On national debt and the monetary system (updated April 6)

When I published my first document on long-term national development https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html , I received several questions and suggestions that nothing would happen, because there would be a huge debt crisis in the World, everything would collapse, etc. and I would not solve anything. Such a scenario is serious enough to warrant closer examination. I outline several possible approaches to addressing this issue. I outline them below. I do not claim to be an expert or to possess the ultimate truth. This is a conceptual proposal for discussion. As usual at this stage, this is not a marketing document.

Par valstu parādu un monetāro sistēmu (ar papildinājumiem 06.04.)

Kad publicēju savu pirmo dokumentu par ilgtermiņa valsts attīstību https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html , tad saņēmu vairākus jautājumus un norādes par to, ka nekas nesanāks, jo būs milzu parādu krīze Pasaulē, viss sabruks utt. un neko es neatrisināšu. Jāsaka šāds scenārijs ir ar pietiekami lielu risku, lai to apskatītu sīkāk. Man ir dažas idejas kā to visu risināt. Zemāk izklāstu. Uz eksperta titulu un patiesību pēdējā instancē nepretendēju. Šis ir konceptuāls piedāvājums diskusijai. Kā parasti šajā stadijā tas nav marketinga dokuments.

Par izglītības reformu

 Pēc pirmā raksta publikācijas par valsts attīstības redzējumu https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html un papildinājuma par nodokļiem un ēnu ekonomiku https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/par-nodoklu-izmainam.html , saņēmu daudz jautājumus un norādes par cilvēkkapitāla attīstību, imigrāciju un izglītības reformu. Cilvēkkapitāla attīstība ietver sevī demogrāfiju, veselību, izglītību. Cilvēkkapitāls ir mūsu attīstības galvenais faktors. Šajā rakstā vairāk par izglītību. Atšķirība no ekonomikas, militārā jomas un IT, izglītība nav mana tēma, bet šo to papētīju un izsaku savas domas. Mums ir jāsagatavo mūsu cilvēki nākotnei. Nākotni precīzi nevar paredzēt, bet cilvēku var izglītot tā, lai tas spētu adoptēties dažādiem nākotnes scenārijiem. Brīdinu - programma ambicioza, reālistiska, grūta, tieša, nepolitkorekta. Tas nebūs par “sasniegt vidējos ES rādītājus”. Es metu izaicinājumu Pasaules līderiem! Kā parasti šeit nerakstu kā un ko popularizēt, kā pārliecināt vēlētājus un politiķus, kā pārdot, kā tikt pie varas. Par to citreiz. Šeit par to, kas jādara jau esot pie varas.

Par nodokļu izmaiņām un ēnu ekonomiku

 

Pēc raksta par attīstības redzējumu https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html saņēmu daudz jautājumus par nodokļiem un ēnu ekonomikas mazināšanu līdz 15% no IKP. Sanāca apjomīgi, tāpēc esošo rakstu nepapildināju, bet nolēmu uztaisīt atsevišķu rakstu. Uzsveru – nedublēju visu par nodokļu izmaiņām un ēnu ekonomikas mazināšanu no iepriekšējā raksta. Pamatā aprakstu to, kas iepriekšējā nav bijis vai nav bijis pietiekami detalizēti izskaidrots. Attīstības rakstā pamatā pieminēju tās izmaiņas, kuras dod klāt finansēs vai mazina ēnu ekonomiku. Šeit nedaudz plašāk un arī par tiem nodokļiem, kam nav vai ir neliela fiskālā un ēnu ekonomikas ietekme, bet kuri vienkāršo administrēšanu VID un dzīvi cilvēkiem. Šeit centos pieturēties pie konservatīvākām ambīcijām, tāpēc ieguvumi šeit var būt mazāki, nekā prognozēti pamatrakstā. Bet to kompensēju ar papildus aktivitātēm.

Attīstības redzējums

 

Ievads

Palika populāri runāt par valsts “restartu” un savādāku piedāvājumu, lai izrautos no nabadzības. Nu tad mani pieci centi par tēmu. Lai pēc tam neteiktu, ka neviens neko nevar piedāvāt un nav par ko balsot. Brīdinu! Piedāvāju grūtu, reālu, ambiciozu, skarbu, godīgu, aizskarošu, izpildāmu variantu. Nepiedāvāju vienlīdzību, iekļautību, toleranci u.c. smukvārdiņus. Nepiedāvāju piena upes un ķīseļa krastus. Nepiedāvāju to, ko ļoti daudzi tik ļoti vēlās dzirdēt - mums viss būs, mums par to nekas nebūs un nekas nebūs jādara. Būs daudz sviedru, asaru un asiņu. Nevis tāpēc, ka man tā patīk. Nevis tāpēc, ka es tā gribu. Dzīvē nevados no gribeķliem. Bet tāpēc, ka, diemžēl, savādāk nevar! Nav mums vieglo un patīkamo scenāriju. Ja mēs visi kopā to neatzīsim un atkal nobalsosim par simpātisko cilvēku patīkamiem meliem “kā var nesolīt”, tad NEIZBĒGAMI sekos vilšanās, palikšana ES pakaļgalā un, ņemot vērā drošības situāciju, ļoti iespējams arī valstiskuma zaudēšana. Es neesmu galvenais vainīgais pie tā stāvokļa kādā mūsu valsts atrodas, bet es arī nevaru stāvēt malā. Ja nu tomēr kāds sola vieglu variantu – palūdziet viņa plānu. Ar skaitļiem un aprēķiniem. Lai ieliek publiskai apspriešanai. Tad salīdzināsim. Arī valdībai šāda plāna nav un diez vai ko konkrētu līdz vēlēšanām teiks. Patiesībā tik detalizēti vispār neatceros, ka būtu bijis. Visdrīzāk, kā parasti, viss būs ļoti apaļi un vispārīgi — “attīstīsim”, “veicināsim”, “uzlabosim” utt. Bez skaitļiem vai ar skaitļiem, bet bez norādes no kurienes to naudu ņemt. Tēlaini sakot: ja jums ir gangrēna, tad gangrēna ir jāoperē. Būs sāpīgi un asiņaini, bet tas ir vienīgais ceļš uz dzīvību. Ja kāds saka, ka viss pāries pats no sevis un būs viegli — padomājiet, kāda būtu jūsu reakcija. Un izdariet secinājumus.

Komentārs par esošos Rīgas civilās aizsardzības plānu. Kas Civilās Aizsardzības jomā Rīgā būtu jādara līdz nākošajam vēlēšanu gadam.

 

 

Esošais plāns kā parasti Latvijā ir labo darbu saraksts https://www.riga.lv/lv/rigas-valstspilsetas-sadarbibas-teritorijas-civilas-aizsardzibas-plans, bez aprēķina cik tas maksās. Vajadzīgs rīcības plāns īsākam termiņam (orientējoši līdz nākamajam vēlēšanu gadam), kas piesaistīts budžetam. Tajā liekam tikai tā lietas, kam ir finansējums.

Centos nerakstīt vispārējās lietas kā tas ir esošajā plānā 

Sagrupēts puslīdz pēc šīs shēmas https://www.cimic-coe.org/handbook-entries/welcome-to-the-cimic-handbook/vii-resilience/7-2-seven-baseline-requirements/

1)      Pārvaldība. Apzinām, kas turpina strādāt pie dažādiem apdraudējuma līmeņiem. Ieviešam COGCON analogo klasifikāciju rīcībai un gatavībai. Piem.

COGCON5 – ikdienas modelis. Operatīvā štābā dežurē viens atbildīgais ar palīgu.

 …

COGNOC1 – strādā tikai dienesti, kad nodrošina kritiskās funkcijas. Operatīvais štābs strādā 24/7 ar visu kritisko funkciju pārstāvju patstāvīgu dalību.

Nodrošinājums šo dienestu darbam: bunkurs (nevis pielāgots pagrabs), transports, dzīvības uzturēšanas sistēmas, krājumi, sakari līdzekļi kontaktam ar padotajiem, ar NBS un citiem dienestiem. Pamata un rezerves štābs, tai skaitā mobilais.

Tā būtu pirmā prioritāte. Finansējums jaukts – daļēji konkrētās iestādes, daļēji tīri CA.

Šis neaizvieto IeM centru, bet pakārtots tam. Visus lēmums nepieņems vienuviet.

 

2)      Patvertnes – pielāgojam tos pagrabus, kas bija plānos. Apzinām bijušās patvertnes. Prioritāte – tiem dienestiem, kuri turpina darbu, viņu ģimenes locekļiem un nācijai svarīgām personām. Ģimenes locekļiem un nācijai svarīgām personām arī patvertnes ārpus Rīgas un prioritārā evakuācija. T.i. ja ugunsdzēsēji un policisti turpina darbu, tad jāstrādā kādam bērnudārzam, kas tajā brīdī viņu bērnus pieskata. Analoģiski ar gados veciem radiniekiem. Tai skaitā 24/7 režīmā.

Ieviešam DEFCON/REDCON analogu patvertņu gatavībai. Piem.

REDCON5 var izmantot kā noliktavu, bet jāspēj iztīrīt vienas nedēļas laikā.

REDCON4 – sagatavošana dienas laikā (piem. pazemes stāvvietas).

 …

REDCON1 – cilvēki iekšā, patvertne aizvērta.

Dārgi! Finansējums jaukts – daļēji konkrētās iestādes, daļēji tīri CA. T.i. ja bumbu patvertne zem skolas, tad tā ir skolas ēkas daļa.

Pilotprojektu pārvietojamām betona patvertnēm (kā Ukrainā sabiedriskā transporta pieturās). Primāri pie objektiem, kas var būt uzbrukuma mērķi.

Pilotprojekts daudzstāvu autostāvvietai ar bunkuru apakšā. Būvējam starp daudzdzīvokļu mājām, kur trūkst vietas automašīnām.

Standarta projekti patvertnēm privātmāju īpašniekiem 4 cilvēku ģimenei. Pazemes un virszemes variants (vietām, kur augsti gruntsūdeņi).

Tīri CA finansējums.

Ņemam vērā, ka absolūtam vairākumam neko neuzbūvēsim un neko nepielāgosim. Labi, ja tiem pašiem 5% būs vieta, tikai šoreiz tiešām pielāgotos pagrabos, nevis kaut kādos pagrabos ar ļoti dažādu stāvokli. 

3)      Kritisko pakalpojumu pieejamība. Rezerves enerģijas avoti kritiskām funkcijām, piem. slimnīcām, ūdensapgādei, kanalizācijai, apkurei. Ugunsdzēšamie aparāti. Degviela rezerves ģeneratoriem. Divu krastu ūdensvadu savienošana. Jaudu rezervēšana. Saules paneļi. Rezerves transformatori, sūkņi. Rezerves elektroniku liekam faradeja būrī. Arī citas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos attiecībā uz kritisko infrastruktūru, bet joprojām netiek pildītas.

Procedūras siltuma un ūdens trūkuma apstākļos. Dažāda veida piesārņojuma atklāšanas sistēma (piem. ūdensvada saindēšana). Privātmājās ir jāvecina, ka ir rezerves dziļurbums (pilsētā vienkārši aka ir stipri nedrošs risinājums) un kanalizācija (kanalizācijas bedre). Jāapzina privātie ūdens urbumi, kurus varētu izmantot kopīgi krīzes situācijā. Centralizētās kanalizācijas atteices gadījumā būs jārok sausās tualetes pie daudzdzīvokļu mājām. Tāpat būs jārok kapi mirušajiem. Attiecīgi vajadzīgi ekskavatori un asinizācijas transports. Ja attīrīt nav iespējams, tad jāgāž Daugavā. Labāk upe aiznes prom, nekā paliek pilsētā. Ūdens ņemšanas vietas pie ūdenstilpnēm uguns dzēšanai gadījumiem, ja centralizētā ūdens apgāde nestrādā.

Mediķu apzināšana, kuriem ir izglītība, bet strādā ārpus medicīnas. Slēgto slimnīcu konservācija. Cilvēku šķirošana lielo upuru skaita gadījumā. Kara gadījumā prioritāte militārpersonām un kritisko pakalpojumu darbiniekiem, tad grūtnieces un mazi bērni. Privāto medicīnas iestāžu iesaiste. Reāllaika informācija par gultu un operāciju jaudu pieejamību.

Sakari. Starlinks ārkārtas dienestiem. Saules paneļi to darbināšanai. Izskatīt iespēju uzbūvēt Rīgas mēroga wi-fi tīklu uz esošo operatoru aparatūras, kas var tikt darbināta ar saules paneļiem. Papētīt LoRa Meshtastic. Kopumā sakari jādublē trīskārtīgi. Sadarbība ar radioamatieriem.

Kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzība. Tai skaitā no droniem. Pasīvie līdzekļi – būves, tīkli. Aktīvie – bises un tīklu bises objektu apsardzei un pašvaldības policijai. Dronu detektori.

Liela daļa finansējuma ir konkrētās iestādes finansējums. Piem. ūdens pieejamība ir pamatā Rīgas ūdens funkcija, nevis CA finansējums.

Informācija. Skaļruņi, radio, TV, soc. Tīklu konti. Zello kanāls. Signal. Whatsapp.

Kritisko preču krājumi. Godmaņa krāsniņas. Ūdens attīrīšanas piederumi. Ilgās uzglabāšanas pārtika. Degviela. Medikamenti.

Ir jāstrādā pie komunikāciju pārcelšanas uz tehnoloģiskajiem tuneļiem. Tas būtiski paātrinās labošanas darbu ātrumu, tuneļi kalpo kā patvertne un kā satiksmes ceļi pilsētas aizstāvjiem.

Es teiktu, ka šis ir pat prioritārāks par patvertnēm! Bumbas, raķetes un droni nenogalinās tik daudz, cik aizies bojā pamatpakalpojumu atteices gadījumā (protams, ja nebūs palagveida aviācijas bombardēšanas).

Ņemam vērā, ka reālistiski panākt, ka liela mēroga triecienu gadījumā apkaimē ir vismaz dažas lokālas ūdens ņemšanas vietas, izraktas ateju bedres, minimālā mērogā pieejama enerģija, lai darbinātu primitīvos sakarus. Vairāk tikai kritiskām ražotnēm un pakalpojumiem.

4)      Transports un cilvēku kustība. Evakuācijas plāns tiem, kas paši vēlās izbraukt. Apliecības tiem, kam būs priekšrocība kustībai ar auto arī evakuācijas gadījumā. Pašvaldība organizē evakuācijas transportu tikai tad, ja evakuējamajiem ir kur evakuēties. T.i. ir kas sagaida otrajā galā vai pieejams valsts/pašvaldības patvērums. Rēķināmies, ka tādu būs relatīvi maz un evakuēt varēsim maz. Prioritāte – valsts aizsardzība iesaistīto bērni un ģimenes locekļi, ja viņi nav nodarbināti valsts aizsardzībā vai kritiskajās ražotnēs/pakalpojumos, nācijai svarīgās personas.

Sadarbība ar privāto lidmašīnu, peldlīdzekļu un dronu īpašniekiem situācijas novērošanai.

Sadarbība ar privāto peldlīdzekļu īpašniekiem evakuācijas nodrošināšanai. Atšķirībā no zemes ceļiem, ūdens ceļus ir grūtāk sabojāt. Ūdensceļus ienaidnieks var mēģināt mīnēt.  

Finansējums pamatā Rīgas satiksmes ietvaros.

 

5)      CA komandas. Mediķi un brīvprātīgie ugunsdzēsēji to sastāvā. Vismaz vienu komandu jāizveido kā pilotprojektu. Aprīkojums CA komandām: ķiveres, bruņuvestes, ķīmiskās aizsardzības tērpi. Smilšu maisi.

Jau augstāk minēto dziļurbumu pieejamība ugunsdzēsējiem un ūdens ņemšanas vietas pie atklātiem ūdens avotiem.

Pamatā tīri CA finansējums.

Pašvaldības iepirktā transporta un tā aprīkojuma standartizācija, lai būtu gatavs mobilizācijai.

Diez vai pietiks līdzekļu vairāk par vienas komandas ~30 cilvēku sastāvā sagatavošanai un aprīkošanai.

Ņemam vērā, ka pat Ukrainas rietumos līdz ko parādījās problēmas ar elektrību ar apkuri, bez tiešiem triecienu zaudējumiem, ugunsdzēsēju noslodze pieauga 2x. Pamatā ugunsgrēki no paštaisītām apkures un elektrības ieguves ierīcēm.

Vajadzētu organizēt brīvprātīgos pašvaldības policijas palīgus. Jāstrādā es esošiem ieroču īpašniekiem, apsardzes komersantiem. Ņemam vērā, ka drošības struktūras būs ļoti aizņemtas ar diversantiem, aviācijas koriģētājiem un sabotieriem.

 

6)      Iedzīvotāju apmācība. Ne tikai īslaicīga 72 stundu soma, bet kā ilgstoši izdzīvot konflikta un okupācijas apstākļos.

Šis ir samērā lēts punkts.

 

7)       Citas lietas

Kiberdrošība. Ne gluži pie CA, bet jāiekļauj darbībās. Piem. vajadzīgi Bittium tipa aizsargātie tālruņi speciālistiem, kam būs jāstrādā krīzes apstākļos.

Iespējams, nepieciešams veidot atsevišķu mobilizācijas struktūrvienību. Sagatavot prettanku ežus, dzeloņdrātis, pretriteņu dzelkšņus un klupdrātis. Betona aizsprostus un blokposteņu konstrukcijas. Piešķirt vietu Rīgas mežos un Daugavas posmā NBS Rīgas ZS treniņiem, tai skaitā dronu pilotu treniņiem. Iesaistīt pašvaldības policiju ZS treniņos. Izveidot ZS nodaļas kritiskajā infrastruktūrā. Kara gadījumā vajadzēs pretdarboties labi sagatavotām ienaidnieka diversantu vienībām.

Beidzot jāizveido Latvijas metereoloģiskais modelis, ja tāds vēl nav izveidots (pirms dažiem gadiem nebija). Jāsalabo Rīgas lidostas meteoradars (ja vēl nav izdarīts).

Attiecīgi vajadzīgais personāls CA nodaļā:

1.      Celtnieks.

2.      Komunālo tīklu speciālists.

3.      Sakarnieks.

4.      Loģistikas speciālists.

5.      Mediķis. Es ļoti gribēto šo cilvēku redzēt komandā https://x.com/MicrosurgeryLV/status/1954061967506772031

6.      UGD.

 

Viens speciālists pastāvīgi Ukrainā – pieredzes pārņemšana un palīdzības koordinēšana. Nepieciešams iepazīties ar Zviedrijas, Somijas, Šveices praksi uz vietas. Uzdāvinām Ukrainai visus PSRS un postPSRS laika automašīnas, ko joprojām Rīgas dome un struktūrvienības/uzņēmumi lieto.

 

Dažas lietas, ka minētas esošajā plāna, bet manā skatījumā maz reālas esošā Domes sasaukuma laikā:

1.      Vispārējā evakuācija. – Nav vērts evakuēt cilvēkus un izlaist klajā laukā, ja pretī nav citu evakuācijas ceļu. Piem. ES struktūras, kas gatavas nodrošināt transportu.

2.      Pārtikas un pirmās nepieciešamības preču izsniegšana. – Vajadzīgi milzu krājumi. Mums labi būtu vismaz ārkārtas dienestiem krājumus izveidot.

 

Ņemam vērā, ka starptautiskā situācija saasinās.

Ņemam vērā, ka nākošajā Saeimā briest liela izdevumu griešana, jo aizņemamies tā, ka būs 2009. gada atkārtošanās. Ar noziedzības līmeņa pieaugumu un nekārtībām, ko ienaidnieks izmantos.

Komentārs par civilo aizsardzību

Nedaudz jau rakstīju par tēmu 2015. gadā https://jratkevics.blogspot.com/2015/04/ka-rikoties-pasvaldibam-krizes-situacija.html

Uzrakstīt pārdomas uzvedināja nesen publicētā patvertņu karte  karti https://experience.arcgis.com/experience/961bc813592f46dc81841634fa03ba7f/&locale=lv un daži semināri par šo tēmu https://www.youtube.com/watch?v=IkKsy63VS18 Jāsaka, ka absolūtais vairākums no patvertnēm (cik nu par patvertnēm vispār var dēvēt minimāli labiekārtotu pagrabu) ir vai nu publiskās ēkas kā skolas vai arī dzīvojamās mājas. Tātad trauksmes gadījumā īslaicīgi tur varēs patverties vai nu konkrētas publiskās ēkas darbinieki/audzēkņi vai nu konkrētās mājas iedzīvotāji. Trauksmes gadījumā nav laika iet kur tālu. Diez vai garāmgājēji tur ies un vispār tiks iekšā. Neredzu šim lielu pievienoto vērtību. Vai gribam, lai šajās dažās patvertnēs, kur patverties var konkrētajā ēkā esošie, laužas visa apkārtne? No tādām publiski pieejamām varētu būt Rīgas centrāltirgus, kas varētu būt pieejams visiem kas tur tuvumā atrodas. Bet tā ir vienīgā no pamanītām (var būt ir vēl kāda, pilnīgi visu neizskatīju). Nedaudz izbrīna, ka nav atzīmētas pazemes autostāvvieta zem Origo vai Kronvalda parkā. Origo var būt pieejama gan dzelzceļa darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kronvalda parkā - Ārlietu ministrijai un cilvēkiem no malas. Būtu loģiski, ka apdraudējuma periodā pazemes autostāvvietas tiktu atstātas tukšas. 

Neesmu pamanījis, ka tas būtu kaut kur izskaidrots, bet svarīgi nošķirt režīmu, kur patvertnes darbojas uz trauksmes brīdi. Piemēram, kā tas notiek šobrīd Kijivā, Dņipro, Ļvivā vai pat Harkivā. T.i. uzlidojumi ir, bet dzīve lielākoties turpinās. Otrs režīms ir piefrontes pilsēta, kur apšaudes ir nepārtrauktas un cilvēki patvertnēs sāk DZĪVOT. Piem. Mariupolē kauju laikā. Īsu brīdi Krievijas-Ukrainas kara sākumā arī Kijivā un šur tur vēl varēja novērot cilvēkus, kuri ikdienā uzturējās piem. metro, bet šādu cilvēku daudzums strauji samazinājās ārpus tiešas piefrontes. Tātad šobrīd labiekārtotie pagrabi pieejami vienai nelielai daļai dzīvojamo māju iemītnieku un nelielai daļai sabiedrisko ēku darbiniekiem/audzēkņiem. Ja patvertnēs nāksies dzīvot, tad sabiedrisko ēku pagrabus varēs izmantot tie, kuri nebūs aizbraukuši un kuriem pašiem mājās patvertnes nav. 

Normālas patvertnes (nevis pagraba) izmaksas m2 ir aptuveni €3,000 – €5,000/m² (salīdzinājumam dzīvojamās mājas izmaksas šobrīd - €1,200 – €1,600/m²). Visiem un pat lielākai daļai normālas patvertnes neuzbūvēsim. Būtu arī dīvaini par no vieniem iedzīvotājiem saņemto nodokļu naudu būvēt patvertnes citiem iedzīvotājiem. Manuprāt, reālistiski ir sākt ar konsultācijām tiem, kuri patvertnes vēlās uzbūvēt vai pielāgot, savest kārtībā bijušās patvertnes (pat ja tās ir privātajās teritorijās) un uzbūvēt patvertnes tām struktūrām, kurām būs jāstrādā arī kara laikā (policijai, mediķiem, ugunsdzēsējiem, komunālajiem dienestiem u.c.) un viņu ģimenes locekļiem. Ir smagi glābt dzīvības, ja neesi drošs par tuviniekiem. Pie tam mūsu teritorijas lielums norāda uz to, ka arī galvaspilsēta var kļūt par frontes līniju ļoti ātri un patvertnēs pilsētā palikušajiem vajadzēs dzīvot. Ja būvējat klusi sev, tomēr būtu vēlams informēt atbildīgās iestādes, lai glābēji jūs var atrakt. Ja neesat militārs objekts, tad speciāli ienaidnieks pa jūsu patvertni šaut nesāks. Vietās ar ļoti augstiem gruntsūdeņiem, kur ieraksties nav jēgas, ir jābūvē virszemes patvertnes. Izskatīsies kā sakņu pagrabi. Ar ko tad tie labāki par parastām ēkām? Ar to, ka sienas var uzbūvēt biezākas, bez logiem un ar lēzenu(!) zemes pārsedzi, kas novirza nevis absorbē trieciena vilni. Priekšā durvīm arī izveidojiet uzbērumu, lai trieciena vilnis iet GAR durvīm no labās un kreisās puses (jābūt brīvām), nevis tieši pret durvīm.

Vēl par patvertņu klasifikāciju šis tas no Izraēlas pieredzes https://en.wikipedia.org/wiki/Merkhav_Mugan

Par dzīvniekiem patvertnēs. Redzēju aktīvu diskusiju čivinātavā. Jāsaka, ka daļa cilvēku ir smagi uz emocijām un aktīvi pretendē uz Darvina balvu. Speciāli priekš viņiem: iedomājaties suni, kurš tāpat ir milzīgā stresā no apšaudes, iedomājaties kā viņš var reaģēt ļoti šaurā telpā uz reālu vai iedomātu uzbraucienu (kaut vai verbālu) savam saimniekam, uz citiem suņiem un dzīvniekiem, uz brēcošiem bērniem un histēriskiem cilvēkiem? Tālāk - pieņemsim, ka dzīvnieks būrī - patvertnē tāpat ar gaisu ir smagi, dzīvnieks sava vēdera izeju neregulē. Tāpēc - pie mūsu ierobežotām patvertnēm - nekādu dzīvnieku. Ja kāds vēlās, tad lai būvē savam mīlulim atsevišķu patvertni.

Par evakuāciju. Rīgas gadījumā evakuācijai jābūt tikai pakāpeniskai, stingri pa daļām. Pretējā gadījumā sāksies haoss, ceļi tiks nosprostoti un cilvēki vienkārši pametīs auto, kas neļaus pārvietoties ne operatīvajiem auto, ne bruņotajiem spēkiem, ne apgādes mašīnām. Kā sadalīt noslodzi? Mans piedāvājums ir sekojošs: pirmajā brīdī jebkādu privāto vieglo auto kustība ir jāaizliedz, pārvietoties var kravas automašīnas, operatīvie dienesti un tie, kuri dodas uz darbiem, kas ir stratēģiski nozīmīgi (pirms tam jāizņem caurlaides), mototransports. Vispirms evakuējam tās apkaimes, kuras tuvāk Rīgas ārmalai. Privātām vieglām automašīnām varētu piešķirt laika logus atbilstoši auto numuriem. Piem. no plkst. 12:00-16:00 var pārvietoties auto, kuru numuru pēdējais cipars ir no nulles līdz 2. No 16:00-18:00 numuri no 3-4 utt. Visi nestandarta numuri - pēdējie. Aptuvenā evakuācijas karte ko zīmēju 2022. gadā - https://www.google.com/maps/d/edit?mid=1HhGgQpAWmTpvYwMKr-XIvxMEd2E&usp=sharing Pēc maniem aprēķiniem, ja brauc tie, kuri vēlās evakuēties, tad 48 stundu laikā evakuāciju var paveikt. Pirmajā diennaktī varētu braukt ārā tikai tie, kuriem vieglajā auto vismaz 4 cilvēki un tikai pa savai apkaimei piešķirto maršrutu. Pa ceļam - tualetes, mobilie degvielas uzpildītāji, ātrā palīdzība, satiksmes regulētāji. Visas noslāpušās mašīnas uzreiz stumt malā.

Tik tālu par patvertnēm un evakuāciju. Civilajā aizsardzībā ir virkne citu jautājumu, kas vēl jāapskata.

Ūdensapgāde. Ja centralizētā ūdens apgāde tiks traucēta, tad jādomā, ka mazināt šos riskus. Piem. viss Rīgas labais krasts saņem ūdeni no Baltezera ūdens ņemšanas vietām, kas atrodas uz austrumiem no Rīgas un kara darbības laikā var būt ieņemtas vai iznīcinātas. Kreisais krasts saņem no Rīgas ūdenskrātuves, kas arī var būt bojāta kara gadījumā. Es apsvērtu iespēju savienot abu krastu ūdensapgādes tīklus, lai vienas apgādes vietas bojājumu gadījumā, to varētu daļēji kompensēt ar otra krasta jaudām. Jāapsver iespēja lokālai ūdensapgādei no dziļurbumiem. Nezinu par šāda ūdens kvalitāti Rīgas teritorijā, bet varētu derēt vismaz kā tehniskais ūdens ar ko mazgāt vai izmantot ugunsgrēku dzēšanai. Te jāpadomā arī pat ūdens uzkrāšanu vecajos torņos. Arī pie privātām mājām varētu ierīkot dziļurbumus, ko darbināt krīzes situācijā. Nopērciet tūrisma (nevis sadzīves, kas domāts standarta ūdensvada ūdens attīrīšanai) filtru un ūdens attīrīšanas tabletes. Ievērojiet, ka ne pārāk drošu ūdeni vajadzēs ilgi vārīt.

Kanalizācija. Ja attīrīšanas sistēmas bojātas, tad labāk laist kanalizāciju upē, tad notekūdeņi vismaz tiks aiznesti, nevis paliks pilsētā. Ja sistēma pavisam beigta, tad daudzdzīvokļu rajonos dzīve paliks neiespējama dažu nedēļu laikā. Cilvēki ir jāevakuē, līdz tam jāierīko sausās tualetes pagalmos. Attiecīgi jābūt zināmai asinizācijas auto rezervei, lai sausās tualetes tukšotu. Pie privātām mājās arī sausās tualetes jāierīko. Nevajag tās miera laikā lietot, bet labāk, ja tādas ir.

Elektrība. Saules paneļi un ģeneratori ar degvielas rezervi. Daudzīvokļu mājai labāk samesties kopā vienam lielam ģeneratoram nekā likt uz balkoniem vai trepju telpā katram savu. Ja nav naudas lielajam, tad vismaz mazu ko uzlādēt mobilos tālruņus un lukturus.

Sakari. Nodrošiniet vismaz divus neatkarīgus sakaru kanālus, pie tam vienu vadu sakaru tīklu. Starlinks ir strādājoša lieta. Daudzdzīvokļu māja vai vairākas privātmājas var samesties vienam terminālim. Būs ļoti lēti. Komplektā ar saules paneļiem un akumulatoru vismaz ziņas varēs palasīt un ziņu nosūtīt.

Apkure. Laicīgi jāiekārto malkas apkure gan privātajās mājās, gan "Godmaņa krāsniņas" daudzdzīvokļu mājās. Ar kurināmā rezervi. Zāģi un cirvi malkas sagatavošanai.

Ukrainas pieredze rāda, ka, rodoties problēmām ar apkuri un elektrību, pat pilsētās, kur ienaidnieka triecienu gandrīz nav bijis, ugunsgrēku skaits ir palielinājies par 50%. Ņemam vērā un laicīgi gatavojam brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas.

Ēdiens. Pārciet ilgās uzglabāšanas pārtiku.

Degviela. Uzskatu, ka ir jāglabā decentralizēti noteikts daudzums jau esošajās degvielas stacijās. Ne visur Rīgā pie degvielas stacijām ir vieta, kur ierakst papildus cisternas, bet daļā vieta ir.

Higiēnas preces. Padomājiet cik tērējat un atbilstoši tam uzkrājiet. It sevišķi, ja jums ir mazi bērni.

Vēl viena lieta ko man jautājuši, ir par jauno Zemessardzes atbalstītāju struktūru. No ko teikt. Veidot organizēto volontieru kustību ir pareizi. Ja pats karot nevarat veselības vai pārliecības dēļ, tad pastāv sekojošie varianti: 1. Apgūstiet pirmo palīdzību. Medicīnas personālam krīzes laikā būs vajadzīgi palīgi.

2. Iemācieties vadīt motociklu, kvadraciklu, kravas auto, darboties ar traktoru un ekskavatoru. Vajadzēs novākt gruvešus un būvēt pozīcijas.

3. Iemācieties remontēt auto. Tikai nedomājiet, ka būs aprīkojums. Visdrīzāk vajadzēs braukt ar savu aprīkojumu un piedāvāt vīriem vai vajag ko salabot.

4. Iemācieties būvēt, vilkt elektrību, rīkoties ar ģeneratoru. Sadzīvi arī piefrontē vajadzēs iekārtot.

5. Kļūstiet par radioamatieri. Sakaru nodrošināšana ir būtiska kaujas spēju sastāvdaļa.

6. Iemācieties lodēt un regulēt dronus. Tos vajadzēs daudz.

Vēl šis tas par izdzīvošanu krīzē:

https://varabungas.camp/2014/11/30/atkapsanas-mugursoma/

https://varabungas.camp/2014/12/07/atkapsanas-mugursoma-1-turpinajums/

https://varabungas.camp/2015/02/22/7514/