Par nodokļu izmaiņām un ēnu ekonomiku

 

Pēc raksta par attīstības redzējumu https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html saņēmu daudz jautājumus par nodokļiem un ēnu ekonomikas mazināšanu līdz 15% no IKP. Sanāca apjomīgi, tāpēc esošo rakstu nepapildināju, bet nolēmu uztaisīt atsevišķu rakstu. Uzsveru – nedublēju visu par nodokļu izmaiņām un ēnu ekonomikas mazināšanu no iepriekšējā raksta. Pamatā aprakstu to, kas iepriekšējā nav bijis vai nav bijis pietiekami detalizēti izskaidrots. Attīstības rakstā pamatā pieminēju tās izmaiņas, kuras dod klāt finansēs vai mazina ēnu ekonomiku. Šeit nedaudz plašāk un arī par tiem nodokļiem, kam nav vai ir neliela fiskālā un ēnu ekonomikas ietekme, bet kuri vienkāršo administrēšanu VID un dzīvi cilvēkiem. Šeit centos pieturēties pie konservatīvākām ambīcijām, tāpēc ieguvumi šeit var būt mazāki, nekā prognozēti pamatrakstā. Bet to kompensēju ar papildus aktivitātēm.

 

Saturs

Nodokļu izmaiņas. 2

Ēnu ekonomikas mazināšana riska nozarēs. 28

Reformu ieviešanas izmaksas un termiņi 29

Kopsavilkums. 34

Papildus lietas, ko vērtējam, lai uzlabotu rādītājus līdz Pasaules līderiem (ēnu ekonomika <10% no IKP) 35

 

 

 

Nodokļu izmaiņas

1.     Viedie normatīvie akti

Definīcija:
VID kopā ar Finanšu ministriju uztur vienotu digitālu reģistru ar mašīnlasāmām normām (XML/JSON formātā), kas satur visus spēkā esošos nodokļu, atvieglojumu un uzskaites noteikumus.

Funkcija:

• Grāmatvedības un algu programmas automātiski ielādē šos datus,
• pielāgo uzskaites loģiku (likmes, atvieglojumus, aprēķinu formulas),
• ģenerē un nosūta atskaites VID bez cilvēka iejaukšanās.

 

 Kā tas darbojas praksē

Solis	Automatizētais process	Rezultāts
1	VID publicē atjauninātos nodokļu parametrus (likmes, sliekšņus, PVN klasifikācijas u.c.) mašīnlasāmā formātā	Programmas saņem datus automātiski
2	Grāmatvedības programmas interpretē datus, pārbauda struktūras saderību	Nav nepieciešami manuāli labojumi
3	Sistēma automātiski pielāgo PVN, IIN, VSAOI, UIN formulas un atskaites formātus	Nodokļu aprēķini kļūst identiski VID sistēmām
4	Katru mēnesi programmas ģenerē saskaņotas deklarācijas un nosūta VID API ceļā	Nav iespējamas kļūdas vai atšķirības starp uzņēmuma un VID datiem

 

Ieguvumi

Ekonomiskie un administratīvie:

• Grāmatvedības izmaksas samazinās par 50–70% MVU segmentā.
• Deklarācijas kļūst tūlītējas – uzņēmumam nav jāveido manuāla atskaite.
• Kļūdu skaits tuvu nullei: visi aprēķini pēc vienas algoritmikas.
• Mazāk auditu un pārrēķinu: dati VID un uzņēmumos identiski.

Sistēmiskie:

• VID vairs nav interpretācijas orgāns, bet infrastruktūras operators.
• Nodokļu reformas kļūst momentālas — pietiek publicēt jaunu algoritma versiju.
• Starptautiskā saderība: var eksportēt modeli uz ES digitālo nodokļu kopplatformu (piemēram, “TaxML” projektu ietvaros).

Secinājums

“Viedie normatīvie akti” ir revolūcija valsts pārvaldē, līdzvērtīga e-paraksta vai e-rēķinu ieviešanai. Tie pārceļ nodokļu administrēšanu no papīra un interpretācijas uz algoritmu un datu līmeni, padarot Latvijas sistēmu par vienu no efektīvākajām pasaulē.

 

Ietekme uz ēnu ekonomiku un caurskatāmību

Efekts	Ietekme (procentpunktos uz ēnu ekonomiku)	Paskaidrojums
Automatizēta uzskaite	−0,8-1,0 pp	Nav iespējams “pazaudēt” darījumus vai manipulēt ar datumiem
Vienādi aprēķini visiem	−0,5 pp	Vairs nav subjektīvas interpretācijas “pelēkajā zonā”
Pilna datu sinhronizācija ar VID	−0,5 pp	Ēnu grāmatvedība kļūst praktiski neiespējama
Kopā	≈ −1,2-1,5 pp	Ēnu ekonomika samazinās līdz 10–11%

 

Fiskālā ietekme

Komponents	Efekts (milj. € gadā)	Pamatojums
Papildu IIN un PVN ieņēmumi (labāka iekasējamība)	+150-200	Samazināta ēnu daļa, precīzāka uzskaite
Samazinātas grāmatvedības izmaksas MVU sektorā	+150 (netieša IKP ietekme)	Efektīvāks resurss tiek novirzīts ražošanai
Samazināti administratīvie izdevumi VID	+20	Mazāk manuālās pārbaudes
Kopā	≈ +200-250 milj. €	IKP pieauguma efekts +0,4–0,5% gadā

 

6. Ieviešanas priekšnoteikumi

1. Vienotā VID API infrastruktūra — ar drošu autentifikāciju grāmatvedības programmatūrām.
2. Standartizēta “TaxML” valoda — vienota datu struktūra nodokļu noteikumiem.
3. Regulārs sinhronizācijas grafiks (reizi dienā/nedēļā).
4. Atvērtie datu formāti un publiska versiju kontrole — caurskatāmība sabiedrībai.
5. Pārejas periods 2–3 gadi, sākot ar MVU sektoru, pēc tam visiem.

 

2.     Automātiska pārmaksāto nodokļu atmaksa

Būtība:
VID sistēma automātiski aprēķina pārmaksas, izmantojot e-rēķinu un algu deklarācijas datus, un atmaksā pārmaksāto nodokli bez manuāla iesnieguma.

Ieguvumi:

• Tūlītēja uzticības sajūta nodokļu sistēmai: cilvēki redz, ka sistēma strādā viņu labā.
• Mazāka birokrātija: vairs nav jāgaida gada deklarācija, lai saņemtu atpakaļ pārmaksātos līdzekļus.
• Veicina patēriņu: ātra nodokļu atmaksāšana palielina iedzīvotāju rīcībā esošos līdzekļus.

Zaudējumi:

• nepieciešami ieguldījumi IT infrastruktūrā un datu drošībā (automatizēta aprēķinu un maksājumu sistēma).

 

3.     Mobilais tālrunis kā kases aparāts un POS

Definīcija:
Katrs mazais uzņēmējs vai pašnodarbinātais var izmantot savu mobilo tālruni kā:

• kases aparātu, POS termināli un e-rēķinu ģeneratoru,
• kas ir tieši pieslēgts VID datu apmaiņas API (ja kādu brīdi pieslēguma nav, tad sinhronizācija notiek pēc pievienošanas),
• un ļauj norēķināties, pietuvinot klienta tālruni pārdevēja tālrunim (NFC vai Bluetooth savienojums),
• izdevīgi arī sezonas tirgotājiem, piem. sēņu un ogu vācējiem vai kam uzņēmējdarbība ir blakus darbs un apgrozījums neliels.

Līdz noteiktam apgrozījuma līmenim nav vajadzības pēc papīra čeka, ne dārgas kases iekārtas, ne bankas līgumiem ar komisijām.

 

Kā tas darbojas praksē

Solis	Apraksts	Rezultāts
1	Pārdevējs izmanto oficiālu VID sertificētu lietotni “E-Kase” savā tālrunī	Lietotne saistīta ar uzņēmuma vai pašnodarbinātā profilu VID
2	Klients lieto jebkuru maksājumu lietotni (piem., KKS Pay, Revolut, Apple Pay, Swedbank Pay)
3	Klients pietuvina savu tālruni pārdevēja tālrunim (NFC vai Bluetooth)	Notiek maksājums (P2P vai QR)
4	E-Kase automātiski izveido e-čeku, nosūta VID datus reāllaikā un piedāvā klientam lejupielādēt čeku PDF/QR formātā	Pilnīga datu sinhronizācija
5	Pārdevējam čeks saglabājas digitālā formā (mākoņdatnē), un darījums tiek uzrādīts PVN deklarācijā automātiski	Nav grāmatvedības darba

 

Tehniskais modelis

Komponents	Tehnoloģija	Piezīmes
Savienojums starp tālruņiem	NFC, Bluetooth LE vai QR skenēšana	Atkarībā no ierīces iespējām
Autentifikācija	PIN, biometriskā identifikācija	Pārdevējam un klientam
Maksājumu tīkls	KKS / SEPA vai kartes tīkls	Neierobežots
VID datu pārraide	REST API ar TLS 1.3 šifrēšanu	Dati tiek sūtīti uzreiz pēc darījuma
Čeka formāts	JSON + PDF + QR	Universāli nolasāms un uzglabājams
Kases aparāta sertifikācija	VID publicē atvērtu API un testēšanas vidi	Lietotņu izstrādātāji var piedalīties

 

Drošības un juridiskā atbilstība

• Atbilstība PVN likuma 30. pantam — elektroniska kases uzskaite ar valsts reģistru.
• Digitālā paraksta sertifikāts katram pārdevējam (mobilajā lietotnē) — aizsargā darījumu autentiskumu.
• Transakcijas identifikācija: unikāls VID čeka ID + digitālais nospiedums (hash).
• GDPR drošība: čeka dati nesatur privātu informāciju par klientu.

 

Ietekme uz ēnu ekonomiku (mikro un mazo uzņēmumu segmentā)

Mehānisms	Ietekme (pp)	Paskaidrojums
Skaidras naudas darījumu reģistrācija reāllaikā	−1,0-1,2 pp	Vairs nav iespējams “neizsist čeku”
PVN automātiska aprēķināšana lietotnē	−0,5-0,6 pp	Pazūd manipulācijas ar likmēm
Datu apmaiņa ar VID	−0,5 pp	Ātra atklāšana nelegālai darbībai
Lēts risinājums bez birokrātijas	−0,5 pp	Mazajiem vairs nav stimula slēpt apgrozījumu
Kopā	≈ −2,0-2,5 pp	Ēnu ekonomika mikrosektorā krītas no ~25% uz ~15%

 

Ekonomiskie un administratīvie ieguvumi

Ieguvums	Apraksts
Izmaksas mazajiem uzņēmumiem krītas par 90%	Nav jāpērk kases aparāts (≈400–700 €) vai jāslēdz POS līgums
VID saņem datus automātiski	Reāllaika PVN ieņēmumu uzskaite
Klienti redz uzticamus pārdevējus	Lietotnē redzams, vai pārdevējs ir “VID reģistrēts”
Piemērots arī tirgiem un amatniekiem	Darbojas bez interneta – dati sinhronizējas vēlāk
Saderība ar KKS maksājumu sistēmu	Lietotne var darboties arī kā POS KKS digitālajai kartei

 

Visos mazajos pašvaldību objektos — piemēram, muzejos bez darbiniekiem, dabas takās, torņos, autostāvvietās, tualetēs, mazajos sporta laukumos — ieejas vietā izvietots unikāls QR kods, kas:

• ļauj veikt apmaksu ar jebkuru mobilo maksājumu lietotni (KKS Pay, Swedbank, Revolut, Apple Pay u.c.);
• automātiski reģistrē darījumu pašvaldības sistēmā un VID e-rēķinu datubāzē;
• uzreiz ģenerē digitālu biļeti (ar derīguma laiku vai vienreizēju kodu).

Fiziska kontrole nav vajadzīga, jo validācija notiek digitāli — piem., QR kods mainās ik dienu vai ir ģenerēts ar servera derīguma laiku.

 

4.     Attaisnoto izdevumu un PVN reforma

Situācija: Pašreiz attaisnotie izdevumi (par ārstniecību, izglītību, zobārstniecību, zālēm u.c.) ļauj iedzīvotājiem atgūt daļu no samaksātā IIN, iesniedzot čekus. Šis mehānisms tiek pilnībā atcelts, bet attiecīgajām precēm un pakalpojumiem tiek piemērots samazinātais PVN (piemēram, 5–9%), tad:

• cilvēkiem vairs nekas nav jāiesniedz,
• nodokļa priekšrocība tiek saņemta uzreiz pirkuma brīdī,
• administratīvais slogs pilnībā pazūd gan iedzīvotājiem, gan VID.

 

Mehānisma apraksts

Kategorija	Pašreizējais režīms	Jaunais režīms
Ārstniecība, zobārstniecība	pilna PVN (21%), attaisnotie izdevumi	samazināts PVN (9%), bez attaisnotajiem izdevumiem
Izglītība, kursi, bērnudārzi	atbrīvojumi + attaisnotie izdevumi	samazināts PVN (5–9%), universāli
Zāles, medikamenti	daļēji samazināts PVN, daļa ar 21%	vienots 5% PVN visām zālēm
Sporta, kultūras, rehabilitācijas pakalpojumi	21% PVN, daļēji attaisnotie	samazināts PVN (9%), bez attaisnotajiem

 

Fiskālā ietekme

Komponents	Efekts (milj. €)
Attaisnoto izdevumu atcelšana (IIN pieaugums)	+90
Samazināts PVN veselībai/izglītībai (PVN samazinājums)	−120
Administratīvo izmaksu ietaupījums (VID, cilvēki, IT)	+20
Patēriņa pieaugums (pie zemākām cenām)	+25
Kopējais fiskālais efekts	aptuveni neitrāls: −(−5 līdz −10 milj. €)

Tātad — sistēma praktiski fiskāli līdzsvarota: samazinātais PVN aizstāj individuālo nodokļa atmaksu, un kopējais efekts uz budžetu ir gandrīz nulle.

 

Galvenie ieguvumi

1. Vairs nekas nav jāiesniedz VID – pilnīga e-deklarāciju atcelšana par izdevumiem.
2. Godīgāka sistēma – atlaides saņem visi iedzīvotāji, ne tikai tie, kas iesniedz dokumentus.
3. Mazāk krāpniecības ar “čeku pirkšanu” un fiktīviem maksājumiem.
4. Cenas samazinās uzreiz, īpaši veselības un izglītības jomās (par 10–15%).
5. Vienkāršāka grāmatvedība un prognozējami nodokļu ieņēmumi.

 

Iespējamie riski

1. Pārejas periods – pakalpojumu sniedzējiem jāpielāgo PVN likmes, IT sistēmas, līgumi.
2. PVN likmju ļaunprātīga izmantošana (piem., “sajaucot” pakalpojumu kategorijas).
3. ES noteikumu robežas – jāsaskaņo ar ES PVN direktīvas atļautajiem samazinātajiem režīmiem (bet šobrīd direktīva to ļauj).

 

Sociāli ekonomiskā ietekme

• Vidējai ģimenei samazinās veselības un izglītības izmaksas par ~250–300 € gadā.
• Paaugstinās patēriņa drošība, īpaši zemāko ienākumu grupām.
• Samazinās birokrātija: ≈ 1,5 milj. deklarāciju un kvīšu gadā mazāk.
• Uzlabojas VID efektivitāte (resursi tiek pārorientēti uz ēnu ekonomikas analīzi, nevis čekiem).

 

Kopsavilkums

Aspekts	Pašreizējā sistēma	Jaunā sistēma
Administratīvais slogs	Augsts (manuāla iesniegšana)	Zems (automātiski PVN mehānismi)
Nodokļu atlaide	Pēc gada	Uzreiz pirkuma brīdī
Caurspīdīgums	Vidējs	Augsts
Fiskālais efekts	Neitrāls	Neitrāls
Sociālā ietekme	Vidēja	Liela (vienlīdzīga pieeja visiem)

 

Secinājums

Reforma “atteikties no attaisnotajiem izdevumiem un pāriet uz samazināto PVN” ir:

• sociāli taisnīga – priekšrocības visiem, ne tikai aktīvajiem darba ņēmējiem;
• fiskāli līdzsvarota – nodokļu ieņēmumi nemainās būtiski;
• birokrātiski efektīva – likvidē vienu no lielākajām eVID datu plūsmām;
• saderīga ar universālo neapliekamo minimumu – kopā veido vienkāršu, skaidru un paredzamu IIN + PVN modeli.

 

5.     PVN samaksa tikai tad, kad nauda no klienta reāli saņemta

 

Situācija. Pašreiz PVN tiek maksāts brīdī, kad izrakstīts rēķins — pat ja nauda vēl nav saņemta. Tas rada problēmas uzņēmumiem ar lēnu maksājumu apriti, īpaši mazajiem un vidējiem.

Ja sistēma tiek mainīta uz samaksas principu:

·        PVN ir jāmaksā tikai tad, kad reāli saņemts maksājums no klienta,

·        priekšnodokļi netiek piemēroti (nav “PVN kredīta”),

·        uzņēmumi nefinansē valsti vai klientu ar savu apgrozāmo kapitālu.

Eiropas Savienības direktīva (2010/45/ES) šādu režīmu atļauj, ja PVN tiek samaksāts līdz 90 dienu laikā pēc rēķina izrakstīšanas, pat ja maksājums vēl nav saņemts.

 

Mehānisma darbība

Situācija	Pašreiz	Pēc reformas
PVN maksājuma brīdis	uzreiz pēc rēķina izrakstīšanas	tikai pēc naudas saņemšanas (vai max 90 dienas)
Priekšnodoklis par iepirkumiem	var atskaitīt uzreiz	nevar atskaitīt — samazina shēmas
Naudas plūsma	negatīva (PVN avanss valsts budžetam)	pozitīva — maksājumi sinhroni ar ieņēmumiem
Administrācija	sarežģīta (laika nobīdes)	vienkārša un caurspīdīga

 

Fiskālā ietekme (pirmajos 2 gados)

Komponents	Efekts (milj. €)	Piezīme
PVN iekasēšanas laika nobīde (vienreizējs efekts)	−200 līdz −300	pirmajā gadā PVN ieņēmumi samazinās, jo maksājumi aizkavējas
PVN zaudējumi priekšnodokļa dēļ (samazinājums no krāpniecības)	+100 līdz +150	mazāk PVN shēmu, “rēķinu karuseļi” pazūd
Uzņēmumu maksātspējas uzlabošanās → mazāk maksātnespēju	+50	saglabājas nodokļu bāze
Samazināts PVN parāds no nelikvīdiem uzņēmumiem	+20	labāka iekasējamība
Kopējais fiskālais efekts (stabilizējoties)	≈ neitrāls pēc 2 gadiem	pirmā gada deficīts ap −0,3% IKP, pēc tam izlīdzinās

 

Galvenie ieguvumi

1.     Uzņēmumu likviditātes uzlabošanās — nav jāmaksā PVN par nesaņemtām summām.

2.     Ēnu ekonomikas samazināšana — pazūd fiktīvo priekšnodokļu shēmas.

3.     Godīgāka konkurence — PVN kļūst neitrāls pret maksājuma kavējumiem.

4.     Vienkāršāka uzskaite — īpaši, ja sistēma integrēta ar e-rēķiniem.

5.     Atvieglojumi MVU sektoram — mazāki aizņēmumu apjomi, mazāks “apgrozāmā kapitāla” stress.

 

Riski un izaicinājumi

1.     Pārejas gads: budžeta ieņēmumi īslaicīgi samazinās, jo daļa rēķinu vēl nav apmaksāti.

2.     Sektori ar garu maksājumu ciklu (piemēram, būvniecība) — jāievieš elastīgs 90 dienu limits.

3.     Uzraudzība: nepieciešama pilna e-rēķinu sistēmas ieviešana (pretējā gadījumā dati kļūst grūtāk kontrolējami).

4.     Starptautiskie darījumi: ES piegādes PVN režīms saglabājas pēc “rēķina datuma”, tātad jāpielāgo divkāršā sistēma.

 

Makroekonomiskā ietekme

·        Uzņēmumu brīvo līdzekļu apjoms palielinās par ~0,5% no IKP (~250–300 milj. €).

·        Maksātnespēju skaits var samazināties par 10–15%.

·        PVN iekasēšanas efektivitāte (neto PVN ieņēmumi / IKP) pēc pārejas uzlabojas no 7,4% līdz 7,6%.

 

Kopsavilkums

Aspekts	Pašreizējais režīms	Pēc reformas
PVN samaksas brīdis	Izrakstot rēķinu	Kad saņemta apmaksa
Priekšnodoklis	Atļauts	Netiek prasīts
Fiskālā ietekme (ilgtermiņā)	Neitrāla	Neitrāla (pēc 2 gadiem)
Likviditāte MVU	Vāja	Spēcīga
Krāpniecības riski	Vidēji augsti	Ļoti zemi

 

Secinājums

Reforma ir strukturāli ļoti spēcīga: tā samazina PVN krāpniecību, stiprina uzņēmumu maksātspēju, un palielina nodokļu iekasējamību pēc pārejas perioda. Ieteicams to ieviest pakāpeniski (piem., 2027. gadā MVU, 2028. gadā visiem), sinhroni ar e-rēķinu un digitālās grāmatvedības ieviešanu, lai nodrošinātu kontroli un datu kvalitāti.

 

6.     Diferencētā neapliekamā minimuma atcelšana un universālā minimuma ieviešana

Būtība: Pašreizējā sistēma Latvijā paredz diferencētu neapliekamo minimumu, kas ir atkarīgs no ienākumu līmeņa. Tas rada sarežģītu aprēķinu mehānismu un bieži noved pie pārmaksām vai nepamatoti maza atvieglojuma. Jaunā pieeja ievieš vienu universālu neapliekamo minimumu uz personu (piemēram, 600 € mēnesī), vienādu visiem — neatkarīgi no tā, vai persona strādā, studē, audzina bērnus vai saņem pensiju.

Ieguvumi:

• Vienkāršība un taisnīgums: visi iedzīvotāji saņem vienādu nodokļu atvieglojumu par minimālo iztikas līmeni.
• Administratīvā efektivitāte: pazūd nepieciešamība iesniegt “darba grāmatiņu” vai izvēlēties, kurā darba vietā piemērot minimumu.
• Stimulē nodarbinātību: cilvēks nezaudē atvieglojumus, ja uzsāk darbu vai maina darba vietu.
• Samazina “pelēko zonu”: vairs nav izdevīgi slēpt ienākumus, jo nodokļu sistēma kļūst vienkārša un prognozējama.

Zaudējumi / riski:

• īstermiņā samazinās budžeta ieņēmumi, jo atvieglojums tiek piemērots arī cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem (ja netiek kompensēts ar progresīvo likmi vai PVN efektivitāti).
• nepieciešams precīzs mehānisms pārmaksāto nodokļu automātiskai atmaksai (VID un e-rēķinu sistēmas jāmodernizē).

 

6.1.          Apgādājamo neapliekamā minimuma sadale starp apgādniekiem

Būtība:
Apgādājamā (piemēram, bērna) neapliekamais minimums tiek piešķirts ģimenei kopumā, nevis vienam konkrētam vecākam. Vecāki var to dalīt gada griezumā — piemēram, ja viens strādā tikai sezonāli.

Ieguvumi:

• Elastība un sociālais taisnīgums: nodokļu sistēma atspoguļo reālo ģimenes ienākumu situāciju, nevis formālo darba attiecību statusu.
• Mazāk birokrātijas: visas deklarācijas un dalīšana notiek automātiski gada beigās eVID sistēmā.

 

6.2.          Neapliekamais minimums no visa veida ienākumiem

Būtība:
Neapliekamais minimums tiek piemērots visiem ienākumu veidiem — darba algai, pensijai, stipendijai, autoratlīdzībai, dividendēm, īres ienākumiem u.c.

Ieguvumi:

• Nodokļu sistēmas vienotība: vairs nav fragmentēta pieeja dažādiem ienākumu veidiem.
• Taisnīgums: nodokļu atvieglojumi netiek piešķirti tikai noteiktām grupām, bet katram pilsonim.
• Vienkārša administrēšana: automatizēta uzskaite, pārmaksas automātiski tiek atmaksātas.

Zaudējumi / riski:

• īstermiņā sarežģītāka IT sistēmas ieviešana; nepieciešams centralizēts datu apmaiņas mehānisms starp VSAA, VID, Valsts kasi un bankām.
• iespējams neliels ieņēmumu kritums, ja netiek ieviesti kompensējoši pasākumi (piemēram, ēnu ekonomikas samazinājums).

 

Reforma fiskāli gandrīz neitrāla, ja to kombinē ar ēnu ekonomikas samazinājumu, PVN efektivitāti un progresīvo IIN (20–25%).

 

6.     Valdes locekļu algas jaunuzņēmumos

Valdes loceklim-īpašniekam būtu pienākums maksāt sev algu tikai tad, ja uzņēmuma apgrozījums uz vienu aktīvi strādājošu personu pārsniedz noteiktu robežu.

Piemērs:

• Noteikt slieksni, piemēram, 20 000 € gadā uz vienu cilvēku (jeb apmēram 1 667 € mēnesī).
• Kamēr uzņēmums šo apgrozījumu nesasniedz, valdes loceklis drīkst neveikt sev algu izmaksas
• Sasniedzot slieksni, aktivizējas pienākums maksāt algu un veikt sociālās iemaksas.

 

Priekšrocības

1. Samērīgums ar uzņēmuma spēju maksāt.
   Uzņēmēji maksātu nodokļus atbilstoši reālajai situācijai, nevis formālai prasībai. Tas īpaši palīdzētu jaunuzņēmumiem, amatniekiem, mazajiem IT un radošajiem uzņēmumiem.
2. Stimulē izaugsmi.
   Līdz brīdim, kad uzņēmums sāk pelnīt, visi līdzekļi var tikt ieguldīti attīstībā, nevis obligātās algās un nodokļos.
3. Viegli pārbaudāms.
   VID varētu automātiski redzēt apgrozījumu no PVN deklarācijām vai Gada pārskata, un tādējādi noteikt, vai uzņēmums pārsniedz slieksni.
4. Sociāli taisnīgi.
   Tie, kas tiešām gūst pietiekamus ienākumus, maksā pilnu sociālo nodokli, bet tie, kas vēl attīstās, netiek sodīti par darbības sākšanu.

 

7.      “Vienotais ienākumu konts” (visiem nodokļiem un nodevām)

Būtība: visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir viens kopējs konts VID sistēmā, kurā ieskaita visus nodokļus (IIN, VSAOI, PVN, UIN utt.). VID pats sadala ieņēmumus pa nodokļu veidiem.
Ieguvumi:

• cilvēkam nav jāzina katrs nodokļa maksājuma kods;
• nav kavējumu vai dubultmaksājumu;
• samazinās kļūdas un tehniskie pārkāpumi.
  Ietekme uz ēnu ekonomiku: −0,5 pp (mazāk “apzinātu” kļūdu un manipulāciju ar maksājumiem).

 

8.     Automātiskā PVN likmes izvēle

Būtība: PVN sistēma automātiski piemēro atbilstošo likmi, balstoties uz rēķinu datiem (piem., pārtika, izglītība, medicīna).
Ieguvumi:

• uzņēmumi vairs nekļūdās PVN klasifikācijā;
• mazāk apzinātu manipulāciju ar preču kodiem;
• uzlabojas iekasējamība.
  Ietekme uz ēnu ekonomiku: −0,5 pp.

 

9.     “E-maksājumu noklusējums” (automātiska legālo darījumu uzskaite)

Būtība: visi norēķini starp uzņēmumiem notiek caur digitāliem maksājumiem (SEPA, Revolut, bankas), bet skaidras naudas darījumi virs 500 € jāreģistrē.
Ieguvumi:

• samazinās iespēja slēpt ienākumus;
• PVN un IIN tiek automātiski atvasināti no maksājumu plūsmas;
• ērtāka uzskaite un revīzija.
  Ietekme uz ēnu ekonomiku: −1 pp.

 

10.   “Automātiskā IIN/VSAOI sadale”

Būtība: darba devējs pārskaita tikai vienu kopēju “bruto nodokli”, ko VID sistēma pati sadala starp IIN, sociālajām iemaksām un pašvaldībām.
Ieguvumi:

• vienkāršāka sistēma grāmatvedībai;
• neiespējami “aizmirst” daļu no iemaksām;
• kļūdas automātiski labojamas.
  Ietekme: −0,5 pp.

 

11.   “Digitālā uzņēmumu bilance” (pilnīga integrācija ar e-rēķiniem)

Būtība: uzņēmumu gada pārskats tiek automātiski ģenerēts no e-rēķinu un banku datiem.
Ieguvumi:

• mazāka vajadzība pēc grāmatvedības pakalpojumiem mazajiem uzņēmumiem;
• neiespējami “aizmirst” par apgrozījuma daļām;
• pilnīga datu pārredzamība.
  Ietekme: −0,7 pp.

 

12.  Ģimenes nodarbināšana uzņēmumā

Ģimenes locekļiem (piem., laulātajam, bērniem, vecākiem) būtu tiesības palīdzēt ģimenes uzņēmumā bez obligātas algas un sociālo iemaksu.

Juridiskais pamats (analogs citās valstīs)

• Vācijā un Austrijā “Familienangehörige Mitarbeit” ir atļauta bez atalgojuma, ja nav formāla darba līguma un darbs tiek uzskatīts par ģimenes palīdzību.
• Somijā un Zviedrijā ir līdzīgi izņēmumi zemnieku saimniecībām un mazajiem uzņēmumiem, kur ģimenes locekļi drīkst piedalīties darbā bez darba attiecību reģistrācijas.
• Šāda sistēma samazina papīru apjomu un legalizē to, kas reāli jau notiek – ka ģimene palīdz kopīgam uzņēmumam.

 

Ieguvumi

1. Legalizē esošu praksi – daudzi ģimenes locekļi palīdz neformāli, kas šobrīd skaitās “ēna”.
2. Samazina administratīvo slogu – nav jāveido fiktīvi darba līgumi starp laulātajiem.
3. Veicina ģimenes uzņēmumu attīstību – īpaši laukos, tirdzniecībā, amatniecībā.
4. Uztur ģimenes vērtības un uzņēmīgumu – stiprina saikni starp paaudžu darbību un uzņēmumu.

13.  Skaidras naudas aizliegums cigaretēm un alkoholam

Principa ideja:
Visi darījumi ar noteiktām akcīzes precēm (tabaka, alkohols) tiek veikti tikai ar bezskaidras naudas norēķiniem.
Tas nozīmē:

• fiziskajās tirdzniecības vietās jābūt POS terminālam vai mobilajam e-maksājuma risinājumam;
• pārdošana skaidrā naudā tiek uzskatīta par nodokļu pārkāpumu;
• sistēma automātiski nodrošina PVN un akcīzes uzskaiti reāllaikā,
• šo preču pārdošana no privātpersonas -privātpersonai ir aizliegta (var pacienāt, bet ne tirgot).

 

Kā tas strādā praksē

Posms	Darbība	Rezultāts
1	Pircējs izvēlas alkoholiskos dzērienus vai cigaretes
2	Samaksa ar karti, telefonu vai digitālo maku (KKS Pay u.c.)	Dati automātiski nonāk VID e-rēķinu sistēmā
3	E-čeks satur PVN + akcīzes identifikatoru	VID redz precīzu daudzumu, tirgotāju, laiku
4	Tabakas un alkohola skaidras naudas darījumi kļūst nelikumīgi	Pilnīga izsekojamība, samazinās nelegālā tirdzniecība

 

Galvenie ieguvumi

Ieguvums	Apraksts
Akcīzes un PVN krāpšanas samazinājums	Nav iespējams “atmazgāt” skaidru naudu, pārdodot legālas preces par fiktīvām cenām
Legālais tirgus pieaug	Pircēji pāriet uz legāliem tirdzniecības punktiem
Nelegālo piegāžu atklāšana	Dati par legālo apriti palīdz VID salīdzināt ar importa/ražošanas datiem
Ātrāka nodokļu iekasēšana	Maksājumi elektroniski → nodokļi ieplūst ātrāk
Mazāka iespēja apkalpot nepilngadīgos	Elektroniska maksājuma identifikācija ļauj automātiski kontrolēt vecumu

Ietekme uz ēnu ekonomiku

Mehānisms	Samazinājums (pp)	Paskaidrojums
Skaidras naudas izslēgšana no akcīzes preču aprites	−1,0-1,2 pp	Nozīmīga daļa ēnu ekonomikas saistīta ar šīm precēm
PVN un akcīzes krāpšanas novēršana	−0,5-0,6 pp	Vairs nav priekšnodokļu manipulāciju
Pārrobežu kontrabandas kontrole	−0,5 pp	Datu salīdzināšana ar ievesto daudzumu
Kopā efekts	≈ −1,8-2,2 pp	Ēnu ekonomika kopumā samazinās no ~25% uz ~21,5%

 

Fiskālā ietekme

Komponents	Efekts (milj. €/gadā)	Paskaidrojums
PVN un akcīzes ieņēmumu kāpums	+150–200	No legalizētās aprites
Samazinātas kontroles izmaksas (VID, policija)	+10–15	Mazāk reidu un manuālu auditu
Finanšu sektora aprites pieaugums	+20	Vairāk elektronisku maksājumu komisiju vietējā ekonomikā
Kopā	≈ +110-140 milj. €/gadā	Stabils un ilgstošs efekts

 

 Riski un to mazināšana

Risks	Risinājums
Laukos trūkst POS terminālu	KKS digitālā karte + mobilais tālrunis kā POS
Kontrabandas tirgus var mēģināt pārņemt daļu patēriņa	Stiprāka akcīzes preču uzraudzība un e-čeki
Nepilngadīgo kontrole	Elektroniska maksājuma vecuma pārbaude
Politiskā pretestība (mazie veikali)	Pārejas periods + valsts POS kompensācijas fonds

 

13.1. Kaitīgo vielu pašlieguma sistēma

Pircējiem tiek dota izvēle pašiem noteikt savus ierobežojumus. Katram cilvēkam e-veselības vai bankas profilā ir iespēja atzīmēt:

• “Neļaut man iegādāties tabakas izstrādājumus”
• “Neļaut man iegādāties alkoholiskos dzērienus”
• “Ierobežot šādu pirkumu biežumu vai summu”

Tas darbojas pēc tā paša principa kā pašatteikšanās no azartspēlēm – cilvēks pats nosaka robežas un tās automātiski ievēro visa sistēma. Minimālais termiņš tiek noteikts tāpat kā azartspēlēm, bez tiesībām to pārskatīt. Mazāk kaitīgo ieradumu – mazāk veselības izmaksu un vairāk naudas paliek derīgiem pirkumiem.

 

13.2. Speciālā maksājumu karte ar tērēšanas ierobežojumiem

Parasta debetkarte, kurai ir uzlikti preču un tirgotāju ierobežojumi. Izmantojama sociālo pabalstu saņēmējiem un nepilngadīgajiem. To var izmantot visur, izņemot:

• noteiktas preču kategorijas (piem., alkohols, tabaka, azartspēles, luksusa lietas);
• ārpus Latvijas tēriņi;
• skaidras naudas tēriņi;
• pārskaitījumi uz privātiem kontiem;
• vai noteiktus tirgotāju tipus (piem., kazino, alkohola tirdzniecība, elektronisko cigarešu veikali).

Šie ierobežojumi tiek noteikti:

• automātiski (piem., pabalsta tipam),
• vai lietotāja (vecāku) iestatījumos.

 

Tehniskais mehānisms

Kartes darbība balstās uz tirgotāju MCC kodiem (Merchant Category Codes) un preču grupu kodiem (PLU, GTIN, EAN). Maksājuma apstrādes brīdī:

• banka pārbauda, vai tirgotāja kods un preces atbilst atļautajam sarakstam;
• ja neatbilst → maksājums tiek noraidīts ar tekstu “pirkums neatļauts ar šo karti”.

Piemērs:

• sociālais pabalsts 150 € tiek ieskaitīts kartē;
• persona var maksāt par pārtiku, transportu, bērnu precēm, komunālajiem;
• mēģinot pirkt alkoholu vai cigaretes – maksājums automātiski bloķējas.

 

Vecāku kontrole bērnu kartēm

Vecāki var noteikt:

• dienas vai nedēļas limitus;
• bloķēt noteiktus MCC vai preču tipus (piemēram, “ātrā ēdināšana”, “saldinātie dzērieni”);
• skatīt pirkumu vēsturi reāllaikā un saņemt paziņojumus.

To var īstenot mobilajā lietotnē (tāpat kā Revolut Junior, Greenlight vai GoHenry to jau dara privāti). Atšķirība: šajā modelī tas būtu valsts sertificēts risinājums — tātad integrēts ar pabalstu sistēmu un aizsargāts no ļaunprātīgas izmantošanas, obligāts visiem tirgotājiem

 

Lietotāju grupas

Grupa	Kartes tips	Ierobežojumu mērķis
Nepilngadīgie (7–18 g.)	“Jauniešu karte”	Nobloķētas preces, kuras nepilngadīgajiem līdz iegādāties normatīvie akti + vecāki bloķē nevēlamas preces un kategorijas pēc saviem ieskatiem (piem. saldumi)
Sociālo pabalstu saņēmēji	“Sociālā karte”	Nodrošina, ka pabalsts izlietots pārtikai, mājoklim, transportam, nevis alkoholam/tabakai. Nomaina papīra kuponus (ēdiena, apģērba)
Ģimenes pabalstu saņēmēji	“Ģimenes karte”	Nodrošina, ka valsts nauda aiziet bērnu vajadzībām

 

Kā to var ieviest Latvijā

 Juridiskā bāze

• Likuma grozījumi par maksājumu ierobežošanu noteiktos pabalstu veidos, atsaucoties uz sabiedrības interešu aizsardzību (alkoholisma mazināšana, bērnu tiesību aizsardzība).
• Satversmes tiesības netiek pārkāptas, jo ierobežojums attiecas uz publiskās naudas izmantošanu, nevis privātajiem līdzekļiem.
• Vecāku noteiktie ierobežojumi bērnu kartēm ir līguma noteikums starp vecāku un banku (brīvprātīgs).

Tehniskā realizācija

• Kartes izdod bankas (Swedbank, Citadele, SEB u.c.) sadarbībā ar VID un Labklājības ministriju.
• Ierobežojumi tiek noteikti automātiski pēc pabalsta tipa.
• Kartes darbības noteikumi sinhronizējas ar MCC kodu datubāzi (vidēji 20–40 bloķētie kodi).
• Vecāku kontrole — caur eParaksts lietotni vai mobilu aplikāciju.

 

Ietekme uz ēnu ekonomiku

1. Mazāk pabalstu “naudas apritē” — skaidrā nauda pazūd, viss notiek digitāli.
2. Grūtāk pārvērst sociālos pabalstus par alkoholu/tabaku — mazinās nelegālo tirgu.
3. Lielāka caurspīdība — valsts redz, cik un kur tiek tērēts (anonimizēti dati palīdz arī ekonomikas analīzei).
4. Preventīvs efekts jauniešiem — ierobežoti kaitīgie ieradumi → mazāk nelegālo pirkumu un kontrabandas.

Kopējais efekts uz ēnu ekonomiku: −0,3 līdz −0,5 pp., īpaši alkohola un tabakas kontrabandas sadaļā.

 

 Starptautiskie piemēri

Valsts	Modelis	Rezultāts
Austrālija	Cashless Welfare Card – bloķē alkoholu, azartspēles, cigaretes	Alkohola patēriņš pabalstu saņēmēju vidū −40%, bērnu apmeklējums skolā +25%
Norvēģija	Barnkortet – vecāku iestatāma karte bērniem	Bērnu tēriņu uzraudzība un veselīgāka ēšana, augsta sabiedrības pieņemšana
ASV	SNAP EBT Cards – pārtikas kuponu digitālais ekvivalents	Izskausti papīra kuponi, kontrabandas ēdiens/alkohols vairs nav problēma
Apvienotā Karaliste	Prepaid Welfare Card pilotprojekts	Mazāks bezatbildīgs tēriņš, labāka finanšu uzskaite
Somija	Junior debit cards bankās ar vecāku kontroli	Bērnu tēriņu disciplīna un finanšu pratības uzlabošanās

 

Ieguvumi sabiedrībai

Sociālie:

• Mazāka atkarību izplatība (alkohols, nikotīns, azartspēles).
• Lielāka bērnu aizsardzība (vecāki kontrolē naudas izmantošanu).
• Samazinās vardarbība ģimenēs, kas bieži saistīta ar “pabalstu notriekšanu”.

Ekonomiskie:

• Samazinās ēnu tirgus alkohola un tabakas nozarē.
• Samazinās pabalstu ļaunprātīga izmantošana.
• Pieaug banku un digitālo maksājumu apjoms (tātad caurspīdīgums).

Fiskālie:

• Nav jauna administratīvā sloga — viss notiek caur esošajām maksājumu sistēmām.
• Valsts ietaupa, jo samazinās recidīvi, atkarību ārstēšana un pabalstu atkārtota izmantošana.

 

Iespējamie iebildumi un to risinājumi

Iebildums	Risinājums
“Tas ierobežo cilvēku brīvību”	Ierobežojums attiecas tikai uz publisko naudu, nevis privātajiem līdzekļiem. Cilvēks var izmantot savu kontu bez ierobežojumiem.
“Kas būs, ja sistēma kļūdaini bloķē?”	Katrs bloķētais maksājums redzams lietotnē; persona var lūgt atbloķēt konkrētu tirgotāju (ar pamatojumu).
“Kas, ja vajag nopirkt zāles ar alkoholu?”	Medicīniskie izņēmumi (farmācijas MCC kodi netiek bloķēti).
“Vai tas maksās dārgi?”	Izmaksas sedz esošās maksājumu sistēmas; vienas kartes uzturēšana ~1–2 €/gadā.

Noteikti to mēģinās apiet, izmantojot barteru, bet kā jau iepriekš minēju alkohola un tabakas tirdzniecība privātpersonu starpā ir liegta (arī barters). Mainītāju var sodīt, pabalsta saņēmējam atņemt pabalstu, ja tas ir oficiāls tirgotājs – atņemt licenci.

 

14.  Automatizēta un pārskatāma pensiju un pabalstu sistēma

Pensiju un sociālo pabalstu aprēķinam jābūt tik vienkāršam un caurspīdīgam, ka ikviens iedzīvotājs to spēj pārrēķināt pats – gluži kā ar vienkāršu Excel formulu. Visi kritēriji (ienākumi, stāžs, bērnu skaits, ģimenes lielums u.c.) ir atklāti un saprotami, bet formulas — publiskas. Sistēma pati automātiski savāc datus no valsts reģistriem, aprēķina pienākošos summas un veic izmaksu. Cilvēkam paliek tikai pārbaudīt aprēķinu un, ja nepieciešams, iesniegt labojumu. Tas nodrošina paredzamu sistēmu. 

 

16. Pirmā darba un atgriešanās darba tirgū programma

Mērķis

Veicināt pilnvērtīgu darbaspēka atjaunošanos, mazināt jauniešu emigrāciju un palīdzēt sievietēm, kuras ilgstoši audzinājušas bērnus, droši atgriezties darba tirgū. Programmas būtība — samazināt pirmā gada nodokļu slogu, saglabājot pilnu sociālo aizsardzību.

Mērķa grupas un režīms

Grupa	Kritēriji	IIN	VSAOI	VSAOI starpība (26,4 pp)	Finansējums
Jaunieši pēc studijām	Līdz 27 gadu vecumam, pirmā pilna laika darbavieta 12 mēnešu laikā pēc mācībām	0%	7,69% (darba devējs maksā tikai sociāli aizsargājošās daļas)	Netiek dotēta	Valsts “zaudējums” tikai no neiekasētā IIN
Sievietes pēc bērnu kopšanas	3+ bērni, bijušas ārpus darba tirgus >10 gadi, vecums 28–55	0%	7,69% (darba devējs maksā tikai sociāli aizsargājošās daļas)	Dotē valsts (26,4 pp)	Valsts sedz IIN + VSAOI starpību

 

VSAOI sastāvs (sociāli aizsargājošā daļa)

Apdrošināšanas veids	Likme (%)
Nelaimes gadījumi un arodslimības	0,53
Invaliditāte	1,68
Maternitāte un slimība	3,32
Vecāku apdrošināšana	1,16
Veselības apdrošināšana	1,00
KOPĀ	7,69%

 

Fiskālais un ekonomiskais efekts

Piezīme: IKP efekts norādīts kā kopējais (kumulatīvais) pieaugums trīs gadu periodā, salīdzinot ar bāzes scenāriju bez programmas.

Grupa	Dalībnieku skaits	Vid. bruto alga	Neiekasētais IIN (20%)	VSAOI dotācija	Valsts izmaksas gadā	Kumulatīvais IKP pieaugums 3 gadu laikā
Jaunieši (20–27 g.)	≈ 14 000	1 100 €	≈ 185 milj. €	—	≈ 185 milj. €	+600 – 800 milj. € (3 gados)
Sievietes (3+ bērni, >10 g. pārtr.)	≈ 4 000	1 000 €	≈ 96 milj. €	≈ 93 milj. €	≈ 189 milj. €	+120 – 150 milj. € (3 gados)
KOPĀ	≈ 18 000	—	—	—	≈ 374 milj. € gadā	≈ +720 – 950 milj. € kopā (3 gados)

 

5. Programmas interpretācija un efektivitāte

Lai gan valsts izmaksas pirmajā gadā ir ap 374 milj. € (aptuveni 1,1 miljardu € trīs gadu periodā), kopējais ekonomiskais efekts 3 gadu laikā sasniedz 0,72 – 0,95 miljardus € tiešā IKP pieauguma. Ņemot vērā arī netiešos ieguvumus — lielāku nodarbinātību, mazāku sociālās palīdzības slogu un augstāku nodokļu bāzi turpmākajos gados —, programmas kopējā atdeve tuvojas 1:1 attiecībai trīs gadu horizontā.

 

Kopsavilkuma tabula

Kritērijs	Jaunieši	Sievietes	Kopā
IIN likme	0%	0%	—
VSAOI (darba devējs)	7,69%	7,69%	—
VSAOI starpība (26,4 pp)	Nav segta	Sedz valsts budžets	—
Valsts segtais IIN	100%	100%	—
Dalībnieku skaits	≈ 14 000	≈ 4 000	≈ 18 000
Valsts izmaksas gadā	≈ 185 milj. €	≈ 189 milj. €	≈ 374 milj. €
Kumulatīvais IKP pieaugums (3 gadi)	+600 – 800 milj. €	+120 – 150 milj. €	+720 – 950 milj. € kopā (3 gados)
Efekta/izmaksu attiecība (3 g.)	0,6 – 0,9 ×	0,6 – 0,8 ×	≈ 0,7 – 0,85 ×
Sociālais efekts	Pirmā darba pieredze, emigrācijas mazināšana	Darba tirgus reintegrācija ar sociālo aizsardzību	Ilgtspējīga nodarbinātība

 

Secinājums

Programma izveido taisnīgu pārejas mehānismu:

·        jauniešiem tā samazina darba sākšanas slogu,

·        sievietēm – kompensē sociālo plaisu pēc bērnu audzināšanas.

Lai gan izmaksas ir ievērojamas (≈ 374 milj. € gadā), tās rada gandrīz līdzvērtīgu ekonomisku un sociālu atdevi trīs gadu periodā, stiprinot nodarbinātību un samazinot strukturālo bezdarbu.

 

 

 

Ēnu ekonomikas mazināšana riska nozarēs

Papildus horizontālajām reformām (digitālie nodokļi, e-rēķini, PVN pēc samaksas u.c.), nepieciešama mērķēta pieeja piecām nozarēm, kur koncentrējas vislielākā ēnu daļa: būvniecība, ēdināšana, transports, tirdzniecība un lauksaimniecība.

1. Būvniecība
Katram objektam tiek piešķirts unikāls digitālais būvprojekta ID, kurā tiek automātiski reģistrēti visi rēķini, darba līgumi un nodokļu iemaksas, sasaistot tos ar konkrēto objektu. Būvuzņēmumi un pasūtītāji redz nodokļu nomaksas statusu reāllaikā. Tas izslēdz “fiktīvos apakšuzņēmējus” un nodrošina, ka katrs darbinieks ir deklarēts.
Ietekme: ēnu samazinājums nozarē par 8–10 pp.

2. Ēdināšana un mazumtirdzniecība
Tiek ieviesta “E-Kase” mobilā lietotne un automātiska čeku reģistrācija, arī mazajos objektos un tirgos. PVN aprēķins notiek automātiski, un skaidras naudas čeki tiek aizstāti ar digitālajiem. Sezonas tirgotāji un kafejnīcas strādā ar minimālu birokrātiju, bet 100% legāli.
Ietekme: ēnu samazinājums par 5–6 pp.

3. Transports un loģistika
Tiek izmantota digitālā autoparka uzskaite, kur VID API saņem datus no tahogrāfiem un ceļu nodevu sistēmām. Katrs reiss automātiski sasaistīts ar degvielas rēķiniem un kravas dokumentiem, tādējādi novēršot fiktīvu degvielas norakstīšanu un aplokšņu algas šoferiem.
Ietekme: ēnu samazinājums par 4–5 pp.

4. Mazumtirdzniecība (plašais segments)
Tiek paplašināta vienotā e-rēķinu un preču izsekojamības sistēma, kur katram preces piegādes posmam ir elektroniska PVN pēctecība (“traceable VAT chain”). Pārdošana bez e-rēķina automātiski kļūst redzama kā “neapstiprināta transakcija”. Tas izslēdz fiktīvos piegādātājus un “rēķinu rūpnīcas”.
Ietekme: ēnu samazinājums par 3–4 pp.

5. Lauksaimniecība un mežsaimniecība
Tiek ieviests digitālais iepirkumu un pārdošanas žurnāls, kas darbojas arī bez interneta. Sēņu, ogu, koksnes un graudu uzpircēji reģistrē pirkumus lietotnē, kas sinhronizējas ar VID datiem un automātiski aprēķina nodokli pēc mikrolikmes. Tas legalizē mazos darījumus, nezaudējot vienkāršību.
Ietekme: ēnu samazinājums par 5 pp.

 

Reformu ieviešanas izmaksas un termiņi

Pasākums	CAPEX (milj. €)	OPEX/gadā (milj. €)	Ieviešanas laiks (mēn.)	Pilotposms (mēn.)	Atbildīgā iestāde	Piezīmes / atkarības
Viedie normatīvie akti (TaxML)	60-80	3-5	24-36	12	TM, FM, VID	Mašīnlasāmi nodokļu algoritmi
PVN “pēc naudas saņemšanas”	2–4	0,3–0,6	6–9	3	FM, VID	Grozījumi PVN sistēmā, API saskaņošana
Mobilais POS / “E-Kase”	8–12	1–2	9–12	4	VID, EM, bankas	Lietotne + subsidēti termināļi
Samazinātais PVN veselībai/izglītībai	0,5–1	0,1–0,2	3–6	—	FM, VID	Vienkāršota PVN politika
Vienotais ienākumu konts	5–8	0,8–1,2	12–18	6	FM, VID, bankas	Banku integrācijas; vienkāršota maksājumu loģika
Automātiskā IIN/VSAOI sadale	3–5	0,5–0,8	9–12	4	VID, VSAA	Algu programmu integrācija
Digitālā uzņēmumu bilance	4–7	0,6–1	12–18	6	UR, VID, EM	Automātiski gada pārskati
Skaidras naudas aizliegums daļai akcīzes preču	1–2	0,1–0,2	6–9	3	FM, VID, NMPD	PVN un akcīzes kontrole
Speciālās maksājumu kartes (sociālie/jaunieši)	10–15	2–3	9–12	6	LM, FM, bankas	Kartes ar preču kategoriju ierobežojumiem
Ģimenes nodarbinātības legalizācija	0,3–0,7	0,05–0,1	3–6	0–2	FM, VID	Vienkāršota deklarēšana
KOPĀ (aptuveni)	94,8–134,7 milj. €€	8,45–13,9 milj. € gadā	—	—	—	Pilna ieviešana 3–4 gadu laikā (2026–2029)

 

Nozaru mērķpasākumu izmaksas un termiņi

Nozare / pasākums	CAPEX (milj. €)	OPEX/gadā (milj. €)	Ieviešanas laiks (mēn.)	Pilotposms (mēn.)	Atbildīgā iestāde	Piezīmes / atkarības
Būvniecība – digitālais objekta ID + reģistrs	3–5	0,5–0,8	9–12	4	BVKB, EM, VID	Līgumu un nodokļu sasaistes ar konkrēto objektu
Ēdināšana/tirgi – E-Kase mazajiem punktiem	2–3	0,2–0,4	6–9	3	VID, pašvaldības	Offline kvītis, sezonālie tirgotāji
Transports – digitālā autoparka uzskaite	4–6	0,6–0,9	9–12	4	SM, CSDD, VID	Tahogrāfi, nodevas, degvielas rēķini
Mazumtirdzniecība – PVN “ķēdes” izsekojamība	5–9	0,7–1	12–18	6	VID, EM	E-rēķini un piegādes dokumenti ar pēctecību
Lauksaimniecība / mežsaimn. – digitālais žurnāls	2–4	0,3–0,5	6–9	3	ZM, VID	Offline režīms, mikrolikmes automātika
KOPĀ (aptuveni)	16–27 milj. €	2,3–3,6 milj. € gadā	—	—	—	Pilna ieviešana ≈ 1–1,5 gadu laikā

 

Izmaksu un ieguvumu salīdzinājums

Reforma / Pasākums	Ieviešanas izmaksas kopā (milj. €)	Gada fiskālais ieguvums (milj. €)	Attiecība “ieguvums : izmaksas”	Atpelnīšanās periods (gadi)	Pamatots efekts
Viedie normatīvie akti (TaxML)	60-80	+200-250	≈ 6 : 1	< 1	Automatizācija, precīza uzskaite
PVN pēc naudas saņemšanas	3–5	neitrāls pēc 2 g.	—	2	Likviditātes efekts, krāpniecības mazināšana
Mobilais POS / E-Kase	10–14	+90-110	≈ 12 : 1	< 1	Mazajiem uzņēmumiem legāla tirdzniecība
Samazinātais PVN veselībai/izglītībai	1–2	neitrāls	—	—	Sociāls, ne fiskāls efekts
Vienotais ienākumu konts	6–9	+30	≈ 4 : 1	1–1,5	Mazāk kļūdu, iekasējamības uzlabojums
Automātiskā IIN/VSAOI sadale	4–6	+25	≈ 4–5 : 1	1–2	Vienkāršāka grāmatvedība
Digitālā uzņēmumu bilance	5–8	+20	≈ 3 : 1	1,5–2	Datu pārredzamība, mazāk auditu
Skaidras naudas aizliegums daļai akcīzes preču	1–2	+80-120	≈ 100 : 1	< 1	Akcīzes un PVN krāpšanas samazinājums
Speciālās maksājumu kartes	12–18	+15	≈ 1 : 1	3	Sociāli mērķēts efekts
Ģimenes nodarbinātības legalizācija	0,5–1	neitrāls	—	—	Administratīva vienkāršošana
Nozaru mērķpasākumi (būvniecība, transports u.c.)	16–27	+250–300	≈ 12–15 : 1	< 1	Tiešs ēnu mazinājums risku nozarēs
KOPĀ (aptuveni)	≈ 120–169 milj. €	≈ +660-840 milj. €/gadā	≈ 7–9 : 1	< 1 g.	Pilns efekts pēc 2 gadiem, ēnu ekonomiku tīri matemātiski var dabūt  ≤ 10%

 

Reālistiskie pieņēmumi, jo ne visas aktivitātes izdosies un ne uzreiz

Rādītājs	Pašreiz Latvijā (2025)	Pēc reformu ieviešanas (≈ 2035)	Šveices līmenis (atskaites punkts)	Paskaidrojums
Ēnu ekonomika (% no IKP)	~25%	≈ 15%	8–10%	Daļa pasākumu pārklājās un ne viss izdosies
Ietekme uz budžetu		+500 milj. €/gadā		Pēc 2025. gada IKP un budžeta
PVN iekasējamība (neto PVN / IKP)	7,4%	7,6–7,8%	7,8%	Sasniedz ES vadošo valstu efektivitāti.
Grāmatvedības izmaksas (MVU)	100% (bāze)	30–40%	35–40%	“Viedie normatīvie akti” likvidē manuālo darbu – uzņēmumi ietaupa laiku un izmaksas.
PVN krāpšanas apjoms	~600 milj. € gadā	< 150 milj. €	~120 milj. € (Šveicē)	“E-rēķini + TaxML” padara karuseļus praktiski neiespējamus.
VID administratīvās izmaksas	1,1% no iekasētā	0,6–0,7%	0,6%	Automatizācija samazina kontroles izmaksas par gandrīz pusi.
IKP pieaugums (strukturālais efekts)	—	+0,5 pp/gadā	—	Automatizācija un ēnu samazinājums dod noturīgu izaugsmes stimulu.

 

Kopsavilkums

• Latvija 10 gadu laikā reālistiski var mazināt ēnu ekonomiku līdz 15% (tabulā matemātiski vairāk, bet ne viss izdosies).
• Faktiski tas nozīmē, ka budžeta caurumi pazūd bez nodokļu likmju celšanas, jo ieņēmumu bāze paplašinās automātiski.
• Galvenais priekšnoteikums — konsekventa ieviešana: “TaxML” + “E-Kase” + e-rēķini + PVN pēc samaksas. Šie četri elementi ir “Šveices efekta kodols”.

 

Papildus lietas, ko vērtējam, lai uzlabotu rādītājus līdz Pasaules līderiem (ēnu ekonomika <10% no IKP)

 

1)     Pašvaldību tiesības algot nodokļu inspektorus

1. Mērķis

Nodrošināt efektīvāku IIN un darba vietu atbilstības kontroli, mazināt ēnu ekonomiku lokālā līmenī un uzlabot nodokļu iekasēšanu, ļaujot pašvaldībām papildināt valsts kontroli ar lokāliem, teritoriāli zinošiem inspektoriem. Pašvaldības ir ieinteresētas IIN iekasēšanā, jo šī nauda tiešā veida ienāks pašvaldības budžetā un uz vietas parasti labāk zina par nelegālām nodarbinātības vietām.

2. Juridiskais pamats (tiesību regulējums)

1. Pašvaldībām tiek piešķirta tiesība — pēc kompetences noteikšanas un akreditācijas procedūras — nolīgt līdz noteiktam skaitam nodokļu inspektoru (turpmāk — “pašvaldību inspektori”), kuru tiesības, pienākumi un kompetence ir skaidri ierobežotas šajā likumā vai MK noteikumos.
2. Pašvaldību inspektori nav neatkarīgi revīzijas orgāni — tie veic teritoriālu novērošanu un sākotnējas pārbaudes (faktu vākšanu) un par to ziņo VID vai citai kompetentai iestādei turpmākai administratīvai rīcībai.

3. Pienākumi un kompetence

• Pašvaldību inspektori var:
• veikt vietējas nozīmes uzraudzību (minēts: darba vietu apsekošana, publiskās tirdzniecības vietas, sezonālie tirdzniecības punkti), fotografēt vai dokumentēt novērojumus un pieprasīt publiski pieejamu informāciju (piem., uzņēmuma redzamo darbību vietā);
• pieprasīt tirgus vietās redzamus dokumentus (licences, produkta izcelsmes dokumenti) un ziņot par neatbilstībām;
• iesniegt ziņojumus VID risku analīzes sistēmā, pievienojot digitālus pierādījumus;
• izdot brīdinājumus vai administratīvas darbības tikai tad, ja tam ir skaidra tiesiska bāze un pēc iepriekšējas vienošanās ar VID (skat. 4. punktu).
• Pašvaldību inspektoriem nav tiesību:
• neatkarīgi piemērot nodokļu sankcijas, slēgt uzņēmumu vai konfiscēt mantu (šīs kompetences patur VID / tiesībsargājošās iestādes);
• pieprasīt informāciju, kas juridiski sargāta (bankas dati, personīgi dati) bez VID vai tiesas akcepta.

4. Sadarbība ar VID un datu piekļuve

• Pašvaldība var lūgt VID piešķirt saviem inspektoriem ierobežotu piekļuvi valsts datubāzēm (uzņēmumu reģistrs, PVN reģistrs, licences), taču piekļuve tiek nodrošināta tikai ar:
• VID akreditāciju (sertifikāts), un
• tehnisku pieslēgumu caur VID API ar drošības logiem (visi pieprasījumi tiek auditēti).
• Visi ziņojumi, ko sagatavo pašvaldību inspektori, tiek automātiski reģistrēti VID sistēmā un iezīmēti kā “lokāla izmeklēšanas priekšlikums”. VID veic risku vērtējumu un lemj par turpmāku administratīvo vai krimināltiesisko rīcību.
• Pašvaldību inspektoru darbībai jāatbilst GDPR un datu aizsardzības prasībām; personas dati tiek apstrādāti tikai tiesiskā pamata ietvaros.

5. Akreditācija, apmācība un atbilstība

• VID kopā ar VDI (vai atbilstošu institūciju) izstrādā akreditācijas standartu: profesionālas prasības, ētikas kodekss, tiesiskās zināšanas, drošības pārbaude (CRB) un prasība par pilnīgu dokumentācijas vadību (digitāla lieta).
• Inspektoriem obligāta profesionālā apmācība (nodokļu tiesības, administratīvā prakse, datu aizsardzība, drošības protokoli).
• Apmācību sertifikāts jāatjauno ik pēc 3 gadiem.

6. Finansējums

• Pašvaldības var finansēt inspektoru algas no saviem līdzekļiem
• Standarta izmaksu aplēses (izmaksas par vienu inspektoru, gadā): algas + nodokļi + aprīkojums + IT pieslēgums = ≈ 35–60 tūkst. € / gadā (atkarībā no reģiona un dzīves dārdzības).

Piemēri:

• Pilotprojekts 10 pašvaldībās × 2 inspektori = 20 inspektori → 0,7–1,2 milj. € / gadā.
• Paplašinājums 50 pašvaldībās × 4 inspektori = 200 inspektori → 7–12 milj. € / gadā.

7. Administratīvā un juridiskā drošība (sargājošie mehānismi)

• Lai nepieļautu varas pārmērību, jānodrošina:
• Kārtība par inspektoru rīcību publicētā uzraudzības žurnālā (visi izsniegtie brīdinājumi/ziņojumi publiski redzami anonimizētā formā);
• Iekšējā sūdzību procedūra un neatkarīgs sūdzību izskatīšanas mehānisms (piem., rajona tiesā vai īpašā komisijā);
• Inspektora darbību regulāra ārējā audits;
• Regula par atbildību un sankcijām par ļaunprātīgu rīcību.

8. Operacionālā darbība un koordinācija

• Ieteicamā darba kārtība:
1. Pašvaldība identificē prioritātes zonas un nolīgst inspektorus; sagatavo darba plānu un novērtēšanas KPI.
2. Pašvaldība akreditē inspektorus VID testa vidē; pieslēgums VID API un brīvprātīgajām datu plūsmām (ierobežots).
3. Inspektori vāc sākotnējo informāciju un veic teritoriālu monitoringu; kodētos ziņojumus nosūta VID.
4. VID analizē, pieprasa papildu pierādījumus vai sāk formalizētu pārbaudi.
5. Rezultāti tiek kopā apkopoti reizi ceturksnī; labās prakses dalīšana starp pašvaldībām.

9. Pilotprojekts

• Izvietot pilotu 10 pašvaldībās (pilsētas + lauku reģioni ar dažādu profilu): 2 inspektori katrā, 12 mēnešu laiks. Mērķi:
• salīdzināt atdevi (atgūto nodokļu apjoms / izmaksas),
• izvērtēt sadarbību ar VID un pašvaldību IT sistēmām,
• optimizēt apmācību programmu un datu plūsmas.
• Pilotam nepieciešamais budžets pirmajam gadam: ≈ 0,8–1,3 milj. € (atkarībā no personāla algas līmeņa un lokālās administrācijas izmaksām).

10. Veiktspējas metri (KPI)

• Skaits iesniegto ziņojumu VID no pašvaldību inspektoriem (mēnesī).
• % ziņojumu, kurus VID turpināja ar administratīvu rīcību.
• Atgūto nodokļu apjoms pret inspektoru izmaksām (ROI).
• Samazinājums reģionā par IIN ēnu indikatora (%).
• Iedzīvotāju apmierinātība ar vietējo kontroli (aptaujas rādītājs).

11. Sagaidāmie ieguvumi

• Labāka lokāla informācija par nelegālām darba vietām un sezonālo tirdzniecību.
• Ātrāka un mērķētāka VID reakcija uz riskiem.
• Augstāka IIN iekasējamība; mazāks “lokālais ēnas” slogs.
• Pašvaldību ieinteresētība par legālo darbību pieaug; lauku reģioni labāk monitorēti.

 

2)     Integrētā “pārbaudes ekosistēma”

Tiek izveidots vienots digitāls pārbaudes portāls, kas apvieno VID, Valsts policijas, Valsts darba inspekcijas (VDI), Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), Patērētāju tiesību centra (PTAC) un pašvaldību inspektoru darbības.
Katra institūcija:

• redz to pašu digitālo uzņēmumu profilu (nodokļu, licenču, pārtikas, darba, drošības atbilstības dati);
• var kopīgi plānot pārbaudes, lai nebūtu dublēšanās;
• var redzēt riska rādītājus (piemēram, bieža skaidras naudas aprite, pazudis darbinieks, čeku nesakritība).

Ieguvums:
Koordinēta pārbaude kļūst efektīvāka, samazinās administratīvā slodze, un sistēma uzreiz redz, ja nozare “slīd ēnā”.

2. Pašvaldību un brīvprātīgo iesaiste

Pašvaldību pārvaldes, pilsētu uzraugi, kā arī vietējie sabiedriskie palīgi (piem., pensionāri, studenti, biedrības) var kļūt par “acīm uz vietas”:

• viņiem tiek dota piekļuve vienkāršai lietotnei (piem., “Godīgais bizness”), kur var nofotografēt bezčeku tirdzniecību, nelegālas degvielas/alkohola pārdošanas vietas, nereģistrētu darba vietu;
• katrs ziņojums tiek anonīmi nosūtīts VID riska analīzes sistēmai;
• par apstiprinātu pārkāpumu var piešķirt nelielu atlīdzību (piem., 1% no atgūtā nodokļa vai fiksētu 20–50 €).

Šāda sabiedrības iesaiste darbojas daudzās valstīs, piemēram:

• Izraēlā un Itālijā – čeku neizsniegšanas ziņošanas bonusi;
• Singapūrā – “Civic Inspection Scheme” – iedzīvotāji ziņo par nelegālām darbavietām;
• Igaunijā – kopīgs VID un pašvaldību “aģentu tīkls”.

Efekts:
Sabiedrības uzticība pieaug, jo cilvēki redz, ka arī “mazie krāpnieki” tiek atklāti, ne tikai lielie uzņēmumi. Ēnu ekonomikas samazinājums par ~0,5–0,8 pp.

3. Horizontālā pārbaude starp uzņēmumiem

Uzņēmumiem tiek dota iespēja (vai pienākums) verificēt savus partnerus caur VID API:

• automātiska atbilstības pārbaude (PVN, darba līgumu statuss, licences);
• ja konstatēts risks, sistēma brīdina (“partnerim nav aktīvu darbinieku – iespējams fiktīvs piegādātājs”);
• par atkārtotiem gadījumiem var ziņot tieši pārbaudes ekosistēmai.

Efekts:
Pašregulācija kļūst par sistēmas daļu – ēnu darījumi tiek izslēgti pirms tie notiek. Papildu samazinājums ~0,3–0,5 pp.

4. Kopienu līmeņa kontrole

Katram reģionam tiek noteikts “Godīgās uzņēmējdarbības indekss” (publiski pieejams):

• pamatojas uz PVN ieņēmumiem, čeku īpatsvaru, nodokļu disciplīnu;
• pašvaldības, kur indekss paaugstinās, saņem bonusu no budžeta izlīdzināšanas fonda (piem., +0,1% dotācija);
• tas rada konkurenci starp reģioniem par “godīguma reputāciju”.

Efekts:
Sociāla motivācija – cilvēki paši negrib būt “sliktajā sarakstā”. Samazinājums ~0,3 pp.

 

3)     Antikorupcijas mehānisms: prēmija amatpersonai kukuļa apmērā

Kā tas darbojas

Ja amatpersonai tiek piedāvāts kukulis, tā:

1.     par to nekavējoties ziņo (KNAB),

2.     notiek izmeklēšana,

3.     tiesa pieņem notiesājošu spriedumu, kas atzīst kukuļa piedāvājumu par pierādītu,

4.     pēc pārsūdzības termiņa beigām amatpersona saņem prēmiju kukuļa apmērā, ja šie līdzekļi tiešām eksistē un tos var konfiscēt vai iesaldēt.

Tātad:

·        ja kukulis ir 20 000 EUR,

·        notiek spriedums un konfiskācija,

·        amatpersona, kas ziņoja, saņem 20 000 EUR prēmiju no izņemtajiem līdzekļiem.

Valsts neko nepiemaksā. Prēmiju finansē tieši tas pats noziedznieks, kurš mēģināja korumpēt amatpersonu.

 

Prēmija privātpersonai vai uzņēmumam, kas ziņo par amatpersonas izspiestu kukuli

Kāpēc tas ir nepieciešams

Latvijā daudzi cilvēki un uzņēmēji baidās ziņot par koruptīvu amatpersonu, jo:

• uzskata, ka “viņu samals sistēma”,
• domā, ka nekas nemainīsies,
• baidās no atriebības,
• neredz sev nekādu labumu,
• un visbiežāk — “man tas neko nedos, tikai problēmas”.

Tāpēc tiek radīts simetrisks mehānisms, kas strādā tāpat kā amatpersonu prēmiju modelis, bet pretējā virzienā: valsts pasargā un atalgo privātpersonu, kas atmasko amatpersonu.

Tas ir taisnīgi, jo:

• amatpersona izmantoja savu varu,
• cietējs bija cilvēks vai uzņēmējs,
• atjaunot taisnīgumu nozīmē atbildēt ar konkrētu, izmērāmu labumu.

 

Kopsavilkums: kopīgās ietekmes tabula

Papildu mehānisms	Ēnu ekonomikas samazinājums (pp)	Ieviešanas laiks	Galvenie ieguvumi
Vienotais pārbaudes portāls (VID, VDI, PVD, PTAC, policija, pašvaldības)	−0,8	12 mēn.	Efektīvāka kontrole, mazāk dublēšanās
Brīvprātīgo un sabiedrisko palīgu ziņojumu sistēma	−0,5–0,8	6 mēn.	Plašāka aptvere, sabiedrības līdzdalība
Partneru savstarpējā verifikācija (VID API)	−0,3–0,5	6–9 mēn.	Pašregulācija starp uzņēmumiem
Godīgās uzņēmējdarbības indekss pašvaldībām	−0,3	9–12 mēn.	Sociāla konkurence par caurspīdīgumu
KOPĀ papildu efekts	≈ −1,9 līdz −2,4 pp	< 1 gads līdz pilnam efektam	Ēnu ekonomika var krist līdz 4–5% – pasaules TOP 3

 

Vēl vērtējamās aktivitātes

Pasākums (papildus jau plānotajam)	Ko tieši dara	Papildu samazinājums (pp)	Laiks	Galvenais risks / piezīme
Obligāti B2B e-rēķini + QR ar kriptogrāfisko parakstu	Visi B2B rēķini tikai strukturēti, ar parakstītu QR; bez tā rēķins nav atskaitāms PVN	−0,8	12–18 mēn.	Jāpanāk 100% grāmatvedības programmu atbalsts
Reāllaika e-čeki arī lielajiem tirgotājiem (ne tikai E-Kase)	Katra čeka kopsavilkums 1–2 s laikā nonāk VID (SAF-T light)	−0,5	9–12 mēn.	Liela datu plūsma → jāoptimizē
Algas “nacionālais mezgls” (Payroll Hub)	Algas aprēķins un nodokļu ieturējums caur vienotu API; aplokšņu algas kļūst riskantas	−0,7	12–18 mēn.	Jāsavelk kopā VSAA, VID, bankas
PSD2/Open-Banking “nodokļu saskaņošana”	Brīvprātīga bankas plūsmas piesaiste PVN/IIN deklarācijām (mazajiem)	−0,3	6–9 mēn.	Privātums — jāļauj opt-in
Tiešā platformu integrācija (Uber, Bolt, Etsy, Amazon, Booking u.c.)	Platformas ik mēnesi sūta ieņēmumu kopsavilkumus uz VID	−0,5	9–12 mēn.	Līgumi + ES DAC7 rāmī
PVN “split-payment” tikai riska sektoros	Maksājumā PVN daļa automātiski nonāk Valsts kasē	−0,6	6–9 mēn.	Lietot ķirurģiski, ne visur
Akcīzes preču pilna track&trace + noliktavu svēršanas punkti	Precīza plūsma tabakai/alkoholam; noliktavās obligāti svēršanas logi	−0,4	9–12 mēn.	Iekārtu izmaksas nozarēm
Ātrā reaģēšana ar AI riska punktiem (TaxAI)	ML modelis ik nedēļu ģenerē revīzijas “mērķu sarakstu”	−0,4	6 mēn.	Nepieciešami datu zinātnieki
UBO grafu datubāze (reālie labuma guvēji)	Automātiska shēmotāju tīklu atklāšana starp firmām & radiniekiem	−0,3	12 mēn.	Datu kvalitāte/privātums
Trauksmes cēlāju + 1% prēmija no atgūtā	Anonīma ziņošana ar materiālu stimulu	−0,2	3–6 mēn.	Jānodrošina aizsardzība
“Nulles-klikšķa” iedzīvotāju nodoklis	VID ģenerē prelimināro IIN; cilvēks tikai apstiprina	−0,2	9–12 mēn.	Vienošanās ar darba devējiem
Čeku loterijas 2.0 tikai riska MCC	Balvas par čeku iesniegšanu tieši riska kategorijās. Balvas, ja izdodas atklāt pārkāpumu.	−0,1	3–6 mēn.	Lēts, bet dod papildu efektu

 

Piezīme par elektronizāciju tiem, kuri nav lasījuši pamata rakstu. Lai informācijas sistēmas attīstītos pareizi, valstij nevajag iepirkt sistēmu, valstij vajag nopirkt jaunu biznesa procesa piedāvājumus un IT sistēma būs tikai atbalsta jaunajam biznesa procesam.