sestdiena, 2015. gada 4. aprīlis

Kā rīkoties pašvaldībām, gatavojoties krīzes situācijai


Sabiedrība ir aktualizēta diskusija par civilo aizsardzību un pašvaldību lomu tajā  http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/pirmos-seminarus-par-pasvaldibu-ricibu-arkartas-gadijumos-riko-latgale-un-pieriga.a123098/
bet pēc vairāku dalībnieku atsauksmēm vēl palika daudzi neatbildētie jautājumi, tāpēc nolēmu apkopot Ukrainas pieredzi šai jautājumā un sagatavoju savu uzmetumu pašvaldību rīcībai gatavojoties dažāda veida krīzēm, sākot ar plūdiem un beidzot ar hibrīd- vai konvenciālo karu. Nepretendēju uz absolūto patiesību un gala vārdu. Vēl jo vairāk, ceru šis būs viens no pirmajiem vārdiem, lai raisītu publisko diskusiju par pašvaldības rīcību krīzes situācijā un sagatavošanas pasākumiem. Šobrīd neaprakstīšu Šveices, Somijas vai Izraēlas sistēmu, kur katrs zin kur skriet un kas darāms, bet aprakstīšu dažas steidzamākās lietas, ko pat nabadzīgākā pašvaldība var paveikt samērā ātri.
Pirmkārt ir vajadzīga alternatīvā apziņošanas sistēma, gadījumam, ja ierastā sistēma nedarbosies. Šobrīd viss balstās uz parastajām tālruņa un mobilo sakaru līnijām. Arī speciālo dienestu radiosakari atkarīgi no stacionāriem sakaru torņiem. Vienīgie, kam ir no stacionārās infrastruktūras puslīdz neatkarīgie sakari, ir bruņotie spēki, bet saprotams, ka viņu kapacitāte būs stipri nepietiekoša krīzes gadījumā, nemaz nerunājot par karadarbību, kad militārie sakari kalpos savam tiešajam mērķim. Tātad ārkārtas dienestiem jūsu pašvaldībā būs vajadzīgas civilās rācijas, kas ir savietojamas starp dažādiem dienestiem. Pērciet rācijas uzreiz gan sev, gan municipālai policijai, gan zemessardzei, gan mediķiem, gan ugunsdzēsējiem. Dažām vadošām amatpersonām iegādājieties satelittālruņus. Būtu gan vēlams visas valsts mērogā vispirms vienoties par izmantojamo operatoru, piem. IRIDIUM vai INMARSAT, jo sarunas viena tīkla ietvaros būs vienkāršākas un arī lētākas, nekā dažādos tīklos. Neaizmirstiet, ka kādu laiku var nebūt elektrības, bet rācijas ir jāuzlādē. Ukrainā viss civilo sakaru zudums bija katastrofa vārda tiešajā nozīmē. Rācijas bija vai nu prokrieviskiem spēkiem vai nu proukrainiskiem sabiedriskajiem aktīvistiem - brīvprātīgajiem. Valsts pārvalde kādu laiku bija paralizēta bez civiliem sakariem ar pašvaldībām.
Otrkārt ir vajadzīga informācijas ievākšanas un apstrādes sistēma. Vajadzīgie uzticami brīvprātīgie, kuri novēros situāciju un ziņos nesakropļojot un neinterpretējot redzēto vai dzirdēto. Principā Latvijā ir šāda pieredze no Atmodas laika un 90./91. gadu notikumiem, kad bija brīvprātīgie, kuri situāciju novēroja un ziņoja. Sameklējiet to laiku aktīvistus un izrunājiet ar viņiem. Viņu pieredze nebūs tiešā veidā piemērojama, bet pavisam noteikti noderēs! Ukrainā viss notika ļoti līdzīgi. Kamēr kaut cik strādāja parastie sakari, tika plaši tika izmantots Zello (programma viedtālrunim http://zello.com/) konferences zvans, pēc tam civilās rācijas. Tātad mums vajag brīvprātīgos ar rācijām un transportu (pamatā automašīnām, bet der gandrīz viss no velosipēdiem līdz lidmašīnām), kuri dežurēs uz maiņām. Vajadzīgas CCTV kameras atslēgas punktos (lielie ceļi, krustojumi, laukumi u.c.) ar drošiem datu pārraides kanāliem un autonomo barošanu. Vajadzēs štābu, gan lokālu pašvaldības līmenī, gan valsts līmenī, kas visu liks kopā un plānos turpmākas darbības. Štābiem jābūt mobiliem un tiem nav jāatrodas pašvaldības administrācijas telpās, kas būs viens no primāriem mērķiem gan karaspēkam, gan nemierniekiem, gan diversantiem.
Treškārt nepieciešama informācijas izplatīšanas sistēma ar ko mēs informēsim mūsu sabiedrību un Pasauli par šeit notiekošo. Vajadzīgi žurnālisti, kuri pēc informācija saņemšanas dosies paši (iespējams bez uzdevuma un finansējuma) uz notikumu vietām un fiksēs situāciju lai izplatītu to tālāk. Dzīvojam informācijas laikmetā un informācijas kara apstākļos. Pašvaldībām nepieciešami vairāki alternatīvie kanāli/profili: pirmkārt tīmekļa vietnes, otrkārt Zello kanāls (kamēr civilie sakari strādā), treškārt vietējais radio (pēdējie divi gan valsts, gan atsevišķi katrā pašvaldībā). Varētu pat apsvērt domu par valsts/pašvaldības finansējumu iedzīvotājiem iegādāties ar rokas ģeneratoru un/vai saules baterijām uzlādējamos radioaparātus, piem. http://www.amazon.com/Et%C3%B3n-SCORPION-Portable-Multi-Purpose-Digital/dp/B003BYRKI2 Sevi cienošiem žurnālistiem jābūt aprīkotiem ar satelītsakariem, lai varētu operatīvi izvietot tīmeklī informāciju par notiekošo arī tād, ja nestrādās Internets. Jābūt pārvietojamiem rezerves radio raidītājiem. Kamēr sakari strādā, jābūt brīvprātīgajiem, kuri operatīvi ziņos par situāciju sociālos tīklos, vēlams dažādās valodās. Šādas grupas jāveido savlaicīgi pirms krīze ir sākusies.
Ceturtkārt, nepieciešami brīvprātīgie kārtības sargi, glābēji un mediķi. Zemessargu, ugunsdzēsēju, mediķu un policistu visur nepietiks. Krīzes situācijā šo struktūru noslodze pieaugs vairākkārtīgi. Brīvprātīgo kārtības sargu apmācības līmenis būs zems, bet veikt pagastmājas vai pārtikas noliktavas apsardzi ar bisi vai gāzes pistoli tie varēs. Brīvprātīgie glābēji un (piemēram) pensionētie mediķi varēs dalīt pārtiku, izvietot bēgļus un bez pajumtes palikušos, sniegt medicīnisko palīdzību. Brīvprātīgo darbu jākoordinē un jāvada savlaicīgi sagatavotiem pašvaldības darbiniekiem.
Nepieciešams obligātā kārtā visās darbavietās un mācību iestādēs veikt instruktāžu par rīcību ārkārtas situācijās par šādām tēmām: 1) obligātais evakuācijas somas saturs, 2) kā evakuēties un uz kurieni, 3) kā iekārtot māju ja paredzama karadarbība/krīze, 4) kādi krājumi jāveido u.c. viss ir praktiski jārāda. Jāizveido mācību video, pamācības un infografiku latviski par atbilstošo tēmu. Pašvaldību struktūrām jārīko mācības! Lai pārbaudītu gatavības pakāpi un veikt nepieciešamās korekcijas. Bez mācībām sistēma nestrādās, jo pēdējā brīdī atklāsies tās trūkumi, kas netika paredzēti! (Ukrainā arī plāni bija skaisti sarakstīti, bet krīzes situācijā visu bija jāveido no sākuma). Jārīko mācības, pēc tam jāveic mācību analīzi, jāfiksē nepilnības un jāplāno nepilnību novēršanu. Kā piesaistīt cilvēkus brīvprātīgo kustībai? Piedāvāju šādu variantu: vienā pašvaldībā, kurā rīkojam mācības, sabrauc citu pašvaldību civilās aizsardzības komisiju un komandu locekļi, kuri tēlos civiliedzīvotājus. No citiem bataljoniem atbraukušie zemessargi var patēlot zaļos cilvēciņus. Pēc kāda laika jārīko mācības jau citā pašvaldībā savlaicīgi iepazīstinot to ar iepriekšējo mācību laikā izdarītiem secinājumiem.
Jāizveido patvertnes vai jāplāno, kādas ēkas tiks tām pielāgotas un materiālo rezervju krājumi. Atliktās piegādes no komersantiem nestrādās, jo komersantiem būs izdevīgāk izbeigt līgumu nekā to pildīt un arī piegādes var būt traucētas ne tikai fizisko šķēršļu dēļ, bet arī tādēļ, ka partneri pieprasīs 100% priekšapmaksu! Ja sāksies krīze piegādātāji nebrauks, pazudīs un negribēs riskēt, jo kravas ir jāapsargā pret marodieriem un laupītājiem. Krīzes situācijā transporta komunikācijas būs pārslogotas. Noliktavas jāveido pēc iespējas tuvāk patērētājam. NVO, kuru mērķis ir labdarība jābūt gataviem riskēt un vest palīdzību arī uz visādā ziņā nedrošiem reģioniem. Pašvaldībās jābūt sarakstiem ar tiem cilvēkiem, kas atteicās no evakuācijas vai nevar evakuēties.
Daži teikumi par aicinājumiem “netracināt tautu” un “necelt paniku”. Tieši negatavība, nezināšana, laika un treniņa trūkums rada paniku. Informācijas trūkums rada ažiotāžu un liek cilvēkiem rīkoties NEPĀRDOMATI. Iracionālā un destruktīvā apdraudētības sajūta sabiedrībā pāriet, kad sabiedrībai skaidro kas apdraud, kā apdraud un māca, kā izvairīties no apdraudējuma. Ukrainā labs piemērs ir Dņepropetrovska, kur vietējie oligarhi (kuri nebūt nav paši lojālākie valsts pilsoņi), saprata, ka ar separātistiem un viņu saimniekiem "sarunāt" neizdosies un sparīgi ķērās pie iedzīvotāju organizēšanas. Ja sākotnēji bijušas bailes, tad pēc dažām nedēļām skaidrojoša darba, sabiedrība vairs neuztvēra karu paniski. Noskaņojumu "kas tagad būs" un "nu viss pagalam" nomainīja nostāja "ja moskaļi nāks - lai nāk, mēs zinām kā tas izskatīsies un mēs pratīsim ar to tikt galā". Kad apdraudējumu un riskus izprot un informē par pretlīdzekļiem, tad apdraudējums vairs neliekas tik baiss, tas arvien vairāk sāk līdzināties ikdienas nepatikšanām, tādām kā sniega vētra utml.
Jānis Ratkevičs

sestdiena, 2014. gada 28. jūnijs

Partiju tēriņi Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņai

Kā redzams par vienu balsi Nacionālā apvienība iztērējusi tikai 1,14 eiro, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāk nekā otrais mazākais rādītājs - Latvijas krievu savienība ar 2,44 Eiro par balsi, 13 reizes mazāk nekā ZZS. Antirekords ir "Latvijas attīstībai" kas samaksāja 54 eiro par balsi, bet nedabūja nevienu vietu.


Partija balsis procenti vietas iztērētā summa Eiro par balsi Eiro par vietu
Saskaņa sociāldemokrātiskā partija 57863 13.04% 1 326000 5,63 326000
Zaļo un Zemnieku savienība 36637 8.26% 1 556000 15,18 556000
Partija "VIENOTĪBA" 204979 46.19% 4 814000 3,97 203500
Latvijas Krievu savienība 28303 6.38% 1 69000 2,44 69000
Latvijas attīstībai 9421 2.12% 0 508000 53,92 -
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 63229 14.25% 1 72000 1,14 72000

piektdiena, 2014. gada 27. jūnijs

Picas pasūtīšana nākotnē :)

Ar kolēģiem VARAMā diskutējām par portāla Latvija.lv funkcionalitāti. Izteicos, ka nepieciešama sistēma, kas konkrēto lietotāju atpazīst pēc viņa socioloģiskā portreta un primāri piedāvā tieši šai personai nepieciešamos pakalpojumus. Kolēģi brīdināja kādas sekas tas var izraisīt :)

Operators: Labvakar, „Pica Net”
Klients: Labvakar, es gribu pasūtīt picu.
О: Vai jūs varētu nosaukt savu nacionālo identifikācijas kodu?
К: Jā, protams, 6102-1993-8456-54632107.
О: Pateicos Jums, Bērziņa kungs. Jūsu mājas adrese Kroņu iela 5, dz. 86, tālruņa Nr. 5494-2366. Vai pareizi? Jūsu darba tālrunis kompānija „Provans”, 5745-2302mobilā tālruņa Nr. 9266-2566.
К: No kurienes jums ir visa šī informācija?
О: Mēs esam pieslēgti pie lielās centrālās sistēmas.
К: Ak, nu, protams. Es gribētu pasūtīt divas picas vienu ar sieru un vienu ar šķiņķi. .
О: Man liekas, ka tā nav labāka izvēle.
К: Kā lūdzu?
О: Jūsu medicīnas kartiņā ir norādīts, ka jums ir hipertonija un pārāk liels holesterīna līmenis. Pie tam saskaņā ar jūsu apdrošināšanas noteikumiem jums nav tiesību lietot produktus, kas ir kaitīgi veselībai.
К: Jums ir taisnība. Ko jūs man varat piedāvāt?
О: Pamēģiniet mūsu picu „Superlait” ar soju un redīsiem jūs būsiet sajūsmā!
К: Kāpēc jūs domājiet, ka es būšu sajūsmā?
О: 15.janvārī plkst.16.34 nacionālajā bibliotēkā jūs veselu stundu lasījāt interneta portālu „Sojas delikatešu receptes”, tāpēc padomāju par šādu jūsu izvēli..
К: Labi, labi. Atsūtiet man divas lielas picas.
О: Tā ir ļoti laba izvēle jums, jūsu sievai un jūsu četriem bērniem.
К: Cik tas maksā?
О: 40 eiro.
К: Vai jums ir vajadzīgs manas kredītkartes numurs?
О: Diemžēl jums būs jāsamaksā skaidrā naudā, jo jūs jau pārsniedzat jūsu kredītkartes limitus...
К: Labi pirms atvedis picu, es varu aiziet uz Multibanku un izņemt skaidru naudu.
О: Apšaubu, jums ir negatīvs atlikums Multibankas kontā.
К: Atsūtiet man picu un es nokārtošu jautājumu ar naudu. Kad jūs to variet atsūtīt?
О: Mums ir neliela aizķeršanas, varam piegādāt pēc 45 minūtēm. Ja jūs steidzaties, variet paņemt picu paši. Jūs variet to aizvest ar motociklu, bet ir risks , ka jūs varat nokļūt ceļu satiksmes negadījumā...
К: Kas par muļķībām.. Kāpēc jūs domājiet, ka es braukšu ar motociklu?
О: atvainojos, bet jūs aizkavējāt pēdējos kredīta maksājumus un banka konfiscēja jūsu mašīnu līdz parādu nomaksai. Bet ar jūsu motociklu viss ir kārtībā, tāpēc es nolēmu, ka jūs brauksiet ar to...
К: Kas jūs tāda esat, lai teiktu ko man darīt!!!!!!!!! !!!! @”**###@@!
О: Es gribētu jūs lūgt mani neapvainot. Neaizmirsiet, ka pirms diviem gadiem, jūs jau bijāt sodīti par necienīgu uzvedību pret reģionālo aģentu. Tā kā tas nav pirmais gadījums..
К: klusums
О: Kaut kas vēl?
К: Nē, tikai tas, kaut gan pagaidiet, pievienojiet 2 litrus Kolas, kurai šodien ir atlaide.
О: Mūsu atlaižu piedāvājums tiek regulēta ar likumu Nr. 3095423/12,kas aizliedz pārdot personām, kuram ir paaugstināts holesterīna līmenis, pārdot produktus ar paaugstināto cukura līmenī 

К: AAAAAAAAA!, Es tūlīt izlekšu pa logu, ja jūs neizpildīsiet manu pasūtījumu!
О: Leciet, sistēmā ir rakstīts, ka jūs dzīvojiet pirmajā stāvā...

ceturtdiena, 2014. gada 29. maijs

Kā dažādas iestādes sadalījušas Latviju

Zemāk neliels apkopojums par dažādu valsts iestāžu teritoriālo struktūru ģeogrāfiju. 

Saeimas vēlēšanu apgabali




Plānošanas reģioni



Tieslietu ministrija

Apgabaltiesas un administratīvās rajonu tiesas (dalījums identisks)



Rajonu tiesas un Valsts probācijas dienests gandrīz identiski ar dažām niansēm



Valsts zemes dienests


Uzņēmumu reģistrs


Finanšu ministrija

Centrāla finanšu un līgumu aģentūra (dalījums pēc plānošanas reģioniem)


Valsts ieņēmumu dienests


Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Dabas aizsardzības pārvalde


Valsts vides dienests

Pirmajā brīdī varētu rasties jautājums kāpēc dalījums nav unificēts. Bet skaidrojums ir vienkāršs - DAP pamatā nodarbojās ar rezervātiem, VVD darbojas visā valsts teritorijā.

Zemkopības ministrija

Lauku atbalsta dienests


Pārtikas un veterinārais dienests



Valsts augu aizsardzības dienests (atbilstoši plānošanas reģioniem)



Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (pamatā nodarbojas ar meliorācijas sistēmu izveidi/uzturēšanu) un Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldi.



Īsti nesaprotu, kāpēc četri augstāk minētie nav unificēti reģionālā dalījumā.

Veselības ministrija

Nacionālais veselības dienests


Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests


Slimību profilakses un kontroles centrs (atbilstoši plānošanas reģioniem)


Īsti nesaprotu, kāpēc trīs augstāk minētie nav unificēti reģionālā dalījumā.

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs


Labklājības ministrija

Nodarbinātības valsts dienests


Valsts darba inspekcija


Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra



Kultūras ministrija

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija


Latvijas Nacionālais arhīvs


Iekšlietu ministrija

Valsts policijas reģionālās pārvaldes


Valsts policijas iecirkņi


Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (identisks ar Valsts policijas reģionālās pārvaldēm)


Valsts robežsardzes pārvalde


Aizsardzības ministrija

Aizsardzības novadi un garnizoni


ceturtdiena, 2014. gada 13. marts

Putina mērķi Baltijā

Kā jārīkojas ar Baltiju Mihaila Jurjeva skatījuma viņa grāmatā "Trešā impērija". Šo autoru ik pa laikam Putins citē. Ņemts no Третья Империя. Россия, которая должна быть

А потом, при развале Советского Союза, разве хоть кто-то мешал им отделяться, разве грозил хоть чем-то? И что в благодарность – апартеид по отношению к проживающим там русским, при том что никакого ущемления прибалтов, проживающих в России, нет и по сию пору. Так уже бывало – когда немецкие солдаты отстояли Латвию от войск большевиков в 1918 году, а латыши уже через два года в благодарность изгнали немцев, от которых, кстати, в свое время получили даже письменность. Эти так называемые государства, точнее, богопротивные недомерки сделали ненависть к России и всему русскому стержнем, основой не только своей внутренней и внешней политики, но и главным смыслом своего существования. Но в Писании сказано: мера за меру. Поэтому они не только не заслуживают того, чтобы сохраниться как государствам – отдельных государств не будет и у тех, чьего мизинца не стоят прибалты, например у немцев и сербов, – а и сохраниться как нации. Поэтому, начав вторжение, мы будем убивать и разрушать, сколько сможем, ибо нет чести для прибалтов. Но главное начнется потом: все латышские, литовские и эстонские города и поселки, улицы и реки будут переименованы русскими названиями. Сами слова «Латвия», «Литва» и «Эстония» будут запрещены к публичному употреблению на всей территории Российской Империи иначе чем в исторических исследованиях. Латышский, литовский и эстонский языки будут также запрещены к публичному употреблению. Литовцы, как отличившиеся менее других в русофобии, сохранят право жить на территории нынешней Литвы, хотя все движимое и недвижимое имущество будет у них конфисковано, как у латышей и эстонцев; но те ко всему будут еще и выселены из Прибалтики, с бессрочным лишением права жить там. И с русскоязычными жителями этих стран будет так же, только с лишением на пять лет, – к ним у нас тоже нет особой любви: нечего было терпеть унижения, этим вы стали их сообщниками. Пусть будет с этими странами, как с Содомом и Гоморрой, потому что само их существование оскорбляет нас».
На следующий день русские войска вторглись в Прибалтику, и все произошло так, как было обещано; убито было не так много людей – все-таки, как говорят русские, сердце не камень, кровь не вода, – но выселены были действительно все. Города Таллинн, Рига и Вильнюс стали Ивангородом, Алексеевском и Александрией (в честь Ивана III Великого, Алексея I Тишайшего и Александра I Праведного). Эстонцы попытались селиться в этнически родственной им Финляндии или хотя бы в других Скандинавских странах, а латыши – в Германии, но им этого не разрешили, дав право селиться только в Восточной Сибири, Северном Казахстане, Средней Азии или Турции. В результате к 2022 году подавляющая часть латышей и эстонцев, около двух миллионов человек, эмигрировала в Северную Америку, где США (к тому времени уже Американская Федерация) приняли их с согласия Российской Империи. Это был один из самых жестоких, хотя и не самых кровавых эпизодов в войнах 2019—2021 годов. И хотя я не судья, дорогие соотечественники, но мне кажется, что русские повели себя не по-христиански (в отличие от их же поведения по отношению к американцам) – все-таки все народы созданы Богом, и не людям решать, каким из них быть, а каким нет. Русские же отвечали мне на это, что в принципе они считают так же, но прибалты своим поведением в течение тридцати лет уж очень старались их в этом разубедить и преуспели в этом. Так завершилась вторая экспансия России.

Par koplietota valsts bezpilota gaisa kuģu sistēmu tīkla izveidi valsts pārvaldes dienestu uzdevumu izpildes nodrošināšanai Rīgā, 2026. ga...