Pieminot 14. jūnijā represiju upurus, sevišķu godu vēlos
atdot tiem, kuri cīnījās. Kuri Brīvību pelnījuši visvairāk, jo bija
gatavi atdot par to savas dzīvības!
-
Frīdrihs Feldmanis (1911) – Latvijas armijas 10. Aizputes kājnieku pulka virsleitnants. Ieskaitīts sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā. Nošāva krievu majoru Doroščenko Litenē 14.06.41, un tika nogalināts.
-
Arvīds Lulla (1900) – Latvijas armijas 623. artilērijas pulka kapteinis. Ieskaitīts sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā. Šāva uz čekistiem Litenē 14.06.41. Nošauts Astrahaņas cietumā 28.11.41.
-
Kalupes pag. policists un aizsargs Jānis Babris (1904) pretojās izsūtīšanai: nošāva grupas vadītāju — milicijas iecirkņa pilnvaroto Slicu un ievainoja rokā LK(b)P Daugavpils pilsētas komitejas pilnvaroto un partijas kandidātu Jozānu. Pats Babris aizbēga. Uz Krasnojarskas novada Dzeržinskas rajonu deportēja viņa sievu Darju (1900-1947), kā arī dēlus Viktoru (1934-1942), Pēteri (1930) un Ēvaldu (1926). Abi pēdējie izdzīvoja un atbrīvoti 14.03.57.
-
L.k.o.k. Kārlis Zālītis (1895) – Valkas apriņķa kara priekšnieks 1939.-40. gadā. Nošāva vienu no čekistiem 14.06.41. savā dzīvoklī Rīgā, Šarlotes ielā 28-1, un pēc tam nošāvās. Arestēja viņa meitu Veltu (1922), kura nonāca Molotovas apgabala “Usoļlagā”. Viņas tālākais liktenis nav zināms.
Jānis Ratkevičs
Kad ciemojos pie radiem Austrālijā, dzirdēju stāstu par Liteni. Meita stāstīja par savu tēvu (uzvārdu pagaidām neatceros iespējams sākas ar "A"), kurš Litenē vadājis ar motociklu (ar blakusvāģi) priekšniecību. Kad jutis savu arestu, vedot čekistu apstājies nomaļā vietā un ar cirvi nositis to. Pats iebēdzis mežā, sagaidījis vācu laikus.
AtbildētDzēst