Par koplietota valsts bezpilota gaisa kuģu sistēmu tīkla izveidi valsts pārvaldes dienestu uzdevumu izpildes nodrošināšanai

Rīgā, 2026. gada septembrī

1. Kopsavilkums

Koncepcijas pamatā ir visā valsts teritorijā izvietots automatizētu dronu bāzes staciju (turpmāk – dronu ligzdu) tīkls ar vienotu sertificētu operatoru. Ikviens iesaistītais dienests var pieprasīt drona nosūtīšanu uz notikuma vietu

Hormuzas krīze un Latvija

Globālās enerģijas šoka analīze un nacionālā atbildes stratēģija

Kopsavilkums

2026. gada 28. februārī ASV un Izraēla veica pārsteiguma triecienus pret Irānu, kas izraisīja Hormuzas šauruma slēgšanu — caur šo 33 km plato jūras savienojumu plūst aptuveni 20% pasaules naftas un būtiska daļa Kataras LNG. Šis ir vēsturē smagākais enerģijas piegādes traucējums, lielāks par 1970. gadu krīzi un Ukrainas kara ietekmi kopā.

Nozaru noturības stiprināšanas programma Latvijai

Ievads. Kāpēc tagad? Ģeopolitiskais konteksts un Ukrainas mācības

Šī stratēģija nav teorētisks vingrinājums vai nākotnes scenārija plānošana. Tā ir tieša reakcija uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju un faktoriem, kas padara civilās noturības investīcijas neatliekamas tieši tagad — 2026. gadā.

Krievijas agresija pret Ukrainu (sākot ar 2014. gadu un eskalējoties 2022. gadā) ir parādījusi, kā mūsdienu konflikts mērķē tieši uz civilo infrastruktūru — enerģētiku, ūdeni, siltumu, sakarus, slimnīcas. Pirms Ukrainas pieredzes daudzas Eiropas valstis šādu draudu uzskatīja par teorētisku.

Par pretdronu un daudzslāņu pretgaisa aizsardzību

Man nav pieejas klasificētai informācijai Latvijā vai Ukrainā, bet pats darbojos dronu nozarē, palīdzu Ukrainai jau no 2014. gada, ir izveidojies paziņu loks un internetā par šo tēmu pieejams diezgan daudz informācijas. Tādēļ šo dokumentu formulēju kā atklātos avotos balstītu politikas, spēju attīstības un organizatoriskās reformas priekšlikumu. Pamata dokuments par aizsardzības tematiku https://jratkevics.blogspot.com/2025/04/par-daramajiem-darbiem-aizsardzibas.html

Demogrāfija, veselība un migrācija: Latvijas pastāvēšanas aritmētika

Turpinot savu rakstu sēriju par valsts attīstību, šoreiz par demogrāfiju. Arī nav mana tēma, bet šo to papētīju, un viedoklis ir.

On national debt and the monetary system (updated April 6)

When I published my first document on long-term national development https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html , I received several questions and suggestions that nothing would happen, because there would be a huge debt crisis in the World, everything would collapse, etc. and I would not solve anything. Such a scenario is serious enough to warrant closer examination. I outline several possible approaches to addressing this issue. I outline them below. I do not claim to be an expert or to possess the ultimate truth. This is a conceptual proposal for discussion. As usual at this stage, this is not a marketing document.

Par valstu parādu un monetāro sistēmu (ar papildinājumiem 06.04.)

Kad publicēju savu pirmo dokumentu par ilgtermiņa valsts attīstību https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html , tad saņēmu vairākus jautājumus un norādes par to, ka nekas nesanāks, jo būs milzu parādu krīze Pasaulē, viss sabruks utt. un neko es neatrisināšu. Jāsaka šāds scenārijs ir ar pietiekami lielu risku, lai to apskatītu sīkāk. Man ir dažas idejas kā to visu risināt. Zemāk izklāstu. Uz eksperta titulu un patiesību pēdējā instancē nepretendēju. Šis ir konceptuāls piedāvājums diskusijai. Kā parasti šajā stadijā tas nav marketinga dokuments.

Par izglītības reformu

 Pēc pirmā raksta publikācijas par valsts attīstības redzējumu https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html un papildinājuma par nodokļiem un ēnu ekonomiku https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/par-nodoklu-izmainam.html , saņēmu daudz jautājumus un norādes par cilvēkkapitāla attīstību, imigrāciju un izglītības reformu. Cilvēkkapitāla attīstība ietver sevī demogrāfiju, veselību, izglītību. Cilvēkkapitāls ir mūsu attīstības galvenais faktors. Šajā rakstā vairāk par izglītību. Atšķirība no ekonomikas, militārā jomas un IT, izglītība nav mana tēma, bet šo to papētīju un izsaku savas domas. Mums ir jāsagatavo mūsu cilvēki nākotnei. Nākotni precīzi nevar paredzēt, bet cilvēku var izglītot tā, lai tas spētu adoptēties dažādiem nākotnes scenārijiem. Brīdinu - programma ambicioza, reālistiska, grūta, tieša, nepolitkorekta. Tas nebūs par “sasniegt vidējos ES rādītājus”. Es metu izaicinājumu Pasaules līderiem! Kā parasti šeit nerakstu kā un ko popularizēt, kā pārliecināt vēlētājus un politiķus, kā pārdot, kā tikt pie varas. Par to citreiz. Šeit par to, kas jādara jau esot pie varas.

Par nodokļu izmaiņām un ēnu ekonomiku

 

Pēc raksta par attīstības redzējumu https://jratkevics.blogspot.com/2025/11/attistibas-redzejums.html saņēmu daudz jautājumus par nodokļiem un ēnu ekonomikas mazināšanu līdz 15% no IKP. Sanāca apjomīgi, tāpēc esošo rakstu nepapildināju, bet nolēmu uztaisīt atsevišķu rakstu. Uzsveru – nedublēju visu par nodokļu izmaiņām un ēnu ekonomikas mazināšanu no iepriekšējā raksta. Pamatā aprakstu to, kas iepriekšējā nav bijis vai nav bijis pietiekami detalizēti izskaidrots. Attīstības rakstā pamatā pieminēju tās izmaiņas, kuras dod klāt finansēs vai mazina ēnu ekonomiku. Šeit nedaudz plašāk un arī par tiem nodokļiem, kam nav vai ir neliela fiskālā un ēnu ekonomikas ietekme, bet kuri vienkāršo administrēšanu VID un dzīvi cilvēkiem. Šeit centos pieturēties pie konservatīvākām ambīcijām, tāpēc ieguvumi šeit var būt mazāki, nekā prognozēti pamatrakstā. Bet to kompensēju ar papildus aktivitātēm.

Attīstības redzējums

 

Ievads

Palika populāri runāt par valsts “restartu” un savādāku piedāvājumu, lai izrautos no nabadzības. Nu tad mani pieci centi par tēmu. Lai pēc tam neteiktu, ka neviens neko nevar piedāvāt un nav par ko balsot. Brīdinu! Piedāvāju grūtu, reālu, ambiciozu, skarbu, godīgu, aizskarošu, izpildāmu variantu. Nepiedāvāju vienlīdzību, iekļautību, toleranci u.c. smukvārdiņus. Nepiedāvāju piena upes un ķīseļa krastus. Nepiedāvāju to, ko ļoti daudzi tik ļoti vēlās dzirdēt - mums viss būs, mums par to nekas nebūs un nekas nebūs jādara. Būs daudz sviedru, asaru un asiņu. Nevis tāpēc, ka man tā patīk. Nevis tāpēc, ka es tā gribu. Dzīvē nevados no gribeķliem. Bet tāpēc, ka, diemžēl, savādāk nevar! Nav mums vieglo un patīkamo scenāriju. Ja mēs visi kopā to neatzīsim un atkal nobalsosim par simpātisko cilvēku patīkamiem meliem “kā var nesolīt”, tad NEIZBĒGAMI sekos vilšanās, palikšana ES pakaļgalā un, ņemot vērā drošības situāciju, ļoti iespējams arī valstiskuma zaudēšana. Es neesmu galvenais vainīgais pie tā stāvokļa kādā mūsu valsts atrodas, bet es arī nevaru stāvēt malā. Ja nu tomēr kāds sola vieglu variantu – palūdziet viņa plānu. Ar skaitļiem un aprēķiniem. Lai ieliek publiskai apspriešanai. Tad salīdzināsim. Arī valdībai šāda plāna nav un diez vai ko konkrētu līdz vēlēšanām teiks. Patiesībā tik detalizēti vispār neatceros, ka būtu bijis. Visdrīzāk, kā parasti, viss būs ļoti apaļi un vispārīgi — “attīstīsim”, “veicināsim”, “uzlabosim” utt. Bez skaitļiem vai ar skaitļiem, bet bez norādes no kurienes to naudu ņemt. Tēlaini sakot: ja jums ir gangrēna, tad gangrēna ir jāoperē. Būs sāpīgi un asiņaini, bet tas ir vienīgais ceļš uz dzīvību. Ja kāds saka, ka viss pāries pats no sevis un būs viegli — padomājiet, kāda būtu jūsu reakcija. Un izdariet secinājumus.

Komentārs par esošos Rīgas civilās aizsardzības plānu. Kas Civilās Aizsardzības jomā Rīgā būtu jādara līdz nākošajam vēlēšanu gadam.

 

 

Esošais plāns kā parasti Latvijā ir labo darbu saraksts https://www.riga.lv/lv/rigas-valstspilsetas-sadarbibas-teritorijas-civilas-aizsardzibas-plans, bez aprēķina cik tas maksās. Vajadzīgs rīcības plāns īsākam termiņam (orientējoši līdz nākamajam vēlēšanu gadam), kas piesaistīts budžetam. Tajā liekam tikai tā lietas, kam ir finansējums.

Centos nerakstīt vispārējās lietas kā tas ir esošajā plānā 

Sagrupēts puslīdz pēc šīs shēmas https://www.cimic-coe.org/handbook-entries/welcome-to-the-cimic-handbook/vii-resilience/7-2-seven-baseline-requirements/

1)      Pārvaldība. Apzinām, kas turpina strādāt pie dažādiem apdraudējuma līmeņiem. Ieviešam COGCON analogo klasifikāciju rīcībai un gatavībai. Piem.

COGCON5 – ikdienas modelis. Operatīvā štābā dežurē viens atbildīgais ar palīgu.

 …

COGNOC1 – strādā tikai dienesti, kad nodrošina kritiskās funkcijas. Operatīvais štābs strādā 24/7 ar visu kritisko funkciju pārstāvju patstāvīgu dalību.

Nodrošinājums šo dienestu darbam: bunkurs (nevis pielāgots pagrabs), transports, dzīvības uzturēšanas sistēmas, krājumi, sakari līdzekļi kontaktam ar padotajiem, ar NBS un citiem dienestiem. Pamata un rezerves štābs, tai skaitā mobilais.

Tā būtu pirmā prioritāte. Finansējums jaukts – daļēji konkrētās iestādes, daļēji tīri CA.

Šis neaizvieto IeM centru, bet pakārtots tam. Visus lēmums nepieņems vienuviet.

 

2)      Patvertnes – pielāgojam tos pagrabus, kas bija plānos. Apzinām bijušās patvertnes. Prioritāte – tiem dienestiem, kuri turpina darbu, viņu ģimenes locekļiem un nācijai svarīgām personām. Ģimenes locekļiem un nācijai svarīgām personām arī patvertnes ārpus Rīgas un prioritārā evakuācija. T.i. ja ugunsdzēsēji un policisti turpina darbu, tad jāstrādā kādam bērnudārzam, kas tajā brīdī viņu bērnus pieskata. Analoģiski ar gados veciem radiniekiem. Tai skaitā 24/7 režīmā.

Ieviešam DEFCON/REDCON analogu patvertņu gatavībai. Piem.

REDCON5 var izmantot kā noliktavu, bet jāspēj iztīrīt vienas nedēļas laikā.

REDCON4 – sagatavošana dienas laikā (piem. pazemes stāvvietas).

 …

REDCON1 – cilvēki iekšā, patvertne aizvērta.

Dārgi! Finansējums jaukts – daļēji konkrētās iestādes, daļēji tīri CA. T.i. ja bumbu patvertne zem skolas, tad tā ir skolas ēkas daļa.

Pilotprojektu pārvietojamām betona patvertnēm (kā Ukrainā sabiedriskā transporta pieturās). Primāri pie objektiem, kas var būt uzbrukuma mērķi.

Pilotprojekts daudzstāvu autostāvvietai ar bunkuru apakšā. Būvējam starp daudzdzīvokļu mājām, kur trūkst vietas automašīnām.

Standarta projekti patvertnēm privātmāju īpašniekiem 4 cilvēku ģimenei. Pazemes un virszemes variants (vietām, kur augsti gruntsūdeņi).

Tīri CA finansējums.

Ņemam vērā, ka absolūtam vairākumam neko neuzbūvēsim un neko nepielāgosim. Labi, ja tiem pašiem 5% būs vieta, tikai šoreiz tiešām pielāgotos pagrabos, nevis kaut kādos pagrabos ar ļoti dažādu stāvokli. 

3)      Kritisko pakalpojumu pieejamība. Rezerves enerģijas avoti kritiskām funkcijām, piem. slimnīcām, ūdensapgādei, kanalizācijai, apkurei. Ugunsdzēšamie aparāti. Degviela rezerves ģeneratoriem. Divu krastu ūdensvadu savienošana. Jaudu rezervēšana. Saules paneļi. Rezerves transformatori, sūkņi. Rezerves elektroniku liekam faradeja būrī. Arī citas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos attiecībā uz kritisko infrastruktūru, bet joprojām netiek pildītas.

Procedūras siltuma un ūdens trūkuma apstākļos. Dažāda veida piesārņojuma atklāšanas sistēma (piem. ūdensvada saindēšana). Privātmājās ir jāvecina, ka ir rezerves dziļurbums (pilsētā vienkārši aka ir stipri nedrošs risinājums) un kanalizācija (kanalizācijas bedre). Jāapzina privātie ūdens urbumi, kurus varētu izmantot kopīgi krīzes situācijā. Centralizētās kanalizācijas atteices gadījumā būs jārok sausās tualetes pie daudzdzīvokļu mājām. Tāpat būs jārok kapi mirušajiem. Attiecīgi vajadzīgi ekskavatori un asinizācijas transports. Ja attīrīt nav iespējams, tad jāgāž Daugavā. Labāk upe aiznes prom, nekā paliek pilsētā. Ūdens ņemšanas vietas pie ūdenstilpnēm uguns dzēšanai gadījumiem, ja centralizētā ūdens apgāde nestrādā.

Mediķu apzināšana, kuriem ir izglītība, bet strādā ārpus medicīnas. Slēgto slimnīcu konservācija. Cilvēku šķirošana lielo upuru skaita gadījumā. Kara gadījumā prioritāte militārpersonām un kritisko pakalpojumu darbiniekiem, tad grūtnieces un mazi bērni. Privāto medicīnas iestāžu iesaiste. Reāllaika informācija par gultu un operāciju jaudu pieejamību.

Sakari. Starlinks ārkārtas dienestiem. Saules paneļi to darbināšanai. Izskatīt iespēju uzbūvēt Rīgas mēroga wi-fi tīklu uz esošo operatoru aparatūras, kas var tikt darbināta ar saules paneļiem. Papētīt LoRa Meshtastic. Kopumā sakari jādublē trīskārtīgi. Sadarbība ar radioamatieriem.

Kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzība. Tai skaitā no droniem. Pasīvie līdzekļi – būves, tīkli. Aktīvie – bises un tīklu bises objektu apsardzei un pašvaldības policijai. Dronu detektori.

Liela daļa finansējuma ir konkrētās iestādes finansējums. Piem. ūdens pieejamība ir pamatā Rīgas ūdens funkcija, nevis CA finansējums.

Informācija. Skaļruņi, radio, TV, soc. Tīklu konti. Zello kanāls. Signal. Whatsapp.

Kritisko preču krājumi. Godmaņa krāsniņas. Ūdens attīrīšanas piederumi. Ilgās uzglabāšanas pārtika. Degviela. Medikamenti.

Ir jāstrādā pie komunikāciju pārcelšanas uz tehnoloģiskajiem tuneļiem. Tas būtiski paātrinās labošanas darbu ātrumu, tuneļi kalpo kā patvertne un kā satiksmes ceļi pilsētas aizstāvjiem.

Es teiktu, ka šis ir pat prioritārāks par patvertnēm! Bumbas, raķetes un droni nenogalinās tik daudz, cik aizies bojā pamatpakalpojumu atteices gadījumā (protams, ja nebūs palagveida aviācijas bombardēšanas).

Ņemam vērā, ka reālistiski panākt, ka liela mēroga triecienu gadījumā apkaimē ir vismaz dažas lokālas ūdens ņemšanas vietas, izraktas ateju bedres, minimālā mērogā pieejama enerģija, lai darbinātu primitīvos sakarus. Vairāk tikai kritiskām ražotnēm un pakalpojumiem.

4)      Transports un cilvēku kustība. Evakuācijas plāns tiem, kas paši vēlās izbraukt. Apliecības tiem, kam būs priekšrocība kustībai ar auto arī evakuācijas gadījumā. Pašvaldība organizē evakuācijas transportu tikai tad, ja evakuējamajiem ir kur evakuēties. T.i. ir kas sagaida otrajā galā vai pieejams valsts/pašvaldības patvērums. Rēķināmies, ka tādu būs relatīvi maz un evakuēt varēsim maz. Prioritāte – valsts aizsardzība iesaistīto bērni un ģimenes locekļi, ja viņi nav nodarbināti valsts aizsardzībā vai kritiskajās ražotnēs/pakalpojumos, nācijai svarīgās personas.

Sadarbība ar privāto lidmašīnu, peldlīdzekļu un dronu īpašniekiem situācijas novērošanai.

Sadarbība ar privāto peldlīdzekļu īpašniekiem evakuācijas nodrošināšanai. Atšķirībā no zemes ceļiem, ūdens ceļus ir grūtāk sabojāt. Ūdensceļus ienaidnieks var mēģināt mīnēt.  

Finansējums pamatā Rīgas satiksmes ietvaros.

 

5)      CA komandas. Mediķi un brīvprātīgie ugunsdzēsēji to sastāvā. Vismaz vienu komandu jāizveido kā pilotprojektu. Aprīkojums CA komandām: ķiveres, bruņuvestes, ķīmiskās aizsardzības tērpi. Smilšu maisi.

Jau augstāk minēto dziļurbumu pieejamība ugunsdzēsējiem un ūdens ņemšanas vietas pie atklātiem ūdens avotiem.

Pamatā tīri CA finansējums.

Pašvaldības iepirktā transporta un tā aprīkojuma standartizācija, lai būtu gatavs mobilizācijai.

Diez vai pietiks līdzekļu vairāk par vienas komandas ~30 cilvēku sastāvā sagatavošanai un aprīkošanai.

Ņemam vērā, ka pat Ukrainas rietumos līdz ko parādījās problēmas ar elektrību ar apkuri, bez tiešiem triecienu zaudējumiem, ugunsdzēsēju noslodze pieauga 2x. Pamatā ugunsgrēki no paštaisītām apkures un elektrības ieguves ierīcēm.

Vajadzētu organizēt brīvprātīgos pašvaldības policijas palīgus. Jāstrādā es esošiem ieroču īpašniekiem, apsardzes komersantiem. Ņemam vērā, ka drošības struktūras būs ļoti aizņemtas ar diversantiem, aviācijas koriģētājiem un sabotieriem.

 

6)      Iedzīvotāju apmācība. Ne tikai īslaicīga 72 stundu soma, bet kā ilgstoši izdzīvot konflikta un okupācijas apstākļos.

Šis ir samērā lēts punkts.

 

7)       Citas lietas

Kiberdrošība. Ne gluži pie CA, bet jāiekļauj darbībās. Piem. vajadzīgi Bittium tipa aizsargātie tālruņi speciālistiem, kam būs jāstrādā krīzes apstākļos.

Iespējams, nepieciešams veidot atsevišķu mobilizācijas struktūrvienību. Sagatavot prettanku ežus, dzeloņdrātis, pretriteņu dzelkšņus un klupdrātis. Betona aizsprostus un blokposteņu konstrukcijas. Piešķirt vietu Rīgas mežos un Daugavas posmā NBS Rīgas ZS treniņiem, tai skaitā dronu pilotu treniņiem. Iesaistīt pašvaldības policiju ZS treniņos. Izveidot ZS nodaļas kritiskajā infrastruktūrā. Kara gadījumā vajadzēs pretdarboties labi sagatavotām ienaidnieka diversantu vienībām.

Beidzot jāizveido Latvijas metereoloģiskais modelis, ja tāds vēl nav izveidots (pirms dažiem gadiem nebija). Jāsalabo Rīgas lidostas meteoradars (ja vēl nav izdarīts).

Attiecīgi vajadzīgais personāls CA nodaļā:

1.      Celtnieks.

2.      Komunālo tīklu speciālists.

3.      Sakarnieks.

4.      Loģistikas speciālists.

5.      Mediķis. Es ļoti gribēto šo cilvēku redzēt komandā https://x.com/MicrosurgeryLV/status/1954061967506772031

6.      UGD.

 

Viens speciālists pastāvīgi Ukrainā – pieredzes pārņemšana un palīdzības koordinēšana. Nepieciešams iepazīties ar Zviedrijas, Somijas, Šveices praksi uz vietas. Uzdāvinām Ukrainai visus PSRS un postPSRS laika automašīnas, ko joprojām Rīgas dome un struktūrvienības/uzņēmumi lieto.

 

Dažas lietas, ka minētas esošajā plāna, bet manā skatījumā maz reālas esošā Domes sasaukuma laikā:

1.      Vispārējā evakuācija. – Nav vērts evakuēt cilvēkus un izlaist klajā laukā, ja pretī nav citu evakuācijas ceļu. Piem. ES struktūras, kas gatavas nodrošināt transportu.

2.      Pārtikas un pirmās nepieciešamības preču izsniegšana. – Vajadzīgi milzu krājumi. Mums labi būtu vismaz ārkārtas dienestiem krājumus izveidot.

 

Ņemam vērā, ka starptautiskā situācija saasinās.

Ņemam vērā, ka nākošajā Saeimā briest liela izdevumu griešana, jo aizņemamies tā, ka būs 2009. gada atkārtošanās. Ar noziedzības līmeņa pieaugumu un nekārtībām, ko ienaidnieks izmantos.

Komentārs par civilo aizsardzību

Nedaudz jau rakstīju par tēmu 2015. gadā https://jratkevics.blogspot.com/2015/04/ka-rikoties-pasvaldibam-krizes-situacija.html

Uzrakstīt pārdomas uzvedināja nesen publicētā patvertņu karte  karti https://experience.arcgis.com/experience/961bc813592f46dc81841634fa03ba7f/&locale=lv un daži semināri par šo tēmu https://www.youtube.com/watch?v=IkKsy63VS18 Jāsaka, ka absolūtais vairākums no patvertnēm (cik nu par patvertnēm vispār var dēvēt minimāli labiekārtotu pagrabu) ir vai nu publiskās ēkas kā skolas vai arī dzīvojamās mājas. Tātad trauksmes gadījumā īslaicīgi tur varēs patverties vai nu konkrētas publiskās ēkas darbinieki/audzēkņi vai nu konkrētās mājas iedzīvotāji. Trauksmes gadījumā nav laika iet kur tālu. Diez vai garāmgājēji tur ies un vispār tiks iekšā. Neredzu šim lielu pievienoto vērtību. Vai gribam, lai šajās dažās patvertnēs, kur patverties var konkrētajā ēkā esošie, laužas visa apkārtne? No tādām publiski pieejamām varētu būt Rīgas centrāltirgus, kas varētu būt pieejams visiem kas tur tuvumā atrodas. Bet tā ir vienīgā no pamanītām (var būt ir vēl kāda, pilnīgi visu neizskatīju). Nedaudz izbrīna, ka nav atzīmētas pazemes autostāvvieta zem Origo vai Kronvalda parkā. Origo var būt pieejama gan dzelzceļa darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kronvalda parkā - Ārlietu ministrijai un cilvēkiem no malas. Būtu loģiski, ka apdraudējuma periodā pazemes autostāvvietas tiktu atstātas tukšas. 

Neesmu pamanījis, ka tas būtu kaut kur izskaidrots, bet svarīgi nošķirt režīmu, kur patvertnes darbojas uz trauksmes brīdi. Piemēram, kā tas notiek šobrīd Kijivā, Dņipro, Ļvivā vai pat Harkivā. T.i. uzlidojumi ir, bet dzīve lielākoties turpinās. Otrs režīms ir piefrontes pilsēta, kur apšaudes ir nepārtrauktas un cilvēki patvertnēs sāk DZĪVOT. Piem. Mariupolē kauju laikā. Īsu brīdi Krievijas-Ukrainas kara sākumā arī Kijivā un šur tur vēl varēja novērot cilvēkus, kuri ikdienā uzturējās piem. metro, bet šādu cilvēku daudzums strauji samazinājās ārpus tiešas piefrontes. Tātad šobrīd labiekārtotie pagrabi pieejami vienai nelielai daļai dzīvojamo māju iemītnieku un nelielai daļai sabiedrisko ēku darbiniekiem/audzēkņiem. Ja patvertnēs nāksies dzīvot, tad sabiedrisko ēku pagrabus varēs izmantot tie, kuri nebūs aizbraukuši un kuriem pašiem mājās patvertnes nav. 

Normālas patvertnes (nevis pagraba) izmaksas m2 ir aptuveni €3,000 – €5,000/m² (salīdzinājumam dzīvojamās mājas izmaksas šobrīd - €1,200 – €1,600/m²). Visiem un pat lielākai daļai normālas patvertnes neuzbūvēsim. Būtu arī dīvaini par no vieniem iedzīvotājiem saņemto nodokļu naudu būvēt patvertnes citiem iedzīvotājiem. Manuprāt, reālistiski ir sākt ar konsultācijām tiem, kuri patvertnes vēlās uzbūvēt vai pielāgot, savest kārtībā bijušās patvertnes (pat ja tās ir privātajās teritorijās) un uzbūvēt patvertnes tām struktūrām, kurām būs jāstrādā arī kara laikā (policijai, mediķiem, ugunsdzēsējiem, komunālajiem dienestiem u.c.) un viņu ģimenes locekļiem. Ir smagi glābt dzīvības, ja neesi drošs par tuviniekiem. Pie tam mūsu teritorijas lielums norāda uz to, ka arī galvaspilsēta var kļūt par frontes līniju ļoti ātri un patvertnēs pilsētā palikušajiem vajadzēs dzīvot. Ja būvējat klusi sev, tomēr būtu vēlams informēt atbildīgās iestādes, lai glābēji jūs var atrakt. Ja neesat militārs objekts, tad speciāli ienaidnieks pa jūsu patvertni šaut nesāks. Vietās ar ļoti augstiem gruntsūdeņiem, kur ieraksties nav jēgas, ir jābūvē virszemes patvertnes. Izskatīsies kā sakņu pagrabi. Ar ko tad tie labāki par parastām ēkām? Ar to, ka sienas var uzbūvēt biezākas, bez logiem un ar lēzenu(!) zemes pārsedzi, kas novirza nevis absorbē trieciena vilni. Priekšā durvīm arī izveidojiet uzbērumu, lai trieciena vilnis iet GAR durvīm no labās un kreisās puses (jābūt brīvām), nevis tieši pret durvīm.

Vēl par patvertņu klasifikāciju šis tas no Izraēlas pieredzes https://en.wikipedia.org/wiki/Merkhav_Mugan

Par dzīvniekiem patvertnēs. Redzēju aktīvu diskusiju čivinātavā. Jāsaka, ka daļa cilvēku ir smagi uz emocijām un aktīvi pretendē uz Darvina balvu. Speciāli priekš viņiem: iedomājaties suni, kurš tāpat ir milzīgā stresā no apšaudes, iedomājaties kā viņš var reaģēt ļoti šaurā telpā uz reālu vai iedomātu uzbraucienu (kaut vai verbālu) savam saimniekam, uz citiem suņiem un dzīvniekiem, uz brēcošiem bērniem un histēriskiem cilvēkiem? Tālāk - pieņemsim, ka dzīvnieks būrī - patvertnē tāpat ar gaisu ir smagi, dzīvnieks sava vēdera izeju neregulē. Tāpēc - pie mūsu ierobežotām patvertnēm - nekādu dzīvnieku. Ja kāds vēlās, tad lai būvē savam mīlulim atsevišķu patvertni.

Par evakuāciju. Rīgas gadījumā evakuācijai jābūt tikai pakāpeniskai, stingri pa daļām. Pretējā gadījumā sāksies haoss, ceļi tiks nosprostoti un cilvēki vienkārši pametīs auto, kas neļaus pārvietoties ne operatīvajiem auto, ne bruņotajiem spēkiem, ne apgādes mašīnām. Kā sadalīt noslodzi? Mans piedāvājums ir sekojošs: pirmajā brīdī jebkādu privāto vieglo auto kustība ir jāaizliedz, pārvietoties var kravas automašīnas, operatīvie dienesti un tie, kuri dodas uz darbiem, kas ir stratēģiski nozīmīgi (pirms tam jāizņem caurlaides), mototransports. Vispirms evakuējam tās apkaimes, kuras tuvāk Rīgas ārmalai. Privātām vieglām automašīnām varētu piešķirt laika logus atbilstoši auto numuriem. Piem. no plkst. 12:00-16:00 var pārvietoties auto, kuru numuru pēdējais cipars ir no nulles līdz 2. No 16:00-18:00 numuri no 3-4 utt. Visi nestandarta numuri - pēdējie. Aptuvenā evakuācijas karte ko zīmēju 2022. gadā - https://www.google.com/maps/d/edit?mid=1HhGgQpAWmTpvYwMKr-XIvxMEd2E&usp=sharing Pēc maniem aprēķiniem, ja brauc tie, kuri vēlās evakuēties, tad 48 stundu laikā evakuāciju var paveikt. Pirmajā diennaktī varētu braukt ārā tikai tie, kuriem vieglajā auto vismaz 4 cilvēki un tikai pa savai apkaimei piešķirto maršrutu. Pa ceļam - tualetes, mobilie degvielas uzpildītāji, ātrā palīdzība, satiksmes regulētāji. Visas noslāpušās mašīnas uzreiz stumt malā.

Tik tālu par patvertnēm un evakuāciju. Civilajā aizsardzībā ir virkne citu jautājumu, kas vēl jāapskata.

Ūdensapgāde. Ja centralizētā ūdens apgāde tiks traucēta, tad jādomā, ka mazināt šos riskus. Piem. viss Rīgas labais krasts saņem ūdeni no Baltezera ūdens ņemšanas vietām, kas atrodas uz austrumiem no Rīgas un kara darbības laikā var būt ieņemtas vai iznīcinātas. Kreisais krasts saņem no Rīgas ūdenskrātuves, kas arī var būt bojāta kara gadījumā. Es apsvērtu iespēju savienot abu krastu ūdensapgādes tīklus, lai vienas apgādes vietas bojājumu gadījumā, to varētu daļēji kompensēt ar otra krasta jaudām. Jāapsver iespēja lokālai ūdensapgādei no dziļurbumiem. Nezinu par šāda ūdens kvalitāti Rīgas teritorijā, bet varētu derēt vismaz kā tehniskais ūdens ar ko mazgāt vai izmantot ugunsgrēku dzēšanai. Te jāpadomā arī pat ūdens uzkrāšanu vecajos torņos. Arī pie privātām mājām varētu ierīkot dziļurbumus, ko darbināt krīzes situācijā. Nopērciet tūrisma (nevis sadzīves, kas domāts standarta ūdensvada ūdens attīrīšanai) filtru un ūdens attīrīšanas tabletes. Ievērojiet, ka ne pārāk drošu ūdeni vajadzēs ilgi vārīt.

Kanalizācija. Ja attīrīšanas sistēmas bojātas, tad labāk laist kanalizāciju upē, tad notekūdeņi vismaz tiks aiznesti, nevis paliks pilsētā. Ja sistēma pavisam beigta, tad daudzdzīvokļu rajonos dzīve paliks neiespējama dažu nedēļu laikā. Cilvēki ir jāevakuē, līdz tam jāierīko sausās tualetes pagalmos. Attiecīgi jābūt zināmai asinizācijas auto rezervei, lai sausās tualetes tukšotu. Pie privātām mājās arī sausās tualetes jāierīko. Nevajag tās miera laikā lietot, bet labāk, ja tādas ir.

Elektrība. Saules paneļi un ģeneratori ar degvielas rezervi. Daudzīvokļu mājai labāk samesties kopā vienam lielam ģeneratoram nekā likt uz balkoniem vai trepju telpā katram savu. Ja nav naudas lielajam, tad vismaz mazu ko uzlādēt mobilos tālruņus un lukturus.

Sakari. Nodrošiniet vismaz divus neatkarīgus sakaru kanālus, pie tam vienu vadu sakaru tīklu. Starlinks ir strādājoša lieta. Daudzdzīvokļu māja vai vairākas privātmājas var samesties vienam terminālim. Būs ļoti lēti. Komplektā ar saules paneļiem un akumulatoru vismaz ziņas varēs palasīt un ziņu nosūtīt.

Apkure. Laicīgi jāiekārto malkas apkure gan privātajās mājās, gan "Godmaņa krāsniņas" daudzdzīvokļu mājās. Ar kurināmā rezervi. Zāģi un cirvi malkas sagatavošanai.

Ukrainas pieredze rāda, ka, rodoties problēmām ar apkuri un elektrību, pat pilsētās, kur ienaidnieka triecienu gandrīz nav bijis, ugunsgrēku skaits ir palielinājies par 50%. Ņemam vērā un laicīgi gatavojam brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas.

Ēdiens. Pārciet ilgās uzglabāšanas pārtiku.

Degviela. Uzskatu, ka ir jāglabā decentralizēti noteikts daudzums jau esošajās degvielas stacijās. Ne visur Rīgā pie degvielas stacijām ir vieta, kur ierakst papildus cisternas, bet daļā vieta ir.

Higiēnas preces. Padomājiet cik tērējat un atbilstoši tam uzkrājiet. It sevišķi, ja jums ir mazi bērni.

Vēl viena lieta ko man jautājuši, ir par jauno Zemessardzes atbalstītāju struktūru. No ko teikt. Veidot organizēto volontieru kustību ir pareizi. Ja pats karot nevarat veselības vai pārliecības dēļ, tad pastāv sekojošie varianti: 1. Apgūstiet pirmo palīdzību. Medicīnas personālam krīzes laikā būs vajadzīgi palīgi.

2. Iemācieties vadīt motociklu, kvadraciklu, kravas auto, darboties ar traktoru un ekskavatoru. Vajadzēs novākt gruvešus un būvēt pozīcijas.

3. Iemācieties remontēt auto. Tikai nedomājiet, ka būs aprīkojums. Visdrīzāk vajadzēs braukt ar savu aprīkojumu un piedāvāt vīriem vai vajag ko salabot.

4. Iemācieties būvēt, vilkt elektrību, rīkoties ar ģeneratoru. Sadzīvi arī piefrontē vajadzēs iekārtot.

5. Kļūstiet par radioamatieri. Sakaru nodrošināšana ir būtiska kaujas spēju sastāvdaļa.

6. Iemācieties lodēt un regulēt dronus. Tos vajadzēs daudz.

Vēl šis tas par izdzīvošanu krīzē:

https://varabungas.camp/2014/11/30/atkapsanas-mugursoma/

https://varabungas.camp/2014/12/07/atkapsanas-mugursoma-1-turpinajums/

https://varabungas.camp/2015/02/22/7514/

Par darāmajiem darbiem Aizsardzības resorā

Daudzi diskutē. No arī mani 5 centi no dīvāna par tēmu.

Latvijas kiberdrošības stiprināšanas priekšlikumi

Šī ir 2025. gada 30. aprīļa raksta 2026. gada 6. jūlijā papildinātā redakcija, reaģējot uz kiberincidentu Latvijas Valsts mežos. Atsevišķi punkti pārformulēti atbilstoši aktuālajai situācijai (daļa toreiz ierosinātā pa šo laiku jau ir ieviesta vai regulēta) un pievienots pārvaldības un tiesiskā ietvara slānis.

Galvenie darbi ekonomikas atlabšanai un izaugsmei

COVID-19 pandēmija ir izraisījusi problēmas globālajā ekonomikā. Daļa valstu sākušas atkopties, tai skaitā Lietuva un Igaunija, bet pie mums turpinās kritums.

 

Pēdējo 6 mēnešu laikā Latvijas ekonomikas sniegums salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir bijis diezgan katastrofāls. Pirmajā ceturksnī Igaunijas IKP +5,4%, pret iepriekšējo gadu, Lietuvā +1%, bet Latvijā -2%. Protams būs atkopšanās, bet tā var pusgada laikā desmitgadi pazaudēt. pic.twitter.com/KA2NfT6zmE

— Mārtiņš Āboliņš (@MartinsAbolins) May 31, 2021

Minēšu dažas būtiskākās lietas, kas manā skatījumā jāizdara ekonomikas izaugsmei. Priekšlikumi aptver trīs klasiskās sastāvdaļas: darbu, kapitālu, zemi. Kā ceturto norādīšu institucionālo vidi jeb normatīvo regulējumu, iestāžu un prakšu kopumu, kas Latvijā pastāv.

1. Darbs jeb darbaspēks

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 35% vidusskolēnu neturpina izglītošanās procesu augstskolās. Nav vērts viņus vidusskolā mācīt. Apmācāmo daudzums vidusskolās jāsamazina vismaz par 25%, vienlaikus jāpalielina izglītojamo daudzums vidējās profesionālās izglītības iestādēs. Daudzās vidējās profesionālās izglītības specialitātēs ir darbinieku deficīts, pat neskatoties uz labu atalgojumu.

Ja darba tirgū cilvēkiem ar augstāko izglītību vairākumā gadījumu pieprasījums ir pēc STEM (science, technology, engineering, and mathematics) specialitātēm (man nav precīzu datu, bet orientējoši varētu būt 60%), tad arī 60% vidusskolēnu jābūt klasēs ar STEM novirzienu un augstskolās 60% budžeta vietu jābūt šajās specialitātēs. Ar pietiekamu stipendiju, lai studenti varētu nestrādāt un pilnvērtīgi pievērsties studijām.

Digitālā transformācija pieprasīs arvien vairāk prasmju un jāmācās būs visa mūža garumā. Nozaru dīkstāves laikā un arī kopumā jāpiedāvā plaši pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas kursi, ieskaitot augstāko izglītību ar stipendijām. Pieprasītajās specialitātēs ar augstu atalgojumu šādi ieguldījumi atmaksāsies caur nodokļiem samērā ātri. Uzņēmumiem daļu par iedzīvotājiem samaksātā IIN jāļauj atgūt caur personāla kvalifikācijas celšanas kursiem, kā tas notiek Igaunijā.

 

2. Kapitāls jeb naudas pieejamība

Laukos – krājaizdevu sabiedrību attīstība. Lai tās sekmīgi attīstītos, primāri ir jānoņem nevajadzīgi šķēršļi, kas noteikti normatīvajā regulējumā un finanšu nozari uzraugošo iestāžu praksē. Vienkāršības labad var pateikt, ka mums ir vajadzīgs Lietuvas variants. Attīstība sākumā varētu būt lēna, tāpēc apsverama iespēja valstij aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos naudu (šobrīd procentu likmes ir tuvu nullei), ko aizdot tālāk krājaizdevu sabiedrībām, lai ātrāk veidotu kapitālu. Piemēram, varētu līdzfinansēt kapitālu 50% apmērā no pašu biedru ieguldījumiem.

Riska kapitāls – šobrīd nepietiekams jaunuzņēmumu izaugsmei, un būtu nepieciešams papildu ieguldījums vismaz 50 miljonu apmērā, ko varētu veikt lielie valsts uzņēmumi.

Biržas kapitāls – šobrīd katastrofāli nepietiekams. Situācijas risināšanai nepieciešams uzsākt lielo valsts un pašvaldību uzņēmumu kotāciju biržā, kotējot aptuveni 20% no akcijām. Mazāks procents nopietniem investoriem varētu nebūt interesants. Kāds pārmetīs uzņēmumu privatizāciju, bet šobrīd Latvija zaudē krietni vairāk kapitāla nepieejamības dēļ. Lai veicinātu Latvijas pilsoņu iesaisti investēšanā, nepieciešams katram Latvijas pilsonim piešķirt zināmu daudzumu kāda no valsts lielo uzņēmumu akcijām, piem. 100 vai 200 euro vērtībā.

Otrā līmeņa pensiju kapitāls jāļauj ieguldīt tikai uz vietas. Gan akciju tirgu aktivizēšanai, gan lai mazinātu procentu likmes kredītiem. Bez pieejamiem kredītiem uzņēmumi zaudēs ārvalstu konkurentiem.

 

3. Zeme, tai skaitā infrastruktūra

Šobrīd izskatās, ka nodrošinājums ar industriāliem parkiem un teritorijām daļā pašvaldību ir sasniedzis piesātinājumu, bet noteikti būtu saglabājams atbalsts pēc pieprasījuma. Proti, ja uzņēmumam ir interese ko veidot, tad viņš varētu rēķināties ar atbalstu komunikāciju pievilkšanai un ēku celtniecībai.

Jāizbeidz dalītā nekustamā īpašuma situācija. Ņemot vērā mūsu nacionālās īpatnības ar nespēju vienoties un lēni strādājošās tiesas, šāds stāvoklis palēnina gan ieguldījumus uzņēmējdarbības objektos, gan dzīvojamā fondā. Tas būtu attiecināms gan uz komerctelpām, gan dzīvojamo fondu, gan sabiedriskām ēkām, kuras atrodas uz privātām zemēm. Visiem zemju īpašniekiem būtu jāpiešķir kompensācijas zemes, kaut vai meža zemes, savukārt ēku īpašniekiem jānosaka pienākums izpirkt zemi no valsts par kadastrālo vērtību, piemēram, 20 gadu garumā. Analoģiski varētu veikt zemju maiņu tiem īpašniekiem, kuru zemei uzlikti ierobežojumi saistībā ar dabas aizsargājamām teritorijām vai kultūras pieminekļiem. Turpmāka ierobežojumu uzlikšana būtu pieļaujama tikai ar kompensāciju izmaksu vai zemju maiņu. Tas veicinās ieguldījumus infrastruktūrā.

Būtu jānosaka krietni bargāki sodi tukšo graustu īpašniekiem apdzīvotās vietās. Līdz pat konfiskācijai gada laikā, ja sakārtošana netiek uzsākta. Vienlaikus jāatsaista nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums par ēku, kurā īpašnieks veic ieguldījumu. T.i. īpašniekiem nodoklis nekļūtu lielāks, ja īpašumā tiek ieguldīts. Nodoklis būtu tikai no augstākām īres/nomas maksām vai no īpašuma pārdošanas. Pozitīvi vērtējami nesenie grozījumi īres mājokļu regulējumā, kas varētu stimulēt ieguldījumus īres mājokļos. Tāpat pozitīvi vērtējama ekonomikas ministra iniciatīva turpināt atbalstu īres mājokļu celtniecībai darbaspēkam. Lai paātrinātu dažādu lēmumu pieņemšanu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju starpā, ir jāievieš elektronisks risinājums gan tīmekļvietnes formā, gan mobilajā lietotnē. Tas stimulēs ātrāku lēmumu pieņemšanu par mājokļu siltināšanu un renovāciju. Pašvaldībām jāaiziet no privāto daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas biznesa lielās apdzīvotās vietās (mazajās atsevišķa uzņēmuma eksistence ne vienmēr pamatota).

 

4. Institucionālā vide

Nodokļi galvenajās pozīcijās un sociālās apdrošināšanas iemaksas nedrīkst būt augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Jāatsakās no sabiedriskām apspriešanām par jaunajiem objektiem lielākajā daļā gadījumu (var būt izņēmumi, piemēram, aizsargājamām teritorijām, arhitektūras pieminekļiem utml.). Ko var, ko nevar un kādā apjomā būvēt, maksimāli jānosaka teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos. Uzņēmējs nevēlēsies ieguldīt naudu izpētē, jo sabiedriskās apspriešanas rezultāti var būt neprognozējami, savukārt pašvaldība visdrīzāk negribēs balsot pretī ļoti aktīvai (lai arī bieži mazskaitlīgai) protestētāju grupai.

Jāpalielina ieguldījumi zinātnē un inovācijās, primāri novirzot tam 3% no valsts un pašvaldību lielo uzņēmumu apgrozījuma, ko ieguldīt atbilstoši šo uzņēmumu profilam.

Svarīgākie darbi krīzes pārvarēšanai [publicēts 2009. gada septembrī]

 

Šobrīd pasaulē vērojama zināma krīzes stabilizācija un kritums daudzās valstīs ir apstājies. Izdarīt pāragrus secinājumus gan nevajadzētu, jo nav zināms vai šī stabilizācija būs ilgtermiņa vai arī tā ir tikai valdību īstermiņa monetārās ekspansijas rezultāts. Latvijā diemžēl nav vērojamas pazīmes, ka ekonomika pārstrukturētos ilgtspējīgai attīstībai. Latvijas valstības rīcība šobrīd diemžēl ir vērsta uz īstermiņa problēmu risinājumiem, jeb „ugunsgrēku dzēšanu”, nevis problēmas cēloņiem.

Pēc autora domām svarīgākie mērķi Latvijas ilgtermiņa attīstībai būt trīs: panākt demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, it sevišķi latviešu vidū; panākt lai darbspējīgie iedzīvotāji nepamet valsti labākas dzīves meklējumos; likt pamatus ekonomikas ilgtermiņa attīstībai. Minēsim galvenos darbus šo mērķu sasniegšanai.

Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai nepieciešams diferencēt sociālo nodokļa likmi tādā mērā, lai vecākiem līdz ar bērnu skaita pieaugumu, ienākumi uz vienu ģimenes locekli nemazinātos. T.i. katram cilvēkam nevis tikai jāuzkrāj kapitāls vecumdienām, bet arī jāizaudzina nākoša darbinieku paaudze. Nodokļa diferenciācijai jāskar arī darba devējus, lai darba devējam nebūtu izdevīgi diskriminēt cilvēkus, kuriem ir bērni. Arī darba devējam jārūpējas lai izaugtu jaunā darbinieku paaudze. Nodoklis jādiferencē tik tālu, kamēr būs sasniegts rezultāts – stabils iedzīvotāju skaita pieaugums.

Lai it sevišķi uzlabotu latviešu tautas (šeit un turpmāk autors, minot latviešus domā arī līvus), ka represijās cietušās tautas demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, ir nepieciešams atbalstīt represijās cietušās dzimtas vecākus ar bērnu pabalstiem. Pabalstiem jābūt pietiekošiem lai ar laiku atjaunotu represiju rezultātā radušos cilvēku zaudējumus. Pirmkārt ir atbalstāmi nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un viņu ģimenes, līdzīgi kā tas tiek darīts šobrīd ar karadarbības zonās kritušajiem Latvijas karavīriem.

Lai panāktu darbspējīgo iedzīvotāju palikšanu Latvijā nepieciešams ievest patriotisko audzināšanu visās Latvijas skolās jau no pirmās klases. Šis ir ilgtermiņa mērķis un tūlītējos rezultātus nenesīs. Bērniem ir jāiemāca, ka grūtības ir jāpārvar, nevis no tām jābēg. Latvija pēc pirmā pasaules kara gulēja gruvešos, bet uzstādījums skolās bija „Tev jāmācās lai kalpotu Latvijai”. Šobrīd sabiedrībā esošais uzstādījums „Tev jāmācās lai izdevīgi sevi pārdotu darba tirgū” praksē nozīmē „mācies un tev labi samaksās par darbu un nav būtiski kāds (arī nelikumīgs un amorāls) un kur šis darbs būs”.

Jaunajām ģimenēm ir jāpiedāvā iegādāties nekustāmais īpašums uz valsts garantētā kredīta ar ļoti zemām procentu likmēm. Cilvēkam rodas cita attieksme pret valsti un zemi, ja viņš jūtas kā saimnieks, kuram šeit kaut kas pieder. Šis pasākums daļēji palīdzēs risināt arī demogrāfisko problēmu un atdzīvinās būvniecības nozari. Dabīgi mājokļiem jābūt pēc iespējas tipveida un labiem no energoefektivitātes viedokļa.

Būtiska problēma krīzes laikā ir kredītu nepieejamība uzņēmējdarbībai, it sevišķi laukos. Šis problēmas risināšanai ir maksimāli jāpiesaista iekšējie resursi. To varētu veikt caur krājaizdevu sabiedrībām. Krājaizdevu sabiedrības pieder vietējam kapitālam un aizdevumus dot saviem biedriem, līdz ar to kredīti ir ievērojami drošāki un peļņa neaizplūst uz ārzemēm. Vietējie vislabāk zina vietējās īpatnības un piešķirot kredītus ņem vērā vietējās vajadzības un attīstības perspektīvas, vietējiem svarīga ir teritorijas līdzsvarotā attīstība ilgtermiņā, nevis liela īstermiņa peļņa. Ir jālikvidē nevajadzīgi ierobežojumi, kas uzlikti krājaizdevu sabiedrībām salīdzinot ar bankām, piem. nepieciešams piešķirt tiesības būt par atbalsta fonda līdzīpašniekiem, pašvaldībām būt krājaizdevu sabiedrību biedriem, atvērt norēķinu kontus un izdot maksājumu kartes. Valstij jāfinansē krājaizdevu sabiedrību vajadzībām nepieciešamā programmnodrošinājuma ar atvērto kodu pielāgošana Latvijas normatīviem aktiem aptuveni Ls 50 000 apmērā. Valstij jādod ilgtermiņa aizdevums aptuveni 1 milj. Ls apmērā uz zemām procentu likmēm krājaizdevu sabiedrību darbības uzlabošanai. Pozitīvs piemērs šai ziņā ir mūs kaimiņvalsts Lietuva.

Lai sakārtotu parādu piedziņas kārtību ir jāpieņem atbilstošs likums, kas arī kredītiestādēm liktu būt līdzatbildīgām par krīzi.

Lai nepieļautu krīzes atkārtošanos tādos pašos mērogos, kredītiestādēm jāatļauj izsniegt patēriņa kredīti tikai par tādu naudas summu, par kādu ir izsniegti kredīti uzņēmējdarbībai.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir jāpārstāj aplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli investīcijas uzņēmuma paplašināšanā, izglītībā un zinātnē. Pozitīvi vērtējama Ekonomikas ministra iniciatīva noteikt fiksēto gada nodokli pašnodarbinātām personām un mazajiem uzņēmumiem. Citi priekšlikumi uzņēmējdarbības minēti šeit http://www.em.gov.lv/images/modules/items/inzin.doc Svarīgi lai ir politiskā griba un prasme tos īstenot.

Ilgtspējīgai ekonomikas attīstības jau labu laiku tiek norādīts (arī oficiālajos valdības dokumentos un varas partiju programmā) nepieciešamība Latvijā veidot ražotnes ar augsto pievienoto vērtību. Pagaidām tas pieliek lozungu līmenī un finansējums zinātnei Latvijā ir viens no zemākiem Eiropā jau ilgus gadus.

No Latvijas Zinātnes padomes priekšlikumiem zinātnes prioritārām nozarēm 2010.-2013. gadam (http://www.ljza.lv/uploads/file/files/PriorVirzAanotacijas_LZP.doc ) autors izvēlētos sekojošos: jauni nanostrukturālie, daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas, atjaunojamo bioloģisko un enerģijas resursu apguves tehnoloģijas (sevišķi svarīgs punkts Latvijas atkarības samazināšanai no importētiem energoresursiem), informātika un signālapstrādes tehnoloģijas. Pēc autora uzskatiem šim sarakstam varētu pievienot kosmosa un robottehnoloģijas. Šis nozares Latvijā ir vēl ļoti maz attīstītas, bet turpmāko 40 gadu laikā piedzīvos strauju izaugsmi.

Lai augstāk minētās nozares sekmīgi attīstītos ir jāsakārto valsts atbalsta politika patentēšanas jomā un patentu izmantošanas tiesības. Zinātnei ir jāpiešķir 3% no IKP jau nākošgad! Prioritāro zinātņietilpīgo nozaru jau veiksmīgi strādājošiem uzņēmumiem ir jāpiešķir liels valsts atbalsts: valsts apmaksātie zinātniskie pētījumi, speciālistu sagatavošana, patentēšana. Jauniem šo nozaru uzņēmumiem ir jānodrošina vieta tehnoloģiskajos parkos.

Visām šīm aktivitātēm ir nepieciešami prāvi naudas līdzekļi, kurus varētu iegūt nodrošinot papildus ieņēmumus un ietaupot esošos līdzekļus.

Papildus ieņēmumus varētu gūt, ieviešot lielu nekustāmā īpašuma nodokli nerezidentiem, grezno un dārgo nekustāmo īpašumu īpašniekiem, kā arī lielo zemes platību īpašniekiem, kuri neizmanto savus īpašumus saimnieciskai darbībai. Valstij nepieciešams vienoties ar oligarhiem, kuri savus īpašumus ieguvuši ne sevišķi legālā un pavisam nelegālā ceļā 90-tajo gados, par izlīgumu ar sekojošiem noteikumiem: 1) oligarhi deklarē visus savus īpašumus, tas skaitā ārzemēs, 2) oligarhi apsolās turpmāk neveikt jaunos pārkāpumus, 3) oligarhi atsakās no jebkādas ietekmes uz politiku (arī no prezidenta neformālām vēlēšanām zoodārzā), 4) atkarībā no valstij nodarītiem zaudējumiem pēc individuālās vienošanās ar prokuratūru vienojās par atlīdzības summu valstij, 5) valsts garantē turpmāku tiesisko neaizskaramību, ja netiek pārkāpti augstāk minēti punkti. Kā pozitīvu piemēru šādai pieejai var minēt Īriju 80-to beigās 90-to sākumā.

Ļoti lielu naudas ietaupījumu dos vienotās publiskās pārvaldes elektroniskās informācijas aprites sistēmas ieviešana. Ikvienam iedzīvotājam ir jāpiešķir identifikācijas karte ar elektronisko parakstu. Katram iedzīvotājam internetā tiek veidots personīgais profils sistēmā, izskatīties tas varētu kaut vai kā e-pasta profils vai draugiem.lv saskarsme. Pirmkārt tiktu nodrošināta saziņa starp visām publiskās pārvaldes iestādēm, ātra un lēta. Visu datu bāžu savienošana likvidēs situācijas, kad lai saņemtu kaut ko no vienā iestādē ir jāgriežas citā iestādē. Cilvēkam būs iespēja visus savus darījumus ar publisko pārvaldi nokārtot tiešsasaistē (izņemot lietas, kuras objektīvi nevar izdarīt neklātienē). Šādas sistēmas ieviešana arī krietni atvieglos uzņēmējdarbību.

Ja šie darbi būs prioritārie, tad kā būs ar pārējiem? Atbilde – pārējām tiks tas, kas paliks pāri. Skarbi, bet citas izvēles nav.

Partijas „Visu Latvijai!”

programmas izstrādes koordinators

Jānis Ratkevičs

janis.ratkevics@gmail.com

Veicamie pasākumi ekonomikas atveseļošanai no krīzes [publicēts 2008. gada martā]

 

      Šobrīd daudz tiek runāts par ekonomisko krīzi, kā reālistiskākā prognoze tiek minēta versija, ka krīze sasniegs savu maksimumu 2009. gada pirmajā pusē un kopā pa gadu būs iekšzemes kopprodukta kritums par 3-4%. Ekonomikas atveseļošanos prognozē 2010. gadā. Citi min, ka šī krīze varētu būt lielākā kopš 30-to gadu lielās depresijas.

      Uzskaitīšu, manuprāt, svarīgākos pasākumus ekonomikas atveseļošanai.

      Pirmkārt, nodokļu izmaiņas. Ir jāpanāk būtiskā ēnu ekonomikas samazināšanās. Mums jārada situācija, kad dzīvot godīgi un maksāt visus nodokļus ir izdevīgi. Ir jāizskata iespēja samazināt iedzīvotāju ienākuma nodoklis līdz 15%. Bažas par lielu izdevumu samazināšanos uzskatu par pārspīlētām, jo, ja mēs atcerēsimies, ka samazinot uzņēmuma ienākumu nodokli, ieņēmumi budžetā tikai pieauga. Jāuzlabo ieņēmumu dienesta darbs, lai tas krietni nopietnāk cīnītos pret lieliem un ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, nevis sodītu par formāliem pārkāpumiem mazos uzņēmējus.

Pilnīgi nav jāapliek ar nodokļiem ieguldījumus zinātnē, izglītībā, uzņēmuma paplašināšanā. Pašvaldību budžetā ir jāieskaita daļa ne tikai no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet arī daļa no uzņēmuma ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa. Tas stimulēs pašvaldības aktīvāk domāt pa uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā.

Vienlaicīgi jāatsakās no šauri politisku partiju dalītām mērķdotācijām t.s. „savām” pašvaldībām. No valsts budžeta būtu jāfinansē tikai valsts un reģionālās nozīmes projekti un nelielā apmērā arī pašvaldību izlīdzināšanas fonds. Ir jāievieš diferencēts nekustamā īpašuma nodoklis, kas būtu atkarīgs no kopējās vienai ģimenei piederošā nekustamā īpašuma vērtības un dzīvošanas ilguma konkrētā vietā. Ārzemju miljonāram par māju Jūrmalā jāmaksā krietni lielāks nodoklis, nekā latviešu ģimenei, kura blakus mājā dzīvo jau vairākās paaudzēs.

Neviennozīmīgi ir vērtējams lēmums palielināt pievienotās vērtības nodokli, no vienas puses kopējā nodokļa sloga pārcelšana no ienākumiem uz patēriņu ir pozitīva, bet jautājums, cik mūsu nodokļus administrējošās iestādes spēj šo nodokli ievākt. Tieši vājās nodokļu administrācijas dēļ arī jautājumu par progresīvā nodokļa ieviešanu varētu atlikt. Beidzot ir jāievieš luksusa preču nodokli un ar nodokļiem jāapliek dividendes.

      Otrkārt, ir jāvienkāršo uzņēmēju un iedzīvotāju kontakti ar valsti. Ir krietni aktīvāk jāelektronizē visi publiskie pakalpojumi, panākot situāciju, ka visa vienai iestādei nepieciešamā informācija cilvēkam nav jānes no piecām citām iestādēm. Arī iestādēm savā starpā maksimāli jākomunicē elektroniski. Laiks ir dārgāks par naudu, bet arī naudas ietaupījums, ieviešot šādu sistēmu, būtu ievērojams. Jādod iespēja iedzīvotājiem elektroniskā vidē novērtēt viena vai otra publiskā pakalpojuma kvalitāte un sasaistīt ierēdņu atalgojumu ar iedzīvotāju vērtējumu pakalpojumam, ko viņš sniedz. Tāpat pēc Igaunijas parauga jāievieš elektroniskā balsošana vēlēšanās.

      Treškārt, mums ir maksimāli jāatbalsta vietējais kapitāls. Vietējais latviešu uzņēmējs dzīvo uz vietas, te dzīvos viņa bērni. Ārzemju investorus krietni vairāk interesē tikai peļņa. Nevajag bažīties, ka ES ietvaros tas nav iespējams. ES ietvaros visas ES valstis turpina savējos aizstāvēt. Mēs esam par vienlīdzīgiem nosacījumiem, tāpēc arī mēs atbalstīsim savējos. Būtu jāapsver ideja ļaut bankām izsniegt patēriņa kredītos iedzīvotājiem tikai tik daudz naudas, cik tās ir izsniegušas ražošanas attīstībai. 2. līmeņa fondu līdzekļi būtu jāiegulda tikai Latvijā un tikai valdības noteiktās prioritārās nozarēs.

      Par naudas aizņemšanos no starptautiskām organizācijām. Principā ir pieļaujama aizņemšanas nelielā daudzumā (1-2 miljrd. Ls) IKP krituma amortizēšanai, ja vien šī nauda aiziet ražošanas ar augsto pievienoto vērtību atbalstam.

      Ekonomiskās krīzes apstākļos mums ir pienākums domāt par saviem tautiešiem, kuri nokļuvuši grūtībās un paši sava vecuma vai slimības dēļ nespēj par sevi parūpēties. Īpaši mums jārūpējas par jaunajām un daudzbērnu ģimenēm un jādiferencē sociālais nodoklis un pabalstu sistēma tā, lai ģimenē parādoties bērnam vai pieaugot bērnu skaitam, ģimenes materiālais stāvoklis nepasliktinātos.

      Atcerēsimies, ka Pirmajā Pasaules karā sagrauta Latvija tieši pēc 30-to gadu ekonomiskās krīzes piedzīvoja strauju attīstību un nostājās blakus pasaules attīstītākām valstīm. Es ticu, ka mums tas izdosies arī šoreiz.

Partijas „Visu Latvijai!”

Valdes loceklis

  Jānis Ratkevičs

Ekonomika ar laika degli

Šobrīd gandrīz par goda lietu ir kļuvis izteikt savu viedokli - kā nu mums dzīvot, kā būt. Tomēr kā “zilonis istabā” ir tēma, ko tieši darīt, lai mūsu ekonomika pēc iespējas ātrāk atkoptos un nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pēc iespējas pārticīgāku dzīvi. Valdības uzliktie ierobežojumi dažām nozarēm komplektā ar ierobežojumiem eksporta tirgos un iedzīvotāju nevēlēšanos tērēt par nākotni neskaidrajos apstākļos rada spridzekli ar laika degli, kurš trīs mēnešu laikā var radīt katastrofu filmas cienīgu sagrāvi.

Prognozes par šīs situācijas ilgumu ir dažādas - sākot no optimistiskajām, kas paredz pakāpenisku atgriešanos dzīvē maija vidū, un beidzot ar pesimistiskajām, kas paredz vairākus gadus vai pat nekad neatgriezties dzīvē, kādu to pazinām iepriekš.

Neatkarīgi no šiem termiņiem ir virkne lietu, kas manā skatījumā būtu jāizdara ekonomikas un valsts pārvaldes lauciņā.

Nodokļu politika.

Darbaspēka un patēriņa nodokļi ir jāsamazina vismaz līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim (piem. Igaunija šobrīd būtiski samazināja akcīzes nodokli degvielai). Izņēmums varētu būt lielāks nodoklis tabakas izstrādājumiem. Šobrīd cilvēku kustība pāri robežai ir samazināta līdz minimumam, preču kustība mazāka, līdz ar to kontrabanda ir apgrūtināta. Smēķēšana būtiski ietekmē plaušas un samazina kopējo organisma pretestību slimībām. Vienlaikus ir jāievieš papildus luksus lietu nodoklis.

Jāapsver iespēja samazināt nodokļus par katru jaunizveidoto darba vietu ar atalgojumu vismaz 1400 eiro bruto. Vienas darba vietas izveide varētu izmaksāt 50 tūks. eiro. Tā būtu summa par kuru varētu mazināt UIN.

Pieeja kapitālam.

Šobrīd cilvēki samazinājuši tēriņus, bet daudziem ir uzkrājumi. Tā kā patēriņš samazinājās, tad to daļēji jāaizvieto ar investīcijām. Nepieciešams uzsākt visu lielo valsts un pašvaldību uzņēmumu kotēšanu biržā (saglabājot kontrolpaketi valsts/pašvaldības īpašumā). Tas darāms vienlaicīgi ar prasību otrā pensiju fonda līdzekļus ieguldīt tikai Latvijā. Šobrīd četri miljardi Latvijas pilsoņu naudas pārsvarā stutē citu valstu ekonomikas. Četri miljardi papildus līdzekļu ekonomikai nozīmēs aptuveni 1,2 miljardus klāt budžetam. Daudzi ekonomisti prognozē IKP krišanos pandēmijas dēļ par 10% (sliktākā prognozē ko dzirdēju ir 25%), tātad par aptuveni 3 miljardiem. Otrā pensiju līmeņa līdzekļu atgriešana daļēji amortizēs šo kritumu. Saprotams, ka gada laikā to nevarēs izdarīt, jo liela daļa līdzekļu ir ilgtermiņa daudzgadu ieguldījumi, bet ar kaut ko ir jāsāk. Starpība ir jāaizņemas iekšējā un starptautiskajos tirgos. Biržas kapitalizācijas pieaugums būtiski uzlabos Latvijas strauji augošo uzņēmumu pieeju kapitālam.

Paralēli daļu 2. pensiju līmeņa līdzekļu ir jāsāk apsaimniekot valstij un ieguldīt prioritārajos projektos. 20. gadsimtā daudzas jaunattīstības valstis sekmīgi realizējušas daudzus infrastruktūras projektus par fondēto pensiju līdzekļiem (šajās valstīs pārsvarā nav bijis pirmā jeb paaudžu solidaritātes pensiju līmeņa). Valsts ieguldījumu galvenajam virzienam jābūt kapitālā pieejamības nodrošināšanai riska kapitāla fondiem un krājaizdevu sabiedrībām. Krājaizdevu sabiedrībām arī būtiski jāatvieglo darbībā kā tas ir Lietuvā. Kapitāla pieejamībai laukos ir būtiska nozīme. Kādu daļu 2. pensiju fonda līdzekļu var izmantot arī valsts parādzīmju uzpirkšanai.

Darbaspēks.

Jānodrošina darbaspēka pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana. Primāri nozarēs, kur ir labs atalgojums, bet personāla trūkst, jo nav cilvēku ar atbilstošu kvalifikāciju. Īsie neklātienes kursi tiem, kuri šobrīd jau otro mēnesi ir dīkstāvē. Ja nepieciešams, tad jānodrošina arī tehnika attālinātām mācībām. Dīkstāves pabalstu varēs turpināt saņemt tikai tad, ja nokārto noteiktu pārbaudījumu skaitu. Ilgāka pārkvalifikācija, līdz pat vēl vienai augstākai izglītībai tiem, kuri spēj atbilstošus pārbaudījumus nokārtot. Krīzes laikā un pēc krīzes strauji augs IKT sektors, robotizācija. Speciālisti būs pieprasīti. Viņiem arī stipendija par visiem studiju gadiem. Ja nu galīgi cilvēks nav pārkvalificējams un nav pat bāzes zināšanu attālinātai apmācībai, tad kā minimums ir jāliek piedalīties sabiedriskajos darbos. Atkritumu mežos un citas vietās ir gana, mazās grupās var darboties. Nodarbinātības valsts aģentūrai jāizveido elektronisks risinājums darbinieku iznomātājiem un nomniekiem.

Cita veida ekonomikas stimulācija.

Stratēģisko preču ražošanas uzsākšana un paplašināšana. Mums pašiem uz vietas jāražo maskas, respiratori, COVID-19 testi un liela daļa citu lietu, kas kļūst par deficītu pandēmiju un citu krīžu gadījumos.

Pēc iespējas ātrāk jāuzsāk RailBaltic projekts, ja vien ir iespējams vienoties ar ES par darbu uzsākšanu ar vietējo finansējumu ar vēlāku naudas atmaksu no ES. Būvniecības sektors ir jānoslogo nedaudz virs 2018. gada līmeņa (ja vēl vairāk, tad nozare tiks pārkarsēta, ļoti kāps izmaksas, pasliktināsies kvalitāte un būs spēcīgs kritums pēc programmas beigām). Būvniecības stimulēšanas programma varētu ietvert daudzdzīvokļu namu renovāciju un siltināšanu, ceļu remontus un būvniecību. Būtiski ir renovēt slēgtās slimnīcas un pansionātus/muižas ārpus apdzīvotām vietām, kuras varētu izmantot slimnieku skaita palielināšanas gadījumā un kā vietas vīrusa nēsātāju izolācijai. Ir sagaidāms, ka pēc krīzes ražotāji vēlēsies diversificēt piegādes, neražot visu Ķīnā, bet vismaz daļu ražot/komplektēt citos reģionos un tuvāk patērētājam. Šādiem uzņēmumiem caur LIAA var piedāvāt pēc vajadzības uzbūvēt tehnoloģiskos parkus ar visiem komunikāciju pieslēgumiem.

Zinātnes un inovāciju finansējums jāpalielina līdz 3% no IKP. Tikai ražošana ar augstu pievienoto vērtību nodrošinās Latvijas labklājību ilgtermiņā. Kā norāda OECD Latvijai viennozīmīgi būtu izdevīgi aizņemties inovāciju veicināšanai, jo atdeve būs lielāka. Jāiegulda autonomo sistēmu izstrādē – piegādes dronos, citās robotizētās sistēmās, virtuālajā un papildinātajā realitātē un citās sistēmās, ka dod iespēju strādāt arī karantīnas laikā bez cilvēku fiziskās klātbūtnes, zāļu izstrādē, personalizētā medicīna/ārstu virtuālie asistenti, proaktīva veselības aprūpe. Jāizveido poligons bezpilota autonomā transporta izmēģinājumiem ar 5G pārklājumu. Arī lielajiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem jāiegulda inovācijās 3% no apgrozījuma. Jāizveido platforma rūpniecisko 2D un 3D modeļu apmaiņai. Rīgā jāizveido zinātnes un inovāciju klasteris, orientējoši rajonā Ķīpsalā-Torņakalns, kas apvienot augstskolas, pētniecības institūcijas, riska kapitālistus, biznesa inkubatorus, kopmītnes, rekreācijas zonu. Jau tagad Latvijas zinātnieki ir pierādījuši izcilu spēju mobilizēties un sadarboties ar uzņēmējiem, piedāvājot savus resursus krīzes pārvarēšanai. Mūsējie stādā pie Covid-19 vakcīnas, sekvenē Covid-19 paraugus, lai noteiktu vīrusa izcelsmi un īpatnības, 48 stundās izstrādā un sāk ražot sejas vairogus, atbalsta medicīnas personālu un dara daudzas citas lietas. Šis ir tas brīdis, kad jāuzticas ekspertiem un jāļauj viņiem strādāt. Tam mums ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk izveidot paātrināto valsts pētījumu programmu Covid-19 seku likvidēšanai un iedzīvotāju veselības saglabāšanai. Mums ir jāiegulda 5 miljoni - sīkums kopējā summā - nākotnes vārdā, jo vīruss nekur nepazudīs, atšķirība tikai tajā, vai nākošā uzliesmojuma laikā būsim tam gatavi.

Kamēr stabila IKP izaugsme nav atjaunojusies, ir jāatļauj vairāk iegūt dabas resursu, piem. kūdru, cirst tievākus un vairāk koku.

Latvijas IKT sektora turpmākai attīstībai ir kritiski svarīgi piesaistīt kāda tehnoloģiskā giganta (Google, Facebook, Oracle) filiāli. Tas mums sniegs piekļuvi jaunākām tehnoloģiskām un administratīvām inovācijām. Pēc viena tāda investora, krietni vieglāk būs dabūt arī citus investorus. Tāpēc šādam uzņēmumam var iedot virkni ekskluzīvu ilgtermiņa atlaižu unpriekšrocību.

Jāapsver iespējas plašākam eksporta garantijām un subsidētiem kredītiem eksportējošajiem uzņēmumiem, primāri ar augstu pievienoto vērtību.

Sociālie jautājumi.

Dīkstāves pabalstam par apgādājamo jābūt krietni lielākam. Šobrīd atbalsts uz nodarbināto ir nelabvēlīgs ģimenēm ar bērniem.

Komunālo maksājumu un kredīta procentu atlikšana uz gadu bez soda procentiem. Valsts kompensētu komunālajiem uzņēmumiem izdevumus, ko vēlāk varētu atgūt, ja maksātāji atjauno maksātspēju. Ja pakalpojumu patērētāji lielā skaitā nevarēs norēķināties, tas radīs problēmas komunālo pakalpojumu uzņēmumiem, bet šo pakalpojumu pasliktināšanās var ļoti negatīvi ietekmēt epidemioloģisko situāciju.

Valsts pārvalde.

Maksimāli jāizmanto attālināta darba iespējas. Liela daļa iestāžu to sekmīgi dara, bet, ja nepieciešams, tad jāpiešķir papildus finansējums portatīvo datoru iegādei un informācijas sistēmu pilnveidošanai. Pēc iespējas jānodrošina elastīgs darba laiks, lai darbinieki, kuri nevar strādāt neklātienē, nedotos uz un no darba pīķa stundas laikā (principā tas pats attiecināms arī uz privāto sektoru). Daļu valsts pārvaldes darbinieku, kuriem nav steidzamu ikdienas uzdevumu, varētu šobrīd aizsūtīt atvaļinājumos un rekomendēt aizbraukt ar bērniem uz laukiem (kam ir iespēja). Varētu automātiski pagarināt dažāda veida licences un atļaujas, piemēram auto tiesības un auto apskates automātiski pagarināt par pusgadu. CSDD strādātu tikai tik daudz, lai izdotu jaunas tiesības, atjaunotu pazaudētās un pirmo reizi uzņemtu uzskaitē transportu (pēc iepriekšējā pieraksta). Analoģiski ar ugunsdzēsības pārbaudēm, tirdzniecības licencēm utt. Izņēmums ir dažāda veida sanitāras pārbaudes, kas jāpastiprina.

Jāievieš viedie līgumi. Viedais līgums ir blokķēdes tehnoloģijas produkts, lai gan realizēt to var arī bez blokķēdes. Tā galvenā priekšrocība ir iespēja automatizēti veikt izmaiņas dažādos reģistros, iestājoties noteiktiem nosacījumiem. Piemēram, persona A no personas B nopērk auto. Tiek noslēgts pirkšanas-pārdošanas līgums viedā līguma formā ar nosacījumu, ka īpašuma tiesības pāriet no personas B uz personu A brīdī, kad persona A pārskaita X naudas summu uz personas B kontu. Iestājoties šim notikumam, ieraksts CSDD datu bāzē mainās automātiski. Vairs nav nepieciešams doties uz CSDD reģistrēt īpašuma tiesību maiņu. Analoģiski ar nekustamo īpašumu, vērtspapīriem u.c. lietām, kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas dažādos reģistros.

Eiropas Savienības līmenī jāuzsāk sarunas par pareju uz fiat kriptovalūtu kā naudas pamata formu (nosacītais kriptoeuro). Šobrīd tikai neliela naudas daļa ir papīra naudas formā, bet papīra forma joprojām tiek uzskatīta par naudas pamata formu. Papīra nauda varētu saglabāties, bet tā būt sekundāra forma. Kriptovalūta samazinās transakciju cenu, būtiski mazinās krāpniecības, naudas nozagšana un atmazgāšanas iespējas.

Modernās tehnoloģijas, tādas kā mākslīgais intelekts, lietu internets u.c. sniedz iespēju pāriet uz jauno plānošanas līmeni valsts pārvaldē, kas balstīts uz datiem, ietekmes analīzi, automatizēto prognozēšanu un sekošanu izpildes rādītājiem.

Šobrīd atbalstu valsts policijai sāk sniegt Zemessardze, tomēr jārēķinās, ka Zemessardze pamatā ir bruņoto spēku sastāvdaļa un zemessargi to nelielu laiku dienestā pamatā tērē kaujas iemaņu apgūšanai. Līdz ar to ir jāstiprina policijas palīgu institūcija, kuras uzdevums pamatā būs atbalsta policijai.

Jau ilgus gadus saskaramies ar viltus sociālajiem darbiniekiem, kuri krāpj un apzog vecāka gadagājuma cilvēkus. Lai mazinātu šādu iespēju, piedāvāju ieviest vienotu formas tērpu visiem sociālajiem darbiniekiem. Analoģiski arī bez visas ārkārtas situācijas vajadzētu universalizēt formu pašvaldības policistiem un apsardzes uzņēmumu darbiniekiem, lai cilvēkam būtu nepārprotami skaidrs, kas stāv viņa priekšā. Laukos bieži vien abi izskatās pēc medniekiem.

Daudzviet pieprasījums pēc starppilsētu sabiedriskā transporta ir samazinājies par 90%. Nav lietderīgi sūtīt vilcienu, kurā ir viens pasažieris vai lielo autobusu ar diviem pasažieriem, ja vietā var palaistu mikroautobusu (Rīgas domes mikroautobusus tā varētu izmantot). Šim nolūkam vajadzētu pāriet uz reisiem pēc pieprasījuma – reiss notiek, ja pasažieri ir laicīgi iegādājušies biļetes kasē vai mobilajā aplikācijā. Kam nav tādas iespējas, varētu braucienu pieteikt pa tālruni.

Pāreja uz tiešsaistes valsts un privātā uzņēmēju programmu starpā. Piemēram, grāmatvedības atskaites VID serveris varētu pieprasīt un saņemt dokumentus uzņēmuma grāmatvedības programmai automatizēti. Ar darbiniekiem VID sazinātos tikai ja rastos kādi jautājumi. Pāriet uz virtuālajiem čekiem, e-rēķiniem un citiem finanšu dokumentiem. Mobilais tālrunis kalpo kā kases aparāts.

Personas datu pārvaldības rīks, kas dod iespēju ar elektroniski iedot piekļuvi kādiem personīgajiem datiem, lai saņemtu pakalpojumu. Piemēram, auto nomas uzņēmums varētu palūgt nomniekam pieeju auto tiesību un soda punktu aktuālajam stāvoklim. Klients to varētu akceptēt ar vienu klikšķi mobilajā tālrunī un vēlāk anulēt, ja vēlās. Tas samazinās nepieciešamību pēc dažāda veida izziņām.

Vīrusa ierobežošana.

Kā ekonomists es konsultējos ar infektologiem un zinātniekiem. Jāiestrādā regulējumā iespēja mobilizēt personas ar medicīnas izglītību (arī studijas nepabeigušos mediķus un veterinārus) līdzīgi kā šobrīd var mobilizēt rezerves karavīrus. Jārenovē slēgtās slimnīcas, regulāri jāpārbauda tur esošā aparatūra. Saslimstības pieauguma gadījumā slimniekus ar lipīgām slimībām varētu turēt atsevišķās slimnīcās ar atsevišķu medicīnas personālu, lai nepieļautu slimības izplatību. Pie slimnīcām jāizbūvē atpūtas telpas medicīnas personālam, kas īsajos starplaikos starp maiņām varētu nomazgāties un izgulēties. Kamēr šādu telpu nav, tad līdz ar siltāku laiku noderētu arī armijas teltis. Tiem mediķiem, kuri brauc uz mājām starp maiņām vajadzētu nodrošināt transportu, lai netiktu izmantots sabiedriskais transports. Šobrīd daudzas viesnīcas ir slēgtas. Varētu dažas noīrēt medicīnas personālam, kas nevēlās aplipināt ģimenes locekļus.

Modernās tehnoloģijas vairākās Dienvidaustrumāzijas valstīs sekmīgi tiek izmantotas, lai kontrolētu cilvēku pārvietošanos un kontaktus. Viņu panākumi slimības ierobežošanā ir vērā ņemami vismaz daļā gadījumu (Ķīnā, iespējams, daļa gadījumu tiek slēpti). Uzskatu, ka Latvijā būtu jādara līdzīgi un jāaicina Latvijas iedzīvotājus instalēt mobilajos tālruņos programmatūru, kas ļautu turpināt ikdienas gaitas un tikt brīdinātiem, ja ir radusies vai var rasties risks tikt inficētiem. Gadījumā ja kāds cilvēks saslimst, tad viņa kontaktu loku ļoti ātri var brīdināt (ES projekts https://www.pepp-pt.org/). Sistēma varētu darboties arī lai regulētu cilvēku plūsmu dažādās vietās (savdabīgs Airbanb/booking.com un Waze apvienojums publiskai telpai). Piemēram, norādītu kuros veikalos šobrīd ir rindas un tur vajadzēs ilgi gaidīt. Programmā varētu pieteikt atpūtas vietas apmeklējumu, piemēram Ķemeru taku vai Saulkrastu pludmali. Vienlaicīgi uzturēties tur varētu tikai noteikts cilvēku skaits un noteiktu laiku.

Publiskajās vietās jāuzstāda temperatūras mērītāji un cilvēkiem ar paaugstināto temperatūru jāveic vīrusa testi. Dezinfekcijas līdzekļi, maskas, brilles un cimdi jādala bez maksas.

Dažas pašvaldības ir nodrošinājušas cilvēkiem ar COVID-19 pozitīvajiem testiem telpas karantīnai. Tas būtu jāsāk darīt valstiski, lai slimnieks neapdraudētu savu ģimeni.

Rīgā jāatceļ maksa par autostāvvietām pašvaldības stāvvietās. Ir maksimāli jāstimulē cilvēki izmantot individuālais transports un, it īpaši, dabai draudzīgie pārvietošanās līdzekļi - velosipēdi, iešana ar kājām, kas papildus palīdz uzturēt možu garu un labu fizisko veselību.

Grāmata "Tēvzemei un Brīvībai"

Ieskenēju 1937. gadā izdoto grāmatu "Tēvzemei un Brīvībai". Lejupielādēt var šeit https://failiem.lv/u/rvbldmj

Kā rīkoties pašvaldībām, gatavojoties krīzes situācijai

Sabiedrība ir aktualizēta diskusija par civilo aizsardzību un pašvaldību lomu tajā  http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/pirmos-seminarus-par-pasvaldibu-ricibu-arkartas-gadijumos-riko-latgale-un-pieriga.a123098/

http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/pasvaldibas-prasa-ricibas-algoritmu-valsts-apdraudejuma-gadijuma.a123036/ ,

bet pēc vairāku dalībnieku atsauksmēm vēl palika daudzi neatbildētie jautājumi, tāpēc nolēmu apkopot Ukrainas pieredzi šai jautājumā un sagatavoju savu uzmetumu pašvaldību rīcībai gatavojoties dažāda veida krīzēm, sākot ar plūdiem un beidzot ar hibrīd- vai konvenciālo karu. Nepretendēju uz absolūto patiesību un gala vārdu. Vēl jo vairāk, ceru šis būs viens no pirmajiem vārdiem, lai raisītu publisko diskusiju par pašvaldības rīcību krīzes situācijā un sagatavošanas pasākumiem. Šobrīd neaprakstīšu Šveices, Somijas vai Izraēlas sistēmu, kur katrs zin kur skriet un kas darāms, bet aprakstīšu dažas steidzamākās lietas, ko pat nabadzīgākā pašvaldība var paveikt samērā ātri.

Pirmkārt ir vajadzīga alternatīvā apziņošanas sistēma, gadījumam, ja ierastā sistēma nedarbosies. Šobrīd viss balstās uz parastajām tālruņa un mobilo sakaru līnijām. Arī speciālo dienestu radiosakari atkarīgi no stacionāriem sakaru torņiem. Vienīgie, kam ir no stacionārās infrastruktūras puslīdz neatkarīgie sakari, ir bruņotie spēki, bet saprotams, ka viņu kapacitāte būs stipri nepietiekoša krīzes gadījumā, nemaz nerunājot par karadarbību, kad militārie sakari kalpos savam tiešajam mērķim. Tātad ārkārtas dienestiem jūsu pašvaldībā būs vajadzīgas civilās rācijas, kas ir savietojamas starp dažādiem dienestiem. Pērciet rācijas uzreiz gan sev, gan municipālai policijai, gan zemessardzei, gan mediķiem, gan ugunsdzēsējiem. Dažām vadošām amatpersonām iegādājieties satelittālruņus. Būtu gan vēlams visas valsts mērogā vispirms vienoties par izmantojamo operatoru, piem. IRIDIUM vai INMARSAT, jo sarunas viena tīkla ietvaros būs vienkāršākas un arī lētākas, nekā dažādos tīklos. Neaizmirstiet, ka kādu laiku var nebūt elektrības, bet rācijas ir jāuzlādē. Ukrainā viss civilo sakaru zudums bija katastrofa vārda tiešajā nozīmē. Rācijas bija vai nu prokrieviskiem spēkiem vai nu proukrainiskiem sabiedriskajiem aktīvistiem - brīvprātīgajiem. Valsts pārvalde kādu laiku bija paralizēta bez civiliem sakariem ar pašvaldībām.

Otrkārt ir vajadzīga informācijas ievākšanas un apstrādes sistēma. Vajadzīgie uzticami brīvprātīgie, kuri novēros situāciju un ziņos nesakropļojot un neinterpretējot redzēto vai dzirdēto. Principā Latvijā ir šāda pieredze no Atmodas laika un 90./91. gadu notikumiem, kad bija brīvprātīgie, kuri situāciju novēroja un ziņoja. Sameklējiet to laiku aktīvistus un izrunājiet ar viņiem. Viņu pieredze nebūs tiešā veidā piemērojama, bet pavisam noteikti noderēs! Ukrainā viss notika ļoti līdzīgi. Kamēr kaut cik strādāja parastie sakari, tika plaši tika izmantots Zello (programma viedtālrunim http://zello.com/) konferences zvans, pēc tam civilās rācijas. Tātad mums vajag brīvprātīgos ar rācijām un transportu (pamatā automašīnām, bet der gandrīz viss no velosipēdiem līdz lidmašīnām), kuri dežurēs uz maiņām. Vajadzīgas CCTV kameras atslēgas punktos (lielie ceļi, krustojumi, laukumi u.c.) ar drošiem datu pārraides kanāliem un autonomo barošanu. Vajadzēs štābu, gan lokālu pašvaldības līmenī, gan valsts līmenī, kas visu liks kopā un plānos turpmākas darbības. Štābiem jābūt mobiliem un tiem nav jāatrodas pašvaldības administrācijas telpās, kas būs viens no primāriem mērķiem gan karaspēkam, gan nemierniekiem, gan diversantiem.

Treškārt nepieciešama informācijas izplatīšanas sistēma ar ko mēs informēsim mūsu sabiedrību un Pasauli par šeit notiekošo. Vajadzīgi žurnālisti, kuri pēc informācija saņemšanas dosies paši (iespējams bez uzdevuma un finansējuma) uz notikumu vietām un fiksēs situāciju lai izplatītu to tālāk. Dzīvojam informācijas laikmetā un informācijas kara apstākļos. Pašvaldībām nepieciešami vairāki alternatīvie kanāli/profili: pirmkārt tīmekļa vietnes, otrkārt Zello kanāls (kamēr civilie sakari strādā), treškārt vietējais radio (pēdējie divi gan valsts, gan atsevišķi katrā pašvaldībā). Varētu pat apsvērt domu par valsts/pašvaldības finansējumu iedzīvotājiem iegādāties ar rokas ģeneratoru un/vai saules baterijām uzlādējamos radioaparātus, piem. http://www.amazon.com/Et%C3%B3n-SCORPION-Portable-Multi-Purpose-Digital/dp/B003BYRKI2 Sevi cienošiem žurnālistiem jābūt aprīkotiem ar satelītsakariem, lai varētu operatīvi izvietot tīmeklī informāciju par notiekošo arī tād, ja nestrādās Internets. Jābūt pārvietojamiem rezerves radio raidītājiem. Kamēr sakari strādā, jābūt brīvprātīgajiem, kuri operatīvi ziņos par situāciju sociālos tīklos, vēlams dažādās valodās. Šādas grupas jāveido savlaicīgi pirms krīze ir sākusies.

Ceturtkārt, nepieciešami brīvprātīgie kārtības sargi, glābēji un mediķi. Zemessargu, ugunsdzēsēju, mediķu un policistu visur nepietiks. Krīzes situācijā šo struktūru noslodze pieaugs vairākkārtīgi. Brīvprātīgo kārtības sargu apmācības līmenis būs zems, bet veikt pagastmājas vai pārtikas noliktavas apsardzi ar bisi vai gāzes pistoli tie varēs. Brīvprātīgie glābēji un (piemēram) pensionētie mediķi varēs dalīt pārtiku, izvietot bēgļus un bez pajumtes palikušos, sniegt medicīnisko palīdzību. Brīvprātīgo darbu jākoordinē un jāvada savlaicīgi sagatavotiem pašvaldības darbiniekiem.

Nepieciešams obligātā kārtā visās darbavietās un mācību iestādēs veikt instruktāžu par rīcību ārkārtas situācijās par šādām tēmām: 1) obligātais evakuācijas somas saturs, 2) kā evakuēties un uz kurieni, 3) kā iekārtot māju ja paredzama karadarbība/krīze, 4) kādi krājumi jāveido u.c. viss ir praktiski jārāda. Jāizveido mācību video, pamācības un infografiku latviski par atbilstošo tēmu. Pašvaldību struktūrām jārīko mācības! Lai pārbaudītu gatavības pakāpi un veikt nepieciešamās korekcijas. Bez mācībām sistēma nestrādās, jo pēdējā brīdī atklāsies tās trūkumi, kas netika paredzēti! (Ukrainā arī plāni bija skaisti sarakstīti, bet krīzes situācijā visu bija jāveido no sākuma). Jārīko mācības, pēc tam jāveic mācību analīzi, jāfiksē nepilnības un jāplāno nepilnību novēršanu. Kā piesaistīt cilvēkus brīvprātīgo kustībai? Piedāvāju šādu variantu: vienā pašvaldībā, kurā rīkojam mācības, sabrauc citu pašvaldību civilās aizsardzības komisiju un komandu locekļi, kuri tēlos civiliedzīvotājus. No citiem bataljoniem atbraukušie zemessargi var patēlot zaļos cilvēciņus. Pēc kāda laika jārīko mācības jau citā pašvaldībā savlaicīgi iepazīstinot to ar iepriekšējo mācību laikā izdarītiem secinājumiem.

Jāizveido patvertnes vai jāplāno, kādas ēkas tiks tām pielāgotas un materiālo rezervju krājumi. Atliktās piegādes no komersantiem nestrādās, jo komersantiem būs izdevīgāk izbeigt līgumu nekā to pildīt un arī piegādes var būt traucētas ne tikai fizisko šķēršļu dēļ, bet arī tādēļ, ka partneri pieprasīs 100% priekšapmaksu! Ja sāksies krīze piegādātāji nebrauks, pazudīs un negribēs riskēt, jo kravas ir jāapsargā pret marodieriem un laupītājiem. Krīzes situācijā transporta komunikācijas būs pārslogotas. Noliktavas jāveido pēc iespējas tuvāk patērētājam. NVO, kuru mērķis ir labdarība jābūt gataviem riskēt un vest palīdzību arī uz visādā ziņā nedrošiem reģioniem. Pašvaldībās jābūt sarakstiem ar tiem cilvēkiem, kas atteicās no evakuācijas vai nevar evakuēties.

Daži teikumi par aicinājumiem “netracināt tautu” un “necelt paniku”. Tieši negatavība, nezināšana, laika un treniņa trūkums rada paniku. Informācijas trūkums rada ažiotāžu un liek cilvēkiem rīkoties NEPĀRDOMATI. Iracionālā un destruktīvā apdraudētības sajūta sabiedrībā pāriet, kad sabiedrībai skaidro kas apdraud, kā apdraud un māca, kā izvairīties no apdraudējuma. Ukrainā labs piemērs ir Dņepropetrovska, kur vietējie oligarhi (kuri nebūt nav paši lojālākie valsts pilsoņi), saprata, ka ar separātistiem un viņu saimniekiem "sarunāt" neizdosies un sparīgi ķērās pie iedzīvotāju organizēšanas. Ja sākotnēji bijušas bailes, tad pēc dažām nedēļām skaidrojoša darba, sabiedrība vairs neuztvēra karu paniski. Noskaņojumu "kas tagad būs" un "nu viss pagalam" nomainīja nostāja "ja moskaļi nāks - lai nāk, mēs zinām kā tas izskatīsies un mēs pratīsim ar to tikt galā". Kad apdraudējumu un riskus izprot un informē par pretlīdzekļiem, tad apdraudējums vairs neliekas tik baiss, tas arvien vairāk sāk līdzināties ikdienas nepatikšanām, tādām kā sniega vētra utml.

Jānis Ratkevičs