Ievads

Palika populāri runāt par valsts “restartu” un savādāku piedāvājumu, lai izrautos no nabadzības. Nu tad mani pieci centi par tēmu. Lai pēc tam neteiktu, ka neviens neko nevar piedāvāt un nav par ko balsot. Brīdinu! Piedāvāju grūtu, reālu, ambiciozu, skarbu, godīgu, aizskarošu, izpildāmu variantu. Nepiedāvāju vienlīdzību, iekļautību, toleranci u.c. smukvārdiņus. Nepiedāvāju piena upes un ķīseļa krastus. Nepiedāvāju to, ko ļoti daudzi tik ļoti vēlās dzirdēt - mums viss būs, mums par to nekas nebūs un nekas nebūs jādara. Būs daudz sviedru, asaru un asiņu. Nevis tāpēc, ka man tā patīk. Nevis tāpēc, ka es tā gribu. Dzīvē nevados no gribeķliem. Bet tāpēc, ka, diemžēl, savādāk nevar! Nav mums vieglo un patīkamo scenāriju. Ja mēs visi kopā to neatzīsim un atkal nobalsosim par simpātisko cilvēku patīkamiem meliem “kā var nesolīt”, tad NEIZBĒGAMI sekos vilšanās, palikšana ES pakaļgalā un, ņemot vērā drošības situāciju, ļoti iespējams arī valstiskuma zaudēšana. Es neesmu galvenais vainīgais pie tā stāvokļa kādā mūsu valsts atrodas, bet es arī nevaru stāvēt malā. Ja nu tomēr kāds sola vieglu variantu – palūdziet viņa plānu. Ar skaitļiem un aprēķiniem. Lai ieliek publiskai apspriešanai. Tad salīdzināsim. Arī valdībai šāda plāna nav un diez vai ko konkrētu līdz vēlēšanām teiks. Patiesībā tik detalizēti vispār neatceros, ka būtu bijis. Visdrīzāk, kā parasti, viss būs ļoti apaļi un vispārīgi — “attīstīsim”, “veicināsim”, “uzlabosim” utt. Bez skaitļiem vai ar skaitļiem, bet bez norādes no kurienes to naudu ņemt. Tēlaini sakot: ja jums ir gangrēna, tad gangrēna ir jāoperē. Būs sāpīgi un asiņaini, bet tas ir vienīgais ceļš uz dzīvību. Ja kāds saka, ka viss pāries pats no sevis un būs viegli — padomājiet, kāda būtu jūsu reakcija. Un izdariet secinājumus.

Jau pirms 2009. gada finanšu krīzes, COVID-19 pandēmijas un pašreizējās ekonomikas stagnācijas pazīmēm savos priekšlikumos (skat. jratkevics.blogspot.com) esmu diezgan precīzi paredzējis sistēmiskos riskus un piedāvājis konkrētus rīcības plānus. Šodien ir skaidri redzams, ka šie risinājumi — kapitāla mobilizācija, iekšējā tirgus stimulēšana, investīcijas inovācijās un mājokļu pieejamības palielināšana — būtu devuši Latvijai krietni straujāku izaugsmi un mazinājuši 2009. gada krīzes smagumu līdz vien aptuveni 3–4% IKP kritumam. Šis plāns ir mēģinājums turpināt to pašu domu līniju — piedāvājot skaitļos, termiņos un institucionālos mehānismos balstītu pieeju, kas var kalpot par pamatu ilgtspējīgai valsts attīstībai.

Neko nelobēju un neviens man par šo rakstu nemaksā. Rakstu to, ko domāju, un man neviens nepasūta “vēlamo rezultātu”. Neesmu nekāds “Bolt” vai “Wolt” kurjeru pieredzes kultūrsocioloģiskās analīzes pētnieks, kurš par to saņem 299 614 eiro. Vienkārši mēģinu piedāvāt valstij un sabiedrībai reāli izpildāmu, ciparos un loģikā balstītu plānu. Netraucēšu cilvēkiem ar “nopietnākām” lietām nodarboties — bet būtu labi, ja vismaz reizēm šādas idejas tiktu sadzirdētas. Latvijā vispār plāni pārsvarā rakstīti kā labo darbu saraksti bez piesaistes budžetam - mēģinājums dalīt hipotētiskā lāča ādu, ja nav zināms vai lācis vispār mežā ir un cik trekns. Tāpēc piedāvāju dalīt tikai to, ko zinu kur ņemt.

Saturs

Attīstības redzējums 1

Ievads 1

1. Vajadzības un reformas 6

1.1. Nodokļu reforma — vienkārša un digitāla sistēma 9

Papildus nodokļu stimuli 12

1.2. Valsts pārvaldes reforma — digitāla un caurspīdīga valsts 21

Skaidrojums par IKT projektiem 32

1.3. Zinātne un inovācijas — no pētniecības līdz izaugsmei 34

Atklājumi ar lielāko IKP potenciālu (varbūtības un ietekme) 35

Ieviešanas mehānisms un sasaiste ar industriju 37

1.4. Darba tirgus reformas 38

1.5. Valsts parāda dinamika un dzēšanas mehānisms 45

2. Latvijas kapitāla tirgus transformācija 48

2.1. birža 48

Plašāka privātā sektora iesaiste 54

Vienots Baltijas tirgus — kopējs kapitāla tirgus ar Poliju un Somiju 57

2.2. Latvijas kapitāla tirgus transformācija – krājaizdevu sabiedrības 61

2.3. Latvijas kapitāla tirgus transformācija – valsts attīstības banka 63

ASV investīciju un komercbanku piesaiste Latvijā 65

ASV valdības finanšu institūciju piesaiste 68

ES institucionālā kapitāla piesaiste 73

Citu reģionu banku piesaiste Latvijā 75

2.4. Latvijas kapitāla tirgus transformācija – riska kapitāls 89

Starptautiskā riska kapitāla piesaiste 91

Piezīme par 2. pensiju līmeņa piesaisti un atbilstību ES normām 94

Piezīme par ienesīgumu un riskiem, ja naudu iegulda tikai Latvijā 100

3. Infrastruktūra 105

3.1. Publiskās–privātās partnerības (PPP) 105

3.2. Piezīme par būvniecības izmaksām 106

4. Ārvalstu tiešās investīcijas (FDI) 108

4.1. Enkuruzņēmuma piesaiste. 113

5.Energoefektivitāte 119

Zemes un īpašuma reformas pasākumi 123

6. Papildus punkti, kas nepieciešami pamata pasākumu atbalstam 127

7. Ilgtermiņa prognoze un konverģences mērķis 130

Prognozētais kopējais izpildes diapazons 131

Galvenie makroekonomiskie efekti (2025–2040) saskaņā ar reālistiskāko scenāriju 132

Sabiedrības un vides efekti 133

Par dažādu reformu kopējo efektu un IKP pieauguma aprēķinu 136

Vai šobrīd Latvijai ir kādi citi plāni 137

Vēl politikā bieži pieminētie veidi, kā “mums viss būs, nekas nav jādara” un kāpēc tas nestrādā 141

Kopsavilkums 143

8. Risku analīze. Pesimistiskais scenārijs: “Trūkst jaudas / vilciens aizkavējas” 144

8.1. Kā mazināt riskus 146

Pēcvārds 147

PIELIKUMI 148

Pielikums A: Riska vadība un mentoru piesaiste 148

Pielikums B. R&D rampa uz 6% no IKP (kopā publ.+priv.) 10 gadu laikā 149

Pielikums C. Nodokļu reforma 150

Pielikums D. Vienota fiskālā jutīguma tabula 150

Pielikums E. Administratīvo izmaksu ietaupījumu metodika un bāze 150

Pielikums F. LVM pamatvariants un alternatīvie modeļi (salīdzinājumam) 151

Pielikums G. Atsauces PVN/e‑rēķinu sadaļai (izvilkums) 151

Pielikums H. 3% no apgrozījuma zinātnei — īstenošanas mehānisms 151

Pielikums I. BMTIP stratēģiskais plāns 152

Attīstības programmas kopsavilkums 163

1. Vajadzības un reformas

Latvijas mērķis nākamajā desmitgadē ir panākt Eiropas Savienības vidējos radītājus kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju, vienlaikus saglabājot sabalansētu budžetu un zemu valsts parādu. Izaugsme tiek balstīta uz cilvēkkapitālu, zinātni, tehnoloģijām un efektīvu pārvaldi — nevis uz aizņemšanos.

Pamata lietas, kuras jāuzlabo/jāpalielina:

1. kapitāls,

2. infrastruktūra,

3. institucionālā vide,

4. darbaspēks (cilvēkkapitāls).

Ekonomikā produktivitāte nāk no:

· Inovācijām (70-80%)

· Kapitāla (15-20%)

· Darba stundām (5-10%).

Nozares, kur vajadzīgs pastāvīga finansējuma % no IKP būtisks pieaugums (% lielākoties nemainās līdz ar IKP absolūto pieaugumu).

Nozare	Pašreizējā daļa no IKP (2025)	Mērķa daļa no IKP (2035)	Izmaiņa publiskais + privātais (pp)	Publiskā daļa no mērķa (%)	Faktiskā valsts daļa (pp no IKP)	Pamatojums
Zinātne un inovācijas (Valsts 40% / ES 30% / Privātais 30%)	0,7%	6,0%	+5,3 pp	40%	+2,1 pp	Tehnoloģiskais progress ir galvenais attīstības dzinulis
Demogrāfija un ģimenes politika	1,0%	3,0%	+2,0 pp	100%	+2,0 pp	Nepieciešams stabilizēt iedzīvotāju skaitu
Aizsardzība (šobrīd valdība jau plāno tuvoties šim mērķim 2026. gadā)	3,0%	5,0%	+2,0 pp	100%	+2,0 pp	Nedod papildus izaugsmi, bet nepieciešama šī brīža ģeopolitiskajā situācijā.
KOPSAVILKUMS	4,7%	14,0%	+9,3 pp kopā	≈ 66% publiskā daļa	≈ +6,1 pp publiskais finansējums (Kopējais fiskālais palielinājums: ~2,44 mld €/gadā līdz 2035. gadam pēc 2025. gada IKP)

Tātad klāt vajag 6,1pp jeb 2,44 mlrd. (2025. gada IKP aprēķins, reāli būs pieaugums un lielāks cipars).

Plānots sasniegt līdz 2035. gadam. Ja ieņēmumu daļa (ēnu ekonomikas samazinājums, nodokļu ieņēmumu efektivitāte, ES fondu līdzfinansējums) nepildās pietiekami ātri, izpilde var tikt pagarināta līdz 2040. gadam. Citām nozarēm % izteiksmē budžeta daļa var samazināties, taču absolūtajos skaitļos saglabāsies vai pieaugs, atkarībā no kopējās IKP dinamikas un prioritāšu maiņas. Kopējie budžeta izdevumi pret IKP netiks celti virs 50% no IKP.

Reformas tiek īstenotas pakāpeniski trīs posmos:

· Sagatavošanas posms (2026–2027) — tiek izstrādāti un testēti mehānismi, reformu finansējums nodrošināts bez deficīta.

· Efektivitātes posms (2028–2030) — sāk darboties automatizēta nodokļu sistēma un digitālā pārvalde, budžetā parādās pārpalikums.

· Izaugsmes posms (2031–2035) — sāksies zinātnes un inovāciju atdeve,

· 2038. gadā tiks samaksāts valsts parāds.

Katrs posms balstās uz iepriekšējā sasniegumiem, un neviena reforma netiek finansēta no parāda.

1.1. Nodokļu reforma — vienkārša un digitāla sistēma

Mērķis: Padarīt nodokļu sistēmu saprotamu un caurspīdīgu, samazināt ēnu ekonomiku, samazināt administrēšanas izmaksas, palielināt budžeta ieņēmumus un atvieglot dzīvi gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.

Galvenie uzdevumi:

Palielināt IKP par 3%.
samazināt ēnu ekonomiku no 21% līdz 15% no IKP;
palielināt ieņēmumus par 2pp jeb 800 mln. eiro gadā līdz 2035. gadam, rēķinot pēc 2025. gada IKP lieluma;
padarīt uzskaiti pilnībā digitālu.

Salīdzinājums: Kā ir šobrīd un kā būs pēc reformas.

1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN, progresija 20–25%, e-rēķini)

Būtība: pakāpeniska pāreja uz vieglu progresiju (20% līdz 25%) apvienojumā ar digitālu e-rēķinu sistēmu, kas samazina izvairīšanos no ienākumu uzrādīšanas.
Ieguvumi: palielinās ieņēmumi, uzlabojas nodokļu iekasēšana un caurskatāmība. Mazāku algu saņēmēji iegūst no netiešas pārdales (mazāki neto atskaitījumi, lielāka progresivitāte augšējā galā).
Zaudējumi: lielākiem ienākumiem nedaudz palielinās nodokļu slogs; neliels risks īslaicīgiem patēriņa kritumiem.

2. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN, “zināšanu kaste” 5–10%)

Būtība: ieviests “zināšanu kastes” režīms, kas pazemina UIN par ienākumiem no pētniecības un inovācijām.
Ieguvumi: stimulē eksportējošos un inovatīvos uzņēmumus, rada investīcijas augstākas pievienotās vērtības nozarēs, palielina ilgtermiņa IKP.
Zaudējumi: īstermiņā samazinās budžeta ieņēmumi (jo piemēro zemāku likmi), bet efekts atpelnās caur produktivitāti.

3. Kapitāla ienākumi (15%, reinvestīciju atbrīvojums)

Būtība: kapitāla pieauguma nodoklis 15%, bet reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli.
Ieguvumi: veicina investīciju atgriešanu ekonomikā, stiprina kapitāla tirgus un uzņēmumu izaugsmi.
Zaudējumi: īstermiņā mazāki ieņēmumi budžetā, jo investori atliek peļņas izņemšanu.

4. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN, digitāls + e-rēķini no 2028)

Būtība: pilnīga pāreja uz digitāliem rēķiniem un PVN deklarēšanu reāllaikā.
Ieguvumi: samazinās PVN krāpniecība un fiktīvie darījumi, palielinās iekasētā summa par 0,5% IKP.
Zaudējumi: uzņēmumiem pārejas posmā nelieli administratīvi izdevumi sistēmu pielāgošanai.

5. Sociālās iemaksas (pakāpeniski samazinām līdz 30%, automātisks aprēķins), kompensējam ar pensijas vecuma celšanu, bezdarbnieku pabalsta termiņa saīsināšanu, workfare.

Būtība: vienkāršota VSAOI sistēma ar automātisku aprēķinu e-rēķinos un algu aprēķinos.
Ieguvumi: samazinās kļūdu skaits, palielinās uzticība sistēmai un iemaksu regularitāte.
Zaudējumi: īstermiņā mazāks budžeta efekts, jo automatizācijas ieviešana maksā; ilgtermiņā pozitīva ietekme uz sociālo budžetu.

6. Ēnu ekonomikas samazināšana (no 21% → 15% līdz 2035)

Būtība: strukturāla programma ēnu ekonomikas samazināšanai caur digitalizāciju, darba attiecību legalizāciju un mazāku skaidras naudas apgrozījumu.
Ieguvumi: liels kopējais IKP un nodokļu pieaugums — galvenais reformas efekts; paaugstinās konkurences godīgums.
Zaudējumi: īstermiņā saspīlējums daļā nozaru ar “pelēku” nodarbinātību.

7. Veselības akcīzes nodokļi (alkohols, tabaka, cukurs, e-cigaretes)

Būtība: pakāpeniska akcīzes palielināšana un paplašināšana uz jaunām preču grupām ar kaitīgu ietekmi uz veselību.
Ieguvumi: samazina patēriņu, uzlabo sabiedrības veselību, rada papildu ieņēmumus veselības budžetam.
Zaudējumi: iespējama cenu ietekme un nelegālās tirdzniecības riski, kas jākompensē ar uzraudzību.

8. Luksusa preču nodoklis (0,05–0,1%)

Būtība: simbolisks nodoklis luksusa auto, jahtu, dārgu mākslas darbu, juvelierizstrādājumu un līdzīgu aktīvu īpašniekiem.
Ieguvumi: nodrošina sociālo taisnīgumu un dod nelielu, bet pozitīvu fiskālu pienesumu.
Zaudējumi: ļoti bagāto preču segments var meklēt izvairīšanās mehānismus; administratīvi neliels apgrūtinājums.

9. Valsts uzņēmumu dividendes – novirzītas zinātnei un inovācijām

Būtība: daļu no valsts uzņēmumu dividendēm novirza pētniecības, inovāciju un universitāšu fondiem.
Ieguvumi: palielina zinātnes finansējumu bez jauniem nodokļiem, veido ilgtspējīgu izaugsmes bāzi.
Zaudējumi: samazinās vispārējā budžeta elastība (daļa līdzekļu kļūst “iezīmēti”).

10. KOPĒJAIS EFEKTS

Īstermiņā: IKP pieaug par aptuveni 0,6%, budžets palielinās par 0,06%.
Ilgtermiņā: strukturālie pasākumi dod līdz 3% IKP pieaugumu un 2,2% budžeta pieaugumu (≈ 880 milj. € gadā).
Kopsavilkums: lielākā daļa reformu balstās uz digitalizāciju un caurskatāmību, kas rada “tīru” izaugsmi bez nodokļu palielināšanas, izņemot akcīzes un luksusa segmentu.

Joma	IKP īstermiņā (%)	IKP īstermiņā (EUR m)	IKP ilgtermiņā (%)	IKP ilgtermiņā (EUR m)	Budžets īstermiņā (%)	Budžets īstermiņā (EUR m)	Budžets ilgtermiņā (%)	Budžets ilgtermiņā (EUR m)
IIN (progresija 20–25%, e-rēķini)	0,1	45	0,3	135	0,3	135	0,45	200
UIN (zināšanu kaste 5–10%)	0	0	0,4	180	-0,08	-33,8	0,05	22
Kapitāla ienākumi (15%, reinvest. atbr.)	0	0	0,2	90	-0,15	-67,5	-0,05	-22,5
PVN (digitāls + e-rēķini no 2028)	0,1	45	0,5	225	0,15	67,5	0,45	180
Sociālās iemaksas (30%, auto aprēķins)	0,2	90	0,6	270	-0,8	-320	-0,35	-157,5
Ēnu ekonomika (21% → 15% līdz 2035)	0,3	135	1	450	0,3	135	1,4	540
Veselības akcīzes (alk., tab., cukurs, e-cigs)	-0,05	-22,5	-0,1	-45	0,3	135	0,2	90
Luksusa preču nodoklis (0,05–0,1%)	-0,02	-9	-0,05	-22,5	0,04	15,8	0,035	15,8
Valsts uzņēmumu dividendes → zinātnei	0	0	0,2	90	0	0	0	0
KOPĀ	0,63	283,5	3,05	1372,5	0,06	27	2,2	880

10 gadu laikā iegūstam apmēram +3% no IKP un +2pp budžetam, jeb ~800 milj. (rēķināts no 2025. g. 40 mlrd. IKP, reāli IKP augs un būs cita summa). No nepieciešamajiem 2,44 mlrd. demogrāfijai, zinātnei, aizsardzībai paliek iegūt 1,64 mlrd.

Digitālā PVN un e-rēķinu sistēma

No 2026. gada sāksies pilotprojekts, bet no 2028. gada visiem uzņēmumiem būs jāizraksta e-rēķini, kas automātiski nonāk Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem vairs nebūs jāpilda sarežģītas PVN deklarācijas — dati tiks aizpildīti automātiski. Šāda sistēma jau darbojas Igaunijā un Somijā un ir pierādījusi, ka samazina krāpniecību par 4–5 procentpunktiem no PVN.

Tiešā datu apmaiņa starp valsts un uzņēmumu informācijas sistēmām: ja nepieciešama kāda atskaite, VID serviss veic automātisku pieprasījumu uzņēmuma grāmatvedības sistēmai; ja viss ir saprotams, cilvēku iesaiste nav nepieciešama ne valsts, ne uzņēmuma pusē.

Papildus nodokļu stimuli

Papildus nodokļu stimuli. Neto fiskālā bilance un atmaksāšanās periods (milj. €; IKP ~40 mlrd., budžets ~18 mlrd.)

Nr.	Pasākums	Neto nodokļu zaudējums (€/gadā)	Nodokļu ieguvums no IKP pieauguma (€/gadā)*	Neto bilance (€/gadā)	Atmaksāšanās brīdis	Kumulatīvā bilance (5/10/20 g.)
1.	0% UIN uz 5–10 gadiem (robotizācija, reģioni, lielie projekti)	–120	+170	+50 milj. €/gadā	nekavējoties (1. g.)	+0,25 / +0,5 / +1,0 mlrd. €
2.	Samazināts PVN (0–5%) rūpniecības iekārtām un AER tehnikai	–60	+85	+25 milj. €/gadā	2. gads	+0,10 / +0,25 / +0,6 mlrd. €
3.	“Greenfield super-deal” (≥200 mln. € rūpnīca, 0% UIN uz 10 g.)	–40 (pirmajos 5 g.) +60 (pēc 5. g.)	+210	+170 milj. €/gadā (no 1. g.)	nekavējoties	+0,6 / +1,7 / +4,0 mlrd. €
4.	IIN atcelšana Latvijas akciju iegādei (darbinieku akcijas, kapitāla tirgus)	–25	+45	+20 milj. €/gadā	3. gads	+0,05 / +0,2 / +0,5 mlrd. €
	Kopā (stimulu programma)	–245 (vidēji)	+510 (vidēji)	+265 milj. €/gadā (vidēji)	Pilna atdeve 1.–3. gadā	+1,0 / +2,65 / +6,1 mlrd. €

* Nodokļu ieguvums no IKP pieauguma ietver IIN, PVN un sociālās iemaksas no jaunām darba vietām un eksportējošām nozarēm. Aprēķināts, pieņemot, ka katrs papildu 1% IKP rada +0,4% nodokļu ieņēmumu pieaugumu.

Nr.	Pasākums	Paskaidrojums
1.	0% UIN uz 5–10 gadiem (robotizācija, reģioni, lielie projekti)	Faktiskais efekts ir mazāks, jo šie uzņēmumi bez atlaidēm neinvestētu vispār. 0% UIN darbojas kā investīciju katalizators, nevis zaudējums. Ar IKP pieauguma radītajiem nodokļiem atmaksājas pirmajā gadā, turpmāk rada pozitīvu bilanci ~+50 milj. €/gadā.
2.	Samazināts PVN (0–5%) rūpniecības iekārtām, AER tehnikai un serveriem	Lielākā daļa PVN tiktu atgūta caur priekšnodokli, un ražošanas jaudas pieaugums rada papildu IIN un PVN ieņēmumus. Atmaksājas 2. gadā, neto bilance pozitīva +25 milj. €/gadā.
3.	“Greenfield super-deal” (≥ 200 mln. € rūpnīca, 0% UIN uz 10 gadiem)	Reāls “zaudējums” pastāv tikai teorētiski — ja projekts nenotiktu bez atlaides, tad nav arī nodokļu, ko zaudēt. Radot > 2000 darba vietas, projekts sāk atmaksāties nekavējoties, neto bilance +170 milj. €/gadā.
4.	IIN atcelšana Latvijas akciju iegādei (darbinieku akcijas, kapitāla tirgus)	Efekts ilgtermiņā pozitīvs — kapitāla tirgus paplašinās, uzņēmumu vērtība un nodokļu bāze aug. Atmaksājas 3. gadā, neto bilance +20 milj. €/gadā.
➡ Kopsavilkums	Kopā (stimulu programma)	Stimulu kopums atmaksājas 1.–3. gadā, un 10 gadu laikā rada fiskālu peļņu ~+2,6 mlrd. €, 20 gadu laikā ~+6 mlrd. €. Nodokļu atdeve pārsniedz atlaides jau pirmajos gados.

Kopsavilkums: fiskālā atdeve

Rādītājs	5 gadi	10 gadi	20 gadi
Kopējie atlaisto nodokļu “zaudējumi”	–0,9 mlrd. €	–2,6 mlrd. €	–3,9 mlrd. €
Kopējais nodokļu ieguvums no IKP pieauguma	+2,5 mlrd. €	+5,2 mlrd. €	+11,4 mlrd. €
Neto bilance (peļņa valstij)	+1,6 mlrd. €	+2,6 mlrd. €	+7,5 mlrd. €

· Visi stimuli atmaksājas 3–5 gadu laikā, jo nodokļu atdeve no izaugsmes pārsniedz sākotnējos ieņēmumu samazinājumus.

· Greenfield projekti dod tūlītēju pozitīvu bilanci, jo alternatīvais scenārijs (projekta neesamība) nozīmē nulli ieņēmumu.

· 0% UIN robotizācijai un reģioniem atmaksājas jau pirmajā gadā, jo katrs 1 € zaudēts UIN rada 1,4 € citos nodokļos.

· Stimulu kopums sākumā “maksā” ~245 milj. €/gadā, bet rada papildu nodokļus ~510 milj. €/gadā.

· Neto fiskālā bilance kļūst pozitīva jau pirmajā gadā, un pēc 10 gadiem valstij ir +2,65 mlrd. € ieguvums.

· Pēc 20 gadiem kumulatīvā atdeve pārsniedz 6 mlrd. €, turklāt kopējais IKP pieaugums šajā periodā būtu ~+11–12 mlrd. €.

Realizācijas varbūtība un riska korekcija

Nr.	Pasākums	Realizācijas varbūtība
1. 0% UIN robotizācijai un reģioniem	Augsta (70–80%)	Šo stimulu iespējams ieviest ar valdības lēmumu un tas balstās uz esošo uzņēmumu struktūru. Faktiskais apjoms atkarīgs no uzņēmumu spējas investēt automatizācijā, bet mehānisms ir pilnībā īstenojams.
2. Samazinātais PVN iekārtām un AER	Ļoti augsta (80–90%)	Mehānisms jau tiek izmantots līdzīgos PVN režīmos (AER, energoefektivitāte). Nav juridisku šķēršļu, efekts prognozējams un īstermiņā drošs.
3. Greenfield super-deal (≥ 200 mln. € rūpnīca)	Zema līdz vidēja (30–40%)	Šādi projekti Latvijā pēdējo 20 gadu laikā bijuši ļoti reti (ap 1 gadā). Stimuls ir nepieciešams, lai vispār radītu šādu investīciju, taču nevar pieņemt, ka tā notiks automātiski. Tāpēc fiskālajā modelī ieteicams rēķināt ar 0,3 × efektu (t. i., tikai daļēju realizāciju).
4. IIN atcelšana darbinieku akcijām / kapitāla tirgum	Vidēja (60%)	Efekts notiek tikai daļēji – nozarēs ar attīstītu kapitāla struktūru (IT, farmācija, inženierzinātnes). Laika gaitā pieaug.

Tātad iegūstam 250 milj. no atlikušajiem 1,64 mlrd. Paliek 1,39 mlrd.

ES iebildumi pret Īrijas modeli un kāpēc uz manu piedāvājumu tas neattiecas

ES iebildumu būtība

Eiropas Savienības institūciju un dalībvalstu iebildumi pret Īrijas nodokļu politiku bija saistīti nevis ar investīciju piesaistes mērķiem, bet ar metodi, kā tie tika īstenoti. Īrija vairākus gadu desmitus izmantoja zemus nodokļus un individuālus nodokļu nolīgumus ar starptautiskām korporācijām, radot situāciju, kurā:

Tika kropļota konkurence vienotajā tirgū, jo dažiem uzņēmumiem tika piešķirti selektīvi atvieglojumi (piemēram, "Apple" gadījumā – reālā nodokļu likme bija 0,005%).
Tika pārkāpti valsts atbalsta noteikumi (valsts palīdzība uzņēmumiem), kas paredz vienlīdzīgus nosacījumus visiem tirgus dalībniekiem. Eiropas Komisija 2016. gadā nolēma, ka Īrijai jāiekasē no Apple 13 miljardu € kā neatļauta valsts palīdzība (Lieta SA.38373).
Notika nodokļu bāzes erozija citās ES valstīs, jo ārvalstu uzņēmumi mākslīgi pārcēla peļņu uz Īriju, neinvestējot tur reālā ražošanā vai inovācijās.
Uzpūsts makroekonomiskais efekts – pēc intelektuālā īpašuma pārvietošanas Īrijā 2015.–2016. gadā valsts IKP pieauga par 26% vienā gadā, neradot proporcionālu reālo izaugsmi ("leprekonu ekonomika", Eurostat 2016).

Šo problēmu dēļ ES un OECD 2021. gadā panāca vienošanos par globālo minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% (OECD otrais pīlars), lai nepieļautu nodokļu dempinga stratēģijas dalībvalstu starpā.

Mans piedāvājums

Mans piedāvājums atšķiras no Īrijas modeļa gan pēc mērķa, gan pēc mehānisma.

Es piedāvāju mērķētas un nosacītas atlaides, kas:

Nav vispārējas, bet saistītas ar ieguldījumiem pētniecībā, eksportā, demogrāfijā un drošības industrijā.

Nulles vai samazinātas likmes piemērojamas tikai uz ierobežotu laiku un tikai uzņēmumiem, kas rada darbvietas Latvijā un veic ieguldījumus vietējā ekonomikā.

Ir caurspīdīgas un normatīvi noteiktas, nevis individuāli saskaņotas ar atsevišķiem uzņēmumiem.
Neizslēdz fiskālo atbildību – atlaides tiek kompensētas ar paplašinātu nodokļu bāzi un produktivitātes kāpumu, nevis ar ārvalstu peļņas pārskaitījumiem.
Veido nacionālo kapacitāti, nevis ārvalstu atkarību – prioritāte ir Latvijas uzņēmumu un pētniecības centru attīstība, nevis filiāļu ienākšana ar īslaicīgu nodokļu priekšrocību.

Juridiskais pamatojums un ES atbilstība

1. Atbilstība ES valsts atbalsta regulējumam

Mans piedāvājums pilnībā atbilst Eiropas Komisijas General Block Exemption Regulation (GBER) Nr. 651/2014, kas ļauj dalībvalstīm piešķirt noteiktu veidu atbalstu bez iepriekšējas EK apstiprinājuma:

Atbalsta veids	GBER pants	Maksimālā intensitāte	Piemērojamība Latvijas modelī
Pētniecības un attīstības atbalsts	25. pants	Līdz 50% kvalificējošām izmaksām (fundamentālā pētniecībā līdz 100%)	Uzņēmumi ar R&D projektiem
Investīciju atbalsts mazattīstītās teritorijās	14. pants	Līdz 35% investīciju izmaksām	Reģionālā attīstība ārpus Rīgas
Vides aizsardzības atbalsts	36.–47. pants	Līdz 45% papildu izmaksām	Zaļās tehnoloģijas
Riska kapitāla atbalsts	21. pants	Ieguldījumi līdz 15M€	Jaunuzņēmumi un start-up'i
Apmācības atbalsts	31. pants	Līdz 50% (MVU līdz 70%)	Darbaspēka kvalifikācijas celšana

Kritiskais atšķirības punkts no Īrijas: Īrija piešķīra individuālus, ad hoc nolīgumus (nevis horizontālus pasākumus), kas nebija notificēti EK un pārkāpa selektivitātes aizliegumu (LESD 107. pants).

2. Atbilstība OECD Pillar Two (15% globālais minimums)

Latvijas modelis nenonāk konfliktā ar 15% minimālo likmi, jo:

a) Pillar Two attiecas tikai uz lielām grupām:

Globālais apgrozījums > 750M€ gadā
Latvijas lielākā daļa mērķuzņēmumu ir zem šī sliekšņa

b) Pārejas periodā (3-5 gadi) atlaides tiek uzskatītas par "kvalificējošiem ienākumu izņēmumiem":

Substance-based income exclusion (Pillar Two Art. 3.5.1) ļauj atskaitīt ienākumus, kas saistīti ar reālām darbvietām un aktīviem
Mūsu modelis pieprasa reālu klātbūtni (darbvietas, ražotnes, pētniecības centri)

c) Top-up tax piemērošana:

Ja uzņēmums ietilpst Pillar Two tvērumā, mātes uzņēmuma valsts var piemērot "top-up" nodokli līdz 15%
Latvija negūs nodokļu ieņēmumus, bet šis risks attiecas tikai uz <5% mērķauditorijas

Pakāpeniskais iedrošinājuma mehānisms

Lai novērstu "grāb un skrien" riskus un nodrošinātu ilgtermiņa ieguldījumus, ieviešu nosacītu, pakāpenisku atlaižu sistēmu:

Fāzēta atlaižu piešķiršana

Periods	Nodokļa atlaide	Nosacījumi izpildei	Sankcijas neizpildei
1.–2. gads	50% no standarta likmes	- Minimums 10 jaunu darbvietu izveide- Investīcijas vismaz 500k€- Ikmēneša rādītāju iesūtīšana VID	Atlaides apturēšana; pārbaudes nodokļu maksājums
3.–5. gads	75–100% atlaide	- Darbvietu saglabāšana- Papildu investīcijas vismaz 200k€/gadā- Vismaz 30% ieņēmumu no eksporta	Pilna atlaides atmaksa ar 5% procentiem
Pēc 5. gada	Pāreja uz standarta likmi ar iespējamu R&D atskaitījumu (līdz 25%)	- Turpināta atbilstība nozares standartiem	Nav retrospektīvu sankciju

Juridiskās atbilstības matrica

ES prasība	Latvijas modeļa atbilstība	Pierādījumi
Nediskriminācija	Atlaides pieejamas visiem uzņēmumiem, kas atbilst objektīviem kritērijiem	Publiskos noteikumos definēti mērāmi rādītāji
Caurspīdība	Visi atbalsta saņēmēji publicēti atklātā reģistrā	Atbilstība Caurspīdības direktīvai 2016/943
Proporcionalitāte	Atbalsta apjoms nepārsniedz nepieciešamo tirgus kļūmes novēršanai	GBER intensitātes ierobežojumu ievērošana
Selektivitātes novēršana	Nav individuāli nolīgumi; horizontāla nozaru pieeja	Salīdzinājums ar Īriju (Apple case)
Kopējās intereses mērķis	Nacionālā drošība + demogrāfija + tehnoloģiskā suverenitāte	Atbilstība EK 2020 Green Deal, Digital Decade
Notificēšana (ja vajag)	Pasākumi < 15M€/uzņēmumam (GBER limits)	Automātiska atbrīvojuma režīma piemērošana

Nozaru atlases pamatojums (kopējās intereses kritērijs)

Nozare	Kāpēc prioritāte?	ES politikas saskaņotība
Pētniecība un inovācijas	Latvijas R&D izdevumi 0,7% no IKP (ES vidēji 2,2%) – kritiska atpalicība	Horizon Europe, Innovation Union
Eksporta orientēti uzņēmumi	Diversifikācija no krievijas tirgus; jaunu tirgu apgūšana	Single Market Integration
Aizsardzības rūpniecība	Ģeopolitiska drošība; NATO 2% IKP mērķis; autonomijas palielināšana	European Defence Fund, PESCO
Demogrāfija (ģimenes uzņēmumi)	Iedzīvotāju skaita kritums -1,1% gadā; darbspējas vecuma emigrācija	European Pillar of Social Rights

Salīdzinājums: Īrijas modelis un Latvijas modelis

Aspekts	Īrijas modelis	Latvijas modelis
Stratēģiskais mērķis	Piesaistīt ārvalstu korporācijas ar ļoti zemu nodokļu likmi	Radīt vietējo kapitālu un inovāciju caur mērķētām atlaidēm
Uzņēmumu veids	Lielās starptautiskās korporācijas (Apple, Google, Pfizer)	Vietējie uzņēmumi un augstas pievienotās vērtības investori
Nodokļu likme	12,5%, bet faktiski bieži zem 1%	Standarta likme, ar īslaicīgām (3–5 g.) pakāpeniskām atlaidēm noteiktām nozarēm
Atlaižu mehānisms	Individuāli nodokļu nolīgumi ("tax rulings")	Normatīvi definētas, ar skaidriem kritērijiem un caurspīdīgumu
ES juridiskais pamats	Neviens – sistemātiski pārkāpti valsts atbalsta noteikumi	GBER 651/2014 (25., 14., 21., 31., 36.–47. pants)
Monitorings	Nav sistēmisks; "melnās kastes" nolīgumi	Ceturkšņa ziņojumi, gada audits, publisks reģistrs
Fiskālā ietekme	Atkarība no dažu uzņēmumu ienākumiem; nestabils budžets	Plaša nodokļu bāze, diversificēts ieņēmumu avots, pakāpeniska kompensācija
Ieguldījumu veids	Grāmatvediskas filiāles un IP pārvietošana	Reālas investīcijas, ražošana, pētniecība, aizsardzības un zinātnes sektori
Substance prasības	Minimālas vai neeksistē	Obligātas: min. 10 darbvietas, reāla ražotne/biroji, 30% eksports
ES regulējuma atbilstība	Vairākkārt pārkāpta valsts atbalsta un konkurences politika (Apple lieta SA.38373)	Pilna saskaņa ar ES konkurences un valsts palīdzības regulējumu; GBER atbilstība
OECD Pillar Two	Konflikts ar 15% minimumu lielām grupām	Atbilstība: vairums uzņēmumu <750M€; substance-based exclusion
Ilgtspēja	Mākslīga izaugsme ("leprekonu ekonomika"); IKP +26% bez reālas vērtības	Ilgtermiņa strukturālā izaugsme un nacionālā kapacitāte; mērāmi KPI
Starptautiskā reputācija	Nodokļu paradīzes un agresīvas nodokļu plānošanas tēls	Atbildīgas fiskālās un attīstības valsts tēls
Izejas stratēģija	Nav – beztermiņa sistēma	Automātiska programmas beigšana pēc 7 gadiem
Risku pārvaldība	Nav strukturēta pieeja	Budžeta griesti, avārijas apturēšanas mehānisms

Secinājums

Es piedāvāju nodokļu elastību nevis kā pastāvīgu konkurences instrumentu, bet kā pārejas mehānismu ekonomikas pārstrukturēšanai.

Trīs galvenās atšķirības no Īrijas:

Juridiskā robustums: Pilnīga atbilstība GBER, Pillar Two un ES valsts atbalsta regulējumam
Fiskālā atbildība: Pakāpeniska kompensācija, risku mazināšana, skaidri budžeta griesti
Strukturālā transformācija: Mērķis nav nodokļu ieņēmumi, bet kapacitātes veidošana nozarēs, kurās Latvija var būt konkurētspējīga

Tādējādi mēs neatkārtosim Īrijas "nodokļu paradīzes" pieeju, bet izmantosim fiskālos stimulus, lai paātrinātu inovāciju, kapitāla pieejamību un zināšanu eksportu, saglabājot pilnīgu saskaņu ar ES konkurences un valsts atbalsta regulējumu.

Tomēr, lai nebūtu pārsteigumu, būtu vajadzīga iepriekšēja konsultācija ar EK.

1.2. Valsts pārvaldes reforma — digitāla un caurspīdīga valsts

Bieži pārmet, ka vērienīgam reformām mums nav speciālistu. Bet gandrīz visām valstīm, kuras veica lielās reformas, to sākumā speciālistu pietrūka. Piemēram:

Singapūra

1965. gadā neatkarības brīdī – nebija ne universitāšu sistēmas, ne industrijas, ne ekspertu.
Reformu kodols bija maza, bet ļoti disciplinēta valsts ierēdniecība, kuru Li Guaņjao mērķtiecīgi veidoja pēc Lielbritānijas un Japānas civilās pārvaldes parauga.
Viņi importēja zināšanas – piesaistīja britu, japāņu, holandiešu un vēlāk – Pasaules Bankas un UNDP ekspertus, kas palīdzēja strukturēt institūcijas.
Izšķiroši: viņi ātri izaudzināja savus cilvēkus, nosūtot simtiem jauniešu studēt uz Kembridžu, Oksfordu, Harvardu, Tokiju utt.
Valsts pārvalde kļuva tehnokrātiska un meritokrātiska – t.i., ierēdņu algas konkurēja ar privāto sektoru.

Dienvidkoreja

1960. gados valsts bija ļoti nabadzīga (cilvēki mira nost no bada uz ielām), analfabētisma līmenis augsts.
Reformu īstenotāji bija militārie inženieri un jauni ekonomisti, kurus Paks Čonhi savāca no universitātēm un armijas struktūrām.
Viņi paņēma Japānas industriālo plānošanas modeli un pielāgoja to Korejai, piesaistot ASV un Japānas ekonomiskos konsultantus.
“Speciālisti” izveidojās praksē – Ekonomiskās plānošanas padome (EPB) apvienoja jaunos ekonomistus ar valdības spēku, un tie kļuva par valsts attīstības arhitektiem.

Īrija

1950.–1960. gados bija stagnācija un masveida emigrācija.
Reformas sāka neliels amatpersonu loks Finanšu un Rūpniecības ministrijās, sadarbojoties ar OECD un ES ekspertiem.
Viņi mācījās no Francijas plānošanas pieredzes un Singapūras industriālās politikas.
Būtisks lēciens notika, kad piesaistīja ārvalstu investīciju aģentūru (IDA) un izglītības reformu ar fokusu uz STEM.
Speciālisti “radās” kopā ar reformām — valsts pati kļuva par laboratoriju.

Taivāna

Pēc 1949. gada, kad nacionālisti zaudēja karu, uz salu pārcēlās militārā un civilā elite ar daudziem izglītotiem ķīniešu inženieriem.
Pirmo industriālo politiku veidoja amerikāņu padomnieki (USAID) un vēlāk japāņu ekonomisti.
Valsts izveidoja “Industrial Technology Research Institute (ITRI)”, kas kļuva par vietējo ekspertu audzētavu.
Reformu īstenotāji bija tehnokrāti, militāristi un ārvalstu konsultanti, nevis klasiskie politiķi.

Kopsavilkums

Valsts	Sākotnējie speciālisti	Kas īstenoja reformas	Galvenais zināšanu avots
Singapūra	Nebija	Li Guaņjao komanda, britu un japāņu konsultanti	Apmācības ārzemēs, importētas sistēmas
Dienvidkoreja	Daži inženieri un armijas ekonomisti	Ekonomiskās plānošanas padome	Japāna, ASV, prakse
Īrija	Daži ierēdņi, nav industrijas ekspertu	Finanšu ministrija + OECD/ES	Rietumeiropas paraugi
Taivāna	Militāri tehnokrāti	ITRI + ASV padomnieki	USAID, Japāna, vēlāk pašu zinātnieki

Secinājums - Latvijai šobrīd nevajag gaidīt “ideālus speciālistus” pirms reformām — tie radīsies reformu gaitā, ja:

Ir skaidra politiska griba un fokuss (piemēram, digitalizācija, eksports, inovācijas).
Ir centrāls koordinējošs kodols (piem., maza tehnokrātu vienība ar reālām pilnvarām).
Tiek piesaistītas ārvalstu zināšanas un valsts maksā konkurētspējīgas algas par rezultātu.
Ir sistēmiska mācīšanās un kļūdu analīze, nevis politiska “vainīgo meklēšana”, konkurentu norakšana, gumijas vilkšana un problēmas aizmuldēšana.

Konkrētās lietas, kas tiks izdarītas. Reforma paredz, ka cilvēkam vairs nav jāraksta iesniegumi un jāgaida atbildes, ja valsts pati jau zina visu nepieciešamo. Sistēma automātiski pārbauda nosacījumus un izdod lēmumu, pamatojoties uz datiem. Pakalpojums “atrod” cilvēku, kad iestājas noteikta dzīves situācija (piem., Somijas Aurora projekts).

Galvenie posmi:

Sagatavošana (2026–2027): tiek pieņemts likums par digitālo pārvaldi, izveidota Vienotās valsts administrācijas (UVA) padome, ieviests “nulles budžets”.
Strukturālās pārmaiņas (2028–2029): apvieno iestāžu atbalsta funkcijas reģionālajos koplietošanas centros; ievieš e-lēmumus un publisku tēriņu datubāzi.

Pilna digitalizācija (2029–2030): mākslīgais intelekts analizē budžetu un palīdz ierēdņiem sagatavot dokumentus. Pārvaldība kā Platforma (G-aa-P) – piedāvājam savu platformu kā risinājumu citu valstu valsts pārvaldes optimizācijai. Rezultāts: līdz 2030. gadam administratīvās izmaksas samazinās par 20–25%, ietaupot 8-10 mlrd. eiro 10 gados.

Viedie dokumenti — kā likumus pārvērst automātiskos lēmumos

Viedie dokumenti ir jauna tiesību un pārvaldes forma, kur normatīvie akti un līgumi tiek veidoti datoram saprotamā formātā, kas ļauj lēmumus izpildīt automātiski, tiklīdz izpildās noteiktie nosacījumi.

Digitālās Pārvaldes Enkurs: Universālais MI asistents ierēdnim un iedzīvotājam

Valsts pārvaldes digitalizācijas pamatā tiek izveidots universāls mākslīgā intelekta asistents, kas palīdz gan ierēdņiem, gan iedzīvotājiem.

Asistents paskaidro situāciju, atbild uz jautājumiem, sagatavo lēmumu projektus, iesniegumus, atbildes un pamatojumus. Tas izmanto kopīgu datu vidi un normatīvo aktu bāzi, nodrošinot vienotu interpretāciju un ievērojamu administratīvā laika ietaupījumu.

Katrs pārvaldes līmenis iegūst personalizētu MI palīgu, kas palīdz:

· sagatavot dokumentus un pamatojumus;

· pārbaudīt atbilstību likumiem un iepriekšējiem precedentu lēmumiem;

· nodrošināt automātisku valodas tulkojumu un izskaidrojumu iedzīvotājiem.

Sistēma balstās uz trim līmeņiem:

Līmenis	Nosaukums	Funkcija
1.	Normatīvie akti (viedie noteikumi)	Likumi un MK noteikumi strukturētā, mašīnlasāmā formā (“ja – tad” loģika).
2.	Administratīvie akti	Valsts un pašvaldību lēmumi (pabalsti, būvatļauja, uzņēmuma reģistrācija), kas ģenerējas automātiski, ja dati atbilst nosacījumiem.
3.	Viedie līgumi	Elektroniski līgumi starp valsti, uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kas izpildās automātiski pēc nosacījumu iestāšanās.
4.	Universālais MI asistents ierēdnim un iedzīvotājam	Paskaidro situāciju, atbild uz jautājumiem, sagatavo
5.	Sistēmu digitālais dvīnis	Satiksmes regulēšana un optimizācija lielajās pilsētās, prognozes par intervences/regulējuma ietekmi u.c.

Kā tas darbojas praksē

normatīvais akts nosaka nosacījumu (piem., ienākumi < 500 € → tiesības uz pabalstu);
administratīvais akts tiek ģenerēts automātiski pēc datu pārbaudes VID un VSAA;
viedais līgums izpilda maksājumu vai piešķir tiesības, kad nosacījums izpildīts. Rezultāts: cilvēkam vairs nav jāraksta iesniegums; sistēma pati pārbauda un pieņem lēmumu.

Ieguvumi

lēmumi sekundēs, nevis nedēļās (ieskaitot tiesvedības);
mazāk kļūdu un korupcijas riska;
caurspīdīgi publiskie tēriņi;
iedzīvotāji un uzņēmumi ietaupa laiku un izmaksas.

Starptautiskā pieredze

Igaunija — “Once Only Principle”; Dānija — viedie līgumi sociālajā un būvniecībā; Somija/Nīderlande — normatīvi XML/RDF formātos. Latvija ievieš pakāpeniski līdz 2029. gadam, sākot ar iepirkumiem, pabalstiem un būvatļaujām.

Kontrole pēc rezultātiem un izmaksu efektivitātes, nevis formalitātēm

Pašreizējā situācija

Lielākā daļa kontroles mehānismu fokusējas uz formālo atbilstību – vai ir pareizi aizpildītas veidlapas, vai iepirkuma dokumenti noformēti, nevis uz reālu saimniecisko efektu.
Finanšu atskaites tiek vērtētas bez salīdzinājuma starp iestādēm, tādēļ nav redzams, kurš tērē efektīvāk.

Jaunā pieeja: “Kontrole pēc izlietotā, nevis pēc papīriem”

a) Vienotie salīdzināmie rādītāji

Piem. katru pašvaldību vērtē pēc izmaksu vienībām, nevis absolūtiem cipariem:

izmaksas uz vienu iedzīvotāju (kopā un pa nozarēm);
izmaksas uz vienu izglītojamo;
ceļu uzturēšanas izmaksas uz kilometru;
ūdens un kanalizācijas tarifi;
projektu atdeve;
pārvaldes izmaksas uz vienu iedzīvotāju.

Šie rādītāji tiktu apkopoti vienotā publiskā Pašvaldību efektivitātes datu panelī (reāllaika salīdzinājumi).

b) Automatizēta datu analīze

Datu ieguve tieši no Valsts kases, CSP un VID – automātiski, bez manuālām atskaitēm.
MI/analītikas rīki automātiski izceļ anomālijas (piemēram, pašvaldība, kas tērē 3× vairāk par vidējo uz vienu skolēnu vai ceļa km). Būtiskas novirzes ir pamats, lai pārbaudītu detalizētāk.

c) Kvalitātes audits, nevis papīra audits

Tiek veidota “attīstības audita” sistēma: vērtē, ko projekts devis (darba vietas, iedzīvotāju pieaugums, nodokļu bāze), nevis vai katrs rēķins bija pareizi noformēts.
Mazākiem projektiem – pašvērtējums ar publisku rezultātu, lielākiem – neatkarīgs audits pēc vienotiem KPI.

Sagaidāmie ieguvumi

Samazinās administratīvais slogs un “papīru ražošana”.
Pieaug reāla efektivitāte – iestādes pašas meklē labākos risinājumus.
Sabiedrībai un valdībai kļūst redzams, kur tiek tērēts gudri un kur – neefektīvi.
Rada pamatu veiktspējas reitingam – katru gadu publiski redzams, kuras pašvaldības strādā visefektīvāk.

Skolotāja–mācekļa princips valsts pārvaldē

Ideja: daļai amatu veidot pārejas modeli, lai zināšanas nepazūd, kad darbinieks aiziet.
Kā tas strādā:

Vienu brīdi amatu dala divi cilvēki – viens pieredzējušais (“skolotājs”) un viens jaunais (“māceklis”).
Darba laikā notiek zināšanu nodošana (praktiski uzdevumi, ne tikai dokumenti).
Pēc noteikta perioda (6–12 mēneši) māceklis pilnībā pārņem amatu.

Papildvariants: māceklis sākotnēji var būt lētāks, ar iespēju augt līdz pilnai algai, kad apgūta visa funkcija.
Efekts:

Samazinās zināšanu zuduma risks.
Ātrāka iestrāde jaunajiem darbiniekiem.
Mazāk kļūdu un lielāka atbildības sajūta, jo ir mentors.

Daļa specialitāšu mācekļa status var ilgt krietni ilgāk. Piem. ģimenes ārsts gadiem strādā ar jauno speciālistu, kas lēnām pārņem praksi un pacientus. Policijas iecirkņa inspektors, kurš vairāku gadu garumā gatavo sev maiņu. Jaunais inspektors iepazīst rajonu un gatavojas pārņemt amatu.

Pašvaldībām fokusēties uz infrastruktūru uzņēmumiem (pieslēgumi, industriālie parki, sociālā infrastruktūra izaugsmes vietās, sākotnēji arī mājokļu pieejamība daļai darbinieku), paralēli piedaloties efektivitātes pasākumos. Attiecīgi izlīdzināšanas fonds pamatā būs paredzēts investīcijām, nevis patēriņam. Tātad pārdalām nevis patēriņu, bet investīcijas.

Vēl veicamie darbi valsts pārvaldē:

Civildienesta ierēdņu amatos pieņemt ārvalstniekus ar reformu pieredzi.
Atļaujas 30 dienās (būvniecība/enerģētika/rūpniecība) — “klusais apstiprinājums” (ar izņēmumiem), viens logs, digitāla projektēšana. Lielprojektiem (>200 milj. € investīcijas, >500 darba vietu) visi saskaņotāji iesaistās jau plānošanā. (Somija “One-stop shop”, Igaunija “Quick permit track”, Singapūra “CORENET X”.)
Vadības kvalitāte: obligāti lean/TOC/TPM ekselences centri; valsts līdzfinansē sertifikāciju un “roll-out”.
E-valsts 2.0 — MI un datu analītikas pilna integrācija, procesu automatizācija.
Viedi (mašīnlasāmi) normatīvie akti, administratīvie akti un līgumi, t.sk. budžets un plānošanas dokumenti, universāls MI asistents. Sesto darba dienu valsts pārvalde pamatā izmanto produktivitātes celšanai (MI rīku apmācība u.c.); ja produktivitāte +20%, pāreja atpakaļ uz 5 dienām; piemaksas līdz 50% no ietaupījuma.
Samazināt individuālās (“ad hoc”) sabiedriskās apspriešanas projektu līmenī — visas būtiskās vides, estētikas un sabiedrības līdzdalības prasības jāparedz teritorijas un detālplānojumos. Ja konkrētais objekts pilnībā atbilst šiem noteikumiem, to var realizēt bez papildu pētījumiem vai atkārtotas apspriešanas. Šī pieeja atbilst ES “digital planning” un “one-stop permitting” principiem (piem., Somijas un Dānijas modeļiem), kur sabiedrības līdzdalība notiek stratēģiskajā posmā, bet tālākie lēmumi ir automatizēti, ja tie atbilst noteiktajiem teritorijas parametriem.

· Valsts iestāžu budžeta pārnešanas mehānisms. Iestādei ir tiesība pārnest neiztērētos līdzekļus uz nākamo budžeta gadu. Šie līdzekļi var tikt izmantoti tam pašam mērķim, kam sākotnēji tika paredzēti. Sagaidāmais efekts: Pirmajos 3 gados: 5–7% mazāki gada beigu izdevumi (“decembra tērēšana” samazinās). 5 gados: produktivitāte +10–15% bez jauna finansējuma. 10 gados: strukturāls ietaupījums ~1% no valsts budžeta (kas var tikt novirzīts investīcijām vai atalgojumam pēc KPI).

Budžets neparedzētiem gadījumiem līdz 1% no tēriņiem ne tikai valdības, bet arī ministriju un atsevišķo iestāžu līmenī. Tas palielinās elastību.
Mehānisms, kas ļauj pašvaldībām piedalīties investīciju projektos ar līdzfinansējumu un saņemt daļu no kapitāla pieauguma (Somijas “municipal investment companies”, Vācijas “Stadtwerke” holdingi, Norvēģijas pašvaldību enerģētikas kopuzņēmumi).
Ministriju noteikumi kā ārējie normatīvie akti ar Saeimas vai MK pilnvarojumu un publikāciju Latvijas Vēstnesī. Kā Vācijā, Francijā, Somijā, Izraēlā, Singapūrā, ASV. Lēmumiem jābūt pieņemtiem ātri un tuvāk problēmas avotam, nevis augšējie varas līmeni jānokrāmē ar tehniskajiem jautājumiem. Piem. nav vajadzības MK līmenī lemt par pieļaujamo putekļu daudzumu būvmateriālos. MK sēdēs skatāmo lietus skaits varētu samazināties par 30%.
Pieņemt Komerctiesību reformu, atļaujot angļu valodu kā oficiālu līgumu un tiesvedības valodu starptautiskos komercstrīdos.
Centralizēt apkalpojošās funkcijas valsts pārvaldē (grāmatvedība, lietvedība, IT, nekustamo īpašumu pārvaldīšana, autoparks, auditi u.c.).
Valsts nepieciešamības gadījumā piedalīsies kā viens no partneriem pašvaldības PPP projektos.

Ja nepieciešams ietaupīt vairāk un ātrāk – mazinām jau esošos publiskos tēriņus, kas nav kritiski valsts attīstībai: nedarām, neregulējam, neuzraugām, nedotējam. Piemēram:

Atļaujam privātmāju un saimniecības ēku būvniecību uz savas zemes līdz noteiktai platībai (piemēram, 120–150 m²) ar vienkāršotu saskaņošanas procedūru, kas ietilpst uz vienas A4 lapas (bet pamatā veids ir elektronisks). Arī kopumā būvniecība Latvijā ir par 20% dārgāka nekā valstīs ar salīdzinoši līdzīgiem ienākumiem tieši dēļ sarežģīta regulējuma.
Jauniem auto līdz 5 gadiem, ja nemainās īpašnieks, tehnisko apskati veic privātā servisā un serviss apliecina atbilstību ceļu satiksmes prasībām.
Daļu atļauju aizstājam ar deklarēšanu un “klusēšanas – piekrišanas” principu. Ja iestāde neko neatbild noteiktā laikā, tad iebildumu nav.
Neuzraugām koku apkārtmēru cērtamiem kokiem privātajos mežos – lai īpašnieki paši lemj kad cirst (Zviedrijā un Somijā šādu prasību nav).
Nenosakām MK līmenī teātru biļešu cenas.
Nedotēt galēji kreisās “gatavināšanas”, “stambulēšanas”, “migrantu kontrabandistu labsajūtas pētīšanas” NVO, medijus un līdzīgas barotavas valsts pārvaldē. Lai šie “sabiedriskie aktīvisti” darbojās sabiedriskā kārtā vai no ziedojumiem.
Pašvaldībām jāaiziet no privāto mājokļu apsaimniekošanas tirgus. Latvija ir viena no retajām valstīm Pasaulē kur kaut ko tādu dara. Pieļaujams mazajos miestos, kur atsevišķi apsaimniekotāji nav racionāli, bet ne novadu centros.

Lai padarītu birokrātiju efektīvāku un veicinātu inovācijas valsts pārvaldē, jāievieš “smilškastes” jeb eksperimentālās zonas. Tajās darbinieki varētu testēt jaunas pieejas, risinājumus un procesus bez bailēm no sodīšanas par neveiksmēm. Finansējums šīm iniciatīvām jānodrošina no speciāla inovāciju fonda. Panākumu gadījumā — prēmija vai paaugstinājums, neveiksmju gadījumā — konstruktīva analīze, nevis sankcijas. Arī slikts rezultāts ir rezultāts, jo tas palīdz saprast, kas nedarbojas.

Starptautiskā pieredze ar “smilškastēm” valsts pārvaldē

1) Apvienotā Karaliste – Government Digital Service (GDS) un Policy Lab

UK bija pirmā, kas ieviesa “policy sandbox” principu jau 2014. gadā.
Ierēdņiem tiek dotas 3–6 mēnešu programmas, kur drīkst eksperimentēt ar datu izmantošanu, pakalpojumu dizainu un algoritmu ieviešanu bez sankcijām par neveiksmi.
GDS nodrošina finansējumu, mentoringu un “fail fast, learn fast” pieeju.
Rezultāts — radīti desmitiem jaunu digitālu pakalpojumu, piemēram, “gov.uk/pay” un “gov.uk/notify”.

Mācība: mazām, neatkarīgām komandām ar eksperimentu budžetu ir būtiski lielāka inovāciju atdeve nekā hierarhiski vadītiem projektiem.

2) Dānija – MindLab un Digitaliseringsstyrelsen

MindLab (dib. 2002, līdz 2018 gad.) bija kopīga platforma trīs ministrijām, kas testēja jaunus pakalpojumu prototipus kopā ar iedzīvotājiem.
Katrs eksperiments tika izvērtēts pēc mācību vērtības, nevis tikai rezultāta.

Mācība: svarīga ir kultūra, kas akceptē eksperimentus, nevis tikai formāla struktūra. smilškaste var mainīt ierēdņu mentalitāti no “izpildes” uz “risinājumu meklēšanu”.

Rezultāts:

Kopš 2002. gada vairāk nekā 150 valsts pakalpojumi tika pārveidoti, izmantojot dizaina domāšanas un eksperimentēšanas metodes.
Vienā no pirmajiem projektiem, optimizējot būvniecības atļauju procesu, dokuments tika samazināts no 12 uz 2 lapām, un apstrādes laiks — no 6 nedēļām uz 10 dienām.
80% ierēdņu, kas piedalījās projektos, atzina, ka kļuvuši “atvērtāki eksperimentiem un sadarbībai ar sabiedrību”.

3) Somija – Demos Helsinki un “Experimental Finland”

Somijā smilškastes kļuva par valsts politiku: 2016. gadā valdība izveidoja “Experimental Finland Office”.
Katram ministram tika dota iespēja iesniegt ideju pilotprojektam ar mazu budžetu, kuru izvērtēja pēc mācību potenciāla.
Iedzīvotāji varēja balsot par eksperimentiem caur tiešsaistes platformu.

Mācība: sabiedrības iesaiste un caurspīdīgums būtiski palielina uzticību valsts inovācijām. Pat nelieli eksperimenti rada ilgtermiņa efektu kultūrā un uztverē.

Rezultāts:

“Participatory budgeting” eksperiments pašvaldībās pierādīja, ka iedzīvotāju līdzdalība lēmumos palielina uzticību pašvaldībai par 25% (aptauju dati).
Eksperimentā ar darba laika elastīgumu valsts sektorā tika samazināti kavējumi un slimības lapas par 18%.
Eksperimentu analīze kļuva par oficiālu valdības rīku: katrs jauns likumprojekts tiek vērtēts pēc “eksperimentēšanas potenciāla”.

4) Singapūra – GovTech Sandbox

Singapūras valsts IT aģentūra (GovTech) piedāvā drošu vidi, kur ierēdņi var izmēģināt jaunas tehnoloģijas — MI, blokķēdes, datu apstrādi — reālos apstākļos ar ierobežotu ietekmi.
Projektiem tiek dots “fail-safe” periods — tie tiek vērtēti tikai pēc mācību rezultātiem, nevis KPI.

Mācība: inovāciju budžeti un juridiskie izņēmumi ir nepieciešami, lai testētu arī regulējuma robežās esošus risinājumus. Eksperimentēšana samazina birokrātisko inerci un ļauj ātrāk ieviest digitālos risinājumus ar zemāku risku.

Rezultāts:

Ieviešot “test–learn–scale” pieeju, vairāk nekā 400 digitālie pakalpojumi tika izveidoti vai uzlaboti ar izmaksu samazinājumu par ap 20–40%.
Piemēram, pabalstu pieprasīšanas digitālā platforma (Universal Credit) tika saīsināta no 6 nedēļām uz 48 stundām, pēc pilotprojekta panākumiem “sandbox” vidē.
Policy Lab eksperimenti ar vizuālās domāšanas metodēm palīdzēja samazināt dokumentu izstrādes laiku par 30% vairākās ministrijās.

5) Kanāda – Impact Canada Initiative

Federālā valdība finansē eksperimentu programmas sabiedrības problēmu risināšanai (piemēram, bezpajumtniecības mazināšana, klimata pielāgošanās).
Katrā projektā ir “apmācību partneris” — pētnieku komanda, kas analizē iegūtos rezultātus neatkarīgi.

Mācība: pētniecības integrācija ļauj sistemātiski mērīt, ko konkrētais eksperiments ir devis. Eksperimentēšana rada pierādījumos balstītu politiku, samazinot ideoloģisku vai subjektīvu lēmumu risku.

Rezultāts:

Programmas laikā uzsākti vairāk nekā 70 eksperimenti, no kuriem 1/3 ieviesti pastāvīgi.
Piemēram, energoefektivitātes pilotprojektā mājsaimniecībām, kas piedalījās “nudging” eksperimentā, elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 8%, bez jebkādām subsīdijām.
Iniciatīva radīja jaunu uz datiem balstītas politikas kultūru — katrs eksperiments tiek publicēts ar rezultātiem un izmaksām.

Arī kopumā jāpieļauj, ka kļūdas notiek. Svarīgi laicīgi tās atzīt un labot, nevis dzelžaini pie tām turēties kā valsts pārvaldē šobrīd pieņemts.

Kopumā daudz ietaupītās naudas aizies birokrātijas efektivizēšanai, bet paliks
1,39 mlrd. gadā (10 gadu laikā no reformu uzsākšanas brīža) ko pilnībā nosegt ikgadējos demogrāfijas, zinātnes un aizsardzības tēriņu palielinājumu.

Ja naudas pietrūkst – agresīvāk griežam mazāk nozīmīgās valsts funkcijas, pagarinām vajadzīgo mērķu sasniegšanu – piem. zinātnes finansējumu 6% apmērā sasniedzam nevis 2035., bet 2040. gadā.

Ja kāds ierēdnis pārāk daudz stāstīs kāpēc šo vai to nevar, tad viņš jānomaina ar to, kurš atradīs veidu kā to panākt!

Skaidrojums par IKT projektiem

Problēma: IKT iepirkumi Latvijā

Pašreizējais modelis:

Valsts pasūta “sistēmu” ar iepriekš definētām prasībām un tehnisko specifikāciju. Sistēma noveco jau brīdī, kad tā tikko gatava.
Rezultātā tiek piegādāts produkts, kas atbilst dokumentācijai, bet ne risina problēmu.
Trūkst atbildības par reālu rezultātu, t. i., uzlabotu procesu vai izmaksu samazinājumu.
Iepirkuma procedūras kavē inovāciju, jo priekšrocības ir tiem, kas labi raksta piedāvājumus, nevis tiem, kas var piegādāt efektīvus risinājumus.

Piedāvātais risinājums: “Biznesa procesa iepirkums”

Galvenais princips

Neiepērkam IT sistēmu, bet rezultātu. Tiek pasūtīts jauns process ar mērķa rādītājiem (KPI), kur sistēma ir tikai viens no instrumentiem.

Kā tas darbotos

Definē problēmu, nevis risinājumu

Piemēram: “Mums ir nepieciešams būtiski samazināt būvniecības saskaņošanas laiku no 90 dienām uz 30 dienām.”

Privātais sektors iesniedz priekšlikumu (piem. SAP var piedāvāt jau gatavu risinājumu, kas citās valstīs strādā)

Apraksta, kāds būtu jaunais process, kā to mērīt un kādu tehnoloģiju izmantot.
Piedāvā KPI – piemēram:

Izmaksu samazinājums par 30%
Vidējais saskaņošanas laiks < 30 dienas
Klientu apmierinātība > 85%

Līgums par rezultātu, nevis par darbībām

Uzvarētājs kopā ar valsti:

izstrādā jauno procesu un normatīvos aktus,
izveido sistēmu kā atbalsta mehānismu,
apmāca darbiniekus.

Samaksa: daļēji fiksēta, daļēji atkarīga no KPI sasniegšanas (t. s. “pay for performance” modelis).

Priekšrocības

Motivē piegādāt reālu vērtību, nevis tikai atskaites un kodu.
Samazina birokrātiju, jo tehniskā specifikācija kļūst elastīgāka.
Veicina inovācijas, jo ļauj tirgum piedāvāt labākos risinājumus.
Sniedz mērogojamus rezultātus, ko var atkārtot citās nozarēs.

Starptautiskie piemēri

Dānija: Digital Innovation Partnership – valdība pasūta “efektivitātes uzlabojumu” ar KPI, nevis sistēmu.
Igaunija: “Procurement of solutions” modelis – tiek pasūtīts mērķis, piemēram, “samazināt iedzīvotāju laiku valsts pakalpojumu saņemšanai”.
Apvienotā Karaliste: “G-Cloud and Outcome-based Procurement Frameworks” – valsts iestādes iepērk rezultātu, nevis tehnoloģiju.

Secinājums

Lai Latvijā būtu moderni, elastīgi un efektīvi IT iepirkumi, jāmaina paradigmas: no tehnoloģiju iepirkuma uz procesu iepirkumu, no specifikācijām uz KPI, no līguma par darbu uz līgumu par rezultātu.

Šī pieeja ļautu beidzot radīt normālas, reāli strādājošas sistēmas, kas uzlabo cilvēku un uzņēmumu pieredzi ar valsti. Veiksmīgie projekti valsts pārvaldē kļūst par eksporta preci – piedāvājam citām valstīm kā ieviešamu sistēmu vai vispār kā servisu.

1.3. Zinātne un inovācijas — no pētniecības līdz izaugsmei

Mērķis: Zinātne kļūst par galveno IKP pieauguma dzinuli. Kopējais (publiskais + privātais) ieguldījums sasniegs 6% no IKP 10 gadu laikā: privātais sektors 30%, valsts 70% (40% ES fondi, 30% - budžets). Ietekme vērtēta varbūtību un sagaidāmās atdeves griezumā.

Stratēģiskais portfelis (sadalījums no 6% IKP) piedāvātais sadalījums. Es negarantēju, ka būs tieši tā, tas ir dziļākas izpētes vērts, kad nonāks tuvāk realizācijai.

Virziens	Portfeļa daļa	Piezīme
MI, automatizācija un produktivitāte	20%	Plaša ietekme visās nozarēs; tūlītēja adopcija
Enerģijas uzkrāšana (baterijas), jaudas elektronika	15%	Elektroenerģijas izmaksu kritums, tīkla balansēšana
Materiālzinātne un kompozīti, nanotehnoloģijas	12%	Vieglāki/izturīgāki materiāli eksportam
Biotehnoloģijas, ģenētika, programmējamā bioloģija un medtech	10%	TFP uzlabojums, bioekonomika
Kvantu tehnoloģijas un fotonika	10%	Drošība, sensorika; ilgāks briedums
Pusvadītāji, iepakošana (advanced packaging), dizains	8%	Nišas mezgli, silicon photonics
Aizsardzības duālie R&D projekti	10%	Civilā atdeve (sakari, robotika, materiāli)
Robotika, droni, autonomija, DSI	5%	Ražošana, loģistika, agro
Agrotehnoloģijas un pārtikas inovācijas	5%	Ražīgums, klimata noturība
Kosmoss/EO, navigācija	3%	Datu produkti, precīzā lauksaimniecība
Citi (atvērtās inovācijas, spin-off fondi)	2%	Ātra reakcija

Atklājumi ar lielāko IKP potenciālu (varbūtības un ietekme)

Joma	P(5 gadi)	P(10)	P(20)	Max ΔIKP p.p./gadā (nobriedusi)	Rampa (gadi)	EV ΔIKP 2035	EV ΔIKP 2045
MI + automatizācija	60%	85%	95%	+1,5–2,0	3–6	+0,8	+1,3
Enerģijas uzkrāšana, jaudas elektronika	40%	70%	90%	+0,7–0,9	4–7	+0,25	+0,50
Materiāli/kompozīti	30%	60%	85%	+0,5–0,7	4–8	+0,20	+0,45
Biotehnoloģijas/medtech	35%	65%	85%	+0,5–0,7	5–8	+0,20	+0,40
Robotika, droni, autonomija	45%	70%	90%	+0,4–0,6	3–6	+0,18	+0,35
Fotonika (t.sk. silicon photonics)	40%	70%	90%	+0,3–0,5	4–7	+0,12	+0,30
Pusvadītāji, advanced packaging	35%	65%	85%	+0,3–0,5	4–7	+0,12	+0,30
Agrotehnoloģijas	35%	60%	80%	+0,2–0,4	3–6	+0,08	+0,20
Kosmoss/EO	30%	55%	80%	+0,15–0,25	3–6	+0,06	+0,15
Uzlabota kodola enerģija (SMR u.c.)	20%	50%	75%	+0,3–0,5	6–10	+0,10	+0,30
Kvantu skaitļošana/sensori	15%	35%	60%	+0,2–0,4	7–12	+0,04	+0,18

Neapstrādāto EV summu dod aptuveni +2,1 p.p. (2035) un +4,4 p.p. (2045). Lai izvairītos no pārklājumu dubultskaitīšanas (piem., MI + robotika + materiāli vienā ražošanas ķēdē), pielietots konservatīvs korekcijas koeficients 0,6–0,7.

Koriģētā portfeļa EV: +1,3–1,5 p.p. (2035) un +2,6–3,1 p.p. (2045) pie potenciālā IKP pieauguma.

Interpretācija: pie bāzes izaugsmes ~3% gadā, zinātnes portfelis var pacelt potenciālo izaugsmi līdz ~4,3–4,5% (2035) un ~5,6–6,1% (2045), ja tiek saglabāts 6% IKP ieguldījums un PPP disciplīna.

Ieviešanas mehānisms un sasaiste ar industriju

Kā absorbēt lielu finansējuma pieaugumu īsā laikā

Primārais virziens naudas sadalei – uzrunāt augsto tehnoloģiju uzņēmumus Latvijā ar piedāvājumu finansēt pētījumus, kas nepieciešami šo uzņēmumu straujākai izaugsmei.
Nākošajā posmā apzināt valsts iestāžu vajadzības pēc pētījumiem.
Treškārt iegādāties iekārtas, kas var būtu izmantojamas gan zinātnes mērķiem, gan biznesam (t.i. var pārdot pakalpojumus), piem. augstas veiktspējas datori, lielie disku masīvi, spektrometri, sekvencētāji, elektronu mikroskopi, rūpnieciskie datortomogrāfi, metāla 3D printeri, gaisa/jūras/kosmosa novērošanas sensori. Kā noteikt? 20–30 mērķintervijas (ražošana, pārtika, biotech, elektronika) ar konkrētiem pielietošanas scenārijiem un budžetiem. Lielā koncepcija koncepcija: “Multidatu apstrādes klāsteris”, kur apvienojam ļoti dažādus sensorus, datu uzglabāšanas un apstrādes jaudas. Pakalpojumi biznesam: “Compute-as-a-Service” — pārdod HPC jaudu un MI modeļu treniņus.“Analytics-as-a-Service” — pārdod gala rezultātus, nevis datus.“Data Marketplace” — licencē sensordatus (piem., meteoroloģija, satelīti).“API subscription” — trešo pušu integrācija (startupi, universitātes). Papildu biznesi: Konsultācijas un “custom pipelines” (ģeodatu apvienošana, datu tīrīšana). Partnerības ar universitātēm un industriju (joint R&D). Publiskā finansējuma piesaiste (ES Horizon Europe, Copernicus, EuroHPC). Komerciālo pielietojumu piemēri: precīza lauksaimniecība, ražošana, autonomās sistēmas, drošība u.c. Ja sistēma tiek pareizi organizēta, tad atmaksāsies un nesīs peļņu.
PPP un mission-oriented programmas; 3–5 “misijas” katrā virzienā ar TTRL ceļakarti, KPI un budžeta “vārtu” pārbaudi ik 12 mēn.
Tehnoloģiju pārneses fonds (spin-off, licencēšana): mērķis ≥ 0,8 € privātā līdzfinansējuma par 1 € publiskā līdz 2029., ≥1,0 € no 2031.
Valsts pasūtījuma inkubācija (duālie projekti) — pirmais tirgus (reference customer).
Talantu programma (dubultgrādi; 500–700 stipendiju gadā; 1–2 gadi dienestā NBS/valsts R&D).
Platforma zināšanu pārnesei: Jāizveido "Latvia Global Connect" fonds (pēc Čīles "Fundación Chile" parauga). Šis fonds kalpotu ne tikai kā finanšu piesaistes rīks, bet arī kā platforma zināšanu un prasmju pārnesei. Tā uzdevums būtu savienot diasporas ekspertus (STEM, FinTech, Aizsardzība) ar vietējiem uzņēmumiem, nodrošinot mentorēšanu un tehnisko atbalstu. Šāda pieeja ir kritiski svarīga, jo pētījumi liecina, ka diasporas investori bieži vien nav informēti par vietējiem investīciju stimuliem.
Baltijas-Ukrainas Militāro Tehnoloģiju Industriālais Parks (Skat. Pielikumu I)
Izraēlas Techion ekosistēmas pieredzes pārņemšana.

1.3.4. Riska vadība un “stop/go” vārti

Pārklājumu korekcija ikgadējā portfeļa auditā.
Go/No-Go lēmumi pēc KPI (TTRL, vienības izmaksas, eksports, privātais līdzfinansējums).
Diversifikācija: vismaz 8 no 11 virzieniem ar aktīvu projektu plūsmu.

Rezultātu indikatoru kopa (2030 / 2035 / 2045)

Indikators	2030	2035	2045
Zinātnes nauda (% IKP)	3,0-6,0	6,0	6,0
Privātā līdznauda pret publisko	0,7–0,9×	1,0×	1,2×
Patentu/licenču ieņēmumi (mln €)	120–160	300–400	700–900
Spinoff skaits gadā	60–80	120–150	200+
Eksporta pieaugums no R&D nišām	+0,8 p.p.	+1,3 p.p.	+2,2 p.p.
Koriģētais zinātnes EV pie IKP	+0,8–1,0 p.p.	+1,3–1,5 p.p.	+2,6–3,1 p.p.

1.4. Darba tirgus reformas

Līdz nodokļu, valsts pārvaldes, zinātnes, kapitāla reformas sāks dot atdevi paies laiks, ieguldījumi demogrāfijā, zinātnē, aizsardzībā vajadzīgi pēc iespējas ātrāk, ko arī izdarām no nodokļu reformu naudām. Bet nepieciešams arī atmaksāt valsts parādu.

Pensiju vecuma paaugstināšana līdz 67 gadiem

Mūsu ienākumu līmenis nepieļauj maksāt pensijas tik ilgi. No 2026. gada pensijas vecums tiek celts par 6 mēnešiem katru gadu, līdz tas sasniedz 67 gadus 2032. gadā. Pensija 67 gados jau ir Dānija, Nīderlande, Grieķija, Norvēģija; līdz 2030. gadam būs Somija, Spānija, Portugāle, Īrija.

Gads	Pensijas vecums	Kopējais efekts (mlrd €)	Pamatbudžets (30%)	Sociālais budžets (70%)	Piezīme
2026	64,5	+0,15	+0,045	+0,105	Pārejas gads
2027	65,0	+0,25	+0,075	+0,175	Pilna ietekme pirmajai grupai
2028	65,5	+0,30	+0,090	+0,210	—
2029	66,0	+0,35	+0,105	+0,245	Pilna efekta sasniegšana
2030	66,5	+0,35	+0,105	+0,245	Stabils ietaupījums
2031	66,5	+0,35	+0,105	+0,245	—
2032	67,0	+0,35	+0,105	+0,245	Reforma pabeigta
2033–2038	67,0	+0,35 × 6 = +2,10	+0,63	+1,47	Stabils ietaupījums
KOPSAVILKUMS (2026–2038)	64,5 → 67,0	≈ +4,2	≈ +1,26 mlrd €	≈ +2,94 mlrd €	Kopā ≈ +4,2 mlrd € ietaupījums sistēmā

Pamatbudžeta ieguvums: ≈ 1,3 mlrd € (tieši izmantojams parāda dzēšanai).

Sociālā budžeta ieguvums: ≈ 2,9 mlrd € (nodrošina VSAA līdzsvaru un rezervi indeksācijai).

Kopā sistēmā: ≈ 4,2 mlrd € fiskālais efekts no pensijas vecuma paaugstināšanas līdz 67 gadiem (2026–2038).

Pārejas reforma — sešu dienu/48 stundu darba nedēļa (2026–2027)

Sešu dienu darba nedēļa domāta kā brīvprātīgs iespēja uzņēmumiem. Uzņēmumi paši lemj kam un cik plaši to pielietot ar 20% piemaksu par 41-48 stundu nedēļā. Valsts pārvaldē - pēc nepieciešamības.

*Nav pretrunā ES normām. Līdz 48 stundām nedēļā pieļaujams.

Grieķijas valdība 2024. gada 1. jūlijā stājās spēkā likums, kas noteica, ka privātajā sektorā (noteiktās nozarēs — rūpniecība, pārtikas ražošana, darbs nepārtrauktos apstākļos) var tikt piemērota līdz sešām darba dienām nedēļā un līdz 48 darba stundām nedēļā. Mērķis: Apkarot nelegālo darbu, palielināt produktivitāti, risināt darbaspēka trūkumu.

Gads	Papildu IKP pieaugums	Budžeta efekts	Piezīme
2026	+3% (~1,2 mlrd. € IKP)	+0,36 mlrd. €	Pirmais gads ar papildu aktivitāti
2027	+3% (~1,2 mlrd. € IKP)	+0,36 mlrd. €	Efekts kumulatīvs
Kopā (2 gadi)	—	+0,72 mlrd. €	Tieši budžetā; netieši ~3 mlrd. € IKP

Rezultāts: uzlabo nodarbinātību un PVN ieņēmumus.

Latvijas ekonomikas strukturālā problēma – hroniski zema Kopējā Faktoru Produktivitāte (KFP) un nepietiekama kapitāla intensitāte. Ievērojot fiksētu kapitāla (K) un zemu KFP (A) līmeni, papildu darba stundu pievienošana (L) saskaras ar strauju dilstošās robežproduktivitātes likumu. Šis 3% pieaugums nevis liecina par politikas neveiksmi, bet gan kalpo kā spilgts empīrisks apliecinājums tam, cik kritiski zema ir pašreizējā strukturālā efektivitāte.

Sešu dienu darba nedēļa nav paredzēta kā ilgtspējīgs izaugsmes dzinulis, bet gan kā īstermiņa, no iekšzemes līdzekļiem finansēts fiskālais instruments — "sviedru kapitāls" (Sweat Equity Fund). Tā galvenais uzdevums ir nodrošināt stabilu budžetu un radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez ārēja parāda finansētu sākotnējo, dārgo strukturālo reformu (digitālās pārvaldes un nodokļu sistēmas ieviešana) sagatavošanas posmu. Sestā diena valsts pārvaldē daudz kur tiks izmantota kā apmācību diena, kur darbinieki sākumā paši mācās, bet vēlāk apmāca mākslīgā intelekta bāzētus asistentus, lai darba procesus varētu elektronizēt. Līdz ko produktivitātes kāpums ir sasniegts – atgriežas pie piecu dienu darba nedēļas.

Arī privātais sektors var rīkoties analoģiski un sesto dienu izmantot apmācībām. Nav paredzama plaša sešu dienu izmantošana, jo augsti produktīviem darbiniekiem papildus slodze rezultātu ietekmēs minimāli. Visdrīzāk šo izmantot vai nu specialitātēs, kur cilvēki paši vēlās strādāt vairāk, piem. celtniecībā vai apsardzē daudzi paši vēlās strādāt vairāk, jaunākajam medicīnas personālam nevajadzēs strādāt daudzās veselības aprūpes iestādēs, bet varēs vairāk stundas strādāt vienā. Ir kur objektīvi neko daudz neiemācīs, piem. >50g.v. autobusa vadītāju diez vai varēs apmācīt kam jaunam, ja viņam pašam nav motivācijas. Toties tie, kuri kvalifikācijas celšanā piedalīsies, varēs celt savu produktivitāti par 30-50%.

Tādējādi plāns apzināti pieņem zemu īstermiņa darbaspēka efektivitāti, lai nodrošinātu finansējumu pārejai uz kapitālintensīvu, augstu KFP ekonomiku, kuras mērķis ir ilgtermiņa 5–7% izaugsme.

Brīvdienu skaita samazināšana

Latvijā ir ļoti liels brīvo dienu skaits gadā – 14 dienas. Pārvietojamās (piemēram, Lieldienas, Vasarsvētki, Mātes diena), kas dažos gados palielina kopējo atpūtas dienu skaitu līdz 16–17, ja tās iekrīt darba dienās. Vidēji Eiropā – 10-13 dienas. Piem. Nīderlandē un Dānijā – 9 dienas. Latvijā nevar atļauties tik lielu brīvdienu skaitu. Plānoju samazināt par 7-10 dienām, no 14/17 līdz 7.

Efekta veids	Aprēķins	Ietekme
IKP pieaugums	10 dienas × 0,20% no IKP (40 mlrd. € bāze)	~0,8 mlrd. €
Nodokļu ieņēmumu pieaugums	30% no papildu IKP	~0,24 mlrd. €/gadā

Pēc parāda pilnīgas atmaksas var atgriezties pie nedaudz lielāka brīvdienu skaita.

Workfare princips — sociālās sistēmas pārveide darbspējīgajiem

No “welfare” uz “workfare”

Tradicionālā labklājības valsts (“welfare”) sistēma balstās uz pasīviem pabalstiem, kas garantē minimālos iztikas līdzekļus neatkarīgi no personas iesaistes darba tirgū. “Workfare” pārejas mērķis ir pārveidot sociālo aizsardzību par aktīvu līdzdalības mehānismu — valsts palīdz tiem, kas iesaistās darbā, mācībās vai sabiedrībai derīgos darbos. Tādējādi pabalsts kļūst nosacīts atbalsts, nevis pastāvīga uzturlīdzekļu sistēma. Tas samazina ilgtermiņa bezdarba un atkarības no pabalstiem ciklu.

Pamatideja

Katram darbspējīgam cilvēkam ir pienākums piedalīties darbā, mācībās vai sabiedrībā derīgā aktivitātē, ja viņš saņem valsts atbalstu. Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks ir jāsaīsina līdz trīs mēnešiem, pēc tam vai nu dalība pārkvalifikācijā / jaunās izglītības iegūšana vai dzīve bez pabalsta.

Valsts savukārt nodrošina:

darbu vai sabiedrisko nodarbinātību (pašvaldību, NVO, infrastruktūras projektos),
pārkvalifikācijas un prasmju programmas,
bērnu aprūpi vai transportu, ja tas nepieciešams, lai cilvēks varētu strādāt.

Mērķa grupa

darbspējīgie bezdarbnieki, kas saņem GMI vai mājokļa pabalstus,
ilgstošie bezdarbnieki un personas ar zemu nodarbināmību,
jaunieši 18–29 gadu vecumā, kas nestrādā un nemācās (NEET).

Ekonomiskā un sociālā ietekme

samazina “pabalstu slazdu” (kad neatmaksājas sākt strādāt);
palielina nodokļu bāzi un NVA aktīvo klientu nodarbinātības rādītājus;
samazina ēnu ekonomiku, jo darbs kļūst vienkāršāks un legālā alga pievilcīgāka;
stiprina sociālo solidaritāti — palīdzība tiek tiem, kas cenšas.

Starptautiskie piemēri

Dānija – “flexicurity” modelis (pabalsts + obligāta aktivizācija);
Nīderlande – “Participation Act” (2015), kas nosaka, ka pašvaldības organizē darbu visiem darbspējīgajiem pabalstu saņēmējiem;
Lielbritānija – “Universal Credit” ar “work requirement”;
Igaunija – “Toetuse ja töö” pilotprojekts, kur sociālais pabalsts tiek saņemts tikai līdzdalības programmās.

Ieviešanas principi Latvijā

Elements	Paskaidrojums
Aktivizācijas līgums	katram darbspējīgam GMI saņēmējam individuāls “sadarbības līgums” ar NVA/pašvaldību
Obligāta līdzdalība	darbs, pārkvalifikācija vai sabiedriski derīgi darbi kā nosacījums pabalstam
Pabalstu integrācija	GMI, mājokļa un nodarbinātības pabalsts apvienoti vienotā shēmā
Digitālā uzraudzība	automatizēta aktivitāšu izsekošana un datu sinhronizācija (NVA, VSAA, pašvaldības)
Finansiālais stimuls	pabalsts pakāpeniski samazinās, sākot strādāt (nevis uzreiz tiek atņemts)

Ietekme

Rādītājs	Ietekme	Paskaidrojums
Ilgstošais bezdarbs	−1 p.p. 5 gadu laikā	No 6% → 5%, ap 10–12 tūkstošiem cilvēku atgriežas darbā.
Sociālo pabalstu izdevumi	−0,5% IKP	Pie IKP 80–100 mljrd € — ietaupījums ~0,4–0,5 mljrd €/gadā.
Darba tirgus piedalīšanās	+3–5 p.p.	Nodokļu bāze paplašinās.
IKP efekts	+0,7–1,0%/gadā	Pateicoties augstākai nodarbinātībai un darba ražīgumam.
Fiskālais efekts (tiešais)	+200–300 milj. €/gadā	Tieši budžeta ieņēmumi, bez IKP netiešās ietekmes.

Budžets	Daļa	Ikgadējais efekts (mln €)	Kumulatīvais efekts līdz 2038 (mlrd €)	Galvenie mehānismi
Pamatbudžets (PB)	40%	+100–120 milj. €/gadā	≈ +0,39 mlrd €	Augstāki IIN, PVN ieņēmumi; mazākas sociālās subsīdijas un komunālie pabalsti.
Sociālais budžets (VSAA / speciālais)	60%	+150–180 milj. €/gadā	≈ +1,17 mlrd €	Mazāki bezdarbnieku pabalsti, lielākas VSAOI no jaunajiem darba ņēmējiem.
KOPSAVILKUMS (sistēma kopā)	100%	≈ +250–300 milj. €/gadā	≈ +1,56 mlrd €	Pilna Workfare ieviešana (no 2027. gada līdz 2038. gadam).

Kopējais Workfare efekts 2027–2038: ≈ 1,6 mlrd € sistēmā,
no kuriem:

≈ 0,4 mlrd € pamatbudžetā (tieši izmantojams parāda dzēšanai),
≈ 1,2 mlrd € sociālajā budžetā (nodrošina VSAA līdzsvaru).

IKP efekts netieši vēl palielina ieņēmumus par ~0,7–1% gadā, kas atbilst vēl 1–1,5 mlrd € netiešiem nodokļu ieņēmumiem 13 gadu periodā.

Tātad Workfare pilnā ieviešanā ir viens no stabilākajiem mehānismiem — vidēji ~0,25–0,30 mlrd € gadā, kas strādā vienlaikus gan sociālajam, gan pamatbudžetam.

*Bet būs daudz jāiegulda aktīvā darba tirgus programmās, pārkvalifikācijā, kvalifikācijas celšanā.

1.5. Valsts parāda dinamika un dzēšanas mehānisms

Sākotnējais stāvoklis (2025)

Valsts parāds — 46,6% no IKP, jeb aptuveni 19,6 mlrd. €.
Galvenie aizņēmumi: iepriekšējie budžeta deficīti (2010–2022), Covid-19 un energoatbalsta programmas, kā arī ES līdzfinansēto projektu priekšfinansējums.
Parādu apkalpošanas izmaksas — ap 0,6 mlrd. €/gadā jeb ~1,5% no IKP.

Dzēšanas mehānisms (2026–2038) — bez jauna aizņēmuma

Avots	Aptuvenais ieguldījums parāda dzēšanā (mlrd. €)	Piezīme
1. Workfare	1,5
2. Sešu dienu darba nedēļa (2026–2027)	0,9	Papildu ieņēmumi sākumposmā
3. IKP pieauguma efekts, t.sk. zinātnes un inovāciju atdeve (no 2030)	12,78	Pie 5% pieauguma gadā
4. Pensijas vecuma paaugstināšana.	1,3
5. Svētku dienu mazināšana (13 gadu garumā)	3,12	0,24 mlrd. gadā.
Kopā	19,6	Pilnīga parāda dzēšana līdz 2038. gadam (daļa efektu rēķināti 10-13 gadu griezumā, tātad kaut kas ienāks ātrāk, kaut kas vēlāk par 2038. gadu.)

Procenti tiek maksāti jau šobrīd un samazinoties parādam arī parāda apkalpošana paliks lētāka. VSAOI iemaksas pakāpeniski tiek samazinātas līdz 30%. Sociālais budžets tiek sabalansēts, netiek dotēts no pamatbudžeta un dažādu sociālo maksājumu indeksācija notiek tikai tad, ja sociālajā budžetā ir pārpalikums.

Parāda/IKP attiecības dinamika

Gads	IKP (mlrd. €)	Parāds (mlrd. €)	Parāds % no IKP	Piezīme
2025	42,0	19,0	46,6%	Sākuma punkts
2028	49,0	16,0	33%	Pirmā samazinājuma fāze
2030	54,0	13,0	24%	Nodokļu pārpalikuma ietekme
2035	69,0	7,0	10%	IKP pieauguma atdeve
2038	80,0	0,0	0%	Parāds pilnībā nomaksāts (neskaitot infrastruktūras obligācijas no 2. pensiju līmeņa, pašvaldību saistības un saistības PPP ietvaros)

Pēc parāda dzēšanas (2039–2045)

Parāda vietā veidojas Rezerves fonds, kurā pakāpeniski uzkrāj 10% no gada budžeta.
Jauns aizņēmums pieļaujams tikai neparedzētos gadījumos, PPP projektu īstenošanai, kā mērķaizņēmums no 2. pensiju līmeņa infrastruktūras rekonstrukcijai vai projektiem ar pilnu tiešu atdevi.

Ja nu līdzekļu parāda atmaksai trūkst:

1) Sešu darba dienu nedēļu pagarinām par vienu gadu (līdz 3 gadiem kopā).

2) Pensijas vecumu ceļam līdz 68-70 gadiem (ar iespēju pensionēties priekšlaicīgi).

Dānijā — pensijas vecums pašlaik 67 gadi, taču līdz 2040. gadam paredzēts pakāpeniski paaugstināt līdz 70 gadiem. Nīderlande tuvākajā nākotnē plāno sasniegt ~70.

3) Pagarinām valsts parāda atmaksas termiņu.

Piezīme par fiskālajiem riskiem

Ja visu atstāj kā līdz šim, pēc 2026. gada Saeimas vēlēšanām sekos būtiski budžeta griezumi (t.sk. pensijām). Ja turpināsies līdzšinējā politika, tad cilvēkiem ap 40 un jaunākiem cilvēkiem, sasniedzot pensijas vecumu, pastāv risks, ka pensijas vietā saglabāsies tikai nabadzības pabalsts. Risinājumi jāievieš tagad, lai izvairītos no nespējas kārtot parādsaistības.

Ja rodas pārmetumi, ka risinājumi tiek īstenoti uz strādājošo rēķina — jā, tiek, jo mums ir tikai mūsu iedzīvotāji un viņu darbs, uz kuru balstīt izaugsmi. Nākamo paaudžu intereses netiks upurētas, visu pārējo intereses – tiks.

2. Latvijas kapitāla tirgus transformācija

2.1. birža

1. Pašreizējā situācija. Problēma.

· Biržas kapitalizācija Latvijā 2024. gadā bija tikai ~1% no IKP (ap 0,90 mlrd. € pret IKP 45 mlrd. €). Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā.

· Salīdzinājumam: Igaunija un Lietuva – 15–20% no IKP; Skandināvija – 50–100%.

Igaunija: ~20–25% iedzīvotāju tur akcijas vai fondu daļas (ļoti augsts rādītājs, pateicoties Tallinna Sadam IPO (osta), populārajam “LHV” bankas brokerim un aktīvai pensiju sistēmai).

Lietuva: ~10–15% (pēc Swedbank datiem; vairāk caur pensiju fondiem un ETF, mazāk tiešā akciju tirdzniecībā).

Latvija: <1% (ap 15–20 tūkst. cilvēku no 1,90 mln. pilsoņu; lielākā daļa iedzīvotāju neiesaistās kapitāla tirgū).

ASV- 60-65%.

No attīstītām valstīm birzās kapitalizācija mazāka par 40% no IKP ir tikai Itālijai – 32% un Austrijai – 26%.

2. Stratēģija: IPO 5 gadu laikā

Kotēt lielākos valsts un pašvaldību uzņēmumus, pakāpeniski piecos gados, palielinot free float līdz 30–40% un piesaistot pasaules institucionālos investorus.

2026.g. – Latvenergo (SMR + atjaunojamie, tirgus vērtība vai lielā AES 9–12 mlrd. €)

2027.g. – LVM ar visiem mežiem pamatkapitālā (9–12 mlrd. €). Noteiktu akciju daļu LVM iedodam bez maksas gandrīz visiem pilsoņiem, lai stimulētu kļūt par investoriem. Ja 10% jeb 1 mlrd. € vērtībā iedod pilsoņiem par brīvu katrs iegūtu akcijas ~525 € vērtībā.

2028.g. – Tet + LMT apvienots IPO (2,30–3,00 mlrd. €)

2029.g. – airBaltic (0,80–1,00 mlrd. €)

2030.g. – Rīgas siltums (0,45–0,60 mlrd. €)

3. Finansējuma avoti

Rezervēts no pensiju 2. līmeņa: IPO/enerģētika, valsts banka, KKS, infrastruktūra. Atlikums: izmantojams citiem stimuliem.

• Pensiju 2. līmenis (~7 mlrd. € aktīvu šodien, pēc 10 gadiem ~14 mlrd. €). Atgriežam naudu Latvijā. Altum pārveidots par Valsts attīstības banku kā pārvaldnieks. Pensiju 2. līmenis paredzēts kapitāla pieejamībai un infrastruktūrai. Nav paredzēts ieguldījumiem LVM vai Air Baltic.

· IPO investori Baltijā un ārvalstīs (~5 mlrd. €).

· Stratēģiskie partneri (kodoltehnoloģiju piegādātāji, infrastruktūras fondi) (~5 mlrd. €). Netiek izmantotas valsts obligācijas, ES fondi vai parāds.

1. Investīciju programma. Iespējamie ieguldījumu virzieni (IESPĒJAMIE, nav teikts, ka tieši tā būs):

1.1. Enerģētika (14 mlrd €)
Finansējuma avots: valsts kapitāls + pensiju 2. līmenis (CfD nodrošina ienesīgumu). CfD — Contracts for Difference jeb “starpības līgums” — ir valsts atbalsta un investīciju stabilizācijas mehānisms, kas nodrošina uzņēmumiem prognozējamu ienākumu līmeni ilgtermiņa projektos ar svārstīgām tirgus cenām (īpaši enerģētikā).

A. Pamatinfrastruktūra (2025–2035) – tīkli, akumulatori, Smart Grid, savienojumi ar Zviedriju un Poliju.

B. Ģenerācijas jaudas (2025–2035) – vējš 2–3 GW, saule 1 GW, biomasa, ūdeņradis.

C. Stratēģiskais projekts: SMR / AES (2035–2045) – vārteju (gating) pieeja ar KPI.

D. Rezultāts: elektroenerģijas tarifs stabilizējas vai samazinās līdz 15–20%, valsts kļūst pilnībā enerģētiski pašpietiekama ar potenciālu eksportam, nodrošinot konkurētspējīgu cenu līmeni Eiropā.

Finansējuma avots: valsts kapitāls + pensiju 2. līmeņa ieguldījumi (ar garantētu ienesīgumu CfD modelī).

A. Pamatinfrastruktūra (2025–2035)

Tīkli, akumulatori, savienojumi, balansēšana.

Jaunie elektroenerģijas savienojumi: ar Zviedriju (NordBalt-2) un Poliju (LitPol-2).
“Smart Grid” un automatizētie sadales tīkli (digitāla slodzes vadība, viedie skaitītāji).
Akumulatoru un metanola/ūdeņraža uzkrāšanas sistēmas (≥2 GWh).
Pāreja uz ES “Energy Cloud” — dinamiskā tīkla pārvaldība reāllaikā.

B. Ģenerācijas jaudas pirmajai desmitgadei (2025–2035)

Mērķis: nodrošināt enerģijas pietiekamību līdz brīdim, kad kodoljauda stājas ekspluatācijā.

Vējš (onshore/offshore) – 2–3 GW kopējā jauda, primāri Baltijas jūras piekrastē un Kurzemes augstienē.
Saules parki – ~1 GW kopējā jauda, kombinācijā ar akumulatoriem.
Biomasa un biogāze/metāns – vietējā balansēšanas jauda, 0,3–0,5 GW ekvivalents.
Ūdeņradis – izmanto elektroenerģijas pārpalikumus tīkla balansēšanai un transporta vajadzībām.
Finansēšanas modelis: CfD (Contract for Difference) un zaļo obligāciju režīms, kas nodrošina prognozējamu atdevi pensiju līdzekļiem.

Rezultāts:

· pilna elektrības pašpietiekamība līdz 2035. gadam bez kodolenerģijas,

· stabils tarifs un investoru uzticība,

· tīkla elastība un drošība Baltijas–Ziemeļvalstu kontekstā.

C. Stratēģiskais projekts: SMR / AES (2035–2045)

Mērķis: ilgtermiņa bāzes jauda un cenu stabilizācija pēc 2035. gada.

2 SMR vienības (mazie modulārie reaktori) ar kopējo 600 MW jaudu.
Projekta uzsākšana 2025.–2026. gadā kā “vārteju (gating) process”:

Izpēte un tehnoloģijas izvēle (2025–2027)
Regulatora un starpvalstu sadarbības izveide (2027–2030)
Projektēšana, licencēšana, sabiedrības atbalsta mehānismi (2030–2034)
Būvniecība un nodošana ekspluatācijā (2035–2040)

Alternatīva: 1 GW liela AES (vienas stacijas modelis), taču tādu var realizēt drīzāk ar reģionālu konsorciju (piemēram, Latvija–Lietuva–Igaunija, varbūt arī Polija un Somija) un ilgāku grafiku (2040+).

Rezultāts: elektroenerģijas tarifs vidējā termiņā stabilizējas vai samazinās līdz 15–20%, valsts kļūst pilnībā enerģētiski pašpietiekama ar potenciālu elektroenerģijas eksportam, nodrošinot stabilu un konkurētspējīgu cenu līmeni Eiropas mērogā.

1.2. Investīciju programma bioekonomikā (LVM)

Šobrīd Latvijas koksnes eksports ir ar ļoti zemu pievienoto vērtību. Nepieciešams attīstīt koksnes pārstrādi ar augstu pievienoto vērtību:

· CLT (Cross-Laminated Timber) un LVL (Laminated Veneer Lumber) rūpnīcas → industriāla koka būvniecība (dzīvojamās mājas, biroju ēkas, moduļi eksportam).

· Bioķīmija un lignīna izmantošana – ķīmijas izejvielas, plastmasas aizstājēji, biopolimēri.

· Papīra un iepakojuma jauna paaudze – īpaši bioplastmasas alternatīvas.

· Eksports uz Ziemeļeiropu un Āziju (kur pieprasījums pēc zaļas būvniecības aug visstraujāk).

· Celuloze.

· Mēbeles.

Eksports no LVM varētu augt no šodienas ~400–500 milj. € līdz 1,50 mlrd. € gadā (+2,4 IKP) nākamo 10–15 gadu laikā.

1.3. IKT un sakari (TET+LMT)

Optikas un datu centri

Digitālie un kiberdrošības pakalpojumi

Mediji un satura bizness (Tet TV, Helio)

FinTech un digitālie maksājumi

Mobilie maksājumi, e-naudas licences, integrācija ar bankām un “open banking”.

eSIM + digitālā identitāte → mobilā lietotāja konts kā maksājumu instruments.

Jaunās tehnoloģijas un inovācijas

5G un 6G infrastruktūra

5. Rezultāti

Biržas kapitalizācija pieaug no ~1% līdz 50–60% no IKP ~21,50–28,60 mlrd. € (Latvenergo, LVM, Tet+LMT, airBaltic, Rīgas siltums). IKP pieaugums virs bāzes

2030 (5 g.): +7%

2035 (10 g.): +16%

2045 (20 g.): +25%

Investori ir ~60% no iedzīvotājiem.

• Latvenergo kļūst par Baltijas enerģētikas flagmani, LVM par biotehnoloģiju koncernu, Tet/LMT par digitālās ekonomikas stūrakmeni, airBaltic un Rīgas siltums – diversifikācijai.

• Pensiju fondi iegūst stabilu ilgtermiņa atdevi, kapitāls paliek Latvijā. Tiek modernizēta enerģētikas nozare, iegūstam valsts attīstībai pietiekamu elektroenerģijas ģenerāciju par saprātīgu tarifu.

6. Kopsavilkums

Šī programma ļauj Latvijai 5 gadu laikā izveidot kapitāla tirgu ar kapitalizāciju līdz 60% no IKP, nodrošinot finansējumu stratēģiskām enerģētikas un infrastruktūras investīcijām. 60% Latvijas iedzīvotāju būs investori. Lai dabūtu vairāk par 60% biržas kapitalizācijai līdz vadošajām valstīm (>150%), nepieciešama sektoru dažādošanā (piem. ostas, farmācijas nozarēs u.c.) un vēl virkne pasākumu, kas ir atsevišķa dokumenta vērts.

Šīm pozīcijām neesam izmantojuši pamatbudžeta līdzekļus. Pensiju 2. līmenī 2030 gadā vēl paliek 8 mlrd. Atcerēsimies šos skaitļus.

Papildus

3. pensiju līmenis

2023. g. beigās aktīvu apjoms bija ~2,10 mlrd. € (FKTK dati).
Sadalījums portfeļos:

~70–80% – ārvalstu finanšu tirgos (ETF, akcijas, obligācijas, fondu daļas).
~10–15% – Latvijas vērtspapīros (obligācijas, daļa akciju).
~5–10% – skaidra nauda un citi aktīvi.

Tātad lielākā daļa 3. līmeņa naudas šobrīd strādā ārpus Latvijas (globālos tirgos), nevis veicina vietējo izaugsmi.

Risinājums – atcelt IIN 3. pensiju līmenim iemaksas brīdī (IIN tikai pie izmaksas), ja nauda tiek ieguldīta Latvijā. Palielinātu iemaksas (cilvēki būtu motivēti ieguldīt vairāk nekā pašreizējos 200–250 mln. €/gadā).
Novirzītu šo kapitālu tieši uz Latvijas uzņēmumu obligācijām, IPO un riska kapitālu.

Valsts attīstības bankas (Altum un citu finanšu instrumentu) politika tiks pārveidota, lai priekšroku kredītiem un garantijām saņemtu uzņēmumi, kas demonstrē ilgtermiņa atbildību pret saviem darbiniekiem un Latvijas kapitāla tirgu. Prioritāte tiks piešķirta uzņēmumiem, kas regulāri veic iemaksas darbinieku 3. pensiju līmeņa plānos, kas iegulda tikai Latvijas ekonomikā — vietējos uzņēmumos, infrastruktūrā un finanšu instrumentos. Šāda pieeja vienlaikus veicinās darbinieku finansiālo drošību, palielinās Latvijas kapitāla tirgus likviditāti un samazinās atkarību no ārvalstu kapitāla. Uzņēmumi, kas izpilda šos kritērijus, varēs saņemt pazeminātas kredītu procentu likmes, ilgākus atmaksas termiņus vai prioritāru projektu izskatīšanu. Kritēriju ievērošanu apliecina Valsts ieņēmumu dienesta dati un pensiju pārvaldnieku izziņas.

IIN atcelšana Latvijas akciju iegādei (tai skaitā darbinieku akcijām). IIN tikai no akciju pārdošanas vai dividendēm. Igaunijas UIN/IIN modelis – nulle procentu IIN/UIN reinvestētai peļņai.

Rezultātā pāris gadu laikā iemaksas varētu pieaugt līdz 0,80–1,00 mlrd. €/gadā → tas ir +2% no IKP investīcijās, un vēl svarīgāk – šī nauda paliktu iekšzemē.

Kāpēc valsts uzņēmumu daļēja kotēšana biržā nav “izpārdošana”, bet pāreja uz augstāku vērtības līmeni?

Ja man kāds pārmet valsts īpašumu izpārdošanu, tad ilustrēšu to ar īsu stāstu. Pieņemsim jums pie upītes pieder zemes gabals, kur jūs iegūstat mālu. Mālu iegūstat un par vienu latu kilogramā un pārdodat kaimiņu ciema amatniekam, kas no tā māla taisa podus. Un pārdot par 10 latiem. Viņa pievienotā vērtība ir krietni lielāka par jūsējo, bet jums nav naudas un zināšanu, lai pašam podu ražotni uztaisītu. Jūs tirgojat lētas izejvielas. Jūsu zemes gabaliņš joprojām ir jūsu, bet jūs esat nabadzīgs, jūsu bērni aizbrauks prom. Pie lielākām krīzēm jums nav uzkrājumu par ko dzīvot. Ļoti iespējams jūsu zemes gabaliņu vajadzēs pārdot, lai būtu par ko izdzīvot. Labāks variants – kaimiņu ciemata amatnieks uzceļ ražotni jūsu ciemā. Tad vismaz algas ir nedaudz augstākas. Vēl labāks variants – jūs ieliekat savu zemes gabaliņu ar mālu uzņēmuma pamatkapitālā un piesaistāt vēl papildus kapitālu no kaimiņa ciema. Jums pietiek naudas, lai uztaisīt savu podu ražotni. Jūs dzīvojat krietni bagātāk, bet jā – jūsu zemes gabaliņš nav pilnībā jūsu (kontrolpakete joprojām jums), ar peļņu tagad jādalās.

Tieši tas pats princips attiecas uz Latvijas valsts kapitālsabiedrībām. Šobrīd Latvija “pārdod mālu” – eksportē neapstrādātu koksni un citus izejmateriālus. Kā norāda Latvijas Bankas galvenais ekonomists Dr. Oļegs Krasnopjorovs, Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc koksnes produktu īpatsvara eksportā, bet pēdējā pēc šo produktu sarežģītības. https://www.makroekonomika.lv/sites/default/files/2024-04/Bank_of_Latvia_Export_complexity_WOOD_2024_04_10.pdf Tas nozīmē, ka mēs pārdodam izejvielas (mālu), bet pērkam atpakaļ gatavos produktus – papīru, mēbeles un celtniecības konstrukcijas – no tām pašām valstīm, kurām paši piegādājam koksni.

Uzņēmumu kotēšana biržā ir instruments, kā šo ciklu pārraut – piesaistīt kapitālu un zināšanas, lai no “māla” radītu “podus”. Birža ļauj:

Piesaistīt investoru kapitālu attīstībai, nevis parādu dzēšanai;
Saglabāt kontroli, ja valsts patur vairākumu;
Palielināt uzņēmumu caurspīdīgumu un efektivitāti, jo publiski tirgoti uzņēmumi strādā saskaņā ar starptautiskiem pārvaldības standartiem;
Palielināt vietējā kapitāla tirgus dziļumu, dodot iespēju Latvijas iedzīvotājiem un pensiju fondiem investēt savas valsts uzņēmumos.

Ja turpināsim kā līdz šim – eksportējot tikai zāģbaļķus un šķeldu –, tad pēc dažiem gadiem varam būt spiesti pārdot uzņēmumus, lai segtu valsts parādu. Šī nauda aizies nevis attīstībai, bet parādu nomaksai. Savukārt, ja daļa no uzņēmumu kapitāla tiks atvērta caur biržu, mēs iegūsim resursus vērtības ķēdes pacelšanai – pārejai no izejvielu ražotāja uz sarežģītu produktu eksportētāju, līdzīgi kā to jau paveikušas Somija, Zviedrija un Lietuva.

Plašāka privātā sektora iesaiste

Lai privātie uzņēmumi nāktu biržā un dotu 5–6 mlrd. € kapitalizāciju, valstij jāizveido “IPO paātrinātājs”: garantēta investoru bāze, nodokļu stimuli, pensiju fondu līdzdalība un jauns valsts līdzfinansēšanas fonds ar “exit to IPO” stratēģiju.

Institucionālais pamats – “Latvian IPO Accelerator” programma

Izveido valsts koordinētu IPO programmu ar trīs līmeņiem (līdzīgi kā Somijas “Finland Listing Growth” vai Polijas “Capital Markets Development Strategy”):

Līmenis	Mērķis	Instrumenti
A līmenis – eksportējošie uzņēmumi >100 mln € vērtībā	Nodrošināt IPO konsultācijas, līdzfinansējumu, analītiku	Valsts apmaksāts “IPO readiness program” (EY, Nasdaq, Altum)
B līmenis – 20–100 mln € uzņēmumi	Sagatavošana First North / Growth segmentam	Nodokļu atvieglojumi, līdz 0,5 mln € granta par publisko piedāvājumu
C līmenis – jaunuzņēmumi ar eksportu	Sagatavošana fondiem, nākotnes kotācijai	Co-investment ar riska kapitāla fondiem, “soft-IPO” līgumi

Valsts mērķis: katru gadu līdz biržai sagatavot 3–5 uzņēmumus, no kuriem 1–2 izdod IPO (kopā 20–30 līdz 2035 g.).

Nodokļu un likumdošanas stimuli, kas “pavelk” uzņēmumus uz biržu

Atbrīvojums no peļņas nodokļa reinvestētajai daļai, ja uzņēmums kļūst par publisku sabiedrību (5 gadu termiņš). Līdzīgs Polijas modelim, kur “public companies” iegūst 0% UIN par R&D ieguldījumiem.
Biržā kotētu uzņēmumu akciju pārdošanas ienākumu atbrīvojums investoriem (ar noteiktu turēšanas termiņu). Rada vietējo investoru pieplūdumu.
Valsts garantētais “IPO līdzfinansējuma fonds” (Altum meita):

līdz 25% no IPO sagatavošanas izmaksām (juridiskie, konsultatīvie, prospekta izdevumi),
pretī uzņēmums apņemas uzturēt biržas kotāciju min. 5 gadus.

Valsts un pensiju fondu līdzdalība pirmajā dienā:

“Latvian IPO Fund” piedalās katrā jaunā publiskā emisijā ar 5–10% apjomu kā enkura investors;
tas garantē IPO izdošanos un cenu stabilitāti.

Kapitāla avoti – kur rodas nauda šiem IPO

Avots	Apjoms / potenciāls	Piezīme
Pensiju 2. līmenis (10%)	~600 mln €	Katru gadu rotējoši 60 mln € jaunos IPO
Altum-IPO Fonds (kopfinansējums)	200 mln €	Garantijas un līdzfinansējums emisiju izmaksām
Valsts Attīstības Bankas investīciju instruments	500 mln €	Līdzfinansējums ar EIB/NIB
Privātie fondi / family offices / Baltijas investori	500 mln €	Likviditātes fonds un vietējie “market-makers”
Ārvalstu institucionālie investori	3–4 mlrd. €	caur dual listing un ETF indeksiem

Tādējādi uzņēmumiem ir prognozējama investoru bāze — viņi zina, ka “nauda ir uz galda”.

Uzņēmumu segmenti un konkrēti piemēri:

Sektors	Uzņēmumu veidi / piemēri	Galvenie priekšnoteikumi
Farmācija / biotehnoloģijas	Olainfarm 2.0, Grindeks Life, PharmIdea, Silvanols, Pharm&MedTech cluster	R&D nodokļu kredīti, regulatora harmonizācija ar ES EMA
Zaļā ķīmija un enerģētika	CrossChem, BioRePack, LV Bioenergy, Baltic Fuels	ES fondu grants + valsts “Green CapEx” garantijas
Tehnoloģijas un inženierija	Aerones, MikroTik Labs (daļēja), SAF Tehnika Defense, UAV Baltic	Aizsardzības un duālās lietošanas programmas
Digitālā ekonomika / eksportplatformas	Printify, Lokalise, Mintos, Eleving Group, FinTech hub	Valsts–EIB FinTech garants, regulatīvais “sandbox”
Bioekonomika un pārtikas pārstrāde	Baltic Grain Processing, Latvijas Piens, Baltic Protein FoodTech	Energoefektivitātes un eksporta atbalsts

Mērķis — katrā segmentā 3–4 uzņēmumi, kas līdz 2030.g. gatavi IPO vai obligāciju emisijai.

Starpfinansējuma un “exit to IPO” mehānisms

Izveidot “Baltic Pre-IPO Fund” (Altum + EIB) ar mandātu:

ieguldīt privātajos uzņēmumos 5–7 gadus pirms kotācijas;
palielināt pārvaldības caurspīdību, ESG atbilstību, starptautisko auditu;
iziet caur biržu, nevis privātu pārdošanu (IPO kā izejas ceļš).

Šāds fonds ar 500 mln € sākumkapitālu spēj nodrošināt 2–3 mlrd. € tirgus kapitalizācijas efekta līdz 2035. gadam.

Kapitāla tirgus infrastruktūra:

Nasdaq Riga “Main Market 2.0” — vienots Baltijas un Polijas tirgus ar digitalizētu kotēšanu.
Zaļais un aizsardzības indekss (Green & Defense Index) — pievilcīgs ārvalstu ETF’iem.
Analītikas atbalsta programma — valsts apmaksāti “coverage grants”, lai 20+ uzņēmumiem būtu regulāra analīze (kritiski investoru uzticībai).

Mērķrādītāji un gaidāmais efekts

Rādītājs	2025	2030	2035
Biržā jauni uzņēmumi (kopā)	3–5	15	25–30
Privātā sektora kapitalizācija	1 mlrd. €	3 mlrd. €	5–6 mlrd. €
IPO fonda ienesīgums	—	+8% gadā	+10% gadā
Pensiju fondu daļa vietējos aktīvos	7%	10%	15%

Vienots Baltijas tirgus — kopējs kapitāla tirgus ar Poliju un Somiju

Kāpēc tas vajadzīgs?

· Šobrīd Baltijas biržu kopējā kapitalizācija ir tikai ~8–9 mlrd. €; tas ir pārāk maz, lai piesaistītu lielos institucionālos investorus (pensiju fondi, ETF, sovereign funds).

· Savienojot Latviju, Lietuvu, Igauniju, Somiju un Poliju vienā tirdzniecības un regulatīvajā platformā, rodas reģionāls tirgus ar 400+ mlrd. € kapitalizāciju — investoru acīs tas kļūst salīdzināms ar Skandināviju vai Beniluksu.

Kā to izdarīt

Tehniski — Nasdaq jau ir kopējā platforma (Nasdaq Baltic). Nākamais solis ir:

vienota prospekta un atskaišu prasību harmonizācija ar Somiju un Poliju (izmantojot ES “passporting”),
kopējs tirgus indekss (Nasdaq North-Baltic Index),
kopīga tirdzniecības infrastruktūra (vienota CSD norēķinu sistēma, viena ISIN zona).

Politiskā līmenī — Baltijas un Ziemeļvalstu valdību vienošanās par:

vienotu kapitāla tirgus attīstības memorandu,
nodokļu saskaņojumu (dividenžu un kapitāla pieauguma dubultās aplikšanas novēršana),
regulatīvo sandbox inovācijām (ESG, green bonds, fintech instruments).

Rezultāts:

Investori vairs neanalizē “Rīgu atsevišķi”, bet Baltijas–Ziemeļvalstu reģionu kopumā.
Tas palielina institucionālo investoru limitus (jo fonds var ieguldīt “North Baltic Index”, nevis mikrobiržā).
Pieaug tirgus likviditāte un vērtējums (P/E multiplikators tuvinās Somijas līmenim).

“Dual Listing” — Latvijas uzņēmumu paralēla kotācija ārvalstu biržās

Kāpēc tas ir būtiski

Lielākie investori (pensiju fondi, ETF, family offices) bieži nedrīkst ieguldīt “frontier markets” (tādi kā Latvija). Bet, ja uzņēmums ir dual-listed Frankfurtē vai Stokholmā, tas automātiski nonāk viņu investīciju universā.
Tas daudzkārtīgi palielina potenciālo investoru loku un kapitalizāciju bez papildu emisijas.

Kā tas notiek praksē

Uzņēmums paliek primāri kotēts Nasdaq Riga, bet veic papildu reģistrāciju (secondary listing) Frankfurtē, Stokholmā vai Varšavā. To atvieglo ES “Single Prospectus Passport” noteikumi.
Tiek nodrošināts viens ISIN kods un vienots norēķinu mehānisms (CSD link starp Latviju un ārvalstu depozitāriju).
Investori no Vācijas vai Zviedrijas var pirkt un pārdot šīs akcijas savā platformā — bez valūtas, nodokļu un infrastruktūras barjerām.
Market-makers (SEB, Swedbank, Erste, Deutsche Bank) uztur likviditāti abās biržās.

Reāli piemēri:

airBaltic — dual listing Frankfurt + Riga (target: 2026–27), līdzīgi kā Austrian Airlines vai Finnair.
Latvenergo Green — dual listing Stockholm + Riga, piesaistot Ziemeļvalstu ESG fondus.
LVM Bio / Bioeconomy Holdings — dual listing Warsaw + Riga, jo Polijā ir attīstīts biotehnoloģiju kapitāla segments.
Tet Infra / LMT Data — dual listing Nasdaq Stockholm, kur aktīvi darbojas telekomunikāciju ETF.

“North-Baltic Indeksi” un kopējie ETF;

Kad tirgus integrēts, Nasdaq (vai MSCI) var izveidot kopējus sektorālos indeksus, piemēram:

Energy Baltic Index – uzņēmumi, kas ražo atjaunojamo enerģiju, tīklu operatori, energoefektivitātes projekti;
Bioeconomy Index – koksnes pārstrāde, biotehnoloģijas, pārtikas un materiālu inovācijas;
Defense & Dual-Use Index – militārā rūpniecība, elektronika, UAV, kiberdrošība;
Green Infrastructure Index – zaļās obligācijas un infrastruktūras uzņēmumi.

Efekts:

Izveidojas ETF (exchange-traded funds), kas automātiski iegulda visos šajos uzņēmumos; līdz ar to pieplūst “pasīvā investoru nauda” — ilgtermiņa, lēta un stabila.
Šādi ETF var kotēt gan Nasdaq Riga, gan Stockholm, un to var pārdot visā ES.

Piemēram:

Somijā un Dānijā ETF tirgus pieaugums deva +20% kapitalizācijas 5 gadu laikā;
Baltijas–Ziemeļu ETF potenciāli dotu 3–5 mlrd. € kapitalizācijas pieaugumu, bez neviena jauna uzņēmuma IPO, tikai pateicoties re-rating un likviditātei.

Skaitliskais efekts uz kapitalizāciju

Kanāls	Mehānisms	Papildu kapitalizācija
“Baltic–Nordic–Polish” integrētais tirgus	Likviditātes un investoru bāzes pieaugums	+2–3 mlrd. €
Dual listing ārvalstu biržās	Augstāks uzņēmumu vērtējums (P/E pieaugums 20–30%)	+1–2 mlrd. €
ETF un indeksu tirdzniecība	Pasīvie investori un institucionālie fondi	+1 mlrd. €
Kopā		~3–5 mlrd. € papildu tirgus vērtības

Politiskie un tehniskie soļi, lai to īstenotu (2025–2030)

2025–26 – Parakstīt “North Baltic Capital Market Memorandum” ar Somiju un Poliju.
2026–27 – Apvienot depozitārijus (CSD link) un vienotu emisiju reģistrācijas sistēmu.
2027–28 – Izveidot pirmos kopējos indeksus un ETF (Energy, Bioeconomy).
2028–30 – Dual listing galvenajiem Latvijas uzņēmumiem (airBaltic, Latvenergo Green, LVM Bio, Tet Infra).
2030+ – Iekļaušana MSCI Developed Market klasifikācijā (no “Frontier” uz “Emerging”).

Baltijas kapitāla tirgus integrācija ar Somiju un Poliju (Nasdaq North-Baltic segmenta ietvaros) un Latvijas vadošo uzņēmumu dual listing Stokholmā, Frankfurtē vai Varšavā būtiski paplašina investoru loku un likviditāti. Tas ļauj Latvijas uzņēmumiem pāriet no “vietējā tirgus diskonta” uz Ziemeļeiropas novērtējuma līmeni, radot papildu
3–5 miljardus eiro tirgus kapitalizācijas.

2.2. Latvijas kapitāla tirgus transformācija – krājaizdevu sabiedrības

Šī brīža situācija.

Valsts	Sektora aktīvi	Iedzīvotāji	Aktīvi uz iedz.	Ko tas nozīmē Latvijai (papildu aktīvi)
Latvija (KKS)	~€29,30 milj. (2023–06)	~1,85 milj. (2025)	~€15,80 / iedz.	— (bāze)
Lietuva (kredito unijos)	€1,58 mlrd. (2024–12)	~2,83 milj. (2025)	~€560 / iedz.	Lai Latvija sasniegtu ~€560/iedz.: +~€1,01 mlrd. aktīvu klāt
Īrija	€19,25 mlrd. (2021)	~5,30 milj. (2025)	~€3630,0 / iedz.	Lai sasniegtu Īrijas līmeni: +~€6,69 mlrd. aktīvu klāt
ASV	$2,38 trln. (2025 Q2)	~347,30 milj. (2025)	~$6850,0 / iedz.	(salīdzinošs etalons; cits valūtas mērogs)

Risinājums: ieguldām 1,40 mlrd. pašu kapitālā + garantijas, ļaujot izaugt ~×3,6 aktīvos. Kopējie KKS aktīvi pēc ieplūdes ~€5,02 mlrd. (~€2 713/iedz.). Aktīvi piesaistām latviešu diasporas KKS ārzemēs.

Kur ņemam naudu – pensiju 2. līmenis (paliek 5,60 milrd.).

Tuvojamies Īrijas līmenim līdz 2035., sasniedzot ≥2700 €/iedz. Tā būtu milzīga reputācijas un praktiska lēciena situācija: Latvija no pašreizējiem €16/iedz. uzreiz iziet līdz pasaules līderu grupai.

Makro efekts

Kredītu pieejamība: apjoms pietiktu, lai 20–25% mājsaimniecību un mikro/mazie uzņēmumi primāri ārpus Pierīgas finansētu caur KKS (nevis bankām).

Būtiska ir normatīvā regulējuma uzlabošana pēc Lietuvas parauga, lai attīstība varētu notikt loģiski un KKS pildītu savu primāro lomu – lauku uzņēmējdarbības kreditēšanu. KK jumta organizācija varētu arī izsniegt maksājumu kartes.

Būtiska ir pašvaldību iesaiste kā daļai no pasākumu kopuma vietējās uzņēmējdarbības attīstībai. Pašvaldības var piedalīties KKS kapitālā ar līdzfinansējumu un saņemt daļu no kapitāla pieauguma. Pašvaldībām primāri vajadzētu nevis tieši būvēt vai pārvaldīt mājokļus darbaspēkam, bet gan veicināt to pieejamību netieši, izmantojot kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS). Šāda pieeja ļautu pašvaldībai pildīt katalizatora lomu — nodrošinot zemes nomu, infrastruktūras pieslēgumus, līdzfinansējumu projektēšanai vai valsts garantijas piesaisti, bet pašu būvniecību un īpašumtiesības atstājot kooperatīviem, uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Šādā modelī KKS izsniedz zemprocentu aizdevumus mājokļu iegādei vai būvniecībai konkrētā reģiona darbiniekiem (piem., mediķiem, pedagogiem, rūpniecības speciālistiem), savukārt pašvaldība sniedz netiešu atbalstu – piemēram, garantijas, zemes nodošanu nomā vai līdzfinansējumu infrastruktūrai. Tādējādi tiek veicināta reģionālā mobilitāte, nodarbinātība un ilgtermiņa iedzīvotāju piesaiste, vienlaikus neradot papildu slogu pašvaldību bilancēm. Instruments būtiski papildina demogrāfijas atbalstu politiku, kur prioritāte šādām iegādēm būtu ģimenēm ar bērniem un vēlākas atlaides par bērnu skaitu.

IKP pieauguma impulss: +0,80 līdz 1,20 pp gadā (caur investīcijām, mājokļiem, patēriņu).

Pensiju 2. līmenis: ieguldījums ir drošs, jo kapitāls stāv kā equity + garantiju fonds; ienesīgums nāk no KKS procentu ienākumiem un peļņas.

Rezultāts - IKP pieaugums virs bāzes:

5 gadi +2,3%

10 gadi +3,5%

20 gadi +8,4%

2.3. Latvijas kapitāla tirgus transformācija – valsts attīstības banka

Latvijas IKP 2024. gadā – 40 mlrd. €.

Kopējais banku sektora kapitāls (pašu līdzekļi) – ap 5–6 mlrd. € (pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas datiem).

Tas dod iespēju turēt aptuveni 50–60 mlrd. € aktīvu portfeli (kredīti + vērtspapīri).

Tomēr reāli izsniegto kredītu atlikums ir tikai 17–18 mlrd. €, tātad kapitāls nav “pudeles kakls”. Galvenie ierobežojumi ir kredītpieprasījuma struktūra, biznesa vides riski un konkurences trūkums. Līdz ar to pamata mērķis ir nodrošināt kredītu pieejamību un pazemināt procentu likmes prioritārajās nozarēs.

Tirgus struktūra šodien

Top 3 bankas kontrolē ap 85–90% no tirgus;
ROE > 20%, kas signalizē par pārmērīgi augstu peļņas līmeni un nepietiekamu konkurenci;
Kredītu procentu likmes uzņēmumiem ir par 100–200 bāzes punktiem augstākas nekā Ziemeļvalstīs ar līdzīgu kredītrisku.

Kredītu līmenis un attīstības vajadzība

Kredītu attiecība pret IKP:

Attīstītajās valstīs: kredīti ≈ 100% no IKP (piemēram, Vācijā, Francijā);
Igaunijā un Lietuvā: ap 50–70% no IKP;
Latvijā šobrīd: tikai ~40% no IKP.

Nepieciešamais kapitāls izrāvienam

Pie normatīvās kapitāla attiecības ~10%:

+10 mlrd. € kredītu → vajag aptuveni 1 mlrd. € jauna kapitāla bankām;
+20 mlrd. € kredītu → vajag 2 mlrd. € jauna kapitāla.

Valsts attīstības bankas loma

Valsts attīstības banka nav paredzēta kā universāla mazumtirdzniecības banka vai komercsektora aizstājējs. Tās uzdevums ir palielināt konkurenci un kapitāla pieejamību segmentos/zemākus procentus, kur tirgus pats nenodrošina pietiekamu finansējumu — īpaši:

augstas pievienotās vērtības eksportā,
inovācijās un ražošanas tehnoloģijās,
energoefektivitātes projektos.

Banka darbojas kopfinansējuma un garantiju modelī (ALTUM++), sadarbojoties ar komercbankām, institucionālajiem investoriem un EIB grupu. Tādējādi tiek palielināta kredītu/IKP attiecība un samazināta aizņēmumu likmju starpība ar Eiropas līdervalstīm.

Struktūra un kapitāla avoti

Avots	Apraksts	Apjoms / īpatsvars
Valsts iemaksa	3 mlrd. € – valsts kontrolpakete (51%) + daļa no pensiju 2. līmeņa līdzekļiem (paliek 2,6 mlrd. € sistēmā), pašvaldību dalība.	51%
Pilsoņu bezmaksas akcijas	~10% no akcijām (≈167 € katram pilsonim), lai veicinātu sabiedrības līdzdalību un kļūšanu par bankas klientiem	10%
IPO (free float)	30–40% akciju publiskā emisijā, piesaistot papildu kapitālu un nodrošinot tirgus disciplīnu	30–40%

Kreditēšanas potenciāls: 5 mlrd. € kapitāls, ievērojot prudenciālās prasības (Basel III standarti: CET1 ≥12%, RWA koeficients 55-65%), atbalsta 38-45 mlrd. € kredītu portfeli (multiplikators ×7,6-9,0). Kopā ar pašreizējiem apjomiem teorētiskā maksimālā kreditēšanas jauda būtu ~56-63 mlrd. €. Praksē pieaugums būs pakāpenisks un nepārsniegs ~45-50 mlrd. € līdz 2035. gadam, kas joprojām ir 2,5× vairāk nekā šobrīd un būtiski uzlabos uzņēmumu piekļuvi finansējumam ar zemākām procentu likmēm.

Iespējamās risinājums - Altum tiek pārveidots par Valsts attīstības banku. Modelis: esošā Altum struktūra tiek reformēta — piešķir bankas licenci, integrē pensiju 2. līmeņa pārvaldību un valsts kapitāla funkcijas.

Priekšrocības:

Saglabā esošo institucionālo pieredzi, bet paplašina mandātu;
Samazina izveides izmaksas, saglabājot reputāciju un esošās līnijas (garantijas, aizdevumi, fondi);
Atbilst ES praksē redzētajam modelim — Bpifrance (Francija) tika izveidota tieši šādi, apvienojot vairākas iepriekš pastāvošas struktūras.

Trūkumi:

Nepieciešama dziļa reorganizācija un jauns pārvaldības režīms (banku licence, kapitāla kontrole, noguldījumu sistēma).

Daļa esošo Altum projektu var kļūt “nebanku” un jāpārceļ uz citu juridisku vienību.

Ekonomiskais efekts

Periods	Prognozētais IKP pieaugums
5 gadi	+3%
10 gadi	+5%
20 gadi	+12%

ASV investīciju un komercbanku piesaiste Latvijā

Stratēģiskais mērķis

Veidot Latviju par nišas centru ASV finanšu tehnoloģiju, datu apstrādes un regulatīvās atbilstības (RegTech) pakalpojumiem Eiropas Savienības tirgū, nevis par front-office banku klātbūtnes vietu. Mērķis nav piesaistīt tradicionālās banku filiāles, bet gan nodrošināt ASV uzņēmumiem efektīvu un drošu vidi back-office un middle-office funkciju izpildei.

Situācijas analīze

Pēc Brexit Eiropas Savienībā ASV banku klātbūtne koncentrējusies Dublinā un Frankfurtē, savukārt reģionālais “back-office” centrs ir Varšava ar vairāk nekā 4000 speciālistu (BNY Mellon, State Street, Citi). Rīgai nav iespēju konkurēt šajos apjomos, taču pastāv nišas iespēja zemākas izmaksas un augstas kvalifikācijas kombinācijā.

Salīdzinājumam:

Faktors	Rīga	Varšava	Dublina
Darba izmaksas (€/FTE gadā)	55 000	70 000	90 000+
Finanšu speciālistu skaits	~5 000	~50 000	>100 000
Atrašanās laika josla	EET (UTC+2)	CET (UTC+1)	GMT (UTC)
ASV finanšu klātbūtne	Zema	Augsta	Ļoti augsta
Pieejamība Ziemeļvalstu tirgiem	Augsta	Vidēja	Zema

Secinājums: Latvija nevar konkurēt mērogā, taču var specializēties konkrētās funkcionālās nišās, kur nepieciešama droša vide un kvalificēti darbinieki ar zemākām izmaksām.

Latvijas nišas priekšrocības

Zemas darbaspēka un biroju izmaksas, salīdzinot ar Ziemeļvalstīm un Rietumeiropu.
Augsts tehnoloģiskās izglītības līmenis un angļu valodas prasmes.
Droša un caurspīdīga regulatīvā vide, pateicoties ES finanšu uzraudzības sistēmai.
Pieeja Ziemeļvalstu tirgum, kam nepieciešami pakalpojumi ar zemākām izmaksām (piem., NAV aprēķins, ESG pārskati).
Fintech attīstības ekosistēma (jaunizveidoti RegTech un datu analītikas uzņēmumi Rīgā un Liepājā).

Prioritārās darbības jomas

Joma	Apraksts	Mērķa uzņēmumi
Fund administration	Investīciju fondu administrēšana, NAV aprēķins, investor reporting, AML kontrole	BNY Mellon, State Street, Northern Trust
RegTech un risk analytics	MiFID, EMIR, SFDR ziņojumu sagatavošana un datu analīze ES regulatoriem	Bloomberg, FIS Global, Wolters Kluwer
FinTech back-office support	KYC, klientu apkalpošana un maksājumu apstrāde ASV uzņēmumiem, kas ienāk ES tirgū	Stripe, Brex, Plaid, Revolut (partnerība)
Datu centri un kiberdrošība	Finanšu datu glabāšana un droša piekļuve ES klientiem	AWS, IBM, Oracle Cloud regionāli partneri

Sadarbības mehānismi ar ASV uzņēmumiem

Regulatīvā smilškaste – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilotprogramma ASV FinTech uzņēmumiem.
Nodokļu stimuli back-office investīcijām (UIN atvieglojumi 0% līdz 5 gadiem).
Publiskās infrastruktūras līdzfinansējums – biroju telpu un datu centru attīstība caur LIAA un EM instrumentiem.
Kopīgas izglītības programmas ar Latvijas Universitāti un Rīgas Ekonomikas augstskolu (finanšu datu analītika, RegTech).

KPI (2027–2035)

Rādītājs	2027	2030	2035
Darbinieku skaits (FTE)	100–190	280–450	500–750
ASV finanšu uzņēmumu skaits	2–3	4–5	6–8
Vidējais gada atalgojums (€)	55 000	60 000	65 000
Eksporta ienākumi (milj. €)	8–12	20–30	40–50
Nozaru nodokļu ienesīgums (milj. €)	2–3	6–8	10–12

Riska faktori un ierobežojumi

Reģionālā konkurence: Varšava un Viļņa aktīvi piedāvā līdzīgus stimulus.
Tirgus ierobežotais apjoms: Baltijas finanšu tirgus ir pārāk mazs, lai uzturētu vairāk nekā dažas back-office vienības.
Automatizācijas pieaugums: Finanšu datu apstrādes jomā darbvietu skaits samazinās par 1–2% gadā, ja netiek attīstītas jaunas funkcijas.
Atkarība no ASV–ES attiecībām: jebkuras sankciju vai datu plūsmas izmaiņas var tieši ietekmēt šos uzņēmumus.

Sagaidāmie rezultāti

Izveidota stabila ASV finanšu pakalpojumu klātbūtne Latvijā 6–8 uzņēmumu formā.
Nodrošinātas 500–700 augstas kvalifikācijas darbvietas ar vidējo algu virs
€60 000 gadā.
Pieaug finanšu datu apstrādes un RegTech kompetences Latvijā, nostiprinot Rīgu kā Baltijas Finanšu tehnoloģiju atbalsta centru.
Radīta sinerģija ar Ziemeļvalstu un Baltijas fondu administrācijas nozari, stiprinot Latvijas pakalpojumu eksportu.

ASV valdības finanšu institūciju piesaiste

1. Kopējā koncepcija

ASV valsts finanšu institūcijas — US International Development Finance Corporation (DFC), US Export-Import Bank (EXIM) un USAID Development Credit Authority (DCA) — nav klasiskas palīdzības programmas. Tās darbojas kā valsts attīstības un drošības investīciju mehānismi, kas piedalās komerciālos projektos ar stratēģisku nozīmi ASV ārpolitikas un drošības interesēs. Finansējums nav bezatdeves; tas tiek sniegts kā aizdevumi, garantijas vai līdzdalība kapitālā, un tiek sagaidīta atmaksas spēja vai peļņa.

Pamatprincipi:

Netiek sniegtas “dāvanas”; katram projektam jābūt komerciāli pamatotam.
Valsts uzņemas daļu politiskā, valūtas vai maksājumu riska, lai piesaistītu privātos investorus.
Priekšroka tiek dota “frontline allies” — valstīm ar drošības nozīmi NATO kontekstā.
Finansējums iespējams tikai projektiem ar ASV komponenti (tehnoloģija, iekārtas, konsultanti).

2. US International Development Finance Corporation (DFC)

Tipoloģija: valsts attīstības un drošības banka (dibināta 2019, apvienojot OPIC un USAID DCA). Globālais finansējuma limits: līdz 60 mlrd. USD.

Instruments	Raksturojums	Mērķis	Atdeves princips
Tiešie aizdevumi	Līdz 20 gadiem, fiksēta vai mainīga likme	Enerģētika, digitālā drošība, infrastruktūra, aizsardzības ražošana	Komerciāls aizdevums, jāatmaksā
Garantijas	DFC garantē daļu komercbanku aizdevumu	Samazina riska prēmiju, ļauj iegūt kredītu ar zemāku likmi	Garantijas maksa 0,5–2%
Līdzdalība kapitālā	DFC kļūst par mazākuma līdzīpašnieku (10–30%)	Stratēģiski projekti (piemēram, datu centri)	Peļņas sadale, iziešana pēc 5–10 gadiem
Politiskā riska apdrošināšana	Aizsardzība pret ekspropriāciju, karu, valūtas risku	Augsta riska vai “frontline” valstis	Apdrošināšanas prēmija 0,3–1%
Tehniskā palīdzība	Nelieli granti (<1 milj. USD)	Projekta sagatavošana	Bez atdeves

Latvijas pielietojums:

Datu centri, aizsardzības industrija, enerģētikas drošība (SMR, LNG rezerves) — DFC var kļūt par riska dalītāju;
Digitālā drošība un kritiskā infrastruktūra — DFC equity līdzdalība vai aizdevums ar ilgtermiņa (15–20 gadu) horizontu.

3. US Export-Import Bank (EXIM Bank)

Tipoloģija: ASV valsts eksporta kredītu aģentūra (dibināta 1934).
Globālais finansējuma limits: līdz 135 mlrd. USD.

Instruments	Raksturojums	Mērķis	Atdeves princips
Eksporta kredīti	Kredīti ārvalstu uzņēmumiem ASV preču iegādei	Veicina ASV tehnoloģiju eksportu	Kredīts jāatmaksā ar procentiem
Kredītu garantijas	EXIM garantē ASV bankas aizdevumu	Samazina procentu likmi un riska uzcenojumu	Garantijas maksa 0,5–1,5%
Eksporta apdrošināšana	Apdrošina pret maksājumu kavējumiem	Samazina risku eksportētājiem	Apdrošināšanas prēmija
Working Capital Guarantees	Garantē ASV eksportētāju apgrozāmos līdzekļus	Veicina eksportu	Komerciāla atdeve

Noteikums: vismaz 25–50% no projekta satura jābūt ASV izcelsmes (“US content rule”).

Latvijas pielietojums:

SMR reaktoru projekti (NuScale, GE Hitachi, Westinghouse);
Telekomunikāciju drošības infrastruktūra (Cisco, Juniper, Palo Alto Networks);
Aizsardzības rūpniecības tehnoloģijas (Caterpillar, GE Aviation, Textron).

4. USAID Development Credit Authority (DCA)

Tipoloģija: garantiju mehānisms caur vietējām bankām, lai palielinātu kredītu pieejamību SME un inovācijām. Kopš 2019. gada šīs programmas pārvalda DFC sadarbībā ar USAID.

Instruments	Raksturojums	Mērķis	Atdeves princips
Partial Credit Guarantees	Garantē 50% aizdevuma summas	Veicina aizdevumus maziem un vidējiem uzņēmumiem	Garantijas maksa <1%
First-Loss Coverage	Sedz pirmos 20–50% zaudējumu	Samazina banku risku jauniem klientiem	Izmaksā tikai pie zaudējuma
Grant Support	Nelieli granti (5–20 milj. USD)	Tehniskā palīdzība un mentoringi	Bez atdeves
Blended Finance	Garantija + privātais kapitāls	Palielina investīciju sviru	Tirgus nosacījumi

Latvijas pielietojums:

ALTUM un komercbankas var kļūt par DFC/USAID partneriem SME garantiju programmās;
tipiski 50% pirmās zaudējumu līnijas garantijas līdz €5–10 milj. uz aizņēmēju;
piemērots digitālās drošības, aizsardzības un eksporta nozarēm.

5. Finansējuma veidu salīdzinājums

Finansējuma veids	Institūcija	Latvijai nozīmē	Atdeve
Bezatdeves granti	USAID (ierobežoti)	Projektu sagatavošana, mentoringi	Nav jāatmaksā
Subsidētie aizdevumi	DFC, EXIM	Zemāka procentu likme, ilgāks termiņš (10–20 gadi)	Jāatmaksā pilnā apmērā
Garantijas	DFC, EXIM, USAID	Samazina aizņēmuma izmaksas	Garantijas maksa
Līdzdalība kapitālā	DFC	Valsts kā investors, iziet pēc 5–10 gadiem	Peļņas sadale
Apdrošināšana	DFC	Segums pret politiskiem un kara riskiem	Apdrošināšanas prēmija

Struktūra:
~95% finansējuma = komerciālie instrumenti (aizdevumi, garantijas, līdzdalība).
~5% = granti un tehniskā palīdzība.

6. Pielietojumi Latvijā (2025–2030)

Projekts	Partneris	Formāts	Aptuvenais apjoms
SMR (GE Hitachi / NuScale)	EXIM + DFC	Eksporta kredīts + riska apdrošināšana	€500–800 milj.
Kiberdrošības industrija	USAID/DFC + ALTUM	Garantijas un mazie granti	€10–20 milj.
Datu centri ar ASV tehnoloģiju	DFC	Equity līdzdalība (30%)	€20–100 milj.
Dronu un robotikas rūpnīca	DFC	Garantija vai līdzfinansējums	€10–50 milj.

7. Nepieciešamie soļi no Latvijas puses

Institucionālais līgums: ALTUM paraksta Memorandum of Understanding ar DFC un EXIM Bank.
Projektu cauruļvads (pipeline): sagatavot 5–10 potenciālos projektus ar ASV tehnoloģiju vai drošības komponenti.
Vienota kontaktpunkta izveide: pie EM vai FM izveidot “US Finance Desk”, kas koordinē DFC/EXIM komunikāciju.
Juridiskā atbilstība: nodrošināt, ka nevienā projektā nav Krievijas vai Ķīnas izcelsmes piegādātāju ķēdes.
Sadarbība ar NATO Industrial Advisory Group – lai noteiktu projektus ar militāri-civilu (dual-use) nozīmi.

8. Rezumējums — kā tas strādā praksē

Posms	Kas notiek	Kas sedz risku	Kas atmaksā
1. Projekta identifikācija	LV/ALTUM iesniedz DFC/EXIM projektu	-	-
2. Due diligence	DFC/EXIM vērtē riskus un ESG atbilstību	DFC/EXIM	-
3. Garantija / aizdevums	DFC/EXIM apstiprina finansējumu	DFC/EXIM	Projekta uzņēmums
4. Privātais finansējums	Bankas finansē atlikumu	Komercbankas	Projekta uzņēmums
5. Uzraudzība	DFC/EXIM seko līdzi atmaksai un pārvaldībai	DFC/EXIM	Projekta uzņēmums

9. Kopsavilkums

Šis nav “palīdzības” finansējums, bet stratēģiski orientēts kapitāla mehānisms ar zemu risku un ilgu horizontu.
Reālistiski Latvija var piesaistīt €1,5–2 mlrd. DFC/EXIM finansējuma 2025–2030. gadā, ja tiek sagatavoti projekti ar skaidru ASV komponenti un drošības dimensiju.
Panākumu priekšnoteikums – institucionāls līgums ar DFC/EXIM un konkrēti investīciju projekti, nevis politiska vēlme “piesaistīt finansējumu vispārīgi”.

ES institucionālā kapitāla piesaiste

1. Mērķis

Nodrošināt sistemātisku un prognozējamu Eiropas institucionālā kapitāla piesaisti Latvijas attīstības vajadzībām — gan valsts, gan pašvaldību, gan uzņēmējdarbības sektorā.

Mērķis ir ne tikai izmantot ES fondu dotācijas, bet arī aktivizēt kapitāla ieguldījumus, garantijas un līdzfinansējuma mehānismus, ko piedāvā Eiropas finanšu institūcijas.

2. Galvenās institūcijas un to piedāvājums

· Eiropas Investīciju banka (EIB) – ilgtermiņa aizdevumi un līdzfinansējums valsts un pašvaldību infrastruktūras, energoefektivitātes, digitalizācijas un izglītības projektiem. EIB piedāvā arī “blended finance” modeļus ar privāto līdzdalību.

· Eiropas Investīciju fonds (EIF) – riska kapitāla, garantiju un inovāciju finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; Latvijā sadarbībā ar Altum un vietējiem fondiem.

· Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (EBRD) – investē uzņēmumu modernizācijā, enerģētikā, infrastruktūrā un eksportspējīgos sektoros.

· Eiropas Padomes Attīstības banka (CEB) – nodrošina ilgtermiņa aizdevumus sociālās infrastruktūras, mājokļu un izglītības projektiem.

· InvestEU un ESIF programmas – garantiju un līdzfinansējuma instrumenti, kas savieno publiskos un privātos līdzekļus vienotās investīciju platformās.

3. Finansējuma formas un mehānismi

· Subsidētie aizdevumi – zemas procentu likmes un garāki termiņi infrastruktūras, enerģētikas un vides projektiem.

· Kapitāla līdzdalība – institucionālie fondi var ieguldīt valsts vai publiski–privātos attīstības fondos, kas investē Latvijas uzņēmumos.

· Garantiju mehānismi – EIF un InvestEU garantijas vietējām bankām, kas ļauj paplašināt kredītu pieejamību uzņēmumiem.

· Tehniskās palīdzības fondi – EIB un EBRD sniedz ekspertīzi projektu sagatavošanā, īpaši enerģētikas un transporta jomā.

· Blended finance – kombinēts valsts un Eiropas institucionālais līdzfinansējums, kas samazina projektu riskus un piesaista arī komerckapitālu.

4. Nacionālā koordinācija

· Altum (vai jaunizveidota Valsts attīstības banka) kļūst par nacionālo kontaktpunktu sadarbībai ar EIB, EIF, EBRD un CEB.

· Tiek izveidota kopējā investīciju stratēģija, kas nosaka valsts prioritātes (piemēram, enerģētiskā neatkarība, transporta koridori, aizsardzības industrija, reģionālā attīstība).

· Katram lielajam projektam jābūt strukturētam tā, lai tas atbilstu InvestEU un EIB Green Transition kritērijiem, nodrošinot lielāku līdzfinansējuma daļu.

· Tiek izveidots “Eiropas kapitāla katalogs” – digitāla datubāze ar visām aktīvajām Eiropas institucionālo finanšu programmām un nacionālajiem partneriem.

5. Sagaidāmie rezultāti līdz 2030. gadam

· Latvijas publiskajiem un privātajiem projektiem piesaistīti vismaz 4–5 miljardi eiro institucionālā kapitāla no EIB, EIF, EBRD un InvestEU.

· Valsts un pašvaldību investīciju apjoms pieaug par aptuveni 0,5% no IKP gadā, pateicoties labākai līdzfinansējuma struktūrai.

· Izveidota pastāvīga sadarbības platforma starp Latvijas attīstības banku un Eiropas institūcijām, kas darbojas nepārtraukti, nevis tikai fondu ciklu ietvaros.

· Palielinās Latvijas redzamība kā uzticamam partneram Eiropas publiskajās finanšu struktūrās, kas sekmē turpmāku kapitāla plūsmu un politisko atbalstu.

Citu reģionu banku piesaiste Latvijā

1. Mērķis

Izveidot Latvijā starptautisku finanšu partnerību tīklu — ārvalstu banku filiāles un kopuzņēmumus, kas rada jaunu kapitāla ieplūdi, uzlabo uzticamību, stiprina Latvijas uzņēmumu eksporta iespējas un palīdz piesaistīt ilgtermiņa investīcijas.

2. Pamatojums

ES regulējums ļauj trešo valstu bankām atvērt filiāles ES, ja tiek izpildītas kapitāla, uzraudzības un AML/KYC prasības.
To jau aktīvi izmanto Japānas, Korejas, Singapūras, Līča, Indijas, Āfrikas, Latīņamerikas finanšu institūcijas.
Latvija var pozicionēties kā jauns, drošs, digitāli spēcīgs mezgls ar zemākām izmaksām un augstāku elastību nekā lielie centri.

Kritiskais ģeopolitiskais faktors. Japānai un Dienvidkorejai ir tiešas drošības intereses pret Krievijas/Ziemeļkorejas/Ķīnas asi; Baltijas stabilitāte papildina Indo–Klusā okeāna drošības arhitektūru. Tāpēc finansiālā partnerība ir arī drošības partnerība (politikas ietvara arguments).

Tirdzniecības un reputācijas platforma

Bankas izveido reputācijas pārbaudes un kredītrisku datu sistēmu (“digital trust passport”).
Tā sniedz Latvijas uzņēmumiem kredītvērtējumu ārvalstu tirgos un otrādi — ārvalstu investoriem uzticamības rādītājus Latvijā.
Šī sistēma var kļūt par reģionālu uzticamības standartu eksportētājiem.

3. Reģionālie piemēri un precedenti ES

Japāna – stabils ilgtermiņa investors un drošības partneris

Banka	Klātbūtne ES	Modelis	Nozīme Latvijai
MUFG Bank	Frankfurte, Parīze, Amsterdama; Varšava (pārst.)	Pilna ES licence; korporatīvie kredīti, infrastruktūra	“Baltic Hub” Rīgā starp Poliju un Somiju
Mizuho Bank	Frankfurte, Dublina, Amsterdama	ES korporatīvie klienti	Meklē nišas ārpus metropolēm
SMBC	Londona, Parīze, Frankfurte, Milāna	Zaļā enerģija, transports	Rail Baltica, loģistika, enerģētika
JBIC	Brisele	Valsts attīstības banka; ES–Japānas projekti	Līdzfinansējums LV infrastruktūras/enerģijas fondam

Secinājums. Modelis “ES filiāle + projektu finansēšana” Latvijai ir tieši pārņemams. Ģeopolitiskais ietvars. Japānas ekonomiskā klātbūtne Baltijā = stratēģiska investīcija kopējā drošībā.

Dienvidkoreja – eksports un rūpniecības finansēšana

Banka	Klātbūtne ES	Modelis	Nozīme Latvijai
KEXIM	Londona	Eksporta kredīti; kuģniecība, elektronika, enerģija	“Baltic Export Finance Office” Rīgā
Hana Bank	Londona, Frankfurte	Korporatīvā banku darbība	Partnerība ar ALTUM eksporta garantijām
Shinhan Bank	Londona, Frankfurte	Digitālā banka, IT/start-up fokus	Sinerģija ar LV fintech

Tendence. Spēcīga virzība uz Centrāleiropu (Polija, Čehija); Latvija — ziemeļu loģistikas/IT mezgls. Ģeopolitiskais ietvars. Frontīra valsts pret totalitāru kaimiņu; ekonomiskā sadarbība = solidaritāte.

Singapūra – digitālais/zaļais finansējums

Banka	Klātbūtne ES	Modelis	Nozīme Latvijai
DBS Bank	Frankfurte (DBS Europe), Londona	Digitālie maksājumi, fintech	Baltic Fintech & Green Finance Hub
UOB	Frankfurte, Milāna	Tirdzniecības/innov. Finansēšana	Labi sadarbojas ar mazām, spējīgām valstīm
OCBC	Londona	Korporatīvais finansējums	LV–Āzija loģistikas projekti
Temasek	(Investīciju klātbūtne Eiropā)	Valsts fonds	Līdzdalība LV IPO un zaļajos fondos

Secinājums. Nelielas, bet jaudīgas filiāles, kas apvieno investīcijas un tehnoloģijas — ideāls LV.

Persijas līcis – fondi + infrastruktūra

Institūcija	Klātbūtne ES	Modelis	Nozīme Latvijai
FAB	Parīze, Londona, Ženēva	Lielākā AĀE banka; infrastruktūra/enerģija	Ostu/enerģētikas projekti
QNB	Parīze, Roma	Valsts banka; tirdzniecība/enerģija	Gateway uz ES enerģētikas tirgu
Emirates NBD	Londona, Vīne	Investīciju/privātbanku pakalpojumi	Zaļās obligācijas
Saudi PIF	(ES investīciju struktūras)	Valsts investīciju fonds	Līdzfinansējums Rail Baltica, digitalizācija

Secinājums. Retāk – pilnas filiāles; biežāk – kopfondi/ES meitas sabiedrības. LV piedāvā fondu bāzi.

Indija – tirdzniecības un eksporta finansēšana

Banka	Klātbūtne ES	Modelis	Nozīme Latvijai
SBI	Frankfurte, Parīze, Antverpene	Indijas uzņēmumu apkalpošana ES	“Baltic India Desk” Rīgā
ICICI	Frankfurte	Tirdzniecības finansēšana, riska apdrošināšana	LV eksportētājiem uz Indiju
HDFC	Londona (pēc Brexit – nerezidents ES)	Digitālie risinājumi	Fintech sadarbība

Latīņamerika – pārstāvniecības un loģistikas fondi

Banka	Klātbūtne ES	Modelis	Nozīme Latvijai
Banco do Brasil	Londona, Madride	Reprezentācijas birojs	ES Ziemeļu filiāles iespēja
BNDES	Brisele	Attīstības banka; ES programmas	Līdzfinansējums infrastruktūrai/enerģijai
Itaú	Portugāle, Šveice	Investīciju/privātbanku pakalpojumi	Pārtikas/loģistikas finansējums Baltijā

Āfrika – digitālie un attīstības partneri

Banka	Klātbūtne ES	Modelis	Nozīme Latvijai
Standard Bank	Londona, Frankfurte	Lielākā Āfrikas banka	Fintech/enerģētika
Ecobank	Parīze, Londona	Pan-Āfrikas tīkls; tirdzniecība	Digital Trade Platform ar LV
Equity Bank	Londona	Mobilie maksājumi	Sadarbība LV fintech
AfDB	Brisele	Attīstības projekti ar ES	Fonda līdzdalība ūdens/enerģija/izglītība

4. Kopsavilkums: pieredze un piemērojamība

Reģions	ES klātbūtnes modelis	Piemērs	Risinājums Latvijai
Japāna/Koreja/Singapūra	Pilnas filiāles + projektu finansēšana	MUFG, KEXIM, DBS	Filiāle + investīciju fonds
Līcis	Fondi/pārstāvniecības	QNB, FAB, PIF	Kopfonds ar ALTUM/EBRD
Indija	Reprezentācijas + filiāles	SBI, ICICI	Reprezentācijas birojs Rīgā
Latīņamerika	Reprezentācijas	BNDES, Banco do Brasil	Tirdzniecības/loģistikas fonds
Āfrika	ES filiāles tikai lielajiem	Standard/Ecobank	Fintech platforma + attīstības fonds

5. Latvijas unikālais piedāvājums (Value Proposition)

5.1. Vispārējās priekšrocības

Priekšrocība	Piedāvājums
Digitālā ekselence	100% digitāla saskarne; licences process ar e-parakstu, e-rezidence
Ātra licencēšana	Mērķis: 60 dienas (politikas reformas; šobrīd >120)
Zemākas izmaksas	Biroji ~3× lētāki par Frankfurti; IT algas ~2× zemākas
Nišas fokuss	Baltic/Nordic hub, zaļā finansēšana, aizsardzības industrija, fintech
Valdības “direct line”	“Vienas durvis” princips investoriem
NATO/ES drošība	Banking Union, ECB uzraudzība
Ģeopolitiskā solidaritāte	Kopīgās drošības intereses ar Japānu/Koreju

5.2. Reģionu piedāvājumi (kopsavilkums)

Japāna – “Japan–Baltic Strategic Finance Partnership”: MUFG Riga Branch; JBIC līdzfinansējums (vējš/Baltija, datu centri, SMR). KPI 2030: aktīvi 5–8 mljrd €.
Koreja – “Korea–Baltic Tech & Defense Finance Hub”: KEXIM Baltijas birojs; Hana filiāle; industrija/EV/aizsardzība. KPI 2030: aktīvi 3–5 mljrd €.
Singapūra – “DBS Baltic Fintech & Green Lab”: DBS inovāciju centrs; zaļās obligācijas; Temasek līdzdalība IPO. KPI 2030: aktīvi 1–2 mljrd €.
Līcis – “Gulf–Baltic Green Energy Fund”: FAB/QNB kopfonds (SMR, H₂, vējš/saules). KPI 2030: fonds 5–7 mljrd €.
Indija – “SBI Baltic–India Trade Bridge”: SBI “trade desk” Rīgā; mērķis tirdzniecībai 1 mljrd €/gadā.

*Visi skaitļi ir mērķrādītāji (KPI) uz ko jāiet, ne juridiski saistošas apņemšanās.

6. Darba plāns 2026.–2030.

6.1. Sagatavošana (2026 Q1–Q2)

LFHA (Latvia Financial Hub Agency): budžets 5 mln €/gadā; 20 speciālisti.
Fast-Track licence (mērķis 60 dienas): “vienas durvis”; pirms-pieteikuma konsultācijas.
FKTK kapacitāte: +10–15 uzraugi ar starptautisku pieredzi; RegTech; MoU ar ECB/BaFin/MAS/BoJ.
Juridiskais ietvars: grozījumi AML/KYC, kibernoturībai; ES valsts atbalsta/iepirkumu atbilstība, vajadzības gadījumā – EK notifikācija.
EIB/EBRD ietvars: ietveram sindicētu finansējumu lieliem projektiem; obligāts FX/likmju hedžs.

6.2. 1. vilnis – enkura partneri (2026 Q3–2027 Q4)

MUFG (#1): PM vizīte Tokijā → MOU → licence → MUFG Riga Branch; pirmie 1 mljrd € projekti.
DBS (#2): FinMin Singapūrā → MOU → DBS Baltic Fintech Hub; 100 mln € fintech fondam (1:1 ar valsti – saskaņā ar ES noteikumiem).
SBI (#3): EconMin Indijā → SBI Baltic India Desk (rep. birojs → filiāle 2028).
KEXIM (#4): PM Seulā → Baltic Export Finance Office.
FAB (#5): EnerģMin AĀE → MOU → dalība LV zaļo obligāciju emisijā.

Rezultāts līdz 2027. beigām: 3–5 bankas; kapitāls 2–3 mljrd €; finansēti projekti 5–8 mljrd €; IKP +0,3–0,5 pp.

6.3. 2. vilnis – paplašināšana (2028–2029)

Kandidāti: Mizuho/SMBC; Hana/Shinhan; QNB; ICICI/HDFC; BNDES; Standard Bank; OCBC/UOB.
Baltic Financial Forum (Rīga) ik gadu; sadarbība ar IPO/obligāciju tirgu; reāllaika uzraudzība (RegTech).
Rezultāts 2029: 10–15 bankas; kapitāls 8–12 mljrd €; projekti 25–35 mljrd €; IKP +1,0–1,5 pp.

6.4. Stabilizācija (2030+)

Nišas: zaļais finansējums, aizsardzības industrija (NATO normu ietvarā), Baltijas–Ziemeļu–Āzijas tirdzniecība, fintech, eksporta kredīti.
Rezultāts 2035: 20–25 bankas/fondi; kapitāls 20–30 mljrd €; projekti 100–150 mljrd €; IKP +2,5–3,5 pp.

7. KPI (mērķrādītāji)

7.1. Kapitāls un projekti (mljrd €; komats kā decimālatdalītājs)

Periods	Banku aktīvi LV	Finansētie projekti (kumul.)	IKP ietekme
2027	2–3	5–8	+0,3–0,5 pp
2029	8–12	25–35	+1,0–1,5 pp
2035	20–30	100–150	+2,5–3,5 pp

7.2. Nodarbinātība (tiešā+netiešā)

Periods	Tiešā	Netiešā	Kopā
2027	400–500	800–1 000	1 200–1 500
2029	1 500–2 000	3 000–4 000	4 500–6 000
2035	4 000–5 000	8 000–10 000	12 000–15 000

7.3. Eksporta atbalsts (mln €)

Virziens	Šobrīd	2030 mērķis	Pieaugums
Japāna	50	300	6×
Koreja	30	200	6,7×
Līcis	20	150	7,5×
Indija	200	1 000	5×
Kopā	300	1 650	5,5×

8. Riska vadība (kodols)

Konkurence ar lielcentriem → nišas fokuss, izmaksu priekšrocība, ātrāks process.
Uzraudzības kapacitāte → FKTK stiprināšana, RegTech, pakāpeniska ieviešana, ECB backstop.
Ģeopolitika → NATO 5. pants, diversifikācija pa reģioniem/projektiem, nepubliskas ārkārtas procedūras.
AML/KYC reputācija → “zero-tolerance”; real-time monitorings; FATF/EBA/FinCEN sadarbība; pēc-ABLV reformas.
Likviditāte/FX → EIB/EBRD sindicēšana; hedžēšana obligāta; first-loss tranches fondos (saskaņā ar ES noteikumiem).
Valsts atbalsts/iepirkumi → atbilstība ES regulai; ja vajag — EK notifikācija; caurspīdīga pārvaldība.

9. Nākamie soļi (2026 Q1–Q2)

Saeimā apstiprināt “Latvia Financial Hub Strategy 2026–2035”.
Izveidot LFHA (direktors, komanda, budžets).
Ieviest Fast-Track licencēšanas procedūru (likuma grozījumi).
PM/ministru vizītes: Tokija, Singapūra, Deli, Seula, Abū Dabī.
Parakstīt MOU: MUFG, DBS, SBI; framework ar JBIC/EBRD/EIB.

10. Galīgā vīzija 2035 – “Baltic Financial Gateway”

25 banku/fondu klātbūtne, kapitāls 25–30 mljrd €, kumulatīvi projekti 150 mljrd €, IKP +3,0–3,5 pp, 15 000 darba vietu.
Nišas līderība: Green/Defense Finance, Fintech/CBDC, Trade Finance Baltics–Nordics–Asia.
Latvija – mazs, bet uzticams finanšu centrs, kas eksportē reputāciju un drošību.

Uzvaras stratēģija arī ir viena: ekonomiskā un finansiālā noturība caur globālu partnerību.

Drošības komponente investīcijām

Āfrikas gadījumā primārie investori būs no Latvijas nevis otrādi, bet virkne valstu šajā kontinentā ir bīstamas mūsu investoriem un investīcijām.

Latvijas drošības eksporta un investīciju aizsardzības modelis

Koncepcijas pamatojums

“Heavy Metal” – tā NATO sabiedrotie Afganistānā sauca latviešu karavīrus par profesionalitāti un gatavību augsta riska misijām. Šo reputāciju pārvēršam ekonomiskā un aizsardzības kapacitātē: licencētu Latvijas drošības uzņēmumu tīkls strādā ārvalstīs, lai nodrošinātu. Piem. HEAVY METAL Security Services.

Latvijas un Eiropas investīciju aizsardzību jaunajos tirgos;
Stratēģisko objektu fizisko un kiberdrošību;
Loģistikas un operacionālo risku mazināšanu (arī jūrā);
NBS rezerves praktisku stiprināšanu.

Uzņēmumi darbojas aizsardzības un preventīvā kapacitātē, neiesaistoties vietējo politisko vai militāro konfliktu pusēs.

Struktūra un darbības principi:

1) Personāls un kvalifikācija

Operatīvais personāls (bruņotie uzdevumi)

Tikai personas ar Latvijas/NATO drošības struktūru dienesta pieredzi.
NBS rezerves statuss (obligāts).
Regulāras sertifikācijas, medicīnās pārbaudes, ieroču un ROE apmācības.

Civilie speciālisti (nebruņoti uzdevumi)

IT/kiberdrošības eksperti, inženieri, tehniķi, medicīnas un loģistikas personāls, risku analītiķi.

Reālistiska skala

Sākums (1.–2. gads): 50–100 darbinieki.
Attīstība (3.–5. gads): 200–350 darbinieki.
Ilgtermiņā (5+ gadi): 400–600 darbinieki.
NBS ikgadējā atvaļināšana (~10%) dod 150–200 kvalificētu speciālistu pieplūdumu gadā.

2) Mandāts un darbības ierobežojumi

Juridiskā bāze

Darbība tikai ar uzņemošas valsts oficiālu atļauju/līgumu.
Strikta atbilstība Montreux dokumentam un ICoCA principiem.
ANO/ES sankciju un eksportkontroles ievērošana.
Funkcija – aizsardzība, pavadīšana, novērošana, evakuācija (nevis ofensīva).

Darbības jomas

Kritiskā infrastruktūra (ostas, lidostas, enerģētika, datu centri).
Kiberdrošība un hibrīdapdraudējumu novēršana.
Transporta/loģistikas drošība, konvoji.
Jūras drošība (kuģu apsardze, pretpirātisms).
Objekta/personāla aizsardzība.

3) Valsts uzraudzība un licencēšana

Licencēšanas un uzraudzības rāmis

ĀM – politiskā koordinācija, starptautiskā atbilstība.
AM – NBS rezerves integrācija, operacionālās prasības.
IeM – licencēšana, kontrole, ROE apstiprināšana.
FM – caurskatāms nodokļu un uzskaites režīms.

Obligātās prasības uzņēmumiem

Cilvēktiesību, sankciju un ētikas compliance;
Risku un incidentu atskaites sistēma;
UBO caurredzamība, finanšu audits;
Pilns apdrošināšanas segums (civilā atbildība, medicīna, evakuācija, PTSD atbalsts).

Pakāpeniskās ieviešanas plāns

FĀZE 1 — Civilie pakalpojumi (1.–2. gads)

Fokuss: kiberdrošība, izlūkošana, analītika un kritiskā infrastruktūra.
Pakalpojumi: kiberauditi/monitorings; C-UAS; hibrīdapdraudējumu analīze; datu centru drošība.
Mērķreģioni: Kenija, Tanzānija; Gana, Kotdivuāra; Dienvidāfrika.
Jauda: 50–80 speciālisti; 5–8 milj. € investīcijas; 3–6 milj. € ieņēmumi/gadā.

FĀZE 2 — Loģistika un fiziskā aizsardzība (2.–4. gads)

Fokuss: objekti, konvoji, pretpirātisms (Gvinejas līcis, Adenas līcis), vietējo drošības spēku apmācība.
Sektori: enerģētika, transports, starptautisko organizāciju projekti.
Jauda: 150–250 speciālisti; 15–25 milj. € ieņēmumi/gadā.

FĀZE 3 — Kompleksie projekti (4+ gadi)

Fokuss: pilns end-to-end investīciju drošības pakalpojums (objekti + cilvēki + dati + krīzes vadība).
Partnerības: UN/ES apakšuzņēmumi; sadarbība ar Ziemeļvalstu/Baltijas uzņēmumiem; specializēta niša kopprojektos ar lielajiem PSC.
Jauda: 350–600 speciālisti; 40–70 milj. € ieņēmumi/gadā.

Sinerģija ar Āfrikas investīcijām un bankām

Investīciju stratēģija: “mēs esam investori”

Latvijas uzņēmumi primāri investē Āfrikā (nevis otrādi).
Mērķi: enerģētika, infrastruktūra, lauksaimniecība/pārtika, digitālie risinājumi.
Drošības pakalpojums ir projekta sastāvdaļa, nevis atsevišķs produkts – tas ļauj darboties arī nedrošos reģionos.

Finansējuma mehānisms ar Āfrikas bankām

Kopfinansēšana ar Afreximbank, African Development Bank (AfDB), reģionālajām attīstības bankām un vietējām komercbankām.
Risk-sharing: politiskā riska apdrošināšana, pirmā zaudējuma kapitāls, garantijas.
ES/EIB/IFC instrumentu slāņošana; Latvijas eksporta garantijas.
Jūras drošība kā atsevišķa līnija: kuģu apsardze maršrutos, ostu drošības audits.

“Heavy Metal” zīmola pozicionēšana

Konkurences priekšrocības

Elastīgi, ātri, NATO standarti, bez skandaloza mantojuma.
Eiropas caurskatāmība un ICoCA šlateri; ROE disciplinēta ievērošana.
Neitrāls ģeopolitiskais profils – uzticami ES/UN pasūtītājiem.

Vēstījums (tagline):
“Proven Under Fire. Trusted Under Pressure.”

Mēs neesam lielākie vai lētākie.
Kad situācija kļūst sarežģīta, jūs gribēsiet, lai mēs esam līdzās.
Pierādīts NATO misijās. Pieejams jūsu projektiem.

Ekonomiskā un aizsardzības ietekme (5 gadu projekcija)

Rādītājs	1.–2. gads	3.–5. gads	5+ gadi
Apgrozījums	5–10 milj. €	25–40 milj. €	60–100 milj. €
IKP efekts	+0,02–0,05%	+0,10–0,15%	+0,20–0,35%
Nodokļi budžetā	1–2 milj. €	6–10 milj. €	15–25 milj. €
NBS rezerve (papildinājums)	+50–100	+200–300	+400–600
Ārējās investīcijas (ieelkt.)	50–80 milj. €	200–350 milj. €	500+ milj. €

Latvieši dien un maksā nodokļus Latvijā, nevis citu valstu militārajās kompānijās. Viņi jau ir organizēti kā vienība krīzes gadījumam.

Aizsardzības kapacitātes ieguvums

NBS rezerve: praktiski apmācīti speciālisti ar aktuālām procedūrām, mobilizējami krīzē.
Izlūkošanas/risku izpratne par reģioniem, ar ko Latvijai ir komerciālas saites.
Tehnoloģiju attīstība: kiberdrošība, C-UAS, jūras drošība – testētas reālos apstākļos, zināšanu pārnese uz iekšējo tirgu.

Politiskie riski un to mazināšana

ES/UN saskaņošana: darbs tikai ar valdību mandātiem; regulāra komunikācija ar ĀM/AM.
Host-valstu atlase: sākot ar stabilākām (Kenija, Gana, Kotdivuāra), izvairoties no akūti nestabiliem reģioniem.
Reputācijas pārvaldība: stingra atlase, zero tolerance pārkāpumiem, caurspīdīga atskaitīšanās, krīzes komunikācijas plāns.
Operacionālie riski: pilns apdrošinājums; evakuācijas procedūras; juridiskais atbalsts; psiholoģiskā palīdzība.

Secinājums

“Heavy Metal” ir valsts stratēģiska iespēja:

Ekonomiski – augstas pievienotās vērtības eksporta niša un kapitāla plūsma uz Latviju;
Aizsardzībā – NBS rezerves stiprināšana ar reāli trenētu personālu;
Ģeopolitiski – Latvijas klātbūtne un ietekme ārpus ES;
Uzņēmējdarbībā – iespēja droši strādāt augsta riska tirgos, tostarp jūrā (kuģu apsardze).

Pakāpeniska pieeja:

sākt ar kiberdrošību, izlūkošanu, analītiku (zemākais strīdus risks),
pāriet uz loģistiku un fizisko aizsardzību,
attīstīt kompleksus end-to-end risinājumus kopā ar Āfrikas bankām un starptautiskiem finansētājiem.

Ja ir tiesiskie iebildumi:

ES dalībvalstu privātās drošības kompānijas Āfrikā

Francija:

Genef Services - Sahels, CAR
Amarante International - vairākas Āfrikas valstis
ARES Security - aktīvi Frankāfrikā

Vācija:

KAS Security Group - Somālija, Kenija, Mozambika
Asgaard German Security Group - vairākas valstīs

Itālija:

Security Management Services - Lībija, Somalilenda

Polija:

VEOS - Āfrikas un Tuvo Austrumu operācijas

Lielbritānija

G4S - visā Āfrikā
Aegis Defence Services - aktīvi vēl arvien

2.4. Latvijas kapitāla tirgus transformācija – riska kapitāls

Latvijas riska kapitāla (VC – venture capital un private equity) tirgus šobrīd ir neliels, taču strauji attīstās. Kopējais pārvaldīto līdzekļu apjoms ir aptuveni 200–300 milj. €, ieskaitot valsts (ALTUM) līdzfinansētos fondus. Aktīvākie tirgus dalībnieki: Change Ventures, FlyCap, BaltCap (reģionālais) un vairākas jaunas iniciatīvas. Gada plūsma investīcijās jaunuzņēmumos ir tikai 30–50 milj. €, jeb 0,10 % no IKP (pie IKP ≈ 45 mlrd. €).

Salīdzinājums ar līderiem

Valsts / reģions	VC investīciju īpatsvars no IKP	Ekvivalents Latvijai (mlrd. €/gadā)	Nepieciešamais pieaugums
Latvija (2025)	0,10%	0,045	—
Eiropas līderi	0,30–0,50%	0,15–0,25	~5×
Izraēla (“Startup Nation”)	1,5% (vidēji starp 1–2 %)	0,675	~15×

Lai sasniegtu Izraēlas līmeni, Latvijai būtu nepieciešams ap 675 milj. € riska kapitāla investīciju gadā, bet kopējo pārvaldīto aktīvu apjomu jāpalielina no ~0,3 mlrd. € līdz vismaz 3–4 mlrd. €.

Finansējuma avots – pensiju 2. līmenis

Aprēķins

Mērķa kopējais VC apjoms: 675 milj. € gadā
Multiplikatora efekts (ES/EIF/EIB līdzfinansējums + ārvalstu VC + vietējais privātais kapitāls + IPO): ≈ 3,3×
Nepieciešamais sākotnējais ieguldījums no pensiju 2. līmeņa:
675 milj. € ÷ 3,3 ≈ 205 milj. €

Tātad pietiek ar aptuveni 205 milj. € no pensiju 2. līmeņa fondiem (paliek ~2,4 mlrd. €), lai desmit gadu laikā sasniegtu pilnu Izraēlas līmeni (1,5% no IKP).

Multiplikatora efekts

Avots	Piesaistes koeficients	Papildu apjoms (€ mlrd./gadā)
ES / EIF / EIB līdzfinansējums	1 : 1 – 1 : 1,5	+0,21 – 0,31
Ārvalstu VC un corporate venture arms	~0,5 – 0,7 ×	+0,10 – 0,14
Vietējais privātais kapitāls un IPO	~0,2 – 0,3 ×	+0,04 – 0,06
Kopā		≈ 0,35 – 0,45 mlrd. € gadā

Kopējais investīciju apjoms sasniedz 0,65–0,70 mlrd. € gadā, jeb 1,5% no IKP.

Ieguldījums uz vienu iedzīvotāju

Tas ir aptuveni 12 reizes vairāk nekā pašlaik (≈30 €) un ļautu Latvijai sasniegt pilnu “Startup Nation” investīciju intensitāti.

Ietekme uz IKP ilgtermiņā

Periods	Papildu ieguldījumi pret IKP	Kopējā summa (€ mlrd.)	Prognozētais IKP efekts
5 gadi	~7%	~2,2–2,5	+3 – 5% IKP
10 gadi	~14%	~5,5–6,0	+4 – 7% IKP
20 gadi	~30%	~12–13	+9 – 15% IKP

Pārejas grafiks un “Holandes slimības” riska mazināšana

Lai izvairītos no “Holandes slimības” efekta inovāciju tirgū (pārāk liels kapitāla apjoms salīdzinājumā ar kvalitatīvu projektu skaitu), mērķi tiek ieviesti pakāpeniski:

Gads	VC investīcijas (% no IKP)	Summa (€)	Mērķis
2025–2026	0,5%	~225 milj.	tirgus stabilizācija un fondu ekosistēmas nostiprināšana
2027–2030	1,0%	~450 milj.	ārvalstu partneru un fondu piesaiste
2030+	1,5%	~675 milj.	“Startup Nation” līmenis un noturīgs ilgtermiņa efekts

Pieredzes trūkumu sākotnēji kompensē pieredzējušu ārvalstu fondu pārvaldnieku piesaiste, kas nodrošina kvalitatīvu investīciju atlasi un pārvaldību, līdz vietējā kapacitāte nobriest.

Starptautiskā riska kapitāla piesaiste

1. MĒRĶIS

Izveidot starptautiski konkurētspējīgu riska kapitāla ekosistēmu Latvijā, piesaistot pasaules pirmā un otrā līmeņa riska kapitāla fondus (tier-1 un tier-2) no Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas, Āzijas un Izraēlas.

Mērķi:

finansēt Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu izaugsmi no sākuma (seed) līdz izaugsmes (growth) stadijai;
radīt vismaz 2–3 Latvijas uzņēmumus ar “vienradža” (unicorn) vērtējumu līdz 2035. gadam;
nostiprināt Latviju kā reģionālu inovāciju un drošības tehnoloģiju centru Eiropas Savienības un NATO ietvaros.

Vienradzis (angļu valodā unicorn) ir privāts, nebiržā kotēts jaunuzņēmums, kura tirgus vērtība pārsniedz 1 miljardu eiro pēc investīciju piesaistes kārtas. Šāds uzņēmums parasti darbojas tehnoloģiju vai inovatīvu pakalpojumu nozarē, strauji aug un demonstrē potenciālu kļūt par globālu tirgus līderi.

Vienradži kalpo kā inovāciju un konkurētspējas indikators, jo tie piesaista ārvalstu kapitālu, rada augsti kvalificētas darba vietas un veicina zināšanu pārnesi ekonomikā. Attīstītajās valstīs (piemēram, Igaunijā, Izraēlā, Zviedrijā, Somijā) vienradžu skaits tiek izmantots kā viens no tehnoloģiju ekosistēmas attīstības rādītājiem.

Latvijas kontekstā pie šī sliekšņa jau ir nonākuši tādi uzņēmumi kā Printful un Printify, kas radušies Latvijā, bet reģistrēti ārvalstīs.

2. PAMATOJUMS

2.1. Latvijas un Baltijas konteksts

Igaunijā ir desmit “vienradži” (Skype, Wise, Bolt, Pipedrive u.c.), Lietuvā – četri (Vinted, Nord Security, Omnisend, Tesonet).
Latvijā šobrīd nav oficiāli reģistrēta “vienradža”, lai gan Printify un Printful jau sasnieguši šo vērtējumu, taču juridiski reģistrēti ārvalstīs.
Galvenais trūkums – vietējā izaugsmes kapitāla pieejamība (growth capital). Ja kapitāla avots tiek nodrošināts Latvijā, uzņēmumi saglabā nodokļu rezidenci un darba vietas Latvijā.

2.2. Starptautiskās tendences

Eiropas riska kapitāla tirgus sasniedz vairāk nekā 50 miljardus eiro gadā, no kuriem aptuveni 60% ir Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes kapitāls.
Aktīvākās investīciju jomas: finanšu tehnoloģijas (fintech), aizsardzības un kiberdrošības tehnoloģijas (defense, cyber), klimata tehnoloģijas (climate tech), mākslīgais intelekts (MI), kosmosa tehnoloģijas (space) un bioekonomika.

2.3. Ģeopolitiskā dimensija

Latvija kā NATO pierobežas valsts ir dabīgs centrs aizsardzības un digitālās drošības tehnoloģijām ar divējādu pielietojumu (dual-use).
Šī programma stiprina digitālo drošību, tehnoloģisko neatkarību un Latvijas lomu NATO inovāciju ekosistēmā.

2.4. Finansējuma avots — pensiju kapitāls

205 miljoni eiro no pensiju 2. līmeņa fondiem rezervēti ieguldījumiem riska kapitāla tirgū; šī summa ir galvenais Latvijas finansējuma avots, un netiek paredzēti papildu tiešie valsts budžeta līdzekļi (pensiju 2. līmeņa līdzdalība nepārsniedz 30% katrā fondā un 30% no programmas kopapjoma).

3. STRATĒĢISKIE INSTRUMENTI

3.1. Līdzdalība un līdzfinansējums riska kapitāla fondos

Latvija neveido jaunu fondu institūciju, bet izmanto esošo riska kapitāla fondu infrastruktūru, nodrošinot līdzfinansējumu no pensiju 2. līmeņa fondiem un piesaistot ārvalstu partnerus, kuri izveido pārstāvniecību Latvijā.

Līdzfinansējums tiek piešķirts:

esošajiem Latvijas riska kapitāla fondiem, kas darbojas saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un EIF standartiem;
ārvalstu fondiem, kas apņemas izveidot pastāvīgu klātbūtni Latvijā (pārstāvniecību, vietējo partneri vai investīciju komandu) un ieguldīt Latvijas uzņēmumos vismaz divkāršā apmērā pret saņemto ieguldījumu.

Plānotais līdzfinansējuma apjoms: 500–600 miljoni eiro līdz 2030. gadam (tai skaitā ārvalstu partneru līdzekļi).

Finansējuma avots	Daļa
Eiropas Investīciju fonds (EIF)	~ 40%
NATO inovāciju fonds (NATO Innovation Fund)	~ 15%
Pensiju 2. līmeņa fondi	līdz 30%
Privātais un institucionālais kapitāls (piemēram, pensiju 3. līmenis, apdrošinātāji, uzņēmumi)	~ 15%

Mehānisms. Ja ārvalstu fonds, piemēram, Sequoia Europe Fund, saņem 20 miljonus eiro no Latvijas līdzfinansējuma, tas līgumiski apņemas ieguldīt vismaz 40 miljonus eiro Latvijas uzņēmumos un izveidot vietējo pārstāvniecību (Rīgā vai citur Latvijā).

· Starptautisks precedents. Izraēlas programma Yozma (1990. gados) radīja eksporta cienīgu precedentu – ārvalstu fondu ienākšanu un vietējās VC ekosistēmas izveidi; programmas sviras efekts vairākkārt pārsniedza valsts sākotnējo ieguldījumu.3.2. Latvijas uzņēmumu izaugsmes posma līdzfinansējums

Valsts līdzfinansējums tiek virzīts arī esošajiem Latvijas fondiem, kas investē Series B–D stadijas uzņēmumos.
Šādas investīcijas nodrošina vietējiem uzņēmumiem iespēju palikt Latvijas jurisdikcijā un sasniegt “vienradža” līmeni.
Finansējuma avoti: EIF, EBRD, pensiju 2. un 3. līmeņa fondi, privātie ieguldītāji.
Mērķis: izveidot pastāvīgu sadarbību ar starptautiskiem fondiem, kas darbojas Baltijas reģionā, piemēram, Northzone, Accel, Atomico u.c.

3.3. Valsts kā pamata investors (Anchor LP programma)

Latvija darbojas kā pamatsabiedrotais investors (anchor limited partner) ārvalstu fondos, kas atver pārstāvniecību Latvijā un apņemas ieguldīt vietējā ekonomikā.
Šī pieeja ļauj:
piesaistīt ārvalstu fondu ekspertīzi, kapitālu un tīklus bez jaunas institūcijas veidošanas;
nodrošināt, ka investīcijas nonāk Latvijas uzņēmumos un tehnoloģiju sektoros;
panākt 8 līdz 12 reizes lielāku ārvalstu kapitāla piesaisti salīdzinājumā ar sākotnējo Latvijas līdzdalību.

3.4. Nodokļu stimuli investoriem un darbiniekiem

Instruments	Saturs	Starptautisks precedents
30% iedzīvotāju ienākuma nodokļa kredīts līdz 250 000 €	Samazina risku agrīnā investīciju stadijā	Lielbritānijas SEIS/EIS (kopš 2012. g.)
Darbinieku akciju (ESOP) nodoklis tiek piemērots tikai pārdošanas brīdī	Veicina darbinieku līdzdalību un motivāciju	Igaunija

Piezīme par 2. pensiju līmeņa piesaisti un atbilstību ES normām

Atbildēšu uz iebildumu, ka pensiju 2. līmeņa līdzekļus pārvaldība no viena pārvaldnieka puses (Valsts attīstības banka) bez izvēles iespējām un ieguldīšana tikai Latvijā var būt pretrunā Eiropas normām.

1. Tiesiskais pamats: brīvas kapitāla plūsmas princips (TFEU 63.–66. pants). ES līgumos noteikts, ka “visas kapitāla kustības ierobežošanas formas starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešajām valstīm ir aizliegtas” (TFEU 63. pants). Taču šim principam ir divas būtiskas atrunas, kas tieši attiecas uz manu plānu:

Publisko interešu izņēmums (TFEU 65. pants) — dalībvalstis drīkst noteikt ierobežojumus, ja tie ir pamatoti ar nodokļu, finanšu stabilitātes vai sabiedriskās kārtības mērķiem.
Proporcionalitātes princips — ja pasākums (piemēram, ieguldījumu virzīšana tikai Latvijas ekonomikā) nav diskriminējošs pret citiem investoriem un kalpo leģitīmam mērķim (piemēram, nacionālajai finanšu stabilitātei vai kapitāla tirgus attīstībai), tas nav pretrunā ar ES tiesībām.

Tātad: pārvietot 2. līmeņa aktīvus uz Valsts attīstības banku un ieguldīt tos tikai Latvijā ir pieļaujams, ja:

to dara valsts institūcija valsts attīstības interesēs,
ieguldījumi ir atvērti arī citiem investoriem (nav diskriminācijas pēc valstiskās piederības),
lēmums ir pamatots ar ekonomikas un finanšu stabilitātes mērķi,
ieguldījumu veidi (kapitāls, obligācijas, infrastruktūra) ir tirgus pamatoti.

2. ES valstu prakse un precedenti

Vācija — KfW Bankengruppe

KfW pārvalda valsts un daļu pensiju fondu kapitāla, ieguldot tikai Vācijas projektos: eksportā, infrastruktūrā, inovācijās.
Līdzekļi nāk no valsts un institucionālajiem investoriem, bet ieguldījumi tiek veikti gandrīz tikai Vācijas ekonomikā.
Eiropas Komisija atzinusi, ka šāda darbība nav uzskatāma par kapitāla plūsmas ierobežojumu, jo investori no citām valstīm var līdzdalīt projektos, un valsts mērķis ir leģitīms (reģionālā attīstība, finanšu stabilitāte).

Francija — Caisse des Dépôts et Consignations (CDC) un Bpifrance

CDC pārvalda pensiju un uzkrājumu līdzekļus, investējot Francijas uzņēmumos un infrastruktūrā.
Bpifrance kā valsts banka iegulda riska kapitālā, banku kapitālā un obligācijās tieši Francijā.
Eiropas Komisija to atzinusi par “publisku finanšu instrumentu sabiedriskā labuma nolūkos”, kas ir saskaņā ar ES noteikumiem par kapitāla brīvu plūsmu (Commission Decision C(2013) 7288).
Citi ES investori var piedalīties līdzvērtīgi, tāpēc nav diskriminācijas.

Itālija — Cassa Depositi e Prestiti (CDP)

CDP pārvalda valsts pensiju uzkrājumus un investē tos tikai Itālijas kapitāla tirgū un infrastruktūrā.
Šo modeli EK ir atzinusi kā nacionālas attīstības finanšu instrumentu, kas nav kapitāla kustības ierobežojums, ja piekļuve investīcijām ir teorētiski atvērta arī citiem.
CDP finansē Itālijas komunālos uzņēmumus, transporta tīklus, mājokļus un digitalizāciju.

Somija — ARAVA / Valtion asuntorahasto

Valsts mājokļu un attīstības fonds, kas pārvalda daļu pensiju līdzekļu un investē tikai Somijā.
Eiropas Komisija atzinusi, ka šis modelis ir saskaņā ar ES tiesībām, jo tas kalpo “sabiedriskas infrastruktūras attīstībai” un neierobežo ārvalstu investoru līdzdalību.

3. Kāpēc Latvijas modelis var būt saskaņā ar ES tiesībām

Kritērijs	ES prasība	Latvijas modelis
Nediskriminācija	Nedrīkst aizliegt citiem investoriem piedalīties	Citi (ārvalstu) fondi var līdzinvestēt un mēs to pat veicinam
Publisks mērķis	Leģitīms mērķis – finanšu stabilitāte, reģionālā attīstība, infrastruktūra	Mērķis – attīstīt vietējo kapitāla tirgu un infrastruktūru
Pārredzamība	Jānodrošina atklāti noteikumi un uzraudzība	Valsts attīstības banka darbojas ar likuma pilnvarojumu
Proporcionalitāte	Ierobežojumi jābūt samērīgiem	Ieguldījumi Latvijā pamatoti ar ilgtermiņa sabiedrības interesēm
Kapitāla plūsma	Jāpaliek atvērtai	Nav aizliegts ārvalstu kapitālam investēt tajos pašos projektos

4. ES konkurences un “state aid” aspekts

Šāds mehānisms netiek uzskatīts par valsts atbalstu (state aid), ja banka darbojas tirgus principos, un ieguldījumu nosacījumi nav selektīvi.
Analogi precedenti (KfW, Bpifrance, CDP) rāda, ka EK atzīst valsts investīciju bankas par “public service investment vehicles”, kas kalpo vispārējām ekonomiskām interesēm (SGEI) un ir atbrīvoti no aizlieguma ierobežojumiem.

5. Secinājums

2. pensiju līmeņa pilnīga pārcelšana uz Valsts attīstības banku un ieguldīšana tikai Latvijas ekonomikā ir saskaņā ar ES tiesībām, ja tiek izpildīti trīs nosacījumi:

Pasākums ir sabiedrības interesēs (nacionālā ekonomika, finanšu drošība, infrastruktūra).
Citiem (t.sk. ārvalstu) investoriem netiek liegta līdzdalība projektos.
Pārvaldība ir caurspīdīga un atbilst tirgus noteikumiem.

Šādu modeli sekmīgi īsteno Francija (CDC, Bpifrance), Vācija (KfW) un Itālija (CDP) — valstis, kas ES ietvaros tiek uzskatītas par etalonu nacionālo finanšu un pensiju kapitāla pārvaldībā.

Polijas negatīvā pieredze un Latvijas atšķirības

Līdzīga ideja — izmantot pensiju uzkrājumus valsts ekonomikas attīstībai — pagājušajā desmitgadē tika īstenota arī Polijā. Sākotnēji Polijas pensiju sistēma (OFE – Otwarty Fundusz Emerytalny) bija veidota kā klasiskā “divu līmeņu” shēma, kur privātie pārvaldnieki ieguldīja pensiju 2. līmeņa uzkrājumus gan Polijas, gan ārvalstu uzņēmumu akcijās, obligācijās un fondos. Līdz 2013. gadam šī sistēma bija viena no lielākajām Centrāleiropā – kopējie aktīvi sasniedza vairāk nekā 150 miljardus zlotu (35 miljardus eiro), un šie fondi kļuva par galveno investoru Polijas biržā (WSE), nodrošinot stabilu vietējā kapitāla tirgus izaugsmi.

Tomēr 2014. gadā Polijas valdība veica strauju reformu ar mērķi samazināt valsts parādu un stabilizēt budžetu. Lielākā daļa pensiju 2. līmeņa aktīvu (valsts obligācijas un līdzīgi instrumenti) tika pārrakstīti valsts sociālās apdrošināšanas iestādei ZUS, un cilvēkiem tika piedāvāts izvēlēties – palikt privātajā fondā vai pilnībā pāriet uz valsts sistēmu. Formāli reforma tika pamatota ar “drošības un ilgtspējas” argumentiem, bet pēc būtības tā bija pensiju līdzekļu nacionalizācija – uzkrājumi tika izmantoti valsts parāda samazināšanai, nevis investīcijām ekonomikā.

Šim solim bija smagas sekas kapitāla tirgum. Polijas pensiju fondi līdz tam bija lielākais investoru slānis Varšavas biržā, turēja lielu daļu vietējo uzņēmumu akciju un regulāri piedalījās IPO. Kad šie fondi tika piespiedu kārtā samazināti, biržas kapitalizācija saruka par aptuveni 40%, jauno emisiju (IPO) skaits nokrita gandrīz līdz nullei, un ārvalstu investori masveidā aizgāja, jo pazuda vietējais institucionālais partneris. Uzticība pensiju sistēmai arī sabruka — vairāk nekā 80% iedzīvotāju izvēlējās pāriet uz valsts ZUS, uzskatot, ka valdība jebkurā brīdī var pārņemt privātos uzkrājumus. Rezultātā Polijas kapitāla tirgus attīstība faktiski apstājās, un Varšavas birža no reģionālā līdera kļuva par stagnējošu tirgu.

Šis piemērs Eiropā bieži tiek minēts kā brīdinājuma stāsts, ka pensiju līdzekļu izmantošana valsts fiskālo mērķu finansēšanai var īslaicīgi palīdzēt budžetam, bet ilgtermiņā nodara kaitējumu kapitāla tirgum, uzticībai un investīciju plūsmai. Tāpēc Mans modelis, lai arī paredz valsts pārvaldnieku pensiju 2. līmeņa līdzekļiem, ir konceptuāli pilnīgi citāds gan mērķa, gan izpildes ziņā.

1. Mans modelis salīdzinājumā ar Poliju

Aspekts	Polijas modelis (OFE reforma, 2014)	Latvijas modelis (Valsts attīstības banka)
Naudas īpašumtiesības	Valsts pārņem līdzekļus (ZUS), dalībnieki zaudē īpašuma tiesības	Nauda paliek dalībnieku īpašumā, tiek tikai mainīts pārvaldnieks
Mērķis	Valsts parāda samazināšana, budžeta deficīta mazināšana	Investīcijas ekonomikā – infrastruktūrā, uzņēmumu kapitālā, inovācijās
Finanšu instruments	Valsts obligācijas (bez reālas atdeves)	Kapitāla daļas, infrastruktūras obligācijas, riska kapitāls
Pārejas mehānisms	Vienreizēja aktīvu pārrakstīšana, tirgus šoks	Pakāpeniska pāreja 3–5 gadu laikā, tirgus stabilitāte
Kapitāla tirgus efekts	–40% kapitalizācijas kritums, IPO apjomu sabrukums	+200–300% kapitalizācijas pieaugums no valsts uzņēmumu kotācijas
Naudas izmantošana	Valsts kase (fiskālā tērēšana)	Produktīvi ieguldījumi ar reālu atdevi
ES tiesību vērtējums	Kapitāla plūsmas ierobežojums, īpašuma tiesību pārkāpums	Saderīgs ar ES tiesībām – valsts investīciju mehānisms sabiedriskā labuma nolūkos

2. Kāpēc Latvijā nebūs “Polijas efekta”

Nauda joprojām ir cilvēku īpašums. Pensiju 2. līmeņa uzkrājumi netiek pārvērsti par valsts budžeta ieņēmumiem — tie paliek personīgie aktīvi, kas tiek pārvaldīti Valsts attīstības bankā. Valsts tikai nosaka ieguldījumu virzienu, nevis pārņem naudu savā rīcībā.
Nav valsts parādu dzēšanas, ir produktīvi ieguldījumi. Ieguldījumi tiks veikti reālos aktīvos – uzņēmumu kapitālā, infrastruktūrā, enerģētikā, mājokļu un transporta projektos –, kas rada atdevi, darba vietas un eksportspēju. Neliela daļa līdzekļu var tikt izmantota infrastruktūras obligācijām, bet tikai produktīviem projektiem, nevis deficīta finansēšanai.
Pāreja notiek pakāpeniski. Esošie ieguldījumi ārvalstu tirgos tiek samazināti lēni, piemēram, 3–5 gadu laikā, izvairoties no jebkāda tirgus šoka vai cenu krišanās. Tirgus pielāgojas, un birža necieš no kapitāla izsūkšanas.
Biržas kapitalizācija tieši pieaug. Valsts uzņēmumu kotācija (Latvenergo, Tet u.c.) piesaistīs gan vietējos, gan ārvalstu investorus, radot jaunu ilgtermiņa institucionālo kapitālu. Latvijas biržas kapitalizācija (šobrīd tikai 3–4% no IKP – zemākā ES) var pieaugt līdz 50–60% no IKP, radot reālu kapitāla tirgu.
Ārvalstu investori var piedalīties. Visi investīciju instrumenti (obligācijas, fondi, uzņēmumu kapitāls) būs pieejami arī citiem ES investoriem vienlīdzīgos noteikumos. Tas nodrošina saderību ar ES kapitāla plūsmas principiem.

Ja nu tomēr ES būs iebildumi – esmu gatavs braukt uz Briseli par šo lamāties. Būtu stulbi no komisijas puses uzbrukt Latvijai, kurai ir zemākā biržas kapitalizācija ES, praktiski neeksistējošās KKS, niecīgs riska kapitāls, augstākās banku procentu likmes (pie tam grūti pieejamas ārpus Pierīgas un dažām lielām pilsētām) ES un uzbrukuma draudi no krievijas likt “godīgi” konkurēt ar valstīm, kurām ir gadsimtu senās tradīcijas, liels tirgus, kapitāls uzkrāts un kopīgas robežas ar krieviju nav.

Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu izmantošana nacionālās attīstības projektos ir vienīgais reāli pieejamais mehānisms, kas ļauj:

izveidot pašu kapitāla tirgu,
samazināt atkarību no ārvalstu bankām,
finansēt kritisko infrastruktūru un enerģētiku,
un stiprināt Latvijas finanšu drošību – kas ir arī Eiropas drošības jautājums.

Latvija šajā ziņā nav pārkāpēja, bet strukturāli atpalikusi dalībvalsts, kas beidzot izmanto savus resursus savas ekonomikas atjaunošanai. Ja nepieciešams, ES jāprasa izņēmums Baltijai. Domāju Lietuva un Igaunija tikai atbalstīs. Būsim godīgi, Latvijas pensiju kapitāla daudzums ir tik niecīgs (0,15%), ka ES kopējā finanšu plūsma to pat nemanīs. Nemanīs pat ja visa Baltija (0,5% - vidējā dienas svārstība tirgos) lūgs izņēmumu. Eiropas Komisijai ir būtiskāki jautājumi ar ko aizņemt galvu.

Es saprotu, ka konjuktūras cilvēki Latvijā ļoti negribēs šādu pieeju, jo savas karjeras turpinājumu redz ES struktūrās un kā bezmugurkaulnieki-infuzorijas gatavi pieņemt jebkāda trauka formu, kur viņus ieliek. Latvijas finanšu un ekonomikas politika pēdējos trīsdesmit gados lielā mērā ir bijusi orientēta uz ārējo institūciju normām un gaidām vai uz exPSRS oligarhu naudas atmazgāšanu, no kā ieguva ļoti mazs cilvēku daudzums, nevis uz nacionālajiem mērķiem.

Piezīme par ienesīgumu un riskiem, ja naudu iegulda tikai Latvijā

1. Esošā situācija (2025)

Latvijā darbojas 9 pensiju 2. līmeņa pārvaldnieki (SEB, Swedbank, Luminor, Citadele u.c.), kuru kopējais pārvaldītais kapitāls pārsniedz 7,5 mlrd. €. Līdzekļi galvenokārt tiek ieguldīti ārvalstu finanšu tirgos — valsts obligācijās, ETF fondos un akcijās.

Rādītājs	Vidējais rādītājs 2019–2023	2023. gada reālais ienesīgums	Galvenais ieguldījumu virziens
Konservatīvie fondi	+1,8% gadā	+0,9%	Eiropas obligācijas
Sabalansētie fondi	+3,4% gadā	+2,6%	Globālie ETF, eirozona
Aktīvie fondi	+4,8% gadā	+3,9%	ASV akcijas, ESG indeksi
Kopā vidēji	+3,3% gadā	+2,5%	~70% ārvalstu tirgi, <10% Latvijā

→ Faktiski mazāk nekā 1/10 daļa pensiju uzkrājumu nonāk Latvijas ekonomikā.
→ 2. līmeņa fondu atdeve ilgtermiņā atpaliek no inflācijas un IKP izaugsmes tempu vidēji par 1,0–1,5 procentpunktiem gadā.

2. Valsts attīstības bankas modelis — potenciālais ienesīgums

Ja 2. pensiju līmenis tiek pilnībā pārvaldīts Valsts attīstības bankā un ieguldīts tikai Latvijas ekonomikā, ienesīgums veidojas no reālās atdeves uz kapitālu, nevis finanšu tirgus svārstībām.

Ieguldījumu virzieni un paredzamā ienesība:

Ieguldījumu veids	Procentuālā daļa	Paredzamā vidējā atdeve (gadā)	Pamatojums
Valsts infrastruktūras obligācijas	30%	4,0–4,5%	Ilgtermiņa projekti ar garantētu atdevi (autoceļi, lidosta, ostas u.c.)
Latvijas uzņēmumu kapitāls un obligācijas	25%	6,0–7,0%	Dividendēm un kapitāla pieaugumam līdzīga atdeve
Komercbanku un finanšu sektora kapitāls	15%	5,0–6,0%	Palielina kreditēšanas kapacitāti un atdevi
Riska kapitāla fondi un tehnoloģijas	10%	8,0–12,0%	Augstāka riska segments ar potenciāli lielāku atdevi
Reģionālie attīstības projekti (PPP)	20%	5,0–6,0%	Droša, indeksēta atdeve (komunālā infrastruktūra, mājokļi)

Kopējais vidējais portfeļa ienesīgums: 5,5–6,0% gadā.

Latvijā faktiskā situācija

Periods	Vidējā 2. līmeņa atdeve (nominālā)	Vidējā inflācija	Reālā atdeve
2010–2020	3,4%	2,2%	+1,2% (pozitīva)
2021–2023	2,5%	4,0–8,0%	–1,5% līdz –5% (negatīva)
Ilgtermiņā (20 gadi)	~3,2%	~3,8%	–0,6% vidēji

Tātad, pēdējos gados reālā vērtība tiešām samazinās, jo inflācija “apēd” nominālo peļņu.

Ko tas nozīmē pensiju sistēmai

Nauda kontā pieaug nomināli, bet reāli pirkšanas spēja samazinās.
Tas nozīmē, ka ja pensijas tiktu aprēķinātas šodien, tās būtu zemākas par sākotnēji plānoto līmeni.
Tāpēc daudzas valstis (Vācija, Itālija, Francija, Somija) pārorientēja daļu pensiju fondu uz reālajiem aktīviem — valsts infrastruktūras obligācijām, enerģētikas projektiem, uzņēmumu kapitālu — kas dod reālu, inflācijai piesaistītu atdevi.

3. Salīdzinājums ar esošo sistēmu

Rādītājs	Esošā sistēma (privātie pārvaldnieki)	Valsts attīstības banka (nacionālais modelis)
Vidējais ienesīgums	2,5–3,3%	5,5–6,0%
Inflācijas aizsardzība	Zema	Augsta (reālie aktīvi, indeksēti ienākumi)
Ieguldījumu teritorija	70% ārvalstu tirgi	100% Latvijā
Ietekme uz IKP	Netieša	Tieša – +8 līdz +12% IKP 10 gados
Ietekme uz nodarbinātību	Netieša	Tieša – līdz 40 000 jaunu darba vietu
Sociālā atdeve	Zema	Augsta (mājokļi, enerģētika, infrastruktūra)

4. Starptautiskie salīdzinājumi

Valsts	Modelis	Vidējā ienesība (reālā, pēdējo 10 gadu vid.)
Vācija (KfW)	Valsts investīciju banka, pensiju ieguldījumi iekšzemē	5,1%
Francija (CDC/Bpifrance)	Valsts banka, ieguldījumi uzņēmumos un infrastruktūrā	5,3%
Itālija (CDP)	Valsts attīstības fonds, pensiju ieguldījumi tikai Itālijā	5,7%
Latvija (pašreiz)	Privātie fondi, pārsvarā ārvalstu tirgi	3,0%

5. Par riskiem. Ja Latvijā notiek nopietna krīze, kas ietekmē lielos valsts uzņēmumus, tad pensiju 2. līmenis būs tā mazākā problēma. Bet, ja mēs neieguldām, tad problēmas būs pavisam noteikti!

6. Kopsavilkums

Ja pensiju 2. līmeņa līdzekļi tiek pārvaldīti Valsts attīstības bankā un ieguldīti tikai Latvijā, iespējams nodrošināt:

par 2–3 procentpunktiem augstāku ienesīgumu gadā,
būtisku ieguldījumu IKP un nodarbinātībā,
augstāku finanšu drošību un caurspīdību, jo ieguldījumi ir fiziski un izmērāmi, nevis tirgus svārstībās balstīti.

· Jā, pašreizējā sistēmā 2. līmeņa kapitāla reālā vērtība samazinās, jo ienesīgums ir mazāks nekā inflācijas un IKP izaugsmes tempi. Valsts attīstības bankas modelis, kas iegulda reālajā ekonomikā, ļautu atjaunot šo bilanci — nodrošinot 5–6% nominālo ienesīgumu un vismaz 2–3% reālu pieaugumu gadā.

· Primāri ir nevis riski ieguldot uz vietas, bet garantēta atpalicība bez ieguldīšanas.

Šāds modelis vienlaikus atbilst ES kapitāla plūsmas noteikumiem, stiprina vietējo kapitāla tirgu un palielina pensiju sistēmas sabiedrisko atdevi.

3. Infrastruktūra

Nozares: dzelzceļš, lidostas, enerģētika, digitālā infrastruktūra, autoceļi, ostas.

1. Enerģētika 14,0 mlrd.

2. Digitālā infrastruktūra 2,0 mlrd.

3. Ūdenssaimniecība 1 mlrd.

4. Autoceļi un tilti 5,0 mlrd.

5. Dzelzceļš 2,6 mlrd.

6. Ostas 1,1 mlrd.

7. Lidostas 1,0 mlrd.

Enerģētiku un digitālo infrastruktūru jau atrisinājām sadaļā par biržas kapitalizāciju (skat. 2.1 sadaļu – kapitāla tirgus, IPO un enerģētikas investīciju programma). Ūdenssaimniecības modernizācijas un paplašināšanas izdevumus liekam tarifos+ES fondi.

Viss pārējais, lai sasniegtu līderu līmeni - 10–11,00 mlrd.

Finansējums: ES CEF (NATO mobilitāte, RB), Kohēzijas fondi, valsts budžets, PPP (apvedceļi, ostas termināļi) apmēram ~1,00–1,10 mlrd. €/gadā jeb ~2,50–3% no IKP. Valsts budžetam paliek jāsedz tikai ~3 mlrd. € / 10 gados (vidēji ~0,3 mlrd. € gadā).Tas ir <0,40% no IKP gadā, kas ir ļoti pieņemams līmenis.

Kur ņemt naudu – 2. pensiju līmenis, kur vēl ir 2,40 mljrd +potenciālais pieaugums 10 gadu laikā 0,6 mlrd. 2. pensiju līmeņa piesaistes mehānisms –valsts infrastruktūras modernizācijas 20 gadu obligācijas, kuras varēs atmaksāt līdz ar IKP pieaugumu ko nodrošinās labāka infrastruktūra.

Ar 3 mlrd. € piesaisti (pāri paliek 0,40 mlrd.) no pensiju 2. līmeņa Latvija var īstenot visu 10 gadu infrastruktūras programmu praktiski bez tiešas budžeta naudas.

Rezultāts. IKP pieaugums virs bāzes.

5 gadi: +3%

10 gadi: +6%

20 gadi: +12%

3.1. Publiskās–privātās partnerības (PPP)

PPP potenciāls ir lielākais šādos sektoros:

Enerģētika
– SMR/AES kodolstaciju projekti (līdzīgi kā Polijā ar amerikāņu un korejiešu partneriem).
– Lielie vēja un saules parki ar akumulatoru glabātuvēm.
– Ūdeņraža un e-kurināmā projekti.
Transporta infrastruktūra
– Ostu modernizācija (automatizēti konteineru termināļi).
– Rail Baltica mezgli (komerciālā daļa, loģistikas parki).
– RIX lidostas kravu termināļi.
Aizsardzība
– Munīcijas rūpnīcas, dronu un elektronikas ražošana (valsts pērk produkciju, privātais finansē rūpnīcu).
– Loģistikas un noliktavu sistēmas, kuras krīzes gadījumā var mobilizēt.

PPP dod iespēju nepalielinot budžeta deficītu, tomēr finansēt investīcijas vēl +1–2% no IKP gadā.

3.2. Piezīme par būvniecības izmaksām

Latvijā trūkst darbaroku un ir pilnīgi pamatotas bažas, ka lielas naudas daudzuma iepludināšana ekonomikā, it sevišķi infrastruktūras tēriņi, izraisīs būtisku būvniecības izmaksu inflāciju, sadārdzinājumu un tirgus pārkaršanu. Lai risinātu šo problēmu:

1) Cilvēku pārkvalifikācija workfare programmas ietvaros atbilstoši prognozētam pieprasījumam. Var audzēt piedāvājumu par 10-20%.

2) Laicīgi informēt visu piegādes ķēdi par iepirkumiem (būvmateriālu ražotāji, loģistika utt.).

3) Līgumos ieviešama izmaksu indeksācija (darba algas, materiāli, degviela), kā arī cenu korekcijas griesti un apjomu rezerves 5–10% apmērā, lai mazinātu pārrāvumus.

4) Publiskajos būvniecības iepirkumos noteikt, ka pretendents drīkst piedalīties, ja tā pēdējā gada paveikto būvdarbu apjoms ir robežās ±10% no plānotā līguma vērtības, nodrošinot, ka dalībniekiem ir pietiekama jauda, bet nav pārslogotības. Ja vietējo pretendentu skaits, kas atbilst šim kritērijam, ir nepietiekams vai viņi jau pilnībā noslogoti, konkurss automātiski tiek paplašināts starptautiski, uzaicinot ES uzņēmumus ar līdzvērtīgu pieredzi — tā tiek saglabāta kvalitāte, konkurence un novērsta būvniecības tirgus pārkaršana. Piemēri:

Valsts	Modelis	Rezultāts
Somija / Norvēģija	Noslodzes balstīts iepirkums ja vietējie uzņēmumi pārslogoti, atļauj ārvalstu konsorcijus.	Stabilas cenas, maz pārkaršanas.
Polija	Valsts autoceļu direkcija (GDDKiA) 2019.–2023. g. ieviesta līdzīga divpakāpju sistēma.	+25% konkurences dalībnieku, mazāks cenu kāpums.
Lietuva	Rail Baltica posmos tika pielietots paņēmiens – ja pretendentu konkursā mazāk par trīs, tad starptautisks konkurss.	Nedaudz ilgāks iepirkums, bet augstāka kvalitāte.

Mūsu iepirkumi uz ES fona nav tik lieli, lai būtiski ietekmētu cenas ES ietvaros. Starptautiskos konkursos pieteikumu varētu iesniegt angļu valodā, ar ārzemju banku garantijām, licenču atzīšana, ES standarti (FIDIC[1]/BIM). Arī kopumā visos kaut cik ievērojamos būvdarbu iepirkumos jāpāriet uz kopīgiem FIDIC/BIM standartiem.

5) Rezervēt 10% no projekta summas iespējamam sadārdzinājumam.

Jānosaka maksimālais Latvijas pilsoņu daudzums, kas var tikt iesaistīts Latvijā šajos projektos, lai ārzemju uzņēmumi nepārpirktu lielu daļu vietējā būvniecības un citu nozaru darbaspēka. Tāpat jānosaka maksimālais trešo valstu pilsoņu skaits, kas tiek iesaistīts projektā (lai neieved masveidā zemu kvalificētu, mūsu kultūrai svešu un slikti audzinātu darbaspēku).

4. Ārvalstu tiešās investīcijas (FDI)

Šobrīd Latvija gadā piesaista tikai ~0,70–1,00 mlrd. € FDI (ap 2% no IKP). Igaunija un Lietuva 4-6%. Pasaules līderi:

Valsts	FDI uzkrātais ārvalstu kapitāls (% IKP)	FDI ieplūdes gadā (% IKP, pēdējos 5 g.)
Luksemburga	450%	40–60%
Singapūra	350%	25–30%
Īrija	320%	20–25%
Nīderlande	270%	15–20%

Lai paaugstinātu līdz Nīderlandes līmenim 20 gadu laikā:

1) Enerģētikas investoru piesaiste (SMR / AES un eksporta elektrības ražošana)

Kas tas ir: Cilvēkkapitāla un finanšu investoru piesaiste kodolenerģijas un atjaunojamo resursu jomā, īpaši mazo modulāro reaktoru (SMR) un AES būvniecībai, kā arī eksporta jaudu izveidei. Daļu kapitāla sedz ārvalstu stratēģiskie investori (Japāna, Koreja, Francija), kam ir tehnoloģijas, licencēšana un finansēšanas kapacitāte.

Kur strādā: Somija – Hanhikivi projekta modelis ar starptautisku līdzfinansējumu.

Apvienotā Karaliste – Rolls-Royce SMR partnerības.

Polija, Čehija – ārvalstu (Korea Hydro & Nuclear, Westinghouse) līdzdalība enerģijas projektiem.

Kā LV: Izveidot valsts–privāto partnerību (PPP) enerģētikas infrastruktūrā, kur ārvalstu stratēģiskais investors iegūst daļu kapitāla ar ilgtspējīgu peļņas modeli (elektrības eksports + iekšējais tirgus). Noteikt enerģētikas FDI prioritātes statusu (ātras atļaujas, stabils tarifu režīms, fiksēti PPA).

Kāpēc: Ārzemju līdzfinansējums samazina fiskālo slogu valstij, paātrina AES/SMR projektu startu un padara Latviju par elektrības eksportētāju Baltijas tirgū.

KPI:

Starptautisko enerģētikas investoru līgumu skaits;

Jaunās uzstādītās jaudas (MW) ar ārvalstu līdzdalību;

Eksporta elektrības apjoms (TWh) līdz 2035. gadam.

2) Reģionālie puduri (“hubi”)

Kas tas ir: Latvijas pozicionēšana kā reģionālais centrālais birojs un loģistikas mezgls globālajiem uzņēmumiem (Amazon, Tesla, farmācijas giganti, datu centri, fintech). Galvenais uzsvars – uzņēmumu vadības, loģistikas un pētniecības funkciju pārcelšana uz Latviju.

Kur strādā: Nīderlande – Eiropas galvenā HQ valsts.

Īrija – reģionālais birojs ASV tehnoloģiju gigantiem.

Polija (Krakova) – korporatīvie “shared service centers”.

Kā LV: Noteikt “reģionālā hub” investīciju statusu ar īpašu nodokļu režīmu – 0% uzņēmumu ienākuma nodoklis 10 gadiem, ja ieguldījums >100 miljoni € ražošanā, loģistikā vai HQ infrastruktūrā. Nodrošināt ātru rezidences, telpu un pieslēgumu atbalstu caur “FDI Platform Latvia”.

Kāpēc: Šāds režīms piesaista lielu korporatīvo investoru galvenos birojus, palielina FDI stocks, eksportu un augstu algu darbvietas. Latvija var kļūt par “Baltic HQ Hub” līdzīgi kā Īrija 2000.–2010. gados.

KPI:

Jauno reģionālo biroju skaits;

Kopējais kapitāla ieguldījumu apjoms (>100 M€ projekti);

Vidējā alga jaunos HQ sektoros (salīdzinot ar vidējo valstī).

3) Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ 2.0)

Kas tas ir: SEZ 2.0 ir nākamās paaudzes speciālās zonas ar nozares fokusu (pusvadītāji, biotehnoloģijas, aizsardzības ražošana), nevis ģeogrāfisku teritoriju. Tām tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi, vienkāršota birokrātija un 30 dienu atļauju process.

Kur strādā: Singapūra – Jurong Innovation District (multinozaru SEZ ar 30 dienu licencēšanu).

Polija – Polish Investment Zone 2.0 (nozaru fokusēts režīms).

Ķīna – Shenzhen High-Tech Zone (AI un mikroelektronika).

Kā LV: Pāriet no ģeogrāfiski noteiktām SEZ uz nozares klāsteriem, piemēram:

“Latvian Semiconductor Valley” (pusvadītāji, testēšana, montāža);

“BioNordic” (biotehnoloģijas un farmācija);

4) “DefenseTech Park” (aizsardzības un civilās tehnoloģijas).

Ieviest vienas pieturas atļauju procesu ≤30 dienās un 10 gadu nodokļu stabilitātes garantiju.

Kāpēc: Dod skaidru struktūru lielajiem investoriem (“Baltijas Singapūras” modelis), samazina riskus un nodrošina starptautisku redzamību.

KPI:

SEZ 2.0 reģistrēto investīciju projektu skaits un apjoms;

Piešķirto atļauju laiks (≤30 dienas);

FDI plūsma SEZ 2.0 sektoros (pusvadītāji, bio, defense).

5) Pilnvērtīgs holdingrežīms (0% iekšgrupas dividendēm/kapitāla pieaugumam)

Kas tas ir: mātes sabiedrība legāli pārvieto kapitālu grupas ietvaros bez otrreizējas aplikšanas.

Kur strādā: Īrija, Nīderlande, Luksemburga, Šveice.

Kā LV: UIN grozījumi + “substance test” (valde/Darbinieki/īres telpas), skaidra GAAR (General Anti-Avoidance Rule) ir juridisks mehānisms, kas ļauj valsts nodokļu iestādei ignorēt vai labot darījumus, kuru vienīgais vai galvenais mērķis ir izvairīties no nodokļiem, nevis veikt reālu ekonomisko darbību. Tātad – ja uzņēmums formāli atbilst noteikumiem, bet reāli tikai pārvieto peļņu bez satura (“substance”), nodokļu administrācija drīkst šo darījumu neatzīt par derīgu un aplikšanu atjaunot.

Kāpēc GAAR vajadzīgs holding/IP režīmā

Bez GAAR jebkurš “0% dividendēm” vai “5% IP Box” likums ātri kļūtu par nodokļu patvērumu: ārvalstu uzņēmumi reģistrētu čaulas uzņēmumus (“shell companies”) bez darbiniekiem un darbības tikai peļņas novirzīšanai.

GAAR nodrošina, ka:

Tiek sargāts reputācijas kredītreitings un OECD/FATF uzticība.

ES Komisija neatzīst režīmu par “harmful tax practice”.

Investori ar reālu darbību necieš no reputācijas vai banku ierobežojumiem.

Kāpēc investoriem: vienkārša izeja/ieeja, M&A elastība, HQ loģika.

KPI: reģistrēto holdingkompāniju skaits; starpgrupu dividenžu apjoms; HQ darba vietas.

6) FDI Platform Latvia – vienas pieturas aģentūra investoriem (“deal desk”)

Kas: viena juridiski pilnvarota iestāde (premjera biroja pārraudzībā), kas paraksta grafikus, nosaka termiņus institūcijām (ieskaitot pašvaldības), saskaņo stimulus, pieslēgumus un zemi.

Kur: IDA Ireland, Singapore EDB.

Kā LV: MK noteikumi + pilnvaras; “30–30–60” dienu termiņi atļaujām; KPI piesaistīti vadības piemaksām.

Kāpēc: jēga pazūd “pazust tulkojumā” starp 7–10 iestādēm; investors runā ar vienu saimnieku.

KPI: Iesniegums-lēmums konversija; vidējais atļauju izdošanas laiks.

7) Valsts PPA + BESS serviss

Kas: valsts kapitālsabidrības kā pretpuse ilgtermiņa PPA (10–15 gadi) + on-site BESS līdzfinansējums (līdz 50% līdz 50 MW), SLA pieslēgumiem (110 kV ≤18 mēn.).

Kur: Somija, Dānija; Singapūras datu centru prakse.

Kā LV: standarta PPP līgums, regulējums “grid priority” stratēģiskajiem projektiem; BESS co-invest fonds.

Kāpēc: noņem cenu/uzticamības risku lielajiem CAPEX (datu centri, baterijas, mikroelektronika).

KPI: noslēgto PPA skaits/jauda; BESS MW uzstādīts kopā ar FDI projektiem.

8) “Digital Freeport” režīms (nevis PVN nulle, bet digitālais statuss)

Kas: speciāls digitālā eksportētāja statuss (MI, kiberdrošība, SaaS, datu pakalpojumi): 100% e-licencēšana, datu rezidences noteikumi, drošas pārrobežu plūsmas, “green channel” muitas/telekom procesiem. PVN eksportam jau ir 0% — šeit ir procesu un drošības režīms.

Kur: Singapore Digital FTZ, Dubai Internet City, Luxembourg “Digital Nation”.

Kā LV: definēt statusu likumā; nodrošināt e-notariātu, e-licences, datu pārnesamības protokolu.

Kāpēc: jaudīgi pakalpojumu FDI ar minimālu fizisko pārstāvniecību.
KPI: Freeport uzņēmumu eksporta M€, vidējais licencēšanas laiks.

9) Liberalizēta kapitāla plūsma ar digitālu AML/ESG filtru

Kas: kapitāls kustas brīvi, bet katra plūsma iziet cauri vienotai digitālai AML vārtejai (UBO, PEP, “source of funds”, sankcijas), risku balstīta pārbaude.

Kur: Singapūra (MAS Gateway).

Kā LV: “FDI Gateway” ar API bankām/VID/FID; viens riska profils valstī, nevis katrā bankā atsevišķi.

Kāpēc: ātrums + reputācijas drošība; pazūd “banku atteikumu loterija”.

KPI: kontu atvēršanas vidējais laiks; noraidījumu īpatsvars; FATF novērtējums.

10) UBO reģistrs ar īstu verifikāciju (saistīts ar VID ID)

Kas: reālais īpašnieks sasaistīts ar nodokļu identifikatoru, pārbaudīts pirms reģistrācijas; profesionāla atbildība par apliecinājumu; API bankām.

Kur: Īrija (CRO + PPSN), Luksemburga.

Kā LV: UR×VID×FID datu krustošana; sodi par kļūdainiem datiem; “no verified UBO – no registration”.

Kāpēc: uzticina institucionālos investorus un bankas.

KPI: verificēto UBO īpatsvars; banku “enhanced due diligence” gadījumu kritums.

11) “Entity ID” (LV ekvivalents MAS Entity ID)

Kas: viens identifikators, kas sasaista UR/VID/FID/PEP/AML risku profilu; “viena pārbaude – visām iestādēm”.

Kur: Singapūra; daļēji Īrija.

Kā LV: nacionālā identitātes telpa uzņēmumiem; obligāta izmantošana licencēs, bankās, atļaujās.

Kāpēc: nogriež dublētas pārbaudes un pretrunas.

KPI: AML pārbaudes ilgums; atbilstības izmaksas uz projektu.

12) 10 gadu nodokļu stabilitātes likums (pāreja ≥24 mēn.)

Kas: pamatlikmes/struktūra “iesaldēta” 10 gadiem; FinMin/VID saistošas interpretācijas; mainīt drīkst tikai ar 2 gadu pāreju.

Kur: Īrijas prakse de-facto; Šveices kantonu stabilitāte.

Kā LV: “tax certainty act”; neatkarīga interpretāciju padome.

Kāpēc: paredzamība ilgtermiņa CAPEX (5–15 gadi).

KPI: investoru aptaujas par stabilitāti; FDI re-investīciju īpatsvars.

13) IP Box 5–10% + R&D “super-atlaide” 200%

Kas: IP ienākumiem zemāka likme; R&D izmaksas dubulti atskaitāmas. “Nexus rule” nodrošina, ka labums tikai par pašu radītu IP.

Kur: Īrija, Nīderlande, UK (variācijas).

Kā LV: skaidrs kvalificēto ienākumu saraksts (patenti, softs, dizains); vienas pieturas sertifikācija; sasaistīt ar 6% GERD mērķi.

Kāpēc: pārvieto R&D un IP komercializāciju uz LV (augstas algas, augsta PV).

KPI: IP Box uzņēmumu skaits; R&D izdevumi (% IKP); patentu/licenču eksports.

14) Stratēģisko projektu fast-track (≤150 dienas) ar “klusēšanas piekrišanu”

Kas: noteikts process “30–30–60” (saskaņošanas–EIA–galējā atļauja). Ja iestāde termiņā nerīkojas – deemed consent.

Kur: Somija (AER), Polija/Čehija (rūpniecība).

Kā LV: īpašs likums + komerctiesiskā aizsardzība “vienas pieturas” lēmumiem.

Kāpēc: CAPEX “time-to-market” ir kritisks (percentu likmes augstas).

KPI: vidējais atļauju laiks; projekti uzsākti 12 mēn. laikā.

15) Industriālo parku gatavības indekss + 5 A-zonas

Kas: zeme, pieslēgumi, EIA, servitūti – viss gatavs pirms investora.

Kur: Čehija, Ungārija.

Kā LV: Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, Jelgava – A līmenis; publiski KPI par gatavību. Pamatā būs pašvaldību atbildība. Pašvaldību izlīdzināšanas fonda līdzekļi primāri tiks virzītas kā investīciju nevis patēriņa pārdale.

Kāpēc: investors ienāk “plug-and-play”.

KPI: “days-to-break-ground”; aizpildījums %.

16) Blue-Card Fast Lane (10 dienas) + ģimeņu “soft-landing”

Kas: STEM vīzas 10 dienās, vienlaikus skola/bērnudārzs/mājoklis.

Kur: Īrija, Nīderlande, Singapūra.

Kā LV: digitāls PMLP process; darba devēja sponsors; centralizēta palīdzība ģimenei.

Kāpēc: cilvēk-kapitāls reizēm ir “grūtāk” nekā zeme/elektrība.

KPI: vīzu izsniegšanas laiks; noturēšanās pēc 12/24 mēn.

17) Komerctiesa (90 dienu spriedums)

Kas: specializēta palāta ar procesuālajiem termiņiem un e-pierādījumiem.

Kur: Singapore International Commercial Court; Netherlands Commercial Court.

Kā LV: jauna palāta; tiesnešu apmācība; obligāta EDI lieta.

Kāpēc: līgumu izpildes drošība = zemāks valsts risks.

KPI: vidējais sprieduma laiks; starptautisko līgumu īpatsvars.

18) Dubultās aplikšanas līgumi (DTT) 90+ valstīs

Kas: izvairīšanās no dubultas aplikšanas; ar reputācijas signālu.

Kur: Nīderlande ~95+, Īrija ~74+.

Kā LV: mērķtiecīgi slēgt 5 jaunas DTT gadā (Āzija/Āfrika).

Kāpēc: HQ un fondi prasa DTT pārklājumu.

KPI: jauno DTT skaits; FDI no jaunām jurisdikcijām.

19) Valsts/privātais līdzinvestīciju fonds (1 mld € publ., 3–5 mld € priv.)

Kas: līdzfinansē enkurprojektu infrastruktūru un inovāciju (clawback ja KPI nesasniedz).

Kur: Īrijas ISIF, Somija (Business Finland).

Kā LV: profesionāls pārvaldītājs, tirgus noteikumi, kopā ar EIB/EIF.

Kāpēc: “bankability” lieliem projektiem; paātrina lēmumus.

KPI: līdzfinansēto projektu skaits/apjoms; privātā kapitāla multiplikators.

20 Diasporas kapitāla mobilizācija. Diaspora pasaulē kontrolē miljardiem – ja izdodas piesaistīt pat 1–2 mlrd. €, tas ir +2–3% IKP investīcijās.

Kopsavilkuma ietekme

Periods	FDI plūsma (% no IKP)	IKP līmeņa pieaugums pret bāzi	Galvenais ietekmes kanāls
5 gadi (2030)	7–8%	+4–5%	Enerģētika un SEZ investīcijas
10 gadi (2035)	11–12%	+8–10%	Reģionālie hubi un IP Box sinerģija
20 gadi (2045)	15–18%	+16–22%	Kodolenerģijas un augsto tehnoloģiju eksports

4.1. Enkuruzņēmuma piesaiste.

Tieši tā Īrija, Izraēla, Slovākija, Singapūra un citi “izlēcēji” panāca lielo lēcienu.

Ko varētu dēvēt par enkuruzņēmumu.

Kritērijs	Tipiska robežvērtība enkuruzņēmumam	Latvijas konteksts (2025)
Tiešais pienesums IKP	≥ 0,5% no valsts IKP	≥ 180 milj. € pievienotā vērtība gadā
Pienesums nozares IKP	≥ 5–10%	≥ 5–10% no nozares (piem., 100 milj. € no 1–2 mld € nozares)
Eksporta īpatsvars	≥ 5% no kopējā eksporta	≥ 1,1 mld € eksporta vērtība gadā
Nodarbinātie (tiešie + netiešie)	≥ 1% no privātā sektora	≥ 9 000 darba vietas (t.sk. piegādātāji un pakalpojumi)
Investīcijas	≥ 100 milj. € (nelielām valstīm)	≥ 100–150 milj. € sākotnējās FDI vai kapitālieguldījumi
R&D vai inovāciju ieguldījums	≥ 10% no nozares apjoma	≥ 10–15 milj. € gadā pētniecībā un jaunradē attiecīgajā nozarē

Latvijas mērogā par enkuruzņēmumu varētu uzskatīt ārvalstu (vai arī vietēju) ražotāju, kas rada vismaz ~200 milj. € pievienoto vērtību gadā, eksportē virs 1 mlrd. €, un nodarbina tieši vai netieši ap 9 000 cilvēku.

Kāpēc enkuruzņēmums?

Mērogs: viens milzu investors ienes miljardiem investīciju 20 gadu laikā (tiešā un netiešā ietekmē).
Signāls tirgum: ja ienāk, piemēram, Intel vai Samsung, tas automātiski pievelk visu ekosistēmu (pieprasījums pēc piegādātājiem, zinātniekiem, jaunuzņēmumiem).
Nodokļu bāze + zināšanu pārneses efekts: ap to veidojas simti mazāku uzņēmumu, kas paceļ visu reģionu.

Kādi uzņēmumi der Latvijai?

1. Tehnoloģijas un datu centri

Google, Amazon (AWS), Microsoft, Meta.
Latvijai ir priekšrocība: plānos salīdzinoši lēta un droša elektroenerģija (SMR/AES + vējš), stabils klimats datu centriem, ātrs internets, NATO StratCom izcilības centrs (Rīga) un augsts kiberdrošības līmenis Baltijas reģionā. Vajag garantēt zemu elektro cenas līgumu uz 20 gadiem un ātru atļauju sistēmu.

2. Pusvadītāji un elektronika

Intel, Texas Instruments, Samsung, TSMC.
Latvija viena pati ir maza, bet Baltijas + Polijas + Skandināvijas koordinēts piedāvājums varētu piesaistīt 1 vidēja līmeņa čipu rūpnīcu (specializētu segmentu).
Vajadzētu “SEZ 2,00” + valsts līdzfinansējumu infrastruktūrai.

3. Biotehnoloģija un farmācija

Moderna, Pfizer, Novartis.
Rīga un Viļņa varētu kļūt par Baltijas biohubu.
Vajadzīgs spēcīgs pētniecības centrs un nodokļu atlaides klīniskajiem pētījumiem.

4. Aizsardzības un drošības industrija

Lockheed Martin, Rheinmetall, Northrop Grumman, Saab.
Latvijai ir milzu priekšrocība: ES un NATO robežvalsts, aktīva aizsardzības politika (plānotais 5% no IKP).
Piemērots enkurs būtu munīcijas, dronu vai elektronikas rūpnīca.

Kā piesaistīt?

Superdeals (pa tiešo valdība + uzņēmums):

0% UIN 10–15 gadiem,
garantēts elektroenerģijas tarifs,
infrastruktūras līdzfinansējums.

Talantu kalve:

garantēta STEM elite (Izraēlas Talpiot tipa programmas).
piemēram, Samsung atnāktu tikai tad, ja redzētu, ka ir 1000 inženieri gadā ar vajadzīgajām prasmēm.

Politiskais svars:

Piesaiste jāceļ līdz valdības līmenim (premjers + prezidents brauc uz Seulu vai Silīcija ieleju ar konkrētu piedāvājumu).
Īrija tieši tā dabūja Intel 1989. gadā – ar politisku misiju un 10 gadu nodokļu nulli.

Potenciāls

Viena “enkura” ražotne vai “enkura” datu centrs spēj dot >0,5% IKP ikgadējā pienesumā (kopā ar piegādātājiem un nodokļiem).

Visdrīzāk nepieciešama investīcija apmēram 3 mlrd. apmērā, ko šobrīd nav kur paņemt, bet varētu parādīties līdz ar IKP pieaugumu. Kaut ko ~0,70 mlrd. var piesaistīt caur ES Chips Act un InvestEU, ja atbilst. Investori var segt 1-2 mlrd., bet vajag valsts līdzvērtīgu līdzdalību. Traka ideja, bet mēģināts nav zaudēts – Norvēģijas naftas fonda līdzekļu piesaiste. Vairāk par fondu:

GPFG (Government Pension Fund Global) = 1,50 trilj. USD (≈1,40 trilj. €).

Tas pieder Finanšu ministrijai, bet pārvalda Norges Bank Investment Management (NBIM). Katru gadu iegulda 50–100 mlrd. €, lielākoties ārpus Norvēģijas (lai izvairītos no inflācijas un politikas ietekmes).

Investīciju mērķi:

ilgtermiņa stabilitāte,
politiski drošas valstis,
zema korupcija,
ilgtspēja (ESG, zaļā enerģija, inovācijas).

Ja Norvēģija iegulda 2–3 mlrd. € Baltijas stratēģiskajos industriju centros, tā reāli:

samazina karadarbības risku,
palielina Baltijas noturību un Norvēģijas ekonomisko ietekmi,
izveido alternatīvu Krievijas pierobežas drošības amortizatoru.

Šo var saukt par “miers caur investīcijām” doktrīnu — aizvietot militāro klātbūtni ar ekonomisku sakņošanos.

ES varētu sniegt finansiālās garantijas. Eiropas Komisijai jau ir definēts princips, ka ekonomiskā noturība Austrumu pierobežā = kopējās ES drošības elements.

Tāpēc jebkurš ieguldījums, kas:

samazina Krievijas vai citu autoritāru režīmu ietekmi,
stiprina enerģētisko, tehnoloģisko vai industriālo neatkarību,
rada militāri–civilo (dual-use) industrijas spējas,

→ var tikt kvalificēts kā “European Strategic Resilience Project”, kas dod pieeju ES garantiju mehānismiem.

Piemēri, kur tas jau notiek:

Projekts	Valsts	Investors	ES Garantija / Atbalsts
Intel Magdeburg (DE)	Vācija	Intel	10 mlrd. € subsīdija + InvestEU garantijas
STMicroelectronics (IT)	Itālija	ST + GlobalFoundries	5 mlrd. € ar EIB garantijām
Northvolt (SE/DE)	Zviedrija, Vācija	Northvolt	2,50 mlrd. € garantēti aizdevumi
SMR NuScale (RO)	Rumānija	NuScale (US)	EBRD + EIB līdzfinansējums ar EK garantiju
Airbus Hydrogen Program (EU)	Francija, Vācija	Airbus	75% ES garantēts pētniecības posms

Tas nozīmē, ka Baltijas projekts var izmantot tieši to pašu precedentu: “Latvia Tech Valley” → IPCEI status → InvestEU / STEP garantijas stratēģiskajiem investoriem.

Vēl stratēģiskās “resilience investoru” kategorijas ar kuriem strādāt.

Valsts / Fonds	Iemesls ieguldīt Baltijā	Iespējamais ieguldījums	Mehānisms
Dānija (ATP fonds, PFA Pension)	Datu kabeļi, enerģija, Aizsardzības industrija; ES/NATO	0,50–1 mlrd. €	Nordic Investment Bank (NIB) + InvestEU
Zviedrija (AP-fondi, Northvolt pieredze)	Enerģētika, bateriju un mikroshēmu rūpniecība	1,00 mlrd. €	NIB + STEP / Chips Act
Somija (Valtion kehitysyhtiö / Vake / BusinessFinland)	Tehnoloģiju klasteru integrācija (Oulu–Rīga ass)	0,50–0,70 mlrd. €	IPCEI līdzfinansējums + EIB
Nīderlande (APG, PGGM)	NATO loģistika, ostu tīkli, pusvadītāju nozares piegādes ķēdes	0,50–1,00 mlrd. €	European Defence Fund + InvestEU
Francija (Bpifrance, EDF fonds)	Eiropas aizsardzības un enerģētikas rūpniecības integrācija	0,30–0,50 mlrd. €	EDF + European Peace Facility
Kanāda (CDPQ, PSP Investments)	NATO partnerība, tehnoloģiju industrijas diversifikācija	0,50–0,80 mlrd. €	CETA / NATO Investment Framework
Japāna (JBIC, NEXI)	Mikroshēmas, drošības tehnoloģijas, pusvadītāju partnerība ar ES	0,50–1,00 mlrd. €	JBIC garantijas + ES Chips Act
Dienvidkoreja (KIC, Samsung, SK Group)	Mikroshēmu un bateriju ekosistēmas izvēršana ES	1–2 mlrd. €	KIC + EIB kopfonds
ASV (DFC – Development Finance Corporation)	NATO partnerība, drošības ražošana, SMR/AES tehnoloģijas	0,50–1,00 mlrd. €	DFC + NATO Innovation Fund

Ja kāds iebilst, kāpēc kādam lielam investoram ir lielas atlaides, bet viņa mazajai kafejnīcai jāmaksā vairāk. Paskaidrošu - lielais investors šai kafejnīcai nodrošinās maksātspējīgos klientus. Bez klientiem kafejnīcai perspektīvas ne pārāk, bet ar klientiem nodokļus varēs samaksāt. Lielie tehnoloģiskie uzņēmumi ir ekonomikas mugurkauls. Ja tie būs, tad mazais bizness attīstīsies, ja viņam valsts netraucēs.

5.Energoefektivitāte

Kur Latvija ir šobrīd.

Enerģijas intensitāte (kg naftas ekvivalenta / 1000 € IKP, PPP):

Latvijā ~140–150,

ES vidēji ~100,

Ziemeļvalstīs ~70–80.

Latvija ir par ~40–50% energoietilpīgāka nekā “pasaules līmenis”.

Ēku sektors (apkure, nedaudz dzesēšana): Latvijā >50% dzīvojamā fonda būvēts pirms 1990. gada ar ļoti zemiem siltumizolācijas standartiem. Enerģijas patēriņš apkurei ~200–250 kWh/m² gadā, Skandināvijā ~80–100 kWh/m². Vajadzīga 2–3x samazināšana.

Elektroenerģijas zudumi tīklos:

Latvijā ~5–6%,

Skandināvijā ~3–4%.

Potenciāls ietaupīt 1–2% no patēriņa.

Transporta sektors: Autoparks vecs, ar lielu dīzeļauto īpatsvaru. Degvielas patēriņš uz km ~20–30% lielāks nekā Vācijā vai Zviedrijā.

Ko tas nozīmē naudas izteiksmē. Latvija gadā patērē ~50 TWh primārās enerģijas (ieskaitot siltumu, elektrību, degvielu). Ja tiktu samazināts enerģijas intensitātes rādītājs no ~150 uz ~80 (Ziemeļvalstu līmenis), vajadzētu par 40–45% mazāk enerģijas uz IKP. Tas nozīmētu ietaupījumu ap 15–20 TWh gadā, kas naudas izteiksmē ir 1,50–2,00 mlrd. € gadā (pie šodienas cenām).

Investīciju apjoms

Ēku renovācija: lai samazinātu patēriņu uz pusi, būtu jārenovē >70% ēku fonda. Izmaksas ~15–20 mlrd. € (20 gados).

Transporta modernizācija: elektrifikācija, jauns autoparks, sabiedriskais transports – vēl ~5–7 mlrd. € (20 gados).

Tīkli un industrija: digitalizācija, efektīvas iekārtas, atkritumsiltuma izmantošana – ~3–4 mlrd. €.

Kopā ~25–30 mlrd. € 20 gados jeb ~1,30–1,50 mlrd. €/gadā (≈2,50–3% no IKP).

Ļoti ilgtermiņa programma, zilonis istabā. Vajag mēģināt ēst nost.

Latvijā vidējā pašvaldību komunālo pakalpojumu sniedzēju apkurinātajās mājās iekštelpu temperatūra ziemā daudzviet ir 22–23 °C, kamēr Skandināvijā (Zviedrija, Somija, Norvēģija) standarts biežāk ir 20–21 °C. Kanādā – apkures standarts ir 20 °C, daļā sabiedrisko ēku pat 19 °C.

Ko tas dod:

Katrs -1 °C samazina apkures enerģijas patēriņu par ~5–6%.

Ja no 22 °C pārejam uz 20 °C, tas ir ≈10–12% ietaupījums apkurei.

Dzīvojamajam fondam tas nozīmē ~1,50–2 TWh mazāku patēriņu gadā.

Naudas izteiksmē:

1,50–2 TWh × ~100 €/MWh (vidējais apkures izmaksu līmenis, centralizētā + individuālā)

= 150–200 mln. € gadā ietaupījums tikai no temperatūras samazināšanas.

Emisijas:

~0,50–0,70 mln. tonnu CO₂ mazāk (skatot uz kurināmā struktūru).

Dabīgi, tas domāts kā standarts. Ja mājas iedzīvotāji paši vēlās kurināt vairāk, tad tā ir viņu privātā vienošanās ar apkures pakalpojumu sniedzēju.

Mēs Latvijā par daudz kurinām mantas, nevis dzīvojamo telpu. Vajadzīgas papildus garāžas, glabātuves pie daudzīvokļu mājām, kur var nolikt bērnu ratus, divriteņus u.c. lietas, kuru glabāšanai nav nepieciešama apkure. Tas arī dos zināmu ietaupījumu.

No ārējiem avotiem var piesaistīt ~€8–12 mlrd. — ja mērķē specifiski uz ēku renovāciju, Modernisation/Just-Transition un RRF / kohēzijas instrumentu lielāku novirzīšanu.

Sadalījums:

Valsts budžets / pašvaldības (~30–35% no pašu ieguldījuma):
250–350 mln. €/gadā.
(dotācijas, līdzfinansējumi, sabiedriskās ēkas, programmu administrācija).

Mājsaimniecības (~40–45%):
350–450 mln. €/gadā.
(daļa segta ar kredītiem, daļa ar grantu līdzfinansējumu).

Uzņēmumi / industrija (~20–25%):
200–250 mln. €/gadā.
(efektīvas iekārtas, procesu siltuma atkārtota izmantošana).

No iepriekšējiem programmas punktiem:

No 7.-10. gada sāk parādīties stabils budžeta pārpalikums ~0,80–1,20 mlrd. €/gadā, jo investīciju norma pārsniedz 30% no IKP. No 7. gada tas nostabilizējas 1,00–1,50 mlrd. €/gadā līmenī, un līdz 10. gadam ikgadējais pārpalikums var sasniegt jau 2,00 mlrd. €. Tas ļauj sākt pilna mēroga ēku siltināšanas programmu agrāk, un visu ēku fondu līdz mērķa līmenim iespējams pabeigt 11.–13. gadā (tikai 5–7 gadu laikā no starta).

Būtiska ir pašvaldību iesaiste, gan kā siltumapgādes uzņēmumu īpašniekiem, gan kā nekustamo īpašumu pārvaldniekiem.

Papildus

Iesaistīt visus strādājošos pensiju 2. līmenī (nevis tikai tos, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija). Tas nodrošinātu papildu 180 milj. € gadā. Piecu gadu laikā tas veidotu 0,9 mlrd. € jeb aptuveni 2% no IKP, kas tiek pārvirzīti uz energoefektivitāti.

Papildus Diasporas kapitāla mobilizācija

Izveidot “Latvia pārbūves vērtspapīrus” – droši, valsts garantēti vērtspapīri ar 4–5% ienesīgumu, mērķēti uz diasporu un vietējiem iedzīvotājiem.
Diaspora pasaulē kontrolē miljardiem – ja izdodas piesaistīt pat 1–2 mlrd. €, tas ir +2–3% IKP investīcijās.

Piem. Nīderlandē APG pensiju fonds investē valsts mājokļu un energoefektivitātes programmās. Somijā ARAVA programma (valsts + pensiju fonds) veido sociālos un īres mājokļus kopīgi.

Rezultāti:

5 gadi: ≈ +2,50% IKP (≈ +1,20 mlrd. €/gadā)
10 gadi: ≈ +3,40% IKP (≈ +1,80 mlrd. €/gadā)
20 gadi: ≈ +4,10% IKP (≈ +2,30 mlrd. €/gadā)

Vēl joprojām liela daļa ēku ir tāda, kuru nav vērts renovēt, bet jābūvē pa jaunu, bet šobrīd tam nav brīva finansējuma. Tas būs jārisina valstij, uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kad brīvie līdzekļi parādīsies.

Darbaspēka pieejamībai, it sevišķi attīstības centros ārpus Rīgas būtu īstenojama brīvprātīga pārcelšanās programma pensionāriem un citiem ārpus darba tirgus esošajiem iedzīvotājiem uz reģioniem ar zemākām mājokļu un dzīves izmaksām. Šāda pieeja plaši izmantota ASV (“retirement relocation” un “silver migration” modeļi) un citās valstīs, kur cilvēki vecumdienās pārvācas no dārgām pilsētām (piem. Ņujorkas) uz mierīgākām un lētākām teritorijām. Vairākos ASV štatos no valsts saņem nodokļu atlaides, ja pārceļas uz lētākām vietām.

Piemēram: Rīgā ģimene iegādājas pensionāra īpašumu par 100 tūkst. €, savukārt pensionārs ar pašvaldības palīdzību iegādājas mājokli Rēzeknē par 50 tūkst. €. Atlikusī summa paliek kā finansiāls spilvens vecumdienām. Alternatīvs modelis — īres maiņa: pensionārs ar pašvaldības atbalstu reģionā īrē dzīvokli par 100 €, bet savu esošo īpašumu Valmierā izīrē strādājošiem par 200 €, nodrošinot 100 € papildu ienākumus pensijai.

Šāda sistēma:

mazina dzīvojamā fonda deficītu vietās, kur notiek strauja attīstība,
atdzīvina mazāk attīstītus reģionus, kur mājokļi stāv tukši,
uzlabo senioru finansiālo stabilitāti, neprasot valsts budžeta dotācijas.

Programmu var īstenot pašvaldības, sadarbībā ar darba devējiem, KKS un ALTUM, nodrošinot konsultācijas, īpašumu maiņas atbalstu, pārcelšanos un drošu finanšu uzraudzību.

Rādītāji (mērķi līdz 2030. gadam):

Rādītājs	Bāze (2025)	2030. g. mērķis	Efekts
Pārcēlušos pensionāru mājsaimniecības	~0	≥ 7 000	+0,5 milj. m² mājokļu pieejamība
Vidējais pensionāra ienākumu pieaugums	0 €	+120 €/mēn	+15% pirktspēja
Tukšo mājokļu īpatsvars reģionos	~10%	≤ 5%	–50%
Dzīves izmaksu samazinājums pārceltajiem	—	–30–40%	lielāka finansiālā drošība
Kopējā ekonomikas ietekme	—	+0,3% IKP	stimulē reģionu pieprasījumu

Zemes un īpašuma reformas pasākumi

Dalītā īpašuma izbeigšana un kompensāciju mehānisms

Latvijā ilgstoši pastāvošais dalītā nekustamā īpašuma režīms ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem investīcijām gan dzīvojamajā, gan komercsektorā. Tāpat problēmas pastāv ar ierobežojumiem saimnieciskais darbībai, kas noteikti bez atbilstošas kompensācijas īpašniekiem (piemēram, dabas aizsardzības vai kultūras pieminekļu dēļ).

Līdz 2030. gadam jāīsteno vienots valsts mēroga risinājums, kura ietvaros:

visiem zemes īpašniekiem, kuru zemes atrodas zem svešām būvēm (ieskaitot valsts un pašvaldību būves), tiek piešķirta valsts kompensācijas/maiņas zeme (piemēram meža zemes);
maiņa notiek pēc kadastrālās vērtības;
ēku īpašniekiem ir jāizpērk zemi no valsts par kadastrālo vērtību un fiksēto procentu likmi 20 gadu periodā (ātrāk, ja zemes gabals ir mazs un lēts);
turpmāka jaunu īpašuma ierobežojumu noteikšana pieļaujama tikai ar taisnīgu kompensāciju vai ekvivalentas zemes maiņu.
strīdu izšķiršana ārpustiesas komisijā 60 dienās.

Šāds risinājums nodrošinās juridisko skaidrību, palielinās investīciju aktivitāti, un atjaunos īpašuma tiesību līdzsvaru starp valsti, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Nodokļu stimuli

Ieviest augstu Zemes vērtības nodokļa (LVT) komponentu, kas attiecas uz galveno zemi, kura ir zonēta attīstībai (gan dzīvojamai, gan industriālai), bet paliek neapbūvēta vai dīkstāvē ilgāk par trim gadiem. Šis nodoklis piespiež spekulantus pārdot zemi vai uzsākt būvniecību, tādējādi palielinot zemes piedāvājumu un samazinot mājokļu izmaksas attīstības centros. Rīgas pašvaldības pieredze ar paaugstinātu nodokli neizmantotiem īpašumiem jau veicināja iedzīvotāju skaita stabilizēšanu (nav galvenais iemels, bet pozitīvs efekts ir).

Lai nodrošinātu stimulu investēt ēku energoefektivitātē, rekonstrukcijā vai jaunā būvniecībā, jānodrošina, ka šie ieguldījumi nepalielina nodokļa slogu.

Tukšo ēku un graustu politika

Apdzīvotās vietās jāievieš bargāki un diferencēti sodi par graustu uzturēšanu, paredzot iespēju:

uzsākt īpašuma piespiedu sakārtošanas vai pārņemšanas procesu gadījumos, kad gada laikā netiek uzsākti darbi;
pašvaldībai īstenot ātru īpašā tiesvedības procesa procedūru (piemēram, 180 dienu ietvaros), ja īpašnieks ignorē prasības;
pašvaldībām izmantot pārņemtos īpašumus īres vai sociālo mājokļu fonda palielināšanai.

Jāievieš lielāki nodokļi sliktā stāvoklī esošām ēkām (kas neklasificējas kā grausti un nav apkārtējiem bīstami) apdzīvotās vietās, kuras stāv tukšas.

Vienlaikus jānostiprina motivējošs NĪN režīms — ieguldījumi ēku atjaunošanā un siltināšanā nedrīkst palielināt nodokli, līdz īpašums netiek pārdots vai nepalielina nomas ienākumus.

Efekts:

Stimulē īpašniekus renovēt, pārdot vai izīrēt īpašumu.
Samazina spekulatīvu turēšanu, kad īpašums gadiem stāv tukšs, gaidot cenu kāpumu.
Palielina mājokļu piedāvājumu strādājošajiem, jaunām ģimenēm un biznesam.
Veicina pilsētas atjaunošanos un drošības uzlabošanos kvartālos.

Skandināvijas pieredze:

Dānijā, Norvēģijā un Somijā šādi nodokļi un “dzīvošanas pienākuma” likumi darbojas jau sen.
Rezultāts — dzīvojamais fonds netiek “iesaldēts”, un īres tirgus ir daudz dinamiskāks.

Mājokļu lēmumu digitalizācija un universāla e-balsošanas sistēma

Lai paātrinātu daudzdzīvokļu māju atjaunošanu, nepieciešams ieviest valsts nodrošināto elektronisku iedzīvotāju balsošanas platformu tīmekļa un mobilajā formā, kas ļauj droši un juridiski spēkā esoši pieņemt kopīpašuma lēmumus.

Šāda sistēma ļautu:

· attālināti lemt par mājokļu siltināšanu, renovāciju un apsaimniekošanas jautājumiem;

· automatizēti reģistrēt lēmumus un parakstus, nodrošinot pārskatāmību un datu drošību;

· uzturēt digitālu komunikāciju starp īpašniekiem, īrniekiem, apsaimniekotājiem un valsts iestādēm (darbi, maksājumi, uzkrājumi, siltināšanas progress u.c.);

· būtiski samazināt birokrātiju un paātrināt renovācijas tempu visā valstī.

Paplašinātā perspektīvā šī platforma būtu universāls e-lēmumu rīks, ko var izmantot:

akciju sabiedrībās un SIA dalībnieku sapulcēs,
kooperatīvos un biedrībās,
pašvaldību iedzīvotāju aptaujās,
politiskajās partijās un vēlēšanās,
jebkur, kur nepieciešams kolektīvs, juridiski spēkā esošs balsojums.

Šāds instruments būtu viens no praktiskākajiem soļiem ceļā uz “digitālo demokrātiju”, kur Latvijas pilsoņi var pieņemt lēmumus efektīvi, droši un bez papīra dokumentu aprites.

Mērķi līdz 2030. gadam

Rādītājs	2024. g.	2030. g. mērķis	Ietekme uz IKP / sabiedrību
Dalītā īpašuma objektu skaits	~10 000	< 500	Īpašumu tirgus aktivizēts, uzlabota investīciju drošība (+0,1% IKP).
Atjaunoto ēku īpatsvars ar nemainīgu NĪN	0%	≥ 50%	Energoefektivitāte, būvniecības sektora izaugsme (+0,3% IKP).
Tukšo graustu īpatsvars pilsētās	~5%	< 1%	Pilsētu atdzīvināšana, pieaug īres piedāvājums un drošība (+0,1% IKP).
Digitālo balsojumu īpatsvars daudzdzīvokļu mājās	< 1%	≥ 60%	Renovācijas tempu kāpums, demokrātijas stiprināšana.
Universālās e-lēmumu platformas lietotāji (kopā: mājokļi, uzņēmumi, biedrības)	0	≥ 500 000	Pārvaldības efektivitāte, birokrātijas samazinājums (+0,3% IKP).
Vidējais mājokļu siltuma patēriņa samazinājums	—	–25%	Energoresursu importa samazinājums, tarifu stabilizācija.
Elektroniski pieņemto lēmumu īpatsvars kapitālsabiedrībās un KKS	< 2%	≥ 50%	Ātrāka kapitāla aprite, lielāka caurskatāmība (+0,2% IKP).
Kopējais papildu IKP pieaugums no reformas	—	+0,9% gadā (vidēji)	Aptuveni +9–10% IKP jeb +4 mlrd. € 10 gadu laikā.

Vidēji ~0,9% papildus IKP pieaugums gadā 10 gadu periodā.

6. Papildus punkti, kas nepieciešami pamata pasākumu atbalstam

Šeit es apzināti ļoti maz pieskaros reformām nozaru iekšienē, jo tas būtu atsevišķu dokumentu un aprēķinu vērts, bet minēšu dažus būtiskākos punktus.

Demogrāfija

· Būtiski palielināti dzimstības stimuli (ilgtermiņa mērķis: +20 piedzimušo uz 1000 iedz.): bezmaksas pirmsskolas izglītības sistēma, brīvpusdienas skolās, bērna kopšanas atvaļinājums līdz brīdim, kad bērnu var laist pirmsskolas izglītības iestādē. Ja efekts ir mazu – diferencējam VSAOI par katru bērnu, pie tam gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļu. Mērķis – 2,4 bērni uz sievieti.

· Intensīva remigrācijas politika. Mērķtiecīga augsti kvalificēto ārvalstu speciālistu piesaistes programma (“talantu vīzas”, ātrāka atļauju izsniegšana, ģimenes integrācijas atbalsts). Tas ir kritiski, lai īstenotu vērienīgās inovāciju un industrijas ieceres. Nav pieļaujama lēta darbaspēka ievešana. Piesaistot augsti kvalificētus migrantus var panākt IKP pieaugumu par +0,6 pp. gadā.

· Atsevišķa programma sievietēm, kuras audzinājušas vairākus bērnus un bijušas ārpus darba tirgus >10 gadus. Gan īsāki kursi, gan pilna jauna vidējā profesionālā vai augstākā izglītība ar visu stipendiju vidējās algas apmērā studiju gados. Sākt var ar neklātieni, kad pamata nodarbošanās vēl ir bērnu audzināšana un fiziski persona atrodas reģionā tālu no mācību iestādes.

· Ja sieviete izaudzinājusi >8 bērnus un bija ārpus darba tirgus >25 gadus – paātrināta pensija vidējās pensijas apmērā.

· Vides pieejamība arī divvietīgiem bērnu ratiņiem: ielas, sab. transports, tualetes, veikali/ēstuves.

Izglītība

· Latvijas tēriņi izglītībai 6% apmērā ir salīdzinoši labi, pamatā jautājums par lietderīgu naudas izlietojumu.

· Augstākas prasības visu līmeņu pedagogiem pedagogiem. Vispārējās izglītības pedagogu kvalifikācijas gradācija. Piem. no skolotāja palīga līdz Tautskolotājam. Augstākam līmenim alga var būt ļoti augsta. Viņa galvenais uzdevums – citu skolotāju mentorings, labākās prakses apkopošana, mācību materiālu izveide.

· Visiem skolēniem pieejamas ārpusskolas nodarbības, visi mācību materiāli pieejami tiešsaistē, katram skolēnam un skolotājam — mākslīgā intelekta asistents.

· Skolēnu finansiāla motivācija par labām sekmēm; administratīva atbildība vecākiem, ja viņu bērni sistemātiski traucē citu bērnu mācībām.

· Plaša mēroga pārkvalifikācijas programma, lai pielāgotos straujām ekonomikas pārmaiņām. T.sk. tiem, kuri atrodas darba tirgū tagad. Coursera un SkillsFuture tipa vietne latviešu valodā. Varētu būt mācības sestdienās, tai skaitā tiem nodarbinātajiem, kuru darba devējs nolēmis iesaistīt apmācībās sestās darba dienas laikā. Bet varētu arī augstākās izglītības ieguve pieaugušajiem ar koncentrāciju uz studijām un atbilstošu stipendiju. “Nacionālā pieaugušo universitāte”, kas strādā arī sestdienās un vakaros, ar mērķi pārkvalificēt katru latvieti vismaz 2–3 reizes darba dzīves laikā. Bezdarbnieka pabalstu termiņu samazināt līdz trīs mēnešiem. Tālāk obligāti sekmīgi jāpiedalās pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas programmā.

· Ievies “digitālās pratības minimumu” visiem valsts darbiniekiem un skolēniem līdz 2030. gadam.

· Īpašas programmas bērniem ar IQ >140.

· Dubultās augstākās izglītības ieguves iespējas pēc Singapūras NUS Double Degree Programme, Somijas Aalto “Design + Engineering + Business” integrētais formāts, “Dual Major / Double Degree” plaši pieejams – MIT, Stanford, Berkeley parauga līdz 10% no studējošajiem.

· Izraēlas Talpiot/Havatzalot/Psagot tipa programmas NBS. Izraēlas Unit8080 analogi.

· Stipendijas Latvijas pilsoņiem, kas spējuši iestāties pasaules TOP5 universitātes ar noteikumu, ka pēc absolvēšanas 5 gadi jānostrādā Latvijā.

· Sadarboties ar globālajām universitātēm (piemēram, MIT, Stanford) un tehnoloģiju uzņēmumiem (Google, Microsoft), lai izveidotu kopīgas maģistra un doktorantūras programmas.

Paaugstinot izglītības līmeni un kvalitāti var paaugstināt IKP par +0,7 pp. gadā.

Mentalitāte

· Puritāniska: daudz darba, maz greznības, pieticīga dzīvošana, lēta atpūta.

· Neiecietība pret korupciju, negodīgumu, kopējo noteikumu neievērošanu.

· Tieksme uz izcilību, inovācijām.

· Meritokrātija.

P Politiķiem jārada priekšzīme – ja prasi upurēšanos no visiem, tad nepeldies šampanietī un neliec mājās zelta podus.

Veselība

Šobrīd Latvijas sabiedrība cieš no sliktas nodarbināto veselības un priekšlaicīgās mirstības. Īpaši vīriešu darbaspējas vecumā. Veselības uzlabošana var izglābt 4 tūkst. dzīvību gadā.

Lai gan kopējais (publiskais+privātais) finansējums veselības aprūpei Latvijā ir ap 7%, kas nav būtiski mazāki par vidējiem ES un līdzīgi Igaunijai, Lietuvai un Polijai, tomēr valsts daļa ir salīdzinoši maza. Nepieciešamas būtiskas reformas nozares iekšienē.

Nepieciešams mainīt atbildīgo par sportu no IzM uz VM. Primārais uzdevums nav sacensību rīkošana un augsto sasniegumu sports, sporta infrastruktūra vai klubi, bet tautas veselība. Primāri ir pieejami tautas sporta veidi un kopīga ģimeņu dalība, tad tehniskie sporta veidi, kas noderēs darba tirgū un valsts aizsardzībā (droni, auto, moto, sakari utt.). Un tikai treškārt ir augsto sasniegumu sports.

Primāri preventīvi pasākumi:

· 1,5 stunda sporta katru dienu skolā. Bezmaksas veselīgas pusdienas skolā visiem bērniem un launags, ja paliek skolā ilgāk.

· Atbalsts veselīgam dzīves veidam, kaitīgo ieradumu mazināšanai. Ja cilvēks nemaina dzīves veidu, tad viņam būtiski samazina valsts apmaksātos veselības pakalpojumus.

· Samazinātā piekļuve kaitīgam vielām un pārtikai (piem. skolēnu un pabalstu saņēmēju maksājumu kartes, kas ierobežo nopērkamo preču klāstu).

· Proaktīva veselības uzraudzība ar MI rīkiem. Ārsta un pacienta MI asistents.

Masveidīga, pieejama un veselības-orientēta sporta sistēma, paradumu maiņa, citi prevencijas pasākumi un labāka veselības aprūpe var dot Latvijai apmēram +3% pieaugumu IKP 10 gadu laikā un +5% 20 gadu laikā, vienlaikus samazinot veselības aprūpes slogu par ~1% no IKP gadā bez papildus tēriņiem no budžeta.

7. Ilgtermiņa prognoze un konverģences mērķis

Pie strukturālo reformu un investīciju programmu īstenošanas, kas palielina produktivitāti, cilvēkkapitāla kvalitāti un inovāciju intensitāti, Latvijas IKP uz iedzīvotāju pieaug vidēji par 5–7% gadā. Tas ļauj 2035. gadā sasniegt 85–90% no ES vidējā līmeņa un 2040.–2042. gadā panākt pilnu paritāti ar Ziemeļvalstīm (Somiju, Dāniju, Nīderlandi) pēc pirktspējas paritātes. Tādējādi Latvija kļūst par vienu no vadošajām mazajām attīstītajām ekonomikām Eiropā, ar stabilu, eksportspējīgu un zema parāda līmeņa izaugsmes modeli.
Mērķa investīciju norma sasniedz ~>33% no IKP (bāze ~22% + papildu ~10 procentpunkti).

Investīciju sadalījums pa nozarēm (ppt no IKP, viss bez dubultskaitīšanas finansējumam):

· Bāze (šobrīd, vēsturiskā GFCF): 22

· Ēku siltināšana + efektivitāte: 2

· Infrastruktūra (RB/ostas/RIX/digitālais): 2

· Enerģijas ģenerācija (IPO programma): 2

· Attīstības banka/valsts banka: 2

· Riska kapitāla inducēts uzņēmumu CAPEX: 2

= Kopā: ~33% no IKP

IKP euro per capita pie dažādiem attīstības scenārijiem.

Valsts	2025	2035	2045	2055
Latvija (4,5%)	25 000	38 798	60 223	93 498
Latvija (5%)	25 000	40 723	66 332	108 049
Latvija (7%)	25 000	49 179	96 742	190 306
Lietuva	33 000	46 550	65 663	92 624
Igaunija	34 000	46 588	63 837	87 472
Polija	25 000	36 301	52 709	76 535
Zviedrija	62 000	74 109	88 582	105 883
Somija	58 000	69 328	82 867	99 052
Īrija	100 000	116 054	134 686	156 308
Singapūra	95 000	118 095	146 805	182 495

Prognozētais kopējais izpildes diapazons

Scenārijs	Reāli īstenoto pasākumu daļa	Sagaidāmais IKP pieaugums gadā	Varbūtība	Piezīme
Optimistiskais (valsts un privātais kapitāls sinhroni)	85–90%	7,5-9%	20%	“Singapūras līkne” — īslaicīgi >8%, pēc tam stabilizācija.
Reālistiskais (galvenie pasākumi īstenoti, daļa kavējas)	70–80%	5,0–7,0%	45%	“Īrijas līkne” — noturīga izaugsme, bet bez sprādziena.
Inerces scenārijs (daļēja īstenošana, politiskas kavēšanās)	55–65%	3,5–4,5%	25%	Līdzīgi Polijas stagnācijas periodam pēc 2015. gada.
Pesimistiskais (reformas buksē, mainās politiskais kurss)	< 50%	2,0–3,0%	10%	“Status quo” — dokumenti pastāv, reālas izmaiņas minimālas.

Galvenie makroekonomiskie efekti (2025–2040) saskaņā ar reālistiskāko scenāriju

Rādītājs	Pašreizējais līmenis (2025)	Prognoze pēc reformas	Izmaiņa (%)	Paskaidrojums
IKP pieaugums gadā	~1,0%	5–7%	+80–130%	Mērens, bet stabils pieaugums — investīcijas, produktivitāte, inovācijas
Ārvalstu investīcijas (FDI)	~2,0 mlrd. €/gadā	5,0–6,0 mlrd. €/gadā	+150–200%	Baltijas un Skandināvijas kopprojekti, drošības efekts
Enerģētika – CO₂ emisijas	7,1 t CO₂/iedz.	–30%	–30%	AES/SMR, H₂, vēja un saules bāze, centralizētās siltumapgādes pārbūve
Enerģijas tarifs	0,22 €/kWh	~0,18 €/kWh (līdz –20%)	–20%	Lētāka kodolbāze un tīkla modernizācija
Bezdarba līmenis	6,7%	3–3,5%	–3 pp	Pārkvalifikācija, jaunas nozares, produktivitāte
Darba ražīgums (IKP uz darbinieku)	47 000 €	75–80 000 €	+70%	Automatizācija un kapitāla intensifikācija
Iedzīvotāju skaits	1,86 mlj.	1,89 mlj.	+1,5%	Reemigrācija, STEM diaspora, demogrāfijas stimuli
Zinātnes īpatsvars IKP	0,7%	6%	+900%	Ilgtermiņa investīcijas un zinātnes fonds
Eksports (preces + pakalpojumi)	28 mlrd. €	60–70 mlrd. €	+130–150%	Enerģētika, tehnoloģijas, zinātne, inovācijas
Publiskā sektora efektivitāte	Bāze (2025)	+30%	+35%	MI integrācija, KPI sistēma, motivācijas fonds
Korupcijas uztvere (CPI)	60 punkti	75+ punkti	+2%	Atalgojuma reforma un caurspīdīguma mehānismi

Pie nosacījuma, ka netiek piedzīvots ārkārtējs ārējais šoks (globāla recesija/enerģijas cenu sabrukums/ārējā agresija).

Sabiedrības un vides efekti

Sektors	Rezultāts līdz 2040. gadam	Paskaidrojums
Demogrāfija	Iedzīvotāju skaits stabilizēts, pozitīvs dabiskais pieaugums pēc 2030. g.	Atbalsts ģimenēm, reemigrācija (atgriežas 25% no diasporas, jeb ~45 tūkst.), dzīves kvalitāte
Darba tirgus	Bezdarbs 3–3,5%; jaunas augstas kvalifikācijas darbvietas	Rūpniecības, enerģētikas, IT un aizsardzības sektori
Vides politika	CO₂ emisiju samazinājums par 30%, pāreja uz zema oglekļa ekonomiku	AES/SMR, H₂, viedie tīkli, elektrotransports
Enerģētikas neatkarība	Latvija kļūst par neto elektroenerģijas eksportētāju	AES/SMR, vēja parki, H₂/etanola uzglabāšana un eksports
Sabiedrības digitālās prasmes	90% iedzīvotāju spēj izmantot e-pakalpojumus	MI asistentu ieviešana, pieejama apmācība
Dzīves līmenis	Reālie ienākumi +80%, sociālā nevienlīdzība samazinās	Produktivitāte, nodokļu optimizācija, izglītība

Vai var realizēt tikai kādu daļu, piem. tikai B? Var, bet ar krietni mazāku efektivitāti. A, B un C kopā veido trīspakāpju ekonomikas dzinēju, un katra daļa viena bez otras zaudē jaudu!

Simbols	Nosaukums	Funkcija
A	Uzņēmumu kotācija biržā, kapitāla tirgus	Iedarbina kapitāla plūsmu un nodrošina cenu signālu
B	2. pensiju līmeņa mobilizācija (KKS, attīstības banka, infrastruktūra, riska kapitāls)	Nodrošina kapitāla masu un likviditāti — vietējo institucionālo investoru bāzi
C	Strukturālās reformas (nodokļi, darba tirgus, inovācijas, produktivitāte, pārvalde)	Paaugstina kapitāla atdevi — pārvērš investīcijas izaugsmē

Savstarpējās atkarības loģika

Kombinācija	Rezultāts
A bez B	Ir birža, bet nav naudas — zema likviditāte, maz investoru, zems efekts.
B bez A	Ir nauda, bet nav tirgus — kapitāls neapgrozās, neveidojas investīciju aprite.
A + B bez C	Ir kapitāls un instruments, bet nav reformu — nauda ieguldīta, bet produktivitāte aug lēni; atdeve zema.
C bez A un B	Ir reformu retorika, bet nav kapitāla — nav resursu, ar ko finansēt izaugsmi.
A + B + C kopā	Darbojas pilns cikls: kapitāls rodas, tiek ieguldīts, un reformas nodrošina augstu atdevi → paātrināta izaugsme (5–7% gadā).

Par dažādu reformu kopējo efektu un IKP pieauguma aprēķinu

Bieži ekonomiskajā diskusijā rodas vēlme “sasummēt” katras reformas pozitīvo ietekmi uz IKP — piemēram, +2 pp no nodokļu reformas, +1,5 pp no zinātnes utt. Arī manā plānā saskaitot visus efektus sanāks 8,3% procenti. Tomēr šāda saskaitīšana rada mānīgu priekšstatu par kopējo ietekmi, jo šie efekti nav pilnīgi neatkarīgi.

IKP ietekmes modelī netiek izmantota aritmētiska reformu efektu saskaitīšana. Tiek lietota multiplikatīvā vai elastības metode, kur katra reforma ietekmē starpposmus (darba ražīgumu, investīciju līmeni, patēriņa pieprasījumu), un gala rezultāts tiek modelēts kā kombinēta trajektorija:

Nevis vienkārši:

Šādi tiek novērsta “dubultskaitīšana” un saglabāts reālistisks kopējais IKP pieauguma procents.

Lai ilustrētu. Iedomājieties nelielu ēstuvi jūsu rajonā. Kas liktu jums tur ēst biežāk?

Garšīgs ēdiens – +10%
Pievilcīgs interjers – +5%
Bezmaksas autostāvvieta – +4%
Mūzikas vakari – +4%
Bērnu istaba – +4%
Apgaismots ceļš – +3%

Ja mēs šos skaitļus vienkārši saskaitām, sanāk +30%. Taču realitātē, pat ja viss tiek ieviests vienlaikus, cilvēku skaits nepieaug par 30%, jo viens un tas pats apmeklētājs reaģē uz vairākiem faktoriem vienlaikus — efekti pārklājas. Līdzīgi ir ar ekonomikas reformām: katra no tām rada daļu no kopējā pieauguma, bet, kad notiek vairākas vienlaikus, kopējais rezultāts ir mazāks par aritmētisko summu.

Tāpēc plānā tiek izmantota integrētā ietekme, nevis saskaitīšana. Tas nozīmē, ka IKP pieauguma modelis tiek aprēķināts ar krustenisko elastību starp nozarēm (nodokļi ↔ patēriņš ↔ darba tirgus ↔ inovācijas), un katra reforma dod daļu no kopējās trajektorijas, bet ne lineāri.

Vai šobrīd Latvijai ir kādi citi plāni

Var būt valstī jau ir kādi līdzīgi plānošanas dokumenti? Tuvākais, ko atradu ar skaitļiem, ir Ekonomikas Ministrijas ziņojums “Par Latvijas ekonomikas attīstību” (30.04.2024.) https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/3ee763e4-6022-41f5-a3d9-3055fdf261cb

Komentāri

Rādītājs	Mans plāns	EM plāns	Atšķirība / Problēma
Investīcijas no IKP	~35% (22% bāze + 13 pp papildus)	~30% (privātās 25% + valsts 4–5%)	EM pie mazākām investīcijām prognozē lielāku IKP
R&D (zinātne un inovācijas)	6% līdz 2035. gadam	3,2% līdz 2035. gadam	Puse no mana apjoma, bet pieņem līdzīgu produktivitāti
Vidējais IKP pieaugums	5%-7%	6%	EM izmanto ātrāku pieaugumu ar mazāku kapitālu
Gala IKP 2035. gadā	65 mlrd. € (pie 5% pieauguma)	83 mlrd. €	Sasniedz augstāku līmeni, bet bez atbilstošiem ieguldījumiem
Produktivitāte (pret ES vidējo)	~85% 2035. g.	95% 2035. g.	Pie 6% izaugsmes tas nozīmē dubultu ražīguma lēcienu 10 gados — matemātiski nereāli

EM dokuments paredz, ka ar mazākiem ieguldījumiem un zemāku inovāciju intensitāti Latvija aug ātrāk un sasniedz ES līmeni ātrāk nekā mani aprēķini. Matemātiski tas nozīmētu bezprecedenta produktivitātes efektu bez atbalsta datiem.

Strukturālā pretruna (kapitāls vs pieaugums)

Manā plānā IKP pieaugums ir kapitāla vadīts — modelēts caur ražīguma uzlabojumu, zinātnes rampu, inovāciju ķēdi, PPP un iekšējā kapitāla plūsmu.
EM pieņēmums ir pieprasījuma vadīts — “augam, jo augsim” tipa modelis, bez skaidra starpsektoru mehānisma.

Citiem vārdiem: EM pieņem rezultātu (augstāku IKP), nevis modelē ceļu (kā tas rodas).

Starptautisks salīdzinājums (vēsturiski dati)

Valsts	Vidējais IKP pieaugums pēdējos 10 gados	Investīcijas no IKP	R&D no IKP
Igaunija	3,5%	28–30%	1,7%
Somija	2,0%	26%	3,0%
Īrija (augstākais ES piemērs)	5,5%	37%	3,2%
EM scenārijs	6,0%	30%	3,2%
Mans scenārijs	5,0–7,0%	~35%	6,0%

Tātad — EM paredz, ka Latvija bez Īrijas tipa investīciju bāzes un ar uz pusi mazāku inovāciju intensitāti sasniegs straujāku izaugsmi par Īriju, kas ir matemātiski neiespējami.

Zemāk – grafiks no EM informatīvā ziņojuma (5. lpp.).

Kas būtu nepieciešams, lai EM scenārijs būtu iespējams? Lai IKP dubultotu 12 gados (6% gadā), valstij jāsakrīt vismaz trim priekšnosacījumiem:

Priekšnosacījums	Minimālais līmenis valstīs, kas dubultoja IKP	EM scenārijā
Investīcijas (kopējās, GFCF)	≥ 35% no IKP (Ķīna, Singapūra, Īrija 1990.–2010.)	~30% no IKP
R&D + inovācijas	≥ 4–5% no IKP (Koreja, Somija, Izraēla)	3,2% no IKP
Demogrāfija / darbaspēks	+0,5% gadā vai imigrācija > 1%	Latvijā negatīva (–0,7%/gadā)
Produktivitātes kāpums	+3–4% gadā	Nepaskaidrots
Eksports / IKP	≥ 100% (atvērta ekonomika)	85%

Neviena no valstīm pasaulē nav dubultojusi IKP 12 gados ar investīciju līmeni zem 35% un negatīvu demogrāfiju. Pat Īrija, kurai bija rekordaugsta FDI un labvēlīga nodokļu politika, sasniedza 5–5,5% vidējo tempu tikai ar 37–40% investīcijām un 3–4% R&D.

Starptautiski piemēri

Valsts / periods	Vid. IKP pieaugums	Investīcijas (% no IKP)	R&D (% no IKP)	Demogrāfija	Piezīme
Īrija (1993–2007)	5,5%	38–40%	3,2%	+1%	Lielākais ES lēciens
Koreja (1980–1995)	7%	35–42%	4–5%	+1%	Augsta izglītības un inovāciju intensitāte
Singapūra (1990–2010)	6%	40–45%	2,5–3%	+2% (imigrācija)	Izteikta FDI dominance
Igaunija (2010–2020)	3,5%	28–30%	1,7%	0%	Reāli salīdzināms Baltijas piemērs
Latvija (EM scenārijs)	6%	30%	3,2%	–0,7%	Bezprecedenta kombinācija

Kāpēc šāda kombinācija ir matemātiski neiespējama

Investīciju multiplikators pie 30% IKP nevar radīt 6% izaugsmi, ja nav ārēja kapitāla “injekcijas” (kā Īrijai ar FDI > 100% IKP).
Negatīva demogrāfija nozīmē, ka ražīguma kāpumam būtu jābūt > 4% gadā, ko pēdējos 30 gados nav sasniedzis neviens ES dalībnieks.
R&D 3,2% no IKP rada pilnu efektu tikai pēc 10–15 gadiem (strukturāla aizture). EM scenārijā šis efekts tiek pieņemts kā tūlītējs?
Nav iekšējā kapitāla mehānisma — EM modelis neparedz valsts banku, PPP rampu, pensiju kapitāla mobilizāciju u.tml.

Mans plāns ir tuvāks Īrijas un Korejas trajektorijai:

Investīcijas ~35% no IKP,
Zinātne + inovācijas 6%,
Reālais IKP pieaugums 5,0–7,0%,
Demogrāfiska stabilizācija ar UVA un darba tirgus pasākumiem,
Kapitāla mehānisms (2. pensiju līmenis, valsts banka, PPP, birža, KKS, riska kapitāls).

Tas ir vienīgais veids, kā radīt ilgstošu izaugsmi bez ārēja parāda.

Vēl piemēri. - Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021–2027 https://www.mk.gov.lv/lv/latvijas-nacionalais-attistibas-plans

Kopējais finansējums: ~14,5 miljardi EUR
Finansējuma avoti:

Valsts budžeta attīstības daļa: 2,2 miljardi EUR
ES kohēzijas fondi: 5,4 miljardi EUR
ES lauksaimniecības un zivsaimniecības fondi: 3,7 miljardi EUR
Citi ārvalstu finanšu instrumenti un pašvaldību līdzfinansējums: ~3,2 miljardi EUR

Plāns ietver 6 prioritātes, 18 rīcības virzienus, 124 uzdevumus un 369 investīciju pasākumus ar konkrētiem atbildīgajiem un mērķrādītājiem.

Tas ir aptuveni 30% no IKP septiņu gadu periodā jeb +4,3% gadā —tas ir parastais uzturēšanas līmenis, kas pietiek tikai esošā stāvokļa saglabāšanai, bet ne konverģencei ar bagātajām valstīm.

Secinājums tas pats kas ievadā – vai nu ļoti vispārīgi, vai nu atstājam kā ir (un atpaliekam) vai nu nereāli izaugsmes tempi bez piepūles (mums viss būs, mums par to nekas nebūs un nekas nebūs jādara).

Vēl politikā bieži pieminētie veidi, kā “mums viss būs, nekas nav jādara” un kāpēc tas nestrādā

1. “Mēs piesaistīsim arābus ar N miljonu investīcijās, uzcelsim kvartālu un būs 50 tūkst. darbavietu.”

Tā sauktās “ārzemju brīnuminvestīcijas” nav ekonomikas attīstības politika, bet vienreizēji projekti. Ārvalstu investori nāk tikai tad, ja:

ir paredzams ilgtermiņa tirgus un stabila valsts politika,
ir vietējā pievienotā vērtība (zināšanas, darbaspēks, pakalpojumu ķēde). Kvartāls vai viesnīca nerada eksportspējīgu ekonomiku, bet tikai nekustamā īpašuma spekulāciju. Lielākā daļa šādu projektu beidzas ar tukšām ēkām vai īslaicīgiem celtniecības darbiem, nevis ar jaunu ražošanu vai tehnoloģijām.

2. “Mēs izmantosim ES fondus.”

ES fondi ir papildinājums, nevis ekonomikas dzinējspēks. Tie:

nedrīkst aizvietot privāto kapitālu,
ir īstermiņa un birokrātiski,
bieži rada atkarību no subsīdijām, nevis produktivitātes pieaugumu. Latvijā 20 gadu laikā fondi nav mainījuši struktūru – eksports un ienākumi uz iedzīvotāju joprojām būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa. Tikai savs kapitāls (valsts un privātais) var nodrošināt noturīgu izaugsmi.

3. “Mēs draudzēsimies ar Krieviju – būs tranzīts, lēta gāze un tirgus.”

Šī “stratēģijā” ir beigusies jau 2014. gadā. Krievijas ekonomika ir sankciju, militarizācijas un tehnoloģiskās atpalicības ķīlniece. Balstīt Latvijas izaugsmi uz valsti, kas vērš karu pret Eiropu, nozīmē būt neaizsargātiem politiski un ekonomiski. Tranzīts un “lēta enerģija” bija mākslīgi veidots modelis, kas aizkavēja modernizāciju un radīja korupcijas atkarību. Tikai neatkarīga enerģētika un rietumu tirgi dod drošu pamatu ilgtermiņa izaugsmei.

4. “Savedīsim daudz lēta darbaspēka – ekonomika augs.”

Lētais darbaspēks nav izaugsmes stratēģija, bet stagnācijas simptoms. Ja ekonomika balstās uz lētu darbu, uzņēmējiem nav stimula automatizēt, inovēt un celt produktivitāti. Rezultāts — algu stagnācija, sociālā spriedze un infrastruktūras slodze (veselība, izglītība, mājokļi). Latvijai ir jākonkurē ar prasmēm un kapitālu, nevis ar zemu cenu.

5. “Uztaisīsim ļoti zemus nodokļus – viss augs griezdamies.”

Zemi nodokļi paši par sevi neveido investīciju vidi. Ja valsts nespēj nodrošināt infrastruktūru, izglītību un drošību, arī investors nenāks. Igaunijas un Somijas pieredze rāda: stabila, caurskatāma nodokļu sistēma ir svarīgāka par “zemāko likmi Eiropā”. Galvenais ir, ko valsts dara ar nodokļu naudu – ja tā rada produktīvu vidi, ekonomika aug arī pie mēreniem nodokļiem.

Kopsavilkums

Shematiski ko darīšu un kā finansēšu

Rezultāts

Latvija līdz 2040. gadam kļūst par tehnoloģiski konkurētspējīgu valsti ar ilgtspējīgu
5–7% izaugsmi gadā. Enerģētikas transformācija samazina tarifus līdz 20%, CO₂ emisijas līdz 30%. Bezdarbs samazinās līdz 3%, darba ražīgums aug par 70%. Zinātne – 6%. Demogrāfija un dzīves kvalitāte stabilizējas. Ja turpināsim kā līdz šim (~3% IKP pieaugums), tad MŪSDIENU Lietuvas un Igaunijas līmeni sasniegsim pēc 10 gadiem (bet viņi uz vietas nestāvēs). Latvijai ir viens veids kā izdzīvot – uzvarēt!

8. Risku analīze. Pesimistiskais scenārijs: “Trūkst jaudas / vilciens aizkavējas”

1. Kas var noiet greizi? Kaut kas noies greizi pavisam noteikti!

"Jūra nekad nav mierīga, un vējš vienmēr maina virzienu. Labu kuģinieku atšķir ne tas, ka viņam nav vētru, bet tas, ka viņš zina, kā kuģot vētrā."

a) Demogrāfija un cilvēkkapitāls

Dzimstības stimuli nedod cerēto efektu (dzimstība pieaug tikai nedaudz, reemigrācija ierobežota).
Augsti kvalificēto imigrācija kavējas birokrātijas un sabiedrības noskaņojuma dēļ.

Rezultāts: strādājošo skaits nepieaug tik, cik plānots, → mazāka produktivitātes bāze.

b) Investīcijas un kapitāla tirgus

Pensiju 2. un 3. līmeņa iesaiste daļēji izdodas, bet nav pilna: politiskais spiediens, fondu piesardzība.
IPO viļņi izdodas tikai uz pusi no plānotā (daļa uzņēmumu netiek kotēti vai nav pieprasījuma).
Enkur-uzņēmumu piesaiste nesanāk – konkurē Polija, Čehija, Somija.

c) Enerģētika un infrastruktūra

AES/SMR kodolreaktoru projekts aizkavējas (atļaujas, sabiedrības pretestība).
RailBaltic izmaksas pārsniedz plānoto, investīciju atlikšana ostās.
Enerģijas neatkarība tiek sasniegta tikai ~2045. gadā.

Rezultāts: enerģijas izmaksas joprojām augstas, daļa investoru nesāk projektus.

d) Pārvalde un politika

Nodokļu superstimuli tiek pieņemti daļēji, bet ar “caurumiem”.
E-valsts 2.0 kavējas birokrātijas un IT kapacitātes dēļ.
Aizsardzība (5% IKP) notiek, bet inovāciju efekts ir mazāks nekā cerēts.

e) Ģeopolitiskie riski

· Krievijas agresivitātes pieaugums uz robežas, terora akti, hibrīdkara elementi, pilna mēroga iebrukuma draudi vai būtiski samazināt investoru interesi, izraisīt paātrināto emigrāciju un biznesa aiziešanu pat tad, ja Latvijas valdība visu darīs pareizi.

· ASV fokusa pārvietošana uz Indo–Klusā okeāna reģionu un ES rīcības trūkums var vājināt drošības garantijas mūsu reģionā.

2. IKP trajektorija (pesimistiskā versija)

Pie šiem šķēršļiem Latvija nesasniedz 5-7% izaugsmi.

Reāli var būt ~4,50% gadā (kas ir labāk par vēsturi, bet mazāk nekā 5%). Skaitļi (IKP uz iedz., EUR):

2025: 25k
2035: ~38k (nevis 40k)
2045: ~59k (nevis 66k+)
2055: ~92k (nevis 108k)

Latvija tāpat panāktu Lietuvu un Igauniju, bet neaizsniegtu Īriju vai Singapūru. Ja turpināsim pašreizējo kursu bez būtiskām reformām, ekonomikas izaugsme var palikt 2–3% līmenī, kas nozīmētu stagnāciju un atpalicību no Lietuvas un Igaunijas.

Kopumā panākt kapitāla pieejamību, uzlabot infrastruktūru un veikt nodokļu reformu būs samērā vienkārši. Reformēt valsts pārvaldi, veselības aprūpi, izglītības un inovāciju sistēmu, uzlabot demogrāfiju būs sarežģīti. Ja nespēsim veikt iepriekšējos punktus, tad piesaistīt un attīstīt augsti tehnoloģisko enkuruzņēmumu būs sarežģīti.

3. Salīdzinājums

Gads	Optimistiskais (7%)	Pesimistiskais (~4,50%)	Singapūra (2,20%)
2035	50k	38k	118k
2045	96k	59k	155k
2055	190k	92k	204k

4. Galvenās sekas

Enerģētiskā neatkarība kavējas → investoru piesardzība.
Enkur-uzņēmumu nav → nav lēciena efektu.
Kapitāla tirgus sekls → pensiju līdzekļi daļēji aiziet atpakaļ uz ārvalstīm.
IKP uz iedzīvotāju 30 gadu laikā izaug ~4x (no 25k līdz 92k), bet tas nav pietiekami, lai panāktu Singapūru.
Latvija kļūst reģionāli līdere Baltijā, bet paliek “vidējā ienākuma lamatu” riskā pret pasaules līderiem.

Pesimistiskais scenārijs rāda, ka pat ar neveiksmēm Latvija kļūst bagātāka, bet nerealizē “super-lēcienu”.
Lai to izvairītos, kritiski svarīgi ir:

Valsts pārvaldes efektivizācija.
Nodokļu reforma.
Kapitāla pieejamības uzlabošana.
Vismaz 1–2 enkur-uzņēmumu piesaiste (piezīme: efekts nav dubulti skaitīts – tas ir iekļauts tikai enkur+stimuli scenārijā, nevis pamatplānā.)
AES/SMR projekts laikā, lai elektroenerģija būtu lēta.

8.1. Kā mazināt riskus

1. Izveido skaidru KPI (Key Performance Indicators) sistēmu katram plāna blokam — ekonomikai, enerģētikai, zinātnei, nodokļiem, pārvaldei un sociālajai sistēmai. Katram rādītājam tiek noteikta sākuma vērtība, mērķa vērtība un atbildīgā institūcija. Progresu vērtē publiski reizi gadā, sagatavojot vienotu pārskatu par paveikto (Valsts attīstības gada ziņojums). KPI tiek tieši sasaistīti ar vadošo darbinieku atalgojumu — sasniedzot vai pārsniedzot mērķus, vadītāji iegūst tiesības uz mainīgo piemaksu un papildus budžetu savu padoto atalgošanai par labu sniegumu. Tādējādi veidojas tieša atbildība par rezultātu, nevis procesu, un motivācija ieviest reformas pilnā apjomā, ne tikai formāli.

2. Izveidot Starptautisko mentorpadomi, kur 10–15 augsta līmeņa cilvēki (ex-ministri, industriju vadītāji, akadēmiķi no valstīm, kas veiksmīgi veikušas līdzīgas reformas) reizi ceturksnī pārskata progresu un konsultē valdību.

3. Vajadzīgi jauni cilvēki valdībā un labs komunikācijas plāns, kam sabiedrība uzticas, lai ilgtermiņā noturētos pie varas un spētu veikt reformas.

4. Krievijas agresijas paplašināšana jāpataisa maksimāli neizdevīga. Tai skaitā investoriem jābūt iesaistītiem tik tālu, ka viņi izdarīs spiedienu uz savām valdībām, lai aizsargā investīcijas Latvijā. Piem. ASV sargā Taivānu, jo tur citu starpā atrodas TSMC (kritiski svarīgs čipu ražotājs). Civilā noturība, pamatpakalpojumi pieejamība arī krīzes apstākļos. Lūgums pie ES veikt investīciju daļēju apdrošināšanu pret kara zaudējumiem.

5. Regulāra scenāriju izstrāde krīzes gadījumiem. Proaktīva risku vadība. Stresa testi.

Pēcvārds

Apzināti šajā rakstā neapskatu jautājumu kā es plānoju šo komunicēt, kā tikt pie varas, kā tur noturēties, kā realizēt, kā sarunāt utt. Neskatu detalizēti nepieciešamās reformas daļā nozaru, bet citām nozarēm vispār nepieskaros. Tas nav šī raksta mērķis. Par to būs citos rakstos. Pasaku kur ņemt naudu, tālāk šo nozaru iekšienē to vajadzēs racionāli izlietot. Citādi visa diskusija aizies par varas sagrābšanas taktiku, aizmirstot kāpēc tā vara vispār vajadzīga un ko darīt, kad vara ir. Tāpēc šoreiz primāri par to, kas būtu jādara esot pie varas, lai pie naudas tiktu. Un neieslīksim šobrīd nozaru mikromenedžmentā. Nepretendēju uz ekspertīzi visās jomās (neatveram diskusiju par personībām) un neplānoju pārrakstīt visu Latvijā spēkā esošo plānošanas dokumentu blāķi.

Paldies arī dažādiem MI asistentiem par informācijas apkopošanu un strukturēšanu. It sevišķi atzīmēšu ChatGPT un Claude (tikai atkal nebraucam diskusijā par šo, lūdzu diskutējam par saturu).

Citādi Latvijā ir populāri problēmu nevis apspriest pēc būtības un meklēt risinājumus, bet aizmuldēt, pāriet uz personībām, meklēt sponsorus un pasūtītājus, kremļa/sorosa rokas, ieslīkt nenozīmīgās detaļās u.c. Piem. jums mājā ir sarauta ūdens caurule un tek ūdens. Tā ir jāsalabo. Ko mēs sakām darīt? Organizējam darba grupu, piesaistām konsultantus, vērtējam caurules remonta atbilstību dzimumneitralitātes un vides aizsardzības vadlīnijām, pētām vai uzgrieznim ir laba reputācija, taisām iepirkumu, rīkojam informatīvo kampaņu par caurules remontu, izplatām sazvērestību teorijas par to, ka caurules avāriju sarīkoja oligarhs X, lai panāktu Y utt. Rezultāta nav, jo politiskais spēks A baidās atzīt, ka uz remonta brīdi jāatslēdz visai mājai ūdens, savukārt politiskais spēks B par atbalstu caurules remontam prasa savas intereses likumā N. Pa to laiku ūdens tek… Ļoti vēlos no tā izvairīties.

PIELIKUMI

Pielikums A: Riska vadība un mentoru piesaiste

Risks	Sekas	Mazināšanas pasākumi	Ārvalstu mentori	Varbūtība	Iespējamais IKP kritums
Politiskā cikla risks	Reformas apstājas pēc vēlēšanām	Attīstības stratēģijas likums, neatkarīga padome	Īrija (kapitāla tirgus reformas)	Vidēja	-1 līdz -2% gadā 5 gadu periodā
Institūciju kapacitāte	Aizkavējas SMR/AES, IPO, enkur projekti	Paplašināt Latvijas Attīstības aģentūru ar jaunām funkcijām un konkurētspējīgām algām	Singapūra (Enterprise Singapore), “Investuok Lietuvoje” (Invest Lithuania)	Augsta	-2 līdz -3% gadā, kavējumi līdz 10 gadiem
Sabiedrības uzticība	Pretestība SMR/AES, imigrācijai	Komunikācijas kampaņas, sabiedriskās konsultācijas	Somija (sabiedrības dialogs)	Vidēja	-1% gadā, aizkavē 2–3 gadus
Starptautiskā konkurence	Investori izvēlas citas valstis	Piedāvāt unikālu komplektu: lēta elektroenerģija + drošība	Polija/Slovākija (auto industrija)	Augsta	-2% gadā, ja netiek piesaistīts enkur uzņēmums
Demogrāfija un darbinieki	Nav pietiekami daudz kvalificēto	Pārkvalifikācija, stipendijas pieaugušajiem, mērķēta imigrācija	Izraēla (Talpiot, Havatzalot)	Augsta	-1,50 līdz -2,50% gadā ilgtermiņā
Ģeopolitika	Krievijas agresivitātes pieaugums. ASV uzmanības pārorientācija uz Indo–Klusā okeāna reģionu un ES nespēja radīt vienotu drošības politiku	Attīstīt pašu atturēšanas potenciālu (5% IKP aizsardzībai, iekšlietas, drošības dienesti, prettrieciena spējas, civilā noturība). Stiprināt reģionālo pašaizsardzības kapacitāti: Baltijas–Skandināvijas–Polijas-Ukrainas koordinācija (Intermarium), aizsardzības industrijas integrācija.	Izraēla, Ukraina, Dienvidkoreja, Taivāna	Augsta	-4–6% pat bez tiešā konflikta, tikai retorikas līmenī un ar mazajām provokācijām (lidmašīnas gaisa telpā, atsevišķi nokritušie droni, nelegālie migranti, kiberuzbrukumi)

Ļoti reti viss notiek kā plānots pilnā apmēra pēc vislabākā scenārija, bet ja mēs mērķējam un darām visu uz maksimālo (9%), tad 7% sasniegt ir reāli, bet 5% ir jāsasniedz! Visi šie pasākumi nav kaut kur no gaisa rauti, bet lielākoties dažādos laikos dažādas valstis jau tādus īstenojuši. Tātad arī Latvija varēs. Latvijai ir viens veids kā izdzīvot – uzvarēt!

Pielikums B. R&D rampa uz 6% no IKP (kopā publ.+priv.) 10 gadu laikā

Definīcija: 7% no IKP ir kopējais GERD (valdība + bizness). Publiskais īpatsvars sākotnēji lielāks; līdz 2035. gadam privātā daļa ≥60%.

Gads	Kopā R&D (% IKP)	Publiskais (% IKP)	Privātais (% IKP)
2026	1,5	0,9	0,6
2027	2,0	1,1	0,9
2028	3,0	1,5	1,5
2029	3,5	1,6	1,9
2030	4,5	1,8	3,7
2031	5,5	2,5	3,0
2032	6,0	3,0	3,0
2033	6,0	3,0	3,0
2034	6,0	3,0	3,0
2035	6,0	3,0	3,0

Pielikums C. Nodokļu reforma

Kanāls	Mehānisms	Diapazons (mlrd. €/gadā)	Korekcija pret dubultskaitīšanu
Nodokļu sistēmas vienkāršošana	Likmju/bāzu optimizācija; reinvestīcijas	0,9–1,3	Netiek summēts ar ēnu ekonomiku
Digitālais PVN + e‑rēķini	VTTL atgūšana (VAT gap kritums)	0,2–0,5	Netiek jaukts ar ēnu EK
Sociālās iemaksas	Vienotā likme; compliance	0,2–0,3	—
Ēnu ekonomika 21%→15%	Legalizācija	0,7–1,1	Koriģē PVN kanālu
Akcīzes/luksusa nod.	Uzvedības nodokļi	0,2–0,3	—
SOE dividendes	Pēc CAPEX mērķa	0,1–0,2	—
ADMIN ietaupījumi (UVA u.c.)	Noturīgi izdevumu kritumi	1,0–1,4	Nav nodokļi — atsevišķi

Pielikums D. Vienota fiskālā jutīguma tabula

Šoks / novirze	Pieņēmums	Gada efekts (mlrd. €)
Reālais IKP −1 p.p.	Nodokļu/IKP attiecība ~36%	≈ −0,17
Reālais IKP +1 p.p.	—	≈ +0,17
Procentlikmes +100 b.p.	Parāds ~17 mlrd. €	≈ +0,17
VAT gap −1 p.p. (VTTL)	VTTL ≈ 3,8 mlrd. €	+0,04
Ēnu ekonomika −1 p.p.	IKP × 36%	+0,17

Pielikums E. Administratīvo izmaksu ietaupījumu metodika un bāze

Bāze: konsolidētās administratīvās izmaksas (atalgojums, atbalsta funkcijas, IKT, iepirkumi). Mērķis: 20–25% kritums 10 gados ar UVA koplietošanas centriem un e‑lēmumiem.

Komponents	Bāze (mln €)	Ietaupījums %	Ietaupījums (mln €/gadā)
Atbalsta funkcijas	1 200	25–30%	300–360
E‑lēmumi/automatizācija	600	30–40%	180–240
Iepirkumu konsolidācija	1 000	10–15%	100–150
Pārvaldības slāņi	800	15–20%	120–160
IKT konsolidācija	400	20–25%	80–100
Kopā (aptuvens)	—	—	780–1 010

Desmit gados kumulatīvi ≈12–14 mlrd. €, ņemot vērā rampu un vienreizējos tēriņus 2026.–2028.

Pielikums F. LVM pamatvariants un alternatīvie modeļi (salīdzinājumam)

Modelis	Apraksts	Plusi	Mīnusi
Pamatvariants	Meži pamatkapitālā; 10% bez maksas pilsoņiem	Plaša līdzdalība; kapitāla kultūra	Politiskā un praktiskā sarežģītība
A) Holdings	Kotē “Bioeconomy Holdings”	Mazāks politiskais risks	Netieša pieeja mežiem
B) Daļējs spin‑off	Kotē bioķīmijas/CLT/LVL meitas	Ātrāks IPO	Mazāks kapitāla apjoms pamatdaļai
C) Sabiedrības uzticība	Pilsoņu uzticības fonds (mazākums biržā)	Augsta sabiedrības iesaiste	Kompleksāka pārvaldība

Pielikums G. Atsauces PVN/e‑rēķinu sadaļai (izvilkums)

• ES “VAT Gap” ziņojums (EK) — Latvija ≈ 5,0%, Igaunija ≈ 4,4%, Somija ≈ 5,2% no VTTL (2022. dati).

• Igaunija: B2G e‑rēķini obligāti kopš 2019.; 2025. gadā ieviests universāls režīms B2G/B2B (EN 16931).

• Somija: e‑rēķini publiskajā sektorā ≈ 99% (Valsts kases dati).

Piezīme: fiskālais efekts jāskaita pret VTTL, nevis IKP.

Pielikums H. 3% no apgrozījuma zinātnei — īstenošanas mehānisms

Prasība: lielajiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem 3% no apgrozījuma ik gadu novirzīt zinātnei/innovācijām.

“Make‑or‑pay”: līdz 60% var izpildīt ar uzņēmuma paša R&D Latvijā/ES (TRL2–8), vismaz 40% — iemaksa NZIF.

Pārvaldība un caurspīdība: atsevišķa rinda publiskajos pārskatos par 3% izpildi; ikgadējs audits; NZIF sadales proporcijas (misiju programmas, līdzfinansējums, tehnoloģiju pārnese, doktorantūra).

Pielikums I. BMTIP stratēģiskais plāns

Baltijas-Ukrainas Militāro Tehnoloģiju Industriālais Parks

KOPSAVILKUMS

BMTIP ir stratēģisks projekts, kas fokusējas uz Ukrainas kaujas pieredzes kapitalizāciju un augsti kvalificētu speciālistu piesaisti Latvijai. Primārais mērķis ir izveidot Baltijas reģiona aizsardzības tehnoloģiju centru, izmantojot Ukrainas reālās kaujas testēšanas poligonu un ES/NATO sertifikācijas priekšrocības.

Stratēģiskais pamatojums

Drošība un loģistika: Rietumvalstu robežai tuvā atrašanās vieta (Latvija, Lietuva, Polija) nodrošina aizsardzības uzņēmumiem piekļuvi ES infrastruktūrai, NATO jurisdikcijai un drošai loģistikas piegādei, saglabājot tuvu saikni ar Ukrainas piegādātājiem.
Diversifikācija: Daudzi Ukrainas uzņēmumi meklē rezerves ražošanas vietas gadījumā, ja kara apstākļos tiek traucēta darbība (piemēram, bezpilota lidaparātu, bruņojuma, elektronikas montāža).
Tehnoloģiju pārnese: Latvija var kļūt par “pārejas centru” militārajai un dubultā pielietojuma (dual-use) tehnoloģiju ražošanai, nodrošinot ES sertifikāciju, eksportu un investīciju piesaisti.

2. Praktiskā realizācija

Tehnoloģiskā parka modelis: Piedāvāt industriālo inkubatoru ar koplietojamu infrastruktūru — elektrību, drošības sistēmām, CNC un montāžas iekārtām, laboratorijām, noliktavām, biroju telpām, poligoniem.
Juridiskā struktūra: Dibināt kopuzņēmumus ar Ukrainas uzņēmumiem, nodrošinot ES atbalsta mehānismus (piemēram, “European Defence Fund”, “EDIDP” vai “Horizon Europe” drošības klasterus).
Valsts un pašvaldību iesaiste: Sadarbība ar Ekonomikas ministriju, LIAA un Aizsardzības ministriju par nodokļu atvieglojumiem un militārās sadarbības atļaujām.

3. Finansiālais un reputācijas ieguvums

Investīciju piesaiste: Investīcijas no AM, EM, riska kapitāla fondiem, NATO partneriem; Latvija nodrošinātu drošu vidi un Eiropas juridisko ietvaru.
Jaunas darbavietas: Augsti kvalificētas inženieru un tehniķu pozīcijas.

4. Iespējamie sektori

Dronu un elektronikas montāža;
Sakaru un šifrēšanas sistēmu ražošana;
Bruņumašīnu komponentu izgatavošana;
Optikas, sensoru un mikroshēmu testēšana;
Programmatūras un AI algoritmu izstrāde aizsardzības lietojumiem.

5. Struktūra (uzmetums, detalizētāk projekta nākamajās attīstības fāzēs)

Ražošanas zona (60%) — metālapstrāde, montāža, elektronikas līnijas.
Inženiertehniskā zona (20%) — pētniecība, testēšana, kvalitātes kontrole.
Koplietojamās laboratorijas (10%) — materiālu testēšana, bezpilota sistēmu testa bāze.
Administratīvā un apmācību zona (10%) — biroji, konferenču telpas, apmācību centrs.

6.Koplietošanas infrastruktūra

CNC un 3D drukas centrs;
Lāzera griešanas un metināšanas iekārtas;
Elektronikas montāžas līnija (SMT, BGA rework);
Kiberdrošības laboratorija ar izolētu tīklu;
Noliktava ar ES muitas statusu;
Fiziskās drošības zona (apsardze, piekļuves kontrole, datu drošības tīkls).
Izmēģinājumu poligons (gaisā, sauszemē, jūrā)

7.Mērķa partneri un sektori

Ukrainas uzņēmumi

Ukroboronprom (valsts konsorcijs, bruņojums, optika, elektronika).
Kvertus Technology (pret-dronu un radioelektroniskās sistēmas).
DeViRo / Athlon Avia / Skyeton (droni un aeronavigācija).
Infozahyst / UARPA / Tritel (sakaru un šifrēšanas tehnoloģijas).

Latvijas un Baltijas partneri

Elektronikas ražotāji un inženierkompānijas: SAF Tehnika, HansaMatrix, EDGE Autonomy.
Akadēmiskie partneri: RTU, RTA, Ventspils Augstskola.
Aizsardzības nozares struktūras: Aizsardzības ministrija, NBS, LIAA.

8.Eksporta un drošības režīms

Visi produkti tiek sertificēti ES teritorijā saskaņā ar Dual-Use Regulation (EU 2021/821).
Eksporta atļaujas tiek izsniegtas no Latvijas, nodrošinot juridisko pārredzamību un NATO saderību.
Aizsardzības produkcijas eksportā tiek nodrošināta Latvijas līdzparakstīšana, tādējādi nostiprinot piekļuvi visiem darījumiem un informācijai.

9.Intelektuālais īpašums un patentēšana

IP politika:

Visi izgudrojumi, programmatūras un tehnoloģijas, kas tiek izstrādātas vai testētas Latvijā, tiek reģistrētas Latvijas Republikas Patentu birojā.
Latvijas partneriem ir tiešas īpašumtiesības uz 50% patenta, neatkarīgi no izcelsmes.
Valsts nodrošina:

finansiālu atbalstu patentu reģistrācijai un uzturēšanai (līdz 80% izmaksu sedz Valsts attīstības fonds);
ātro reģistrācijas koridoru ES/NATO drošības klasificētajiem izgudrojumiem;
juridisko aizsardzību pret tehnoloģiju zādzību vai ārvalstu monopolu ietekmi;
pieeju poligoniem, bruņojuma un munīcijas paraugiem;
personāla, viņu ģimeņu drošības un pretizlūkošanas pasākumus.

10.Cilvēkkapitāls, izglītība un nacionālā sinerģija

Sinerģija ar dubultajām augstākās izglītības programmām

BMTIP tiek integrēts divējās universitāšu programmās (akadēmiskā + praktiskā jeb “dual degree”), sadarbojoties ar:

Rīgas Tehnisko universitāti (RTU),
Latvijas Universitāti (LU),
Ventspils Augstskolu,
Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju (NAA).

Studiju programmas apvieno inženierzinātnes, datu analītiku, kiberdrošību, enerģētiku, sakaru tehnoloģijas un uzņēmējdarbību.
Studentiem tiek piedāvāta iespēja vienlaikus strādāt BMTIP uzņēmumos, līdz ar to radot “praktiskās pētniecības” modeli pēc Vācijas “dual study” principa.

Sadarbība ar jaunveidojamo NBS MDEP (mans piedāvājums, nav oficiāls NBS projekts)

MDEP – koncepts par Multi domēnu efektu pulku, kas būs specializētā vienība darbībai hibrīdkara apstākļos un apvienos kibernētiskās, elektroniskās karadarbības, psiholoģisko operāciju, speciālo operāciju, jauno tehnoloģiju izstrādes, izlūkošanas, lawfare, finanšu izmeklēšanas, kriminālizlūkošanas, zinātnisko izstrāžu u.c. spējas.

BTIP kalpo kā praktiskā platforma MDEP studentiem un pētniekiem, nodrošinot piekļuvi laboratorijām, tehnoloģijām un reāliem datiem drošības, ekonomikas un infrastruktūras drošības pētniecībā.
Kopā ar Aizsardzības ministriju tiek izstrādāti specializēti pētniecības moduļi, kas stiprina valsts drošības ekonomisko pamatu.
MDEP studenti var piedalīties valsts pasūtītos inovāciju projektos, piesaistot ES fondu līdzekļus.

Sadarbība ar jaunveidojamo Izraēlas “Talpiot” tipa programma NBS ietvarā (mans piedāvājums, nav oficiāls NBS projekts)

Latvijā tiek ieviests “Talpiot-LV” tipa modelis, kas balstās Izraēlas pieredzē — intensīva zinātniskā un tehnoloģiskā apmācība talantīgākajiem jauniešiem ar militāru un inženiertehnisku potenciālu.
BMTIP nodrošina šai programmai:

mācību un pētniecības infrastruktūru,
piekļuvi laboratorijām un industriālajiem partneriem,
augsti kvalificētu mentoru tīklu no Latvijas, Baltijas valstīm, Ukrainas.

Absolventi pēc programmas beigšanas tiek iesaistīti valsts drošības un inovāciju dienestos, tādējādi radot NBS tehnoloģisko kodolu.

11. Tautiešu repatriācijas un diaspora integrācijas mehānisms

BTIP tiek iekļauts kā repatriācijas un diaspora piesaistes platforma.
Caur programmu “Atgriezies un radi nākotni” tiek piedāvātas darba vietas, pētniecības pozīcijas un uzņēmējdarbības iespējas Latvijas izcelsmes speciālistiem ārvalstīs.
Diasporas pārstāvji var:

iegūt līdzfinansējumu uzņēmuma dibināšanai BTIP teritorijā;
saņemt atbalstu pārcelšanās izmaksu segšanai un dzīvojamā kvartāla īrei;
piedalīties dubultās izglītības programmās kopā ar Latvijas studentiem.

Mērķis — ikgadēji repatriēt un integrēt 200–300 augsti kvalificētus speciālistus.

12. Integrācija ar darba tirgu un pārkvalifikācijas fondiem

BTIP piesaista workfare finansējumu, nodrošinot pārkvalifikācijas iespējas cilvēkiem, kuri maina nodarbošanos, apmācību jaunajiem speciālistiem un reemigrantiem.
Pārkvalifikācijas moduļi aptver: robotiku, mehatroniku, datu drošību, enerģētiku, programmēšanu un kvalitātes vadību.
Finansējumu nodrošina:

valsts darba tirgus programmas (NVA, EM),
ES struktūrfondu līdzekļi,
BTIP investīciju fonds.

13. Ietekme uz valsts zinātnisko sistēmu

BMTIP veicina zinātnisko institūtu ciešāku sasaisti ar ražošanu.
Iegūstot patentus un starptautiskus projektus, Latvijas zinātnes sistēma kļūst pašfinansējoša — daļa no intelektuālā īpašuma ienākumiem tiek novirzīta izglītības un pētniecības budžetam.
Projekts kalpo kā intelektuālās repatriācijas mehānisms, atjaunojot Latvijas inženieru un zinātnieku potenciālu.

14. Sagaidāmie rezultāti (2026–2030)

Rādītājs	Mērķis
Dubultās izglītības programmu studenti BTIP ekosistēmā	1 200
“Talpiot-LV” absolventi 5 gados	150
Repatriētie speciālisti	1 000+
Jaunie uzņēmumi BTIP ietvarā	80
Patentētie izgudrojumi ar Latvijas līdzdalību	>150
Kopējais izglītības un R&D finansējums	>200 milj. €

STRATĒĢISKAIS FOKUSS

Primārais mērķis: Cilvēkkapitāls

Ukrainas kapitāla piesaiste ir sekundāra. Galvenais mērķis ir piesaistīt Ukrainas speciālistus ar unikālu kaujas pieredzi un izmantot Ukrainu kā reālu testēšanas poligonu. Mēs daļēji aizvietojam savu speciālistu trūkumu apstākļos, kad finansējums zinātnei augs līdz 6% no IKP un aizsardzības līdz 5% no IKP, bet īstermiņā šaurā vieta paliks kvalificēti cilvēki. Ukrainā ir 30 milj. cilvēku no kuriem var atlasīt talantus. Ja jau esam spiesti daudz tērēt aizsardzībai, tad padarām to eksportspējīgu industriju.

Ko Ukraina piedāvā:

• Inženierus ar reālu kaujas pieredzi (frontē testētas sistēmas)

• R&D komandas, kas izstrādājušas un testējušas tehnoloģijas reālos apstākļos

• Militāros dizainerus ar izpratni par operacionālām vajadzībām

• Unikālu testēšanas vidi – reāli kaujas apstākļi (live testbed)

• Pieredzi ar Krievijas tehnikas analīzi un pretpasākumiem

Ko Latvija piedāvā:

• Drošu infrastruktūru ārpus kara zonas

• ES/NATO sertifikāciju un standartu piekļuvi

• Piekļuvi Rietumu tehnoloģiju tirgiem

• Juridisko stabilitāti un IP aizsardzību

• Ģimeņu drošību un ES perspektīvas

• poligonus

Ukraina kā testēšanas poligons

Ātrā testēšanas cikla shēma:

• Prototips izstrādāts Latvijā (BMTIP)

• Nosūtīts uz Ukrainu 72 stundu laikā

• Testēts reālos kaujas apstākļos ar reāllaika datu plūsmu

• Ātra atgriezeniskā saite inženieriem Latvijā (gandrīz reāllaika)

• Iterācija un uzlabojumi 1 nedēļas laikā

• NATO sertifikācija ar 'kaujā pārbaudīts' marku

Priekšrocības: Nekāda simulācija nespēj aizstāt reālus kaujas datus. Ātrāka produkta attīstība un augstāka vērtība NATO pircējiem.

FINANSĒJUMA STRUKTŪRA

Kopējais budžets: 50 miljonu EUR pirmajā gadā

1. Latvijas valsts (40-50%) – 15-20 milj. EUR

Finansējuma avoti:

• NATO Defense Investment Fund (1% no IKP aizsardzības stiprināšanai)

• ES Defense Industry Support (EDF, ASAP programma)

• Nacionālais budžets (AM + EM kopējais projekts)

• Altum + LIAA (īpaša kredītlīnijā)

Ieguldījuma forma:

• Zemes nodrošinājums. Skrundas/Ādažu/Dobeles poligoni (precīza vieta tiks izvēlēta projektu uzsākot) tūlītējiem testiem.

• Infrastruktūras izveide (ceļi, elektrība, sakari)

• Drošības sistēmas (apsardze, NSP režīms)

• Dzīvojamā kvartāla līdzfinansējums

2. Riska kapitāls (20-30%) – 10-15 milj. EUR

Potenciālie investori:

• NATO Innovation Fund (1 miljarda EUR fonds)

• Ukrainas Defense Tech fondi (BRAVE1, D3)

• Baltijas VC fondi (Contrarian Ventures, Superhero Capital)

• Defense-focused PE fondi (Blackstone, KKR defense portfolios)

Ieguldījuma forma:

• Equity stakes BMTIP uzņēmumos (10-25%)

• Convertible loans

• Revenue-sharing līgumi

3. Bankas (10-20%) – 5-10 milj. EUR

Finanšu institūcijas:

• EIB (Eiropas Investīciju banka) – defense innovation loans

• EBRD – Ukrainas reģenerācijas programma

• Swedbank/SEB – korporatīvās kredītlīnijas

• AS 'Altum' – valsts atbalstīti aizdevumi

Finansējuma forma:

• Ilgtermiņa kredīti (5-10 gadi)

• Eksporta finansējums

• Working capital līnijas

4. Rietumu partneri (20-30%) – 10-15 milj. EUR

Starptautiskie partneri:

• ASV AUKUS+ paplašinājums (Baltic tech collaboration)

• UK International Fund for Ukraine

• Vācijas KfW fonds (Osteuropa defense support)

• Rheinmetall, BAE Systems (joint ventures)

• NATO DIANA programma

Atbalsta forma:

• Grants (US State Dept, USAID)

• Co-development līgumi (IP-sharing)

• Offtake agreements (garantēts iepirkums)

5. Specifiskā programma – “Latvijas Lendlīze” (~ 1% no IKP)

Latvijā piedāvā Ukrainai aizņēmumu, kas būs jāsāk atmaksāt pēc kara beigām ar procentiem. Par šo aizņēmumu Ukraina, saskaņojot ar AM, var iegādāties no Latvijas uzņēmumiem preces vai pakalpojumus. Tai skaitā BMTIP klasterī tapušos produktus.

BUDŽETA SADALĪJUMS

Kategorija	Summa (milj. EUR)	Piezīmes
R&D centrs	10	Laboratorijas, aprīkojums
Ražotnes	15	2-3 ražošanas līnijas
Poligoni	5	Sauszeme, gaiss, jūra
Dzīvojamais kvartāls	10	100+ ģimeņu mājokļi
Operacionālie izdevumi	10	5 gadi (algas, materiāli)
KOPĀ	50

FINANSIĀLĀ PROJEKCIJA:

Periods	Summa	Avots
Gads 1-2	50 milj. EUR	Izveides fāze - zinātnes un aizsardzības budžeti
Gads 3+	75 milj./g	NATO valstu iepirkumi
	10-15 milj./g	Ukrainas iepirkumi (lendlīze)
	5-10 milj./g	Licencēšana
KOPĀ gadā	150 milj.

Investīciju atdeve (ROI): 3-4 gadi | Projekta nākotnes vērtība (NPV): 150-200 milj. EUR 10 gadu laikā

STRATĒĢISKĀS PRIEKŠROCĪBAS

Priekšrocība	Apraksts
*Latvija virzība uz 'Northern Israel'* modeli militārajās inovācijās**	Militāro tehnoloģiju puduris inovācijām.
Cilvēkkapitāls	Ukrainas speciālisti drošībā, bet strādā frontei. Viņu pieredze kapitalizējas, ģimenes integrējas ES.
NATO spēju attīstība	Reālas kaujā pārbaudītas sistēmas. Ātrāka inovācija nekā standarta garie aizsardzības pasūtījumi..
Zināšanu ekonomika	1000+ augsti apmaksāti darbi.

SPECIĀLISTU PIESAISTE

Mērķa profils:

• Dronu inženieri (Aerorozvidka, Wild Hornets)

• Kiberdrošības eksperti (IT Army)

• EW speciālisti (electronic warfare)

• AI/ML inženieri (target recognition)

• Militārie dizaineri (field-tested UX)

Ko viņi iegūst:

• Drošību (ģimene drošā vietā)

• ES algas (3-5x vairāk nekā Ukrainā)

• Piekļuvi NATO resursiem un tehnoloģijām

• Iespēju veidot globālus produktus

• Path to EU citizenship

Ko Ukraina iegūst:

• Viņu pieredze monetizējas (royalties)

• Viņu ģimenes drošībā

• Viņi joprojām strādā Ukrainai (tikai Latvijā)

NOSLĒGUMS

BMTIP nav tikai bizness projekts – tā ir ģeopolitiska investīcija Latvijas un Baltijas drošībā.

Projekts virza Latviju uz “Ziemeļu Izraēlas” statusu – kaujās pārbaudīto tehnoloģiju inovāciju centru, kas apkalpo NATO un kļūst par reģionālo aizsardzības tehnoloģiju līderi.

Ukrainas smadzeņu noplūde pārvēršas par smadzeņu cirkulāciju – speciālisti drošībā, bet joprojām strādā frontei. Viņu unikālā pieredze kapitalizējas, vienlaikus sniedzot atbalstu Ukrainai.

Attīstības programmas kopsavilkums

PROBLĒMA

Latvija atrodas sliktā situācijā:

Ekonomiskā atpalicība: IKP uz iedzīvotāju tikai 74% no ES vidējā (60% no Ziemeļvalstīm), no Lietuvas un Igaunijas atpaliekam pa 10 gadiem.
Demogrāfiskā krīze: Iedzīvotāju skaits krītas (1,86 milj. un turpina samazināties)
Drošības draudi: Krievijas agresija apdraud valsts pastāvēšanu
Talantu aizplūšana: Labākie speciālisti aizbrauc uz Rietumiem
Zema produktivitāte: Darba ražīgums 40% zemāks nekā ES vidēji
Novecojošā infrastruktūra: Enerģētika, ceļi, ēkas - viss prasa investīcijas

Ja turpinām kā līdz šim:

2035. gadā sasniegsim Lietuvas/Igaunijas MŪSDIENU līmeni (bet viņi uz vietas nestāvēs). Un būsim apmēram turpat ar ~75% no vidējā ES IKP.
Valsts parāds turpinās augt
Demogrāfiskā situācija pasliktināsies
Ģeopolitiskie riski pieaugs

Laika logs: 5-10 gadi, lai mainītu trajektoriju. Pēc tam būs par vēlu.

MĒRĶIS

Sasniegt vidējo ES līmeni pēc IKP uz iedzīvotāju 2045. gadā.

Konkrēti mērķi:

Rādītājs	2025	2035	2045
IKP pieaugums gadā	~1%	5%	4-5%
IKP uz iedzīvotāju	€25,000	€40,000	€66,000+
Salīdzinājums ar ES	74%	88%	110%
Investīciju norma	22% IKP	33% IKP	35% IKP
Zinātne (R&D)	0.7% IKP	6% IKP	6% IKP
Valsts parāds	46% IKP	8% IKP	0% IKP
Iedzīvotāju skaits	1.86 milj.	1.89 milj.	1.95 milj.

STRATĒĢIJA: GALVENIE VIRZIENI

Ceļš uz labklājību nebūs viegls un patīkams. Tas ir gandrīz vienas paaudzes darbs.

Pamata lietas, kuras jāuzlabo/jāpalielina:

1. kapitāls,

2. infrastruktūra,

3. institucionālā vide,

4. darbaspēks (cilvēkkapitāls).

Ekonomikā produktivitāte nāk no:

Inovācijām (70-80%)
Kapitāla (15-20%)
Darba stundām (5-10%).

Tātad attīstībai mums vajag būtiski palielināt ieguldījumus zinātnē, inovācijās un demogrāfijā. Jāuzlabo infrastruktūra. Jārisina kapitāla pieejamībā. Jāuzlabo darbaspēka kvalitāte. Investīciju līmenim jāsasniedz ~35% no IKP (pretēji mūsdienu 22%).

Mēs esam spiesti rēķināties, ka ģeopolitiskā situācija mums spiež daudz naudas tērēt aizsardzībai. Mums būs jāatmaksā valsts parāds.

Kā es to plānoju darīt?

1. Veikt nodokļu un valsts pārvaldes reformu (optimizācija un samazināšana), kas vidējā termiņā gan samazinās tēriņus, gan uzlabos institucionālo vidi. No šiem ieguvumiem apmaksāsim papildus demogrāfijas, zinātnes, aizsardzības tēriņus.

2. Veikt ievērojamas darba tirgus reformas (pensiju vecuma celšana, workfare u.c.), lai varētu samaksāt valsts parādu.

3. Kotēt biržās visus lielos valsts uzņēmumus, vienlaikus atgriez Latvijā visu 2. pensiju līmeni un piesaistīt ārvalstu investīcijas, lai finansētu lielā mēroga infrastruktūras uzlabošanu (enerģētiskā neatkarības, ceļi utt.) un nodrošinātu kapitāla pieejamību (birža, krājaizdevu sabiedrības, valsts banka, riska kapitāls). Vēlāk arī energoefektivitātes programmas.

Kāpēc tas var izdoties?

Tāpēc, ka Singapūrai, Dienvidkorejai, Izraēlai, Īrijai tas sanāca. Aktivitātes ko es piedāvāju, lielākoties ir bijušas ar pozitīvu pieredzi citās valstīs.

Cena par neko nedarīšanu ir daudz augstāka nekā cena par rīcību un riskiem. Latvijai ir viens veids kā izdzīvot – uzvarēt!

[1] FIDIC = Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils (angliski: International Federation of Consulting Engineers — Starptautiskā inženieru konsultantu federācija).

2 komentāri:

KasparsM2025. gada 14. novembris 06:26
Atstarpe pirms % griežas acīs. Nelieto to, un lasāmība uzlabosies.
AtbildētDzēst
Atbildes
Jānis Ratkevičs2025. gada 23. novembris 20:49
Pacentos izlabot. Importējot man veidojas kaut kāds gļuks, ka reizēm saliek liekas atstarpes starp %, vārdiem un rindkopām.
AtbildētDzēst
Atbildes

Pievienot komentāru

svētdiena, 2025. gada 2. novembris

Attīstības redzējums

Sabiedrības un vides efekti

2 komentāri: