Jāņa Ratkeviča emuārs

ceturtdiena, 2020. gada 9. aprīlis

Ekonomika ar laika degli

Šobrīd gandrīz par goda lietu ir kļuvis izteikt savu viedokli - kā nu mums dzīvot, kā būt. Tomēr kā “zilonis istabā” ir tēma, ko tieši darīt, lai mūsu ekonomika pēc iespējas ātrāk atkoptos un nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pēc iespējas pārticīgāku dzīvi. Valdības uzliktie ierobežojumi dažām nozarēm komplektā ar ierobežojumiem eksporta tirgos un iedzīvotāju nevēlēšanos tērēt par nākotni neskaidrajos apstākļos rada spridzekli ar laika degli, kurš trīs mēnešu laikā var radīt katastrofu filmas cienīgu sagrāvi.

Prognozes par šīs situācijas ilgumu ir dažādas - sākot no optimistiskajām, kas paredz pakāpenisku atgriešanos dzīvē maija vidū, un beidzot ar pesimistiskajām, kas paredz vairākus gadus vai pat nekad neatgriezties dzīvē, kādu to pazinām iepriekš.

Neatkarīgi no šiem termiņiem ir virkne lietu, kas manā skatījumā būtu jāizdara ekonomikas un valsts pārvaldes lauciņā.

Nodokļu politika.

Darbaspēka un patēriņa nodokļi ir jāsamazina vismaz līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim (piem. Igaunija šobrīd būtiski samazināja akcīzes nodokli degvielai). Izņēmums varētu būt lielāks nodoklis tabakas izstrādājumiem. Šobrīd cilvēku kustība pāri robežai ir samazināta līdz minimumam, preču kustība mazāka, līdz ar to kontrabanda ir apgrūtināta. Smēķēšana būtiski ietekmē plaušas un samazina kopējo organisma pretestību slimībām. Vienlaikus ir jāievieš papildus luksus lietu nodoklis.

Jāapsver iespēja samazināt nodokļus par katru jaunizveidoto darba vietu ar atalgojumu vismaz 1400 eiro bruto. Vienas darba vietas izveide varētu izmaksāt 50 tūks. eiro. Tā būtu summa par kuru varētu mazināt UIN.

Pieeja kapitālam.

Šobrīd cilvēki samazinājuši tēriņus, bet daudziem ir uzkrājumi. Tā kā patēriņš samazinājās, tad to daļēji jāaizvieto ar investīcijām. Nepieciešams uzsākt visu lielo valsts un pašvaldību uzņēmumu kotēšanu biržā (saglabājot kontrolpaketi valsts/pašvaldības īpašumā). Tas darāms vienlaicīgi ar prasību otrā pensiju fonda līdzekļus ieguldīt tikai Latvijā. Šobrīd četri miljardi Latvijas pilsoņu naudas pārsvarā stutē citu valstu ekonomikas. Četri miljardi papildus līdzekļu ekonomikai nozīmēs aptuveni 1,2 miljardus klāt budžetam. Daudzi ekonomisti prognozē IKP krišanos pandēmijas dēļ par 10% (sliktākā prognozē ko dzirdēju ir 25%), tātad par aptuveni 3 miljardiem. Otrā pensiju līmeņa līdzekļu atgriešana daļēji amortizēs šo kritumu. Saprotams, ka gada laikā to nevarēs izdarīt, jo liela daļa līdzekļu ir ilgtermiņa daudzgadu ieguldījumi, bet ar kaut ko ir jāsāk. Starpība ir jāaizņemas iekšējā un starptautiskajos tirgos. Biržas kapitalizācijas pieaugums būtiski uzlabos Latvijas strauji augošo uzņēmumu pieeju kapitālam.

Paralēli daļu 2. pensiju līmeņa līdzekļu ir jāsāk apsaimniekot valstij un ieguldīt prioritārajos projektos. 20. gadsimtā daudzas jaunattīstības valstis sekmīgi realizējušas daudzus infrastruktūras projektus par fondēto pensiju līdzekļiem (šajās valstīs pārsvarā nav bijis pirmā jeb paaudžu solidaritātes pensiju līmeņa). Valsts ieguldījumu galvenajam virzienam jābūt kapitālā pieejamības nodrošināšanai riska kapitāla fondiem un krājaizdevu sabiedrībām. Krājaizdevu sabiedrībām arī būtiski jāatvieglo darbībā kā tas ir Lietuvā. Kapitāla pieejamībai laukos ir būtiska nozīme. Kādu daļu 2. pensiju fonda līdzekļu var izmantot arī valsts parādzīmju uzpirkšanai.

Darbaspēks.

Jānodrošina darbaspēka pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana. Primāri nozarēs, kur ir labs atalgojums, bet personāla trūkst, jo nav cilvēku ar atbilstošu kvalifikāciju. Īsie neklātienes kursi tiem, kuri šobrīd jau otro mēnesi ir dīkstāvē. Ja nepieciešams, tad jānodrošina arī tehnika attālinātām mācībām. Dīkstāves pabalstu varēs turpināt saņemt tikai tad, ja nokārto noteiktu pārbaudījumu skaitu. Ilgāka pārkvalifikācija, līdz pat vēl vienai augstākai izglītībai tiem, kuri spēj atbilstošus pārbaudījumus nokārtot. Krīzes laikā un pēc krīzes strauji augs IKT sektors, robotizācija. Speciālisti būs pieprasīti. Viņiem arī stipendija par visiem studiju gadiem. Ja nu galīgi cilvēks nav pārkvalificējams un nav pat bāzes zināšanu attālinātai apmācībai, tad kā minimums ir jāliek piedalīties sabiedriskajos darbos. Atkritumu mežos un citas vietās ir gana, mazās grupās var darboties. Nodarbinātības valsts aģentūrai jāizveido elektronisks risinājums darbinieku iznomātājiem un nomniekiem.

Cita veida ekonomikas stimulācija.

Stratēģisko preču ražošanas uzsākšana un paplašināšana. Mums pašiem uz vietas jāražo maskas, respiratori, COVID-19 testi un liela daļa citu lietu, kas kļūst par deficītu pandēmiju un citu krīžu gadījumos.

Pēc iespējas ātrāk jāuzsāk RailBaltic projekts, ja vien ir iespējams vienoties ar ES par darbu uzsākšanu ar vietējo finansējumu ar vēlāku naudas atmaksu no ES. Būvniecības sektors ir jānoslogo nedaudz virs 2018. gada līmeņa (ja vēl vairāk, tad nozare tiks pārkarsēta, ļoti kāps izmaksas, pasliktināsies kvalitāte un būs spēcīgs kritums pēc programmas beigām). Būvniecības stimulēšanas programma varētu ietvert daudzdzīvokļu namu renovāciju un siltināšanu, ceļu remontus un būvniecību. Būtiski ir renovēt slēgtās slimnīcas un pansionātus/muižas ārpus apdzīvotām vietām, kuras varētu izmantot slimnieku skaita palielināšanas gadījumā un kā vietas vīrusa nēsātāju izolācijai. Ir sagaidāms, ka pēc krīzes ražotāji vēlēsies diversificēt piegādes, neražot visu Ķīnā, bet vismaz daļu ražot/komplektēt citos reģionos un tuvāk patērētājam. Šādiem uzņēmumiem caur LIAA var piedāvāt pēc vajadzības uzbūvēt tehnoloģiskos parkus ar visiem komunikāciju pieslēgumiem.

Zinātnes un inovāciju finansējums jāpalielina līdz 3% no IKP. Tikai ražošana ar augstu pievienoto vērtību nodrošinās Latvijas labklājību ilgtermiņā. Kā norāda OECD Latvijai viennozīmīgi būtu izdevīgi aizņemties inovāciju veicināšanai, jo atdeve būs lielāka. Jāiegulda autonomo sistēmu izstrādē – piegādes dronos, citās robotizētās sistēmās, virtuālajā un papildinātajā realitātē un citās sistēmās, ka dod iespēju strādāt arī karantīnas laikā bez cilvēku fiziskās klātbūtnes, zāļu izstrādē, personalizētā medicīna/ārstu virtuālie asistenti, proaktīva veselības aprūpe. Jāizveido poligons bezpilota autonomā transporta izmēģinājumiem ar 5G pārklājumu. Arī lielajiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem jāiegulda inovācijās 3% no apgrozījuma. Jāizveido platforma rūpniecisko 2D un 3D modeļu apmaiņai. Rīgā jāizveido zinātnes un inovāciju klasteris, orientējoši rajonā Ķīpsalā-Torņakalns, kas apvienot augstskolas, pētniecības institūcijas, riska kapitālistus, biznesa inkubatorus, kopmītnes, rekreācijas zonu. Jau tagad Latvijas zinātnieki ir pierādījuši izcilu spēju mobilizēties un sadarboties ar uzņēmējiem, piedāvājot savus resursus krīzes pārvarēšanai. Mūsējie stādā pie Covid-19 vakcīnas, sekvenē Covid-19 paraugus, lai noteiktu vīrusa izcelsmi un īpatnības, 48 stundās izstrādā un sāk ražot sejas vairogus, atbalsta medicīnas personālu un dara daudzas citas lietas. Šis ir tas brīdis, kad jāuzticas ekspertiem un jāļauj viņiem strādāt. Tam mums ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk izveidot paātrināto valsts pētījumu programmu Covid-19 seku likvidēšanai un iedzīvotāju veselības saglabāšanai. Mums ir jāiegulda 5 miljoni - sīkums kopējā summā - nākotnes vārdā, jo vīruss nekur nepazudīs, atšķirība tikai tajā, vai nākošā uzliesmojuma laikā būsim tam gatavi.

Kamēr stabila IKP izaugsme nav atjaunojusies, ir jāatļauj vairāk iegūt dabas resursu, piem. kūdru, cirst tievākus un vairāk koku.

Latvijas IKT sektora turpmākai attīstībai ir kritiski svarīgi piesaistīt kāda tehnoloģiskā giganta (Google, Facebook, Oracle) filiāli. Tas mums sniegs piekļuvi jaunākām tehnoloģiskām un administratīvām inovācijām. Pēc viena tāda investora, krietni vieglāk būs dabūt arī citus investorus. Tāpēc šādam uzņēmumam var iedot virkni ekskluzīvu ilgtermiņa atlaižu unpriekšrocību.

Jāapsver iespējas plašākam eksporta garantijām un subsidētiem kredītiem eksportējošajiem uzņēmumiem, primāri ar augstu pievienoto vērtību.

Sociālie jautājumi.

Dīkstāves pabalstam par apgādājamo jābūt krietni lielākam. Šobrīd atbalsts uz nodarbināto ir nelabvēlīgs ģimenēm ar bērniem.

Komunālo maksājumu un kredīta procentu atlikšana uz gadu bez soda procentiem. Valsts kompensētu komunālajiem uzņēmumiem izdevumus, ko vēlāk varētu atgūt, ja maksātāji atjauno maksātspēju. Ja pakalpojumu patērētāji lielā skaitā nevarēs norēķināties, tas radīs problēmas komunālo pakalpojumu uzņēmumiem, bet šo pakalpojumu pasliktināšanās var ļoti negatīvi ietekmēt epidemioloģisko situāciju.

Valsts pārvalde.

Maksimāli jāizmanto attālināta darba iespējas. Liela daļa iestāžu to sekmīgi dara, bet, ja nepieciešams, tad jāpiešķir papildus finansējums portatīvo datoru iegādei un informācijas sistēmu pilnveidošanai. Pēc iespējas jānodrošina elastīgs darba laiks, lai darbinieki, kuri nevar strādāt neklātienē, nedotos uz un no darba pīķa stundas laikā (principā tas pats attiecināms arī uz privāto sektoru). Daļu valsts pārvaldes darbinieku, kuriem nav steidzamu ikdienas uzdevumu, varētu šobrīd aizsūtīt atvaļinājumos un rekomendēt aizbraukt ar bērniem uz laukiem (kam ir iespēja). Varētu automātiski pagarināt dažāda veida licences un atļaujas, piemēram auto tiesības un auto apskates automātiski pagarināt par pusgadu. CSDD strādātu tikai tik daudz, lai izdotu jaunas tiesības, atjaunotu pazaudētās un pirmo reizi uzņemtu uzskaitē transportu (pēc iepriekšējā pieraksta). Analoģiski ar ugunsdzēsības pārbaudēm, tirdzniecības licencēm utt. Izņēmums ir dažāda veida sanitāras pārbaudes, kas jāpastiprina.

Jāievieš viedie līgumi. Viedais līgums ir blokķēdes tehnoloģijas produkts, lai gan realizēt to var arī bez blokķēdes. Tā galvenā priekšrocība ir iespēja automatizēti veikt izmaiņas dažādos reģistros, iestājoties noteiktiem nosacījumiem. Piemēram, persona A no personas B nopērk auto. Tiek noslēgts pirkšanas-pārdošanas līgums viedā līguma formā ar nosacījumu, ka īpašuma tiesības pāriet no personas B uz personu A brīdī, kad persona A pārskaita X naudas summu uz personas B kontu. Iestājoties šim notikumam, ieraksts CSDD datu bāzē mainās automātiski. Vairs nav nepieciešams doties uz CSDD reģistrēt īpašuma tiesību maiņu. Analoģiski ar nekustamo īpašumu, vērtspapīriem u.c. lietām, kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas dažādos reģistros.

Eiropas Savienības līmenī jāuzsāk sarunas par pareju uz fiat kriptovalūtu kā naudas pamata formu (nosacītais kriptoeuro). Šobrīd tikai neliela naudas daļa ir papīra naudas formā, bet papīra forma joprojām tiek uzskatīta par naudas pamata formu. Papīra nauda varētu saglabāties, bet tā būt sekundāra forma. Kriptovalūta samazinās transakciju cenu, būtiski mazinās krāpniecības, naudas nozagšana un atmazgāšanas iespējas.

Modernās tehnoloģijas, tādas kā mākslīgais intelekts, lietu internets u.c. sniedz iespēju pāriet uz jauno plānošanas līmeni valsts pārvaldē, kas balstīts uz datiem, ietekmes analīzi, automatizēto prognozēšanu un sekošanu izpildes rādītājiem.

Šobrīd atbalstu valsts policijai sāk sniegt Zemessardze, tomēr jārēķinās, ka Zemessardze pamatā ir bruņoto spēku sastāvdaļa un zemessargi to nelielu laiku dienestā pamatā tērē kaujas iemaņu apgūšanai. Līdz ar to ir jāstiprina policijas palīgu institūcija, kuras uzdevums pamatā būs atbalsta policijai.

Jau ilgus gadus saskaramies ar viltus sociālajiem darbiniekiem, kuri krāpj un apzog vecāka gadagājuma cilvēkus. Lai mazinātu šādu iespēju, piedāvāju ieviest vienotu formas tērpu visiem sociālajiem darbiniekiem. Analoģiski arī bez visas ārkārtas situācijas vajadzētu universalizēt formu pašvaldības policistiem un apsardzes uzņēmumu darbiniekiem, lai cilvēkam būtu nepārprotami skaidrs, kas stāv viņa priekšā. Laukos bieži vien abi izskatās pēc medniekiem.

Daudzviet pieprasījums pēc starppilsētu sabiedriskā transporta ir samazinājies par 90%. Nav lietderīgi sūtīt vilcienu, kurā ir viens pasažieris vai lielo autobusu ar diviem pasažieriem, ja vietā var palaistu mikroautobusu (Rīgas domes mikroautobusus tā varētu izmantot). Šim nolūkam vajadzētu pāriet uz reisiem pēc pieprasījuma – reiss notiek, ja pasažieri ir laicīgi iegādājušies biļetes kasē vai mobilajā aplikācijā. Kam nav tādas iespējas, varētu braucienu pieteikt pa tālruni.

Pāreja uz tiešsaistes valsts un privātā uzņēmēju programmu starpā. Piemēram, grāmatvedības atskaites VID serveris varētu pieprasīt un saņemt dokumentus uzņēmuma grāmatvedības programmai automatizēti. Ar darbiniekiem VID sazinātos tikai ja rastos kādi jautājumi. Pāriet uz virtuālajiem čekiem, e-rēķiniem un citiem finanšu dokumentiem. Mobilais tālrunis kalpo kā kases aparāts.

Personas datu pārvaldības rīks, kas dod iespēju ar elektroniski iedot piekļuvi kādiem personīgajiem datiem, lai saņemtu pakalpojumu. Piemēram, auto nomas uzņēmums varētu palūgt nomniekam pieeju auto tiesību un soda punktu aktuālajam stāvoklim. Klients to varētu akceptēt ar vienu klikšķi mobilajā tālrunī un vēlāk anulēt, ja vēlās. Tas samazinās nepieciešamību pēc dažāda veida izziņām.

Vīrusa ierobežošana.

Kā ekonomists es konsultējos ar infektologiem un zinātniekiem. Jāiestrādā regulējumā iespēja mobilizēt personas ar medicīnas izglītību (arī studijas nepabeigušos mediķus un veterinārus) līdzīgi kā šobrīd var mobilizēt rezerves karavīrus. Jārenovē slēgtās slimnīcas, regulāri jāpārbauda tur esošā aparatūra. Saslimstības pieauguma gadījumā slimniekus ar lipīgām slimībām varētu turēt atsevišķās slimnīcās ar atsevišķu medicīnas personālu, lai nepieļautu slimības izplatību. Pie slimnīcām jāizbūvē atpūtas telpas medicīnas personālam, kas īsajos starplaikos starp maiņām varētu nomazgāties un izgulēties. Kamēr šādu telpu nav, tad līdz ar siltāku laiku noderētu arī armijas teltis. Tiem mediķiem, kuri brauc uz mājām starp maiņām vajadzētu nodrošināt transportu, lai netiktu izmantots sabiedriskais transports. Šobrīd daudzas viesnīcas ir slēgtas. Varētu dažas noīrēt medicīnas personālam, kas nevēlās aplipināt ģimenes locekļus.

Modernās tehnoloģijas vairākās Dienvidaustrumāzijas valstīs sekmīgi tiek izmantotas, lai kontrolētu cilvēku pārvietošanos un kontaktus. Viņu panākumi slimības ierobežošanā ir vērā ņemami vismaz daļā gadījumu (Ķīnā, iespējams, daļa gadījumu tiek slēpti). Uzskatu, ka Latvijā būtu jādara līdzīgi un jāaicina Latvijas iedzīvotājus instalēt mobilajos tālruņos programmatūru, kas ļautu turpināt ikdienas gaitas un tikt brīdinātiem, ja ir radusies vai var rasties risks tikt inficētiem. Gadījumā ja kāds cilvēks saslimst, tad viņa kontaktu loku ļoti ātri var brīdināt (ES projekts https://www.pepp-pt.org/). Sistēma varētu darboties arī lai regulētu cilvēku plūsmu dažādās vietās (savdabīgs Airbanb/booking.com un Waze apvienojums publiskai telpai). Piemēram, norādītu kuros veikalos šobrīd ir rindas un tur vajadzēs ilgi gaidīt. Programmā varētu pieteikt atpūtas vietas apmeklējumu, piemēram Ķemeru taku vai Saulkrastu pludmali. Vienlaicīgi uzturēties tur varētu tikai noteikts cilvēku skaits un noteiktu laiku.

Publiskajās vietās jāuzstāda temperatūras mērītāji un cilvēkiem ar paaugstināto temperatūru jāveic vīrusa testi. Dezinfekcijas līdzekļi, maskas, brilles un cimdi jādala bez maksas.

Dažas pašvaldības ir nodrošinājušas cilvēkiem ar COVID-19 pozitīvajiem testiem telpas karantīnai. Tas būtu jāsāk darīt valstiski, lai slimnieks neapdraudētu savu ģimeni.

Rīgā jāatceļ maksa par autostāvvietām pašvaldības stāvvietās. Ir maksimāli jāstimulē cilvēki izmantot individuālais transports un, it īpaši, dabai draudzīgie pārvietošanās līdzekļi - velosipēdi, iešana ar kājām, kas papildus palīdz uzturēt možu garu un labu fizisko veselību.

trešdiena, 2017. gada 23. augusts

Grāmata "Tēvzemei un Brīvībai"

Ieskenēju 1937. gadā izdoto grāmatu "Tēvzemei un Brīvībai". Lejupielādēt var šeit https://failiem.lv/u/rvbldmj

sestdiena, 2015. gada 4. aprīlis

Kā rīkoties pašvaldībām, gatavojoties krīzes situācijai

Sabiedrība ir aktualizēta diskusija par civilo aizsardzību un pašvaldību lomu tajā http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/pirmos-seminarus-par-pasvaldibu-ricibu-arkartas-gadijumos-riko-latgale-un-pieriga.a123098/

http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/pasvaldibas-prasa-ricibas-algoritmu-valsts-apdraudejuma-gadijuma.a123036/ ,

bet pēc vairāku dalībnieku atsauksmēm vēl palika daudzi neatbildētie jautājumi, tāpēc nolēmu apkopot Ukrainas pieredzi šai jautājumā un sagatavoju savu uzmetumu pašvaldību rīcībai gatavojoties dažāda veida krīzēm, sākot ar plūdiem un beidzot ar hibrīd- vai konvenciālo karu. Nepretendēju uz absolūto patiesību un gala vārdu. Vēl jo vairāk, ceru šis būs viens no pirmajiem vārdiem, lai raisītu publisko diskusiju par pašvaldības rīcību krīzes situācijā un sagatavošanas pasākumiem. Šobrīd neaprakstīšu Šveices, Somijas vai Izraēlas sistēmu, kur katrs zin kur skriet un kas darāms, bet aprakstīšu dažas steidzamākās lietas, ko pat nabadzīgākā pašvaldība var paveikt samērā ātri.

Pirmkārt ir vajadzīga alternatīvā apziņošanas sistēma, gadījumam, ja ierastā sistēma nedarbosies. Šobrīd viss balstās uz parastajām tālruņa un mobilo sakaru līnijām. Arī speciālo dienestu radiosakari atkarīgi no stacionāriem sakaru torņiem. Vienīgie, kam ir no stacionārās infrastruktūras puslīdz neatkarīgie sakari, ir bruņotie spēki, bet saprotams, ka viņu kapacitāte būs stipri nepietiekoša krīzes gadījumā, nemaz nerunājot par karadarbību, kad militārie sakari kalpos savam tiešajam mērķim. Tātad ārkārtas dienestiem jūsu pašvaldībā būs vajadzīgas civilās rācijas, kas ir savietojamas starp dažādiem dienestiem. Pērciet rācijas uzreiz gan sev, gan municipālai policijai, gan zemessardzei, gan mediķiem, gan ugunsdzēsējiem. Dažām vadošām amatpersonām iegādājieties satelittālruņus. Būtu gan vēlams visas valsts mērogā vispirms vienoties par izmantojamo operatoru, piem. IRIDIUM vai INMARSAT, jo sarunas viena tīkla ietvaros būs vienkāršākas un arī lētākas, nekā dažādos tīklos. Neaizmirstiet, ka kādu laiku var nebūt elektrības, bet rācijas ir jāuzlādē. Ukrainā viss civilo sakaru zudums bija katastrofa vārda tiešajā nozīmē. Rācijas bija vai nu prokrieviskiem spēkiem vai nu proukrainiskiem sabiedriskajiem aktīvistiem - brīvprātīgajiem. Valsts pārvalde kādu laiku bija paralizēta bez civiliem sakariem ar pašvaldībām.

Otrkārt ir vajadzīga informācijas ievākšanas un apstrādes sistēma. Vajadzīgie uzticami brīvprātīgie, kuri novēros situāciju un ziņos nesakropļojot un neinterpretējot redzēto vai dzirdēto. Principā Latvijā ir šāda pieredze no Atmodas laika un 90./91. gadu notikumiem, kad bija brīvprātīgie, kuri situāciju novēroja un ziņoja. Sameklējiet to laiku aktīvistus un izrunājiet ar viņiem. Viņu pieredze nebūs tiešā veidā piemērojama, bet pavisam noteikti noderēs! Ukrainā viss notika ļoti līdzīgi. Kamēr kaut cik strādāja parastie sakari, tika plaši tika izmantots Zello (programma viedtālrunim http://zello.com/) konferences zvans, pēc tam civilās rācijas. Tātad mums vajag brīvprātīgos ar rācijām un transportu (pamatā automašīnām, bet der gandrīz viss no velosipēdiem līdz lidmašīnām), kuri dežurēs uz maiņām. Vajadzīgas CCTV kameras atslēgas punktos (lielie ceļi, krustojumi, laukumi u.c.) ar drošiem datu pārraides kanāliem un autonomo barošanu. Vajadzēs štābu, gan lokālu pašvaldības līmenī, gan valsts līmenī, kas visu liks kopā un plānos turpmākas darbības. Štābiem jābūt mobiliem un tiem nav jāatrodas pašvaldības administrācijas telpās, kas būs viens no primāriem mērķiem gan karaspēkam, gan nemierniekiem, gan diversantiem.

Treškārt nepieciešama informācijas izplatīšanas sistēma ar ko mēs informēsim mūsu sabiedrību un Pasauli par šeit notiekošo. Vajadzīgi žurnālisti, kuri pēc informācija saņemšanas dosies paši (iespējams bez uzdevuma un finansējuma) uz notikumu vietām un fiksēs situāciju lai izplatītu to tālāk. Dzīvojam informācijas laikmetā un informācijas kara apstākļos. Pašvaldībām nepieciešami vairāki alternatīvie kanāli/profili: pirmkārt tīmekļa vietnes, otrkārt Zello kanāls (kamēr civilie sakari strādā), treškārt vietējais radio (pēdējie divi gan valsts, gan atsevišķi katrā pašvaldībā). Varētu pat apsvērt domu par valsts/pašvaldības finansējumu iedzīvotājiem iegādāties ar rokas ģeneratoru un/vai saules baterijām uzlādējamos radioaparātus, piem. http://www.amazon.com/Et%C3%B3n-SCORPION-Portable-Multi-Purpose-Digital /dp/B003BYRKI2 Sevi cienošiem žurnālistiem jābūt aprīkotiem ar satelītsakariem, lai varētu operatīvi izvietot tīmeklī informāciju par notiekošo arī tād, ja nestrādās Internets. Jābūt pārvietojamiem rezerves radio raidītājiem. Kamēr sakari strādā, jābūt brīvprātīgajiem, kuri operatīvi ziņos par situāciju sociālos tīklos, vēlams dažādās valodās. Šādas grupas jāveido savlaicīgi pirms krīze ir sākusies.

Ceturtkārt, nepieciešami brīvprātīgie kārtības sargi, glābēji un mediķi. Zemessargu, ugunsdzēsēju, mediķu un policistu visur nepietiks. Krīzes situācijā šo struktūru noslodze pieaugs vairākkārtīgi. Brīvprātīgo kārtības sargu apmācības līmenis būs zems, bet veikt pagastmājas vai pārtikas noliktavas apsardzi ar bisi vai gāzes pistoli tie varēs. Brīvprātīgie glābēji un (piemēram) pensionētie mediķi varēs dalīt pārtiku, izvietot bēgļus un bez pajumtes palikušos, sniegt medicīnisko palīdzību. Brīvprātīgo darbu jākoordinē un jāvada savlaicīgi sagatavotiem pašvaldības darbiniekiem.

Nepieciešams obligātā kārtā visās darbavietās un mācību iestādēs veikt instruktāžu par rīcību ārkārtas situācijās par šādām tēmām: 1) obligātais evakuācijas somas saturs, 2) kā evakuēties un uz kurieni, 3) kā iekārtot māju ja paredzama karadarbība/krīze, 4) kādi krājumi jāveido u.c. viss ir praktiski jārāda. Jāizveido mācību video, pamācības un infografiku latviski par atbilstošo tēmu. Pašvaldību struktūrām jārīko mācības! Lai pārbaudītu gatavības pakāpi un veikt nepieciešamās korekcijas. Bez mācībām sistēma nestrādās, jo pēdējā brīdī atklāsies tās trūkumi, kas netika paredzēti! (Ukrainā arī plāni bija skaisti sarakstīti, bet krīzes situācijā visu bija jāveido no sākuma). Jārīko mācības, pēc tam jāveic mācību analīzi, jāfiksē nepilnības un jāplāno nepilnību novēršanu. Kā piesaistīt cilvēkus brīvprātīgo kustībai? Piedāvāju šādu variantu: vienā pašvaldībā, kurā rīkojam mācības, sabrauc citu pašvaldību civilās aizsardzības komisiju un komandu locekļi, kuri tēlos civiliedzīvotājus. No citiem bataljoniem atbraukušie zemessargi var patēlot zaļos cilvēciņus. Pēc kāda laika jārīko mācības jau citā pašvaldībā savlaicīgi iepazīstinot to ar iepriekšējo mācību laikā izdarītiem secinājumiem.

Jāizveido patvertnes vai jāplāno, kādas ēkas tiks tām pielāgotas un materiālo rezervju krājumi. Atliktās piegādes no komersantiem nestrādās, jo komersantiem būs izdevīgāk izbeigt līgumu nekā to pildīt un arī piegādes var būt traucētas ne tikai fizisko šķēršļu dēļ, bet arī tādēļ, ka partneri pieprasīs 100% priekšapmaksu! Ja sāksies krīze piegādātāji nebrauks, pazudīs un negribēs riskēt, jo kravas ir jāapsargā pret marodieriem un laupītājiem. Krīzes situācijā transporta komunikācijas būs pārslogotas. Noliktavas jāveido pēc iespējas tuvāk patērētājam. NVO, kuru mērķis ir labdarība jābūt gataviem riskēt un vest palīdzību arī uz visādā ziņā nedrošiem reģioniem. Pašvaldībās jābūt sarakstiem ar tiem cilvēkiem, kas atteicās no evakuācijas vai nevar evakuēties.

Daži teikumi par aicinājumiem “netracināt tautu” un “necelt paniku”. Tieši negatavība, nezināšana, laika un treniņa trūkums rada paniku. Informācijas trūkums rada ažiotāžu un liek cilvēkiem rīkoties NEPĀRDOMATI. Iracionālā un destruktīvā apdraudētības sajūta sabiedrībā pāriet, kad sabiedrībai skaidro kas apdraud, kā apdraud un māca, kā izvairīties no apdraudējuma. Ukrainā labs piemērs ir Dņepropetrovska, kur vietējie oligarhi (kuri nebūt nav paši lojālākie valsts pilsoņi), saprata, ka ar separātistiem un viņu saimniekiem "sarunāt" neizdosies un sparīgi ķērās pie iedzīvotāju organizēšanas. Ja sākotnēji bijušas bailes, tad pēc dažām nedēļām skaidrojoša darba, sabiedrība vairs neuztvēra karu paniski. Noskaņojumu "kas tagad būs" un "nu viss pagalam" nomainīja nostāja "ja moskaļi nāks - lai nāk, mēs zinām kā tas izskatīsies un mēs pratīsim ar to tikt galā". Kad apdraudējumu un riskus izprot un informē par pretlīdzekļiem, tad apdraudējums vairs neliekas tik baiss, tas arvien vairāk sāk līdzināties ikdienas nepatikšanām, tādām kā sniega vētra utml.

Jānis Ratkevičs

sestdiena, 2014. gada 28. jūnijs

Partiju tēriņi Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņai

Kā redzams par vienu balsi Nacionālā apvienība iztērējusi tikai 1,14 eiro, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāk nekā otrais mazākais rādītājs - Latvijas krievu savienība ar 2,44 Eiro par balsi, 13 reizes mazāk nekā ZZS. Antirekords ir "Latvijas attīstībai" kas samaksāja 54 eiro par balsi, bet nedabūja nevienu vietu.

Partija	balsis	procenti	vietas	iztērētā summa	Eiro par balsi	Eiro par vietu
Saskaņa sociāldemokrātiskā partija	57863	13.04%	1	326000	5,63	326000
Zaļo un Zemnieku savienība	36637	8.26%	1	556000	15,18	556000
Partija "VIENOTĪBA"	204979	46.19%	4	814000	3,97	203500
Latvijas Krievu savienība	28303	6.38%	1	69000	2,44	69000
Latvijas attīstībai	9421	2.12%	0	508000	53,92	-
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"	63229	14.25%	1	72000	1,14	72000

piektdiena, 2014. gada 27. jūnijs

Picas pasūtīšana nākotnē :)

Ar kolēģiem VARAMā diskutējām par portāla Latvija.lv funkcionalitāti. Izteicos, ka nepieciešama sistēma, kas konkrēto lietotāju atpazīst pēc viņa socioloģiskā portreta un primāri piedāvā tieši šai personai nepieciešamos pakalpojumus. Kolēģi brīdināja kādas sekas tas var izraisīt :)

Operators: Labvakar, „Pica Net”
Klients: Labvakar, es gribu pasūtīt picu.
О: Vai jūs varētu nosaukt savu nacionālo identifikācijas kodu?
К: Jā, protams, 6102-1993-8456-54632107.
О: Pateicos Jums, Bērziņa kungs. Jūsu mājas adrese Kroņu iela 5, dz. 86, tālruņa Nr. 5494-2366. Vai pareizi? Jūsu darba tālrunis kompānija „Provans”, 5745-2302mobilā tālruņa Nr. 9266-2566.
К: No kurienes jums ir visa šī informācija?
О: Mēs esam pieslēgti pie lielās centrālās sistēmas.
К: Ak, nu, protams. Es gribētu pasūtīt divas picas vienu ar sieru un vienu ar šķiņķi. .
О: Man liekas, ka tā nav labāka izvēle.
К: Kā lūdzu?
О: Jūsu medicīnas kartiņā ir norādīts, ka jums ir hipertonija un pārāk liels holesterīna līmenis. Pie tam saskaņā ar jūsu apdrošināšanas noteikumiem jums nav tiesību lietot produktus, kas ir kaitīgi veselībai.
К: Jums ir taisnība. Ko jūs man varat piedāvāt?
О: Pamēģiniet mūsu picu „Superlait” ar soju un redīsiem jūs būsiet sajūsmā!
К: Kāpēc jūs domājiet, ka es būšu sajūsmā?
О: 15.janvārī plkst.16.34 nacionālajā bibliotēkā jūs veselu stundu lasījāt interneta portālu „Sojas delikatešu receptes”, tāpēc padomāju par šādu jūsu izvēli..
К: Labi, labi. Atsūtiet man divas lielas picas.
О: Tā ir ļoti laba izvēle jums, jūsu sievai un jūsu četriem bērniem.
К: Cik tas maksā?
О: 40 eiro.
К: Vai jums ir vajadzīgs manas kredītkartes numurs?
О: Diemžēl jums būs jāsamaksā skaidrā naudā, jo jūs jau pārsniedzat jūsu kredītkartes limitus...
К: Labi pirms atvedis picu, es varu aiziet uz Multibanku un izņemt skaidru naudu.
О: Apšaubu, jums ir negatīvs atlikums Multibankas kontā.
К: Atsūtiet man picu un es nokārtošu jautājumu ar naudu. Kad jūs to variet atsūtīt?
О: Mums ir neliela aizķeršanas, varam piegādāt pēc 45 minūtēm. Ja jūs steidzaties, variet paņemt picu paši. Jūs variet to aizvest ar motociklu, bet ir risks , ka jūs varat nokļūt ceļu satiksmes negadījumā...
К: Kas par muļķībām.. Kāpēc jūs domājiet, ka es braukšu ar motociklu?
О: atvainojos, bet jūs aizkavējāt pēdējos kredīta maksājumus un banka konfiscēja jūsu mašīnu līdz parādu nomaksai. Bet ar jūsu motociklu viss ir kārtībā, tāpēc es nolēmu, ka jūs brauksiet ar to...
К: Kas jūs tāda esat, lai teiktu ko man darīt!!!!!!!!! !!!! @”**###@@!
О: Es gribētu jūs lūgt mani neapvainot. Neaizmirsiet, ka pirms diviem gadiem, jūs jau bijāt sodīti par necienīgu uzvedību pret reģionālo aģentu. Tā kā tas nav pirmais gadījums..
К: klusums
О: Kaut kas vēl?
К: Nē, tikai tas, kaut gan pagaidiet, pievienojiet 2 litrus Kolas, kurai šodien ir atlaide.
О: Mūsu atlaižu piedāvājums tiek regulēta ar likumu Nr. 3095423/12,kas aizliedz pārdot personām, kuram ir paaugstināts holesterīna līmenis, pārdot produktus ar paaugstināto cukura līmenī
К: AAAAAAAAA!, Es tūlīt izlekšu pa logu, ja jūs neizpildīsiet manu pasūtījumu!
О: Leciet, sistēmā ir rakstīts, ka jūs dzīvojiet pirmajā stāvā...

ceturtdiena, 2014. gada 29. maijs

Kā dažādas iestādes sadalījušas Latviju

Zemāk neliels apkopojums par dažādu valsts iestāžu teritoriālo struktūru ģeogrāfiju.

Saeimas vēlēšanu apgabali

Plānošanas reģioni

Tieslietu ministrija

Apgabaltiesas un administratīvās rajonu tiesas (dalījums identisks)

Rajonu tiesas un Valsts probācijas dienests gandrīz identiski ar dažām niansēm

Valsts zemes dienests

Uzņēmumu reģistrs

Finanšu ministrija

Centrāla finanšu un līgumu aģentūra (dalījums pēc plānošanas reģioniem)

Valsts ieņēmumu dienests

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Dabas aizsardzības pārvalde

Valsts vides dienests

Pirmajā brīdī varētu rasties jautājums kāpēc dalījums nav unificēts. Bet skaidrojums ir vienkāršs - DAP pamatā nodarbojās ar rezervātiem, VVD darbojas visā valsts teritorijā.

Zemkopības ministrija

Lauku atbalsta dienests

Pārtikas un veterinārais dienests

Valsts augu aizsardzības dienests (atbilstoši plānošanas reģioniem)

Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (pamatā nodarbojas ar meliorācijas sistēmu izveidi/uzturēšanu) un Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldi.