Sabiedrība
ir aktualizēta diskusija par civilo aizsardzību un pašvaldību
lomu tajā http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/pirmos-seminarus-par-pasvaldibu-ricibu-arkartas-gadijumos-riko-latgale-un-pieriga.a123098/
bet
pēc vairāku dalībnieku atsauksmēm vēl palika daudzi neatbildētie
jautājumi, tāpēc nolēmu apkopot Ukrainas pieredzi šai jautājumā
un sagatavoju savu uzmetumu pašvaldību rīcībai gatavojoties
dažāda veida krīzēm, sākot ar plūdiem un beidzot ar hibrīd-
vai konvenciālo karu. Nepretendēju uz absolūto patiesību un gala
vārdu. Vēl jo vairāk, ceru šis būs viens no pirmajiem vārdiem,
lai raisītu publisko diskusiju par pašvaldības rīcību krīzes
situācijā un sagatavošanas pasākumiem. Šobrīd
neaprakstīšu Šveices, Somijas vai Izraēlas sistēmu, kur katrs
zin kur skriet un kas darāms, bet aprakstīšu dažas steidzamākās
lietas, ko pat nabadzīgākā pašvaldība
var paveikt samērā ātri.
Pirmkārt
ir vajadzīga alternatīvā apziņošanas sistēma, gadījumam, ja
ierastā sistēma nedarbosies. Šobrīd viss balstās uz parastajām
tālruņa un mobilo sakaru līnijām. Arī speciālo dienestu
radiosakari atkarīgi no stacionāriem sakaru torņiem. Vienīgie,
kam ir no stacionārās infrastruktūras puslīdz neatkarīgie
sakari, ir bruņotie spēki, bet saprotams, ka viņu kapacitāte būs
stipri nepietiekoša krīzes gadījumā, nemaz nerunājot par
karadarbību, kad militārie sakari kalpos savam tiešajam mērķim.
Tātad ārkārtas dienestiem jūsu pašvaldībā būs vajadzīgas
civilās rācijas, kas ir savietojamas starp dažādiem dienestiem.
Pērciet rācijas uzreiz gan sev, gan municipālai policijai, gan
zemessardzei, gan mediķiem, gan ugunsdzēsējiem. Dažām vadošām
amatpersonām iegādājieties satelittālruņus. Būtu gan vēlams
visas valsts mērogā vispirms vienoties par izmantojamo operatoru,
piem. IRIDIUM vai INMARSAT, jo sarunas viena tīkla ietvaros būs
vienkāršākas un arī lētākas, nekā dažādos tīklos.
Neaizmirstiet, ka kādu laiku var nebūt elektrības, bet rācijas ir
jāuzlādē. Ukrainā viss civilo sakaru zudums bija katastrofa vārda
tiešajā nozīmē. Rācijas bija vai nu prokrieviskiem spēkiem vai
nu proukrainiskiem sabiedriskajiem aktīvistiem - brīvprātīgajiem.
Valsts pārvalde kādu laiku bija paralizēta bez civiliem sakariem
ar pašvaldībām.
Otrkārt
ir vajadzīga informācijas ievākšanas un apstrādes sistēma.
Vajadzīgie uzticami brīvprātīgie, kuri novēros situāciju un
ziņos nesakropļojot un neinterpretējot redzēto vai dzirdēto.
Principā Latvijā ir šāda pieredze no Atmodas laika un 90./91.
gadu notikumiem, kad bija brīvprātīgie, kuri situāciju novēroja
un ziņoja. Sameklējiet to laiku aktīvistus un izrunājiet ar
viņiem. Viņu pieredze nebūs tiešā veidā piemērojama, bet
pavisam noteikti noderēs! Ukrainā viss notika ļoti līdzīgi.
Kamēr kaut cik strādāja parastie sakari, tika plaši tika
izmantots Zello (programma viedtālrunim http://zello.com/)
konferences zvans, pēc tam civilās rācijas. Tātad mums vajag
brīvprātīgos ar rācijām un transportu (pamatā automašīnām,
bet der gandrīz viss no velosipēdiem līdz lidmašīnām), kuri
dežurēs uz maiņām. Vajadzīgas CCTV kameras atslēgas punktos
(lielie ceļi, krustojumi, laukumi u.c.) ar drošiem datu pārraides
kanāliem un autonomo barošanu. Vajadzēs štābu, gan lokālu
pašvaldības līmenī, gan valsts līmenī, kas visu liks kopā un
plānos turpmākas darbības. Štābiem jābūt mobiliem un tiem nav
jāatrodas pašvaldības administrācijas telpās, kas būs viens no
primāriem mērķiem gan karaspēkam, gan nemierniekiem, gan
diversantiem.
Treškārt
nepieciešama informācijas izplatīšanas sistēma ar ko mēs
informēsim mūsu sabiedrību un Pasauli par šeit notiekošo.
Vajadzīgi žurnālisti, kuri pēc informācija saņemšanas dosies
paši (iespējams bez uzdevuma un finansējuma) uz notikumu vietām
un fiksēs situāciju lai izplatītu to tālāk. Dzīvojam
informācijas laikmetā un informācijas kara apstākļos.
Pašvaldībām nepieciešami vairāki alternatīvie kanāli/profili:
pirmkārt tīmekļa vietnes, otrkārt Zello kanāls (kamēr civilie
sakari strādā), treškārt vietējais radio (pēdējie divi gan
valsts, gan atsevišķi katrā pašvaldībā). Varētu pat apsvērt
domu par valsts/pašvaldības finansējumu iedzīvotājiem iegādāties
ar rokas ģeneratoru un/vai saules baterijām uzlādējamos
radioaparātus, piem.
http://www.amazon.com/Et%C3%B3n-SCORPION-Portable-Multi-Purpose-Digital/dp/B003BYRKI2
Sevi cienošiem žurnālistiem jābūt aprīkotiem ar
satelītsakariem, lai varētu operatīvi izvietot tīmeklī
informāciju par notiekošo arī tād, ja nestrādās Internets.
Jābūt pārvietojamiem rezerves radio raidītājiem. Kamēr sakari
strādā, jābūt brīvprātīgajiem, kuri operatīvi ziņos par
situāciju sociālos tīklos, vēlams dažādās valodās. Šādas
grupas jāveido savlaicīgi pirms krīze ir sākusies.
Ceturtkārt,
nepieciešami brīvprātīgie kārtības sargi, glābēji un mediķi.
Zemessargu, ugunsdzēsēju, mediķu un policistu visur nepietiks.
Krīzes situācijā šo struktūru noslodze pieaugs vairākkārtīgi.
Brīvprātīgo kārtības sargu apmācības līmenis būs zems, bet
veikt pagastmājas vai pārtikas noliktavas apsardzi ar bisi vai
gāzes pistoli tie varēs. Brīvprātīgie glābēji un (piemēram)
pensionētie mediķi varēs dalīt pārtiku, izvietot bēgļus un bez
pajumtes palikušos, sniegt medicīnisko palīdzību. Brīvprātīgo
darbu jākoordinē un jāvada savlaicīgi sagatavotiem pašvaldības
darbiniekiem.
Nepieciešams
obligātā kārtā visās darbavietās un mācību iestādēs veikt
instruktāžu par rīcību ārkārtas situācijās par šādām
tēmām: 1) obligātais evakuācijas somas saturs, 2) kā evakuēties
un uz kurieni, 3) kā iekārtot māju ja paredzama karadarbība/krīze,
4) kādi krājumi jāveido u.c. viss ir praktiski jārāda. Jāizveido
mācību video, pamācības un infografiku latviski par atbilstošo
tēmu. Pašvaldību struktūrām jārīko mācības! Lai pārbaudītu
gatavības pakāpi un veikt nepieciešamās korekcijas. Bez mācībām
sistēma nestrādās, jo pēdējā brīdī atklāsies tās trūkumi,
kas netika paredzēti! (Ukrainā arī plāni bija skaisti sarakstīti,
bet krīzes situācijā visu bija jāveido no sākuma). Jārīko
mācības, pēc tam jāveic mācību analīzi, jāfiksē nepilnības
un jāplāno nepilnību novēršanu. Kā piesaistīt cilvēkus
brīvprātīgo kustībai? Piedāvāju šādu variantu: vienā
pašvaldībā, kurā rīkojam mācības, sabrauc citu pašvaldību
civilās aizsardzības komisiju un komandu locekļi, kuri tēlos
civiliedzīvotājus. No citiem bataljoniem atbraukušie zemessargi
var patēlot zaļos cilvēciņus. Pēc kāda laika jārīko mācības
jau citā pašvaldībā savlaicīgi iepazīstinot to ar iepriekšējo
mācību laikā izdarītiem secinājumiem.
Jāizveido
patvertnes vai jāplāno, kādas ēkas tiks tām pielāgotas un
materiālo rezervju krājumi. Atliktās piegādes no komersantiem
nestrādās, jo komersantiem būs izdevīgāk izbeigt līgumu nekā
to pildīt un arī piegādes var būt traucētas ne tikai fizisko
šķēršļu dēļ, bet arī tādēļ, ka partneri pieprasīs 100%
priekšapmaksu! Ja sāksies krīze piegādātāji nebrauks, pazudīs
un negribēs riskēt, jo kravas ir jāapsargā pret marodieriem un
laupītājiem. Krīzes situācijā transporta komunikācijas būs
pārslogotas. Noliktavas jāveido pēc iespējas tuvāk patērētājam.
NVO, kuru mērķis ir labdarība jābūt gataviem riskēt un vest
palīdzību arī uz visādā ziņā nedrošiem reģioniem.
Pašvaldībās jābūt sarakstiem ar tiem cilvēkiem, kas atteicās
no evakuācijas vai nevar evakuēties.
Daži
teikumi par aicinājumiem “netracināt tautu” un “necelt
paniku”. Tieši negatavība, nezināšana, laika un treniņa
trūkums rada paniku. Informācijas trūkums rada ažiotāžu un liek
cilvēkiem rīkoties NEPĀRDOMATI. Iracionālā un destruktīvā
apdraudētības sajūta sabiedrībā pāriet, kad sabiedrībai
skaidro kas apdraud, kā apdraud un māca, kā izvairīties no
apdraudējuma. Ukrainā labs piemērs ir Dņepropetrovska, kur
vietējie oligarhi (kuri nebūt nav paši lojālākie valsts
pilsoņi), saprata, ka ar separātistiem un viņu saimniekiem
"sarunāt" neizdosies un sparīgi ķērās pie iedzīvotāju
organizēšanas. Ja sākotnēji bijušas bailes, tad pēc dažām
nedēļām skaidrojoša darba, sabiedrība vairs neuztvēra karu
paniski. Noskaņojumu "kas tagad būs" un "nu viss
pagalam" nomainīja nostāja "ja moskaļi nāks - lai nāk,
mēs zinām kā tas izskatīsies un mēs pratīsim ar to tikt galā".
Kad apdraudējumu un riskus izprot un informē par pretlīdzekļiem,
tad apdraudējums vairs neliekas tik baiss, tas arvien vairāk sāk
līdzināties ikdienas nepatikšanām, tādām kā sniega vētra
utml.
Jānis
Ratkevičs
