Galvenie darbi ekonomikas atlabšanai un izaugsmei

COVID-19 pandēmija ir izraisījusi problēmas globālajā ekonomikā. Daļa valstu sākušas atkopties, tai skaitā Lietuva un Igaunija, bet pie mums turpinās kritums.

 

Pēdējo 6 mēnešu laikā Latvijas ekonomikas sniegums salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir bijis diezgan katastrofāls. Pirmajā ceturksnī Igaunijas IKP +5,4%, pret iepriekšējo gadu, Lietuvā +1%, bet Latvijā -2%. Protams būs atkopšanās, bet tā var pusgada laikā desmitgadi pazaudēt. pic.twitter.com/KA2NfT6zmE

— Mārtiņš Āboliņš (@MartinsAbolins) May 31, 2021

Minēšu dažas būtiskākās lietas, kas manā skatījumā jāizdara ekonomikas izaugsmei. Priekšlikumi aptver trīs klasiskās sastāvdaļas: darbu, kapitālu, zemi. Kā ceturto norādīšu institucionālo vidi jeb normatīvo regulējumu, iestāžu un prakšu kopumu, kas Latvijā pastāv.

1. Darbs jeb darbaspēks

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 35% vidusskolēnu neturpina izglītošanās procesu augstskolās. Nav vērts viņus vidusskolā mācīt. Apmācāmo daudzums vidusskolās jāsamazina vismaz par 25%, vienlaikus jāpalielina izglītojamo daudzums vidējās profesionālās izglītības iestādēs. Daudzās vidējās profesionālās izglītības specialitātēs ir darbinieku deficīts, pat neskatoties uz labu atalgojumu.

Ja darba tirgū cilvēkiem ar augstāko izglītību vairākumā gadījumu pieprasījums ir pēc STEM (science, technology, engineering, and mathematics) specialitātēm (man nav precīzu datu, bet orientējoši varētu būt 60%), tad arī 60% vidusskolēnu jābūt klasēs ar STEM novirzienu un augstskolās 60% budžeta vietu jābūt šajās specialitātēs. Ar pietiekamu stipendiju, lai studenti varētu nestrādāt un pilnvērtīgi pievērsties studijām.

Digitālā transformācija pieprasīs arvien vairāk prasmju un jāmācās būs visa mūža garumā. Nozaru dīkstāves laikā un arī kopumā jāpiedāvā plaši pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas kursi, ieskaitot augstāko izglītību ar stipendijām. Pieprasītajās specialitātēs ar augstu atalgojumu šādi ieguldījumi atmaksāsies caur nodokļiem samērā ātri. Uzņēmumiem daļu par iedzīvotājiem samaksātā IIN jāļauj atgūt caur personāla kvalifikācijas celšanas kursiem, kā tas notiek Igaunijā.

 

2. Kapitāls jeb naudas pieejamība

Laukos – krājaizdevu sabiedrību attīstība. Lai tās sekmīgi attīstītos, primāri ir jānoņem nevajadzīgi šķēršļi, kas noteikti normatīvajā regulējumā un finanšu nozari uzraugošo iestāžu praksē. Vienkāršības labad var pateikt, ka mums ir vajadzīgs Lietuvas variants. Attīstība sākumā varētu būt lēna, tāpēc apsverama iespēja valstij aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos naudu (šobrīd procentu likmes ir tuvu nullei), ko aizdot tālāk krājaizdevu sabiedrībām, lai ātrāk veidotu kapitālu. Piemēram, varētu līdzfinansēt kapitālu 50% apmērā no pašu biedru ieguldījumiem.

Riska kapitāls – šobrīd nepietiekams jaunuzņēmumu izaugsmei, un būtu nepieciešams papildu ieguldījums vismaz 50 miljonu apmērā, ko varētu veikt lielie valsts uzņēmumi.

Biržas kapitāls – šobrīd katastrofāli nepietiekams. Situācijas risināšanai nepieciešams uzsākt lielo valsts un pašvaldību uzņēmumu kotāciju biržā, kotējot aptuveni 20% no akcijām. Mazāks procents nopietniem investoriem varētu nebūt interesants. Kāds pārmetīs uzņēmumu privatizāciju, bet šobrīd Latvija zaudē krietni vairāk kapitāla nepieejamības dēļ. Lai veicinātu Latvijas pilsoņu iesaisti investēšanā, nepieciešams katram Latvijas pilsonim piešķirt zināmu daudzumu kāda no valsts lielo uzņēmumu akcijām, piem. 100 vai 200 euro vērtībā.

Otrā līmeņa pensiju kapitāls jāļauj ieguldīt tikai uz vietas. Gan akciju tirgu aktivizēšanai, gan lai mazinātu procentu likmes kredītiem. Bez pieejamiem kredītiem uzņēmumi zaudēs ārvalstu konkurentiem.

 

3. Zeme, tai skaitā infrastruktūra

Šobrīd izskatās, ka nodrošinājums ar industriāliem parkiem un teritorijām daļā pašvaldību ir sasniedzis piesātinājumu, bet noteikti būtu saglabājams atbalsts pēc pieprasījuma. Proti, ja uzņēmumam ir interese ko veidot, tad viņš varētu rēķināties ar atbalstu komunikāciju pievilkšanai un ēku celtniecībai.

Jāizbeidz dalītā nekustamā īpašuma situācija. Ņemot vērā mūsu nacionālās īpatnības ar nespēju vienoties un lēni strādājošās tiesas, šāds stāvoklis palēnina gan ieguldījumus uzņēmējdarbības objektos, gan dzīvojamā fondā. Tas būtu attiecināms gan uz komerctelpām, gan dzīvojamo fondu, gan sabiedriskām ēkām, kuras atrodas uz privātām zemēm. Visiem zemju īpašniekiem būtu jāpiešķir kompensācijas zemes, kaut vai meža zemes, savukārt ēku īpašniekiem jānosaka pienākums izpirkt zemi no valsts par kadastrālo vērtību, piemēram, 20 gadu garumā. Analoģiski varētu veikt zemju maiņu tiem īpašniekiem, kuru zemei uzlikti ierobežojumi saistībā ar dabas aizsargājamām teritorijām vai kultūras pieminekļiem. Turpmāka ierobežojumu uzlikšana būtu pieļaujama tikai ar kompensāciju izmaksu vai zemju maiņu. Tas veicinās ieguldījumus infrastruktūrā.

Būtu jānosaka krietni bargāki sodi tukšo graustu īpašniekiem apdzīvotās vietās. Līdz pat konfiskācijai gada laikā, ja sakārtošana netiek uzsākta. Vienlaikus jāatsaista nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums par ēku, kurā īpašnieks veic ieguldījumu. T.i. īpašniekiem nodoklis nekļūtu lielāks, ja īpašumā tiek ieguldīts. Nodoklis būtu tikai no augstākām īres/nomas maksām vai no īpašuma pārdošanas. Pozitīvi vērtējami nesenie grozījumi īres mājokļu regulējumā, kas varētu stimulēt ieguldījumus īres mājokļos. Tāpat pozitīvi vērtējama ekonomikas ministra iniciatīva turpināt atbalstu īres mājokļu celtniecībai darbaspēkam. Lai paātrinātu dažādu lēmumu pieņemšanu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju starpā, ir jāievieš elektronisks risinājums gan tīmekļvietnes formā, gan mobilajā lietotnē. Tas stimulēs ātrāku lēmumu pieņemšanu par mājokļu siltināšanu un renovāciju. Pašvaldībām jāaiziet no privāto daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas biznesa lielās apdzīvotās vietās (mazajās atsevišķa uzņēmuma eksistence ne vienmēr pamatota).

 

4. Institucionālā vide

Nodokļi galvenajās pozīcijās un sociālās apdrošināšanas iemaksas nedrīkst būt augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Jāatsakās no sabiedriskām apspriešanām par jaunajiem objektiem lielākajā daļā gadījumu (var būt izņēmumi, piemēram, aizsargājamām teritorijām, arhitektūras pieminekļiem utml.). Ko var, ko nevar un kādā apjomā būvēt, maksimāli jānosaka teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos. Uzņēmējs nevēlēsies ieguldīt naudu izpētē, jo sabiedriskās apspriešanas rezultāti var būt neprognozējami, savukārt pašvaldība visdrīzāk negribēs balsot pretī ļoti aktīvai (lai arī bieži mazskaitlīgai) protestētāju grupai.

Jāpalielina ieguldījumi zinātnē un inovācijās, primāri novirzot tam 3% no valsts un pašvaldību lielo uzņēmumu apgrozījuma, ko ieguldīt atbilstoši šo uzņēmumu profilam.

Svarīgākie darbi krīzes pārvarēšanai [publicēts 2009. gada septembrī]

 

Šobrīd pasaulē vērojama zināma krīzes stabilizācija un kritums daudzās valstīs ir apstājies. Izdarīt pāragrus secinājumus gan nevajadzētu, jo nav zināms vai šī stabilizācija būs ilgtermiņa vai arī tā ir tikai valdību īstermiņa monetārās ekspansijas rezultāts. Latvijā diemžēl nav vērojamas pazīmes, ka ekonomika pārstrukturētos ilgtspējīgai attīstībai. Latvijas valstības rīcība šobrīd diemžēl ir vērsta uz īstermiņa problēmu risinājumiem, jeb „ugunsgrēku dzēšanu”, nevis problēmas cēloņiem.

Pēc autora domām svarīgākie mērķi Latvijas ilgtermiņa attīstībai būt trīs: panākt demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, it sevišķi latviešu vidū; panākt lai darbspējīgie iedzīvotāji nepamet valsti labākas dzīves meklējumos; likt pamatus ekonomikas ilgtermiņa attīstībai. Minēsim galvenos darbus šo mērķu sasniegšanai.

Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai nepieciešams diferencēt sociālo nodokļa likmi tādā mērā, lai vecākiem līdz ar bērnu skaita pieaugumu, ienākumi uz vienu ģimenes locekli nemazinātos. T.i. katram cilvēkam nevis tikai jāuzkrāj kapitāls vecumdienām, bet arī jāizaudzina nākoša darbinieku paaudze. Nodokļa diferenciācijai jāskar arī darba devējus, lai darba devējam nebūtu izdevīgi diskriminēt cilvēkus, kuriem ir bērni. Arī darba devējam jārūpējas lai izaugtu jaunā darbinieku paaudze. Nodoklis jādiferencē tik tālu, kamēr būs sasniegts rezultāts – stabils iedzīvotāju skaita pieaugums.

Lai it sevišķi uzlabotu latviešu tautas (šeit un turpmāk autors, minot latviešus domā arī līvus), ka represijās cietušās tautas demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, ir nepieciešams atbalstīt represijās cietušās dzimtas vecākus ar bērnu pabalstiem. Pabalstiem jābūt pietiekošiem lai ar laiku atjaunotu represiju rezultātā radušos cilvēku zaudējumus. Pirmkārt ir atbalstāmi nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un viņu ģimenes, līdzīgi kā tas tiek darīts šobrīd ar karadarbības zonās kritušajiem Latvijas karavīriem.

Lai panāktu darbspējīgo iedzīvotāju palikšanu Latvijā nepieciešams ievest patriotisko audzināšanu visās Latvijas skolās jau no pirmās klases. Šis ir ilgtermiņa mērķis un tūlītējos rezultātus nenesīs. Bērniem ir jāiemāca, ka grūtības ir jāpārvar, nevis no tām jābēg. Latvija pēc pirmā pasaules kara gulēja gruvešos, bet uzstādījums skolās bija „Tev jāmācās lai kalpotu Latvijai”. Šobrīd sabiedrībā esošais uzstādījums „Tev jāmācās lai izdevīgi sevi pārdotu darba tirgū” praksē nozīmē „mācies un tev labi samaksās par darbu un nav būtiski kāds (arī nelikumīgs un amorāls) un kur šis darbs būs”.

Jaunajām ģimenēm ir jāpiedāvā iegādāties nekustāmais īpašums uz valsts garantētā kredīta ar ļoti zemām procentu likmēm. Cilvēkam rodas cita attieksme pret valsti un zemi, ja viņš jūtas kā saimnieks, kuram šeit kaut kas pieder. Šis pasākums daļēji palīdzēs risināt arī demogrāfisko problēmu un atdzīvinās būvniecības nozari. Dabīgi mājokļiem jābūt pēc iespējas tipveida un labiem no energoefektivitātes viedokļa.

Būtiska problēma krīzes laikā ir kredītu nepieejamība uzņēmējdarbībai, it sevišķi laukos. Šis problēmas risināšanai ir maksimāli jāpiesaista iekšējie resursi. To varētu veikt caur krājaizdevu sabiedrībām. Krājaizdevu sabiedrības pieder vietējam kapitālam un aizdevumus dot saviem biedriem, līdz ar to kredīti ir ievērojami drošāki un peļņa neaizplūst uz ārzemēm. Vietējie vislabāk zina vietējās īpatnības un piešķirot kredītus ņem vērā vietējās vajadzības un attīstības perspektīvas, vietējiem svarīga ir teritorijas līdzsvarotā attīstība ilgtermiņā, nevis liela īstermiņa peļņa. Ir jālikvidē nevajadzīgi ierobežojumi, kas uzlikti krājaizdevu sabiedrībām salīdzinot ar bankām, piem. nepieciešams piešķirt tiesības būt par atbalsta fonda līdzīpašniekiem, pašvaldībām būt krājaizdevu sabiedrību biedriem, atvērt norēķinu kontus un izdot maksājumu kartes. Valstij jāfinansē krājaizdevu sabiedrību vajadzībām nepieciešamā programmnodrošinājuma ar atvērto kodu pielāgošana Latvijas normatīviem aktiem aptuveni Ls 50 000 apmērā. Valstij jādod ilgtermiņa aizdevums aptuveni 1 milj. Ls apmērā uz zemām procentu likmēm krājaizdevu sabiedrību darbības uzlabošanai. Pozitīvs piemērs šai ziņā ir mūs kaimiņvalsts Lietuva.

Lai sakārtotu parādu piedziņas kārtību ir jāpieņem atbilstošs likums, kas arī kredītiestādēm liktu būt līdzatbildīgām par krīzi.

Lai nepieļautu krīzes atkārtošanos tādos pašos mērogos, kredītiestādēm jāatļauj izsniegt patēriņa kredīti tikai par tādu naudas summu, par kādu ir izsniegti kredīti uzņēmējdarbībai.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir jāpārstāj aplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli investīcijas uzņēmuma paplašināšanā, izglītībā un zinātnē. Pozitīvi vērtējama Ekonomikas ministra iniciatīva noteikt fiksēto gada nodokli pašnodarbinātām personām un mazajiem uzņēmumiem. Citi priekšlikumi uzņēmējdarbības minēti šeit http://www.em.gov.lv/images/modules/items/inzin.doc Svarīgi lai ir politiskā griba un prasme tos īstenot.

Ilgtspējīgai ekonomikas attīstības jau labu laiku tiek norādīts (arī oficiālajos valdības dokumentos un varas partiju programmā) nepieciešamība Latvijā veidot ražotnes ar augsto pievienoto vērtību. Pagaidām tas pieliek lozungu līmenī un finansējums zinātnei Latvijā ir viens no zemākiem Eiropā jau ilgus gadus.

No Latvijas Zinātnes padomes priekšlikumiem zinātnes prioritārām nozarēm 2010.-2013. gadam (http://www.ljza.lv/uploads/file/files/PriorVirzAanotacijas_LZP.doc ) autors izvēlētos sekojošos: jauni nanostrukturālie, daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas, atjaunojamo bioloģisko un enerģijas resursu apguves tehnoloģijas (sevišķi svarīgs punkts Latvijas atkarības samazināšanai no importētiem energoresursiem), informātika un signālapstrādes tehnoloģijas. Pēc autora uzskatiem šim sarakstam varētu pievienot kosmosa un robottehnoloģijas. Šis nozares Latvijā ir vēl ļoti maz attīstītas, bet turpmāko 40 gadu laikā piedzīvos strauju izaugsmi.

Lai augstāk minētās nozares sekmīgi attīstītos ir jāsakārto valsts atbalsta politika patentēšanas jomā un patentu izmantošanas tiesības. Zinātnei ir jāpiešķir 3% no IKP jau nākošgad! Prioritāro zinātņietilpīgo nozaru jau veiksmīgi strādājošiem uzņēmumiem ir jāpiešķir liels valsts atbalsts: valsts apmaksātie zinātniskie pētījumi, speciālistu sagatavošana, patentēšana. Jauniem šo nozaru uzņēmumiem ir jānodrošina vieta tehnoloģiskajos parkos.

Visām šīm aktivitātēm ir nepieciešami prāvi naudas līdzekļi, kurus varētu iegūt nodrošinot papildus ieņēmumus un ietaupot esošos līdzekļus.

Papildus ieņēmumus varētu gūt, ieviešot lielu nekustāmā īpašuma nodokli nerezidentiem, grezno un dārgo nekustāmo īpašumu īpašniekiem, kā arī lielo zemes platību īpašniekiem, kuri neizmanto savus īpašumus saimnieciskai darbībai. Valstij nepieciešams vienoties ar oligarhiem, kuri savus īpašumus ieguvuši ne sevišķi legālā un pavisam nelegālā ceļā 90-tajo gados, par izlīgumu ar sekojošiem noteikumiem: 1) oligarhi deklarē visus savus īpašumus, tas skaitā ārzemēs, 2) oligarhi apsolās turpmāk neveikt jaunos pārkāpumus, 3) oligarhi atsakās no jebkādas ietekmes uz politiku (arī no prezidenta neformālām vēlēšanām zoodārzā), 4) atkarībā no valstij nodarītiem zaudējumiem pēc individuālās vienošanās ar prokuratūru vienojās par atlīdzības summu valstij, 5) valsts garantē turpmāku tiesisko neaizskaramību, ja netiek pārkāpti augstāk minēti punkti. Kā pozitīvu piemēru šādai pieejai var minēt Īriju 80-to beigās 90-to sākumā.

Ļoti lielu naudas ietaupījumu dos vienotās publiskās pārvaldes elektroniskās informācijas aprites sistēmas ieviešana. Ikvienam iedzīvotājam ir jāpiešķir identifikācijas karte ar elektronisko parakstu. Katram iedzīvotājam internetā tiek veidots personīgais profils sistēmā, izskatīties tas varētu kaut vai kā e-pasta profils vai draugiem.lv saskarsme. Pirmkārt tiktu nodrošināta saziņa starp visām publiskās pārvaldes iestādēm, ātra un lēta. Visu datu bāžu savienošana likvidēs situācijas, kad lai saņemtu kaut ko no vienā iestādē ir jāgriežas citā iestādē. Cilvēkam būs iespēja visus savus darījumus ar publisko pārvaldi nokārtot tiešsasaistē (izņemot lietas, kuras objektīvi nevar izdarīt neklātienē). Šādas sistēmas ieviešana arī krietni atvieglos uzņēmējdarbību.

Ja šie darbi būs prioritārie, tad kā būs ar pārējiem? Atbilde – pārējām tiks tas, kas paliks pāri. Skarbi, bet citas izvēles nav.

Partijas „Visu Latvijai!”

programmas izstrādes koordinators

Jānis Ratkevičs

janis.ratkevics@gmail.com

Veicamie pasākumi ekonomikas atveseļošanai no krīzes [publicēts 2008. gada martā]

 

      Šobrīd daudz tiek runāts par ekonomisko krīzi, kā reālistiskākā prognoze tiek minēta versija, ka krīze sasniegs savu maksimumu 2009. gada pirmajā pusē un kopā pa gadu būs iekšzemes kopprodukta kritums par 3-4%. Ekonomikas atveseļošanos prognozē 2010. gadā. Citi min, ka šī krīze varētu būt lielākā kopš 30-to gadu lielās depresijas.

      Uzskaitīšu, manuprāt, svarīgākos pasākumus ekonomikas atveseļošanai.

      Pirmkārt, nodokļu izmaiņas. Ir jāpanāk būtiskā ēnu ekonomikas samazināšanās. Mums jārada situācija, kad dzīvot godīgi un maksāt visus nodokļus ir izdevīgi. Ir jāizskata iespēja samazināt iedzīvotāju ienākuma nodoklis līdz 15%. Bažas par lielu izdevumu samazināšanos uzskatu par pārspīlētām, jo, ja mēs atcerēsimies, ka samazinot uzņēmuma ienākumu nodokli, ieņēmumi budžetā tikai pieauga. Jāuzlabo ieņēmumu dienesta darbs, lai tas krietni nopietnāk cīnītos pret lieliem un ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, nevis sodītu par formāliem pārkāpumiem mazos uzņēmējus.

Pilnīgi nav jāapliek ar nodokļiem ieguldījumus zinātnē, izglītībā, uzņēmuma paplašināšanā. Pašvaldību budžetā ir jāieskaita daļa ne tikai no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet arī daļa no uzņēmuma ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa. Tas stimulēs pašvaldības aktīvāk domāt pa uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā.

Vienlaicīgi jāatsakās no šauri politisku partiju dalītām mērķdotācijām t.s. „savām” pašvaldībām. No valsts budžeta būtu jāfinansē tikai valsts un reģionālās nozīmes projekti un nelielā apmērā arī pašvaldību izlīdzināšanas fonds. Ir jāievieš diferencēts nekustamā īpašuma nodoklis, kas būtu atkarīgs no kopējās vienai ģimenei piederošā nekustamā īpašuma vērtības un dzīvošanas ilguma konkrētā vietā. Ārzemju miljonāram par māju Jūrmalā jāmaksā krietni lielāks nodoklis, nekā latviešu ģimenei, kura blakus mājā dzīvo jau vairākās paaudzēs.

Neviennozīmīgi ir vērtējams lēmums palielināt pievienotās vērtības nodokli, no vienas puses kopējā nodokļa sloga pārcelšana no ienākumiem uz patēriņu ir pozitīva, bet jautājums, cik mūsu nodokļus administrējošās iestādes spēj šo nodokli ievākt. Tieši vājās nodokļu administrācijas dēļ arī jautājumu par progresīvā nodokļa ieviešanu varētu atlikt. Beidzot ir jāievieš luksusa preču nodokli un ar nodokļiem jāapliek dividendes.

      Otrkārt, ir jāvienkāršo uzņēmēju un iedzīvotāju kontakti ar valsti. Ir krietni aktīvāk jāelektronizē visi publiskie pakalpojumi, panākot situāciju, ka visa vienai iestādei nepieciešamā informācija cilvēkam nav jānes no piecām citām iestādēm. Arī iestādēm savā starpā maksimāli jākomunicē elektroniski. Laiks ir dārgāks par naudu, bet arī naudas ietaupījums, ieviešot šādu sistēmu, būtu ievērojams. Jādod iespēja iedzīvotājiem elektroniskā vidē novērtēt viena vai otra publiskā pakalpojuma kvalitāte un sasaistīt ierēdņu atalgojumu ar iedzīvotāju vērtējumu pakalpojumam, ko viņš sniedz. Tāpat pēc Igaunijas parauga jāievieš elektroniskā balsošana vēlēšanās.

      Treškārt, mums ir maksimāli jāatbalsta vietējais kapitāls. Vietējais latviešu uzņēmējs dzīvo uz vietas, te dzīvos viņa bērni. Ārzemju investorus krietni vairāk interesē tikai peļņa. Nevajag bažīties, ka ES ietvaros tas nav iespējams. ES ietvaros visas ES valstis turpina savējos aizstāvēt. Mēs esam par vienlīdzīgiem nosacījumiem, tāpēc arī mēs atbalstīsim savējos. Būtu jāapsver ideja ļaut bankām izsniegt patēriņa kredītos iedzīvotājiem tikai tik daudz naudas, cik tās ir izsniegušas ražošanas attīstībai. 2. līmeņa fondu līdzekļi būtu jāiegulda tikai Latvijā un tikai valdības noteiktās prioritārās nozarēs.

      Par naudas aizņemšanos no starptautiskām organizācijām. Principā ir pieļaujama aizņemšanas nelielā daudzumā (1-2 miljrd. Ls) IKP krituma amortizēšanai, ja vien šī nauda aiziet ražošanas ar augsto pievienoto vērtību atbalstam.

      Ekonomiskās krīzes apstākļos mums ir pienākums domāt par saviem tautiešiem, kuri nokļuvuši grūtībās un paši sava vecuma vai slimības dēļ nespēj par sevi parūpēties. Īpaši mums jārūpējas par jaunajām un daudzbērnu ģimenēm un jādiferencē sociālais nodoklis un pabalstu sistēma tā, lai ģimenē parādoties bērnam vai pieaugot bērnu skaitam, ģimenes materiālais stāvoklis nepasliktinātos.

      Atcerēsimies, ka Pirmajā Pasaules karā sagrauta Latvija tieši pēc 30-to gadu ekonomiskās krīzes piedzīvoja strauju attīstību un nostājās blakus pasaules attīstītākām valstīm. Es ticu, ka mums tas izdosies arī šoreiz.

Partijas „Visu Latvijai!”

Valdes loceklis

  Jānis Ratkevičs