Daudzi diskutē. No arī mani 5 centi no dīvāna par tēmu.
Šī ir 2025. gada 30. aprīļa raksta 2026. gada 6. jūlijā papildinātā redakcija, reaģējot uz kiberincidentu Latvijas Valsts mežos. Atsevišķi punkti pārformulēti atbilstoši aktuālajai situācijai (daļa toreiz ierosinātā pa šo laiku jau ir ieviesta vai regulēta) un pievienots pārvaldības un tiesiskā ietvara slānis.
COVID-19 pandēmija ir izraisījusi problēmas globālajā ekonomikā. Daļa valstu sākušas atkopties, tai skaitā Lietuva un Igaunija, bet pie mums turpinās kritums.
Minēšu dažas būtiskākās lietas, kas manā skatījumā jāizdara ekonomikas izaugsmei. Priekšlikumi aptver trīs klasiskās sastāvdaļas: darbu, kapitālu, zemi. Kā ceturto norādīšu institucionālo vidi jeb normatīvo regulējumu, iestāžu un prakšu kopumu, kas Latvijā pastāv.Pēdējo 6 mēnešu laikā Latvijas ekonomikas sniegums salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir bijis diezgan katastrofāls. Pirmajā ceturksnī Igaunijas IKP +5,4%, pret iepriekšējo gadu, Lietuvā +1%, bet Latvijā -2%. Protams būs atkopšanās, bet tā var pusgada laikā desmitgadi pazaudēt. pic.twitter.com/KA2NfT6zmE
— Mārtiņš Āboliņš (@MartinsAbolins) May 31, 2021
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem 35% vidusskolēnu neturpina izglītošanās procesu augstskolās. Nav vērts viņus vidusskolā mācīt. Apmācāmo daudzums vidusskolās jāsamazina vismaz par 25%, vienlaikus jāpalielina izglītojamo daudzums vidējās profesionālās izglītības iestādēs. Daudzās vidējās profesionālās izglītības specialitātēs ir darbinieku deficīts, pat neskatoties uz labu atalgojumu.
Ja darba tirgū cilvēkiem ar augstāko izglītību vairākumā gadījumu pieprasījums ir pēc STEM (science, technology, engineering, and mathematics) specialitātēm (man nav precīzu datu, bet orientējoši varētu būt 60%), tad arī 60% vidusskolēnu jābūt klasēs ar STEM novirzienu un augstskolās 60% budžeta vietu jābūt šajās specialitātēs. Ar pietiekamu stipendiju, lai studenti varētu nestrādāt un pilnvērtīgi pievērsties studijām.
Digitālā transformācija pieprasīs arvien vairāk prasmju un jāmācās būs visa mūža garumā. Nozaru dīkstāves laikā un arī kopumā jāpiedāvā plaši pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas kursi, ieskaitot augstāko izglītību ar stipendijām. Pieprasītajās specialitātēs ar augstu atalgojumu šādi ieguldījumi atmaksāsies caur nodokļiem samērā ātri. Uzņēmumiem daļu par iedzīvotājiem samaksātā IIN jāļauj atgūt caur personāla kvalifikācijas celšanas kursiem, kā tas notiek Igaunijā.
Laukos – krājaizdevu sabiedrību attīstība. Lai tās sekmīgi attīstītos, primāri ir jānoņem nevajadzīgi šķēršļi, kas noteikti normatīvajā regulējumā un finanšu nozari uzraugošo iestāžu praksē. Vienkāršības labad var pateikt, ka mums ir vajadzīgs Lietuvas variants. Attīstība sākumā varētu būt lēna, tāpēc apsverama iespēja valstij aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos naudu (šobrīd procentu likmes ir tuvu nullei), ko aizdot tālāk krājaizdevu sabiedrībām, lai ātrāk veidotu kapitālu. Piemēram, varētu līdzfinansēt kapitālu 50% apmērā no pašu biedru ieguldījumiem.
Riska kapitāls – šobrīd nepietiekams jaunuzņēmumu izaugsmei, un būtu nepieciešams papildu ieguldījums vismaz 50 miljonu apmērā, ko varētu veikt lielie valsts uzņēmumi.
Biržas kapitāls – šobrīd katastrofāli nepietiekams. Situācijas risināšanai nepieciešams uzsākt lielo valsts un pašvaldību uzņēmumu kotāciju biržā, kotējot aptuveni 20% no akcijām. Mazāks procents nopietniem investoriem varētu nebūt interesants. Kāds pārmetīs uzņēmumu privatizāciju, bet šobrīd Latvija zaudē krietni vairāk kapitāla nepieejamības dēļ. Lai veicinātu Latvijas pilsoņu iesaisti investēšanā, nepieciešams katram Latvijas pilsonim piešķirt zināmu daudzumu kāda no valsts lielo uzņēmumu akcijām, piem. 100 vai 200 euro vērtībā.
Otrā līmeņa pensiju kapitāls jāļauj ieguldīt tikai uz vietas. Gan akciju tirgu aktivizēšanai, gan lai mazinātu procentu likmes kredītiem. Bez pieejamiem kredītiem uzņēmumi zaudēs ārvalstu konkurentiem.
Šobrīd izskatās, ka nodrošinājums ar industriāliem parkiem un teritorijām daļā pašvaldību ir sasniedzis piesātinājumu, bet noteikti būtu saglabājams atbalsts pēc pieprasījuma. Proti, ja uzņēmumam ir interese ko veidot, tad viņš varētu rēķināties ar atbalstu komunikāciju pievilkšanai un ēku celtniecībai.
Jāizbeidz dalītā nekustamā īpašuma situācija. Ņemot vērā mūsu nacionālās īpatnības ar nespēju vienoties un lēni strādājošās tiesas, šāds stāvoklis palēnina gan ieguldījumus uzņēmējdarbības objektos, gan dzīvojamā fondā. Tas būtu attiecināms gan uz komerctelpām, gan dzīvojamo fondu, gan sabiedriskām ēkām, kuras atrodas uz privātām zemēm. Visiem zemju īpašniekiem būtu jāpiešķir kompensācijas zemes, kaut vai meža zemes, savukārt ēku īpašniekiem jānosaka pienākums izpirkt zemi no valsts par kadastrālo vērtību, piemēram, 20 gadu garumā. Analoģiski varētu veikt zemju maiņu tiem īpašniekiem, kuru zemei uzlikti ierobežojumi saistībā ar dabas aizsargājamām teritorijām vai kultūras pieminekļiem. Turpmāka ierobežojumu uzlikšana būtu pieļaujama tikai ar kompensāciju izmaksu vai zemju maiņu. Tas veicinās ieguldījumus infrastruktūrā.
Būtu jānosaka krietni bargāki sodi tukšo graustu īpašniekiem apdzīvotās vietās. Līdz pat konfiskācijai gada laikā, ja sakārtošana netiek uzsākta. Vienlaikus jāatsaista nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums par ēku, kurā īpašnieks veic ieguldījumu. T.i. īpašniekiem nodoklis nekļūtu lielāks, ja īpašumā tiek ieguldīts. Nodoklis būtu tikai no augstākām īres/nomas maksām vai no īpašuma pārdošanas. Pozitīvi vērtējami nesenie grozījumi īres mājokļu regulējumā, kas varētu stimulēt ieguldījumus īres mājokļos. Tāpat pozitīvi vērtējama ekonomikas ministra iniciatīva turpināt atbalstu īres mājokļu celtniecībai darbaspēkam. Lai paātrinātu dažādu lēmumu pieņemšanu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju starpā, ir jāievieš elektronisks risinājums gan tīmekļvietnes formā, gan mobilajā lietotnē. Tas stimulēs ātrāku lēmumu pieņemšanu par mājokļu siltināšanu un renovāciju. Pašvaldībām jāaiziet no privāto daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas biznesa lielās apdzīvotās vietās (mazajās atsevišķa uzņēmuma eksistence ne vienmēr pamatota).
Nodokļi galvenajās pozīcijās un sociālās apdrošināšanas iemaksas nedrīkst būt augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā.
Jāatsakās no sabiedriskām apspriešanām par jaunajiem objektiem lielākajā daļā gadījumu (var būt izņēmumi, piemēram, aizsargājamām teritorijām, arhitektūras pieminekļiem utml.). Ko var, ko nevar un kādā apjomā būvēt, maksimāli jānosaka teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos. Uzņēmējs nevēlēsies ieguldīt naudu izpētē, jo sabiedriskās apspriešanas rezultāti var būt neprognozējami, savukārt pašvaldība visdrīzāk negribēs balsot pretī ļoti aktīvai (lai arī bieži mazskaitlīgai) protestētāju grupai.
Jāpalielina ieguldījumi zinātnē un inovācijās, primāri novirzot tam 3% no valsts un pašvaldību lielo uzņēmumu apgrozījuma, ko ieguldīt atbilstoši šo uzņēmumu profilam.
Šobrīd pasaulē
vērojama zināma krīzes stabilizācija un kritums daudzās valstīs ir apstājies.
Izdarīt pāragrus secinājumus gan nevajadzētu, jo nav zināms vai šī
stabilizācija būs ilgtermiņa vai arī tā ir tikai valdību īstermiņa monetārās
ekspansijas rezultāts. Latvijā diemžēl nav vērojamas pazīmes, ka ekonomika
pārstrukturētos ilgtspējīgai attīstībai. Latvijas valstības rīcība šobrīd
diemžēl ir vērsta uz īstermiņa problēmu risinājumiem, jeb „ugunsgrēku dzēšanu”,
nevis problēmas cēloņiem.
Pēc autora
domām svarīgākie mērķi Latvijas ilgtermiņa attīstībai būt trīs: panākt
demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, it sevišķi latviešu vidū; panākt lai
darbspējīgie iedzīvotāji nepamet valsti labākas dzīves meklējumos; likt pamatus
ekonomikas ilgtermiņa attīstībai. Minēsim galvenos darbus šo mērķu
sasniegšanai.
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošanai nepieciešams diferencēt sociālo nodokļa likmi tādā mērā,
lai vecākiem līdz ar bērnu skaita pieaugumu, ienākumi uz vienu ģimenes locekli
nemazinātos. T.i. katram cilvēkam nevis tikai jāuzkrāj kapitāls vecumdienām,
bet arī jāizaudzina nākoša darbinieku paaudze. Nodokļa diferenciācijai jāskar
arī darba devējus, lai darba devējam nebūtu izdevīgi diskriminēt cilvēkus,
kuriem ir bērni. Arī darba devējam jārūpējas lai izaugtu jaunā darbinieku
paaudze. Nodoklis jādiferencē tik tālu, kamēr būs sasniegts rezultāts – stabils
iedzīvotāju skaita pieaugums.
Lai it sevišķi
uzlabotu latviešu tautas (šeit un turpmāk autors, minot latviešus domā arī
līvus), ka represijās cietušās tautas demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, ir
nepieciešams atbalstīt represijās cietušās dzimtas vecākus ar bērnu pabalstiem.
Pabalstiem jābūt pietiekošiem lai ar laiku atjaunotu represiju rezultātā
radušos cilvēku zaudējumus. Pirmkārt ir atbalstāmi nacionālās pretošanās
kustības dalībnieki un viņu ģimenes, līdzīgi kā tas tiek darīts šobrīd ar
karadarbības zonās kritušajiem Latvijas karavīriem.
Lai panāktu
darbspējīgo iedzīvotāju palikšanu Latvijā nepieciešams ievest patriotisko
audzināšanu visās Latvijas skolās jau no pirmās klases. Šis ir ilgtermiņa
mērķis un tūlītējos rezultātus nenesīs. Bērniem ir jāiemāca, ka grūtības ir
jāpārvar, nevis no tām jābēg. Latvija pēc pirmā pasaules kara gulēja gruvešos,
bet uzstādījums skolās bija „Tev jāmācās lai kalpotu Latvijai”. Šobrīd
sabiedrībā esošais uzstādījums „Tev jāmācās lai izdevīgi sevi pārdotu darba
tirgū” praksē nozīmē „mācies un tev labi samaksās par darbu un nav būtiski kāds
(arī nelikumīgs un amorāls) un kur šis darbs būs”.
Jaunajām ģimenēm ir jāpiedāvā iegādāties nekustāmais īpašums uz valsts garantētā kredīta ar ļoti zemām procentu likmēm. Cilvēkam rodas cita attieksme pret valsti un zemi, ja viņš jūtas kā saimnieks, kuram šeit kaut kas pieder. Šis pasākums daļēji palīdzēs risināt arī demogrāfisko problēmu un atdzīvinās būvniecības nozari. Dabīgi mājokļiem jābūt pēc iespējas tipveida un labiem no energoefektivitātes viedokļa.
Būtiska
problēma krīzes laikā ir kredītu nepieejamība uzņēmējdarbībai, it sevišķi
laukos. Šis problēmas risināšanai ir maksimāli jāpiesaista iekšējie resursi. To
varētu veikt caur krājaizdevu sabiedrībām. Krājaizdevu sabiedrības pieder
vietējam kapitālam un aizdevumus dot saviem biedriem, līdz ar to kredīti ir
ievērojami drošāki un peļņa neaizplūst uz ārzemēm. Vietējie vislabāk zina
vietējās īpatnības un piešķirot kredītus ņem vērā vietējās vajadzības un
attīstības perspektīvas, vietējiem svarīga ir teritorijas līdzsvarotā attīstība
ilgtermiņā, nevis liela īstermiņa peļņa. Ir jālikvidē nevajadzīgi ierobežojumi,
kas uzlikti krājaizdevu sabiedrībām salīdzinot ar bankām, piem. nepieciešams piešķirt
tiesības būt par atbalsta fonda līdzīpašniekiem, pašvaldībām būt krājaizdevu
sabiedrību biedriem, atvērt norēķinu kontus un izdot maksājumu kartes. Valstij
jāfinansē krājaizdevu sabiedrību vajadzībām nepieciešamā programmnodrošinājuma
ar atvērto kodu pielāgošana Latvijas normatīviem aktiem aptuveni Ls 50 000
apmērā. Valstij jādod ilgtermiņa aizdevums aptuveni 1 milj. Ls apmērā uz zemām
procentu likmēm krājaizdevu sabiedrību darbības uzlabošanai. Pozitīvs piemērs
šai ziņā ir mūs kaimiņvalsts Lietuva.
Lai sakārtotu
parādu piedziņas kārtību ir jāpieņem atbilstošs likums, kas arī kredītiestādēm
liktu būt līdzatbildīgām par krīzi.
Lai nepieļautu
krīzes atkārtošanos tādos pašos mērogos, kredītiestādēm jāatļauj izsniegt
patēriņa kredīti tikai par tādu naudas summu, par kādu ir izsniegti kredīti
uzņēmējdarbībai.
Uzņēmējdarbības
vides uzlabošanai ir jāpārstāj aplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli investīcijas
uzņēmuma paplašināšanā, izglītībā un zinātnē. Pozitīvi vērtējama Ekonomikas
ministra iniciatīva noteikt fiksēto gada nodokli pašnodarbinātām personām un
mazajiem uzņēmumiem. Citi priekšlikumi uzņēmējdarbības minēti šeit http://www.em.gov.lv/images/modules/items/inzin.doc
Svarīgi lai ir politiskā griba un prasme tos īstenot.
Ilgtspējīgai
ekonomikas attīstības jau labu laiku tiek norādīts (arī oficiālajos valdības
dokumentos un varas partiju programmā) nepieciešamība Latvijā veidot ražotnes
ar augsto pievienoto vērtību. Pagaidām tas pieliek lozungu līmenī un
finansējums zinātnei Latvijā ir viens no zemākiem Eiropā jau ilgus gadus.
No Latvijas
Zinātnes padomes priekšlikumiem zinātnes prioritārām nozarēm 2010.-2013. gadam (http://www.ljza.lv/uploads/file/files/PriorVirzAanotacijas_LZP.doc
) autors izvēlētos sekojošos: jauni nanostrukturālie, daudzfunkcionālie
materiāli un nanotehnoloģijas, atjaunojamo bioloģisko un enerģijas resursu
apguves tehnoloģijas (sevišķi svarīgs punkts Latvijas atkarības samazināšanai
no importētiem energoresursiem), informātika un signālapstrādes tehnoloģijas.
Pēc autora uzskatiem šim sarakstam varētu pievienot kosmosa un
robottehnoloģijas. Šis nozares Latvijā ir vēl ļoti maz attīstītas, bet turpmāko
40 gadu laikā piedzīvos strauju izaugsmi.
Lai augstāk
minētās nozares sekmīgi attīstītos ir jāsakārto valsts atbalsta politika
patentēšanas jomā un patentu izmantošanas tiesības. Zinātnei ir jāpiešķir 3% no
IKP jau nākošgad! Prioritāro zinātņietilpīgo nozaru jau veiksmīgi strādājošiem uzņēmumiem ir jāpiešķir liels valsts atbalsts: valsts
apmaksātie zinātniskie pētījumi, speciālistu sagatavošana, patentēšana. Jauniem
šo nozaru uzņēmumiem ir jānodrošina vieta tehnoloģiskajos parkos.
Visām šīm
aktivitātēm ir nepieciešami prāvi naudas līdzekļi, kurus varētu iegūt nodrošinot
papildus ieņēmumus un ietaupot esošos līdzekļus.
Papildus ieņēmumus varētu gūt, ieviešot lielu nekustāmā īpašuma nodokli nerezidentiem, grezno un dārgo nekustāmo īpašumu īpašniekiem, kā arī lielo zemes platību īpašniekiem, kuri neizmanto savus īpašumus saimnieciskai darbībai. Valstij nepieciešams vienoties ar oligarhiem, kuri savus īpašumus ieguvuši ne sevišķi legālā un pavisam nelegālā ceļā 90-tajo gados, par izlīgumu ar sekojošiem noteikumiem: 1) oligarhi deklarē visus savus īpašumus, tas skaitā ārzemēs, 2) oligarhi apsolās turpmāk neveikt jaunos pārkāpumus, 3) oligarhi atsakās no jebkādas ietekmes uz politiku (arī no prezidenta neformālām vēlēšanām zoodārzā), 4) atkarībā no valstij nodarītiem zaudējumiem pēc individuālās vienošanās ar prokuratūru vienojās par atlīdzības summu valstij, 5) valsts garantē turpmāku tiesisko neaizskaramību, ja netiek pārkāpti augstāk minēti punkti. Kā pozitīvu piemēru šādai pieejai var minēt Īriju 80-to beigās 90-to sākumā.
Ļoti lielu naudas
ietaupījumu dos vienotās publiskās pārvaldes elektroniskās informācijas aprites
sistēmas ieviešana. Ikvienam iedzīvotājam ir jāpiešķir identifikācijas karte ar
elektronisko parakstu. Katram iedzīvotājam internetā tiek veidots personīgais
profils sistēmā, izskatīties tas varētu kaut vai kā e-pasta profils vai
draugiem.lv saskarsme. Pirmkārt tiktu nodrošināta saziņa starp visām publiskās
pārvaldes iestādēm, ātra un lēta. Visu datu bāžu savienošana likvidēs
situācijas, kad lai saņemtu kaut ko no vienā iestādē ir jāgriežas citā iestādē.
Cilvēkam būs iespēja visus savus darījumus ar publisko pārvaldi nokārtot
tiešsasaistē (izņemot lietas, kuras objektīvi nevar izdarīt neklātienē). Šādas
sistēmas ieviešana arī krietni atvieglos uzņēmējdarbību.
Ja šie darbi būs prioritārie, tad
kā būs ar pārējiem? Atbilde – pārējām tiks tas, kas paliks pāri. Skarbi, bet
citas izvēles nav.
Partijas „Visu Latvijai!”
programmas izstrādes koordinators
Jānis Ratkevičs
Šobrīd daudz tiek runāts par
ekonomisko krīzi, kā reālistiskākā prognoze tiek minēta versija, ka krīze
sasniegs savu maksimumu 2009. gada pirmajā pusē un kopā pa gadu būs iekšzemes
kopprodukta kritums par 3-4%. Ekonomikas atveseļošanos prognozē 2010. gadā.
Citi min, ka šī krīze varētu būt lielākā kopš 30-to gadu lielās depresijas.
Uzskaitīšu, manuprāt, svarīgākos
pasākumus ekonomikas atveseļošanai.
Pirmkārt, nodokļu izmaiņas. Ir jāpanāk
būtiskā ēnu ekonomikas samazināšanās. Mums jārada situācija, kad dzīvot godīgi
un maksāt visus nodokļus ir izdevīgi. Ir jāizskata iespēja samazināt
iedzīvotāju ienākuma nodoklis līdz 15%. Bažas par lielu izdevumu samazināšanos
uzskatu par pārspīlētām, jo, ja mēs atcerēsimies, ka samazinot uzņēmuma
ienākumu nodokli, ieņēmumi budžetā tikai pieauga. Jāuzlabo ieņēmumu dienesta
darbs, lai tas krietni nopietnāk cīnītos pret lieliem un ļaunprātīgiem nodokļu
nemaksātājiem, nevis sodītu par formāliem pārkāpumiem mazos uzņēmējus.
Pilnīgi
nav jāapliek ar nodokļiem ieguldījumus zinātnē, izglītībā, uzņēmuma
paplašināšanā. Pašvaldību budžetā ir jāieskaita daļa ne tikai no iedzīvotāju
ienākuma nodokļa, bet arī daļa no uzņēmuma ienākuma nodokļa un pievienotās
vērtības nodokļa. Tas stimulēs pašvaldības aktīvāk domāt pa uzņēmējdarbības
attīstību savā teritorijā.
Vienlaicīgi
jāatsakās no šauri politisku partiju dalītām mērķdotācijām t.s. „savām”
pašvaldībām. No valsts budžeta būtu jāfinansē tikai valsts un reģionālās
nozīmes projekti un nelielā apmērā arī pašvaldību izlīdzināšanas fonds. Ir
jāievieš diferencēts nekustamā īpašuma nodoklis, kas būtu atkarīgs no kopējās
vienai ģimenei piederošā nekustamā īpašuma vērtības un dzīvošanas ilguma
konkrētā vietā. Ārzemju miljonāram par māju Jūrmalā jāmaksā krietni lielāks
nodoklis, nekā latviešu ģimenei, kura blakus mājā dzīvo jau vairākās paaudzēs.
Neviennozīmīgi
ir vērtējams lēmums palielināt pievienotās vērtības nodokli, no vienas puses
kopējā nodokļa sloga pārcelšana no ienākumiem uz patēriņu ir pozitīva, bet
jautājums, cik mūsu nodokļus administrējošās iestādes spēj šo nodokli ievākt.
Tieši vājās nodokļu administrācijas dēļ arī jautājumu par progresīvā nodokļa
ieviešanu varētu atlikt. Beidzot ir jāievieš luksusa preču nodokli un ar
nodokļiem jāapliek dividendes.
Otrkārt, ir jāvienkāršo uzņēmēju un
iedzīvotāju kontakti ar valsti. Ir krietni aktīvāk jāelektronizē visi publiskie
pakalpojumi, panākot situāciju, ka visa vienai iestādei nepieciešamā informācija
cilvēkam nav jānes no piecām citām iestādēm. Arī iestādēm savā starpā maksimāli
jākomunicē elektroniski. Laiks ir dārgāks par naudu, bet arī naudas
ietaupījums, ieviešot šādu sistēmu, būtu ievērojams. Jādod iespēja
iedzīvotājiem elektroniskā vidē novērtēt viena vai otra publiskā pakalpojuma
kvalitāte un sasaistīt ierēdņu atalgojumu ar iedzīvotāju vērtējumu
pakalpojumam, ko viņš sniedz. Tāpat pēc Igaunijas parauga jāievieš elektroniskā
balsošana vēlēšanās.
Treškārt, mums ir maksimāli jāatbalsta
vietējais kapitāls. Vietējais latviešu uzņēmējs dzīvo uz vietas, te dzīvos viņa
bērni. Ārzemju investorus krietni vairāk interesē tikai peļņa. Nevajag
bažīties, ka ES ietvaros tas nav iespējams. ES ietvaros visas ES valstis
turpina savējos aizstāvēt. Mēs esam par vienlīdzīgiem nosacījumiem, tāpēc arī
mēs atbalstīsim savējos. Būtu jāapsver ideja ļaut bankām izsniegt patēriņa
kredītos iedzīvotājiem tikai tik daudz naudas, cik tās ir izsniegušas ražošanas
attīstībai. 2. līmeņa fondu līdzekļi būtu jāiegulda tikai Latvijā un tikai
valdības noteiktās prioritārās nozarēs.
Par
naudas aizņemšanos no starptautiskām organizācijām. Principā ir pieļaujama aizņemšanas
nelielā daudzumā (1-2 miljrd. Ls) IKP krituma amortizēšanai, ja vien šī nauda
aiziet ražošanas ar augsto pievienoto vērtību atbalstam.
Ekonomiskās krīzes apstākļos mums ir
pienākums domāt par saviem tautiešiem, kuri nokļuvuši grūtībās un paši sava
vecuma vai slimības dēļ nespēj par sevi parūpēties. Īpaši mums jārūpējas par
jaunajām un daudzbērnu ģimenēm un jādiferencē sociālais nodoklis un pabalstu
sistēma tā, lai ģimenē parādoties bērnam vai pieaugot bērnu skaitam, ģimenes
materiālais stāvoklis nepasliktinātos.
Atcerēsimies, ka Pirmajā Pasaules karā
sagrauta Latvija tieši pēc 30-to gadu ekonomiskās krīzes piedzīvoja strauju
attīstību un nostājās blakus pasaules attīstītākām valstīm. Es ticu, ka mums
tas izdosies arī šoreiz.
Partijas „Visu Latvijai!”
Valdes
loceklis
Jānis Ratkevičs
Par koplietota valsts bezpilota gaisa kuģu sistēmu tīkla izveidi valsts pārvaldes dienestu uzdevumu izpildes nodrošināšanai Rīgā, 2026. ga...