Komentārs par esošos Rīgas civilās aizsardzības plānu. Kas Civilās Aizsardzības jomā Rīgā būtu jādara līdz nākošajam vēlēšanu gadam.

 

 

Esošais plāns kā parasti Latvijā ir labo darbu saraksts https://www.riga.lv/lv/rigas-valstspilsetas-sadarbibas-teritorijas-civilas-aizsardzibas-plans, bez aprēķina cik tas maksās. Vajadzīgs rīcības plāns īsākam termiņam (orientējoši līdz nākamajam vēlēšanu gadam), kas piesaistīts budžetam. Tajā liekam tikai tā lietas, kam ir finansējums.

Centos nerakstīt vispārējās lietas kā tas ir esošajā plānā 

Sagrupēts puslīdz pēc šīs shēmas https://www.cimic-coe.org/handbook-entries/welcome-to-the-cimic-handbook/vii-resilience/7-2-seven-baseline-requirements/

1)      Pārvaldība. Apzinām, kas turpina strādāt pie dažādiem apdraudējuma līmeņiem. Ieviešam COGCON analogo klasifikāciju rīcībai un gatavībai. Piem.

COGCON5 – ikdienas modelis. Operatīvā štābā dežurē viens atbildīgais ar palīgu.

 …

COGNOC1 – strādā tikai dienesti, kad nodrošina kritiskās funkcijas. Operatīvais štābs strādā 24/7 ar visu kritisko funkciju pārstāvju patstāvīgu dalību.

Nodrošinājums šo dienestu darbam: bunkurs (nevis pielāgots pagrabs), transports, dzīvības uzturēšanas sistēmas, krājumi, sakari līdzekļi kontaktam ar padotajiem, ar NBS un citiem dienestiem. Pamata un rezerves štābs, tai skaitā mobilais.

Tā būtu pirmā prioritāte. Finansējums jaukts – daļēji konkrētās iestādes, daļēji tīri CA.

Šis neaizvieto IeM centru, bet pakārtots tam. Visus lēmums nepieņems vienuviet.

 

2)      Patvertnes – pielāgojam tos pagrabus, kas bija plānos. Apzinām bijušās patvertnes. Prioritāte – tiem dienestiem, kuri turpina darbu, viņu ģimenes locekļiem un nācijai svarīgām personām. Ģimenes locekļiem un nācijai svarīgām personām arī patvertnes ārpus Rīgas un prioritārā evakuācija. T.i. ja ugunsdzēsēji un policisti turpina darbu, tad jāstrādā kādam bērnudārzam, kas tajā brīdī viņu bērnus pieskata. Analoģiski ar gados veciem radiniekiem. Tai skaitā 24/7 režīmā.

Ieviešam DEFCON/REDCON analogu patvertņu gatavībai. Piem.

REDCON5 var izmantot kā noliktavu, bet jāspēj iztīrīt vienas nedēļas laikā.

REDCON4 – sagatavošana dienas laikā (piem. pazemes stāvvietas).

 …

REDCON1 – cilvēki iekšā, patvertne aizvērta.

Dārgi! Finansējums jaukts – daļēji konkrētās iestādes, daļēji tīri CA. T.i. ja bumbu patvertne zem skolas, tad tā ir skolas ēkas daļa.

Pilotprojektu pārvietojamām betona patvertnēm (kā Ukrainā sabiedriskā transporta pieturās). Primāri pie objektiem, kas var būt uzbrukuma mērķi.

Pilotprojekts daudzstāvu autostāvvietai ar bunkuru apakšā. Būvējam starp daudzdzīvokļu mājām, kur trūkst vietas automašīnām.

Standarta projekti patvertnēm privātmāju īpašniekiem 4 cilvēku ģimenei. Pazemes un virszemes variants (vietām, kur augsti gruntsūdeņi).

Tīri CA finansējums.

Ņemam vērā, ka absolūtam vairākumam neko neuzbūvēsim un neko nepielāgosim. Labi, ja tiem pašiem 5% būs vieta, tikai šoreiz tiešām pielāgotos pagrabos, nevis kaut kādos pagrabos ar ļoti dažādu stāvokli. 

3)      Kritisko pakalpojumu pieejamība. Rezerves enerģijas avoti kritiskām funkcijām, piem. slimnīcām, ūdensapgādei, kanalizācijai, apkurei. Ugunsdzēšamie aparāti. Degviela rezerves ģeneratoriem. Divu krastu ūdensvadu savienošana. Jaudu rezervēšana. Saules paneļi. Rezerves transformatori, sūkņi. Rezerves elektroniku liekam faradeja būrī. Arī citas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos attiecībā uz kritisko infrastruktūru, bet joprojām netiek pildītas.

Procedūras siltuma un ūdens trūkuma apstākļos. Dažāda veida piesārņojuma atklāšanas sistēma (piem. ūdensvada saindēšana). Privātmājās ir jāvecina, ka ir rezerves dziļurbums (pilsētā vienkārši aka ir stipri nedrošs risinājums) un kanalizācija (kanalizācijas bedre). Jāapzina privātie ūdens urbumi, kurus varētu izmantot kopīgi krīzes situācijā. Centralizētās kanalizācijas atteices gadījumā būs jārok sausās tualetes pie daudzdzīvokļu mājām. Tāpat būs jārok kapi mirušajiem. Attiecīgi vajadzīgi ekskavatori un asinizācijas transports. Ja attīrīt nav iespējams, tad jāgāž Daugavā. Labāk upe aiznes prom, nekā paliek pilsētā. Ūdens ņemšanas vietas pie ūdenstilpnēm uguns dzēšanai gadījumiem, ja centralizētā ūdens apgāde nestrādā.

Mediķu apzināšana, kuriem ir izglītība, bet strādā ārpus medicīnas. Slēgto slimnīcu konservācija. Cilvēku šķirošana lielo upuru skaita gadījumā. Kara gadījumā prioritāte militārpersonām un kritisko pakalpojumu darbiniekiem, tad grūtnieces un mazi bērni. Privāto medicīnas iestāžu iesaiste. Reāllaika informācija par gultu un operāciju jaudu pieejamību.

Sakari. Starlinks ārkārtas dienestiem. Saules paneļi to darbināšanai. Izskatīt iespēju uzbūvēt Rīgas mēroga wi-fi tīklu uz esošo operatoru aparatūras, kas var tikt darbināta ar saules paneļiem. Papētīt LoRa Meshtastic. Kopumā sakari jādublē trīskārtīgi. Sadarbība ar radioamatieriem.

Kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzība. Tai skaitā no droniem. Pasīvie līdzekļi – būves, tīkli. Aktīvie – bises un tīklu bises objektu apsardzei un pašvaldības policijai. Dronu detektori.

Liela daļa finansējuma ir konkrētās iestādes finansējums. Piem. ūdens pieejamība ir pamatā Rīgas ūdens funkcija, nevis CA finansējums.

Informācija. Skaļruņi, radio, TV, soc. Tīklu konti. Zello kanāls. Signal. Whatsapp.

Kritisko preču krājumi. Godmaņa krāsniņas. Ūdens attīrīšanas piederumi. Ilgās uzglabāšanas pārtika. Degviela. Medikamenti.

Ir jāstrādā pie komunikāciju pārcelšanas uz tehnoloģiskajiem tuneļiem. Tas būtiski paātrinās labošanas darbu ātrumu, tuneļi kalpo kā patvertne un kā satiksmes ceļi pilsētas aizstāvjiem.

Es teiktu, ka šis ir pat prioritārāks par patvertnēm! Bumbas, raķetes un droni nenogalinās tik daudz, cik aizies bojā pamatpakalpojumu atteices gadījumā (protams, ja nebūs palagveida aviācijas bombardēšanas).

Ņemam vērā, ka reālistiski panākt, ka liela mēroga triecienu gadījumā apkaimē ir vismaz dažas lokālas ūdens ņemšanas vietas, izraktas ateju bedres, minimālā mērogā pieejama enerģija, lai darbinātu primitīvos sakarus. Vairāk tikai kritiskām ražotnēm un pakalpojumiem.

4)      Transports un cilvēku kustība. Evakuācijas plāns tiem, kas paši vēlās izbraukt. Apliecības tiem, kam būs priekšrocība kustībai ar auto arī evakuācijas gadījumā. Pašvaldība organizē evakuācijas transportu tikai tad, ja evakuējamajiem ir kur evakuēties. T.i. ir kas sagaida otrajā galā vai pieejams valsts/pašvaldības patvērums. Rēķināmies, ka tādu būs relatīvi maz un evakuēt varēsim maz. Prioritāte – valsts aizsardzība iesaistīto bērni un ģimenes locekļi, ja viņi nav nodarbināti valsts aizsardzībā vai kritiskajās ražotnēs/pakalpojumos, nācijai svarīgās personas.

Sadarbība ar privāto lidmašīnu, peldlīdzekļu un dronu īpašniekiem situācijas novērošanai.

Sadarbība ar privāto peldlīdzekļu īpašniekiem evakuācijas nodrošināšanai. Atšķirībā no zemes ceļiem, ūdens ceļus ir grūtāk sabojāt. Ūdensceļus ienaidnieks var mēģināt mīnēt.  

Finansējums pamatā Rīgas satiksmes ietvaros.

 

5)      CA komandas. Mediķi un brīvprātīgie ugunsdzēsēji to sastāvā. Vismaz vienu komandu jāizveido kā pilotprojektu. Aprīkojums CA komandām: ķiveres, bruņuvestes, ķīmiskās aizsardzības tērpi. Smilšu maisi.

Jau augstāk minēto dziļurbumu pieejamība ugunsdzēsējiem un ūdens ņemšanas vietas pie atklātiem ūdens avotiem.

Pamatā tīri CA finansējums.

Pašvaldības iepirktā transporta un tā aprīkojuma standartizācija, lai būtu gatavs mobilizācijai.

Diez vai pietiks līdzekļu vairāk par vienas komandas ~30 cilvēku sastāvā sagatavošanai un aprīkošanai.

Ņemam vērā, ka pat Ukrainas rietumos līdz ko parādījās problēmas ar elektrību ar apkuri, bez tiešiem triecienu zaudējumiem, ugunsdzēsēju noslodze pieauga 2x. Pamatā ugunsgrēki no paštaisītām apkures un elektrības ieguves ierīcēm.

Vajadzētu organizēt brīvprātīgos pašvaldības policijas palīgus. Jāstrādā es esošiem ieroču īpašniekiem, apsardzes komersantiem. Ņemam vērā, ka drošības struktūras būs ļoti aizņemtas ar diversantiem, aviācijas koriģētājiem un sabotieriem.

 

6)      Iedzīvotāju apmācība. Ne tikai īslaicīga 72 stundu soma, bet kā ilgstoši izdzīvot konflikta un okupācijas apstākļos.

Šis ir samērā lēts punkts.

 

7)       Citas lietas

Kiberdrošība. Ne gluži pie CA, bet jāiekļauj darbībās. Piem. vajadzīgi Bittium tipa aizsargātie tālruņi speciālistiem, kam būs jāstrādā krīzes apstākļos.

Iespējams, nepieciešams veidot atsevišķu mobilizācijas struktūrvienību. Sagatavot prettanku ežus, dzeloņdrātis, pretriteņu dzelkšņus un klupdrātis. Betona aizsprostus un blokposteņu konstrukcijas. Piešķirt vietu Rīgas mežos un Daugavas posmā NBS Rīgas ZS treniņiem, tai skaitā dronu pilotu treniņiem. Iesaistīt pašvaldības policiju ZS treniņos. Izveidot ZS nodaļas kritiskajā infrastruktūrā. Kara gadījumā vajadzēs pretdarboties labi sagatavotām ienaidnieka diversantu vienībām.

Beidzot jāizveido Latvijas metereoloģiskais modelis, ja tāds vēl nav izveidots (pirms dažiem gadiem nebija). Jāsalabo Rīgas lidostas meteoradars (ja vēl nav izdarīts).

Attiecīgi vajadzīgais personāls CA nodaļā:

1.      Celtnieks.

2.      Komunālo tīklu speciālists.

3.      Sakarnieks.

4.      Loģistikas speciālists.

5.      Mediķis. Es ļoti gribēto šo cilvēku redzēt komandā https://x.com/MicrosurgeryLV/status/1954061967506772031

6.      UGD.

 

Viens speciālists pastāvīgi Ukrainā – pieredzes pārņemšana un palīdzības koordinēšana. Nepieciešams iepazīties ar Zviedrijas, Somijas, Šveices praksi uz vietas. Uzdāvinām Ukrainai visus PSRS un postPSRS laika automašīnas, ko joprojām Rīgas dome un struktūrvienības/uzņēmumi lieto.

 

Dažas lietas, ka minētas esošajā plāna, bet manā skatījumā maz reālas esošā Domes sasaukuma laikā:

1.      Vispārējā evakuācija. – Nav vērts evakuēt cilvēkus un izlaist klajā laukā, ja pretī nav citu evakuācijas ceļu. Piem. ES struktūras, kas gatavas nodrošināt transportu.

2.      Pārtikas un pirmās nepieciešamības preču izsniegšana. – Vajadzīgi milzu krājumi. Mums labi būtu vismaz ārkārtas dienestiem krājumus izveidot.

 

Ņemam vērā, ka starptautiskā situācija saasinās.

Ņemam vērā, ka nākošajā Saeimā briest liela izdevumu griešana, jo aizņemamies tā, ka būs 2009. gada atkārtošanās. Ar noziedzības līmeņa pieaugumu un nekārtībām, ko ienaidnieks izmantos.

Komentārs par civilo aizsardzību

Nedaudz jau rakstīju par tēmu 2015. gadā https://jratkevics.blogspot.com/2015/04/ka-rikoties-pasvaldibam-krizes-situacija.html

Uzrakstīt pārdomas uzvedināja nesen publicētā patvertņu karte  karti https://experience.arcgis.com/experience/961bc813592f46dc81841634fa03ba7f/&locale=lv un daži semināri par šo tēmu https://www.youtube.com/watch?v=IkKsy63VS18 Jāsaka, ka absolūtais vairākums no patvertnēm (cik nu par patvertnēm vispār var dēvēt minimāli labiekārtotu pagrabu) ir vai nu publiskās ēkas kā skolas vai arī dzīvojamās mājas. Tātad trauksmes gadījumā īslaicīgi tur varēs patverties vai nu konkrētas publiskās ēkas darbinieki/audzēkņi vai nu konkrētās mājas iedzīvotāji. Trauksmes gadījumā nav laika iet kur tālu. Diez vai garāmgājēji tur ies un vispār tiks iekšā. Neredzu šim lielu pievienoto vērtību. Vai gribam, lai šajās dažās patvertnēs, kur patverties var konkrētajā ēkā esošie, laužas visa apkārtne? No tādām publiski pieejamām varētu būt Rīgas centrāltirgus, kas varētu būt pieejams visiem kas tur tuvumā atrodas. Bet tā ir vienīgā no pamanītām (var būt ir vēl kāda, pilnīgi visu neizskatīju). Nedaudz izbrīna, ka nav atzīmētas pazemes autostāvvieta zem Origo vai Kronvalda parkā. Origo var būt pieejama gan dzelzceļa darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kronvalda parkā - Ārlietu ministrijai un cilvēkiem no malas. Būtu loģiski, ka apdraudējuma periodā pazemes autostāvvietas tiktu atstātas tukšas. 

Neesmu pamanījis, ka tas būtu kaut kur izskaidrots, bet svarīgi nošķirt režīmu, kur patvertnes darbojas uz trauksmes brīdi. Piemēram, kā tas notiek šobrīd Kijivā, Dņipro, Ļvivā vai pat Harkivā. T.i. uzlidojumi ir, bet dzīve lielākoties turpinās. Otrs režīms ir piefrontes pilsēta, kur apšaudes ir nepārtrauktas un cilvēki patvertnēs sāk DZĪVOT. Piem. Mariupolē kauju laikā. Īsu brīdi Krievijas-Ukrainas kara sākumā arī Kijivā un šur tur vēl varēja novērot cilvēkus, kuri ikdienā uzturējās piem. metro, bet šādu cilvēku daudzums strauji samazinājās ārpus tiešas piefrontes. Tātad šobrīd labiekārtotie pagrabi pieejami vienai nelielai daļai dzīvojamo māju iemītnieku un nelielai daļai sabiedrisko ēku darbiniekiem/audzēkņiem. Ja patvertnēs nāksies dzīvot, tad sabiedrisko ēku pagrabus varēs izmantot tie, kuri nebūs aizbraukuši un kuriem pašiem mājās patvertnes nav. 

Normālas patvertnes (nevis pagraba) izmaksas m2 ir aptuveni €3,000 – €5,000/m² (salīdzinājumam dzīvojamās mājas izmaksas šobrīd - €1,200 – €1,600/m²). Visiem un pat lielākai daļai normālas patvertnes neuzbūvēsim. Būtu arī dīvaini par no vieniem iedzīvotājiem saņemto nodokļu naudu būvēt patvertnes citiem iedzīvotājiem. Manuprāt, reālistiski ir sākt ar konsultācijām tiem, kuri patvertnes vēlās uzbūvēt vai pielāgot, savest kārtībā bijušās patvertnes (pat ja tās ir privātajās teritorijās) un uzbūvēt patvertnes tām struktūrām, kurām būs jāstrādā arī kara laikā (policijai, mediķiem, ugunsdzēsējiem, komunālajiem dienestiem u.c.) un viņu ģimenes locekļiem. Ir smagi glābt dzīvības, ja neesi drošs par tuviniekiem. Pie tam mūsu teritorijas lielums norāda uz to, ka arī galvaspilsēta var kļūt par frontes līniju ļoti ātri un patvertnēs pilsētā palikušajiem vajadzēs dzīvot. Ja būvējat klusi sev, tomēr būtu vēlams informēt atbildīgās iestādes, lai glābēji jūs var atrakt. Ja neesat militārs objekts, tad speciāli ienaidnieks pa jūsu patvertni šaut nesāks. Vietās ar ļoti augstiem gruntsūdeņiem, kur ieraksties nav jēgas, ir jābūvē virszemes patvertnes. Izskatīsies kā sakņu pagrabi. Ar ko tad tie labāki par parastām ēkām? Ar to, ka sienas var uzbūvēt biezākas, bez logiem un ar lēzenu(!) zemes pārsedzi, kas novirza nevis absorbē trieciena vilni. Priekšā durvīm arī izveidojiet uzbērumu, lai trieciena vilnis iet GAR durvīm no labās un kreisās puses (jābūt brīvām), nevis tieši pret durvīm.

Vēl par patvertņu klasifikāciju šis tas no Izraēlas pieredzes https://en.wikipedia.org/wiki/Merkhav_Mugan

Par dzīvniekiem patvertnēs. Redzēju aktīvu diskusiju čivinātavā. Jāsaka, ka daļa cilvēku ir smagi uz emocijām un aktīvi pretendē uz Darvina balvu. Speciāli priekš viņiem: iedomājaties suni, kurš tāpat ir milzīgā stresā no apšaudes, iedomājaties kā viņš var reaģēt ļoti šaurā telpā uz reālu vai iedomātu uzbraucienu (kaut vai verbālu) savam saimniekam, uz citiem suņiem un dzīvniekiem, uz brēcošiem bērniem un histēriskiem cilvēkiem? Tālāk - pieņemsim, ka dzīvnieks būrī - patvertnē tāpat ar gaisu ir smagi, dzīvnieks sava vēdera izeju neregulē. Tāpēc - pie mūsu ierobežotām patvertnēm - nekādu dzīvnieku. Ja kāds vēlās, tad lai būvē savam mīlulim atsevišķu patvertni.

Par evakuāciju. Rīgas gadījumā evakuācijai jābūt tikai pakāpeniskai, stingri pa daļām. Pretējā gadījumā sāksies haoss, ceļi tiks nosprostoti un cilvēki vienkārši pametīs auto, kas neļaus pārvietoties ne operatīvajiem auto, ne bruņotajiem spēkiem, ne apgādes mašīnām. Kā sadalīt noslodzi? Mans piedāvājums ir sekojošs: pirmajā brīdī jebkādu privāto vieglo auto kustība ir jāaizliedz, pārvietoties var kravas automašīnas, operatīvie dienesti un tie, kuri dodas uz darbiem, kas ir stratēģiski nozīmīgi (pirms tam jāizņem caurlaides), mototransports. Vispirms evakuējam tās apkaimes, kuras tuvāk Rīgas ārmalai. Privātām vieglām automašīnām varētu piešķirt laika logus atbilstoši auto numuriem. Piem. no plkst. 12:00-16:00 var pārvietoties auto, kuru numuru pēdējais cipars ir no nulles līdz 2. No 16:00-18:00 numuri no 3-4 utt. Visi nestandarta numuri - pēdējie. Aptuvenā evakuācijas karte ko zīmēju 2022. gadā - https://www.google.com/maps/d/edit?mid=1HhGgQpAWmTpvYwMKr-XIvxMEd2E&usp=sharing Pēc maniem aprēķiniem, ja brauc tie, kuri vēlās evakuēties, tad 48 stundu laikā evakuāciju var paveikt. Pirmajā diennaktī varētu braukt ārā tikai tie, kuriem vieglajā auto vismaz 4 cilvēki un tikai pa savai apkaimei piešķirto maršrutu. Pa ceļam - tualetes, mobilie degvielas uzpildītāji, ātrā palīdzība, satiksmes regulētāji. Visas noslāpušās mašīnas uzreiz stumt malā.

Tik tālu par patvertnēm un evakuāciju. Civilajā aizsardzībā ir virkne citu jautājumu, kas vēl jāapskata.

Ūdensapgāde. Ja centralizētā ūdens apgāde tiks traucēta, tad jādomā, ka mazināt šos riskus. Piem. viss Rīgas labais krasts saņem ūdeni no Baltezera ūdens ņemšanas vietām, kas atrodas uz austrumiem no Rīgas un kara darbības laikā var būt ieņemtas vai iznīcinātas. Kreisais krasts saņem no Rīgas ūdenskrātuves, kas arī var būt bojāta kara gadījumā. Es apsvērtu iespēju savienot abu krastu ūdensapgādes tīklus, lai vienas apgādes vietas bojājumu gadījumā, to varētu daļēji kompensēt ar otra krasta jaudām. Jāapsver iespēja lokālai ūdensapgādei no dziļurbumiem. Nezinu par šāda ūdens kvalitāti Rīgas teritorijā, bet varētu derēt vismaz kā tehniskais ūdens ar ko mazgāt vai izmantot ugunsgrēku dzēšanai. Te jāpadomā arī pat ūdens uzkrāšanu vecajos torņos. Arī pie privātām mājām varētu ierīkot dziļurbumus, ko darbināt krīzes situācijā. Nopērciet tūrisma (nevis sadzīves, kas domāts standarta ūdensvada ūdens attīrīšanai) filtru un ūdens attīrīšanas tabletes. Ievērojiet, ka ne pārāk drošu ūdeni vajadzēs ilgi vārīt.

Kanalizācija. Ja attīrīšanas sistēmas bojātas, tad labāk laist kanalizāciju upē, tad notekūdeņi vismaz tiks aiznesti, nevis paliks pilsētā. Ja sistēma pavisam beigta, tad daudzdzīvokļu rajonos dzīve paliks neiespējama dažu nedēļu laikā. Cilvēki ir jāevakuē, līdz tam jāierīko sausās tualetes pagalmos. Attiecīgi jābūt zināmai asinizācijas auto rezervei, lai sausās tualetes tukšotu. Pie privātām mājās arī sausās tualetes jāierīko. Nevajag tās miera laikā lietot, bet labāk, ja tādas ir.

Elektrība. Saules paneļi un ģeneratori ar degvielas rezervi. Daudzīvokļu mājai labāk samesties kopā vienam lielam ģeneratoram nekā likt uz balkoniem vai trepju telpā katram savu. Ja nav naudas lielajam, tad vismaz mazu ko uzlādēt mobilos tālruņus un lukturus.

Sakari. Nodrošiniet vismaz divus neatkarīgus sakaru kanālus, pie tam vienu vadu sakaru tīklu. Starlinks ir strādājoša lieta. Daudzdzīvokļu māja vai vairākas privātmājas var samesties vienam terminālim. Būs ļoti lēti. Komplektā ar saules paneļiem un akumulatoru vismaz ziņas varēs palasīt un ziņu nosūtīt.

Apkure. Laicīgi jāiekārto malkas apkure gan privātajās mājās, gan "Godmaņa krāsniņas" daudzdzīvokļu mājās. Ar kurināmā rezervi. Zāģi un cirvi malkas sagatavošanai.

Ukrainas pieredze rāda, ka, rodoties problēmām ar apkuri un elektrību, pat pilsētās, kur ienaidnieka triecienu gandrīz nav bijis, ugunsgrēku skaits ir palielinājies par 50%. Ņemam vērā un laicīgi gatavojam brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas.

Ēdiens. Pārciet ilgās uzglabāšanas pārtiku.

Degviela. Uzskatu, ka ir jāglabā decentralizēti noteikts daudzums jau esošajās degvielas stacijās. Ne visur Rīgā pie degvielas stacijām ir vieta, kur ierakst papildus cisternas, bet daļā vieta ir.

Higiēnas preces. Padomājiet cik tērējat un atbilstoši tam uzkrājiet. It sevišķi, ja jums ir mazi bērni.

Vēl viena lieta ko man jautājuši, ir par jauno Zemessardzes atbalstītāju struktūru. No ko teikt. Veidot organizēto volontieru kustību ir pareizi. Ja pats karot nevarat veselības vai pārliecības dēļ, tad pastāv sekojošie varianti: 1. Apgūstiet pirmo palīdzību. Medicīnas personālam krīzes laikā būs vajadzīgi palīgi.

2. Iemācieties vadīt motociklu, kvadraciklu, kravas auto, darboties ar traktoru un ekskavatoru. Vajadzēs novākt gruvešus un būvēt pozīcijas.

3. Iemācieties remontēt auto. Tikai nedomājiet, ka būs aprīkojums. Visdrīzāk vajadzēs braukt ar savu aprīkojumu un piedāvāt vīriem vai vajag ko salabot.

4. Iemācieties būvēt, vilkt elektrību, rīkoties ar ģeneratoru. Sadzīvi arī piefrontē vajadzēs iekārtot.

5. Kļūstiet par radioamatieri. Sakaru nodrošināšana ir būtiska kaujas spēju sastāvdaļa.

6. Iemācieties lodēt un regulēt dronus. Tos vajadzēs daudz.

Vēl šis tas par izdzīvošanu krīzē:

https://varabungas.camp/2014/11/30/atkapsanas-mugursoma/

https://varabungas.camp/2014/12/07/atkapsanas-mugursoma-1-turpinajums/

https://varabungas.camp/2015/02/22/7514/

Par darāmajiem darbiem Aizsardzības resorā

Daudzi diskutē. No arī mani 5 centi no dīvāna par tēmu.

Latvijas kiberdrošības stiprināšanas priekšlikumi

Šī ir 2025. gada 30. aprīļa raksta 2026. gada 6. jūlijā papildinātā redakcija, reaģējot uz kiberincidentu Latvijas Valsts mežos. Atsevišķi punkti pārformulēti atbilstoši aktuālajai situācijai (daļa toreiz ierosinātā pa šo laiku jau ir ieviesta vai regulēta) un pievienots pārvaldības un tiesiskā ietvara slānis.

Galvenie darbi ekonomikas atlabšanai un izaugsmei

COVID-19 pandēmija ir izraisījusi problēmas globālajā ekonomikā. Daļa valstu sākušas atkopties, tai skaitā Lietuva un Igaunija, bet pie mums turpinās kritums.

 

Pēdējo 6 mēnešu laikā Latvijas ekonomikas sniegums salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir bijis diezgan katastrofāls. Pirmajā ceturksnī Igaunijas IKP +5,4%, pret iepriekšējo gadu, Lietuvā +1%, bet Latvijā -2%. Protams būs atkopšanās, bet tā var pusgada laikā desmitgadi pazaudēt. pic.twitter.com/KA2NfT6zmE

— Mārtiņš Āboliņš (@MartinsAbolins) May 31, 2021

Minēšu dažas būtiskākās lietas, kas manā skatījumā jāizdara ekonomikas izaugsmei. Priekšlikumi aptver trīs klasiskās sastāvdaļas: darbu, kapitālu, zemi. Kā ceturto norādīšu institucionālo vidi jeb normatīvo regulējumu, iestāžu un prakšu kopumu, kas Latvijā pastāv.

1. Darbs jeb darbaspēks

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 35% vidusskolēnu neturpina izglītošanās procesu augstskolās. Nav vērts viņus vidusskolā mācīt. Apmācāmo daudzums vidusskolās jāsamazina vismaz par 25%, vienlaikus jāpalielina izglītojamo daudzums vidējās profesionālās izglītības iestādēs. Daudzās vidējās profesionālās izglītības specialitātēs ir darbinieku deficīts, pat neskatoties uz labu atalgojumu.

Ja darba tirgū cilvēkiem ar augstāko izglītību vairākumā gadījumu pieprasījums ir pēc STEM (science, technology, engineering, and mathematics) specialitātēm (man nav precīzu datu, bet orientējoši varētu būt 60%), tad arī 60% vidusskolēnu jābūt klasēs ar STEM novirzienu un augstskolās 60% budžeta vietu jābūt šajās specialitātēs. Ar pietiekamu stipendiju, lai studenti varētu nestrādāt un pilnvērtīgi pievērsties studijām.

Digitālā transformācija pieprasīs arvien vairāk prasmju un jāmācās būs visa mūža garumā. Nozaru dīkstāves laikā un arī kopumā jāpiedāvā plaši pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas kursi, ieskaitot augstāko izglītību ar stipendijām. Pieprasītajās specialitātēs ar augstu atalgojumu šādi ieguldījumi atmaksāsies caur nodokļiem samērā ātri. Uzņēmumiem daļu par iedzīvotājiem samaksātā IIN jāļauj atgūt caur personāla kvalifikācijas celšanas kursiem, kā tas notiek Igaunijā.

 

2. Kapitāls jeb naudas pieejamība

Laukos – krājaizdevu sabiedrību attīstība. Lai tās sekmīgi attīstītos, primāri ir jānoņem nevajadzīgi šķēršļi, kas noteikti normatīvajā regulējumā un finanšu nozari uzraugošo iestāžu praksē. Vienkāršības labad var pateikt, ka mums ir vajadzīgs Lietuvas variants. Attīstība sākumā varētu būt lēna, tāpēc apsverama iespēja valstij aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos naudu (šobrīd procentu likmes ir tuvu nullei), ko aizdot tālāk krājaizdevu sabiedrībām, lai ātrāk veidotu kapitālu. Piemēram, varētu līdzfinansēt kapitālu 50% apmērā no pašu biedru ieguldījumiem.

Riska kapitāls – šobrīd nepietiekams jaunuzņēmumu izaugsmei, un būtu nepieciešams papildu ieguldījums vismaz 50 miljonu apmērā, ko varētu veikt lielie valsts uzņēmumi.

Biržas kapitāls – šobrīd katastrofāli nepietiekams. Situācijas risināšanai nepieciešams uzsākt lielo valsts un pašvaldību uzņēmumu kotāciju biržā, kotējot aptuveni 20% no akcijām. Mazāks procents nopietniem investoriem varētu nebūt interesants. Kāds pārmetīs uzņēmumu privatizāciju, bet šobrīd Latvija zaudē krietni vairāk kapitāla nepieejamības dēļ. Lai veicinātu Latvijas pilsoņu iesaisti investēšanā, nepieciešams katram Latvijas pilsonim piešķirt zināmu daudzumu kāda no valsts lielo uzņēmumu akcijām, piem. 100 vai 200 euro vērtībā.

Otrā līmeņa pensiju kapitāls jāļauj ieguldīt tikai uz vietas. Gan akciju tirgu aktivizēšanai, gan lai mazinātu procentu likmes kredītiem. Bez pieejamiem kredītiem uzņēmumi zaudēs ārvalstu konkurentiem.

 

3. Zeme, tai skaitā infrastruktūra

Šobrīd izskatās, ka nodrošinājums ar industriāliem parkiem un teritorijām daļā pašvaldību ir sasniedzis piesātinājumu, bet noteikti būtu saglabājams atbalsts pēc pieprasījuma. Proti, ja uzņēmumam ir interese ko veidot, tad viņš varētu rēķināties ar atbalstu komunikāciju pievilkšanai un ēku celtniecībai.

Jāizbeidz dalītā nekustamā īpašuma situācija. Ņemot vērā mūsu nacionālās īpatnības ar nespēju vienoties un lēni strādājošās tiesas, šāds stāvoklis palēnina gan ieguldījumus uzņēmējdarbības objektos, gan dzīvojamā fondā. Tas būtu attiecināms gan uz komerctelpām, gan dzīvojamo fondu, gan sabiedriskām ēkām, kuras atrodas uz privātām zemēm. Visiem zemju īpašniekiem būtu jāpiešķir kompensācijas zemes, kaut vai meža zemes, savukārt ēku īpašniekiem jānosaka pienākums izpirkt zemi no valsts par kadastrālo vērtību, piemēram, 20 gadu garumā. Analoģiski varētu veikt zemju maiņu tiem īpašniekiem, kuru zemei uzlikti ierobežojumi saistībā ar dabas aizsargājamām teritorijām vai kultūras pieminekļiem. Turpmāka ierobežojumu uzlikšana būtu pieļaujama tikai ar kompensāciju izmaksu vai zemju maiņu. Tas veicinās ieguldījumus infrastruktūrā.

Būtu jānosaka krietni bargāki sodi tukšo graustu īpašniekiem apdzīvotās vietās. Līdz pat konfiskācijai gada laikā, ja sakārtošana netiek uzsākta. Vienlaikus jāatsaista nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums par ēku, kurā īpašnieks veic ieguldījumu. T.i. īpašniekiem nodoklis nekļūtu lielāks, ja īpašumā tiek ieguldīts. Nodoklis būtu tikai no augstākām īres/nomas maksām vai no īpašuma pārdošanas. Pozitīvi vērtējami nesenie grozījumi īres mājokļu regulējumā, kas varētu stimulēt ieguldījumus īres mājokļos. Tāpat pozitīvi vērtējama ekonomikas ministra iniciatīva turpināt atbalstu īres mājokļu celtniecībai darbaspēkam. Lai paātrinātu dažādu lēmumu pieņemšanu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju starpā, ir jāievieš elektronisks risinājums gan tīmekļvietnes formā, gan mobilajā lietotnē. Tas stimulēs ātrāku lēmumu pieņemšanu par mājokļu siltināšanu un renovāciju. Pašvaldībām jāaiziet no privāto daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas biznesa lielās apdzīvotās vietās (mazajās atsevišķa uzņēmuma eksistence ne vienmēr pamatota).

 

4. Institucionālā vide

Nodokļi galvenajās pozīcijās un sociālās apdrošināšanas iemaksas nedrīkst būt augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Jāatsakās no sabiedriskām apspriešanām par jaunajiem objektiem lielākajā daļā gadījumu (var būt izņēmumi, piemēram, aizsargājamām teritorijām, arhitektūras pieminekļiem utml.). Ko var, ko nevar un kādā apjomā būvēt, maksimāli jānosaka teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos. Uzņēmējs nevēlēsies ieguldīt naudu izpētē, jo sabiedriskās apspriešanas rezultāti var būt neprognozējami, savukārt pašvaldība visdrīzāk negribēs balsot pretī ļoti aktīvai (lai arī bieži mazskaitlīgai) protestētāju grupai.

Jāpalielina ieguldījumi zinātnē un inovācijās, primāri novirzot tam 3% no valsts un pašvaldību lielo uzņēmumu apgrozījuma, ko ieguldīt atbilstoši šo uzņēmumu profilam.

Svarīgākie darbi krīzes pārvarēšanai [publicēts 2009. gada septembrī]

 

Šobrīd pasaulē vērojama zināma krīzes stabilizācija un kritums daudzās valstīs ir apstājies. Izdarīt pāragrus secinājumus gan nevajadzētu, jo nav zināms vai šī stabilizācija būs ilgtermiņa vai arī tā ir tikai valdību īstermiņa monetārās ekspansijas rezultāts. Latvijā diemžēl nav vērojamas pazīmes, ka ekonomika pārstrukturētos ilgtspējīgai attīstībai. Latvijas valstības rīcība šobrīd diemžēl ir vērsta uz īstermiņa problēmu risinājumiem, jeb „ugunsgrēku dzēšanu”, nevis problēmas cēloņiem.

Pēc autora domām svarīgākie mērķi Latvijas ilgtermiņa attīstībai būt trīs: panākt demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, it sevišķi latviešu vidū; panākt lai darbspējīgie iedzīvotāji nepamet valsti labākas dzīves meklējumos; likt pamatus ekonomikas ilgtermiņa attīstībai. Minēsim galvenos darbus šo mērķu sasniegšanai.

Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai nepieciešams diferencēt sociālo nodokļa likmi tādā mērā, lai vecākiem līdz ar bērnu skaita pieaugumu, ienākumi uz vienu ģimenes locekli nemazinātos. T.i. katram cilvēkam nevis tikai jāuzkrāj kapitāls vecumdienām, bet arī jāizaudzina nākoša darbinieku paaudze. Nodokļa diferenciācijai jāskar arī darba devējus, lai darba devējam nebūtu izdevīgi diskriminēt cilvēkus, kuriem ir bērni. Arī darba devējam jārūpējas lai izaugtu jaunā darbinieku paaudze. Nodoklis jādiferencē tik tālu, kamēr būs sasniegts rezultāts – stabils iedzīvotāju skaita pieaugums.

Lai it sevišķi uzlabotu latviešu tautas (šeit un turpmāk autors, minot latviešus domā arī līvus), ka represijās cietušās tautas demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, ir nepieciešams atbalstīt represijās cietušās dzimtas vecākus ar bērnu pabalstiem. Pabalstiem jābūt pietiekošiem lai ar laiku atjaunotu represiju rezultātā radušos cilvēku zaudējumus. Pirmkārt ir atbalstāmi nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un viņu ģimenes, līdzīgi kā tas tiek darīts šobrīd ar karadarbības zonās kritušajiem Latvijas karavīriem.

Lai panāktu darbspējīgo iedzīvotāju palikšanu Latvijā nepieciešams ievest patriotisko audzināšanu visās Latvijas skolās jau no pirmās klases. Šis ir ilgtermiņa mērķis un tūlītējos rezultātus nenesīs. Bērniem ir jāiemāca, ka grūtības ir jāpārvar, nevis no tām jābēg. Latvija pēc pirmā pasaules kara gulēja gruvešos, bet uzstādījums skolās bija „Tev jāmācās lai kalpotu Latvijai”. Šobrīd sabiedrībā esošais uzstādījums „Tev jāmācās lai izdevīgi sevi pārdotu darba tirgū” praksē nozīmē „mācies un tev labi samaksās par darbu un nav būtiski kāds (arī nelikumīgs un amorāls) un kur šis darbs būs”.

Jaunajām ģimenēm ir jāpiedāvā iegādāties nekustāmais īpašums uz valsts garantētā kredīta ar ļoti zemām procentu likmēm. Cilvēkam rodas cita attieksme pret valsti un zemi, ja viņš jūtas kā saimnieks, kuram šeit kaut kas pieder. Šis pasākums daļēji palīdzēs risināt arī demogrāfisko problēmu un atdzīvinās būvniecības nozari. Dabīgi mājokļiem jābūt pēc iespējas tipveida un labiem no energoefektivitātes viedokļa.

Būtiska problēma krīzes laikā ir kredītu nepieejamība uzņēmējdarbībai, it sevišķi laukos. Šis problēmas risināšanai ir maksimāli jāpiesaista iekšējie resursi. To varētu veikt caur krājaizdevu sabiedrībām. Krājaizdevu sabiedrības pieder vietējam kapitālam un aizdevumus dot saviem biedriem, līdz ar to kredīti ir ievērojami drošāki un peļņa neaizplūst uz ārzemēm. Vietējie vislabāk zina vietējās īpatnības un piešķirot kredītus ņem vērā vietējās vajadzības un attīstības perspektīvas, vietējiem svarīga ir teritorijas līdzsvarotā attīstība ilgtermiņā, nevis liela īstermiņa peļņa. Ir jālikvidē nevajadzīgi ierobežojumi, kas uzlikti krājaizdevu sabiedrībām salīdzinot ar bankām, piem. nepieciešams piešķirt tiesības būt par atbalsta fonda līdzīpašniekiem, pašvaldībām būt krājaizdevu sabiedrību biedriem, atvērt norēķinu kontus un izdot maksājumu kartes. Valstij jāfinansē krājaizdevu sabiedrību vajadzībām nepieciešamā programmnodrošinājuma ar atvērto kodu pielāgošana Latvijas normatīviem aktiem aptuveni Ls 50 000 apmērā. Valstij jādod ilgtermiņa aizdevums aptuveni 1 milj. Ls apmērā uz zemām procentu likmēm krājaizdevu sabiedrību darbības uzlabošanai. Pozitīvs piemērs šai ziņā ir mūs kaimiņvalsts Lietuva.

Lai sakārtotu parādu piedziņas kārtību ir jāpieņem atbilstošs likums, kas arī kredītiestādēm liktu būt līdzatbildīgām par krīzi.

Lai nepieļautu krīzes atkārtošanos tādos pašos mērogos, kredītiestādēm jāatļauj izsniegt patēriņa kredīti tikai par tādu naudas summu, par kādu ir izsniegti kredīti uzņēmējdarbībai.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir jāpārstāj aplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli investīcijas uzņēmuma paplašināšanā, izglītībā un zinātnē. Pozitīvi vērtējama Ekonomikas ministra iniciatīva noteikt fiksēto gada nodokli pašnodarbinātām personām un mazajiem uzņēmumiem. Citi priekšlikumi uzņēmējdarbības minēti šeit http://www.em.gov.lv/images/modules/items/inzin.doc Svarīgi lai ir politiskā griba un prasme tos īstenot.

Ilgtspējīgai ekonomikas attīstības jau labu laiku tiek norādīts (arī oficiālajos valdības dokumentos un varas partiju programmā) nepieciešamība Latvijā veidot ražotnes ar augsto pievienoto vērtību. Pagaidām tas pieliek lozungu līmenī un finansējums zinātnei Latvijā ir viens no zemākiem Eiropā jau ilgus gadus.

No Latvijas Zinātnes padomes priekšlikumiem zinātnes prioritārām nozarēm 2010.-2013. gadam (http://www.ljza.lv/uploads/file/files/PriorVirzAanotacijas_LZP.doc ) autors izvēlētos sekojošos: jauni nanostrukturālie, daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas, atjaunojamo bioloģisko un enerģijas resursu apguves tehnoloģijas (sevišķi svarīgs punkts Latvijas atkarības samazināšanai no importētiem energoresursiem), informātika un signālapstrādes tehnoloģijas. Pēc autora uzskatiem šim sarakstam varētu pievienot kosmosa un robottehnoloģijas. Šis nozares Latvijā ir vēl ļoti maz attīstītas, bet turpmāko 40 gadu laikā piedzīvos strauju izaugsmi.

Lai augstāk minētās nozares sekmīgi attīstītos ir jāsakārto valsts atbalsta politika patentēšanas jomā un patentu izmantošanas tiesības. Zinātnei ir jāpiešķir 3% no IKP jau nākošgad! Prioritāro zinātņietilpīgo nozaru jau veiksmīgi strādājošiem uzņēmumiem ir jāpiešķir liels valsts atbalsts: valsts apmaksātie zinātniskie pētījumi, speciālistu sagatavošana, patentēšana. Jauniem šo nozaru uzņēmumiem ir jānodrošina vieta tehnoloģiskajos parkos.

Visām šīm aktivitātēm ir nepieciešami prāvi naudas līdzekļi, kurus varētu iegūt nodrošinot papildus ieņēmumus un ietaupot esošos līdzekļus.

Papildus ieņēmumus varētu gūt, ieviešot lielu nekustāmā īpašuma nodokli nerezidentiem, grezno un dārgo nekustāmo īpašumu īpašniekiem, kā arī lielo zemes platību īpašniekiem, kuri neizmanto savus īpašumus saimnieciskai darbībai. Valstij nepieciešams vienoties ar oligarhiem, kuri savus īpašumus ieguvuši ne sevišķi legālā un pavisam nelegālā ceļā 90-tajo gados, par izlīgumu ar sekojošiem noteikumiem: 1) oligarhi deklarē visus savus īpašumus, tas skaitā ārzemēs, 2) oligarhi apsolās turpmāk neveikt jaunos pārkāpumus, 3) oligarhi atsakās no jebkādas ietekmes uz politiku (arī no prezidenta neformālām vēlēšanām zoodārzā), 4) atkarībā no valstij nodarītiem zaudējumiem pēc individuālās vienošanās ar prokuratūru vienojās par atlīdzības summu valstij, 5) valsts garantē turpmāku tiesisko neaizskaramību, ja netiek pārkāpti augstāk minēti punkti. Kā pozitīvu piemēru šādai pieejai var minēt Īriju 80-to beigās 90-to sākumā.

Ļoti lielu naudas ietaupījumu dos vienotās publiskās pārvaldes elektroniskās informācijas aprites sistēmas ieviešana. Ikvienam iedzīvotājam ir jāpiešķir identifikācijas karte ar elektronisko parakstu. Katram iedzīvotājam internetā tiek veidots personīgais profils sistēmā, izskatīties tas varētu kaut vai kā e-pasta profils vai draugiem.lv saskarsme. Pirmkārt tiktu nodrošināta saziņa starp visām publiskās pārvaldes iestādēm, ātra un lēta. Visu datu bāžu savienošana likvidēs situācijas, kad lai saņemtu kaut ko no vienā iestādē ir jāgriežas citā iestādē. Cilvēkam būs iespēja visus savus darījumus ar publisko pārvaldi nokārtot tiešsasaistē (izņemot lietas, kuras objektīvi nevar izdarīt neklātienē). Šādas sistēmas ieviešana arī krietni atvieglos uzņēmējdarbību.

Ja šie darbi būs prioritārie, tad kā būs ar pārējiem? Atbilde – pārējām tiks tas, kas paliks pāri. Skarbi, bet citas izvēles nav.

Partijas „Visu Latvijai!”

programmas izstrādes koordinators

Jānis Ratkevičs

janis.ratkevics@gmail.com

Veicamie pasākumi ekonomikas atveseļošanai no krīzes [publicēts 2008. gada martā]

 

      Šobrīd daudz tiek runāts par ekonomisko krīzi, kā reālistiskākā prognoze tiek minēta versija, ka krīze sasniegs savu maksimumu 2009. gada pirmajā pusē un kopā pa gadu būs iekšzemes kopprodukta kritums par 3-4%. Ekonomikas atveseļošanos prognozē 2010. gadā. Citi min, ka šī krīze varētu būt lielākā kopš 30-to gadu lielās depresijas.

      Uzskaitīšu, manuprāt, svarīgākos pasākumus ekonomikas atveseļošanai.

      Pirmkārt, nodokļu izmaiņas. Ir jāpanāk būtiskā ēnu ekonomikas samazināšanās. Mums jārada situācija, kad dzīvot godīgi un maksāt visus nodokļus ir izdevīgi. Ir jāizskata iespēja samazināt iedzīvotāju ienākuma nodoklis līdz 15%. Bažas par lielu izdevumu samazināšanos uzskatu par pārspīlētām, jo, ja mēs atcerēsimies, ka samazinot uzņēmuma ienākumu nodokli, ieņēmumi budžetā tikai pieauga. Jāuzlabo ieņēmumu dienesta darbs, lai tas krietni nopietnāk cīnītos pret lieliem un ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, nevis sodītu par formāliem pārkāpumiem mazos uzņēmējus.

Pilnīgi nav jāapliek ar nodokļiem ieguldījumus zinātnē, izglītībā, uzņēmuma paplašināšanā. Pašvaldību budžetā ir jāieskaita daļa ne tikai no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet arī daļa no uzņēmuma ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa. Tas stimulēs pašvaldības aktīvāk domāt pa uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā.

Vienlaicīgi jāatsakās no šauri politisku partiju dalītām mērķdotācijām t.s. „savām” pašvaldībām. No valsts budžeta būtu jāfinansē tikai valsts un reģionālās nozīmes projekti un nelielā apmērā arī pašvaldību izlīdzināšanas fonds. Ir jāievieš diferencēts nekustamā īpašuma nodoklis, kas būtu atkarīgs no kopējās vienai ģimenei piederošā nekustamā īpašuma vērtības un dzīvošanas ilguma konkrētā vietā. Ārzemju miljonāram par māju Jūrmalā jāmaksā krietni lielāks nodoklis, nekā latviešu ģimenei, kura blakus mājā dzīvo jau vairākās paaudzēs.

Neviennozīmīgi ir vērtējams lēmums palielināt pievienotās vērtības nodokli, no vienas puses kopējā nodokļa sloga pārcelšana no ienākumiem uz patēriņu ir pozitīva, bet jautājums, cik mūsu nodokļus administrējošās iestādes spēj šo nodokli ievākt. Tieši vājās nodokļu administrācijas dēļ arī jautājumu par progresīvā nodokļa ieviešanu varētu atlikt. Beidzot ir jāievieš luksusa preču nodokli un ar nodokļiem jāapliek dividendes.

      Otrkārt, ir jāvienkāršo uzņēmēju un iedzīvotāju kontakti ar valsti. Ir krietni aktīvāk jāelektronizē visi publiskie pakalpojumi, panākot situāciju, ka visa vienai iestādei nepieciešamā informācija cilvēkam nav jānes no piecām citām iestādēm. Arī iestādēm savā starpā maksimāli jākomunicē elektroniski. Laiks ir dārgāks par naudu, bet arī naudas ietaupījums, ieviešot šādu sistēmu, būtu ievērojams. Jādod iespēja iedzīvotājiem elektroniskā vidē novērtēt viena vai otra publiskā pakalpojuma kvalitāte un sasaistīt ierēdņu atalgojumu ar iedzīvotāju vērtējumu pakalpojumam, ko viņš sniedz. Tāpat pēc Igaunijas parauga jāievieš elektroniskā balsošana vēlēšanās.

      Treškārt, mums ir maksimāli jāatbalsta vietējais kapitāls. Vietējais latviešu uzņēmējs dzīvo uz vietas, te dzīvos viņa bērni. Ārzemju investorus krietni vairāk interesē tikai peļņa. Nevajag bažīties, ka ES ietvaros tas nav iespējams. ES ietvaros visas ES valstis turpina savējos aizstāvēt. Mēs esam par vienlīdzīgiem nosacījumiem, tāpēc arī mēs atbalstīsim savējos. Būtu jāapsver ideja ļaut bankām izsniegt patēriņa kredītos iedzīvotājiem tikai tik daudz naudas, cik tās ir izsniegušas ražošanas attīstībai. 2. līmeņa fondu līdzekļi būtu jāiegulda tikai Latvijā un tikai valdības noteiktās prioritārās nozarēs.

      Par naudas aizņemšanos no starptautiskām organizācijām. Principā ir pieļaujama aizņemšanas nelielā daudzumā (1-2 miljrd. Ls) IKP krituma amortizēšanai, ja vien šī nauda aiziet ražošanas ar augsto pievienoto vērtību atbalstam.

      Ekonomiskās krīzes apstākļos mums ir pienākums domāt par saviem tautiešiem, kuri nokļuvuši grūtībās un paši sava vecuma vai slimības dēļ nespēj par sevi parūpēties. Īpaši mums jārūpējas par jaunajām un daudzbērnu ģimenēm un jādiferencē sociālais nodoklis un pabalstu sistēma tā, lai ģimenē parādoties bērnam vai pieaugot bērnu skaitam, ģimenes materiālais stāvoklis nepasliktinātos.

      Atcerēsimies, ka Pirmajā Pasaules karā sagrauta Latvija tieši pēc 30-to gadu ekonomiskās krīzes piedzīvoja strauju attīstību un nostājās blakus pasaules attīstītākām valstīm. Es ticu, ka mums tas izdosies arī šoreiz.

Partijas „Visu Latvijai!”

Valdes loceklis

  Jānis Ratkevičs