 valodas

A1-B1 līmeņi.

4) Latvija jau ir Nr.1 Eiropā valodu ziņā

C. 2. POSMS: 2035-2045 — PAPLAŠINĀŠANĀS LĪDZ 20-40 VALODĀM

Jau droši nosedzam ~75% Pasaules pēc iedzīvotāju skaita un IKP.

2035-2043

1) Valodu piedāvājums paplašinās ar Dienvidaustrumāzijas valodām

• vjetnamiešu

• indonēziešu

• filipīniešu

• taizemiešu

• malaiziešu

2) Integrē Āfrikas valodas

• jorubu

• igbo

• amhāru

• lingala

• tigrinja

3) Mācību saturu izstrādā ar ārvalstu centriem

Partneri: Indija, Brazīlija, Turcija, Kenija, Indonēzija.

2043-2045

1) Digitālā platforma aptver 50 valodas

A1-B2 līmeņi.

2) 1000 Latvijas jaunieši gadā studē ārvalstīs (kopā 10 gados - 7000+)

3) Latvijā studē 5000-7000 starptautisku studentu

Visi izmanto valodu centrus.

4) Vidējais skolēns — 3 valodas B1-B2 līmenī

2036-2040

1) Latvija kļūst par Eiropas valodu centru

Investori, studenti, konferences.

2) 20-40 valodu modelis ir pilnībā integrēts

Valstu saraksts paplašinās līdz 50 tirgiem.

3) Universitātes piedāvā 50 dubultprogrammas

(specialitāte + valoda)

D. 3. POSMS: 2045-2060 — PILNS 70 VALODU MODELIS

Šis ir galīgais izrāviens.

2045-2055

1) Digitālā platforma aptver 70 valodas

A1-C1 līmeņi.

2) Katrs skolēns apgūst vienu no 70 kā otro valodu

Ar MI sarunu partneri + skolotāju.

3) Valodu centri darbojas pilnā režīmā

Akadēmiskie un profesionālie kursi.

2055-2060

1) 10 000 Latvijas jaunieši ir studējuši ārvalstīs

Radot milzīgu tīklu 70 valstīs.

2) Latvijā studē 30 000 starptautisko studentu

Valodu lielvalsts piesaista jauniešus visā pasaulē.

3) Latvijas eksports pieaug 2-3 reizes

Jaunie tirgi = jauna eksporta realitāte.

4) Vidējais jaunietis: 2 valodas

Elites jaunietis: 6-10

2055-2060

1) 70 valodu sistēma tiek formāli pabeigta

Latvija ir pirmā valsts cilvēces vēsturē ar šādu sistēmu.

2) Latvija iegūst unikālu identitāti

“Latvijas - Pasaules valodu puduris”.

3) Latvijas diplomātiskā ietekme strauji aug

Jo Latvijai ir kontaktu tīkls visos kontinentos.

E. 4. POSMS: 2060-2100 — STABILIZĀCIJA UN DOMINANCE

Šajā posmā:

• sistēma tiek pilnveidota

• studenti, skolotāji, profesionāļi integrējas visā pasaulē

• Latvija kļūst par globālu valodu centru

• valodu tehnoloģijas kļūst par galveno eksportu

Latvija tiek uztverta:

• kā pasaules valodu lielvalsts,

• kā cilvēkkapitāla centrs,

• kā drošības partneris,

• kā starptautiska izglītības galamērķis.

Tā ir pilnīga transformācija no mazas Eiropas valsts uz globālo kompetences mezglu.

6. DAĻA. Drošības piezīme

Valodu attīstības politika tiek īstenota, ievērojot nacionālās drošības, akadēmiskās neatkarības un demokrātisko vērtību principus. Valsts apzināti izvērtē starptautiskos partnerus, lai novērstu ārējas ietekmes riskus izglītības sistēmā.

Valodu attīstībā izvairāmies no sadarbības ar valstīm, kuras īsteno savu maigo varu un ekstrēmo ideju paušanu. Piem. nestrādājam ar Ķīnu, strādājam ar Taivānu ķīniešu valodas apguvē. Nestrādājam ar esošo Irānas, Krievijas, Baltkrievijas varu, strādājam ar opozīciju.

Izvairāmies no tiešas institucionālas sadarbības ar autoritāri kontrolētām Tuvo Austrumu valstu struktūrām. Sadarbībā un uzaicinājumos priekšroka tiek dota akadēmiski neatkarīgām kopienām un personām, kuru integrācijas potenciāls ir augsts un individuāli izvērtējams. Sadarbībā ar Tuvo Austrumu reģionu prioritāri tiek uzrunātas vajātās reliģisko minoritāšu kopienas (piem. arābu kristieši), kā arī akadēmiski neatkarīgas personas, kuras pilnībā akceptē demokrātiskas un sekulāras valsts pamatprincipus.

Cik tas maksās un kur ņemt naudu?

LATVIJAS IZGLĪTĪBAS UN CILVĒKKAPITĀLA REFORMAS IZMAKSAS

Kopējās izmaksas: ~1,95 - 2,35 miljardi € gadā.

Salīdzinājumam 2026. gadā izglītības budžets ir ~2,84 miljardi eiro jeb 6,5% no IKP (kopā valsts+pašvaldības+privātie). OECD vidēji ~5,8 % no IKP. Tātad jau šobrīd Latvijā finansējums izglītībai % ir augsts, bet plāna īstenošanai vajag gandrīz 2x vairāk. Skaidrs, ka
2 milrd. nav pirmajā gadā un nākotnē, līdz ar inflāciju, izmaksas augs. Bet tas ir aptuvenais skaitlis 2025. gada cenās uz ko orientēties.

VALODU REFORMA (izmaksas aptuvenas pēc citu valstu analoģijas)

Komponents	Izmaksas
Bērnudārzi (2 valodas no 3 g. vecuma)	120 M€
Skolas (angļu + otrā valoda + trešā)	250-300 M€
Augstskolas (profesionālā terminoloģija 70 valodās)	50 M€
Pieaugušo valodu programma (2 valodas 4 gados)	120-150 M€
Materiāli, MI, video lekcijas	40-60 M€
Vieslektori, skolotāju importa programma	40 M€
Skolotāju sagatavošana (75 valodās)	40-50 M€
Valodu ELITES programma (visas rakstu sistēmas)	90-120 M€
Terminoloģijas un tulkošanas institūts	30-40 M€
KOPĀ	780-930 M€

STEM + MI REFORMA

(Matemātika, inženierzinātnes, datorzinātnes, MI visos priekšmetos)

Komponents	Izmaksas
STEM stundu palielināšana (no 4 - 8 h)	120-150 M€
MI asistents skolotājiem un skolēniem (valsts platforma)	70-100 M€
Jaunie mācību materiāli (video, animācijas, interaktīvi uzdevumi)	40-60 M€
Robotikas + elektronikas laboratorijas katrā skolā	90-120 M€
Superdatoru + MI infrastruktūra (Latvijas MI mākonis)	60-80 M€
Programmēšanas stundu dubultošana	45-60 M€
Augstskolu STEM modernizācija	60-80 M€
KOPĀ	485-650 M€

ELITES IZGLĪTĪBA (IQ ≥ 130 un ~1500 bērni/gadā)

Komponents	Izmaksas
Sevišķo spēju bērnu akadēmija (3.-12. klase)	40-50 M€
Valsts apmaksātas studijas top 5 pasaules universitātēs	20-25 M€
Latvijas Talpiot inženieru programma	25-35 M€
Havatzalot tipa izlūkošanas/analītikas programma	10-15 M€
Atuda tipa militāri-tehnoloģiskā programma	10-15 M€
Mentoru un zinātnieku sistēma	10 M€
KOPĀ	115-150 M€

AUGSTSKOLU SISTĒMAS PILNĀ MODERNIZĀCIJA

(Pēc Somijas + Izraēlas modeļa)

Komponents	Izmaksas
Augstskolu konsolidācija (3 lielie centri)	30-40 M€
Pasniedzēju importa programma (200 profesori)	40-60 M€
Zinātnes infrastruktūra (mikroelektronika, biotehnoloģijas, materiālu zinātne)	80-120 M€
Doktorantūras finansējuma trīskāršošana	60-80 M€
Valsts Inovāciju fonds	40-60 M€
KOPĀ	250-360 M€

PEDAGOGU SISTĒMAS REFORMA

(profesionalizācija + MI atbalsts)

Komponents	Izmaksas
Algu celšana (lai sasniegtu Igaunijas līmeni + 20%)	120-150 M€
Skolotāju dubultais kvalifikācijas kurss (MI + valodas + STEM)	40-50 M€
“Māci Latvijai” tipa elite skolās	10-15 M€
3000 jaunu skolotāju sagatavošanas programma	20-30 M€
KOPĀ	190-245 M€

SPORTA UN FIZISKĀS SAGATAVOTĪBAS REFORMA

(Katru dienu 1,5 h sports, MI monitorings, veselīga dzīvesveida kurss)

Komponents	Izmaksas
Sporta infrastruktūras modernizācija	40-60 M€
Treneru un pedagogu apmācība	10-15 M€
Veselības monitoringa platforma (MI)	15-20 M€
Veselīga dzīvesveida programma	10 M€
KOPĀ	75-105 M€

PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS REFORMA

(Valsts pilnībā pārņem vidējo izglītību un atjauno profesionālos centrus)

Komponents	Izmaksas
Profesionālo skolu modernizācija (Somijas modelis)	40-60 M€
Duālas izglītības sistēma (mācības + darbs)	20-30 M€
Jaunas programmas industriālajiem parkiem	20-25 M€
KOPĀ	80-115 M€

KOPĒJAIS KOPSAVILKUMS - VISAS IZGLĪTĪBAS REFORMAS

Reforma	Izmaksas
Valodu reforma (ar elites programmu)	780-930 M€
STEM + MI reforma	485-650 M€
Elites izglītība	115-150 M€
Augstskolu modernizācija	250-360 M€
Pedagogu sistēmas reforma	190-245 M€
Sporta + veselības reforma	75-105 M€
Profesionālā izglītība	80-115 M€
KOPĀ	1,975 - 2,555 miljardi € gadā

~2,0 - 2,6 miljardi € gadā

Kur dabūt naudu? Kad rakstīju savu pamatplānu, es nebiju iedziļinājies tajā, ka šobrīd ir iespējas piesaistīt ES fondu līdzekļus ir kļuvušas plašākas. Ar ES fondiem (22-30 mlrd. pakete + atbrīvotie valsts līdzekļi) - pilnībā finansējams bez nodokļu celšanas.

1. EU finansējuma kopums 22-30 miljardi €

Avots - Summa :

Avots	€ mljrd
Kohēzija	5,0-5,5
RRF 2.0	2,0-2,5
Enerģētika (TEN-E, “Fit for 55”, ETS2, Modernizācijas fonds)	6-8
Military Mobility + EDF	4-6
CEF (transporta + digitālais)	2-4
InvestEU / EIB	3-4
KOPĀ	22-30 mljrd €

Šī pakete ir TEORĒTISKI pieejama, ja Latvija agresīvi virzās kā “augstas gatavības valsts”.

2. Kur šis finansējums var pilnībā pārņemt pamatplāna izmaksas?

Šī sadaļa ir ļoti svarīga, jo tieši tā atbrīvo ~2 miljardus € gadā manam cilvēkkapitāla reformām.

A. ENERĢĒTIKA (~6-8 mljrd) - var aizvietot pamatplāna daļu

ES pilnībā finansē:

• Atjaunojamo jaudu izbūvi

• Viedos tīklus

• Lieljaudas akumulatoru stacijas

• Šķērstīklu savienojumus

• Biometāna centralizācijas projektus

• Energoefektivitātes programmas

• Siltumapgādes modernizāciju

Ko tas aizvieto pamatplānā:

• Pamatplāna enerģētikas sadaļu (~2-3 mljrd)

Rezultāts:

Atbrīvo ~2 mljrd € nacionālā finansējuma.

B. Military Mobility + EDF (4-6 mljrd) - aizstāj infrastruktūru un aizsardzību

ES finansē:

• Dzelzceļa militāro specifikāciju uzlabojumus

• Stratēģiskos ceļus

• Tilti + kravnesības palielināšana

• Dubultās pielietojamības infrastruktūru (gan civilajam, gan NATO)

• Militāros testēšanas centrus

• R&D militārajā dronu, sensoru, kiberdrošības jomā

Ko tas aizvieto pamatplānā:

• Aizsardzības infrastruktūras ieguldījumi (1-1,5 mljrd)

• Loģistikas un mobilitātes infrastruktūra (~0,5 mljrd)

Rezultāts:

Atbrīvo 1,5-2,0 mljrd € nacionālā finansējuma.

C. CEF Transport + Digitālais (2-4 mlrd)

ES finansē:

• Stratēģiskos TEN-T posmus

• Ostas un loģistikas mezglus

• Digitālos koridorus

• Datu centrus

• Drošības komunikāciju tīklus (5G/6G)

• Kiberdrošības infrastruktūru

Ko tas aizvieto pamatplānā:

• Ceļu un dzelzceļu sadaļas (~0,7-1,0 mljrd)

• Digitālās infrastruktūras sadaļas (~0,3-0,5 mljrd)

Rezultāts:

Atbrīvo ~1,0-1,5 mljrd € nacionālā finansējuma.

D. InvestEU / EIB (3-4 mljrd)

ES finansē:

• Lielus rūpniecības objektus (akumulatoru rūpnīcas, elektronika, bio-tech)

• Industriālās zonas

• Ostu paplašināšanu

• Rail Baltica pēdējās jūdzes pieslēgumus

• Militārās rūpniecības jaudu

Ko tas aizvieto pamatplānā:

• Rūpniecības atbalsta investīcijas (~0,5-1,0 mljrd)

• Daļa industriālās būvniecības (~0,3-0,5 mljrd)

Rezultāts:

Atbrīvo ~0,8-1,5 mljrd € nacionālā finansējuma.

E. Kohēzija (5-5,5 mljrd) + RRF 2.0 (2-2,5 mljrd)

Var pilnībā nosegt:

• Skolu digitalizāciju

• Energoefektivitāti

• Pašvaldību infrastruktūru

• Sociālās programmas

• Veselības sistēmas uzlabojumus

• Ūdens, kanalizācijas, vides projektus

Ko tas aizvieto pamatplānā:

• Pašvaldību investīcijas (~1,0 mljrd)

• Veselības infrastruktūru (~0,5-0,7 mljrd)

• Skolu būvniecību un digitalizāciju (~0,5 mljrd)

Rezultāts:

Atbrīvo ~2,0 mljrd € nacionālā finansējuma.

3. KOPĒJAIS “ATBRĪVOTĀ NAUDA” ap 5 gadiem

Avots	Atbrīvotais nacionālais finansējums
Enerģētika	2,0-3,0 mljrd
Military Mobility + EDF	1,5-2,0 mljrd
CEF	1,0-1,5 mljrd
InvestEU/EIB	0,8-1,5 mljrd
Kohēzija + RRF 2.0	2,0 mljrd
Kopā atbrīvots nacionālā finansējuma:	7,3-10,0 mljrd

Rezultātā atbrīvotā nauda (ko var vest cilvēkkapitāla programmās) ir aptuveni 1,5-2,0 mljrd € gadā, tieši tas, kas vajadzīgs:

✔ IQ demogrāfija

✔Valodas

✔MI/STEM reforma

✔Elite

✔Zinātniskais ciemats

✔Talantu imigrācija

✔ Viedie normatīvie akti

4. Kopsavilkums vienā teikumā

Eiropas 22-30 miljardu finansējuma pakete ļauj aizvietot lielāko daļu pamatplāna infrastruktūras un enerģētikas izdevumu, atbrīvojot ~2 miljardus € gadā, ko var pārvirzīt uz manām augstākā ROI reformām — valodas, IQ demogrāfija, MI/STEM, talantu imigrācija un zinātniskais ciemats.

TABULA: ES FINANSĒJUMA AVOTI UN AIZSTĀJAMĀS PAMATPLĀNA POZĪCIJAS

Leģenda

🟩 - pilnībā pārņem ES

🟧 - daļēji pārņem ES

🟥 - nacionālais finansējums

A. Avoti: Kohēzija + RRF 2.0

Avots	ES summa (mljrd €)	Ko ES finansē	Ko tas aizvieto pamatplānā	Atbrīvotie nacionālie līdzekļi	Statuss
Kohēzija	5,0-5,5	Pašvaldību infrastruktūra, skolas, veselība, digitalizācija	Pašvaldību investīcijas (~1,0 mljrd)	1,0 mljrd	🟩
RRF 2.0	2,0-2,5	Skolu modernizācija, energoefektivitāte, digitalizācija	Skolu investīcijas (~0,5 mljrd)	0,5 mljrd	🟩

B. Enerģētika (TEN-E, ETS2, Fit for 55, Modernizācijas fonds)

Avots	ES summa	Ko ES finansē	Ko tas aizvieto pamatplānā	Atbrīvotie nacionālie līdzekļi	Statuss
Enerģētikas fondi	6-8 mljrd	AER, viedie tīkli, siltumapgāde, savienojumi, akumulatori	Enerģētikas sadaļu (~2-3 mljrd)	2-3 mljrd	🟩

C. Military Mobility + European Defence Fund (EDF)

Avots	ES summa	Ko ES finansē	Ko tas aizvieto	Atbrīvotie līdzekļi	Statuss
Military Mobility	4-5 mljrd	Ceļi, tilti, dzelzceļš, kravnesības, dual-use infrastruktūra	Militārā mobilitāte (~0,5 mljrd)	0,5 mljrd	🟩
EDF	1-1,5 mljrd	Militārā R&D, droni, sensori, kiberdrošība	Aizsardzības R&D (~1,0-1,5 mljrd)	1,0-1,5 mljrd	🟩

Kopā - Military Mobility + EDF atbrīvo: ≈ 1,5-2,0 mljrd nacionālā finansējuma

D. Connecting Europe Facility (CEF) — Transport + Digital

Avots	ES summa	Ko ES finansē	Ko tas aizvieto	Atbrīvo	Statuss
CEF Transport	1,5-2 mljrd	TEN-T posmi, ostas, dzelzceļš	Transporta infrastruktūra (~0,7-1,0 mljrd)	0,7-1,0 mljrd	🟩
CEF Digital	0,5-1 mljrd	5G/6G, datu tīkli, kiberdrošība	Digitālā infrastruktūra (~0,3-0,5 mljrd)	0,3-0,5 mljrd	🟩

Kopā - CEF atbrīvo: ≈ 1,0-1,5 mljrd

E. InvestEU + Eiropas Investīciju banka (EIB)

Avots	ES summa	Ko ES finansē	Ko tas aizvieto	Atbrīvo	Statuss
InvestEU/EIB	3-4 mljrd	Industriālie parki, rūpnīcas, ostas paplašināšana, “last-mile” Rail Baltica	Rūpniecības un industriālās zonas (~0,8-1,5 mljrd)	0,8-1,5 mljrd	🟩

KOPĒJAIS KOPSAVILKUMS

Avotu bloks	ES finansējums (mljrd €)	Atbrīvo pamatplāna līdzekļus (mljrd €)
Kohēzija + RRF 2.0	7,0-8,0	1,5 mljrd
Enerģētika	6-8	2-3 mljrd
Military Mobility + EDF	4-6	1,5-2,0 mljrd
CEF Transport + Digital	2-4	1,0-1,5 mljrd
InvestEU/EIB	3-4	0,8-1,5 mljrd
KOPĀ ES	22-30 mljrd	6,8-9,5 mljrd atbrīvoti 5 gados

Atbrīvotais finansējums gadā:

≈ 1,5-2,0 miljardi € / gadā

Tieši tas, kas nepieciešams:

• IQ demogrāfija

• Valodu reforma

• MI + STEM

• Viedie normatīvie akti

• Talantu imigrācija

• Zinātniskais ciemats

• Elites programma

Kopsavilkums

Izglītības un cilvēkkapitāla pilnā reforma Latvijā maksā ~2 miljardus € gadā — tieši tik, cik var atbrīvot, aizvietojot pamatplāna infrastruktūras izdevumus ar 22-30 miljardu ES finansējuma paketi. Rezultāts: Latvija sasniedz Somijas + Izraēlas + Singapūras cilvēkkapitāla līmeni 15-20 gados.

Jāņem vērā, ka programma nesāksies ar pilnu jaudu pirmajā gadā, bet pilnai ieviešanai vajadzēs desmitgades. Līdz ar IKP pieaugumu, finansēt būs vieglāk. Daļu izmaksu varēs segt no zinātnes un aizsardzības budžeta. Daļu šī brīža izglītības tēriņu varēs optimizēt. Daļu valodu pasniedzēju būs gatavas apmaksāt valodas mītnes zemes valstis. Daļu enerģētikas jaudu varētu apmaksāt privātie investori.

Kāpēc tad līdz šim šie līdzekļi nav bijuši piesaistīti?

1. Latvija neprasa lielos projektus (nav 5-10 mljrd. pieteikumu)

Lai dabūtu 22-30 miljardus, valstij jāiesniedz:

• gatavi enerģētikas megaprojekti,

• TEN-T koridori,

• militārās mobilitātes projekti,

• digitalizācijas koridori,

• industriālās zonas u.c.

Latvija vienkārši neiesniedz šāda mēroga projektus. Tiek iesniegti simti mazu projekti 10-20 miljonu vērtībā.

ES finansē gatavību, nevis vajadzību.

2. Ierēdniecībai nav kapacitātes sagatavot projektus miljardu apjomā

Lai sagatavotu 7-10 miljardu finansējuma paketi, vajag:

• 200-300 cilvēku lielu projektu ofisu,

• inženierus, ekonomistus, juristus,

• stratēģiskos plānotājus.

Latvijā projektus gatavo:

• 3 ierēdņi departamentā,

• 1 jurists,

• 0 ekonomisti (ja vien kāds no ierēdņiem nav ar ekonomista izglītību).

Rezultāts: nav cilvēku, kas spētu uzrakstīt projektus, kas piesaista 2 miljardus gadā.

3. Latvija ES naudu izmanto “drupatiņu pieejā”

Pašreizējā filozofija:

“Labāk 3000 mazi projekti nekā 30 lieli.”

Tā rezultātā:

• nav mēroga efekta,

• nav makroekonomiskās ietekmes,

• nav ROI,

• ES fondi izkliedējas,

• neviens projekts nav transformējošs.

4. Politika dod priekšroku betona projektiem, nevis cilvēkkapitālam

Inerce kopš 2004:

• ceļi,

• ēkas,

• tilti,

• kanalizācija.

Bet ES šodien finansē:

• enerģētiku,

• digitalizāciju,

• drošību,

• inovācijas,

• industriālo atjaunošanu.

Latvija turpina domāt “ceļu loģikā”, kamēr ES ir “zaļās industrijas loģikā”.

5. Nav centrālās ES fondu vienības (piemēram, kā Somijas Business Finland)

Somija, Igaunija, Polija, Čehija — visām ir:

• viena centrālā profesionālā institūcija,

• kas strādā ar visu ES investīciju piesaisti,

• gatavo projektus,

• spiež ministrijas,

• nodrošina kvalitāti.

Latvijā:

• katra ministrija raksta kaut ko pati,

• centralizācijas nav,

• kvalitāte mainās,

• koordinācija praktiski neeksistē

6. Nav 20 gadu vīzijas, kāpēc vajag tik daudz naudas

ES dod naudu valstīm, kuras:

• zina, ko grib,

• var pierādīt ROI,

• var parādīt, kā projekts transformēs ekonomiku.

Latvijā nav ticamas, ar skaitļiem un ROI:

• cilvēkkapitāla stratēģijas,

• zinātnes stratēģijas,

• enerģētikas stratēģijas,

• industriālās politikas stratēģijas,

• valodu stratēģijas (!).

Mans plāns sasaista:

• ES fondus,

• IKP izaugsmi,

• cilvēkkapitālu,

• valodas,

• inovācijas,

• drošību.

Līdz šim šāda pieeja vienkārši neeksistēja.

7. Nav cilvēku, kas spēj uzrakstīt vienu vienotu 25-28 miljardu investīciju programmu

Lai to izdarītu, vajag:

• makroekonomistus,

• projektu arhitektus,

• GIS speciālistus,

• enerģētikas inženierus,

• militārās mobilitātes ekspertus,

• digitālos arhitektus,

• ES regulējuma juristus.

Latvijā šī kapacitāte nav izveidota.

Es plānoju būtiski uzlabot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru kas varētu piesaistīt miljardus kā:

• Polijas PFR,

• Somijas Business Finland,

• Igaunijas EAS.

8. Trūkst politiskās vienošanās (ja nedalīsies, tad koalīcijas partneri neatbalstīs)

Polija, Čehija un Portugāle vienā rāvienā paņēma 10-20 miljardus. Baltijas valstis līdz šim prasīja 2-3 miljardus. Latvija vienkārši nav prasījusi pietiekami daudz, jo nav bijis plāna. Izņēmums ir RailBaltic, kur mūs lielā mērā kaimiņi ievilka un ar ko mēs galā netiekam.

Šie 22-30 miljardi netiek piesaistīti tāpēc, ka Latvijā trūkst lielo projektu, trūkst vienota stratēģiskā naratīva un trūkst institucionālās kapacitātes rakstīt miljardu apjoma pieteikumus. Sistēma domā mazos projektos, bet ES finansē tikai lielos — es grasos to mainīt!

LIETUVAS MODELIS — “MEGAPROJEKTU VALSTS”

✔ Lietuva ES fondu izmantošanā ir agresīva, centralizēta un stratēģiska.

Tās pieeja ir pavisam cita nekā Latvijā.

A. Lietuva prasa LIELUS projektus, nevis tūkstošus mazu

Piemēri:

• LNG terminālis - finansēts ar ES garantijām

• Enerģētikas savienojumi (LitPol Link, NordBalt) - arī ar ES

• Aukštaitijas SOS tīkli - ES finansējums

• 5G koridori - ES finansējums

• Industriālās zonas - ko-finansē EIB/InvestEU

Lietuva iesniedz projektus miljardu apjomā. Latvija — miljoniem apjomā.

B. Lietuvai ir centralizēta “LIELPROJEKTU KOMANDA”

Lietuvā strādā Invest Lithuania, kas:

• gatavo projektus ES finansējumam,

• piesaista ārvalstu investorus,

• koordinē starpministriju projektus,

• raksta pieteikumus EIB, InvestEU, TEN-T utt.

Latvijā nav analoga — ministrijas raksta katra atsevišķi - mazs mērogs, maza kapacitāte.

C. Lietuva konsekventi fokusējas uz ENERĢĒTIKU

Tā ir top 5 valsts Eiropā ES enerģētikas projektu piesaistē.

Lietuva izmanto:

• TEN-E

• Modernizācijas fondu

• ETS2

• RRF enerģētikas sadaļu

• EIB “Green Transformation Window”

Tāpēc Lietuva piesaista 2-3× vairāk enerģētikas naudas nekā Latvija.

D. Lietuva izmanto ES naudu AIZSTĀŠANAI, nevis pielikumam

Ja ES finansē tīklu, Lietuva neiegulda savus līdzekļus paralēli.
Tā NOVIRZA savu budžetu:

• inovācijām,

• eksportam,

• industrijai.

IGAUNIJAS MODELIS — “DIGITĀLĀ NAUDAS MAŠĪNA”

Igaunijas pieeja ir atšķirīga, bet tikpat efektīva kā Lietuvai — tikai citā virzienā.

A. Igaunija ir izveidojusi spēcīgas institūcijas ES fondu piesaistei

Galvenās:

• EAS (Enterprise Estonia)

• e-Estonia konsorcijs

• Elering (enerģētikas lielprojekti)

• Riigi Tugiteenuste Keskus (projektu vadība)

Katras no šīm institūcijām gatavo miljardu projektus, nevis sīkus pieteikumus.

B. Igaunija specializējas digitālajos, kiberdrošības un automatizācijas fondos

Tie ir ES fondi, kuri:

• Latvija gandrīz neizmanto

• Igaunija izmanto MAKSIMĀLI

Igaunija ik gadu piesaista:

• 100-200 miljonus kiberdrošībai,

• 300-500 miljonus digitalizācijai,

• 500+ miljonus e-pārvaldei,

• 1+ miljardu datu infrastruktūrai (Elering + NordPool).

Latvija šajās kategorijās ir pasīva.

C. Igaunija veido “EU-compatible projects”

Ļoti būtiski:

Igaunija veido projektus tieši tādā formā, kādu ES vēlas:

• modernizācija

• digitalizācija

• inovācijas

• zaļā transformācija

• enerģētikā

• kiberdrošība

Latvija bieži iesniedz projektus “vecā stilā”:

• ceļi,

• ēkas,

• siltināšana,

• kanalizācija.

ES dod naudu modernajam, nevis “latviešu klasikai”.

D. Igaunija izmanto ES naudu KĀ ĀTRUMA PALIELINĀTĀJU

Nevis pamatu.

Igaunija izmanto:

• EIB aizdevumus,

• ES grantu miksēšanu,

• PPP modeļus,

• TEN-T un TEN-E piesaistes komandas.

Rezultāts: Igaunija piesaista 2× vairāk nekā Latvija uz vienu iedzīvotāju.

3. Tabula — Latvija vs Lietuva vs Igaunija ES fondu piesaiste

Kritērijs	Latvija	Lietuva	Igaunija
Lielo projektu skaits	Zems	Ļoti augsts	Augsts
Centralizēta investīciju aģentūra	Nav	Jā (Invest Lithuania)	Jā (EAS)
ES investīciju stratēģija	Nav	Spēcīga	Ļoti spēcīga
Fokusēšanās uz enerģētiku	Vidēja	Ļoti augsta	Augsta
Fokusēšanās uz digitalizāciju	Zema	Vidēja	Ļoti augsta
Spēja rakstīt “megaprojektus”	Zema	Ļoti augsta	Augsta
Institucionālā kapacitāte	Zema	Augsta	Augsta
Attieksme pret ES fondiem	“drupačas”	“lielprojekti”	“modernie projekti”
Potenciāls piesaistīt 2 mljrd./gadā	Zems	Augsts	Augsts

Lopsavilkums

Lietuva piesaista ES miljardus ar lielprojektiem un centralizētu stratēģiju; Igaunija piesaista miljardus ar digitalizāciju un modernajiem fondiem. Latvija domā mazos projektos, bez stratēģijas un bez lielas kapacitātes, tāpēc tā nevar paņemt 1,5-2 mljrd € gadā — bet potenciāls ir identisks.

1. INFOKARTES SATURS

“Baltijas valstu ES investīciju modeļi

LATVIJA - “Drupaču modelis”

Raksturīgais:

• Mazie projekti (10-20 miljoni)

• Sadrumstalota atbildība

• Mazas komandas ministrijās

• Projektu forma neatbilst ES mūsdienu prasībām

• Fokusējas uz ēkām, ceļiem, siltināšanu

• Nav vienotas stratēģijas 20 miljardiem

• Neeksistē centralizēta “megaprojektu komanda”

Rezultāts: Nevar paņemt 1,5-2 mljrd €/gadā.

LIETUVA - “Megaprojektu ekonomika”

Raksturīgais:

• Ļoti lielu projektu iesniegšana (LNG, savienojumi, TEN-E)

• Centralizēts koordinators - Invest Lithuania

• Osta + enerģētika + industrija vienā paketē

• Projekti 1-2 miljardu apmērā

• Valsts aktīvi strādā ar EIB, InvestEU

• Enerģētikas modernizācija kā galvenā prioritāte

• Stingra projektu vadības kultūra

Rezultāts: Lietuva paņem 2-3 reizes vairāk ES finanšu uz vienu iedzīvotāju nekā Latvija.

IGAUNIJA - “Digitālais ES magnēts”

Raksturīgais:

• Kiberdrošība, digitalizācija, datu infrastruktūra

• Spēcīgas institūcijas: EAS, e-Estonia, Elering

• Projekti orientēti uz nākotnes ES fondiem (MI, kiber, 6G, datu telpas)

• Ātra projektu sagatavošana - liela kapacitāte

• Igaunija bieži saņem “FLAGSHIP” statusu ES projektos

• Tieša sadarbība ar Briseli (nevis tikai caur ministrijām)

Rezultāts: Igaunija piesaista 2× vairāk uz vienu iedzīvotāju nekā Latvija.

SALĪDZINĀJUMA TABULAS

A. Stratēģijas salīdzinājums

Kritērijs	Latvija	Lietuva	Igaunija
Lielo projektu skaits	Zems	Ļoti augsts	Augsts
Centralizēta investīciju aģentūra	Nē	Jā	Jā
ES fondu stratēģija	Nav	Eksistē	Eksistē
Spēja rakstīt 1-2 mljrd. projektus	Ļoti zema	Ļoti augsta	Augsta
Enerģētikas projekti	Vidēji	Ļoti augsti	Augsti
Digitālie projekti	Vāji	Vidēji	Ļoti augsti
Institucionālā kapacitāte	Zema	Augsta	Augsta
Attieksme pret ES fondiem	Sadrumstalota	Koncentrēta	Modernizēta
Potenciāls 2 mljrd €/gadā	Izmantots ~20%	Izmantots ~70%	Izmantots ~60%

B. ES fondu piesaiste uz iedzīvotāju (2021-2027 perioda vidējie dati)

Valsts	ES fondu kopējais plānotais atbalsts (2021–2027)	Iedzīvotāju skaits	ES finansējums uz iedzīvotāju	Salīdzinājums pret Latviju
Latvija	~4,3–4,6 miljardu € (struktūrfondu / kohēzijas politika) (ES fondi)	~1,9 milj.	~€5 500 (4,3–4,6 bn ÷ ~1,9 M)	1×
Lietuva	~8 miljardu € (kopējais 2021–27 kohēzijas politika apmērs) (CPVA)	~2,8 milj.	~€11 000	2×
Igaunija	~5,4 miljardu € (starpvalstu salīdzinājuma ekstrapolācija pie ES fondiem) *	~1,3 milj.	~€9 500	1,7×

Latvija piesaista 2-3× mazāk kā būtu iespējams.

KĀ LATVIJA VAR SASNIEGT LIETUVAS / IGAUNIJAS LĪMENI

Reformēt LIAA pēc analoga ar Invest Lithuania un EAS

Tās uzdevums:

• rakstīt visus ES projektus

• sagatavot 1-2 mljrd. pieteikumus

• sadarboties ar EIB, InvestEU, TEN-T, TEN-E

• koordinēt ministrijas

• nodrošināt kvalitātes kontroli

Personāls: 300-400 cilvēki (ekonomisti, inženieri, juristi, PM).

2. Sagatavot 10 megaprojektus (1-3 mljrd katrs)

1. Enerģētikas tīkls (TEN-E)

2. Biometāna nacionalizēts tīkls

3. Rail Baltica industrijas mezgli

4. Ziemeļu-dienvidu TEN-T koridors

5. Militārās mobilitātes infrastruktūra

6. 5G/6G valsts drošības tīkls

7. Latvijas datu centrs + MI koplietošanas jaudas

8. Kiberdrošības centrs (EU FLAGSHIP)

9. Ostu modernizācija + dubultās pielietojamības loģistika

10. Industriālie parki (EIB/InvestEU)

Izveidot “Nacionālo ES fondu apguves stratēģiju” (20 gadu perspektīva)

To šobrīd nav nevienā ministrijā. Mans plāns var kļūt par skeletu stratēģijai.

Kur centrālais balsts ir:

Cilvēkkapitāla programma (2 mljrd €/gadā) kas tiek finansēta, aizvietojot infrastruktūras tēriņus ar ES fondiem.

Pāriet no “drupaču” uz “paketes” pieeju

• Lietuva iesniedz paketes, piemēram: “Enerģētikas modernizācijas pakete - 4 miljardu programma”

• Latvija iesniedz atsevišķus projektus: “3 miljonu atbalsts bērnudārza siltināšanai”

Pārmaiņu būtība:

Iesniegt 10 lielas paketes, nevis 1000 mazos pieteikumus.

5. Ieviest “zaļo koridoru” ES fondu lielajiem projektiem

Igaunijas modelis:

• Ja projekts ir TEN-T/E, tam ir prioritāte iekšējā sistēmā

• PMO (premjera birojs) var tiešā veidā dot norādes ministrijām un pašvaldībām

• Termiņi ir nedēļas, nevis mēneši/gadi

Latvijā tā būtu revolūcija.

LIAA reformas

Mērķis:

Piesaistīt 2 mljrd €/gadā ES finansējuma un 1 mljrd €/gadā FDI.

Struktūra:

• ES fondu direktorāts

• EIB/InvestEU direktorāts

• TEN-T/TEN-E direktorāts

• Militārās mobilitātes direktorāts

• Digitālās infrastruktūras direktorāts

• Projektu birojs (200 cilvēki)

• Ekonomisko analīžu centrs

• Juridiskais birojs (ES regulas)

• Koordinācijas nodaļa (ministriju saskaņošanai)

Tas ir tieši tas, kas šodien pietrūkst Latvijai.

Uzdevumi:

• rakstīt 1-3 mljrd projektus

• koordinēt ministrijas un pašvaldības

• kontrolēt kvalitāti

• nodrošināt “gatavību finansējumam”

• sagatavot nākamā perioda paketes

KĀ SASNIEGT 2 MLJRD €/GADĀ — CEĻVEDIS

Īstermiņš (0-12 mēneši)

1. Reformēt LIAA

2. Apstiprināt 10 megaprojektu sarakstu

3. Sagatavot tehniskos pieteikumus

4. Vienoties ar EIB un InvestEU par “zaļo koridoru”

5. Sagatavot “Latvia 2045” naratīvu Briselei

Vidējais termiņš (12-36 mēneši)

1. Pirmie 3 projekti finansēti (TEN-T, enerģētika, digitalizācija)

2. Brisele piešķir FLAGSHIP statusu 1 projektam

3. Latvija piesaista 1 miljardu no EIB

Ilgtermiņš (36-72 mēneši)

1. Latvija piesaista 2 miljardus gadā

2. Nacionālais budžets atbrīvojas par ~2 miljardiem cilvēkkapitālam

3. Uzsāk visu programmu finansēšanu:

   • valodas

   • MI/STEM

   • IQ demogrāfija

   • Elite

   • zinātniskais ciemats

   • viedie normatīvi

   • valsts transformācija

Kopsavilkums

Lietuva piesaista miljardus ar lielprojektiem, Igaunija - ar digitalizāciju un spēcīgām institūcijām, bet Latvijai trūkst stratēģijas, kapacitātes un centralizētas aģentūras. Virzot 10 megaprojektu paketes, Latvija 36-72 mēnešos var sākt piesaistīt 2 miljardus € gadā — tieši tik, cik mans plāns prasa izglītības reformai.

Mazāka apjoma reforma (50% budžets)

Ja līdzekļu ir mazāk, tad īstenojam atbilstoši pieejamam finansējumam. Tātad jānosaka prioritātes.

Ja būtu tikai ~1 miljards € gadā (nevis 2):

KO PRIORITIZĒ

A Bloks: DIGITĀLĀ PLATFORMA + MI (300M€/gadā)

Kāpēc pirmais?

• Vislielākā atdeve/€

• Izlīdzina kvalitāti starp reģioniem

• Samazina atkarību no skolotāju skaita

Kas ietilpst:

• Visi mācību materiāli tiešsaistē

• MI asistenti visos priekšmetos

• Video stundas ar labākajiem pedagogiem

• Interaktīvie testi

B Bloks: VALODU PROGRAMMA - SAMAZINĀTA (400M€/gadā)

Samazinājums:

• Ne 70, bet 15-20 valodas pirmajā 10 gadu periodā (jau aptversim 50-75% Pasaules pēc iedzīvotāju skaita un IKP)

• Izvēle balstīta uz tirgus potenciālu:

Tier 1 (lielas ekonomikas, obligāti):

• Angļu (universāls)

• Vācu (EU + tehnisko zinātņu lingua franca)

• Spāņu (Dienvidamerika)

• Ķīniešu mandarīnu (Āzija)

• Portugāļu (Brazīlija)

Tier 2 (stratēģiskas, augsta prioritāte):

• Hindi (Indija)

• Arābu (Tuvie Austrumi + Ziemeļāfrika)

• Japāņu (tehnoloģijas)

• Franču (Āfrika + Eiropa)

• Turku (Turcija + Centrālāzija)

• Korejiešu (tehnoloģijas)

Tier 3 (reģionālās, vidēja prioritāte):

• Poļu (reģionālais partneris)

• Zviedru (inovācijas, būtisks investors)

• Itāļu (kultūra, dizains)

• Dāņu (būtisks investors)

Tier 4 (nišas valodas, pēc resursu pieejamības):

• Svahili

• Vjetnamiešu

• Indonēziešu

• Ivrits

• Bengāļu

Rezultāts:

• Ar 15-20 valodām joprojām būtu #1 Eiropā

• Aptver 80% globālās ekonomikas potenciāla

• Izmaksas 2x mazākas nekā pilnajam modelim

C Bloks: IQ/KOGNITĪVO SPĒJU PROGRAMMA - CORE (200M€/gadā)

Kas paliek:

• Universālais skrīnings visiem 3-10 gadniekiem

• 300-500 bērni "elite track" gadā (nevis 1500)

• Dubultgrādi augstskolās

• Stipendijas Top 5 universitātēm (50 gadā, nevis 100)

Kas tiek atlikts:

• Zinātniskais ciemats (atlikt uz 2035+)

• Demogrāfiskie stimuli (samazināti līdz 500€/mēnesī, nevis 1000-2000€)

D Bloks: STEM REFORMA (100M€/gadā)

Kas paliek:

• Programmēšana 1.-12. klasē

• Eksperimentālā zinātne

• Robotika pilotprojektos

Kas samazinās:

• Laboratoriju aprīkojums pakāpeniski, ne visām skolām vienlaikus

KO ATLIEK UZ VĒLĀKU LAIKU (vai neīsteno)

• Pilnā 70 valodu spektrs - 15-20 valodas pietiek pirmajiem 15 gadiem

• Zinātniskais ciemats - atlikt uz 2035-2040

• Visas profesionālās izglītības reformas vienlaikus - pakāpeniski, ne 40 centri, bet 15

MINIMĀLĀS PROGRAMMAS IETEKME

Ar 1 miljardu €/gadā joprojām sasniedz:

• IKP izaugsme: +1-2% gadā (nevis +2-3%) virs bāzes

• Valodu priekšrocība: joprojām #1 Eiropā

• STEM līmenis: TOP 10 pasaulē

• Kognitīvā elite: 300-500 cilvēki gadā (pietiek Latvijas izmēram)

• Darba produktivitāte: +30-40% līdz 2040. (nevis +50%)

Kompromiss:

• 70-80% no pilnās programmas ieguvumiem

• 50% no izmaksām

• Ātrāka ieviešana

Vēlreiz aptuvenais ieviešanas grafiks

POSMS 1 (2027-2028)

Institucionālā infrastruktūra

• Valsts Izglītības Modernizācijas Centru (VIMC) IZM ietvaros - projektu vadības birojs

• Reformēt LIAA ES fondu piesaistei (kā jau plānots pamata dokumentā)

• Uzsākt 10 lielo projektu sagatavošanu ES finansējumam

Digitālā platforma - MVP

• Izveidot centralizēto mācību materiālu platformu ar pirmajiem 5 priekšmetiem:

  • Matemātika (1.-12. klase)

  • Angļu valoda

  • Latviešu valoda

  • Fizika

  • Programmēšanas pamati

• Pirmie MI asistenti 3 priekšmetiem (angļu, matemātika, programmēšana)

Valodu programma - starts

• Izvēlēties 5 "pilotvalodas":

  • Spāņu (Dienvidamerika + Spānija)

  • Vācu (Vācija + Austrija + Šveice)

  • Ķīniešu mandarīnu (Ķīna + Taivāna + Singapūra)

  • Hindi (Indija)

  • Portugāļu (Brazīlija + Portugāle)

• Izveidot 5 valodu centrus (Rīga, Liepāja, Daugavpils, Valmiera, Rēzekne)

• Nosūtīt pirmos 100 studentus uz valodu studijām ārzemēs

IQ/kognitīvo spēju programma

• Izveidot testēšanas protokolu 7-10 gadu vecumam

• Pilotprojekts 20 skolās (~2000 bērni)

• Izveidot pirmo "elites klasi" Rīgā (30-50 bērni)

Skolotāju reforma - fāze 1

• Ieviest 4 līmeņu karjeras modeli (L0, L1, L2, L3)

• Paaugstināt sākuma algas L1 līmenim uz 1800-2000€

• Uzsākt pirmās apmācības MI rīku izmantošanā

POSMS 2 (2028-2030)

Paplašināšana

• Digitālā platforma - visi 12 pamata priekšmeti

• Valodas: +5 valodas (kopā 10):

  • Franču

  • Arābu

  • Japāņu

  • Turku

  • Korejiešu

• IQ programma: 100 skolās (~10,000 bērni testēti)

• 5 "elites klases" dažādos reģionos

STEM reforma

• Eksperimentālā zinātne obligāta 4.-9. klasē

• Programmēšana 1.-6. klasē (Scratch līmenis)

• Pirmie robotika komplekti skolās

Fiziskā aktivitāte

• 50 pilotskolas ar 1,5h ikdienas kustību režīmu

• Sporta infrastruktūras pielāgošana

POSMS 3 (2030-2035)

Sistēmas konsolidācija

• Valodas: 15-20 valodas aktīvā piedāvājumā (šis ir minimums, kas jau aptver >75% Pasaules iedzīvotāju un IKP)

• IQ programma: VISĀS skolās (universālais skrīnings)

• Digitālā platforma: 20 priekšmeti + interaktīvie testi

• MI asistenti visiem galvenajiem priekšmetiem

Augstskolu reforma - starts

• Pirmie 5 dubultgrādu piedāvājumi:

  • IT + japāņu

  • Medicīna + hindi

  • Inženierzinātnes + vācu

  • Ekonomika + ķīniešu

  • Bioloģija + portugāļu

Tehnikumu reforma

• 10 profesionālie centri ar modernu aprīkojumu

• Duālā izglītība ar 20 vadošajiem uzņēmumiem

POSMS 4 (>2035)

Pilna sistēmas izvēršana

• 30-40 valodas pieejamas

• IQ programma: elites 500-800 bērni gadā

• Digitālā platforma: 30+ priekšmeti, visi ar MI asistentiem

• Ikdienas kustība: VISĀS skolās

• 100 jaunieši gadā uz Top 5 universitātēm ārzemēs ar valsts stipendiju

Rezultātu pirmās pazīmes

• PISA rezultāti sāk celties

• Starptautiskie studenti sāk ierasties Latvijā (pirmie 500-1000)

• Pirmie "programmas absolventi" ienāk darba tirgū (dubultgrādi + 3 valodas)

POSMS 5

Atkārtots izvērtējums par valodu skaita nepieciešamību

Ieviešanas mehānika, pilotprojekti un korekcijas

Izglītības sistēma ir liela, inerciāla un jutīga. Tāpēc pat strukturāli pareizas reformas nedrīkst ieviest pēc principa “viss, visur, uzreiz”. Šī programma paredz pakāpenisku ieviešanu ar iebūvētiem testēšanas, izvērtēšanas un korekcijas mehānismiem, saglabājot stratēģiskos mērķus nemainīgus.

Pilotprojekti kā obligāts starpposms

Laika posmā 2026–2027 vairākas programmas tiek ieviestas pilotprojekta režīmā, ierobežotā skaitā izglītības iestāžu, reģionu vai mācību programmu. Pilotprojekti tiek izmantoti nevis ideoloģisku iemeslu dēļ, bet kā risku vadības instruments, lai:

• pārbaudītu īstenošanas kapacitāti,

• identificētu neparedzētas blaknes,

• precizētu finansēšanas un personāla modeļus.

Katram pilotprojektam tiek definēti:

• skaidri mērķi,

• izmērāmi rezultātu rādītāji,

• noteikts termiņš (parasti 1–2 gadi),

• lēmums par mērogošanu vai korekciju.

Programmas, kas nesasniedz minimālos efektivitātes sliekšņus, netiek automātiski ieviestas visā valstī, bet tiek pārstrādātas vai apturētas.

Pakāpeniska, nevis pilna mēroga ieviešana

Neviena reforma šajā programmā netiek ieviesta 100 % apjomā bez iepriekšējas testēšanas un korekcijas. Pilna mēroga ieviešana notiek tikai pēc tam, kad:

• ir pierādīta praktiska īstenojamība,

• ir sagatavots pietiekams cilvēkresursu apjoms (īpaši skolotāji un mācībspēki),

• ir precizēti finansēšanas mehānismi.

Tas nozīmē, ka pārejas periodā sistēma īslaicīgi var būt heterogēna (dažādas skolas dažādos ieviešanas posmos), taču šī heterogenitāte ir apzināta un kontrolēta.

Atbildība par korekcijām un lēmumu pieņemšanu

Par reformu ieviešanas izvērtēšanu, korekcijām un lēmumiem par mērogošanu atbild centrāls reformu vadības mehānisms, nevis atsevišķas skolas vai pašvaldības. Tas nodrošina:

• vienotu interpretāciju,

• konsekventu kvalitātes slieksni,

• iespēju laikus apturēt vai pārvirzīt resursus, ja kāda pieeja nestrādā.

Stratēģiska nemainība, taktiska elastība

Šīs programmas mērķi netiek mainīti ieviešanas gaitā: cilvēkkapitāla kvalitātes paaugstināšana, pozitīvā atlase, augstas prasības un ilgtermiņa valsts konkurētspēja. Taču ieviešanas instrumenti, secība un apjomi var tikt koriģēti, balstoties uz rezultātiem.

Risku novērtējums

KRITISKIE RISKI (Augsta ietekme + Augsta iespējamība)

[R1] ES finansējuma kavēšanās vai samazināšanās

• Iespējamība: 4/5

• Ietekme: 5/5

• Apraksts: ES budžeta izmaiņas, konkurence ar citām valstīm, projektu noraidījumi

• Mazināšana:

  • Diversificēt finansējuma avotus (EIB, InvestEU, nacionālais budžets)

  • Sagatavot rezerves projektu portfeli

  • Stiprināt LIAA kapacitāti projektu sagatavošanai (piesaistām ārvalstu speciālistus ar atbilstošu pieredzi)

  • Lobēt Briselē stratēģisko nozīmīgumu

• Atbildīgais: FM, LIAA

• Monitorings: Ceturkšņa ES projektu statusa pārskati

[R2] Skolotāju pretestība un kapacitātes trūkums

• Iespējamība: 5/5

• Ietekme: 4/5

• Apraksts: Nespēja piesaistīt/apmācīt pietiekami daudz skolotāju jaunajām metodēm

• Mazināšana:

  • Ievērojama algu celšana (1800-2000€ starts)

  • Intensīva profesionālā pilnveide

  • MI rīki, kas samazina slodzi

  • Ārzemju pasniedzēju piesaiste

  • Pakāpeniska ieviešana (5-7 gadi)

• Atbildīgais: IZM, skolu vadītāji

• Monitorings: Mēneša aptaujas skolotāju vidū

[R3] Politiskā nestabilitāte / valdības maiņa

• Iespējamība: 5/5

• Ietekme: 5/5

• Apraksts: Jauna valdība aptur vai maina reformu virzienu

• Mazināšana:

  • Plašs sabiedriskais atbalsts (65%+)

  • Starppartiju vienošanās par ilgtermiņa stratēģiju

  • Ātri redzami rezultāti pirmajās skolās

  • Starptautiskā atzinība (OECD, UNESCO atbalsts)

• Atbildīgais: Ministru prezidents, Saeima

• Monitorings: Politiskā noskaņojuma mērījumi

BŪTISKIE RISKI (Vidēja-augsta ietekme)

[R4] Pārāk ātra ieviešana rada kvalitātes kritumu

• Iespējamība: 4/5

• Ietekme: 3/5

• Apraksts: Steidzamība rada pusfabrikātus, bērni nesaņem solīto kvalitāti

• Mazināšana:

  • Stingra pilotprojektu fāze pirms pilnas izvēršanas

  • Kvalitātes auditi ik ceturksni

  • "Atpakaļgaitas" mehānisms (apturēt, ja KPI neatbilst)

  • Digitālie standarti (automatizēta kvalitātes kontrole)

• Atbildīgais: IZM kvalitātes nodaļa

• Monitorings: KPI dashboard (real-time)

[R5] Sabiedrības pretestība "elitisma" dēļ

• Iespējamība: 3/5

• Ietekme: 2/5

• Apraksts: IQ programma tiek uztverta kā diskriminējoša

• Mazināšana:

  • Uzsvērt, ka 100% bērnu iegūst labāku pamata izglītību

  • Publicēt datus par sociālo mobilitāti

  • Iesaistīt vecākus lēmumu pieņemšanā

  • Atklāta komunikācija par mērķiem

• Atbildīgais: IZM komunikācijas dienests, skolu direktori

• Monitorings: Sabiedriskās domas aptaujas

[R6] Digitālās platformas tehniskie traucējumi

• Iespējamība: 3/5

• Ietekme: 4/5

• Apraksts: Platforma nedarbojas, datu zudums, kiberuzbrukumi

• Mazināšana:

  • Noturīgie serveri (3+ lokācijas)

  • Profesionāla kiberdrošība

  • Regulāras drošības auditi

  • Pilotēšana pirms pilnas izvēršanas

  • Līgumgarantijas ar izstrādātājiem

• Atbildīgais: IZM

• Monitorings: 24/7 sistēmas monitorings

Rezultāti

Joma	Papildu IKP pieaugums (ilgtermiņā)	Atdeve (€ uz 1 €)	Valsts ieguldījums
Valodas + agrīnā izglītība	+14–30 mljrd €	8–15×	130–170 M €/gadā
Profesionālā izglītība	+3–6 mljrd €	5–12×	50–70 M €/gadā
Augstākā izglītība (STEM + humanitāro sinerģija)	+6–12 mljrd €	6–10×	70–100 M €/gadā
Elites programmas (augšējie 5–10%)	+10–25 mljrd €	15–40×	80–120 M €/gadā
Mūžizglītība un pārkvalifikācija	+4–8 mljrd €	4–8×	60–90 M €/gadā
Pētniecība + inovāciju komercializācija	+8–20 mljrd €	10–25×	100–150 M €/gadā
Uzņēmējdarbības un vadības prasmju attīstība	+5–10 mljrd €	6–12×	40–60 M €/gadā
Valsts pārvaldes kapacitātes celšana	+3–7 mljrd €	5–10×	30–50 M €/gadā
Digitālās prasmes + MI integrācija	+6–15 mljrd €	8–18×	60–90 M €/gadā
Starptautiskā talantu piesaiste + noturēšana	+5–12 mljrd €	10–20×	40–70 M €/gadā

Turpmākā līdzekļu prioritizēšana tieši izriet no atdeves.

GALVENO RĀDĪTĀJU PANELIS (KPI DASHBOARD) -

1. IZGLĪTĪBAS KVALITĀTES RĀDĪTĀJI

KPI	Bāzes līnija (2025)	Statuss 2027	Mērķis 2030	Mērķis 2035	Trends
PISA matemātika (punkti)	483	490	520	550	↗
PISA lasītprasme	479	485	510	540	↗
PISA zinātnes	487	492	520	550	↗
Programmēšanas prasme (% 12.kl.)	15%	25%	80%	95%	↗↗

2. VALODU PROGRAMMAS RĀDĪTĀJI

KPI	Bāzes līnija (2025)	Statuss 2027	Mērķis 2030	Mērķis 2035	Trends
Angļu C1 līmenis (% 12.kl.)	12%	18%	60%	85%	↗
2. svešvaloda B2 (% 12.kl.)	8%	12%	50%	75%	↗
3+ valodas (% studentu)	2%	3%	15%	20%	↗
Aktīvo valodu skaits	5	10	25	50	↗↗
Studenti ārzemēs (gadā)	50	100	250	400	↗↗
Starptautiskie studenti LV	3,200	4,000	8,000	20,000	↗

3. ELITE / IQ PROGRAMMAS RĀDĪTĀJI

KPI	Bāzes līnija (2025)	Statuss 2027	Mērķis 2030	Mērķis 2035	Trends
Testēti bērni (gadā)	0	2,000	18,000	20,000	↗↗
Elite track (bērni gadā)	0	50	600	1,200	↗
Top 5 universitātēs (gadā)	5	8	80	150	↗
Dubultgrādu programmas	3	5	30	80	↗

4. DIGITALIZĀCIJAS RĀDĪTĀJI

KPI	Bāzes līnija (2025)	Statuss 2027	Mērķis 2030	Mērķis 2035	Trends
Mācību priekšmeti platformā	0	12	25	40	↗↗
MI asistenti aktīvi	0	3	15	30	↗↗
Skolotāji ar MI apmācību (%)	5%	20%	80%	95%	↗↗
Digitālo materiālu lietošana (%)	30%	45%	85%	95%	↗

5. EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI

KPI	Bāzes līnija (2025)	Statuss 2027	Mērķis 2030	Mērķis 2035	Trends
IKP pieaugums no reformas (%)	0%	+0.3%	+2.5%	+3.0%	↗
Eksporta pieaugums (%)	0%	+5%	+35%	+80%	↗
FDI pieaugums (%)	0%	+8%	+45%	+100%	↗
Jaunu nozaru īpatsvars IKP	0%	0.2%	3%	7%	↗

6. FINANSĒJUMA RĀDĪTĀJI

KPI	Bāzes līnija (2025)	Statuss 2027	Mērķis 2030	Mērķis 2035	Trends
ES fondi piesaistīti (mlrd €)	0.8	1.1	2.2	2.5	↗
Privātās investīcijas izglītībā (M€)	20	35	150	300	↗
Kopējais izglītības budžets (% IKP)	5.2%	5.6%	6.5%	7.0%	↗

I Ietekme uz tautsaimniecību

Ietekme uz tautsaimniecību sākot ar ~10 gadiem pēc reformas sākuma ~3% no IKP gadā. Summējot ar manu pamatplānu ar 5% IKP pieaugumu padarām optimistisko 7% scenāriju (7%, nevis 8%, jo efekti pārklājās un nav automātiskās summēšanas) par jauno visreālāko scenāriju. Eksports pieaug 3x. Investīciju pieaugums - 2x. Tātad pirmie 10 gadi pieaugums būs pamatā no regulējuma izmaiņām, kapitāla pieejamības, daļēji infrastruktūras. Pēc 10 gadiem pieaugums būs vairāk no cilvēkkapitāla, inovācijām, mazāk no infrastruktūras. Pēc 25 gadiem sāks izpausties jaunās elites efekts.

Jaunu industriju radīšana (pavisam jaunas nozares)

Reforma izveido 4 jaunas nozares, kas šobrīd Latvijā nepastāv:

1) Lingvistiskās tehnoloģijas (NLP, MI, tulkošana, automatizācija)

Latvija kļūst par eiropeisko valodu un rakstību tehnoloģiju centru, kā Somija - mobilie telefoni un interfeisi.

2) Globālās tirgus konsultācijas

Valodu elite spēj konsultēt ES uzņēmumus par tirgiem Āzijā un Āfrikā.

3) Valodu datu kopu industrija

Ar 70 valodu skolotājiem Latvija var veidot:

• valodu datu bāzes,

• MI modeļu treniņu kopas,

• runas un rakstības modeļus.

Šis tirgus 2030. gadā = 80-120 miljardi USD gadā.

4) Augsto tehnoloģiju ražošana

Programmēšanas elite + tehnikumi dod kapacitāti:

• droniem,

• robotikai,

• medicīnas iekārtām,

• optikai,

• energosistēmām.

5. Produktivitāte pieaug visos slāņos

Grupa	Produktivitātes pieaugums
Visi bērni	+10-15% loģiskā domāšana
Vidusskolnieki	+20-30% digitālā pratība
Tehnikumi	+20-40% darba efektivitāte
Dubultgrādi	+30-50% kompleksā produktivitāte
Elite	+50-200% (inovācijas)

II. Ietekme uz POLITIKU

1. Varas kvalitātes uzlabošanās paaudžu griezumā

Elites bērni ir:

• poligloti,

• ar augstu intelektu,

• ar starpdisciplināru izglītību,

• ar MI izpratni.

Šie cilvēki pēc 25-30 gadiem ieņems:

• ministru posteņus,

• Saeimas deputātu amatus,

• augstus ierēdņu amatus,

• lielo uzņēmumu vadītāju un īpašnieku amatus,

• domnīcu pētnieku amatus,

• starptautisko organizāciju vadošos amatus.

Rezultāts:

Politiskā lēmumu kvalitāte pieaug ×3 līdz ×5.

Viņi redz:

• riska modelēšanu,

• starptautiskās attiecības,

• ekonomiskos ciklus,

• tehnoloģiju ainavu,

• drošības draudus.

2. Politiskās kļūdas samazinās par 70-90%

• lēmumi tiek pieņemti uz datiem,

• BI + MI instrumenti tiek izmantoti,

• elitārs cilvēkkapitāls saprot likumu blakus efektus.

Vecā stila politiķi (haotiski, ar emocionālu spriešanu, populisti, polituzņēmēji) paliek margināli.

3. Korupcijas līmenis samazinās

• augsti kvalificēti cilvēki mazāk pakļaujas viegli manipulējamām situācijām,

• celtās algas un konkurētspēja samazina nepieciešamību „blatam”,

• MI rīki ļauj uzraudzīt iepirkumus un shēmas.

4. Valsts pārvalde kļūst par ļoti jaudīgu struktūru

Latvija varētu sasniegt:

• Igaunijas digitalizācijas līmeni,

• Singapūras pārvaldības kvalitāti,

• Zviedrijas ilgtspēju,

• Šveices precizitāti.

Šī reforma radīs pirmo spēcīgo valsts pārvaldes eliti Latvijas vēsturē. Jaunā elite spēs audzināt nākamo eliti jau krietni labākā līmenī cauri paaudzēm uz priekšu. Šo sauc par elites replikācijas fenomenu, bet manā modelī tas notiek augstā kvalitātē, nevis, kā citās valstīs, “vājas vai viduvējās elites pašatražošana”. Latvijā mana sistēma radīs pozitīvo elites spirāli, kas šobrīd eksistē tikai visattīstītākajās pasaules valstīs (Izraēla, Singapūra, Šveice). Vidējais elites kapacitātes pieaugums vienas paaudzes laikā = ~1,7× līdz 2×.

III. Ietekme uz AIZSARDZĪBU un NACIONĀLO DROŠĪBU

1. Jauna militārā elite

Valodu + IQ + MI elite dod:

• stratēģus,

• kiberdrošības speciālistus,

• NATO līmeņa analītiķus,

• izlūkošanas speciālistus.

Tie ir cilvēki, kas:

• saprot Krieviju, Ķīnu, Irānu, Turciju u.c.,

• spēj analizēt informāciju viņu valodās,

• spēj dešifrēt datu plūsmas,

• spēj trenēt MI militārajām sistēmām.

Rezultāts:

Latvija kļūst par vienu no NATO intelektuālākajām valstīm.

2. Kiberdrošība pieaug ×10

Elites bērni (1-3%) būs:

• programmētāji,

• MI speciālisti,

• kibersardzes kodols.

Krievijas hakeru uzbrukumu efektivitāte kritīs dramatiskā tempā. Vēl jo vairāk, sitiens pretī vienmēr būs tik spēcīgs, ka vairs negribēs riskēt.

3. Militārā industrija rodas Latvijā

Augtskolas+tehnikumi + MI + inženieri var radīt:

• dronus,

• sensortehnoloģijas,

• pret-dronu sistēmas,

• dezinformācijas detektorus,

• loģistikas MI rīkus.

Šī ir milzīga eksporta nozare.

4. Stratēģiskā autonomija

Valodu elite nodrošina:

• diplomātiju 70 valodu tirgos,

• alternatīvus piegādes tīklus,

• ātru informācijas analīzi,

• dziļu sapratni par pretiniekiem.

Valsts kļūst ļoti grūti ievainojama.

IV. Sociālpolitiskais efekts

1. Sabiedrība kļūst inteliģentāka kopumā

Ar algoritmikas + valodu apmācību agrā vecumā:

• spriestspēja pieaug,

• mediju pratība pieaug,

• rezistence pret dezinformāciju pieaug,

• motivācija mācīties dzīves laikā pieaug.

2. Palielinās sociālā mobilitāte

Bērni no visām ģimenēm var iekļūt:

• valodu elitē,

• MI elitē,

• dubultspecialitātēs.

Tas samazina nevienlīdzību.

GALĪGAIS SECINĀJUMS

Mana izglītības reforma ir daļa no visaptverošās valsts transformācijas, kas:

✔ Ilgtermiņā paceļ IKP par +3% virs bāzes gadā līdz 7% izaugsmei (5% pamatplānā)

✔ Dubulto vai trīskāršo eksportu

✔ Piesaista milzīgas investīcijas

✔ Rada jaunu Latvijas politisko, ekonomisko, zinātnisko, militāro un kopumā intelektuālo eliti

✔ Samazina korupciju un kļūdainus lēmumus

✔ Padara Latviju par vienu no drošākajām NATO valstīm

✔ Padara valsti intelektuāli neievainojamu

✔ Rada pilnīgi jaunu, starptautiski konkurētspējīgu cilvēku tipu

Iespējamie kritiķu argumenti un atbildes

(1) “Pasaule pāriet uz angļu valodu - kāpēc tērēt resursus?”

• Biznesa valoda ir angļu, un arvien vairāk valstu pāriet uz angļu kā tehnisko profesionālo valodu: “Labāk ieguldīt dziļā angļu valodā un STEM, nevis 10 citās valodās.”

Pretarguments

• Angļu valoda ir darbības minimums, bet ekonomisko pārrunu priekšrocība rodas tad, kad mēs apejam starpniekus.

• Lielās valstis jau izmanto šo modeli (Francija - frankofonija, Ķīna - mandariņu ekspansija, Turcija - turku valodas telpa, Krievija - krievu valodas telpa).

• Latvija var izveidot unikālu globālo tilta modeli, kas citām valstīm nav.

• Valodu lietotāji rodamies sistēmā - kļūst par eksporta produktu (konsultanti, starpnieki, tirdzniecības pārstāvji).

• Angļu valodas loma neapšaubāmi augs, bet augs arī citas lielas valodas. Šo valodu zinātājs iegūs būtiskās priekšrocības salīdzinot ar to, kurš pārvaldīs tikai angļu valodu.

(2) Bērnu migrācija starp skolām radīs “valodu rosolu”

• “Vienā skolā bērns sācis ar japāņu, otrā - ar igauņu. Rezultāts - neko nemāk.”

• “Šo nevar standartizēt.”

Pretarguments

• Valodas centra standartus: A1, A2, B1, B2 līmeņi skaidri definēti jau sākumskolā.

• Digitālas portfeļa kartes - skolas redz precīzi, kurā līmenī bērns ir.

• Valodas grupu integrāciju, kur bērni tiek ielikti pēc prasmēm, nevis pēc vecuma.

(3) “Tas sabruks kā padomju valodu eksperimenti”

Daļa kritiķu vilks paralēles ar:

• obligāto krievu valodu,

• padomju pārāk ambiciozajām programmām.

Pretarguments

Atšķirība ir fundamentāla:

• Padomju sistēma sačakarēja gandrīz jebko, kam tā ķeras klāt,

• bet, atzīsim, krievu valodu tiešām absolūtajam vairākumam iemācīja. Vismaz kaut cik eiropeiskajās PSRS teritorijās,

• arī padomju sistēma spēja radīt vidi, lai eksaktajās jomās cilvēki sasniedz labu līmeni ja paši vēlējās iemācīties nevis “izslīdēt” cauri.

(4) “Bērniem būs pārslodze - izdegšana”

• “2-3 valodas paralēli pārkāpj bērnu psiholoģisko slodzi.”

• “Nav jēgas no tik daudz valodām.”

Pretarguments

• valodas tiek mācītas rotaļīgi sākumposmā,

• tā ir prasme, kas viegli apgūstama agrā vecumā (logopēdi un lingvisti to atbalsta),

• valodas tiek pielīdzinātas sporta treniņiem smadzenēm.

Laiks tiek efektivizēts, nevis palielināts. 2-3 valodas māca arī Šveicē un Luksemburgā. Bērni nav izdeguši.

Cik stundas vajag klāt (aptuveni):

BĒRNUDĀRZS (3-6 gadi)

Valoda	Šobrīd	Vajag
Angļu	0-0,3 h	1 h nedēļā rotaļās
Otrā valoda	0	1 h nedēļā rotaļās
Trešā valoda (vieglā ekspozīcija)	0	0,5 h nedēļā + dziesmas

VAJAG KLĀT: +2-2,5 h nedēļā

1.-3. klase

Valoda	Šobrīd	Vajag
Angļu	2 h	3 h
Otrā valoda	nav	1 h
Trešā valoda	nav	0,5-1 h (fakultatīva)

VAJAG KLĀT: +2-2,5 h nedēļā

4.-6. klase

Valoda	Šobrīd	Vajag
Angļu	3 h	3 h (ok)
Otrā valoda	2 h	3 h
Trešā valoda	nav	1 h (fakultatīva)

VAJAG KLĀT: +1-2 h nedēļā

7.-9. klase

Valoda	Šobrīd	Vajag
Angļu	3 h	3 h
Otrā valoda	2 h	3 h
Trešā valoda	nav	1 h (fakultatīva)

VAJAG KLĀT: +2 h nedēļā

10.-12. klase (vidusskola)

Valoda	Šobrīd	Vajag
Angļu	3 h	3-4 h
Otrā valoda	2 h	3 h
Trešā valoda	nav	2 h (fakultatīva)

VAJAG KLĀT: +3-4 h nedēļā

4. Kopējais papildus stundu apjoms (visai sistēmai)

Vidēji pa visiem gadiem:

+2-2,5 valodu stundas nedēļā skolēnam - sistēmas mērogā ~+15% klāt pie esošajām valodu stundām. Tas ir ļoti mērens pieaugums, ņemot vērā iegūto rezultātu (2un vairāk valodas).

(5) “Tas izmaksās miljardus”

• “Valodas skolotāju trūkst.”

• “Nepietiks naudas apmācībai.”

Pretarguments

• Ārvalstu pasniedzējus uz 2-4 gadu cikliem (kā Izraēlā STEM jomās).

• Valodu asistentus (Erasmus+, DAAD, Francophonie, British Council u.c.).

• MI tulkošanas un korekcijas rīkus, kas samazina izmaksas ×3.

Valodas skolotājs šodien ≠ valodas skolotājs 2040. Tas būs tehnoloģiju un materiālu asistēts darbs.

(6) “Tas ir ideoloģisks absurds - mēģināt būt ‘pasaules centram’”

• “Latvija grib kļūt par mini impēriju.”

• “Mums nav jāglābj Āfrika, Āzija vai Dienvidamerika.”

Pretarguments

• Valodas = eksporta industrija.

• Katrs tulks, starpnieks, līgumu sagatavotājs ir augstas pievienotās vērtības darbvietas.

• Neviens nerunā par “impēriju”; runā ir par tirgus priekšrocībām.

(7) “Realitātē tirgus šādu politiku nenesīs”

• “Pat ja bērns mācīsies japāņu, Japāna nav interesēta.”

• “Kur mēs izmantosim hausu valodu?”

Pretarguments

• ir tirgus pieprasījuma indekss, kas katru gadu atjaunojas,

• Pasaulē nav bijis precedenta, kad kaut cik lielas valodas mācīšana nenestu atdevi ilgtermiņā (ekonomiski, diplomātiski vai drošības),

• ja nu kāda valoda tiešām nebūs vajadzīga, tad tā būs 1/70 daļa no visiem bērniem. Arī pēc augstskolas varēs par valsts stipendiju apgūt citu valodu.

• noteiktās valodas kļūst par stratēģiskajām investīcijām (hindi, bengāļu, hausa, joruba, spāņu, portugāļu, ķīniešu mandarīnu u.c.).

(8) “Tas destabilizēs nacionālo identitāti”

• “Latviešu valoda tiks atstumta.”

• “Multikulturālisms mūs izšķīdinās.”

Pretarguments

• latviešu valoda ir 1. valoda,

• Latvija kļūst par valodu centru, nevis “kultūru katlu”,

• mazās valodas tieši stiprina latviešu valodu, jo bērni mācās valodu uzbūvi un strukturēšanu,

• uz latviešu valodu tiks tulkots nepieredzēti liels visdažādākās literatūras daudzums. Nacionālā identitāte vājinās tad, ja valoda nespēj aprakstīt mūsdienu pasauli. Valoda, kurā netiek tulkotas pasaules zināšanas, degradējas.

• valstis ar daudzvalodību (Šveice, Somija, Singapūra) saglabā spēcīgu identitāti.

(9) “Mēs nevarēsim nodrošināt kvalitāti, skolas kļūs nevienlīdzīgas”

• “Labās skolas būs ar spāņu/ķīniešu/japāņu, sliktās - ar igauņu/hausa.”

Pretarguments

• Valodu līmeņu standartizāciju, nevis konkrētu valodu obligātumu,

• skolām ir vienots centrālais valodu saturs, kuru nodrošina materiāli nevis skolotāji,

• MI-asistētā mācību vide nodrošina vienādu kvalitāti no Cēsīm līdz Daugavpilij.

(10) “Nebūsim Singapūra - pārcentīsimies.”

Argumentācija, ka Eiropas mazām valstīm nav jāimitē lielos modeļus.

• Singapūrā neatkarības iegūšanas brīdī 1965. gadā bija 1,9 milj. iedzīvotāju.

Kāpēc līdzšinējie “Latvijas stāsti” izgāzās vai bija nenozīmīgi? Un kāpēc mans plāns “Latvija kā Pasaules valodu puduris” strādās?

1. Tie nebija globāli unikāli

• “Zaļā Latvija” - to saka 50 valstis.

• “Dziesmu svētki” - tas ir skaisti, bet nav eksporta un ekonomikas kodols. Šo to var dabūt, mūziķu mums daudz un labi, pieliekot zināmas pūles šo nozari var attīstīt vairāk. Tikpat labi var pateikt, ka pelnīsim no profesionālā sporta. Daži nopelnīs (piem. Porziņģis). Bet valsti ar to nepacelsi.

• “Radošums” - tukšs smukvārds.

• “Latvija — tilts starp Austrumiem un Rietumiem” - to saka visi ES perifērijas reģioni.

Neviena no šīm lietām nav unikāla, tirgū ekskluzīva vai nepieciešama Pasaulei!

2. Tie nebija monetizējami

Stāstiem trūkst:

• eksportspējas,

• izaugsmes potenciāla,

• investīciju magnētisma,

• pievienotās vērtības.

Neviens investors neatbrauc tāpēc, ka “Latvija ir zaļa” vai “Latvija ir radoša”. Nebrauc arī tāpēc, ka Latvija:

• ratificējusi/denonsējusi Stambulas vai Otavas konvenciju,

• mums ir ļoti daudz sieviešu vadošajos amatos,

• ir atzītas viendzimuma attiecības.

3. Tie nebija strukturēti ilgtermiņa nišas specializācijai

Veiksmes stāsti neizdzīvo, ja:

• nav industrijas,

• nav cilvēku sagatavošanas sistēmas,

• nav 20 gadu plāna,

• nav konkrētu indikatoru.

Es piedāvāju pasaules mēroga specializāciju, nevis “mīksto PR”

Līdzīgi kā:

• Singapūra kļuva par globālu loģistikas centu,

• Igaunija — par e-valsts centru,

• Šveice — par finanšu centru,

• Taivāna — par čipu centru,

• Izraēla — par kiberdrošības centru.

Mans plāns:

Latvija — Pasaules valodu puduris!

Un to pagaidām neviens Pasaulē nedara.

2. Tas rada šūna-industrijas tipu, nevis kampaņu

• valodu skolotāju imports,

• tirgus pieprasījuma algoritmi,

• skolēnu valodu portfeļi,

• valodu akadēmija,

• partnerības ar Āfriku, Indiju, Dienvidameriku, Balkāniem,

• eksporta biroju integrācija,

• valodu programmas pirms un pēc augstskolas.

Tas ir dziļš, strukturēts, atkārtojams, eksporta balstīts modelis, nevis PR akcija.

3. Tas Latvijas stāstu padara ekonomiski nepieciešamu pasaulē

Bez Latvijas šī funkcija vienkārši neeksistē:

• Nigērija un Islande nevar komunicēt bez trešās puses.

• Brazīlija un Uzbekistāna nevar savienoties bez angļu vidutājiem.

• Japāna un Kenija var komunicēt tikai caur starpniekiem.

Es piedāvāju tirgū vietu, kuru neviens šobrīd neaizņem (zilā okeāna stratēģija).

4. Tas ir izdarāms <2 miljoniem cilvēku

Mazai valstij ir vieglāk:

• uzbūvēt izglītības reformu,

• sagatavot valodu ekspertu kodolu,

• izveidot tirgus centru,

• uzturēt kvalitatīvu nišu.

Tas nav mikroshēmu rūpnīcas 30 miljardu projekts. Tas ir cilvēkkapitāla projekts.

5. Tas ir neaizvietojams ar MI

MI attīstīsies un drīz varēs labi tulkot arī mutisko sarunu un darīt to ātri, bet nevar:

• veikt kultūras interpretāciju,

• risināt biznesa neskaidrības kultūru starpā,

• vadīt sarunu nianses,

• saprast neformālos signālus,

Neapšaubāmi MI paliks gudrāks, bet tik un tā priekšrocības darījumos būs cilvēkam, kurš pats prot gan valodu, gan kultūru bez MI palīdzības. Tieši valodu + kultūras + tirgu savienotāji ir nākotnes izcila profesija.

6. Tas rada paliekošu ekonomiku 30+ gadiem

Tās nav īslaicīgas politiskas iniciatīvas.
Tā ir:

• eksporta industrija,

• izglītības industrija,

• diplomātijas industrija,

• konsultāciju industrija,

• tulkošanas/interpretācijas industrija,

• dubultgrādu un trīs svešvalodu kombinācija dod speciālistus, kas var savienot dažādus tirgus un nozares.

Tas ir pirmais reālais Latvijas ekonomiskais “mega-produkts”.

Vēlreiz – plāns ir:

• unikāls pasaules mērogā

• skaidri monetizējams

• rada konkrētu industriju

• balstās izglītībā, nevis reklāmās

• ir ilgtermiņa un eksportspējīgs

• padara Latviju par globālu mezglu

• ir saprotams (valodas + tirgi)

• iedod misiju un identitāti mazai nācijai

(11) “Valodas nav prioritāte - ir veselība, drošība, algas.”

Populistisks “pārbīdes arguments”.

(12) “Žēl bērnus - šis ir utopisks eksperiments.”

Spiediens caur emocionāliem vēstījumiem. Kādreiz Mārtiņa Lutera aicinājumu visiem bērniem iemācīt lasīt arī dēvēja par utopisku eksperimentu. Vēl 19. gs. Latvijas laukos daudzi apsmēja ideju, ka visiem bērniem jāiet skolā. Bērnus tiešām žēl, jo līdz šim šāda līmeņa izglītība netika nodrošinātā.

(13) “Programma ir elitāra, bērnu šķirošana!”

Pretarguments:

• Mēs nedalām bērnus “labajos” un “sliktajos” — mēs palielinām katra bērna potenciālu. Ir spējīgāki, kuru talanti ir jāattīsta (pie tam dažādiem bērniem ir dažādi talanti), un ne tik spējīgi, kuri jāpievelk.

• Talantu programma aptver tikai 10-20 %, bet ~100% bērnu saņem krietni labāku pamata izglītību: labāki skolotāji, labāki mācību materiāli.

• Somija, Singapūra, Izraēla rāda: ja gribi pacelt visus, jāpaceļ arī augšējā (elites) latiņa.

• Latvijā jau šobrīd pastāv elitāras skolas un bagāti cilvēki arī suta savus bērnus ārzemju skolās — manai programmai nav sakara ar bagātību, ja bērns ir talantīgs, tad viņa spējas ir jāattīsta, neatkarīgi no vecāku rocības.

Vienlīdzība izglītībā nozīmē tiesības uz spējām atbilstošu slodzi, nevis vienādas prasības visiem. Cilvēku kognitīvās spējas sadalās nevienmērīgi.

• elites programma traumē vidējo bērnu.

• parastā programma degradē augstas spēju bērnus.

• vienāda sistēma nodara kaitējumu abiem.

• Ja ideoloģija konfliktē ar faktiem → vainīga ir ideoloģija.

• Ja sistēma ignorē atšķirības → tā nav taisnīga, bet slinka.

• Ja valsts neattīsta un neizmanto spējīgākos maksimāli → tā pati sev nogriež nākotni.

Mums pastāv atsevišķas programmas bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, t.s. bērni ar speciālām vajadzībām. Un šis programmas jāpaplašina, lai palīdzētu bērniem savus trūkumus kompensēt, pašiem pelnīt un dzīvot patstāvīgi. Piem. bērni ar kustību traucējumiem var būt par labiem programmētājiem, ar redzes traucējumiem – par masieriem. Augstais IQ arī ir speciālā vajadzība. Bērniem ar ļoti augstu kognitīvo potenciālu ir specifiskas izglītības vajadzības, kas, ja tās netiek apmierinātas, rada disproporcionālus zaudējumus gan pašiem bērniem, gan valstij. Savukārt šo vajadzību mērķtiecīga apmierināšana var dot nesamērīgi augstu ilgtermiņa pienesumu sabiedrības attīstībai. Valsts nedrīkst sajaukt vienlīdzību ar vienādību. Vienādība iznīcina gan vājos, gan spēcīgos. Diferencēšana ļauj katram dot maksimumu.

Patiesība šeit nav nežēlīga. Stulba ir izlikšanās, ka atšķirību nav!

(14) “Tas ir eugenikas ceļš!”

Pretarguments:

• Mēs neizmantojam nekādu ģenētisku atlasi — tikai spējas, mācību sasniegumus un motivāciju.

• Tieši pretēji — talantīgi bērni no nabadzīgām ģimenēm beidzot tiks pie pasaules līmeņa iespējām.

• Skandināvijā, Singapūrā un Izraēlā šāda talantu attīstība nav uzskatāma par diskrimināciju — tā ir investīcija sabiedrībā.

(15) “Militarizācija!”

Pretarguments:

• Tieši Izraēla, Somija un Singapūra pierāda: moderna valsts = drošība + talanti + tehnoloģijas.

• Dienests tiek definēts kā R&D, kiberdrošība, medicīna, tehnika, nevis tikai “lodes un ierindas mācība” (lai gan šaušanas pamati visiem jāzina).

• Šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos “ja būsim mīksti, tad mūs aprīs”.

(16) “Talanti aizbrauks!”

Pretarguments:

• Programma paredz vai nu 1-2 gadu NBS/LV R&D darbu, vai 4-6 gadu atstrādāšanu Latvijā, kas sakrīt ar augstāko izaugsmi.

• 90 % talantu paliek tajā valstī, kur saņem stipendiju, praksi un darba vietu.

• Latvija pirmo reizi kļūs par augsti apmaksātu darba tirgu, kas piesaista, nevis atgrūž.

• Sanāk, ka kritiķi jau apriori postulē, ka latviešiem jābūt maksimāli stulbiem, tad viņi neaizbrauks. It kā mūsu stulbeņi ar nepabeigto pamata izglītību nebrauc lasīt zemenes Lielbritānijā. Visas valstis, kuras mērķtiecīgi ieguldīja izglītībā (Īrija, Somija, Igaunija, Singapūra, Dienvidkoreja) piedzīvoja izaugsmi. Arī Latvijā cilvēks ar attiecīgām kvalitātēm var nopelnīt ļoti labi. Var būt viņš uz kādu brīdi aizbrauks pastrādāt ārzemēs, bet atvedīs līdzi investīcijas un vērtīgu pieredzi. Šobrīd viens otrs talantīgais brauc prom, jo šeit nav vides, kur attīstīties. Mēs radam vidi!

(17) “Vadoņi pašu bērniem radīs elitāru sistēmu, kur varēs tikt pa kukuļiem un pazīšanos”

Pretarguments:

Kukuli var mēģināt dot un pazīšanos izmantot, bet bērns bez atbilstošām spējām elites programmu neizturēs.

(18) “Ja tas ir tik labi un unikāli, kāpēc citi to nedara?”

Pretarguments:

• Attīstītajām valstīm (piem., Somijai, Īrijai) šāda programma nav kritiski nepieciešama – tās jau ir atradušas savu vietu pasaules ekonomikā ar citiem instrumentiem.

• Mazāk attīstītās valstis bieži:

  • neiedomājas tik tālu,

  • nevelk institucionāli un finansiāli,

  • vai arī politiski nespēj pārdot programmu, kas nedod tūlītējas vēlēšanu dividendes.

Taču vēsture rāda, ka Igaunija sevi par e-valsti pasludināja laikā, kad vēl bija nabadzīga, nevis bagāta, tā apzināti meklēja savu nišu, jo tai nebija citu acīmredzamu priekšrocību. Tolaik šī niša bija brīva. Es mēģinu darīt tieši to pašu Latvijas gadījumā. Šī niša – sistemātiska daudzvalodība kā ekonomisks instruments globāli šobrīd ir brīva.

(19) “Mēs neprotam neko digitalizēt.”

Pretarguments:

Manā pamatplānā ir aprakstīta IT iepirkumu reforma.