Par darāmajiem darbiem Aizsardzības resorā

Daudzi diskutē. No arī mani 5 centi no dīvāna par tēmu.

Sauszemes spēki  

1. Būtiski ir pabeigt pilnas personāla un bruņojuma komplektācijas sauszemes spēku brigādes izveidi, vadoties pēc brigādes paredzētā štata (table of equipment). Tātad arī ar pretgaisa aizsardzību un reaktīvo artilēriju. Šobrīd kājnieku brigāde nokomplektēta aptuveni pa 2/3 personāla ziņā un iespējams vēl vairāk atpaliek paredzētā bruņojuma ziņā. Jāpanāk vienošanos, ka brigādei nepieciešamo, bet NBS trūkstošo bruņojumu uzdāvina vai aizdod sabiedrotie uz jebkādiem īpašiem noteikumiem, galvenais lai tie ir a) izvietoti Latvijā, b) pieejami apmācībai, c) piegādāti nekavējoties. Kājnieku brigādei jābūt regulārai kājnieku vienībai, kuras sastāvā ir PD karavīri un VAD karavīri. Brigāde nedrīkst balstīties uz ZS spējām (šobrīd 3. bataljons no ZS, pie tam nenokomplektēts).
2. Latgalē dislocētais PD bataljons, atjaunotais Krasta aizsardzības bataljons un citas vienības būs ekvivalents otrai kājnieku brigādei. Latvijai optimāli ir turēt pastāvīgā gatavībā divas kājnieku brigādes (pēc RAND aplēsēm vismaz vienu mehanizēto) un mobilizācijas rezervē 10 brigādes (50 tūkst.), t.sk. vienu mehanizēto. Sākumā jābūt vismaz divām kājnieku brigādēm rezervē. Ir jāpanāk, ka bruņojumu nodrošina sabiedrotie un nekavējoties.

Ja ir jāizšķiras par prioritātēm, tad esmu par kvalitāti un pēc tam kvantitāti. Citiem vārdiem, kamēr neesam pilnvērtīgi nodrošinājuši (piesātinājuši) esošās vienības, piem. ar nakts optiku, transportu, droniem un citu ekipējumu, izveidojuši vismaz 20% galveno komponenšu rezerves (overstructure), tikmēr nevajag formēt jaunās vienības. Zemessardzes bataljonu skaits (un vispār ZS struktūra) optimizējams dažus pārveidojot par rotu atbalsta punktiem, jo daudzu bataljonu štābu un personāla komplektējums tālu atpaliek no paredzētā štata.

 

Citi darbi:

3. Mobilizācijas rezerves sagatavošana jāveic pilnvērtīgi, atvaļinot rezervē katru VAD apakšvienību ar ieroču un ekipējuma uzkrāšanu, lai mobilizācijas gadījumā tos varētu mobilizēt jau saliedētā sastāvā. Visdrīzāk nav nepieciešama rezerve Jūras un Gaisa spēkos, jo kara gadījumā tie netiks būtiski palielināti un esošo iztrūkumu varēs segt ar atvaļinātajiem profesionālā dienesta karavīriem. Iespējams arī ar kādiem mobilizētajiem no citiem spēku veidiem un no civilā sektora.

Primārais ir personāla sagatavošana, ekipējumu var nopirkt vai piegādāt sabiedrotie samērā ātri, bet karavīrus mums palīgā sūtīs manāmi lēnāk. 

Lai no VAD atvaļināmā apakšvienībā būtu jaunākie komandieri, tie jāgatavo ievērojami ilgāk par parasto karavīru. Manā skatījumā, labākā ir Izraēlas metode, kur nākamos komandierus kā potenciālos līderus izraugās no kareivju vidus, tad sūta uz instruktoru skolu, daļa atbirst instruktoru skolas līmenī, tad kursu izgājušie dien ar nākamo iesaukumu. Instruktoru daļa aiziet rezervē, savukārt labākos no instruktoriem izvēlās rezerves virsnieka kursam. Lai iegūtu rezerves virsnieka pakāpi, augstākai izglītībai jau jābūt vai pakāpe tiek iegūta pēc augstākās izglītības pabeigšanas. Protams, šāda sistēma nevar darboties bez ievērojamiem bonusiem rezerves instruktoriem un virsniekiem.

Vēl jo vairāk, pirmkārt rezerves virsnieki un otrkārt instruktori jāgatavo savlaicīgi. Ja ir virsnieki un instruktori, tad apdraudējuma periodā var iesaukt pilnīgi neapmācītus cilvēkus, pēc dažiem mēnešiem virsnieki un instruktori no tiem izveidos kaut cik lietojamu spēku. Savukārt instruktorus un virsniekus ātri sagatavot nav iespējams un ir ierobežots cilvēku skaits, kas tos spēj gatavot.

Analoģiski ar virkni specialitāšu, kas nav komandieri, bet kam nepieciešama ilgstošāka izglītība. Piem. medicīnas personālam, sakarniekiem. Arī šos speciālistus jāgatavo laicīgāk par parastajiem karavīriem. Viens no variantiem būtu noteikt profesijas, kur šāda sagatavošana būtu obligāti. Piem. visiem sporta treneriem, ieskaitot fitnesa trenerus un medību vadītājus, masieriem u.c. obligāti jāiziet paramediķu apmācība. Piem. Latvijā ir ap 5 tūkst. dažāda līmeņa sertificēto sporta treneru, kas ir pietiekami aptuveni 50 tūkst. lielu spēku komplektēšanai.

Manā skatījumā, nav efektīvs modelis, kur mēs izdzenam cauri pamatapmācībai lielu daudzumu cilvēku, kuriem kara gadījumā nebūs komandieru.

Būtiski jāpārskata attiecības ar šobrīd rezervē esošajiem instruktoriem un virsniekiem. No tiem jāveido Aktīvo rezervi uz līgumu pamata, jo nav citas normatīvās bāzes. Aktīvās rezerves virsniekiem un instruktoriem ir jāpiedalās mācībās atbilstoši specialitātei, ilgāku laiku nekā šobrīd paredz normatīvie akti un katru gadu nevis reizi piecos gados (un tad vēl, ja iesauks). Vispār mobilizācijas rezerves sakārtošanai jāveltī īpaša uzmanība, šobrīd tā ir ne tikai mazskaitlīga, tā ir nepieņemami slikti organizēta (tā ir atsevišķa saruna).

4. Denonsēt vai vismaz uzlikt moratoriju Latvijas dalībai Otavas konvencijā par pretkājnieku mīnu aizliegumu vismaz daļā par pretkājnieku mīnu iepirkšanu, ražošanu un glabāšanu. Krievija un ASV to nav parakstījušas un ratificējušas vadoties no savām drošības interesēm. Kara gadījumā tik un tā visa teritorija ar Krievijas pretkājnieku mīnām tiks nosēta, bet mēs zaudēsim iespēju izmantot ļoti lētu, efektīvu un iedarbīgu aizsardzības līdzekli.
5. Zemessardze nav pielīdzināma Sauszemes spēkiem un nevar pildīt to uzdevumus. Zemessardze var uzturēt zināmu karavīra sagatavotības līmeni, bet nevar to izveidot apmācības ceļā, jo nevar nodrošināt pilnīgu un nepārtrauktu programmu katram zemessargam, vēl jo vairāk nevar izveidot saliedētu vienību lielāku par vadu/rotu. Ir politiski jāatzīst, ka Zemessardze spēj pildīt atbalsta funkcijas regulārajam karaspēkam. Tas izpaustos, ka darbība vada-rotu kaujas grupās ar uzdevumu kavēt pretinieku, novirzīt to mums izdevīgos koridoros un īstenot partizānu cīņu.
6. Šī brīža steidzamās vajadzības, ko var risināt ātri:
   1. Iegādāties piesātinājumam pietiekamā daudzumā Starlink sakaru terminālus, kas ir ļoti droši un nenoslāpējami sakari. Orientējoši līdz rotas līmenim. Šobrīd mācībās 50% no komandām notiek pa mobilo tālruni.
   2. Iegādāties transportu. Jebkādus puslīdz derīgus apvidus auto. Vēlams vienādus un unificētus. ZS jābūt ar ko braukt. Skat. milzīgu pieprasījumu pēc apvidus transporta Ukrainā.
   3. Izstrādāt Shared dronu analogus un izveidot aizsardzību kritiskai infrastruktūrai pret šāda veida droniem.
   4. Piesātināt vienības ar FPV tipa kamikadze tipa droniem.

 

Zemessardze

1. Zemessardzes bruņojums un ekipējums ir glabājams pamatā decentralizēti. Zemessargu dzīves vietās un slepenās, apsargātās noliktavās. Visi zināmie Zemessardzes stacionārie objekti ir primārie uzbrukuma mērķi un to apsardze pat šobrīd nav adekvāta apdraudējumam. Aviācijas (t.sk. dronu) un artilērijas (t.sk. raķešu) trieciena gadījumā arī daudzskaitlīga apsardze nelīdzēs. Pretgaisa aizsardzības objektiem gandrīz nav un pretdronu aizsardzība var cīnīties labākajā gadījumā pret civilajiem huligāniem.
2. Zemessargiem jābūt plašām iespējām trenēties un paaugstināt kvalifikāciju individuāli. Arī VIENKĀRŠI bez garās birokrātijas pieteikt šautuvi vakaros vai nedēļas nogalēs, lai trenētos šaut, poligonu vai valsts mežus citām nodarbībām. Ja jāizmanto jebkura iespēja, kad zemessargam tāda ir. Risinājums no valsts puses ir atbalstīt militāros, militāri-tehniskos sporta veidus (praktiskā šaušana, kravas un apvidus automašīnu vadīšana ekstremālos apstākļos, radioamatierisms, dienesta kinoloģija, daivings, aviomodelisms u.c.) ar uzsvaru uz masveidību nevis augstiem sasniegumiem.
3. Paaugstinātās gatavības ZS vienību izveide no sezonas strādniekiem, kuri trenējas vairākus mēnešus gadā (ASV pieredze daļai Nacionālās gvardes vienību).
4. Izlūkošanas pienākumi ZS. Šobrīd mēs neizmantojam lielu ZS potenciālu informācijas iegūšanai par situāciju valstī. Zemessargi pārstāv plašus iedzīvotāju slāņus un spēj izzināt ļoti daudz.

 

Jūras spēki

Prioritārie virzieni turpmākai attīstībai.

1. Bezpilota lidaparāti un peldlīdzekļi, kas var būtiski samazināt jūras patrulēšanas izmaksas.
2. Jūras mīnas un autonomās mīnas-torpēdas. Ja iespējams, nelieli bezpilota peldlīdzekļi, kas spēj šādas mīnas izlikt. Kara gadījumā mūsu flote var tikt iznīcināta jau ostās un var nepagūt izlikt mīnas. Iespējams kopīgs iepirkums ar igauņiem, viņiem jūras mīnas jau ir.
3. Pretkuģu raķešu kompleksi . Kā noprotu, ir pieņemts lēmums par kopīgu iepirkumu ar igauņiem. Raķešu sistēmu apkalpošanai būs jāatjauno Krasta aizsardzības bataljons. Pretkuģu RK spējas iegūšana ir nopietna politiska svira, jo sadarbībā ar Zviedriju Latvija var ietekmēt (slēgt) kuģošanu Baltijas jūras centrālajā un Ziemeļu daļā.
4. Mīnu kuģu flotile. Jāizvērtē vajadzība un iespēja veidot jūras zemessargu vienības no civilo kuģu īpašniekiem un attiecīgi tos pielāgot, lai apdraudējuma gadījumā izliktu jūras mīnas. Jānovērš JS uzdevumu dublēšanos ar IeM RS.
5. Iespējams piesaistīt zemessargu vienības, kam ir savi kuģi, lai tie drīzāk būs piesaistīti kā atbalsts konkrētai ZS vienībai, JS vajadzētu koordinēt procesu. Piem. daļu zvejnieku kuģu var izmantot mīnu izlikšanai.

 

Gaisa spēki

1. Potenciāli nopērkamie ASV Black Hawk glābšanas - transporta helikopterus apgādāt ar moduļiem, kas spēj tos padarīt par triecienhelikopteriem kā to dara Lietuva. Kopējā pieeja – mums var būt mazāk platformu nekā kaimiņiem, bet tām jābūt tikpat kvalitatīvam, jo situācijas saspīlējuma gadījumā pieaudzēt kvantitāti ir vieglāk nekā kvalitāti (protams, ja piegādes vispār būs iespējamas).
2. Mums ilgtermiņā ir jāiet uz savas vai vismaz Baltijas līmenī esošās gaisa policijai izveidi. Mana cieta pārliecība, ka mums ir nepieciešama sava gaisa policija vai vismaz kopīga gaisa policijas Baltijai (iedzīvotāju skaits līdzīgs Somijai, kurai ir 68 iznīcinātāji)! Tas ir valsts suverenitātes jautājums! Kamēr mūs sargā citi, viņi rīkosies pēc savu valdību norādījumiem. Piem. kur garantija, ka Ungārijas gaisa spēki mūs sargās?
3. Lidlauku pieejamība. Papildspēku nogādei uz Baltiju, NATO vajadzēs ievērojamu skaitu lidlauku. Tāpēc Lielvārdes lidlaukam jābūt atbilstošas kvalitātes, Rīgas un Liepājas lidostām, Ventspils lidlaukam jābūt pielāgotam. Jāatjauno Daugavpils lidosta. Tāpat jādomā par Jelgavas un Jēkabpils lidlauku atjaunošanu, vismaz vietas rezervēšanu Cēsu lidlaukam. Lidlauku pieejamība ir būtiska tehniskai izglītībai kopumā. Vienlaikus lidlaukiem vienmēr jābūt mīnētiem, lai tos nevarētu izmantot ienaidnieks pēkšņa uzbrukuma gadījumā. Nepieciešams izmantot citu valstu pieredzi attiecībā uz šoseju posmu pielāgošanu izmantošanai skrejceļa vajadzībām apdraudējuma vai kara gadījumā. 
4. Iespējams piesaistīt zemessargu vienības, kam ir savi lidaparāti, lai tie drīzāk būs piesaistīti kā atbalsts konkrētai ZS vienībai, GS vajadzētu koordinēt procesu.

 

Citas lietas

1. Jāvienojas par optimālo finansējuma sadalījumu. Visdrīzāk 1/3 personālam, 1/3 citiem uzturēšanas izdevumiem un 1/3 iegādēm/spēju attīstībai. Iespējamais sadalījums starp spēku veidiem: GS- 20%, JS- 20%, SzS – 40%, citi/centrālās struktūras– 20%.
2. Personālā maksimums jārēķina atbilstoši pieejamam finansējumam (~1/3 no kopējā). Atalgojumam jābūt atbilstošam darba tirgum. Zemākas kvalitātes cilvēku darba rezultāti izmaksās dārgāk. Piem. ja sakaru inženieriem privātajā sektorā maksā 3 tūkst. euro, tad arī atbilstošam NBS sakaru speciālistam jāmaksā 3 tūkst. Speciālo spēku karavīriem jāmaksā 2x lielāka alga nekā citos spēka veidos.

5. Ir bijusi kritika par to, ka AM par daudz tērē jaunbūvēm. Līdz šim valda tendence būvēt kapitālu apmācības infrastruktūru. Jāvienojas par optimālo finansējuma sadalījumu starp infrastruktūru, bruņojumu un cilvēkresursiem. Mans viedoklis – pieejai jābūt sabalansētai ar uzsvaru uz personāla sagatavošanu. Trenēties vasarā var arī dzīvojot teltīs, ziemā - moduļu kazarmās un pašu būvētās blindažās (reālistiskāk, tuvāk kara apstākļiem), ieročus var nopirkt/dabūt no sabiedrotajiem samērā ātri, bet personāla gatavošana (it sevišķi jaunāko komandieru un virsnieku) ir ilgs process.
6. Prioritāte – tās struktūras, kuras pilda kaujas uzdevumus (karo) formālā miera (aukstā kara) laikā jau šobrīd – izlūkošana, pretizlūkošana, kiberoperācijas, psiholoģiskās un informatīvās operācijas, elektroniskā karadarbība. Mums nepieciešamas savas ofensīvās kiberspējas. Integrētā Kiber, Intel, Psyops, EW vienība. Līdz ar HIMARS un tālās darbības dronu iegūšanu, nepieciešams veidot multi-vides efektu vienību (ASV - Multi-Domain Effects Battalion (MDEB) jeb vecais nosaukums - Intelligence, Information, Cyber, Electronic Warfare and Space (I2CEWS)). Mums nepieciešams savu ASV Echelon (tehniskās izlūkošanas programma) analogs. Iespējams ciešā sadarbībā ar Igauniju, Lietuvu, Poliju un Ukrainu. 
7. Esmu par sabalansētu finansējuma palielināšanu AM un IeM. Ja aizsardzībai plānojam 4%, tad arī iekšlietām jābūt 4%. Vienlaikus šiem procentiem nav jābūt mazākiem kā Lietuvā un Igaunijā.
8. NBS jābūt būtiskam inovāciju virzītājam. Vajadzīgs Izraēlas Talpiot (tehniskās jaunrades vienība) analogs. Ir zināmi iedīgļi ZPIIC formā pie ZS, bet jāizveido pilnvērtīga PD un VAD struktūra ar ZS kā atbalstu. Vajadzīgs AM un NBS galvenais inženieris pie nodrošinājuma struktūras.
9. Piegādes ķēžu drošība – munīcija un tās komponentes, sprāgstvielas, mīnas un virkne citu preču jāražo un jāglabā uz vietas Latvijā.
10. Ne tikai Zemessardzei, bet arī regulārajiem spēkiem jāveido slēpto un slēpti apsargāto decentralizēto noliktavu tīkls, jo kara gadījumā, vismaz sākotnēji, centralizētā apgāde var nebūt iespējama. Jārēķinās, ka NATO pilnvērtīgai iesaistei vajadzēs trīs mēnešus un vēl trīs mēnešus, lai izspiestu Krievijas spēkus no Baltijas.
11. Prioritārs virziens – lētās komerciālās autonomās/bezpilota platformas, kas pēc pielāgošanas spēj iznīcināt krietni dārgāku ienaidnieka tehniku. Jārēķinās, ka mūsu karavīram jāstājas pretī 70x lielākam pārspēkam un 40x lētāk.
12. Līdz šim valsts pārvaldē Latvijā tas nav darīts– talantu piesaistes projekts AM. Līdzīgi Izraēlas Psagot programmai. Apmaksājam sagatavošanas kursus Latvijas pilsoņiem, kuriem ir potenciāls iestāties Pasaules top5 augstskolās, studiju apmaksa, stipendija ar nosacījumu, ka vismaz pieci gadi pēc studijām ir jānostrādā AM vai jādienē NBS. Jādomā par atbalstu īpaši apdāvinātiem bērniem.
13. Nepieciešams panākt vienošanos un izveidot vienotu komandvadības sistēmu Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem (primāri – regulārajiem spēkiem) un sabiedroto spēkiem, kas atrodas Baltijā. Ļoti būtiski ir panākt vienošanos par NATO bruņojuma, munīcijas un ekipējuma glabāšanas bāzēm (kaut vai ar viņu pašu apsardzi), nodrošinot NBS apmācībai visas glabājamās nomenklatūras paraugus. Sadarboties militārās izstrādēs un iepirkumos Baltijā. Prioritāri ar Poliju, jo tā var kļūt par, iespējams, vienīgo Baltijas valstu militārās drošības garantu.
14. Atbalstīt militāros un tehniskos sporta veidus un tehnisko daiļradi, jomās kas nepieciešamas valsts aizsardzībai, veidojot to kā valsts pasūtījumu. Kaut kas līdzīgs PSRS laiku DOSSAF. Orientēšanās mums jau diezgan populāra. Praktiskai šaušanai arī jākļūst par nacionālo sportu līdzīgi kā tas ir Šveicē. Jāatbalsta (nodrošinot nepieciešamo ievirzi) auto-moto, radio, robotikas, dienesta kinologu, izplētņlēkšanas, daivinga, airsoft u.c. amatieru pulciņus vai NVO.
15. Cīņa pret spiegiem. - Piedāvāt vienu milj. euro ārvalstu kadru izlūkošanas darbiniekiem, ja viņi padosies komplektā ar liecinieku aizsardzības programmu kādā no sabiedroto valstīm, piem. ASV, Kanādā, Austrālijā. Analoģiskā prēmija tiem, kuri palīdzēs šādas personas atklāt. Izmantot melu detektorus personāla pārbaudei. Visus zemessargus un AM civilos darbiniekus pakļaut lojalitātes pārbaudei analoģiski PD karavīriem.
16. Izveidot Izraēlas Havatzalog programmas analogu analītiķu sagatavošanai. 
17. Jādiskutē par dažu vienību atrašanās vietu maiņu. Alūksnes kājnieku skola atrodas pārāk tuvu Krievijas robežai, savukārt Cēsu Instruktoru skola atrodas Gaujas nacionālajā parkā, kas ierobežo zemes izmantošanu. Iespējamās citas vietas – Skrunda, Dobele, iespējams jāatjauno Zvārdes poligons. Iespējamas jaunās vietas. Principam jābūt – bāzes vieta pie poligona, lai minimāls laiks paietu ceļā.

Šobrīd brīva piekļuve Ādažu bāzei, kur izvietoti ļoti daudzi sabiedroto karavīri, rada lielus drošības riskus. Kadagas ciemats un apkārtne būtu jāpadara par ierobežotās pieejamības teritoriju (kara pilsētiņu), kur piekļuve notiek tikai ar caurlaidēm. Ar NBS nesaistītiem cilvēkiem, kuri tur dzīvo, jāpiedāvā pārcelšanas pabalsti.

17. Dzimumneitrālas fiziskās sagatavotības prasības kaujas vienībās. Ja sieviete vēlās tādās dienēt, tad ik gadu jāspēj izpildīt fiziskās sagatavotības normatīvu prasības, kas ir obligātas un vienādas visiem. Izņēmumi – aģentūra, kur sievietes nepieciešamas maskēšanas nolūkos.
18. Jāsāk gatavot labi apmācītas un konspirētas Gladio tipa vienības, kurām būs jāsāk strādāt Latvijas teritorijas okupācijas gadījumā. Viņu primārie mērķi – izlūkošana un vietējo kolaborantu likvidācija.
19. Rezerves bāze NBS jāizveido arī Polijā, lai NBS vienības, kas atkāpsies, varētu pārgrupēties, veikt papildināšanu un pārapgādi. Turpat arī valdības rezerves komandpunkts ar krājumiem, kas ļautu darboties arī Latvijas okupācijas gadījumā.
20. Jāatbalsta karavīru tālākapmācība nepieciešamajās specialitātēs, tai skaitā augstākās izglītības iegūšanā. Specialitātēs, kur Latvijā nav apmācību iespēju, mūsu cilvēki jāsūta sabiedroto labākajās skolās. Ilgstoši dienējušajiem PD karavīriem vairākus gadus pirms atvaļināšanas jāsastāda pārkvalifikācijas un re-integrācijas civilajā sabiedrībā plāns. Amata konkursos AM padotības iestādēs rezerves karavīriem (instruktoru un virsnieku pakāpēs) jābūt priekšrocībai.
21. Ilgstoši dienējušajiem rezerves karavīriem pēc atvaļināšanas no dienesta var sniegt atbalstu caur zemes un kredītu piešķiršanu, ja tie apmetās tiešas austrumu robežas tuvumā un paliek dienēt rezervē vai Zemessardzē. Vislabākie robežas sargi ir cilvēki, kuri blakus robežai dzīvo un strādā.
22. Privātās militārās kompānijas. – Oficiāli jāatļauj to reģistrācija un darbība. Protams, veidot varēs tikai mūsu akceptēti un pārbaudīti cilvēki. Pretējā gadījumā daļa atvaļināto izvēlēsies strādāt citu valstu kompānijās, tātad arī nodokļus atstās tur un Latvijai zūd viena no ietekmes svirām starptautiskajā drošības jomā. Atvaļinātie latviešu karavīri latviešu uzņēmumā nozīmē arī apmācītu, prasmes uzturošo rezervi.
23. Nepieciešams objektīvs vērtējums mūsu militārajām spējām, tāpēc regulāri tiks piesaistīti sabiedroto eksperti, lai monitorētu mūsu vienību sagatavotības līmeni. Nepieciešama NBS vienību regulāra (piem. reizi piecos gados) starptautiskā sertificēšana par atbilstību un gatavību veikt kaujas uzdevumus plānos paredzētajā veidā. Vietējā sertifikācija pēc definīcijas nevar nodrošināt objektivitāti.
24. Attieksme pret Eiropas Savienības armiju. - ES nav jādublē NATO funkcijas, bet ES varētu uzņemties militārās atbalsta funkcijas, kuras NATO Eiropā visdrīzāk neuzņemtos - policejiskās operācijas frontes aizmugurē vai katastrofu rajonos, civilā aizsardzība utml.
25. Organizatoriski un strukturāli nodalīt izlūkošanas un pretizlūkošanas dienestus AM, pretējā gadījumā sanāks viena virziena hipertrofēšana uz otrā rēķina. Militārā izlūkošana šobrīd notiek tikai augstākajā (ministrijas) līmenī, operatīvajā un taktiskajā līmenī vienībām nav juridiskā ietvara, apmācīta personāla un aprīkojuma, kas nepieciešams militārās izlūkošanas veikšanai kaujas apstākļos. Militārai izlūkošanai NBS ir nepieciešams audits par gatavību veikt kaujas uzdevumus miera un kara laikā, struktūru un nodrošinājumu. Prioritāte šim uzdevumam ir ļoti augsta.
26. Atbilstoši RAND pētījumiem Baltijas sekmīgai aizsargāšanai papildus pašas Baltijas 6 brigādēm (pie tām trīs mehanizētām), jābūt arī 6 sabiedroto brigādēm (no tām trīs mehanizētās) ar gaisa un jūras komponentes atbalstu. Tā kā visdrīzāk lielāku NATO klātbūtni par vienu brigādi katrā dalībvalstī panākt neizdosies, tad jācenšas panākt, ka Baltijā tiek noglabāts bruņojums un ekipējums 6 brigādēm. Pārvietot karavīrus pie tehnikas varēs krietni ātrāk nekā karavīrus kopā ar tehniku.
27. Jāuzlabo Baltijas loģistiskā pieejamība, tai skaitā ar sabiedroto atbalstu. Attīstāmas ostas, lidlauki, sauszemes ceļi virzienā Dienvidi-Ziemeļi, Rail-Baltica. It sevišķi uzlabojama Suvalku koridora caurlaides spēja.
28. Aprīkojuma universalizācija. Ja mēs pērkam/būvējam Patria bruņumašīnas, tad vēlams arī transportu iegādāties no somu Sisu ražotāja un panākt maksimālu mezglu universalizāciju (lai skrūves no krava auto derētu bruņutransportierim). Lielākas iegādes vēlams veikt Baltijas līmenī.
29. Patriotiskai audzināšanai jānotiek modernajos mediju kanālos. Ir jārada datorspēles (t.sk. mobilā tālruņa un planšetes spēles) vai esošo spēļu modifikācijas, galda spēles, papildinātās un virtuālās realitātes materiāli par Latvijai būtiskiem notikumiem. Mums par savu vēsturi jāstāsta pašiem, pretējā gadījumā to darīs citi.
30. Pieredzes pārņemšana. Mūsu pārstāvjiem pastāvīgi jābūt Ukrainā līdz operatīvā virziena štābam ieskaitot un jāpārņem pieredze. Kibervienībai un informatīvo operāciju struktūrām jāstrādā ar Ukrainas kolēģiem jau šobrīd. Pēc kara nepieciešams visos līmeņos pieņemt dienestā NBS Ukrainas kara veterānus pieredzes nodošanai.
31. Izmaksāt karavīra amata algu nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem par visiem pretošanās gadiem atbilstoši mūsdienu karavīru algām. Analoģiski izmaksāt kompensācijas kritušo nacionālās pretošanās kustības dalībnieku radiniekiem.
32. Tā kā AM ir pietiekoši daudz IT un būvniecības iepirkumu, tad nepieciešams pašiem valsts pārvaldes štatā algot cilvēkus, kuri var uzrakstīt tehnisko specifikāciju un būt pilnvērtīgi pasūtītāja pārstāvji (product owner).

 

 

Normatīvais regulējums

1. Aizsargekipējums civilajiem. Oficiāli jāatļauj tirgot privātpersonām augstākā aizsardzības līmeņa bruņuvestes un ķiveres. Tie noderēs apšaudes gadījumā.
2. Zemessargiem jāatļauj iegādāties garstobra ieroči (Lietuvas piemērs), kas šobrīd pieejami tikai ar mednieka licenci.
3. Jāprecizē 42. Satversmes pants. Prezidentam nav jāieceļ kāds atsevišķs bruņotā spēka virspavēlnieks. Komandēt jāturpina NBS komandierim. Valsts prezidents kara laikā var nomainīt NBS komandieri, ja uzskata to par nepieciešamu. Arī kopumā jāprecizē komandvadības ķēde, pilnvaras un atbildības kara gadījumā. Piem.
4. Jāatgriež iespēja valdībai pieņemt noteikumus ar likuma spēku laikā, kad Saeima nespēj pildīt savus pienākumus.
5. Parlamentārajiem sekretāriem jābūt ministru vietniekiem. Apdraudējuma gadījumā viņus var evakuēt ārpus valsts un viņi paliek par emigrācijas valdību gadījumā, ja valdība tiek iznīcināta vai saņemta gūstā.
6. Atsevišķi likumā jāatrunā, ka arī okupācijas gadījumā Latvijā turpina darboties Latvijas likumi un jebkuru var sodīt par to pārkāpšanu pēc teritorijas atbrīvošanas. Jānosaka, ka jebkurš kolaboracionists kļūst par personu ārpus likuma un jebkuram ir tiesības to fiziski likvidēt bez tiesiskām sekām. Vēl jo vairāk – likvidētājs pēc teritorijas atbrīvošanas iegūs kolaboranta īpašumu. Tāpat leģitīmi ir uzbrukumi kolaboracionistu mantai.
7. Kara tiesu likuma pārstrāde – šobrīd tas neatbilst realitātei. Kaut kādu iemeslu dēļ ir doma vispārējo tiesu vietā vai paralēli veidot Kara tiesas kara laikā. Priekš kam? Kara laikā visas tiesas turpina savu darbu teritorijās, kur civilā vara ir. Kara tiesas ir speciāls gadījums teritorijās, kur civilās varas vairs nav vai vēl nav. Attiecīgi šajās vietās frontes iecirkņa komandieris vai garnizona komandantam jāizveido kara tiesa.

 

Citu ministriju kompetencē esošās lietas, kas ir būtiskas valsts aizsardzībai un ko nepieciešams iekļaut citu ministriju rīcības plānos

1. Skolās ieviest sporta stundas 1,5 stundas garumā (ar visu pārģērbšanos, dušām, iesildīšanos, atsildīšanos) katru dienu. Jaunieši jau tāpat kustās par maz. Infrastruktūras nepietiekamība nav faktors. Sportot var ārā jebkādos laika apstākļos. Jāiemāca vispārējā fiziskā sagatavošana, ierindas mācība, peldētprasme (ja nav baseina, tad vasarā atklātā ūdenstilpnē), slēpošana, tūrisma un izdzīvošanas pamati, norūdīšanās.
2. Skolas vecuma bērniem jābūt bez maksas pieejamām ārpusskolas nodarbībām vispārējai fiziskais sagatavošanai un specializētām nodarbībām prasmju attīstībai, kas būs nepieciešamas dienestam: tuvcīņa, orientēšanās, tūrisms, auto, moto, robotikas, radio amatieru u.c. nodarbības.
3. Būtiski ir laicīgi sagatavot apvidu un infrastruktūras aizsardzības vajadzībām. Pašvaldību teritoriju plānojumi būtu jāsaskaņo ar AM. Visai būtiskai infrastruktūrai jāparedz iznicināšanas plāns. Pašvaldībām un citām struktūrām skaidri jāzina kā veidot aizsprostus (meliorācijas aizdambēšana, koku sagāzumu veidošana, ceļu pārrakšana un aizšķērsošana). Pie potenciālajiem ienaidnieka virzīšanas maršrutiem jāsaliek paletes ar šņabi.
4. Lielajās pilsētās komunikācijas izvietot tehnoloģiskajos tuneļos, ko kara gadījumā var izmantot kā ejas pilsētu aizstāvjiem. Paralēli izveidot tīklu no nocietinātajiem pagrabiem, ko izmantos kā ugunspunktus, pazemes noliktavām, štābiem, medpunktiem. Mums jāspēj noturēt Rīgu vismaz trīs mēnešus līdz NATO papildspēku pienākšanai. Mariupole ar 400 tūkst. iedzīvotāju pirms kara un apmēram 10 tūkst. karavīru turējās gandrīz trīs mēnešus.
5. Jāizveido organizētā personāla rezerve visās specialitātēs, kas būs nepieciešamas krīzes gadījumā: policijā, civilās aizsardzības komandas, cilvēki ar medicīnas izglītību u.c.
6. Noteikt par obligātu izietu militāro dienestu vai dienestu zemessardzē noteiktu profesiju pārstāvjiem. Piem. apsardzes darbiniekiem, šaujamieroču īpašniekiem.

Palīdzība Ukrainai

Piedāvāju sadalīt četros palīdzības veidos. Pirmajai prioritātei izpildoties, atlikušo summu var sadalīt līdzīgi pa pārējiem trīs veidiem.

1. Pirmā prioritāte - atbrīvošanās no sava novecojošā ekipējuma/tehnikas (ne tikai aizsardzības resorā, bet arī valsts un privātajā sektorā kopumā), kas tiktu nodots Ukrainai.

Aizsardzības resorā jāpaskatās, kas mums no vecā ekipējuma un tehnikas ir palicis, ko mēs paši varētu paātrināti nomainīt. Privātā sektorā arī šis tas palicis, piem. ir acīm redzams, ka privātajā sektorā joprojām tiek diezgan plaši lietoti PSRS laiku ceļamkrāni un traktortehnika. Piedāvājam dotāciju privātajiem jaunās tehnikas iegādei, pretī paņemot veco un sūtot to uz Ukrainu.

2. Otrais veids, ne prioritāte, bet pēc kārtas. - Latvijas lendlīzes programma Jāpieņem attiecīgs likums ko var izmantot ne tikai palīdzībai Ukrainai, bet plašāk. Konkrēti šobrīd pielietot Ukrainai. Lendlīzes būtība ir materiāls aizdevums ko mēs piešķiram kādai valstij ar nosacījumu, ka tas jāsāk atmaksāt ar noteiktu gadu pēc kara beigām par iznīcinātām vērtībām un jāatgriež tas, kas nav iznīcināts. Piem. atmaksā jāsāk trešajā gadā pēc kara beigām un jāatmaksā 20 gadu laikā.

Par šo naudu varētu iegādāties Latvijā vismaz daļēji ražoto produkciju vai pakalpojumus. Tātad lielākā daļa naudas paliktu mūsu ekonomikā. Preču un pakalpojumu saraksts pirms tam tiktu izveidots un Ukraina varētu no tā izvēlēties. Uzņēmumi AM pieteiktos un varētu saņemt akceptu iekļaušanai lendlīzes programmā. Piem. dronu un patronu ražotāji, ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji.

3. Trešais veids ir iespēja paņemt no lendlīzes programmas ar 100% atmaksu apmaiņa pret trofejām. Lai mēs sekmīgi varētu iemācīties cīnīties pret krievu tehniku, mums ir jāiegūst tās paraugi (ne obligāti 100% darba kārtībā esošie). Šai gadījumā trofejas varētu apmainīt pret vērtības ziņā lielāku guvumu. Piem. vienu T-90 tanku varētu iemainīt pret pieciem Patria bruņutransportieriem.
4. Eksporta un investīciju garantijas Latvijas uzņēmumiem, kas ienāk Ukrainas tirgū, veido tur filiāles vai kopuzņēmumus, pilnībā vai daļēji nopērk Ukrainas uzņēmumus. Prioritāri jāskatās uz augsti tehnoloģisko uzņēmumu iegādi, tai skaitā aizsardzības sektorā. Šai gadījumā Latvija sniegtu garantijas Latvijas uzņēmumiem, ne obligāti 100%, ka neveiksmes gadījumā, zaudējumi tiks segti. Piemēram, Latvijas kokapstrādes uzņēmums izveido filiāli Ukrainā. Ja uzņēmums tiek sabombardēts, tad Latvijas valsts kompensēs 80% no zaudējumiem.

Paralēli sarunās par palīdzības apmēriem nepieciešams definēt arī savas intereses Ukrainā, ko var prasīt pret atbalsta palielinājumu. Piemēram, mēs varētu prasīt saviem kokapstrādes uzņēmumiem tiesības bez papildus muitas izvest noteiktu daudzumu neapstrādātās koksnes, lai kompensētu izejvielu piegādes apturēšanu no Krievijas un Baltkrievijas. T.i. tiesības Latvijas uzņēmumiem pirkt, vest un pārstrādāt koksni tāpat kā Ukrainas uzņēmumiem Ukrainā uz vietas. Tāpat varētu būt ar tiesībām iegūt gāzi, iegādāties lauksaimniecības zemi u.c.

 

1

Latvijas kiberdrošības stiprināšanas priekšlikumi

Kiberdrošība

NBS 

1. Prioritāte – tās struktūras, kuras "karo" jau šobrīd – izlūkošana, pretizlūkošana, kiberoperācijas. Mums nepieciešamas savas ofensīvās kiberspējas. Integrētā Kiber, Intel, Psyops, EW vienība. Mums nepieciešams savu Echelon analogs. 
2. NBS jābūt būtiskam inovāciju virzītājam. Vajadzīgs Izraēlas Talpiot un Unit8080 analogs. Vajadzīgs AM un NBS galvenais inženieris.

 

 

Vispārēji

 

1.       “Zero trust security” jeb nulles ticamības politika.

Esošās situācijas apraksts.

Arvien vairāk ierīču tiek pastāvīgi pieslēgti globālajam tīmeklim. Arvien vairāk lietotņu izmanto mākoņu pakalpojumus. Arvien vairāk tiek izmantotas mobilās lietotnes. Līdz ar to vairs nevar paļauties uz tradicionālo perimetra aizsardzību.

Nepieciešamā rīcība.

Nepieciešams pāriet uz obligātu autentifikāciju ierīču un lietotāju līmenī, lai katra ierīce, katra lietotne un katrs lietotājs tiek autentificēs valsts iestāžu tīklos un lietotnēs un neautorizētās ierīces/lietotnes/lietotāji netiek pielaisti. Vēlams ar “dzelzisko” (hardware) atslēgu. Kā variants – atslēga ir mobilais tālrunis.

 

Pentagon to unveil zero-trust cyber strategy https://www.defensenews.com/cyber/2022/11/08/pentagon-to-unveil-zero-trust-cyber-strategy/

 

2.       eID kā universāls 2 faktoru identifikators. Dalība FIDO ("Fast IDentity Online") alianse (https://fidoalliance.org/)

Esošās situācijas apraksts.

Šobrīd mūsu vietējās sistēmas izmanto eID, bet mēs ikdienā lietojam ļoti daudz vispārējā lietojuma programmu, piem. to pašu Windows, kam nav Latvijas eID atbalsta. Līdz ar to jāizmanto vai nu citu pakalpojumu sniedzēju dzelziskā identifikācija, piem. Yubikey, Feithian, Google titan key u.c. vai nu jālieto mazāk drošie līdzekļi. Ja Latvijas eID paliek par standarta identifikatoru, tad visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejams universāls eID identifikācijas rīks, kas strādātu ar ļoti plašu privāto risinājumu klāstu, kaut vai ar gmail.

Nepieciešamā rīcība.

LVRTC kā eID atslēgu nodrošinātajam veikt darbības, lai eID tiktu iekļauts FIDO atbalstīto rīku klāstā.

3.       eID čipā integrētās šifrēšanas atslēgas. Publisko atslēgu repozitorijs.

Esošās situācijas apraksts.

Šobrīd Latvijas eID nav integrētas individuālās šifrēšanas atslēgas kā tas ir piem. Igaunijā. Līdz ar to nav arī pieejas unikālai atslēgai ko var izmantot dažādās lietotnēs savas informācijas šifrēšanai.

Nepieciešamā rīcība.

Integrēt eID šifrēšanas atslēgas.

4.       SPF, DKIM, DMARC un MTA-STS e-pastu drošībai.  Iespēja fiziskām un juridiskām personām iegūt karti ar šifrēšanas un paraksta atslēgām kā arī izmantot sekundārās ģenerētās atslēgas ar eID karti. Lai pasargātu citus saņēmējus un sava uzņēmuma vai organizācijas reputāciju, būtiski ir nodrošināt iespēju citiem pārliecināties par saņemtā e-pasta autentiskumu, ja tas izsūtīts jūsu uzņēmuma vai organizācijas vārdā, kā arī liegt iespēju trešajām pusēm izsūtīt šādus e-pastus. Šeit izmantojamas DMARK, SPF, DKIM un MTA-STS tehnoloģijas.

      

Esošās situācijas apraksts.

E-pastu standarta risinājumi nenodrošina saņēmējam pārliecināties par nosūtītāja identitāti. E-pastu var relatīvi viegli viltot. Kaitnieks var izlikties par citu personu un lūgt saņēmējam veikt kaitniekam nepieciešamās darbības, piemēram atsūti datora paroli vai veikt pārskaitījumu uz bankas kontu. 

Nepieciešamā rīcība.

Tiešās valsts pārvaldes iestādēm SPF, DKIM un DMARC izmantošanu noteikt par obligātu. Iespējams arī daļai privāto noteikt šādu prasību. Piem. ja privātai sūta informatīvās vēstules klientiem.

 

DNSSEC izmantošanas paplašināšana.

Esošās situācijas apraksts.

DNSSEC (Domain Name System Security Extension, domēna vārdu sistēmas drošības paplašinājums) ir domēna vārdu sistēmas drošības paplašinājums, kas nodrošina DNS (Domain Name System) datu autentifikāciju un ļauj pārliecināties, ka DNS atbildes saturs nav mainīts. Proti, tas ļauj pārliecināties, ka lietotājs iet tieši uz to lapu, kuras adresi viņš ir ievadījis. Bez DNSSEC parakstīta domēna vārda lietotājs var tikt novirzīts uz kaitnieku vietni, kur var notikt personas datu zādzība (ja nozagta maksājumu informācija, tad arī naudas zādzība), uzstādīta ļaunatūra utt.

Nepieciešamā rīcība.

Ieviest DNSEC kā obligātu prasību visu valsts iestāžu (ieskaitot pašvaldības un valsts/pašvaldību kapitālsabiedrības) domēniem. Privātajiem domēniem noteikt prasību par obligātu, ja domēns veic jebkādu datu ievākšanu par lietotāju, izvieto maksājumu informāciju (piemēram, publicē bankas kontu) vai nosūta lietotājam sīkfailus (cookies).

5.       Papildus šifrēšanas līmenis mobilajām saziņas aplikācijām, piem Signal. Arī iespēja ģenerēt eID lietotnē un publisko atslēgu repozitorijs.

Esošās situācijas apraksts.

Standartā Signal izmanto mobilajā ierīcē ģenerētos standarta šifrēšanas sertifikātus. Tos ir iespējams nozagt, ja kompromitēta ierīce.

Nepieciešamā rīcība.

Tā kā Signal ir atvērtā koda lietotne, tad to ir iespējams viegli integrēt ar citām aplikācijām, kur būtu iespējams lietot personīgās atslēgas. Līdz ar to var ziņojumiem pievienot vēl vienu šifrēšanas slāni, kas būtiski apgrūtinās uzlaušanu, jo jāuzlauž jau arī tās šifrēšanas atslēgas, kuras ir piem. eID kartē. Var pievienot arī parakstu ziņojumiem, kas ļaus saņēmējam pārliecināties par sūtītāja identitāti.

 

6.       Lielākais drošībai – SIM kartes ar iestrādāto paraksta sertifikātu un šifrēšanas atslēgām.

Esošās situācijas apraksts.

Šobrīd mobilais eID Latvijā balstās uz serverī ģenerētiem sertifikātiem, kas nav tik droši kā eID kartes sertifikāti, kurus nozagt ir nesalīdzināmi grūtāk.

Nepieciešamā rīcība.

Integrēt paraksta un šifrēšanas sertifikātus SIM kartēs (līdzīgi kā šobrīd Igaunijā).

7.       EID kā universāla RFID piekļuves karte.

Esošās situācijas apraksts.

Šobrīd dažādām iestādēm darbinieku un apmeklētāju kontrolei nepieciešams ieviest savas RFID kartes vai līdzīgi risinājumi. Daļu tas attur, daļa pret to izturas pavirši, ir sarežģīti piešķirt piekļuvi personai, ja tai nav iedota kāda pieejas karte (vai cita veida tokens).

Nepieciešamā rīcība.

Paplašināt eID funkcionalitāti, lai to varētu izmantot kā universālo piekļuves karti. Šāda karte vienmēr ir pie personas. Personai pieeju iedot ir viegli ievadot sistēmā personas datus, tālāk sistēma paņems nepieciešamās publiskās atslēgas no LVRTC servera.

8.       Pārejā uz IPv6.

Esošās situācijas apraksts.

Globāli IPv4 adreses ir beigušās. Lai risinātu šo problēmu tiek izmantota adrešu translācija, kur viena IP adrese tiek izmantota daudziem lietotājiem, kas samazina drošību un identifikācijas iespējas.

Nepieciešamā rīcība.

Pāriet uz IPv6 valsts un pašvaldību sektorā. Primāri sistēmās, kur notiek darbības ar ierobežotās pieejamības informāciju

9.       Uzbrūkošās kiberspējas.

Esošās situācijas apraksts.

Šobrīd Latvijā nav ofensīvo kibervienību. Ja mēs tikai aizsargāsimies, tad ienaidnieks mums uzspiedīs kauju tur un tad, kad pats vēlēsies. Mums ir jāuzbrūk un laicīgi jāiefiltrējas ienaidnieka rindās. CYBER vairs nestrādā pats par sevi. Tagad tā ir kombinācija no CYBER, INTEL, PSYOPS, SIGINT, EW, SPECOPS.

Nepieciešamā rīcība.

Attīstīt struktūras ar ofensīvām kibverspējām. Visdrīzāk uz AM kibervienību bāzes pēc analoģisko ASV bruņoto spēku vienību parauga.

10.   Kvantu gadījuma skaitļu ģenerēšanas moduļu integrācija iekārtās (Dienvidkoreja ievieš).

Esošās situācijas apraksts.

Šobrīd gadījuma skaitļi šifrēšanai dažādās iekārtās tiek ģenerēti algoritmiski. Tātad pastāv iespēja uzlauzt algoritmu, kas var būtiski samazināt šifrēšanas efektivitāti.

Nepieciešamā rīcība.

Integrēt kvantu skaitļu ģeneratorus datoros un mobilajos tālruņos sistēmās, kur tiek apstrādāta ierobežotās pieejamības informācija. Kvantu gadījuma skaitļu ģenerators ģenerē īstos gadījuma skaitļus, kas nav algoritmiski iegūti un nevar tikt uzlauzti ar algoritma uzlaušanu. Tas paaugstinās visus iekārtu šifrēšanas kvalitāti. Bet, jāņem vērā, ka šis ir samērā rets uzbrukuma vektors.

11.   Kvantu sakari.

Informācijas nodošana kvantu stāvokļu līmenī nodrošina aizsardzību nevis algoritma, bet fizikas likumu līmenī. Tiklīdz kāds mēģina nolasīt kvanta stāvokli, tas izmaina savu vērtību, līdz ar to saņēmējs var konstatēt, ka kāds ir mēģinājis nolasīt viņam domāto informāciju (uzplēstā vēstules konverta princips).

Esošās situācijas apraksts.

Lai cik labi būtu šifrēta informācija, tik un tā pastāv iespēja, ka var tikt pārtverta un atšifrēta.

Nepieciešamā rīcība.

Ieviest kvantu datu pārraides funkcionalitāti klasificētai informācijai, kur tas ir lietderīgi.

12.   Pārejā uz kvantu drošo šifrēšanu (postkvantum kriptogrāfija).

Esošās situācijas apraksts.

Kvantu skaitļošanas attīstība paver iespējas samērā ātri uzlauzt līdz šim pastāvošos šifrēšanas algoritmus. Pat ja pilnvērtīgi kvantu datori neparādīsies tik drīz, pastāv pietiekami liela varbūtība, ka šobrīd jau tiek uzkrāta šifrētā informācija, kas vēlāk tiks atšifrēta.

Nepieciešamā rīcība.

Pāriet uz kvantu skaitļošanas drošu (portkvantum) kriptogrāfiju sensitīvajiem datiem un ierobežotās pieejamības informācijai.

13.   Saistībā ar pēdējā laika bieži izskanējušām ziņām par telefonkrāpniekiem.

Esošās situācijas apraksts.

Šobrīd esošie tālruņu komutācijas veidi nav droši pret tālruņa numuru slēpšanu.

Nepieciešamā rīcība.

Nepieciešams izveidot risinājumu operatora pusē un mobilo lietotni lietotāja pusē, kas Latvijas numuriem ļautu pārbaudīt vai tas tiešām ir reāls Latvijas operatoru izsniegts numurs vai viltots. T.i. zvanot no Latvijas numura lietotnē parādīsies: 1) privātais numurs 2) uzņēmuma numurs 3) valsts/pašvaldības iestādes numurs 4) Latvijas priekšapmaksas karte 5) ārzemju numurs. Attiecīgi, ja kāds stādīsies priekšā kā Latvijas banka, bet lietotnē parādās “ārzemju numurs”, tad viegli varēs saprast, ka kaut kas nav tā. Skaidrs, ka strādās tikai viedtālruņos un tikai, ja aktivizēts datu savienojums, bet labāk tā nekā vispār nekā. Operatoru līmeņa verifikācija ar RCS vai STIR/SHAKEN protokolu.

 

 

Converted to HTML with WordToHTML.net