Šobrīd pasaulē
vērojama zināma krīzes stabilizācija un kritums daudzās valstīs ir apstājies.
Izdarīt pāragrus secinājumus gan nevajadzētu, jo nav zināms vai šī
stabilizācija būs ilgtermiņa vai arī tā ir tikai valdību īstermiņa monetārās
ekspansijas rezultāts. Latvijā diemžēl nav vērojamas pazīmes, ka ekonomika
pārstrukturētos ilgtspējīgai attīstībai. Latvijas valstības rīcība šobrīd
diemžēl ir vērsta uz īstermiņa problēmu risinājumiem, jeb „ugunsgrēku dzēšanu”,
nevis problēmas cēloņiem.
Pēc autora
domām svarīgākie mērķi Latvijas ilgtermiņa attīstībai būt trīs: panākt
demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, it sevišķi latviešu vidū; panākt lai
darbspējīgie iedzīvotāji nepamet valsti labākas dzīves meklējumos; likt pamatus
ekonomikas ilgtermiņa attīstībai. Minēsim galvenos darbus šo mērķu
sasniegšanai.
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošanai nepieciešams diferencēt sociālo nodokļa likmi tādā mērā,
lai vecākiem līdz ar bērnu skaita pieaugumu, ienākumi uz vienu ģimenes locekli
nemazinātos. T.i. katram cilvēkam nevis tikai jāuzkrāj kapitāls vecumdienām,
bet arī jāizaudzina nākoša darbinieku paaudze. Nodokļa diferenciācijai jāskar
arī darba devējus, lai darba devējam nebūtu izdevīgi diskriminēt cilvēkus,
kuriem ir bērni. Arī darba devējam jārūpējas lai izaugtu jaunā darbinieku
paaudze. Nodoklis jādiferencē tik tālu, kamēr būs sasniegts rezultāts – stabils
iedzīvotāju skaita pieaugums.
Lai it sevišķi
uzlabotu latviešu tautas (šeit un turpmāk autors, minot latviešus domā arī
līvus), ka represijās cietušās tautas demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, ir
nepieciešams atbalstīt represijās cietušās dzimtas vecākus ar bērnu pabalstiem.
Pabalstiem jābūt pietiekošiem lai ar laiku atjaunotu represiju rezultātā
radušos cilvēku zaudējumus. Pirmkārt ir atbalstāmi nacionālās pretošanās
kustības dalībnieki un viņu ģimenes, līdzīgi kā tas tiek darīts šobrīd ar
karadarbības zonās kritušajiem Latvijas karavīriem.
Lai panāktu
darbspējīgo iedzīvotāju palikšanu Latvijā nepieciešams ievest patriotisko
audzināšanu visās Latvijas skolās jau no pirmās klases. Šis ir ilgtermiņa
mērķis un tūlītējos rezultātus nenesīs. Bērniem ir jāiemāca, ka grūtības ir
jāpārvar, nevis no tām jābēg. Latvija pēc pirmā pasaules kara gulēja gruvešos,
bet uzstādījums skolās bija „Tev jāmācās lai kalpotu Latvijai”. Šobrīd
sabiedrībā esošais uzstādījums „Tev jāmācās lai izdevīgi sevi pārdotu darba
tirgū” praksē nozīmē „mācies un tev labi samaksās par darbu un nav būtiski kāds
(arī nelikumīgs un amorāls) un kur šis darbs būs”.
Jaunajām ģimenēm ir jāpiedāvā iegādāties nekustāmais īpašums uz valsts garantētā kredīta ar ļoti zemām procentu likmēm. Cilvēkam rodas cita attieksme pret valsti un zemi, ja viņš jūtas kā saimnieks, kuram šeit kaut kas pieder. Šis pasākums daļēji palīdzēs risināt arī demogrāfisko problēmu un atdzīvinās būvniecības nozari. Dabīgi mājokļiem jābūt pēc iespējas tipveida un labiem no energoefektivitātes viedokļa.
Būtiska
problēma krīzes laikā ir kredītu nepieejamība uzņēmējdarbībai, it sevišķi
laukos. Šis problēmas risināšanai ir maksimāli jāpiesaista iekšējie resursi. To
varētu veikt caur krājaizdevu sabiedrībām. Krājaizdevu sabiedrības pieder
vietējam kapitālam un aizdevumus dot saviem biedriem, līdz ar to kredīti ir
ievērojami drošāki un peļņa neaizplūst uz ārzemēm. Vietējie vislabāk zina
vietējās īpatnības un piešķirot kredītus ņem vērā vietējās vajadzības un
attīstības perspektīvas, vietējiem svarīga ir teritorijas līdzsvarotā attīstība
ilgtermiņā, nevis liela īstermiņa peļņa. Ir jālikvidē nevajadzīgi ierobežojumi,
kas uzlikti krājaizdevu sabiedrībām salīdzinot ar bankām, piem. nepieciešams piešķirt
tiesības būt par atbalsta fonda līdzīpašniekiem, pašvaldībām būt krājaizdevu
sabiedrību biedriem, atvērt norēķinu kontus un izdot maksājumu kartes. Valstij
jāfinansē krājaizdevu sabiedrību vajadzībām nepieciešamā programmnodrošinājuma
ar atvērto kodu pielāgošana Latvijas normatīviem aktiem aptuveni Ls 50 000
apmērā. Valstij jādod ilgtermiņa aizdevums aptuveni 1 milj. Ls apmērā uz zemām
procentu likmēm krājaizdevu sabiedrību darbības uzlabošanai. Pozitīvs piemērs
šai ziņā ir mūs kaimiņvalsts Lietuva.
Lai sakārtotu
parādu piedziņas kārtību ir jāpieņem atbilstošs likums, kas arī kredītiestādēm
liktu būt līdzatbildīgām par krīzi.
Lai nepieļautu
krīzes atkārtošanos tādos pašos mērogos, kredītiestādēm jāatļauj izsniegt
patēriņa kredīti tikai par tādu naudas summu, par kādu ir izsniegti kredīti
uzņēmējdarbībai.
Uzņēmējdarbības
vides uzlabošanai ir jāpārstāj aplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli investīcijas
uzņēmuma paplašināšanā, izglītībā un zinātnē. Pozitīvi vērtējama Ekonomikas
ministra iniciatīva noteikt fiksēto gada nodokli pašnodarbinātām personām un
mazajiem uzņēmumiem. Citi priekšlikumi uzņēmējdarbības minēti šeit http://www.em.gov.lv/images/modules/items/inzin.doc
Svarīgi lai ir politiskā griba un prasme tos īstenot.
Ilgtspējīgai
ekonomikas attīstības jau labu laiku tiek norādīts (arī oficiālajos valdības
dokumentos un varas partiju programmā) nepieciešamība Latvijā veidot ražotnes
ar augsto pievienoto vērtību. Pagaidām tas pieliek lozungu līmenī un
finansējums zinātnei Latvijā ir viens no zemākiem Eiropā jau ilgus gadus.
No Latvijas
Zinātnes padomes priekšlikumiem zinātnes prioritārām nozarēm 2010.-2013. gadam (http://www.ljza.lv/uploads/file/files/PriorVirzAanotacijas_LZP.doc
) autors izvēlētos sekojošos: jauni nanostrukturālie, daudzfunkcionālie
materiāli un nanotehnoloģijas, atjaunojamo bioloģisko un enerģijas resursu
apguves tehnoloģijas (sevišķi svarīgs punkts Latvijas atkarības samazināšanai
no importētiem energoresursiem), informātika un signālapstrādes tehnoloģijas.
Pēc autora uzskatiem šim sarakstam varētu pievienot kosmosa un
robottehnoloģijas. Šis nozares Latvijā ir vēl ļoti maz attīstītas, bet turpmāko
40 gadu laikā piedzīvos strauju izaugsmi.
Lai augstāk
minētās nozares sekmīgi attīstītos ir jāsakārto valsts atbalsta politika
patentēšanas jomā un patentu izmantošanas tiesības. Zinātnei ir jāpiešķir 3% no
IKP jau nākošgad! Prioritāro zinātņietilpīgo nozaru jau veiksmīgi strādājošiem uzņēmumiem ir jāpiešķir liels valsts atbalsts: valsts
apmaksātie zinātniskie pētījumi, speciālistu sagatavošana, patentēšana. Jauniem
šo nozaru uzņēmumiem ir jānodrošina vieta tehnoloģiskajos parkos.
Visām šīm
aktivitātēm ir nepieciešami prāvi naudas līdzekļi, kurus varētu iegūt nodrošinot
papildus ieņēmumus un ietaupot esošos līdzekļus.
Papildus ieņēmumus varētu gūt, ieviešot lielu nekustāmā īpašuma nodokli nerezidentiem, grezno un dārgo nekustāmo īpašumu īpašniekiem, kā arī lielo zemes platību īpašniekiem, kuri neizmanto savus īpašumus saimnieciskai darbībai. Valstij nepieciešams vienoties ar oligarhiem, kuri savus īpašumus ieguvuši ne sevišķi legālā un pavisam nelegālā ceļā 90-tajo gados, par izlīgumu ar sekojošiem noteikumiem: 1) oligarhi deklarē visus savus īpašumus, tas skaitā ārzemēs, 2) oligarhi apsolās turpmāk neveikt jaunos pārkāpumus, 3) oligarhi atsakās no jebkādas ietekmes uz politiku (arī no prezidenta neformālām vēlēšanām zoodārzā), 4) atkarībā no valstij nodarītiem zaudējumiem pēc individuālās vienošanās ar prokuratūru vienojās par atlīdzības summu valstij, 5) valsts garantē turpmāku tiesisko neaizskaramību, ja netiek pārkāpti augstāk minēti punkti. Kā pozitīvu piemēru šādai pieejai var minēt Īriju 80-to beigās 90-to sākumā.
Ļoti lielu naudas
ietaupījumu dos vienotās publiskās pārvaldes elektroniskās informācijas aprites
sistēmas ieviešana. Ikvienam iedzīvotājam ir jāpiešķir identifikācijas karte ar
elektronisko parakstu. Katram iedzīvotājam internetā tiek veidots personīgais
profils sistēmā, izskatīties tas varētu kaut vai kā e-pasta profils vai
draugiem.lv saskarsme. Pirmkārt tiktu nodrošināta saziņa starp visām publiskās
pārvaldes iestādēm, ātra un lēta. Visu datu bāžu savienošana likvidēs
situācijas, kad lai saņemtu kaut ko no vienā iestādē ir jāgriežas citā iestādē.
Cilvēkam būs iespēja visus savus darījumus ar publisko pārvaldi nokārtot
tiešsasaistē (izņemot lietas, kuras objektīvi nevar izdarīt neklātienē). Šādas
sistēmas ieviešana arī krietni atvieglos uzņēmējdarbību.
Ja šie darbi būs prioritārie, tad
kā būs ar pārējiem? Atbilde – pārējām tiks tas, kas paliks pāri. Skarbi, bet
citas izvēles nav.
Partijas „Visu Latvijai!”
programmas izstrādes koordinators
Jānis Ratkevičs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru